Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads
Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads
Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2019. gadam<br />
Smilts un grants.<br />
Lielākā smilts atradne “Silaiņi” atrodas pagasta rietumu daļā, un to veido lēzens kēmu paugurs.<br />
Atradni 1986. gadā izpētījis valsts projektēšanas institūts „Ceļuprojekts” pēc Valmieras ceļu<br />
būvētāju (9.CRBP) pasūtījuma. Izpētes laikā izurbti 17 urbumi, dziļumā no 3,3 līdz 16,8 m.<br />
Attālumi starp urbumiem no 40 līdz 140 m. Atradnes teritorijā veikta topogrāfiskā uzmērīšana<br />
un pieņemtā koordinātu un augstumu sistēmā sastādīts topogrāfiskais plāns mērogā 1 : 1000.<br />
No izurbtajiem slāņiem paņemti 23 jauktas struktūras paraugi, kuri testēti institūta<br />
„Lattehorgdorstroj” laboratorijā. Izpētes rezultātā aplēsti 521,60 tūkst. m 3 krājumu, no kuriem<br />
lielākā daļa ieguļ zem gruntsūdens līmeņa. Precīzu ziņu par atradnes izmantošanu nav. Pēc<br />
Vides valsts inspekcijas (VVI) datiem līdz 1991. gadam iegūts 32,1 tūkst. m 3 smilts, tomēr<br />
iespējams, ka patiesais ieguves apjoms ir bijis krietni lielāks.<br />
Pagasta austrumu daļā bijušais valsts autoceļu projektēšanas institūts ”Latgiprodortrans” ir<br />
izpētījis vēl divas smilts atradnes: “Straupnieki” – 1976. gadā un “Straupnieki II“- 1981.<br />
gadā. Abas atradnes atrodas Gaujas ielejas labajā krastā un to izcelsme saistīta ar Gaujas ielejas<br />
veidošanās procesu. Straupnieku II atradne ir Straupnieku atradnes turpinājums dienvidrietumu<br />
virzienā. Ja Straupnieku atradnē derīgais slānis sastāv tikai no glaciofluviālās smilts, kura<br />
ledāja kušanas ūdeņu straumju sanesta uzkrājusies tieši virs devona iežiem, tad Straupnieku II<br />
atradnes derīgajā slānī iekļauti gan kvartāra glaciofluvioālie nogulumi, gan vāji cementētie<br />
augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi. Atradnes atrodas Gaujas nacionālā parka dabas<br />
lieguma zonā, tāpēc tās netiks izmantotas un paredzētas rekultivēt.<br />
Pagasta centrālajā daļā, Jumāras upes kreisajā krastā, atrodas vēl divas mazas smilts atradnes:<br />
institūta ”Latgiprodortrans” 1975. gadā izpētītā atradne ”Vītolēni I” un A/s “Ceļuprojekts”<br />
1998. gadā izpētītā atradne “Vītolēni –1998”.<br />
Izpētot Vītolēnu I atradni, izurbti 32 urbumi, dziļumā no 3,0 līdz 11,5 m. Derīgais izraktenis<br />
atradnē – glaciofluviālas smilts slānis, kurš ieguļ zem aptuveni 2 m bieza morēnas slāņa.<br />
Derīgajā slānī dominē smalka smilts – 60-80 % smilts graudu izmēri ir robežās no 0,1 līdz 0,5<br />
mm. 14 urbumos atsegts augšdevona Gaujas svītas vāji cementētais smilšakmens, kurš derīgajā<br />
slānī netiek iekļauts. Izpētes laikā atradnes dienvidos jau bijis ierīkots karjers. 1975. gada<br />
izpētes laukumā aprēķinātie smilts krājumi – 185,4 tūkst m 3 . Krājumu atlikums atradnē uzrādīts<br />
pēc VVI datiem 1998. gadā.<br />
1998. gadā a/s “Agroprojekts” izpētīja iecirkni 400 m uz DDR no iepriekšējās izpētes<br />
teritorijas. Pēdējās izpētes rezultātā aplēsts 80,8 tūkst. m 3 smilts krājumu, kuri ieguļ virs<br />
pazemes ūdens līmeņa. Atradnes segkārtā vēl aprēķināts 4,0 tūkst. m 3 mālsmilts, kura<br />
izmantojama atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests ir<br />
izdevis derīgo izrakteņu pasi “Vītolēni” (1998. gada izpētes iecirknis). No 1998. gada<br />
zemnieku saimniecība ”Vītolēni” iegūst smilti un atradne ir iekļauta Derīgo izrakteņu<br />
(būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu krājumu bilancē. Ieguves apjomi pa<br />
gadiem apkopoti 8. tabulā:<br />
Kopējais septiņos gados iegūtās smilts apjoms ir 37,67 tūkst. m 3 . Izpētīto krājumu atlikums<br />
2005. gada 1. janvārī bija 43,13 tūkst. m 3 . Tas nozīmē, ka saglabājot atradņu izmantošanas<br />
tempus, pēc desmit gadiem krājumi būs izsmelti. Nepieciešams savlaicīgi paredzēt atradņu<br />
rekultivācijas pasākumus.<br />
33
Change language