Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads

VALMIERAS NOVADA DOME 

APSTIPRINĀTS: 

Ar Kocēnu pagasta padomes 

2007. gada 12. septembra sēdes 

lēmumu Nr. 3 (1.§) 

APSTIPRINĀTS: 

Ar Valmieras novada domes 

2009.gada 23.septembra sēdes 

lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr.10, (18.§)) 

Par grozījumu apstiprināšanu Kocēnu pagasta saistošajos noteikumos Nr.2/2007 (spēkā ar 18.09.2007.) „Kocēnu 

pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 

Grozījumi: 23.09.2009. saistošie noteikumi Nr.9/2009 („LV”, nr.155 (4141), 30.09.2009.) 

VALMIERAS NOVADA 

KOCĒNU PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀ NOJUMS 

(līdz 2019. gadam) 

I daļa 

PASKAIDROJUMA RAKSTS 

AR GROZĪJUMIEM 

1. sējums 

2007/2009

KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2019. gadam 

SATURS 

IEVADS........................................................................................................................................4 

1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts...........................................................................6 

1.1. Pagasta teritorijas īss raksturojums....................................................................................6 

1.2. Dabas raksturojums............................................................................................................7 

1.2.1. Ūdeņu sateces baseini. ....................................................................................................7 

1.2.2. Ūdensteces. .....................................................................................................................8 

1.2.3. Ūdenstilpes....................................................................................................................11 

1.2.4. Gaujas nacionālais parks...............................................................................................12 

1.2.5. Dabas liegumi, mikroliegumi, dabas pieminekļi. .........................................................24 

1.2.6. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. ............................................................................25 

1.2.7. Dižkoki..........................................................................................................................25 

1.2.8. Bioloģiski vērtīgās pļavas.............................................................................................25 

1.2.9. Meliorācijas sistēma......................................................................................................26 

1.2.10. Kocēnu pagasta ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi........................................28 

1.2.11. Potenciāli piesārņotas teritorijas. ................................................................................43 

1.3 Apdzīvojuma struktūra......................................................................................................44 

1.3.1 Kocēnu ciems.................................................................................................................45 

1.3.2. Brandeļu ciems..............................................................................................................46 

1.3.3. Rubenes ciems. .............................................................................................................46 

1.3.4. Vēsturisko apdzīvotu vietu struktūra. ...........................................................................47 

1.4. Pagasta infrastruktūra.......................................................................................................47 

1.4.1. Ceļi, satiksme................................................................................................................47 

1.4.2. Inženierkomunikācijas. .................................................................................................49 

1.4.2.1. Ūdens apgāde.............................................................................................................49 

1.4.2.2. Kanalizācija................................................................................................................52 

1.4.2.3. Elektroapgāde ............................................................................................................54 

1.4.2.4. Gāzes apgāde. ............................................................................................................55 

1.4.2.5. Sakari. ........................................................................................................................55 

1.4.2.6. Drošība.......................................................................................................................55 

1.5. Aizsargājamie kultūras pieminekļi ..................................................................................57 

1.6. Lauksaimniecība. .............................................................................................................59 

1.7. Mežsaimniecība. ..............................................................................................................60 

1.8. Zemes īpašumi. ................................................................................................................61 

1.9. Tūrisma infrastruktūra. ....................................................................................................61 

1.10. Kocēnu pagasta detālplānojumu saraksts.......................................................................63 

1.11. Izvilkums no Kocēnu pagasta attīstības programmas teritorijas attīstības jomā ...........64 

1.11.1. Attīstības ilgtermiņa mērķi .........................................................................................64 

1.11.2. Pagasta attīstības prioritātes un veicamie uzdevumi...................................................64 

1.11.2.1. Sociālā attīstība ........................................................................................................64 

1.11.2.2. Saimnieciskā attīstība...............................................................................................65 

1.11.2.3. Infrastruktūras attīstība ............................................................................................66 

1.11.2.4. Vides aizsardzība, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma attīstība..........................66 

1.11.3. Kocēnu pagasta stiprās puses......................................................................................67 

1.11.4. Kocēnu pagasta vājās puses........................................................................................68 

1.11.5. Attīstības nākotnes redzējums līdz 2010.gadam.........................................................68 

2


1.11.6. Ieteikumi teritorijas plānojumam:...............................................................................69 

2. Kocēnu pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums. ...................70 

2.1 Nacionālās, rajona nozīmes un īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti........................70 

2.2 Gaujas nacionālais parks...................................................................................................70 

2.3 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. ................................................................................71 

2.4 Kocēnu pagasta ainavu plāns............................................................................................72 

2.4.1. Ainavu telpu shēma.......................................................................................................72 

2.4.2. Ainavu analīzes plāns. ..................................................................................................73 

2.4.3. Ainavu reglamentācijas zonējumu plāns. .....................................................................73 

2.5 Paaugstinātas bīstamības vai riska objekti........................................................................74 

2.6 Ciemu attīstība. .................................................................................................................74 

2.6.1. Kocēnu ciems................................................................................................................74 

2.6.2. Brandeļu ciems..............................................................................................................76 

2.6.3. Rubenes ciems. .............................................................................................................77 

2.7 Ārpus ciemu teritorijas attīstība........................................................................................78 

2.7.1. Ceļu struktūras modernizācija.......................................................................................78 

2.7.2. Apdzīvotās teritorijas....................................................................................................79 

2.7.3. Ražošanas teritorijas. ....................................................................................................80 

2.7.4. Dabas aizsardzība..........................................................................................................80 

2.7.5. Rekreācija un tūrisms....................................................................................................81 

2.8 Dārzkopības teritorijas......................................................................................................81 

2.9 Atkritumu savākšanu un pārstrādes būvju, dzīvnieku kapsētu teritorijas.........................82 

2.10 Virszemes ūdeņu pirmās pakāpes pieteku, virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstība 

noteiktajam izmantošanas mērķim, ūdens ņemšanas vietas, notekūdeņu novadīšanas vietas, 

nozīmīgāko peldvietu izvietojums, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas...........................82 

2.11. Pašvaldību funkciju īstenošanai paredzētie zemesgabali.......................................... 83 

3. Plānu saraksts..........................................................................................................................84 

4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. .........................................................85 

4.1. Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma I redakcijas izstrādes process un metodes...........85 

4.2 Paveikto darbu apraksts ....................................................................................................86 

4.2.1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana ......................................................................86 

4.2.2. Kocēnu pagasta teritorijas apsekošana..........................................................................86 

4.2.3. Pagasta vienkāršotā topogrāfijas korekcija (M 1:10 000).............................................88 

4.2.4. Esošās situācijas plānu izstrāde (M 1:5 000 un M 1:10 000) .......................................88 

4.2.5. Plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas plānu izstrāde kopā ar aizsargjoslām 

(M1:5000, M1:10 000)............................................................................................................88 

4.2.6 Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu projekta izstrāde................................91 

4.2.7. Publiskie semināri sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros...............................91 

4.2.8. Vides pārskata izstrāde. ................................................................................................91 

4.3 Vadlīnijas turpmākajai plānošanai....................................................................................91 

5. Teritorijas plānojuma kopsavilkums.......................................................................................94 

GROZĪJUMU APRAKSTS........................................................................................................94 

3


IEVADS 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums ir Kocēnu pagasta padomes turpmākās attīstības 

un zemes izmantošanas politikas dokuments 12 gadu ilgam laika periodam – no 

2007.gada līdz 2019.gadam. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības 

galvenos attīstības virzienus, kā arī reglamentē katra zemes gabala izmantošanu turpmākajam 

plānošanas periodam. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus 

un uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, 

būvprojektēšanu un būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, rekultivāciju, meliorāciju, zemes 

transformāciju, zemes dzīļu izmantošanu vai kādu citu saimniecisko darbību Kocēnu pagastā. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums ir izstrādāts pamatojoties uz Kocēnu pagasta padomes 

27.05.2004. sēdes lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr. 5. (27.§), „Par teritorijas plānojuma 

izstrādes uzsākšanu”) 1 un saskaņā ar līgumu Nr.TP-03/2004, kurš noslēgts starp Kocēnu 

pagasta padomi un SIA „Reģionālo Pētījumu un Plānošanas Centrs”, un Kocēnu pagasta 

padomes apstiprināto darba uzdevumu Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanai, kā 

arī ņemot vērā valsts institūciju izsniegtos nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādei. Kocēnu 

pagasta teritorijas plānojuma izstrādes gaitā sabiedrībai bija nodrošināta iespēja iegūt 

informāciju un izteikt savu viedokli. 

Pagasta teritorijas plānojums ir Kocēnu pagasta teritorijas attīstības plāna sastāvdaļa un balstās 

uz pašvaldības attīstības programmā izvirzītajiem mērķiem un teritorijas plānojuma darba 

uzdevumu. Teritorijas plānojums nosaka Kocēnu pagasta teritorijas esošo un plānoto zemes 

izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Kocēnu pagasta padome nozīmēja par 

teritorijas plānojuma pašvaldības atbildīgo personu - priekšsēdētāju Vilni Burcevu 2 . Teritorijas 

plānojuma projektu sadarbībā ar Kocēnu pašvaldības speciālistiem izstrādāja SIA „Reģionālo 

Pētījumu un Plānošanas Centrs” – direktors Pēteris Šķiņķis; projekta vadītājs, arhitekts Mihails 

Čeburaškins; kartogrāfs Ronalds Krūmiņš. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums sastāv no teksta daļas un grafiskās daļas. Kopumā 

projekts sastāv no 5 daļām: 

I daļa. 

Paskaidrojuma raksts: 

Pirmais sējums 

1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts; 

2. Kocēnu pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums; 

3. Plānu saraksts; 

4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi (pašvaldības lēmumi, kas 

attiecas uz plānojuma izstrādāšanu; izsniegtie nosacījumi plānojuma izstrādāšanai; 

sabiedriskās apspriešanas materiāli); 

5. Pārskats par citu plānojumu prasībām attiecībā uz Kocēnu pagasta teritoriju; 

6. Teritorijas plānojuma kopsavilkums. 

1 Skatīt plānojuma IV daļas sadaļu „Kocēnu pagasta padome lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādes gaitu”. 

2 Skatīt plānojuma IV daļas sadaļu „Kocēnu pagasta padome lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādes gaitu” 

4


Otrais sējums 

7. Pielikums. 

II daļa. 

Saistošā daļa (kartes). 

III daļa. 

Saistošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. 

IV daļa. 

Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi. 

V daļa. 

Vides pārskats. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts analizējot Valsts zemes dienesta kadastra datus: 

kadastra datu bāzi un kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:10000. Plānojuma izstrādāšanai 

izmantoti sekojoši kartogrāfiskie materiāli: 

• Valsts zemes dienesta sagatavotā, Kocēnu pagasta vienkāršotā topogrāfiskā karte 

mērogā M 1:10 000; 

• SIA „JurSanD” topogrāfija inženieru komunikācijām Kocēnu un Rubenes ciemam, M 

1:500; 

• LVĢMA derīgo izrakteņu atradņu un ūdensapgādes urbumu karte, M 1:50000; 

• Latvijas Dabas fonda kartogrāfiskais materiāls par bioloģiski vērtīgām pļavām, M 

1:10000; 

• Gaujas nacionālā parka administrācijas ciparu dati no dabas aizsardzības plāna; 

• Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas ciparu dati par rezervāta zonējumu; 

• Valmieras virsmežniecības dati par īpaši aizsargājamiem meža iecirkņiem. 

Topogrāfiskie plāni izstrādāti LKS-92 koordinātu sistēmā. Apsekošanas darbi veikti laikā no 

2005.gada jūlija līdz novembrim. Grafiskās daļas plānos mērogā M 1:10 000 un 1:5 000 

parādīts teritorijas iedalījums atbilstoši noteiktajiem teritorijas zemes izmantošanas mērķiem un 

ierobežojumiem. Kocēnu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz: 

• Kocēnu pagasta padomes 27.05.2004. sēdes lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr. 

5.(27.§), „Par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu”) 3 un darba uzdevumu 4 

teritorijas plānojuma izstrādei; 

• Izdotiem nosacījumiem 5 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR likumu „Teritorijas plānošanas 

likums” (26.06.2002) un LR Ministru kabineta 13.01.2004. noteikumiem Nr.34 „Vietējās 

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un 19.10.2004. noteikumiem Nr.883 „Vietējās 

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojums ar Kocēnu pagasta padomes lēmumu Nr.3(1.§) 

(12.09.2007.) tiek pieņemts kā saistošie noteikumi un stājas spēkā no lēmuma publicēšanas 

brīža laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. 



5 Skatīt plānojuma IV daļas sadaļu „Institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumu”. 

5


1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts. 

1.1. Pagasta teritorijas īss raksturojums. 

Kocēnu pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Valmieras rajona dienvidu daļā, uz dienvidiem un 

rietumiem no Valmieras pilsētas. Tag. Kocēnu pag. teritorija izveidojusies pēc 2. pas. kara, 

tajā ietilpst trīs bij. pagasti: Kocēnu pag., Ķieģeļu pagasts (bij. nos.: vāciski Kegeln, krieviski - 

Kegeļnskaja) un Mujānu pagasts (bij. nos.: vāciski -Schloβ Mojahn, krieviski - Mojanskaja). 

Kocēnu pag. izveidojies Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu saista ar to, ka muižas ēkas līdz 

pat 16. gs. beigām bija būvētas no koka. Kocēnu pagasts robežojas ar 10 pašvaldību 

administratīvajām teritorijām – ar Valmieras rajona Valmieras pilsētu, Kauguru pagastu, 

Vaidavas pagastu, Dikļu pagastu, Zilākalna pagastu, Bērzaines pagastu, Burtnieku pagastu, 

Valmieras pagastu un Cēsu rajona Stalbes un Liepas pagastiem. Pagasta platība 18 481,3 ha. 

Iedzīvotāji 3100 (2007. g.). Attālums no pagasta centra Kocēniem līdz Valmieras centram ir 6 

km, līdz valsts galvaspilsētai Rīgai - 100 km. 

Kocēnu pag. atrodas Tālavas zemienes Burtnieka līdzenumā un gleznainajā Gaujas senlejā, 

Gaujas (gar. pag. teritorijā 12,8km) labajā krastā. Zemes virsas augstums A daļā ir 60-70 m vjl., 

pie pagasta ZR robežas mežainā un purvainā apvidū paceļas bieži zilganā dūmakā tītais 

Zilaiskalns - augst. virsas punkts Vidzemes ZR daļā (abs. augst. ir 126.7 m, relat. augst. virs 

apkārtējā lēzeni viļņotā līdzenuma - 66,6 m). Kalns ir apaudzis ar mežu, no mežu uzraudzības 

torņa tā virsotnē paveras plašs skats uz visu apkārtni. Gauja veido pag. robežu ar Kauguru un 

Liepas pagastu. Cauri pagastam tek Gaujas pieteka Jumāra (pagastā 15.4 km), R daļā - Briede 

(6,2 km, ietek Burtnieka ezerā) ar pieteku Ziedi. Liel. ūdenstilpes - Brandeļu dzirnavezers (pl. 

19.9 ha), Vīķvēnu ezers (9,3 ha), Rieviņu ezers (3,6 ha), Mujānu dzirnavezers (8.5 ha), pag. 

robežojas ar Vaidavas ezeru. Z daļā purvā atrodas Vīķvēnu ezers. No muižu laikiem 

saglabājušies daudzi dīķi. Pagastā ir daudz purvu, no lielākajiem iegūst kūdru. Grants iegulas ir 

Vītolēnu, Ķūļu, Silaiņu, Baldiešu, Kalniešu, Deidaru, Skūpu atradnēs, saldūdens kaļķu iegulas - 

Guķu, Sietiņu, Vīteļu atradnē, māla atradnes - pie Rīgas - Valmieras ceļa. Pie Polbrenčiem 

atrodas Polbrenču avots, kura ūdenim piemīt dziednieciskas īpašības. Meži aizņem 43,6% pag. 

platības (Dzirņu, Ķelpju, Andriņu, Pužas, Dūķeru mežs). Apmēram ceturtā daļa pagasta 

teritorijas – 4521,8 ha pagasta dienvidu daļā ietilpst Gaujas nacionālajā parkā. Daļa Kocēnu 

pagasta teritorijas ziemeļu daļas iekļaujas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kura īpaši 

aizsargājamās daļas ir Vīķvēnu purva liegums, atsevišķi mežu saaudzes apgabali, botāniskie un 

zooloģiskie liegumi. 

Pagastā ir labi izveidota infrastruktūra: autoceļi, iedzīvotāju ērtībai ir bērnudārzi, divas skolas, 

bibliotēkas, kultūras nams, baznīca, veikali, kafejnīcas un bāri, frizētavas, ambulance, aptieka, 

auto servisi un divas degvielas uzpildes stacijas. Pagasta teritoriju šķērso Rīgas – Valmieras - 

Valkas šoseja, Valmieras – Limbažu šoseja. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni, Brandeļi un 

Rubene. 

6


1.2. Dabas raksturojums. 

Kocēnu pag. atrodas Tālavas zemienes Burtnieka līdzenumā un gleznainajā Gaujas senlejā, 

Gaujas (gar. pag. teritorijā 12,8km) labajā krastā. Zemes virsas augstums A daļā ir 60-70 m vjl., 

pie pagasta ZR robežas mežainā un purvainā apvidū paceļas bieži zilganā dūmakā tītais 

Zilaiskalns - augst. virsas punkts Vidzemes ZR daļā (abs. augst. ir 126.7 m, relat. augst. virs 

apkārtējā lēzeni viļņotā līdzenuma - 66,6 m). Kalns ir apaudzis ar mežu, no mežu uzraudzības 

torņa tā virsotnē paveras plašs skats uz visu apkārtni. Ar Zilokalnu saistīti tautas nostāsti, tā ir 

sena kulta vieta. Cauri pagastam tek Gaujas pieteka Jumāra (pagastā 15.4 km), R daļā - Briede 

(Līdace; 6,2 km, ietek Burtnieka ezerā) ar pieteku Ziedeni. 

Liel. ūdenstilpes – Zvirgzdupes ūdenskrātuve (pl.39,3ha), Brandeļu dzirnavezers (pl. 19,9 ha), 

Vīķvēnu ezers (9,3 ha), Mujānu dzirnavezers (5,6 ha), Rieviņu ezers (3,6 ha), pag. robežojas ar 

Vaidavas ezeru. Z daļā purvā atrodas Vīķvēnu ezers. No muižu laikiem saglabājušies daudzi 

dīķi: Kocēnu sešu dīķu kaskāde (ietek Jumārā), Rubenes dīķi (Lielais Ansis un Mazais Ansis). 

Liel. purvi: Vējiņu, Maitiņu, Makuļu, Kārkliņu, Kreiļu, Tilcēnu, Bērzkalnu purvs. Liel. kūdras 

atradnes, kur iegūst kūdru, ir pie Zilākalna (Lielais -4; pl. 298 ha). Prāvi kūdrāji arī citās 

atradnēs - Kreiļu (196 ha), Bērzkalnu - 3 (72 ha), Maitiņu (77 ha), Tilcēnu (65 ha), Skupas (26 

ha), Teterīšu un Mucenieku (767 ha), taču tās netiek izmantotas. 20. gs. 60.-70. gados purvi tika 

intensīvi meliorēti. Grants iegulas ir Vītolēnu, Ķūļu, Silaiņu, Baldiešu, Kalniešu, Deidaru, 

Skupu atradnēs, saldūdens kaļķu iegulas - Guķu, Sietiņu, Vīteļu atradnē, māla atradnes - pie 

Rīgas - Valmieras ceļa. Pie Polbrenčiem atrodas Polbrenču avots, kura ūdenim piemīt 

dziednieciskas īpašības. Meži aizņem 43,6% pag. platības (Dzirņu, Ķelpju, Andriņu, Pužas, 

Dūķeru mežs). 

Kocēnu pagasta teritorija ir unikāla ar saviem dabas apstākļiem, kuri no vienas puses pievelk 

iedzīvotājus apmesties dzīvot tuvāk dabai blakus pilsētai, bet no otras puses rada papildus 

apgrūtinājumu. Teritorijas plānojuma mērķis atrast risinājumu šai un citām zemes lietošanas 

pretrunām. 

1.2.1. Ūdeņu sateces baseini. 

Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas politikas 

principi ir iestrādāti direktīvā 2000/60/EC "Ūdens struktūrdirektīva" (turpmāk tekstā - 

ŪSD), kas definē nostādnes ES dalībvalstu rīcībai ūdens resursu aizsardzībā un 

apsaimniekošanā un veido struktūru, kā praksē saskaņojamas jau spēkā esošo ūdeņu direktīvu 

prasības. 

ŪSD mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ūdeņu izmantošanu, nodrošināt virszemes un pazemes ūdeņu 

aizsardzību, to kvalitātes uzlabošanos. ŪSD ir pirmā ūdens sektora direktīva, kas virszemes 

(starp tiem arī piekrastes un pārejas ūdeņus) un pazemes ūdeņus aplūko kopumā, ņemot vērā to 

saistību un mijiedarbību. 

Ūdeņu apsaimniekošanas pamatvienība ir upju baseinu apgabals, kas tālāk tiek iedalīts 

ūdensobjektos, lai tajos varētu veikt konkrētus pasākumus, kuri ir orientēti uz konkrēto 

piesārņojuma samazināšanu konkrētajā ūdensobjektā. Ūdensobjekti ir atsevišķi un nozīmīgi 

upes baseina apgabalu veidojošie elementi. Tie var būt arī atsevišķs upes posms vai ezera daļa. 

Tāpat arī vairākas vienam tipam piederošas upes (arī vienam tipam piederoši ezeri) var tikt 

7


apvienoti vienā ūdensobjektā. Katra atsevišķi izvēlētā ūdensobjekta kvalitāte raksturo visa upju 

baseina apgabala vides kvalitāti. Arī pazemes ūdeņi jāiedala atsevišķos ūdensobjektos, kuri var 

būt atsevišķs pazemes ūdens horizonts vai horizontu komplekss vai to grupa. 

Latvijas Republikas teritorijā izstrādāts ūdens saimniecisko iecirkņu objektu klasifikators 

(USIK). USIK objekti ir ūdensteču un ūdenstilpju sateces lielbaseini, baseini un tajos 

ietilpstošie ūdens saimnieciskie iecirkņi Latvijas Republikas teritorijā, ko veido reāla virszemes 

ūdeņu notece, ievērojot apkārtnes reljefu, hidrogrāfisko tīklu, meliorācijas sistēmas un 

hidrotehniskās būves. 

Pēc Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Aģentūras datiem Kocēnu pagasta teritorija 

sadalās sekojošos sateces baseinos: 

- pirmās pakāpes (Lielbaseini) sateces baseini 

Nr. Lielbaseinu nosaukums Kods 

Pietekas 

pazīme 

1. Gaujas baseins 52 J 

2. Salacas baseins 54 J 

Baseina 

pazīme 

Tabula Nr. 1 

- otrās pakāpes (Apakšbaseini) sateces baseini 

Nr. Apakšbaseinu nosaukums Kods 

Pietekas 

pazīme 

Tabula Nr. 2 

Baseina 

pazīme 

1. Gauja 523 S 

2. Burtnieka ezers 545 E S 

Paskaidrojums: 

• pietekas pazīme kolonā “pietekas pazīme”: 

J - ietek jūrā; L - labā krasta pieteka; K - kreisā krasta pieteka; E - ezeru sateces 

baseins. 

• baseina pazīme kolonā “baseina pazīme”: 

S - starpbaseins, kas ir apkopojums no zemākās kārtas baseiniem un starpbaseiniem. 

1.2.2. Ūdensteces. 

Pagasta teritoriju no austrumiem norobežo Gauja (pagastā 12,8km), cauri pagastam tek Gaujas 

pieteka Jumāra (pagastā 15,4 km), R daļā - Briede (6,2 km, ietek Burtnieka ezerā) ar pieteku 

Ziedi (pagastā 6,6 km). 

Gauja - garākā upe Latvijas teritorijā. Kopgarums 452 km, pagasta teritorijā 12,8km. Baseina 

kopplatība 8,9 tk km 2 . Gada notece 2,2 km 3 (vid. caurplūdums 69,7 m 3 /s). Kritums 234,5 m 

(0,5 m/km). No Valmieras līdz Murjāņiem Gauja plūst pa Gaujas senleju, kas iekļauta Gaujas 

nacionālajā parkā. Sanešu daudzums 560 tk. t gadā - tas Gaujā ir lielāks nekā citām Latvijas 

upēm. 30% baseina klāj meži, 5% - purvi. Gada nokrišņu summa baseinā - 700-950 mm. 

Caurplūdums pavasara palos sasniedz 800m 3 /s, bet ziemā tas ir tikai 6 m 3 /s. Augšpus 

Valmieras ūdenslīmeņa svārstības ir 3,2-4,8 m, senlejas posmā- 5-5,8m, lejtecē - 3-4m; grīvā 

8


pie Carnikavas ūdenslīmeni līdz 2,3 m var paaugstināt jūras vējuzplūdi. Straumes ātrums Gaujā 

ir 0,2-0,4 m/s, dažās sērēs - 0,6-0,8 m/s. 

Saskaņā ar Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) datiem 6 Gaujas 

upes ūdens līmeņa dati ar 1% varbūtību tika iegūti teorētiskajos aprēķinos lietojot Gaujas – 

Valmieras novērojumu stacijas pagarināto datu rindu. Kocēnu pagasta upēs un ezeros LVĢMA 

hidroloģiskos novērojumus neveic. Valmieras novērojumu stacijā LVĢMA veic ūdens līmeņa 

novērojumus no 1965. gada. Gaujas upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās 

no 31,78 m Baltijas jūras sistēmā (BS) pie robežas ar Valmieras pilsētas teritoriju un līdz 33,91 

m BS pie robežas ar Vaidavas pagastu. 

No 20 Gaujas lielākajām pietekām Kocēnu pagasta teritorijā atrodas tikai Jumāras upīte. 

Jumāra, Imara – Gaujas labā pieteka Valmieras rajonā. Kopgarums 20 km, pagasta teritorijā 

15,4km, baseina kopplatība 98,4km 2 . Sākas augšpus Dūķeriem no 2 satekām: kreisā tek no R, 

no Zilākalna apkaimes, labā (Tilgaļu strauts) sākas pie Vaidavas ezera. Pie Dūķeriem Jumāra 

uzņem pieteku no Z (Ziluža ezera apkaimes) un meliorācijas grāvjus. Jumāra tek pa Burtnieka 

līdzenumu uz ZA, tad pagriežas uz DA. Lejpus bij. Brandeļu dzirnavezera (it īpaši pirms 

ietekas Gaujā) upei ir dziļa, skaista grava. Jumāras augštecē (Anuļupītē) ir Mujānu 

dzirnavezers, Tilgaļa strauta kr. krastā – Cimpēnu pilskalns. Jumāru šķērso Inčukalna – 

Valmieras ceļš, tās lejteci pie Jumāras mežniecības – ceļš uz Sietiņiezi. 

Pagasta teritorijas retumu robežu skar Briedes upe ar pieteku Ziedes upīti. 

Briede, Līdace — upe Cēsu un Valmieras rajonā. Kopgarums 42 km, pagasta teritorijā 6,2km, 

baseina kopplatība 44,9 km 2 . Sākas Cēsu raj., uz D no Spreistiņiem, Augstrozes paugurvalnī. 

Ietek Burtnieka D galā. Tek cauri Vīķvēnu ez. (Brenguļu Lielezeram). Lejpus tā Briedes 

krastos plašas pļavas un purvi. Briedes lejtece Burtnieka līdzenumā. Lielākās pietekas: lb. — 

Ziede (12 km), kr. - Grūžupīte (14 km), Mazbriede (19 km), Paktene (13 km). 

Ziede, Ziedene - Briedes labā pieteka Valmieras rajonā. Kopgarums 12 km, pagasta teritorijā 

6,6 km, baseina kopplatība 42 km 2 , gada notece 0,013 km 3 , kritums 7 m (0,6 m/km). Ziede 

iztek no Lielā Bauža. Tek pa Burtnieka līdzenumu. Krasti zemi, purvaini (Ziede tek cauri 

Teterkalna - Mucenieku purvam). Upe visā garumā regulēta, tajā ietek meliorācijas grāvji. 

Apmēram 0,5 km no iztekas Ziedi šķērso Rīgas - Valmieras ceļš, lejtecē – Valmieras - Limbažu 

ceļš. 

6 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielekumu Nr.1. Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras 

vēstule Nr.4-6/1206 no 26.08.2005. 

9

# Nr. 

ūdens 

tilpes 

kods 

Vecais 

ūdens 

tilpes kods 

ūdens tilpes 

nosaukums 

Alternatīvais 

ūdens tilpes 

nosaukums 

Tabula Nr. 3 

Kocēnu pagasta ūdenstilpju klasifikators 

Klasifikators apstiprināts ar Vides ministrijas 2004.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.122. 

Platums Garums ATVK 2004 

ATVK 

nosaukums 

1. 2523 52405 ūdenskrātuve 573130.0 251930.0 966400 Kocēnu 

pagasts 


pagasts 


pagasts 

4. 2526 52408 G-327 Mujānu dz. Mujāņu 573122.1 251632.9 966400 Kocēnu 

dzirnavu 

pagasts 

ezers 

5. 2527 52409 G-328 Brandeļu dzir. Brandeļu 573148.0 252142.5 966400 Kocēnu 

ezers 

pagasts 

6. 2529 52412 vecup.d. 572930.0 252250.0 966400 Kocēnu 

pagasts 

7. 2532 52417 G-341 vecupe 572655.0 252415.0 966400 Kocēnu 

pagasts 

8. 2534 52419 G-348 vecupe 572610.0 252415.0 966400 Kocēnu 

pagasts 

9. 2606 52512 Zvirgzdupes Lielais 572827.5 251431.6 966400 Kocēnu 

ūdenskrātuve Ansis 

pagasts 

10. 2834 54010 S - 8 Vīķvēnu ezers 573043.6 250907.9 966400 Kocēnu 

pagasts 

11. 2837 54013 S - 3 Mucenieka Mucenieku 572724.5 250823.3 966400 Kocēnu 

ezers ezers 

pagasts 

TKS-10 

Lielbaseins 

ūdens 

saimnieciskā 

iecirkņa kods 

4344-11 Gauja 52396123 

4344-11 Gauja 52396123 

4344-12 Gauja 52396123 

4344-11 Gauja 52396124 

4344-12 Gauja 523961 

4342-52 Gauja 52395 

4342-42 Gauja 523931 

4342-42 Gauja 523931 

4341-55 Gauja 523656 

4341-54 Salaca 545891 

4341-44 Salaca 54588 

10

1.2.3. Ūdenstilpes. 

Kocēnu pagasts ir bagāts ar ūdenskrātuvēm un ezeriem. Saskaņā ar ūdenstilpju klasifikatoru 

Kocēnu pagasta teritorijā atrodas 11 ūdenstilpes, no tām divi dabīgi ezeri, pārējās - mākslīgās 

ūdenskrātuves. 

Brandeļu dzirnavezers (Brandeļu ezers) (pēc ezeru pases kods G-328) ar spoguļa laukumu 

19,9ha un ar minimālo 50m platu aizsargjoslu, ietek Jumāra. Krasta līnijas garums 3,4km. 

Maksimālais dziļums 5,5m. Maksimālais platums 170m. Minimālais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 

36,5. Vidējais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 37. Sateces baseina laukums 80km2. Gada vidējā 

notece 280mm. Pavasara palu caurplūde 1% - 28,7m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 10% - 

17,6m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 50% - 10,2m 3 /sek. Zivis, putni: līdakas, asari, raudas, 

pliči, līņi, plauži, pīles. Krastu raksturojums - lēzeni, smilšaini, A, DA, DR slīpi līdz 1m augsti. 

Ezera dibens līdzens, dūņas līdz 0,4m. Ezera trofiskais stāvoklis - mākslīga ūdenskrātuve. 

Kopējais aizaugums 90%. Virsūdens aizaugums 60%. Dominējošās aizauguma sugas: meldri, 

vilkvālītes, kalmes, niedres, eglītes, ūdensrozes, lēpes. Ezera izmantošanas rekomendācijas: 

makšķerēšana, ielaižami līņi, karpas, līdakas, atpūtai. Ezera stāvoklis: regulēts. 

Vīķvēnu ezers (Brenguļu Lielezers) (pēc ezeru pases kods S-8) ar spoguļa laukumu 9,3ha un 

ar minimālo 10m platu aizsargjoslu, baseins Briede, iztek Briede, ietek kanāls no Mazbrenguļu 

ezera, grāvis. Krasta līnijas garums 1,37km. Maksimālais dziļums 1,4m. Maksimālais platums 

270m. Minimālais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 53,4. Vidējais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 53. 

Sateces baseina laukums 33,5km 2 . Gada vidējā pietece 11,4mm. Gada vidējā notece 340mm. 

Pavasara palu caurplūde 1% 8,48m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 10% 5,23m 3 /sek. Pavasara 

palu caurplūde 50% 2,89m 3 /sek. Zivis, putni: līdakas, raudas, ruduļi, auslejas, līņi, grunduļi, 

karūsas, asari, ielido pīles. Krastu raksturojums - zemi, kūdraini, pārpurvojušies, grūti pieejami. 

10m piekrastes joslas raksturojums: pārpurvojusies, grūti pieejama. 200m piekrastes zonas 

raksturojums: purvainas, ar krūmiem apaugušas pļavas. Ezera dibens līdzens, dūņains, dūņas 

pārsniedz 2m. Aizsargājamā flora, fauna: ūdensrozes (Nymphaea). Ezera trofiskais stāvoklis 

politrofs. Ūdens kvalitātes klase: 5. Saprobitāte: B-mezosaprobs. Degrad. ietekmes pakāpe: 3. 

Ūdens objekta kategorija: 2. Kopējais aizaugums 90%. Virsūdens aizaugums 15%. 

Dominējošās aizauguma sugas: vilkvālītes, niedres, ežgalvītes, plak.glīvenes, dz.lēpes, elši, 

zaļaļģes. Ezera izmantošanas rekomendācijas: novērst tālāku ezera piesārņošanu, ielaižami 

līdaku mazuļi, regulējama rūpnieciskā zveja. Ezera stāvoklis: neregulējams. 

Zvirgzdupes ūdenskrātuve (Lielais Ansis) (pēc ezeru pases kods G-563) ar spoguļa laukumu 

39,3ha un ar minimālo 50m platu aizsargjoslu laukos, ciemā 10m., baseins Gaujas, iztek 

Zvirgzdupe – Strīķupe - Gauja, ietek Zvirgzdupe. Krasta līnijas garums 3,6km. Maksimālais 

dziļums 2,2m. Maksimālais platums 150m. Minimālais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 54. Vidējais 

ūdens līmenis (abs.atz.,m) 52,5. Sateces baseina laukums 7,2km 2 . Gada vidējā notece 290mm. 

Pavasara palu caurplūde 1% 2,44m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 10% 1,49m 3 /sek. Pavasara 

palu caurplūde 50% 2,87m 3 /sek. Zivis, putni: līdakas, asari, raudas, karpas, vimbas. Krastu 

raksturojums - DA stāvi, slīpi līdz 6m augsti, ZR slīpi līdz 3m augsti, galos lēzeni. Ezera dibens 

līdzens, kūdrains, vietām smilšains. Aizsargājamā flora, fauna: ūdensrozes (Nymphaea). Ezera 

trofiskais stāvoklis mākslīga ūdenskrātuve. Kopējais aizaugums 100%. Virsūdens aizaugums 

50%. Dominējošās aizauguma sugas: niedres, kosas, kalmes, sūrenes, cirvenes. Ezera 

izmantošanas rekomendācijas: kultivējama zivsaimniecība, ielaižamas karpas, sudrabkarūsas, 

līņi, atpūtai. Hidrobūves: 2 caurtekas – regulatori. Ezera stāvoklis: regulēts. 

11


Mucenieku ezers (pēc ezeru pases kods S-3) ar spoguļa laukumu 3,8ha un ar minimālo 10m 

platu aizsargjoslu, baseins Briede, iztek Grāvis - Briede. Krasta līnijas garums 3,4km. 

Maksimālais dziļums 3,8m. Maksimālais platums 120m. Minimālais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 

61,5. Vidējais ūdens līmenis (abs.atz.,m) 61. Sateces baseina laukums 1,16km 2 . Gada vidējā 

notece 340mm. Pavasara palu caurplūde 1% 0,32m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 10% 

0,2m 3 /sek. Pavasara palu caurplūde 50% 0,11m 3 /sek. Zivis, putni: līdakas, karūsas, raudas, līņi, 

asari, ligzdo pīles. Krastu raksturojums - zemi, kūdraini, grūti pieejami. 10m piekrastes joslas 

raksturojums: pārpurvojusies, grūti pieejama. 200m piekrastes zonas raksturojums: jauktu koku 

mežs. Ezera dibens dūņains, dūņas vairāk par 6 m. Aizsargājamā flora, fauna: atsevišķi 

ūdensrožu eksemplāri. Ezera trofiskais stāvoklis distrofs. Ūdens kvalitātes klase: 3. Saprobitāte: 

B-mezosaprobs. Degrad. ietekmes pakāpe: 3. Ūdens objekta kategorija: 2. Kopējais aizaugums 

15%. Virsūdens aizaugums 5%. Dominējošās aizauguma sugas: šaurlapu vilkvālītes, 

purvpapardes, peld.glīvenes, pūslenes, dz.lēpes. Ezera izmantošanas rekomendācijas: līmenis 

saglabājams patreizējais, makšķerēšanai. Ezera stāvoklis: neregulējams. 

Mujānu dzirnavu ezers ar spoguļa laukumu 5,6ha un ar minimālo 10m platu aizsargjoslu, 

atrodas uz Anuļas upes. 

Kocēnu ūdenskrātuve ar spoguļa laukumu 11,3ha un ar minimālo 10m platu aizsargjoslu, 

atrodas uz Jumāras upes. 

Rieviņu (Vaitalu) ezers ar spoguļa laukumu 3,6ha un ar minimālo 10m platu aizsargjoslu. 

1.2.4. Gaujas nacionālais parks. 

Saskaņā ar 01.01.2000. “Gaujas nacionālā parka likumu” Kocēnu pagasta teritorijā atrodas 

Gaujas nacionālais parks 1.19p. (kopplatība 4521,8 ha). Visas šīs teritorijas aizsargājamas un 

saglabājamas atbilstoši 02.03.1993. likumam „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un 

22.07.2003. MK not. Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”. Gaujas nacionālais parks ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama 

dabas teritorija (NATURA 2000), kas izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, 

īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu 

aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās 

(saskaņā ar likuma ,,Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. un 44.pantu). Kocēnu 

pagastā Gaujas nacionālā parka teritorija aizņem 4521,81ha, jeb 24,5% no pagasta kopplatības. 

Pēc likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pieņemšanas 1993.gadā radās 

nepieciešamība sakārtot Gaujas nacionālā parka juridisko bāzi atbilstoši šim likumam. Gaujas 

nacionālais parks tika saglabāts kā īpaši aizsargājama dabas teritorija ar vēsturiski 

apstiprinātajām robežām, un saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem katrai 

aizsargājamai teritorijai bija nepieciešami individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 

Šādus noteikumus izstrādāja 1994.gadā, tos apstiprināja LR Vides aizsardzības valsts ministrs. 

Tie saskaņā ar spēkā esošo Gaujas nacionālā parka nolikumu un ģenerālshēmu noteica 

vispārējos uzdevumus, aizliegtās darbības un tās darbības, kuras atļautas vienīgi pēc 

saskaņošanas ar Gaujas nacionālā parka pārvaldi, meža apsaimniekošanas un izmantošanas 

kārtību, kā arī katras funkcionālās zonas uzdevumus, regulācijas un apsaimniekošanas režīmu. 

Saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem visi individuālie aizsargājamo teritoriju 

noteikumi bija jāapstiprina LR augstākajai vides aizsardzības institūcijai, tāpēc 1996.gadā 

12


atkārtoti tika pārstrādāti un apstiprināti „Gaujas nacionālā parka iekšējās kārtības noteikumi” 

un „Meža dzīvnieku skaita regulēšanas noteikumi Gaujas nacionālajā parkā”. Jau no 1993.gada 

pēc likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pieņemšanas Gaujas nacionālā parka 

juridiskais statuss nebija noteikts atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, jo īpaši aizsargājamas 

dabas teritorijas var izveidot vienīgi augstākā likumdevēja vara - sākumā Augstākā Padome, 

vēlāk - Saeima ar attiecīgu likumu. Arī Gaujas nacionālā parka nolikums un ģenerālshēma ar 

01.01.2000. zaudēja juridisko spēku. 

Pamatojoties uz minēto bija nepieciešams sagatavot jaunu, uz Gaujas nacionālo parku 

attiecinātu likumdošanas aktu – „Gaujas nacionālā parka likumu”, kurš ir izstrādāts atbilstoši 

pašreizējai situācijai vides aizsardzības tiesību, valsts pārvaldes un finansu sfērās. Tas 

apstiprina Gaujas nacionālā parka mērķus un robežas, nosaka funkcionālās zonas, katras zonas 

galvenos uzdevumus un apsaimniekošanas regulācijas, teritorijas aizsardzības un izmantošanas 

vispārējās prasības, Gaujas nacionālā parka juridisko statusu, pārvaldes sistēmu un finansējuma 

avotus, kā arī amatpersonu tiesības. 

No 2001.gada 7.augusta ir spēkā „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un 

izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka teritorijas aizsardzības un izmantošanas kārtību atbilstoši 

funkcionālajam zonējumam, aizliegtos darbības veidus un reglamentēto darbību saskaņošanas 

kārtību, Gaujas nacionālā parka administrācijas, pašvaldību, citu juridisko un fizisko personu, 

t.sk. apmeklētāju, pienākumus un tiesības. 

Gaujas nacionālajam parkam 1998.gadā uzsākta dabas aizsardzības plāna (DAP) izstrādāšana 

un 2004.gadā plāns tika pabeigts. Dabas aizsardzības plānā precizētas Gaujas nacionālā parka 

funkcionālo zonu robežas ar uz tām attiecināmām regulācijām un rekomendācijām 11.10.2004. 

apstiprinātajam dabas aizsardzības plānam (vides ministra rīkojums Nr.349 „Par Dabas 

aizsardzības plānu apstiprināšanu”). DAP paredzēts Kocēnu pagastā Gaujas nacionālajā parkā 

izdalīt 3 funkcionālās zonas 7 : 

1. Dabas lieguma zona 1198,8219ha, jeb 6,5% no pagasta kopplatības, t.sk. Gaujas 

senielejas liegums un Kreiļu purva liegums; 

2. Ainavu aizsardzības zona 1576,8736ha, jeb 8,5% no pagasta kopplatības; 

3. Neitrālā zona 1746,1167ha, jeb 9,45% no pagasta kopplatības. 

1.2.4.1 Dabas lieguma zona. 

Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senieleju un Gaujas pieteku ielejām 

raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības neietekmētu 

biotopu mozaīku, kā arī lai saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes 

ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus, pieļaujot 

ierobežotu dabas resursu izmantošanu un dabu nenoplicinošu rekreāciju. Lai to nodrošinātu: 

1. Dabas resursu saimnieciskai izmantošanai jānotiek atbilstoši Gaujas nacionālā parka dabas 

aizsardzības plānam un šeit norādītām prasībām un rekomendācijām. 

2. Uz Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna pamata jāizstrādā katra konkrētā zemes 

īpašuma vai pastāvīgā lietošanā nodotā zemes gabala dabas aizsardzības plāns jebkuru dabas 

resursu saimnieciskai izmantošanai. 

7 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.2 Kocēnu pagasta Gaujas nacionālā parka iedalījuma 

funkcionālajās zonās robežposmu apraksts. 

13


3. Meža apsaimniekošanas plāns ir dabas aizsardzības plāns meža resursu izmantošanai. Meža 

apsaimniekošanas plānu izstrādā un apstiprina, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās 

prasības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībā, mikroliegumu 

izveidē, kā arī ainavu aizsardzībā. Pēc zemes īpašnieka vai lietotāja pieteikuma meža 

apsaimniekošanas plānu apstiprina Gaujas nacionālā parka administrācijas direktors tikai 

pēc īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu inventarizācijas. Meža 

apsaimniekošanas plānu izstrādā desmit gadiem. Prasības meža apsaimniekošanas plāna 

izstrādei un apstiprināšanai skat. 3.4.daļā Gaujas nacionālā parka DAPa. 

4. Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ir ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties 

uz Gaujas nacionālā parka likumu un Gaujas nacionālā parka administrācijas 

nostiprinājuma lūgumu. 

Lai saglabātu Gaujas senielejai un tās pieteku ielejām raksturīgo gravu un senkrastu reljefu un 

to ģeomorfoloģisko struktūru, kā arī, lai nodrošinātu dabisko biotopu aizsardzību, savvaļas 

augu un dzīvnieku dzīves vides saglabāšanu, dabas lieguma zonā: 

5. Aizliegts: 

1) veikt jebkādas darbības, par kurām Gaujas nacionālā parka administrācija vai cita par 

vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka 

tām ir vai var būt: 

- būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un 

sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, 

atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā, 

- negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām 

un to dzīvotnēm; 

2) sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem; 

3) iegūt derīgos izrakteņus; 

4) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes ūdeņu 

noteci un augsnes erozijas attīstību; 

5) celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises; 

6) ierīkot un ekspluatēt atkritumu savākšanas punktus un atkritumu poligonus; 

7) uzstādīt vēja ģeneratorus; 

8) nosusināt purvus; 

9) ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 

10) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot 

medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces; 

11) dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams konkrētā 

zemes īpašuma vai pastāvīgā lietošanā nodotā zemes gabala vai konkrētā objekta 

dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un 

rakstiski saskaņots ar Gaujas nacionālā parka administrāciju; 

12) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas; 

13) lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un cita veida bīstamas un 

toksiskas ķīmiskās vielas un produktus (izņemot konkrēto zemes īpašumu vai 

pastāvīgā lietošanā nodoto zemes gabalu dabas aizsardzības plānos noteiktos 

gadījumus); 

14) pļaut virzienā no lauka malām uz centru; 

15) ievākt savvaļas augus un iegūt savvaļas dzīvniekus, kā arī to produktus pārdošanai; 

16) ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un 

iepirkšanas punktus; 

14


17) pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību 

institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus; 

18) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, 

motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav 

saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību; 

19) rīkot autosacensības un motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas 

sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus; 

20) no 1.aprīļa līdz 20.jūnijam organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas 

pasākumus, kuri nav iekļauti Gaujas nacionālā parka administrācijas un pašvaldības 

saskaņotā pasākumu plānā. 

6. Bez rakstiskas saskaņošanas ar Gaujas nacionālā parka administrāciju aizliegts: 

1) mainīt zemes lietošanas mērķi; 

2) veikt zemes transformāciju; 

3) veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, 

renovāciju vai rekonstrukciju; 

4) ieaudzēt mežu; 

5) veikt zinātniskos pētījumus; 

6) vākt dabas materiālus kolekcijām. 

Lai dabas lieguma zonu varētu saglabāt kā dabisku vidi dabas tūrismam un rekreācijai, 

nepieciešama šīs teritorijas plānošana gan tūrisma un atpūtas vajadzībām, izvērtējot katras 

konkrētās vietas rekreatīvās slodzes un ar to saistīto pakalpojumu sfēru attīstības iespējas, gan 

cilvēku ietekmes neskartu teritoriju saglabāšanai: 

7. Ar Gaujas nacionālā parka administrācijas rakstveida atļauju atļauts organizēt masu izklaides 

pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 

cilvēku), izņemot gadījumus, kad pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās. 

8. Bez saskaņošanas ar Gaujas nacionālā parka administrāciju aizliegts: 

1) veikt rūpniecisko, tūrisma, atpūtas un izklaides komercdarbību; 

2) nodarboties ar tirdzniecību dabā; 

3) ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; 

4) ierīkot pastāvīgas tūristu apmetnes un ugunskuru vietas; 

5) ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes; 

6) izvietot dabā reklāmu un citu informāciju. 

Meža apsaimniekošanā un izmantošanā dabas lieguma zonā ir noteiktas sekojošas prasības: 

9. Meža apsaimniekošana un izmantošana atļauta tikai pēc meža apsaimniekošanas plāna 

izstrādes un apstiprināšanas (izņemot atsevišķu augošu un nokaltušu koku ciršanu un kritušu 

koku (vai to daļu) izvākšanu, lai novāktu bīstamos kokus, uzlabotu ainavas kvalitāti, ierīkotu un 

uzturētu skatu punktus, papildinātu meža dzīvnieku barības bāzi un veiktu meža ugunsdrošības 

pasākumus). 

10. Aizliegts: 

1) iegūt koksni valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos, izņemot gadījumus, kad 

saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem koku ciršana nepieciešama biotopu aizsardzībai, 

bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, mākslīgi izveidotu tīraudžu ilglaicīgai 

rekonstrukcijai, kā arī stihisko postījumu gadījumos; 

15


2) cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi 

bojātos kokus pēc ciršanas apliecinājuma saņemšanas Gaujas nacionālā parka 

administrācijā), ja valdaudzes vecums pārsniedz: 

- priežu un ozolu audzēm - 60 gadus, 

- egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus, 

- apšu audzēm - 30 gadus; 

3) cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs 

resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu; 

4) atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā 

arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem; 

5) ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas; 

6) no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam zāģēt kokus ar motorzāģiem, transportēt kokmateriālus pa 

meža zemēm, kā arī kopt atjaunotās un dabiski atjaunojušās mežaudzes ar 

mehānismiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji; 

7) no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža 

ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku 

(koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras 

objektus) ciršanu un novākšanu. 

11. Bez rakstiskas saskaņošanas ar Gaujas nacionālā parka administrāciju aizliegts atjaunot 

mežu. 

12. Apliecinājumu koku ciršanai izsniedz tikai pēc izcērtamo koku iezīmēšanas dabā. 

13. Privātajos mežos galvenajā cirtē kokus cērt pakāpeniski, ievērojot šādus papildus 

nosacījumus: 

1) vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku 

krājas; 

2) katru nākamo cirtes paņēmienu tai pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadus pēc 

iepriekšējā; 

3) pēc pēdējā cirtes paņēmiena saglabā vismaz 25 dzīvotspējīgus vecākos un lielākos 

kokus katrā cirsmas hektārā; 

14. Privātajos mežos atļauts cirst kokus galvenajā cirtē, ja mežaudze sasniegusi galvenās cirtes 

vecumu, kas norādīts 4.tabulā. 

Nr. 

pk. 

Tabula Nr. 4 

Koku galvenās cirtes vecums privātajos mežos 

Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā un kultūrvēsturiskajā zonā 

Valdošā koku suga 

Galvenās cirtes vecums gados atkarībā no bonitātes 

I un augstāka II-III IV un zemāka 

1. Ozols 121 141 141 

2. Priede un lapegle 121 121 141 

3. Egle, osis un liepa 101 101 101 

4. Bērzs 81 81 61 

5. Melnalksnis 81 81 81 

6. Apse 51 51 51 

16


Lai nodrošinātu savvaļas dzīvnieku aizsardzību, dabas lieguma zonā: 

15. Savvaļas dzīvnieku resursu saimnieciskā izmantošana atļauta tikai pēc katra konkrētā zemes 

īpašuma vai pastāvīgā lietošanā nodotā zemes gabala dabas aizsardzības plāna izstrādes un 

apstiprināšanas. Dabas aizsardzības plānu apstiprina Gaujas nacionālā parka direktors. 

16. Savvaļas zivju resursu saimnieciskā izmantošana ir organizēta makšķerēšana un zveja, kā 

arī individuāla zveja. Zivju ieguve, individuāli makšķerējot, nav uzskatāma kā zivju resursu 

saimnieciskā izmantošana. Lašveidīgo zivju sugu nārsta laikā no 1.oktobra līdz 30.novembrim 

atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem 

pār Gauju, ūdens tuvumā 100m augšpus (pret straumi) šiem tiltiem, kā arī zem tiltu 

konstrukcijām un ūdenī. 

17. Medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts ir konkrēto zemes īpašumu vai pastāvīgā 

lietošanā nodoto zemes gabalu dabas aizsardzības plāns medījamo savvaļas dzīvnieku 

saimnieciskai izmantošanai (dzīvnieku skaita regulēšanai). 

18. Aizliegts: 

1) ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas; 

2) samazināt aļņu, stirnu, mājas baložu, kraukļu un pelēko vārnu skaitu; 

3) rīkot medības ar dzinējiem (izņemot no 1.oktobra līdz 31 janvārim mežacūku, lapsu, 

meža caunu un jenotsuņu medības, kurās piedalās ne vairāk kā 12 medību dalībnieku, 

tajā skaitā viens dzīvnieku dzinējs bez suņa. Šādas medības ar vienu dzinēju atļautas 

ne vairāk kā divas reizes sezonā vienā un tajā pašā platībā un tikai tad, ja ir vienlaidu 

sniega sega visas medību dienas garumā.). 

19. Atļauti vienīgi šādi medību veidi un paņēmieni: 

1) staltbriežu medības - uz gaidi, pieejot, pievilinot; 

2) mežacūku medības - uz gaidi, pieejot, ar vienu dzinēju; 

3) lapsu medības - uz gaidi, pieejot, pievilinot, ar vienu dzinēju; 

4) meža caunu medības - uz gaidi, izsekojot, ar rīkiem, ar vienu dzinēju; 

5) jenotsuņu medības - uz gaidi, pieejot, ar vienu dzinēju; 

6) Amerikas ūdeļu medības - uz gaidi, izsekojot, ar rīkiem; 

7) bebru medības - uz gaidi. 

20. Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem 

pulcēties migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā Gaujas nacionālā parka 

administrācija var noteikt sezonas liegumu - ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem uz 

laiku uzturēties konkrētajā teritorijā vai veikt konkrētu saimniecisko darbību, par to sniedzot 

informāciju vietējos laikrakstos un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. 

Būvniecībā dabas lieguma zonā ir noteikti sekojoši ierobežojumi: 

21. Būvniecība pieļaujama tikai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam un 

detālplānojumam, kas rakstiski saskaņoti ar Gaujas nacionālā parka administrāciju, kā arī 

ievērojot citus normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobežojumus. 

22. Būvniecība (arī hidrotehnisko būvju būvniecība) dabiskā ainavā atļauta ar Gaujas nacionālā 

parka administrācijas rakstveida atļauju. 

23. Pašvaldībai jāinformē Gaujas nacionālā parka administrācija par jebkuru būvniecību dabas 

lieguma zonā. Ja paredzētā būvniecība var izraisīt būtiskas dabas un kultūrvēsturiskās vides 

pārmaiņas, pašvaldība būvatļauju var izsniegt tikai pēc būvniecības saskaņošanas ar Gaujas 

nacionālā parka administrāciju. 

24. Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pašvaldība var izsniegt 

būvatļauju tikai pēc tam, kad attiecīgajās teritorijās ir izstrādāts detālais plānojums, būvniecības 

vietas izvēli un būvprojektu iepriekš saskaņojot ar Gaujas nacionālā parka administrāciju. 

17


1.2.4.2. Ainavu aizsardzības zona. 

Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo 

kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. 

Lai to nodrošinātu, ainavu aizsardzības zonā: 

1. Aizliegts: 

1) veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu; 

2) uzstādīt vēja ģeneratorus; 

3) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, 

motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar 

šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. 

2. Bez rakstiskas saskaņošanas ar Gaujas nacionālā parka administrāciju aizliegts ierīkot 

izziņas, 

atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus. 

Meža apsaimniekošanā un izmantošanā ainavu aizsardzības zonā ir noteikti sekojoši 

ierobežojumi: 

3. Aizliegts cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos; 

4. Atļauts cirst kokus galvenajā cirtē, ja mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu, kas 

norādīts 4.tabulā. 

5. Atļauts cirst kokus kailcirtē privātajos mežos: 

1) ja tās maksimālā platība silā, mētrājā, lānī, damaksnī, vērī un gāršā nepārsniedz divus 

hektārus; 

2) ja tās maksimālais platums grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, viršu ārenī, 

mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju 

kūdrenī, platlapju kūdrenī, purvājā, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, niedrājā, dumbrājā un 

liekņā nepārsniedz 50 metru. 

6. Galvenā cirte atļauta tikai pēc meža apsaimniekošanas plāna izstrādes un apstiprināšanas, 

ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši 

aizsargājamo sugu aizsardzībā, mikroliegumu izveidē, kā arī ainavu aizsardzībā. Meža 

apsaimniekošanas plānu Gaujas nacionālā parka administrācijas direktors apstiprina tikai pēc 

īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu inventarizācijas. Meža 

apsaimniekošanas plānu izstrādā desmit gadiem. Prasības meža apsaimniekošanas plāna 

izstrādei un apstiprināšanai skatīt Gaujas nacionālā parka DAP 3.4.daļā. 

Veicot savvaļas dzīvnieku skaita ierobežošanu, ainavu aizsardzības zonā: 

7. Atļauti normatīvajos aktos noteiktie medību veidi, izņemot bebru, meža caunu un Amerikas 

ūdeļu medības ar suni, kā arī lapsu un jenotsuņu medības ar rīkiem. 

8. No 1.oktobra līdz 31.janvārim atļautas medības ar dzinējiem, bet ne vairāk kā trīs reizes 

vienā un tajā pašā platībā. 

Būvniecībā ainavu aizsardzības zonā ir noteikts sekojošs ierobežojums: 

9. Būvniecība pieļaujama tikai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam un 

detālplānojumam, kas rakstiski saskaņoti ar Gaujas nacionālā parka administrāciju, kā arī 

ievērojot citus normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobežojumus. 

10. Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pašvaldība var izsniegt 

būvatļauju tikai pēc tam, kad attiecīgajās teritorijās ir izstrādāts detālais plānojums, būvniecības 

vietas izvēli un būvprojektu iepriekš saskaņojot ar Gaujas nacionālā parka administrāciju. 

18


1.2.4.3. Neitrālā zona. 

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu Parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi 

izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību. 

Meža apsaimniekošanā un izmantošanā neitrālajā zonā ir noteikti sekojoši ierobežojumi: 

1. Visos mežos atļauts cirst kokus galvenajā cirtē, ja mežaudze sasniegusi galvenās cirtes 

vecumu, kas norādīts 4.tabulā. 

2. Visos mežos atļauts cirst kokus kailcirtē: 

1) ja tās maksimālā platība silā, mētrājā, lānī, damaksnī, vērī un gāršā nepārsniedz divus 

hektārus; 

2) ja tās maksimālais platums grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, viršu ārenī, 

mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju 

kūdrenī, platlapju kūdrenī, purvājā, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, niedrājā, dumbrājā un 

liekņā nepārsniedz 50 metru. 

Veicot savvaļas dzīvnieku skaita ierobežošanu, neitrālajā zonā: 

3. Atļauti normatīvajos aktos noteiktie medību veidi, izņemot bebru, meža caunu un Amerikas 

ūdeļu medības ar suni, kā arī lapsu un jenotsuņu medības ar rīkiem. 

4. No 1.oktobra līdz 31. janvārim atļautas medības ar dzinējiem, bet ne vairāk kā trīs reizes 

vienā un tajā pašā platībā. 

1.2.4.4. Prasības masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanai brīvā dabā (ārpus 

šim nolūkam speciāli paredzētām vietām), kā arī izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras 

objektu ierīkošanai dabas lieguma zonā. 

Prasības noteiktas, pamatojoties uz Gaujas nacionālā parka likuma 9.panta 6.daļas 

2.apakšpunktu un MK 22.07.2003. noteikumu Nr.415 „īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.28.3.punktu. Lai nodrošinātu dabiskas 

vides saglabāšanu dabas lieguma zonā, attīstoties sporta, tūrisma, atpūtas un izklaides 

aktivitātēm un ar to saistītiem pakalpojumiem. 

1. Masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanai brīvā dabā (ārpus šim nolūkam 

speciāli paredzētām vietām) vienā un tajā pašā vietā noteikts sekojošs skaits (5.tabula). 

Tabula Nr. 5 

Masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanai brīvā dabā vienā 

un tajā pašā vietā noteiktais skaits 

Nr. Pasākuma veids 

p.k. 

1. Aktīvā tūrisma pārgājieni, sacensības 

(kājnieku, velo) 

Pasākumu skaits 

1 (viens) pasākums ziemas sezonā un 1 (viens) 

pasākums vasaras sezonā vienā un tajā pašā 

maršrutā (ziemas sezona - laika periods no 1 

.novembra līdz 31. martam; vasaras sezona -laika 

periods no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim) 

2. Orientēšanās sacensības (tai skaitā velo) 1 (viens) pasākums ziemas sezonā un 1 (viens) 


vietā/teritorijā 

19


3. Nometnes brīvā dabā (ārpus labiekārtotām 

vietām) 

Ne ilgāk kā 10 (desmit) dienas bez pārtraukuma 

un ne vairāk kā 3 (trīs) reizes ziemas sezonā un ne 

vairāk kā 3 (trīs) reizes vasaras sezonā vienā un 

tajā pašā vietā 

4. Citi atpūtas un izklaides pasākumi 1 (viens) pasākums ziemas sezonā un 1 (viens) 


vietā/teritorijā 

5. Auto un moto sacensības, ralliji 1 (viens) pasākums gadā vienā un tajā pašā 

maršrutā 

2. Gaujas nacionālā parka administrācija izsniedz rakstveida atļaujas masu sporta, izklaides un 

atpūtas pasākumu organizēšanai brīvā dabā (ārpus šim nolūkam speciāli paredzētām vietām) un 

saskaņojumus kalnu slēpošanas un kamaniņu trašu ierīkošanai, ņemot vērā šo prasību 1. un 

2.punktā noteikto. 

1.2.4.5. Prasības pastāvīgu tūristu apmetņu un ugunskuru vietu, kā arī izziņas, atpūtas un 

tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai un apsaimniekošanai dabas lieguma zonā. 

Prasības noteiktas saskaņā ar MK 07.08.2001. noteikumu Nr.352 „Gaujas nacionālā parka 

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 13.4.punktu un MK 22.07.2003. 

noteikumu Nr.415 „īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi” 16.28.3.punktu. 

Ūdenstūristu apmetnes ierīkošana un apsaimniekošana. 

Ūdenstūristu apmetne - īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas nacionālā parka apmeklētāju 

apmešanās un atpūtas vieta upes krastā ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām, kas nav paredzēta 

piebraukšanai ar transportu. 

1. Apmetnes minimālais labiekārtojums: 

1) speciāli ierīkota ugunskura vieta, 

2) galds un soli, 

3) atkritumu novietošanas vieta, 

4) tualete, 

5) telšu celšanas un nometņu ierīkošanas vieta, 

6) informācijas stends ar izvietotu informāciju, 

7) iekāpšanas/izkāpšanas vieta, 

8) apmetnes sākuma un beigu norādes zīmes, 

9) piktogrammas: „informācija”, „telšu celšanas vieta", „ugunskura vieta”, „tualete”, 

„iekāpšanas/izkāpšanas vieta”, „atkritumu izmešanas vieta”. 

2. Apmetnes apsaimniekotājam jānodrošina: 

1) atkritumu savākšana un izvešana, 

2) malkas piegāde, 

3) shēmā norādītas apmetnes teritorijas satīrīšana un uzturēšana kārtībā, 

4) labiekārtojumu, tualešu, informācijas dēļa un norādes zīmju uzturēšana (bojājumu 

novēršana, labošana, atjaunošana, papildināšana), 

5) apmeklētāju informēšana par Gaujas nacionālā parka likuma un noteikumu, citu 

normatīvo aktu prasībām. 

20


Tūristu apmetnes ar piebraukšanas iespējām ierīkošana un apsaimniekošana 

Tūristu apmetne ar piebraukšanas iespējām - īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas 

nacionālā parka apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām, kas 

viegli piebraucama ar transportu. 


1) speciāli ierīkota ugunskura vieta, 



4) tualete, 



7) piebraucamais ceļš un transporta novietošanas vieta - stāvlaukums ar iekārtotu 

velosipēdu novietošanas vietu, 

8) norādes zīmes uz apmetni, 

9) piktogrammas: „stāvlaukums”, „informācija”, „telšu celšanas vieta”, „ugunskura 

vieta”, „tualete”, „atkritumu izmešanas vieta". 


1) atkritumu savākšana un izvešana, 

2) malkas piegāde, 






Zaļās tūristu apmetnes ierīkošana un apsaimniekošana 

Zaļā tūristu apmetne - īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas nacionālā parka apmeklētāju 

apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas 

iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus. 



2) tualete, 



5) velosipēdu novietošanas vieta, 

6) norādes zīmes uz apmetni, 

7) norāde par tuvāko atkritumu izmešanas vietu, 

8) piktogrammas: „informācija”, „telšu celšanas vieta”, „tualete”, „ugunskuru kurināt 

aizliegts”, „atkritumus izmest aizliegts”. 


1) atkritumu savākšana un izvešana, gadījumā, ja tādi ir radušies, 






Prasības visu veidu tūristu apmetņu ierīkošanai un apsaimniekošanai 

7. Uz informācijas stenda obligāti jāizvieto sekojoša informācija: 

21


1) Gaujas nacionālā parka teritorijas karte ar iezīmētu apmetnes atrašanās vietu, 

2) shēma ar iezīmētu apmetnes teritoriju, 

3) Gaujas nacionālā parka noteikumi apmeklētājiem un informācija par medicīnas, 

glābšanas un policijas dienestu izsaukšanu, 

4) apkārtnē apskatāmo objektu saraksts ar īsu informāciju, 

5) informācija par apmetnē piedāvātajiem maksas pakalpojumiem, ja tādi ir, 

6) kontaktinformācija par apmetnes apsaimniekotāju. 

8. Gaujas nacionālā parka administrācijai jānodrošina 7.punkta 1) - 4) apakšpunktos minētās 

informācijas sagatavošana papīra formātā. Apmetnes apsaimniekotājam jānodrošina 7.punkta 

5) apakšpunktā minētās informācijas sagatavošana, kā arī visas 7.punktā minētās informācijas 

izvietošana uz informācijas dēļa. 

9. Apmetnes apsaimniekotājam jānodrošina norādes zīmju sagatavošana, uzstādīšana, labošana 

un nomaiņa. Norādes zīmes jānomaina gadījumos, kad tās ir bojātas, iznīcinātas, nolietojušās 

vai kļuvušas nekvalitatīvas ārējo faktoru ietekmē, tiek izmainīts zīmes standarts. 

10. Norādes zīmēm jāatbilst standartiem (izmērs, krāsas, burtu lielums, veids, informācijas 

izvietojums, teksts u.tml.), kas norādīti Gaujas nacionālā parka DAP 15., 16.pielikumā: 

1) ūdenstūristu apmetnes norādes zīme, 

2) tūristu apmetnes ar piebraukšanas iespējām norādes zīme, 

3) zaļās tūristu apmetnes norādes zīme, 

4) ūdenstūristu apmetnes sākuma un beigu norādes zīme, 

5) piktogrammas, 

6) citas. 

11. Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektos, izņemot informācijas piestiprināšanu 

pie informācijas nesēja un ugunskura vietas aprīkojumu, vēlams izmantot sekojošus materiālus: 

koks, koksnes šķiedru plates, skaidu plates, salmi, niedres, māla dakstiņi, koka skaidas, 

akmens, vilna, lins, kokvilna, papīrs, krāsas, kas ražotas no dabīgām izejvielām. 

Pieļaujama informācijas lapu laminēšana un to piestiprināšana ar līmplēvi pie informācijas 

nesēja, ugunskura vietām pieļaujams metāla aprīkojums. 

12. Apmetnes apsaimniekotājam ar Gaujas nacionālā parka administrāciju jāsaskaņo sekojošu 

izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu atrašanās vieta, to vizuālais izskats un 

izmantojamie materiāli skiču stadijā: 

1) ugunskura vieta, 



4) tualete, 


6) informācijas stends ar izvietojamo informāciju, 

7) norādes zīmju un piktogrammu izvietošanas vieta, 

8) reklāmas un citas informācijas izvietošanas vieta, 

9) ūdenstūristu iekāpšanas/izkāpšanas vieta, 

10) transporta novietošanas vieta, 

11) nojumes, trepes, laipas, nožogojumi un citi labiekārtojuma objekti. 

13. Apmetnes apsaimniekotājam ar Gaujas nacionālā parka administrāciju papildus jāsaskaņo: 

1) tūrisma, atpūtas un izklaides komercdarbība, 

2) tirdzniecības veikšana, 

3) reklāmas un citas informācijas izvietošana dabā. 

22


1.2.4.6. Pienākumi un atbildība Gaujas nacionālā parka mērķu sasniegšanai. 

Gaujas nacionālā parka administrācijas, citu valsts institūciju, pašvaldību, kā arī fizisko un 

juridisko personu pienākumus Gaujas nacionālā parka mērķu sasniegšanai un atbildību par šo 

pienākumu neizpildi vai citu reglamentēto prasību neievērošanu, galvenokārt, nosaka „Gaujas 

nacionālā parka likums”, „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas 

noteikumi”, likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, „īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un likums „Par vides 

aizsardzību”. Arī citos normatīvajos aktos tiek reglamentēti pienākumi kādā speciālā jomā vai 

konkrētām institūcijām, piemēram, likumā „Par pašvaldībām”, Meža likumā, Medību likumā. 

Šeit minēti valsts un pašvaldību institūciju galvenie pamatpienākumi vides aizsardzībā un 

dabas resursu izmantošanas uzraudzībā. 

1.2.4.7. Gaujas nacionālā parka administrācija. 

Gaujas nacionālā parka administrācijas galvenie uzdevumi ir dabas un kultūrvēsturisko objektu 

aizsardzība, izglītojošais un izpētes darbs, teritorijas rekreācijas potenciāla saglabāšana dabu 

nenoplicinoša tūrisma un atpūtas nodrošināšanai, valsts īpašuma apsaimniekošana. 

Gaujas nacionālā parka administrācijas pienākumi: 

1) pārraudzīt un kontrolēt Gaujas nacionālā parka teritoriju saskaņā ar Gaujas nacionālā 

parka likumu un citiem normatīvajiem aktiem; 

2) uzraudzīt Gaujas nacionālā parka likuma, kā arī vides aizsardzību un dabas resursu 

izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu; 

3) veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli: 

- dabas resursu uzskaiti, to izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu ievērošanu, 

- faunas un floras izmantošanas, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, 

introdukcijas, tirdzniecības, kolekciju veidošanas u.c. aizsardzības prasību 

ievērošanu, 

- atkritumu savākšanas, utilizācijas, apglabāšanas u.c. pasākumu drošumu un 

noteikumu izpildi; 

4) izsniegt normatīvajos aktos noteiktās rakstveida atļaujas, apliecinājumus, licences u.c. 

dokumentus (t.sk., ciršanas apliecinājumus, medību atļaujas); 

5) saskaņot normatīvajos aktos noteiktās darbības; 

6) slēgt līgumus ar zemju tiesiskajiem valdītājiem par Gaujas nacionālā parka 

aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna ievērošanu; 

7) aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos objektus; 

8) veikt izglītojošu un izpētes darbu; 

9) saglabāt teritorijas rekreācijas potenciālu, lai nodrošinātu dabu nenoplicinošu tūrismu 

un atpūtu; 

10) likumā noteiktajā kārtībā realizēt valsts pirmpirkuma tiesības uz dabas lieguma zonā 

atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem; 

11) likumā noteiktajā kārtībā veikt Gaujas nacionālā parka teritorijā civiltiesiskus 

darījumus ar valsts meža zemi; 

12) izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām realizēt 

vienotu vides aizsardzību un racionālu dabas resursu izmantošanu (dabas aizsardzības 

plāna ietvaros); 

13) nodrošināt informācijas pieejamību par Gaujas nacionālā parka robežām un 

aizsardzības un izmantošanas noteikumiem; 

14) ierobežot, apturēt vai pārtraukt saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek 

pārkāpti normatīvie akti, tiek nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, cilvēku 

veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam; 

23


15) celt prasības tiesā pret vainīgajām personām par videi nodarīto zaudējumu atlīdzību. 

Gaujas nacionālā parka administrācija ir atbildīga par: 

- teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu atbilstoši mērķiem; 

- normatīvajos aktos noteikto pienākumu, kā arī par dabas aizsardzības plānā izvirzīto 

uzdevumu izpildi. 

1.2.5. Dabas liegumi, mikroliegumi, dabas pieminekļi. 

Saskaņā ar 15.06.1999. MK not. Nr. 212 „Noteikumi par dabas liegumiem” pagasta teritorijā 

atrodas dabas liegumi: „Zilaiskalns” MKN Nr.266 no 08.04.2004.g. 291.pielikums (118 ha), 

„Vīķvēnu purvs” MKN Nr.212 no 15.06.1999.g. 197.pielikums (77.0 ha). Pagasta teritorijā 

dabas liegumu kopplatība ir 195 ha 8 . Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

(NATURA 2000). 

Saskaņā ar 30.01.2001. MK not. Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un 

apsaimniekošanas noteikumi” Kocēnu pagasta teritorijā atrodas 3 mikroliegumi 9 . Pagasta 

teritorijā mikroliegumu kopplatība ir 49,04 ha. 

Saskaņā ar 17.04.2001. MK not. Nr. 175 „Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un 

ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” pagasta teritorijā atrodas dabas piemineklis 

„Dukuļu avoti” pielikums Nr.186 (11,319 ha) 10 . 

Visas šīs teritorijas aizsargājamas un saglabājamas atbilstoši 02.03.1993. likumam „Par īpaši 

aizsargājamām dabas teritorijām” un 22.07.2003. MK not. Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. 

Kocēnu pagasta padome ar lēmumu Nr.8 (9) no 12.06.2003. gada pieņēma lēmumu 11 par 

vietējās nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko dabas pieminekļu sarakstu apstiprināšanu. Sarakstā 

iekļauti sekojoši dabas pieminekļi: 

1. ,,Straupnieku karjera smilšakmens atsegums” - valsts meža 31 .kv. 5.,2.,27.nog.; 

2. ,,Mežuļu avoti” - saimniecības ,,Mežuļi” meža 37.kv. 14.,19.nog.; 

3. ,,Sietiņieža laukakmens” - saimniecības ,,Guķi” meža 384.kv. 7.nog.; 

4. ,,Guķu avoti” - saimniecības ,,Guķi” meža 384.kv. 15.nog. un ārpus meža fonda esošajā 

koku stādījumā; 

5. ,,Ieža grava” - saimniecības ,,Guķi” meža 384.kv. 14. un 21.nog. un valsts meža 94.kv. 

8., 9.un 11.nog.; 

6. ,,Jumāras upes labā krasta smilšakmens atsegums” - saimniecības ,,Jumāra” meža 

314.kv. 8.nog.; 

7. ,,Polbrenču avots” - saimniecības ,,Polbrenči” meža 360.kv. 1.nog.; 

8. ,,Rubenes laukakmens” - saimniecības „Mārčiņas” lauka malā. 

Vietējās nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko dabas pieminekļu aprakstu noteikumu skatīt 

plānojuma I.daļas 2.sējuma 7.pielikumā. 

8 Dabas liegumu robežposmu aprakstu skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma 3.pielikumā. 

9 Mikroliegumu robežposmu aprakstu skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma 4.pielikumā. 

10 Dabas pieminekļa robežposmu aprakstu skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma 5.pielikumā. 

11 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējum pielikumu Nr.6 Kocēnu pagasta padomes lēmuma Nr.8 (9) no 12.06.2003. 

gada kopija par vietējās nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko dabas pieminekļu sarakstu apstiprināšanu. 

24


1.2.6. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. 

Saskaņā ar LR 18.12.2003. likumu „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” Kocēnu pagasta 

teritorijā atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālā zona 12 . 

Pagasta teritorijā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZVBR) kopplatība ir 3515,19 ha, no 

tiem ZVBR ainavu aizsardzības zonas platība ir 123,5 ha. 

1.2.7. Dižkoki. 

Saskaņā ar LVĢMA Dabas aizsardzības informatīvās sistēmas apsekošanas 13.10.1991. un 

Gaujas nacionālā parka DAP plāna datiem Kocēnu pagasta teritorijā atrodas 3 dižkoki – 

parastie ozoli. 

ID 

Suga 

873 Parastais ozols (Quercus 

robur L.) 

874 Parastais ozols (Quercus 

robur L.) 

Parastais ozols (Quercus 

robur L.) 

Aizsardzības 

kategorija 

DIŽKOKS 

DIŽKOKS 

DIŽKOKS 

Tabula Nr. 6 

Atrašanās vieta Apkārtmērs Augstums 

Kocēnu parks, 

pie stadiona 

Kocēnu parks, 

pie stadiona 

Gaujas 

nacionālā parka 

neitrālā zona 

saimn. Paipalas 

4.33 22 

4.12 22 

4.30 22 

1.2.8. Bioloģiski vērtīgās pļavas. 

Latvijā no 2000.g. līdz 2002.g. ir veikts pļavu inventarizācijas projekts 13 . Projekta mērķis ir 

izveidot bioloģiski vērtīgo pļavu datu banku un izstrādāt pļavu aizsardzības koncepciju. Projektu 

sākot izstrādāta pļavu biotopu klasifikācija, inventarizācijas metodika un datu bankas 

struktūra. Trīs lauku darbu sezonās novērtētas, kartētas un atbilstoši metodikai aprakstītas 

bioloģiski vērtīgās pļavas. Apkopotie dati sniedz informāciju par pļavu izplatību un stāvokli 

Latvijā. 

Projekta gaitā aptverta visa valsts teritorija, apsekojot 5 km x 5 km lielus kvadrātus. Katrā 

kvadrātā kartētas botāniski vērtīgās pļavas. Pļavas botāniskā vērtība noteikta pēc pļavas augu 

sabiedrības struktūras, kā arī pēc neielabotu pļavu indikatorsugu klātbūtnes. Par katru pļavu, 

kura atbilst noteiktiem kritērijiem un kura ir lielāka par 0,5ha, aizpildīta noteikta parauga 

anketa. Anketā norādīta pļavas piederība kādam no 17 kartējamajiem biotopiem, ko nosaka 

izmantojot izstrādāto klasifikatoru un biotopus salīdzinošas tabulas. Katras pļavas robežas 

iezīmētas satelītainas izdrukā ar mērogu 1 : 26 000. Pēc tam tās digitizētas ģeogrāfiskās 

informācijas sistēmā. Lauku darbu laikā aizpildīto anketu saturs ievadīts datu bankā. 

12 ZVBR robežposmu aprakstu skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma 8. pielikumā. 

13 Latvijas Dabas fonda projekts „Pļavu inventarizācija Latvijā 2000.g. - 2002.g.”. Projekta vadītājs Ivars 

Kabucis, kartogrāfijas eksperts Baiba Strazdiņa. 

25


Izmantojot anketā iekļauto informāciju, katrs poligons klasificēts atbilstoši noteiktajam pļavas 

biotopam. 

Analizējot inventarizācijas rezultātus, projekta noslēgumā izstrādās pļavu apsaimniekošanas un 

aizsardzības ieteikumus valsts un reģionālajām vides institūcijām. Sagatavos arī ieteikumus 

zemes īpašniekiem par pļavu apsaimniekošanu, saglabājot dabas vērtības. Sniegtā 

informācija un ieteikumi palīdzēs izveidot pļavu aizsardzības un piemērotas apsaimniekošanas 

sistēmu mūsu valstī. 

Kocēnu pagasta teritorijā pēc projekta materiāliem atrodas septiņas bioloģiski vērtīgās pļavas ar 

kopplatību 16,15ha. Pļavu inventarizācijas projekta materiāli izmantoti pagasta teritorijas 

plānojumā 14 . 

Kocēnu pagasta bioloģiski vērtīgo pļavu saraksts. 

# X koordināta Y koordināta Plātība m 2 Kods 

1. 574459,63998 6370183,07627 25741 SI317 

2. 583315,00006 6369321,24202 3977 J452 

3. 576753,11424 6376373,71105 9202 D3001 

4. 581183,42072 6377931,38209 29601 D3002 

5. 582445,24388 6373707,81360 29203 J462 

6. 582859,69330 6371477,02744 27395 J457 

7. 583262,17973 6370711,72862 36432 J456 

Kopā 161550 

Tabula Nr. 7 

1.2.9. Meliorācijas sistēma. 

Pagasta teritoriju, kā valsts nozīmes ūdensnotekas, šķērso Tilgaļu strauts, Stinku strauts, 

Anuļas un Ziedes upe. Kocēnu pagastā uz 2007.gada 1. janvāri nosusinātas 5413ha 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kurām ar drenāžu - 5353ha, ar vaļējiem grāvjiem - 

60ha. Šajās platībās ierīkotas sekojošas meliorācijas sistēmu būves un ierīces: 

Valsts nozīmes: 

- regulētas upes un strauti - 31,5 km; 

- tilti un caurtekas - 6gab.; 

Koplietošanas nozīmes: 

- ūdensnotekas - 149,7 km.; 

- caurtekas un tilti -56 gab.; 

Viensaimniecības nozīmes: 

- ūdensnotekas - 120 km.; 

- drenas - 3335,6 km; 

- tilti un caurtekas - 48gab. 

- liela diametra kolektori - 6,2 km; 

- drenu akas - 416 gab; 

Kopumā: 

- ūdensnotekas (novadgrāvji, kontūrgrāvji, susinātājgrāvji) – 301,2 km; 

- tilti un caurtekas – 110gab. 

14 Skatīt teritorijas plānojuma plānus Nr. 1, 3, 6, 7, 8, 10. 

26


Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorētas 70 % apmērā. Meliorācijas sistēmu tīkls un 

būves nodotas zemes īpašniekiem - 4404 ha platībā. 

Ierīkoto meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kopējā vērtība pašreizējās cenās ir 555110,0 lati, 

vidējais meliorācijas sistēmu būvju un ierīču nolietojums 46 %. Pēdējie apsekošanas dati rāda, 

ka pašlaik Kocēnu pagastā meliorācijas sistēmu tīkls un būves vairs nestrādā projektētajā 

režīmā 420 ha, t.i. 7,7 % no kopējās meliorētās platības ir nepieciešama meliorācijas sistēmu 

tīkla un būvju rekonstrukcija vai renovācija: 

− valsts ūdensnotekām 5 km garumā; 

− valsts tilti un caurtekas – 2 gab.; 

− koplietošanas ūdensnotekām - 6 km garumā; 

− koplietošanas tilti un caurtekas – 10 gab.; 

− viensaimniecības ūdensnotekām -16 km garumā; 

− viensaimniecības drenu vadu tīklam - 165 ha platībā; 

− viensaimniecības tilti un caurtekas – 12 gab.; 

− viensaimniecības drenu akas – 45gab. 

Aizsargjoslu likuma 18.pants „Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm” nosaka, ka 

šādas aizsargjoslas tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un 

drošību. Latvijas Republikas 1993.gada 20.aprīļa likumā „Par meliorāciju” un 2003.gada 

11.decembra likumā „Par meliorāciju” IV nodaļā ir teikts, ka: 

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 

ekspluatāciju un uzturēšanu šim nolūkam paredzēto budžeta līdzekļu ietvaros 

nodrošina Dienests. 

20.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgā pašvaldība. 

21.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. 

22.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 

Par meliorācijas darbu finansēšanu V nodaļā teikts, ka 

24.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 

būvniecību, ieskaitot rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un 

uzturēšanu, finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. 

25.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu 

finansē pašvaldība. 

26.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un 

uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji 

atbilstoši noteiktai maksai. 

(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un 

uzturēšanas izmaksas aprēķina, to sadales un norēķinu kārtību nosaka 

Ministru kabinets. 

27


27.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu 

finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 

28.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un 

izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu 

valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam 

paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. 

Koplietošanas un viensaimniecības meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kopšanas un 

remontdarbi jāveic zemes īpašniekiem vai lietotājiem. Saskaņā ar reģionālās lauksaimniecības 

pārvaldes datiem teritorijas plānojuma paredzētajā termiņā nav plānots veikt valsts 

meliorācijas sistēmu tīkla un būvju rekonstrukcijas vai renovācijas darbus. Plānojuma 

paredzētajā termiņā meliorācijas sistēmas tīkla un būvju uzturēšanas darbus būs 

nepieciešams veikt pašvaldībai un īpašniekam. Nepieciešams izstrādāt kartību, kā panākt 

privāto zemes īpašnieku reālu atbildību par koplietošanas meliorācijas sistēmas būvju 

uzturēšanu tehniskajā kārtībā. 

Sakarā ar to, ka LVĢMA Kocēnu pagasta teritorijā hidroloģiskos novērojumus neveic, Gaujas 

upes ūdens līmeņa dati ar 1% varbūtību tika iegūti teorētiskajos aprēķinos, lietojot Gaujas – 

Valmieras novērojumu stacijas pagarināto datu rindu. Valmieras novērojumu stacijā LVĢMA 

veic ūdens līmeņa novērojumus no 1965. gada. Gaujas upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% 

varbūtību mainās no 31,78 m Baltijas jūras sistēmā (BS) pie robežas ar Valmieras pilsētas 

teritoriju un līdz 33,91 m BS pie robežas ar Vaidavas pagastu 15 . LVĢMA aprēķinātā applūšanas 

zona attēlota Kocēnu pagasta kartē Nr.8. PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) TERITORIJAS 

IZMANTOŠANA AR AIZSARGJOSLĀM. Sakarā ar to, ka applūšanas zona neskar apdzīvotas 

vietas, varam secināt, ka pagasta teritorija nav pieskaitāma pie nacionālās nozīmes paaugstināta 

riska teritorijām. 

1.2.10. Kocēnu pagasta ģeoloģiskā uzbūve un zemes dzīļu resursi 16 . 

LVĢMA pēc līguma nosacījumiem ar pašvaldību, izmantojot Ģeoloģijas fonda un arhīva 

materiālus, kā arī Datu bāzes “Būvmateriālu izejvielu atradnes”, “Kūdras atradnes” un 

“Urbumi” ir sagatavojusi informācijas paketi par Valmieras rajona Kocēnu pagasta teritorijā 

izvietotajām derīgo izrakteņu atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, par ūdensapgādes 

urbumiem un par mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem. 

Kocēnu pagasta, tāpat kā visas Latvijas teritorijas, ģeoloģiskās uzbūves pamatelementi ir 

kristāliskais pamatklintājs un nogulumieži. Kristālisko pamatklintāju veido arhaja un agrā 

proterozoja metamorfie kā arī intruzīvie ieži. Intruzīvos iežus pārstāv granīti, migmatītgranīti, 

granodiorīti, čarnokīti, bet metamorfos iežus – daudzveidīgi kristāliskie slānekļi, amfibolīti, 

gneisi, plagiogneisi un magnetītkvarcīti. Kristāliskā pamatklintāja virsma ieguļ 520 - 620 m 

zem jūras līmeņa. Kristāliskajā pamatklintājā, pagasta ZR un ZA daļā, noteikti tektoniski 

lūzumi. Jāatzīmē, ka pamatklintāja iežu vecums un savstarpējā saguluma apstākļi Latvijā ir vēl 

nepietiekami izpētīti, taču tiek uzskatīts, ka to vecums pārsniedz 570 miljonus gadu. 

15 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.1. Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras 

vēstule no 26.08.2005. 

16 Sīkāk skatīt LVĢMA pārskatu par Kocēnu pagasta ģeoloģisko uzbūvi, zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem 

un to izmantošanu. Rīga, 2005. 

28


Kvartāra periodā Latvijas teritoriju vairākkārt klāja kontinentālie ledāji, noārdot vai pārveidojot 

agrāk izveidojušās reljefa formas un nogulumus, kā arī radot jaunus. Nogulumu un reljefu 

veidojošo procesu raksturu, līdz ar to kvartāra segas ģeoloģiskās uzbūves un mūsdienu reljefa 

daudzveidību, lielā mērā noteikuši ledāja, īpaši pēdējā, glaciodinamiskā darbība, tā atkāpšanās 

raksturs un intensitāte. 

1.2.10.1. Kvartāra nogulumi. 

Kvartāra nogulumi Kocēnu pagasta teritorijā veido nevienmērīga biezuma segu, kas pārklāj 

erodēto, ledāja pārveidoto, devona iežu virsmu. Dažviet Gaujas ielejā un gravās vērojami 

devona iežu atsegumi, kur ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi izpaliek. Kvartāra nogulumu 

biezums pagasta teritorijas lielākajā daļā svārstās ap 5 - 20 m, bet apraktajās ielejās, kas 

iegrauztas devona iežos, tas sasniedz 80 – 90 m. Pagasta teritorijā lielākā nozīme ir kvartāra 

nogulumu augšējam slānim – Latvijas svītas nogulumiem, kurus izgulsnējis pēdējais ledājs un 

tā kušanas ūdeņi. 

Glacigēnie (ledāja) nogulumi veido zemes virsmas reljefu lielākajā daļā pagasta teritorijas. 

Pārsvarā sastopama sarkanbrūna, brūna morēnas mālsmilts, kura satur diezgan daudz grants, 

oļu un nelielus laukakmeņus. Morēnā konstatēti lēcveida smilts, smilts-grants, retāk māla 

ieslēgumi un starpslāņi. Morēnas slāņa apakšējā daļā, pie kontakta ar devona iežiem, nereti tajā 

ievilkti dolomīta, smilšakmens un aleirolīta atrauteņi. Morēnas biezums mainās no dažiem 

metriem līdz 10 – 15 m. Vietām izdalāmi vairāki morēnas slāņi, kurus atdala ledāja kušanas 

ūdeņu nogulumi. 

Fluvioglaciālie (ledāja kušanas ūdeņu straumju) nogulumi sastopami atsevišķos nelielos 

laukumos pagasta dienvidaustrumu daļā. Tos veido dažādgraudaina smilts un smilts-grants. 

Fluvioglaciālo nogulumu biezums ir ļoti mainīgs – no 1 - 2 līdz 5 – 7 m. Arī augstāko virsotni 

pagasta teritorijā un visā Vidzemes ZR daļā – Zilokalnu, kura absolūtā augstuma atzīme ir 

126,7 m, klāj ledāja sabīdīti un sakrokoti fluvioglaciālie nogulumi. Teritorijas, kur sastopami 

šie nogulumi, varētu būt perspektīvas smilts-grants atradņu izpētei. 

Limnoglaciālie (ledāja kušanas ūdeņu baseinu) nogulumi izplatīti divos nelielos laukumos, 

kur, ledājam atkāpjoties, bija izveidojušies lokāli kušanas ūdeņu baseini. Šos nogulumus, kuru 

biezums mainās no dažiem decimetriem līdz dažiem metriem, veido smalka aleirītiska smilts 

vai māls. 

Aluviālie Latvijas svītas nogulumi veido augstākās Gaujas virspalu terases (sākot ar otro) un 

sporādiski sastopami arī Gaujas pieteku ielejās. Šos nogulumus veido dažādgraudaina smilts ar 

grants un oļu piejaukumu, vietām ar aleirītiskas smilts un aleirīta starpslāņiem. To biezums ir 

mainīgs un svārstās no 2 – 3 m līdz pat 10 m. 

Holocēns aptver Zemes ģeoloģiskās vēstures pēdējos 10 tūkstošus gadus. Šajā laikā 

izveidojušies un uzkrājušies upju, ezeru, purvu, gravu nogulumi. 

Limniskie jeb ezeru nogulumi veido ezeru krasta nogulumus, kā arī daļēji aizpilda Mucenieku, 

Rieviņu un Vīķvēnu ezeru ieplakas. Nogulumus veido smilts, no smalkas līdz rupjgraudainai, 

vietām ar grants piejaukumu, sapropelis, dūņas, retāk – aleirīti. To biezums parasti ir 3– 6 m, 

bet var sasniegt arī 8 un vairāk metrus. 

30


Proluviāli – deluviālie jeb gravu un nogāžu nogulumi sastopami Gaujas un tās pieteku ieleju 

stāvākajos posmos, aizpildot gravas vai veidojot to iznesu konus. Tos veido pārsvarā nešķirota 

smilts, sastop arī aleirītu, mālsmilti un smilts-grants materiālu. Nogulumu biezums mainās no 

dažiem centimetriem līdz 5 m (iznesu konos). 

Holocēna aluviālie nogulumi veido Gaujas un tās pieteku pirmās virspalu terases un palienes. 

Tie sastopami arī upju gultnēs. Nogulumus veido dažādgraudainas smiltis, aleirīti, dūņas, 

gultnes fācijās sastopama smilts-grants, bet vecupēs – arī kūdra. Aluviālo nogulumu biezums 

var sasniegt 11 m. 

Purvu nogulumi aizpilda starppauguru, starpdrumlinu, glaciokarsta ieplakas un citus reljefa 

pazeminājumus, kur apgrūtināta ūdens notece. Pagasta teritorijā sastopami kā zemā tā arī 

augstā un pārejas tipa purvi. Augstos purvus veido augstā tipa sfagnu, šeihcēriju, spilvjusfagnu, 

koku-sfagnu kūdra ar zemu un vidēju sadalīšanās pakāpi. Zemā un pārejas tipa purvus 

pārsvarā veido grīšļu, koku-grīšļu, zāļu, hipnu un koku kūdra ar vidēju un augstu sadalīšanās 

pakāpi. Kūdras biezums mainās no dažiem decimetriem līdz 4 – 6 m. Dažviet zem kūdras slāņa 

vēl sastopams sapropelis, kas liecina par to, ka šis purvs veidojies aizaugot ezeram. 

Zemkvartāra iežu virsmas, kvartāra nogulumu uzbūves un to veidotā reljefa raksturs, kā arī 

mūsdienu ģeoloģisko procesu norises īpatnības ļauj izdalīt ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko 

apstākļu ziņā samērā viendabīgas teritorijas – glaciomorfoģenētiskos kompleksus. Katrai no 

šīm teritoriālajām vienībām ir raksturīgs savs reljefa formu kopums un specifiskas ģeoloģiskās 

uzbūves īpatnības, kas lielā mērā nosaka pārējo dabas apstākļu iezīmes. 

Pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Burtnieka līdzenumā, bet paša tā austrumu daļa – 

Gaujas senielejā. 

Kocēnu pagasta teritorijas lielākā (rietumu un centrālā) daļa iekļaujas Burtnieka līdzenuma 

dienviddaļā, kur sastopams viļņots morēnas līdzenums, bet pagasta ziemeļu daļas reljefs ir 

drumlinizēts. Kvartāra segu pagasta teritorijā galvenokārt veido sarkanbrūna vai brūna, samērā 

vāji sablīvēta pēdējā leduslaikmeta morēnas mālsmilts. Morēnai raksturīga komplicēta 

(zvīņveida) uzbūve ar dažādiem uzbīdījumiem, krokojumiem un citām ledāja spiediena radītām 

deformācijām. Ieplakās starp pauguriem morēnu parasti sedz līdz 1 m biezs aleirītiskas, 

mālainas smilts slānis vai kūdra. Apstāklis, ka ir apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, veicina 

pazemināto zemes virsas platību pārpurvošanos. Citu mūsdienu ģeoloģisko procesu intensitāte 

šajā teritorijas daļā ir neievērojama, un tie nav potenciāli bīstami. Kvartāra nogulumi pārklāj 

Burtnieku un Gaujas svītu iežus ar kuriem saistītie artēziskie ūdeņi ir galvenais kvalitatīva 

dzeramā ūdens avots pagasta teritorijā. Kvartāra nogulumu segas nelielais biezums, kā arī tās 

uzbūve pārsvarā nenodrošina šo horizontu pietiekamu izolāciju no gruntsūdeņiem. 

Nepārdomātas saimnieciskās darbības rezultātā iespējama pazemes ūdeņu piesārņošana Gaujas 

horizontā. Plašās teritorijās Arukilas – Burtnieku ūdens horizontu sedz arī Burtnieku svītas 

ūdensnecaurlaidīgu iežu slāņi, kas pasargā šo ūdens horizontu. 

Gaujas senieleja ietver upes ieleju un tās pieteku lejteces, kā arī šauru, gravu un strautu 

izvagotu, tai piegulošā reljefa joslu. Ielejas platums pārsvarā ir ap 1,5 km, bet dziļums mainās 

no 25 - 30 m līdz 50 – 60 m. Visa senieleja ir iegrauzta devona iežos. Ielejas nogāžu raksturs 

mainās atkarībā no tās dziļuma. Vietās, kur ieleja ir seklāka, pamatkrasta nogāzes ir lēzenākas 

un mazāk gravu pārveidotas. Palielinoties tās dziļumam, pieaug pamatkrasta stāvums, kas 

31


nogāzes lejas daļā beidzas ar kraujām, kurās dažviet atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi, māli 

un aleirolīti. Pieaug arī gravu skaits, kas dziļi saposmo ielejas krastu. Senielejas vidusdaļu 

aizņem upes gultne ar palieni un virspalu terašu kompleksu. Otro, trešo un augstākās terases 

veido senais alūvijs. Otrā terase ar nelieliem pārtraukumiem izsekojama gandrīz visā senielejas 

garumā, savukārt trešā un augstākās virspalu terases sastopamas tikai fragmentāri. Pirmo 

virspalu terasi, kuras virsa parasti ir 5 – 7 m virs upes līmeņa, tāpat kā palieni, kuras 

maksimālais augstums ir 4 – 4,5 m virs tagadējā upes līmeņa, veido mūsdienu (holocēna) 

alūvijs. 

Gaujas senieleja izceļas ar ģeoloģisko apstākļu un dabiskās vides nestabilitāti. No vienas puses 

to nosaka stāvais, artikulētais reljefs, bet no otras puses – ģeoloģiskās uzbūves īpatnības. 

Galvenās dabiskās vides izmaiņas ir saistītas ar ūdeņu darbību. Gaujas ieleja drenē ne tikai 

virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, bet daļēji arī Gaujas ūdens horizontu. Daudzie avoti un 

strauti ielejas nogāzēs veicina jaunu gravu veidošanos un esošo padziļināšanos, plaisu 

izskalošanu smilšakmeņos, to iebrukšanu, noslīdeņu un nobrukumu rašanos senielejas nogāzēs. 

Virszemes ūdeņu darbība spilgti izpaužas aktīvā sānu un dziļuma erozijā, ko pavada 

nepārtraukta Gaujas gultnes pārvietošanās, krastu noskalošanās un nobrukšana, vietām arī 

pastiprināta gravu veidošanās. Gaujas senieleja, sākot ar Jumāras ieteku, atrodas Gaujas 

nacionālā parka teritorijā. 

1.2.10.2. Derīgo izrakteņu raksturojums. 

Valmieras rajonā, tai skaitā arī Kocēnu pagasta teritorijā, pagājušā gadsimta II pusē veikti kā 

ģeoloģiskās kartēšanas, tā arī derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi, kuru gaitā iegūtas 

samērā izsmeļošas ziņas ne tikai par zemes dzīļu uzbūvi, bet arī par nogulumu segā 

sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem. Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka pagasta teritorijā 

nav sastopamas rūpnieciskas nozīmes kaļķakmeņa, dolomīta un ģipšakmeņa atradnes. Ģipšu 

izgulsnēšanai savulaik te nav bijuši labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, bet kaļķakmeņa un dolomīta 

iegulas atrodas lielā dziļumā un to ieguve nav iespējama. 

Par rūpnieciskas nozīmes derīgajiem izrakteņiem pagastā var uzskatīt pazemes ūdeņus un 

kūdru. Citi derīgie izrakteņi sastopami tikai nelielu iegulu veidā, no kurām izpētītas 6 smilts 

atradnes, 1 smilts-grants atradne un 4 saldūdens kaļķiežu atradnes. Šīs izpētītās atradnes 

ģenētiski saistītas ar irdenajiem kvartāra nogulumiem. Ģeoloģiskās kartēšanas un atradņu 

meklēšanas darbu rezultātā pagastā vēl apzināti 2 prognozēto krājumu laukumi, kuros derīgais 

izraktenis ir pirmskvartāra devona laika ieži. Viens no tiem ir devona māla, otrs kvarca smilts 

laukums. 

Pēc MK 2005. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.449 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un 

bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās 

informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un 

uzskaitei tiek piemērota derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to 

iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalizācijai: 

• A kategorijā jeb izpētītos krājumos, 

• N kategorijā jeb novērtētos krājumos, 

• P kategorijā jeb prognozētos krājumos. 

Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar prognozētajiem 

krājumiem sauc par perspektīvajiem laukumiem (laukiem). 

32


Smilts un grants. 

Lielākā smilts atradne “Silaiņi” atrodas pagasta rietumu daļā, un to veido lēzens kēmu paugurs. 

Atradni 1986. gadā izpētījis valsts projektēšanas institūts „Ceļuprojekts” pēc Valmieras ceļu 

būvētāju (9.CRBP) pasūtījuma. Izpētes laikā izurbti 17 urbumi, dziļumā no 3,3 līdz 16,8 m. 

Attālumi starp urbumiem no 40 līdz 140 m. Atradnes teritorijā veikta topogrāfiskā uzmērīšana 

un pieņemtā koordinātu un augstumu sistēmā sastādīts topogrāfiskais plāns mērogā 1 : 1000. 

No izurbtajiem slāņiem paņemti 23 jauktas struktūras paraugi, kuri testēti institūta 

„Lattehorgdorstroj” laboratorijā. Izpētes rezultātā aplēsti 521,60 tūkst. m 3 krājumu, no kuriem 

lielākā daļa ieguļ zem gruntsūdens līmeņa. Precīzu ziņu par atradnes izmantošanu nav. Pēc 

Vides valsts inspekcijas (VVI) datiem līdz 1991. gadam iegūts 32,1 tūkst. m 3 smilts, tomēr 

iespējams, ka patiesais ieguves apjoms ir bijis krietni lielāks. 

Pagasta austrumu daļā bijušais valsts autoceļu projektēšanas institūts ”Latgiprodortrans” ir 

izpētījis vēl divas smilts atradnes: “Straupnieki” – 1976. gadā un “Straupnieki II“- 1981. 

gadā. Abas atradnes atrodas Gaujas ielejas labajā krastā un to izcelsme saistīta ar Gaujas ielejas 

veidošanās procesu. Straupnieku II atradne ir Straupnieku atradnes turpinājums dienvidrietumu 

virzienā. Ja Straupnieku atradnē derīgais slānis sastāv tikai no glaciofluviālās smilts, kura 

ledāja kušanas ūdeņu straumju sanesta uzkrājusies tieši virs devona iežiem, tad Straupnieku II 

atradnes derīgajā slānī iekļauti gan kvartāra glaciofluvioālie nogulumi, gan vāji cementētie 

augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi. Atradnes atrodas Gaujas nacionālā parka dabas 

lieguma zonā, tāpēc tās netiks izmantotas un paredzētas rekultivēt. 

Pagasta centrālajā daļā, Jumāras upes kreisajā krastā, atrodas vēl divas mazas smilts atradnes: 

institūta ”Latgiprodortrans” 1975. gadā izpētītā atradne ”Vītolēni I” un A/s “Ceļuprojekts” 

1998. gadā izpētītā atradne “Vītolēni –1998”. 

Izpētot Vītolēnu I atradni, izurbti 32 urbumi, dziļumā no 3,0 līdz 11,5 m. Derīgais izraktenis 

atradnē – glaciofluviālas smilts slānis, kurš ieguļ zem aptuveni 2 m bieza morēnas slāņa. 

Derīgajā slānī dominē smalka smilts – 60-80 % smilts graudu izmēri ir robežās no 0,1 līdz 0,5 

mm. 14 urbumos atsegts augšdevona Gaujas svītas vāji cementētais smilšakmens, kurš derīgajā 

slānī netiek iekļauts. Izpētes laikā atradnes dienvidos jau bijis ierīkots karjers. 1975. gada 

izpētes laukumā aprēķinātie smilts krājumi – 185,4 tūkst m 3 . Krājumu atlikums atradnē uzrādīts 

pēc VVI datiem 1998. gadā. 

1998. gadā a/s “Agroprojekts” izpētīja iecirkni 400 m uz DDR no iepriekšējās izpētes 

teritorijas. Pēdējās izpētes rezultātā aplēsts 80,8 tūkst. m 3 smilts krājumu, kuri ieguļ virs 

pazemes ūdens līmeņa. Atradnes segkārtā vēl aprēķināts 4,0 tūkst. m 3 mālsmilts, kura 

izmantojama atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. 1998. gadā Valsts ģeoloģijas dienests ir 

izdevis derīgo izrakteņu pasi “Vītolēni” (1998. gada izpētes iecirknis). No 1998. gada 

zemnieku saimniecība ”Vītolēni” iegūst smilti un atradne ir iekļauta Derīgo izrakteņu 

(būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu krājumu bilancē. Ieguves apjomi pa 

gadiem apkopoti 8. tabulā: 

Kopējais septiņos gados iegūtās smilts apjoms ir 37,67 tūkst. m 3 . Izpētīto krājumu atlikums 

2005. gada 1. janvārī bija 43,13 tūkst. m 3 . Tas nozīmē, ka saglabājot atradņu izmantošanas 

tempus, pēc desmit gadiem krājumi būs izsmelti. Nepieciešams savlaicīgi paredzēt atradņu 

rekultivācijas pasākumus. 

33


Tabula Nr. 8 

Smilts ieguve atradnē “Vītolēni” (1998. gada izpētes iecirknis) 

Gads 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 

Iegūtais smilts 

apjoms, tūkst. m 3 1,95 3,90 4,20 2,10 3,90 4,34 17,28 

Sakarā ar to, ka smilts – grants atradne ”Kūļi” slēgta, tad smilts-grants materiāls būvniecībai un 

ceļu būvei pagastā ievedams no citām tuvākajām atradnēm. Atradņu teritorija pagasta un rajona 

plānojumos paredzēta perspektīvo tūrismu un atpūtas vietu ierīkošanai. 

Pagasta smilts-grants atradņu raksturojumu skatīt tabulā Nr.9. Jāatzīmē, ka Valmieras rajonā 

smilts - grants iegulas ir nelielas un to krājumi ierobežoti. Kocēnu pagastam tuvākā lielākā 

smilts-grants atradne, kurā notiek ieguve, ir atradne “Pāvuli” Cēsu rajonā. Šajā atradnē, kuru 

izmanto būvniecības firma SIA ”Virāža”, vēl ir vairāk par 4 miljoniem kubikmetru izpētīto 

smilts-grants un smilts krājumu. 

Saldūdens kaļķiezis. 

1963. gadā Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu daļā tika veikta saldūdens kaļķiežu atradņu 

meklēšanas un izpētes darbi, kuru rezultātā Kocēnu pagastā izpētīja 4 irdeno saldūdens 

kaļķiežu atradnes. Divās no tām – atradnē „Lielie Mazvējiņi” un „Mazie Mazvējiņi” zem 0,4 

līdz 2,4 m bieza kūdras slāņa izgulsnējies līdz 2,6 m biezs irdenu ezerkaļķu slānis. Šo kaļķu 

sastāvā vairāk par 80 % ir tīra kalcija karbonāta (CaCO 3 ) un tas izmantojams kā augstvērtīgs 

skābo augšņu neitralizācijas līdzeklis. Praktiska nozīme varētu būt 161,8 tūkst. m 3 lielajiem 

Lielo Mazvējiņu atradnes krājumiem. Lielākais slāņa biezums konstatēts atradnes dienvidu 

daļā. Pagasta plānojumā paredzēts izmantot atradni “Lielie Mazvējiņi”, bet atradne „Mazie 

Mazvējiņi” nav izmantojuma mazo krājumu dēļ un izvietojama aizsargājamā ainavu zonā. 

Guķu un Sietiņu atradnēs saldūdens kaļķieži izgulsnējušies lokālas avotu darbības rezultātā un 

to krājumi ir mazi, kā arī kaļķiežos ir daudz vairāk nevēlamo piemaisījumu. Guķu atradnē 

kaļķieži ir stipri dzelžoti. Datu par augšminēto izpētīto atradņu krājumu izmantošanu mūsu 

rīcībā nav. Atradnes nav izmantojamas, jo Guķu atradnes atrodas Gaujas nacionālā parka dabas 

lieguma zonā, Sietiņu atradnes teritorija ir apbūvēta. 

34

N. 

p. 

k. 

Nosaukums 

Tabula Nr. 9 

Kocēnu pagasta teritorijā izvietotās smilts–grants un smilts atradnes 

Galvenās frakcijas, % Biezums, m Krājumi 2005.01.01., tūkst. m 3 , 

>5 mm 

no - līdz 

vid. 

Devona māli. 

Devona mālu prognozēto krājumu laukums “Kocēni” apzināts 1970. gadā mazkarbonātisko 

mālu meklēšanas darbu rezultātā deviņos Latvijas rajonos, starp kuriem bija arī Valmieras 

rajons (Jurēvics, 1970). Meklēšanas darbu laikā Kocēnu apkārtnē tika izurbti 19 urbumi, 

dziļumā no 8,0 līdz 22,5 m. Urbumi tika izvietoti 700 līdz 2000 m attālumā viens no otra un tie 

aptver gan vidus devona Burtnieku, gan augšdevona Gaujas svītas nogulumu izplatības 

teritoriju. Abu svītu nogulumi sastāv gan no smilšakmeņiem, gan māla, gan aleirīta, kā arī no 

šo iežu mijas dažādās slāņu biezumu variācijās. Jāatzīmē, ka šo nogulumu sastāvs ātri mainās 

arī teritoriālā ziņā, tāpēc kā perspektīva mālu izplatības teritorija tika atzīti tikai divi atsevišķi 

laukumi: viens - 37,5 ha liels Burtnieku svītas mālu izplatības laukums (ziemeļu laukums), un 

otrs - 90 ha Gaujas svītas nogulumu (dienvidu) izplatības laukums, kuru raksturo 3 urbumi. 

Segkārtas biezums laukumos mainās no 2,6 līdz 10,3 m, vidēji ziemeļu laukumā – 4,6 m, 

dienvidu laukumā – 6,4 m. Abus laukumus atdala teritorija ar vēl biezāku kvartāra nogulumu 

segu. Derīgā slāņa vidējais biezums ziemeļu laukumā - 5,1 m; dienvidu laukumā - 6,4 m. Mālu 

kvalitātes raksturošanai izmantoti 14 paraugi, kuriem laboratorijas apstākļos noteikts mālu 

granulometriskais sastāvs, rupjo ieslēgumu daudzums un ķīmiskais sastāvs. Vienā urbumā 

noteikts iežu minerālais sastāvs un pārbaudītas mālu tehnoloģiskās īpašības, veicot laboratorijas 

paraugu eksperimentālu apdedzināšanu. Mālu ķīmiskais sastāvs raksturots 10. tabulā: 

Tabula Nr. 10 Mālu ķīmiskais sastāvs 

Saturs, % 

Komponents minimālais maksimālais 

SiO 2 63,12 85,42 

Kopējais Fe 2 O 3 2,13 7,13 

Al 2 O 3 5,15 15,12 

CaO 1,40 3,28 

MgO 1,79 3,19 

Karsēšanas zudumi 3,44 6,64 

Mālu frakcijas (0,5 mm) saturs, kurš lielākajai daļai paraugu pārsniedz 5 %, bet 

maksimāli sasniedz pat 17 %. Starp ieslēgumiem dominē karbonātieži, tikai smalkajās frakcijās 

pieaug kvarca graudiņu daudzums. Kā liecina pārbaudes arī mālu keramiskās īpašības ir visai 

svārstīgas. No māliem iegūstami parastie būvķieģeļi. To apdedzināšanas temperatūra 990 - 

1135 0 C. Lai pētītos mālus varētu izmantot kā būvkeramikas izejvielu, nepieciešama mālu 

masas optimizācija. Prognozētie krājumi abās platībās kopā - 7,6 milj. m 3 . Dienvidu laukumu 

šķērso autoceļš Kocēni- Limbaži. 

Pagasta plānojumā mālu atradnes nav paredzēts izmantot, jo atradnes atrodas Kocēnu ciema 

teritorijā un aizsargājamās ainavu apbūves zonā. 

Kvarca smilts. 

Pagasta dienvidu daļā atrodas prognozēto kvarca smilts krājumu laukums “Dukuļi”, kurš kā 

perspektīva stikla smilts iegula apzināts 1965. gadā 1:200 000 mēroga ģeoloģiskās kartēšanas 

laikā. Laukums izdalīts balstoties uz 5 zondējumu un viena atseguma dokumentācijas datiem. 

Derīgais izraktenis ir augšdevona Gaujas svītas vāji cementētais kvarca smilšakmens. Derīgā 

slāņa biezums mainās no 3,3 līdz 9,8 m, vidēji tas ir - 7,7 m. Segkārtu veido kvartāra nogulumi 

- morēnas mālsmilts un smilšmāls un glaciofluviāla smilts. Segkārtas biezums mainās no 0,5 

līdz 7,0 m. Pēc analīžu rezultātiem iegula sastāv no smalkas (93 % smilts graudiņu izmērs ir


robežās no 0,1 līdz 0,5 mm) kvarca smilts, kurā kopējais SiO 2 saturs ir 98 %. Nevēlamais 

dzelzs trioksīda (Fe 2 O 3 ) saturs sasniedz 0,11%. Šo smilti pēc bagātināšanas ir iespējams 

izmantot kā izejvielu stikla ražošanai, kā arī pielietot metālliešanas veidnēs. Laukuma platība - 

350 ha. Tā robežās prognozēto P kategorijas krājumi apjoms 20 milj. m 3 . Tā kā izdalītais 

laukums atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, un daļēji arī Gaujas krasta aizsargjoslā, tad 

nekādi turpmākie izpētes darbi šajā teritorijā nav veikti. 

Pagasta plānojumā atradni „Dukuļi” nav paredzēts izmantot, jo atradne atrodas Gaujas 

nacionālā parka teritorijas dabas lieguma zonā. 

Kūdra. 

Reljefa saposmotība un apgrūtinātā notece ir veicinājusi purvu attīstību. Atradnes aizņem 

reljefa pazeminājumus – starpdrumlinu, starppauguru, glaciokarsta un cita veida ieplakas. 

Pagasta teritorijā pēc Kūdras fonda, kas sagatavots uz 1980. gada 1. janvāri, datiem atrodas 51 

kūdras atradnes vai to daļas. Jāatzīst, ka lauku darbi, kas saistīti ar pagasta kūdras atradņu 

apzināšanu, veikti pagājušā gadsimta divdesmito un piecdesmito gadu beigās. Izņēmums ir 

tikai Teterkalna – Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves purva daļa un Lielais IV, kuru detālā 

izpēte izdarīta attiecīgi 1993. un 1958. gadā. Tādēļ dati par atradnēm ir aptuveni un to 

precizēšanai būtu nepieciešami papildus pētījumi. Šī iemesla dēļ kūdras atradņu izvietojums 

kartē parādīts shematiski un to robežas ir aptuvenas. Visu, izņemot Teterkalna – Mucenieku, 

Jaunkalnu I, Dzelves un Lielais IV, atradņu kūdras krājumi aplēsti atbilstoši prognožu P 

kategorijai. Kūdras ieguve agrāk notikusi atradnē Lielais IV, kur tā pārtraukta 1996. gadā. 

Kūdru šajā atradnē ieguva SIA “Zilākalna kūdra”. 

Izvērtējot Kūdras fonda datus jāsecina, ka kūdras atradņu platība mainās no diviem līdz 498 ha, 

bet kūdras dziļumi svārstās no 0,5 līdz 8,5 m. Visu atradņu kopplatība ir lielāka par 3000 ha un 

tajās sakopoti 28,4 milj. m 3 lieli kūdras resursi. Lielākās kūdras atradnes ir Teterkalna – 

Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves (Nr. 2610, 1537, 1558) un Lielais II (Nr. 1466), kas 

pagastā atrodas tikai daļēji, un Lielais IV (Droņu) (Nr.1522). Šo atradņu platības to nulles 

robežās ir lielākas par 250 ha. Pārējās atradnes ir salīdzinoši nelielas. Lielākās platības atradnēs 

veido zemā tipa kūdra, kuru var rekomendēt izmantot kā mēslojumu. Augstā un pārejas tipa 

atradņu kūdru, iespējams izmantot kā mēslojumu, bet augstā tipa kūdru ar mazu sadalīšanās 

pakāpi - kā pakaišus. 

Teterkalna – Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves (Nr. 2610, 1537, 1558) atradne izpētīta 

atbilstoši A kategorijas prasībām. Izpētes tīkls tās augstā tipa daļā ir 100 x 100 m, bet zemā tipa 

daļā 100 x 800 m. Zemā tipa iecirkni var rekomendēt detālākai izpētei. Augstā tipa iecirkni var 

nosusināt ar pašteci, bet zemā tipa iecirkni – ar atsūknēšanas palīdzību. 

Mazāko atradņu (


ezeros. Balstoties uz dažādu speciālistu pētījumu rezultātiem noteikts, ka sapropelim var būt 

plašs pielietojums – sākot no augsnes mēslošanas un beidzot ar lopbarības piedevām un tā 

dziedniecisko īpašību izmantošanu. Taču jāatzīmē, ka neviena no pagasta teritorijā esošajām 

sapropeļa iegulām ieguvei nav rekomendējama. 

Vadoties no zemes dzīļu racionālas izmantošanas un ilgtspējības principiem, pirms atradņu 

rekultivācijas (piemēram, atradnē ,,Vītolēni”) nepieciešams paredzēt uz esošajiem datiem 

balstītas aplēses vai izpēti derīgā izrakteņa resursu novērtēšanai (ja atradne nav iegulas pilnībā 

izstrādājusi), rekultivācijai pakļaujot tikai neperspektīvās izmantotās atradnes. 

1.2.10.3. Pagasta hidroģeoloģiskie apstākļi, pazemes ūdeņu resursi un to aizsargātība. 

Pagasta teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kas ir ūdeni saturošu un ūdeni vāji 

caurlaidīgu slāņkopu mija. Pazemes ūdeņi sastopami līdz 565 - 615 m dziļumam dažāda 

vecuma porainajos un plaisainajos pirmskvartāra un kvartāra nogulumos. Litoloģiski 

viendabīgie ūdeni saturošie slāņi, kurus vienu no otra atdala to vāji caurlaidīgi slāņi 

(sprostslāņi), veido ūdens horizontus. Blakus ieguļošie un hidrauliski saistītie horizonti tiek 

apvienoti ūdens horizontu kompleksos. Pēc ūdens apmaiņas intensitātes un tā ķīmiskā sastāva 

Baltijas artēziskā baseina griezumā izdala 3 praktiski izolētas hidroģeoloģiskas zonas: 

• aktīvās ūdens apmaiņas, jeb saldūdeņu zonu; 

• palēninātas ūdens apmaiņas, jeb sāļūdeņu zonu; 

• stagnanto (ļoti apgrūtināto) ūdens apmaiņas zonu. 

Par robežu starp šīm zonām visā Latvijā tiek pieņemti divi galvenie ūdens sprostslāņi: 

vidusdevona Narvas svīta un ordovika – silūra slāņkopa. Ūdens pārtece starp šīm zonām 

iespējama nelielos apjomos tikai plaisu un tektonisko lūzumu zonās. Nozīmīgākā pagastam ir 

aktīvās ūdens apmaiņas (saldūdeņu) zona, kas aptver kvartāra un pirmskvartāra ūdens 

horizontus līdz Narvas svītas sprostslānim. Pagasta teritorijā tās biezums svārstās 140 - 150 m 

robežās. 

Kocēnu pagasta teritorijai raksturīgi visumā vienkārši hidroģeoloģiskie apstākļi. Kopumā 

pagasts ir labi nodrošināts ar pazemes saldūdeņu krājumiem, jo jebkurā tā vietā (tikai dažādā 

dziļumā) var atrast nepieciešamo ūdens daudzumu. 

Pirmo, augšējo, pastāvīgo ūdens horizontu, kas izveidojies virs ūdensnecaurlaidīgā slāņa, sauc 

par gruntsūdeņiem. Tā kā pagasta teritorijā dominē mālaini kvartāra nogulumi ar plānām smilts 

starpkārtām, gruntsūdeņu resursi visā pagastā ir ļoti ierobežoti un izmantojami tikai individuālo 

māju ūdensapgādei. Sakarā ar niecīgu ūdens pieteci seklos urbumos šajā teritorijā šiem 

mērķiem izmantojamas tikai grodu akas vai arī ierīkojami dziļurbumi. 

Pagasta teritorijā augšējie pirmskvartāra horizonti - augšdevona Gaujas svītas (D 3 gj), 

vidusdevona Burtnieku (D 2 br) un Arukilas svītas (D 2 ar) - ieguļ zem kvartāra nogulumu no 

dažiem līdz 40 m (apraktajā ielejā - līdz 124 m) no zemes virsmas. 

Minēto trīs horizontu artēziskie ūdeņi ir cieši hidrauliski saistīti un veido vienotu Arukilas - 

Gaujas ūdens kompleksu, kurš pagastā ir galvenais dzeramā ūdens avots. Gaujas ūdens 

horizontam gan ir visai neliela saimnieciska nozīme, jo tā krājumi ir ierobežoti – svītas 

nogulumi, kurus veido smilšakmeņu un māla slāņojums, izplatīti ne visā pagasta teritorijā un to 

biezums nepārsniedz 30 m. Urbumus parasti ierīko kompleksa vidējā daļā - Burtnieku un 

38


Arukilas ūdens horizontos, kuri raksturojas ar lielākiem ūdens resursiem un ir izplatīti praktiski 

visā pagasta teritorijā. Burtnieku un Arukilas ūdens horizonta kopējais biezums mainās no 129 

līdz 137 m. Šī horizonta ūdeņi ir spiedienūdeņi. Statiskie līmeņi ieguļ no 22 m zem zemes 

virsmas līdz 2,5 m virs zemes. Ūdens daudzums slāņos ir dažads, jo īpatnējie debiti mainās no 

0,1 līdz 2 l/sek., bet debiti – no 1 līdz 7 l/sek. Horizontu ūdeņi ir bakterioloģiski un ķīmiski tīri, 

tie ir saldūdeņi un pieder hidrogēnkarbonātu kalcija tipam. Ūdens mineralizācija parasti 

nepārsniedz 0,2 – 0,4 g/l, kopējā cietība mainās no 3 līdz 6,5 mekv/l. Ūdens kvalitāte visumā 

atbilst dzeramā ūdens standartu prasībām. Izņēmums ir dzelzs saturs, kurš atsevišķos urbumos 

sasniedz 8 mg/l. 

Pašlaik Kocēnu pagasta teritorijā, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā 

pieejamajām ziņām uz Burtnieku un Arukilas ūdens horizontiem ierīkoti visi ekspluatācijas 

urbumi (viens urbums ekspluatē Arukilas - Burtnieku horizontus kopā ar Narvas svītas ūdeni 

saturošiem starpslānīšiem). Urbumu raksturojums dots 11.tabulā. 

No 1949. līdz 2003. gadam Kocēnu pagasta teritorijā ierīkoti 45 ūdensapgādes urbumi. To 

dziļums mainās no 42 līdz 150 m. Pēc apsekošanas datiem pagasta teritorijā 33 urbumi 

darbojas, 1 ir likvidēts, piecus – neizmanto, bet par sešiem - nav ziņu. 

Arī turpmāk pagasta ūdensapgādei var rekomendēt izmantot Burtnieku un Arukilas ūdens 

horizontus, jo Gaujas svītas nogulumos bieži sastop vairākas mālu starpkārtas un visumā tās 

ūdens bagātība (apūdeņotība) ir zemāka kā augšminētajos ūdens horizontos. 

Pagasta teritorijā Burtnieku un Arukilas ūdens horizontu artēziskie ūdeņi kopumā ir labi vai ļoti 

labi aizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Praktiski visā pagasta teritorijā Burtnieku 

un Arukilas ūdens horizontus klāj vairāki ūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi (morēnas 

smilšmāls, devona māli, aleirolīti u.c.), kuru kopējais biezums pārsniedz 20 m, jeb tas svārstās 

no 22 līdz 50 m, bet apraktajā ielejā pat līdz 124 m un tikai atsevišķos iecirkņos (Kocēnu un 

Tožas apkārtnē) to biezums ir mazāks. 

Veicot teritorijas attīstības plānošanu liela uzmanība jāpievērš ūdensapgādes risinājumam 

attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi ir 

viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārņošanas avotiem. Izlemjot turpmāko 

katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāņem vērā: 

• urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva; 

• urbuma tehniskais stāvoklis; 

• urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis. 

Ņemot vērā to, ka Civillikumā un likumā „Par zemes dzīlēm” noteikts – pazemes ūdens pieder 

zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī 

urbumu likvidāciju, jāpieņem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums atrodas. 

Ņemot vērā iepriekš piedāvātos kritērijus, ūdensapgādes urbumus var sadalīt divās grupās: 

1. urbumi, kurus iespējams izmantot nākotnē; 

2. urbumi, kuru izmantošana (dažādu iemeslu dēļ) nav iespējama. 

Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot nākotnē, nepieciešams: 

• sakārtot stingrā režīma aizsargjoslu; 

• nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju; 

• novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas applūšanas vai 

piegružošanas iespēju; 

• nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas. 

39


Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens 

atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei. 

Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi: 

• katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei; 

• ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m 3 /dnn., nepieciešams saņemt ūdens lietošanas 

atļauju Reģionālajā vides pārvaldē; 

• ja pazemes ūdeņus izmanto centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai vai 

fasēšanai un tirgošanai cilvēku patēriņam, nepieciešams veikt hidroģeoloģiskās 

izpētes darbus, lai aprēķinātu pazemes ūdens krājumus, noteiktu bakterioloģisko 

un ķīmisko aizsargjoslu un akceptētu tos Pazemes ūdens krājumu akceptācijas 

komisijā, kā arī saņemt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā 

pazemes ūdens atradnes pasi un zemes dzīļu izmantošanas licenci. 

Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams 

likvidēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt 

uzņēmējsabiedrība, kurai ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegta 

licence šāda veida darbu veikšanai. 

40

Tabula Nr. 11 

Kocēnu pagasta teritorijā ierīkoto ūdensapgādes urbumu raksturojums 17 

Nr. 

Adrese 

Koordinātas, km LKS92 

LVĢMA 

DB Nr. X Y 

Urbuma 

atveres 

absolūtais 

augstums, 

m 

Urbšanas 

dziļums, 

m 

Urbšanas 

gads 

Filtra intervāls, m 

Ūdens 

horizonts no līdz 

Statiskais 

līmenis, m 

no zemes 

virsmas* 

Sūknēšanas 

debits, l/s 

Urbuma 

tagadējais 

statuss 

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 

1. ciem. Kocēni, Dārzniecība (2. aka) 6243 6376465,4 579430,3 56 144 1977 D 2 ar 125 142 5,7 5 neizmanto 

2. ciem. Kocēni, Dārzniecība (3. aka) 6244 6376519,8 579525,8 57,5 150 1977 D 2 ar 117 147 10,2 5 darbojošs 

3. ciem. Kocēni, Dārzniecība (4. aka) 6245 6376529,2 579525,6 53 140 1977 D 2 ar 86 138 11,1 5 neizmanto 

4. f. "Tožas" 6288 6382065,8 575797,9 62,4 129 1956 D 2 ar 102 129 5 1,5 darbojošs 

5. SIA "Beites" 6339 6378596,7 581160,1 46 100 1971 D 2 ar 82 92 6,1 3 darbojošs 

6. m. "Ansīši" (krogs "Mazais Ansis") 7680 6369902 575376,6 55 116 1999 D 2 ar 108 116 2,8 1 darbojošs 

7. z/s "Pilskalni" 7742 6369464,5 576133,2 71 140,8 2000 D 2 ar 134 140 14 1,5 darbojošs 

8. m. "Vecdzirnavas" 8615 6377168,6 581361,6 46,5 93 2002 D 2 ar 87,5 92,5 1,9 3,2 darbojošs 

9. z/s "Kalmītes" 8703 6376907,7 581618,1 48 134 2002 D 2 ar 129 134 -1 1 darbojošs 

10. Kocēnu pagasts, saimn. "Gaujas" 8755 6374750 582645 45 150 2003 D 2 ar 144 150 -2,4 5 nav zināms 

11. Mujānu izglītības biedrības nams 8825 6376400 576695 51 42 2003 D 2 ar 36 42 1 1 nav zināms 

12. Lauviņas atpūtas komplekss 8941 6376690,2 579218 53 120 2003 D 2 ar 113 120 6 1 darbojošs 

13. Valmiera "Šalkas" IU "Draugi" 11026 6378993,14 582806,77 50,6 113 1960 D 2 ar 92 107,9 5,6 5 darbojošs 

14. Brandeļi (PU "VTU Valmiera") 11036 6376085,67 581875,11 47,2 110 1960 D 2 ar 81,2 100,9 10,5 4 darbojošs 

15. m. "Sprīdīši" 13362 6376648,9 582279 50 100 1966 D 2 ar 81 100 9,85 2,2 darbojošs 

16. ciemats "Kocēni" 14001 6375973,1 580821,3 60 130 1981 D 2 ar 86 128,4 16,28 5 darbojošs 

17. f. "Braškas" 17305 6373993 573620,9 64 140 1966 D 2 ar 124 137 6,5 5,3 neizmanto 

18. f. "Sprosti" 18599 6382498,1 579325,8 58 110 1969 D 2 ar 85 110 2,2 1,6 darbojošs 

19. m. "Pankas" 18614 6379952,9 581688,3 50 105 1972 D 2 ar 84 100 3,35 2 darbojošs 

20. ciemats "Kocēni" 20350 6375903,2 580886 60 140 1986 D 2 ar 89 138 21,2 3 darbojošs 

21. Brandeļi (PU "VTU Valmiera") 11035 6376062,45 581885,43 48 90 1983 D 2 ar + br 64 88 11,1 4 darbojošs 

22. f. "Mežurgas" 18613 6342561,2 580031 53 90 1971 D 2 ar + br 62 90 7,1 2,5 darbojošs 

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 

23. ciem. Rubene, Avotu ielā 20405 6370462,9 574757,9 60 120 1987 D 2 ar + br 97,2 120 2,7 3 darbojošs 

24. f. "Kalnieši" 11292 6370973,9 573775,5 65 75 1979 D 2 br 62 73 7,1 2 darbojošs 

25. f. "Mildas" 11293 6374088,7 577738,9 68,2 72 1960 D 2 br 40,7 62,2 12 6,2 likvidēts 

26. Rubenes 8-gad. skola 11294 6370019,9 575729,4 72 110 1964 D 2 br 61,2 100,3 13,8 4 darbojošs 

27. f. "Rieviņas" 11295 6370335 581635 64 90 1967 D 2 br 75 90 12,7 1 neizmanto 

28. ferma "Viesturi" 13811 6371089,6 575531,3 72,5 105 1982 D 2 br 91,7 105 16,5 3 darbojošs 

17 LVĢMA dati no „Īss pārskats par Kocēnu pagasta ģeoloģisko uzbūvi, zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem un to izmantošanu”, Rīga 2005. 

41


1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 

29. ciem. Rubene, Sporta ielā 14000 6370281 575461,2 70 90 1987 D 2 br 60 88 10,1 3 darbojošs 

30. f. Vīteļi (Byko-LAT) 14240 6373842,7 582095,9 53 90 1969 D 2 br 68 81,6 12,1 1,5 darbojošs 

31. f. "Paipalas" 16882 6374340,9 581486,5 58 90 1967 D 2 br 65 89 14 3 darbojošs 

32. f. "Upītes" 16884 6372363,8 581617,7 60 95 1968 D 2 br 75 93 6 1,1 neizmanto 

33. f. "Vecandriņi" 17284 6380244 574974,1 62 95 1962 D 2 br 76 88 2,4 6,7 darbojošs 

34. f. "Andriņi" 17289 6380015,8 574675,7 62 82 1961 D 2 br 70 82 4,55 3,3 darbojošs 

35. ciem. Kocēni 17298 6376231,7 580448,4 58,03 100,8 1949 D 2 br 58 96 12,9 0,6 nav zināms 

36. meh. darbnīcas 17307 6371161,2 574553,5 73 97 1967 D 2 br 65,5 96 15,3 4 darbojošs 

37. f. "Dūķeri" 18600 6379056 578077,6 54 75 1969 D 2 br 65,5 75 8 2 darbojošs 

38. f. "Upītes" 18611 6373679,4 571118,9 63 60 1967 D 2 br 46 59 3 5 nav zināms 

39. f. "Viesturi" 18669 6371086,1 575514,7 72 103 1974 D 2 br 86 101 15,95 3 darbojošs 

40. Kocēnu auto apkalpes stacijas 18731 6375216,3 580245,4 66 79 1975 D 2 br 63 78 19,5 1 darbojošs 

41. f. "Rāvas" 18822 6375048,9 570905,3 60 57 1976 D 2 br 45 55 3,95 4 darbojošs 

42. f. "Mildas" 20198 6373659,4 576825,8 66 70 1982 D 2 br 45,6 64 12,4 1,2 darbojošs 

43. f. "Mildas" 20351 6373847,2 577758 68 70 1986 D 2 br 44 68 19,3 1,8 nav zināms 

44. ciem. Kocēni, Dārzniecība (1. aka) 18868 6376448 579198 53 150 1977 D 2 nr + ar 116 148 5,65 5,5 nav zināms 

45. f. "Tilgaļi" 23475 6376734,4 578148,8 darbojošs 

42

1.2.10.4. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi. 

Pagasta teritorijā ģeoloģiskie procesi galvenokārt saistīti ar ūdens darbību. Gaujas ieleja drenē 

ne tikai virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, bet daļēji arī Gaujas ūdens horizontu. Avoti un 

strauti ielejas nogāzēs veicina jaunu gravu veidošanos un esošo padziļināšanos, plaisu 

izskalošanu smilšakmeņos, to iebrukšanu, noslīdeņu un nobrukumu rašanos senielejas nogāzēs. 

Virszemes ūdeņu darbība veicina sānu un dziļuma eroziju, kas īpaši spilgti novērojama Gaujas 

ielejā. 

Procesi, kas saistīti ar pašu upju ģeoloģisko darbību, norisinās upju ielejās. To darbība, 

galvenokārt, izpaužas krastu noārdīšanā, visai ievērojami mainot upes škērsprofilu. Erozija 

izraisa arī ar gultnes izskalošanu. Gultnes erozijas rezultātā izlīdzinās upes garenprofils. 

Izskalotais materiāls akumulējas upes ielejā lejpus pa straumi. Procesi, kas saistīti ar upju 

ģeoloģisko darbību, vislabāk vērojami Gaujas ielejā. Erozijas procesi pastiprinās palu laikā un 

lietavu periodā paaugstinoties ūdens līmenim upē un palielinoties straumes ātrumam. Ūdens 

plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upes līkumos. Pavasaru palos daudzviet paliene pārplūst. 

Pārpurvošanās procesi vērojami reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdeni 

vāji caurlaidīgi nogulumi. Šajos iecirkņos ūdens notece ir apgrūtināta vai nenotiek vispār. Tāpat 

ir apgrūtināta ūdens infiltrācija. Procesa iedarbībai ir pakļautas starpdrumlinu, starppauguru, 

nevienmērīgas akumulācijas un vecupju ieplakas. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesi noris ļoti 

lēnām – aptuvenais kūdras uzkrāšanās temps purvos ir 1 mm/gadā. Dažviet neapdomīgi veiktu 

celtniecības darbu rezultātā, kuras laikā ir traucēta notece, var veidoties pārmitri apstākļi un 

sākties minerālgrunts pārpurvošanās. 

1.2.11. Potenciāli piesārņotas teritorijas. 

Saskaņā ar LVĢMA datiem par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, Kocēnu pagasta 

teritorijā atrodas 8 potenciāli piesārņotas teritorijas 18 . Potenciāli piesārņoto teritoriju 

izvietojumu skatīt plānojuma 1.kartē „Kocēnu pagasta pašreizējā teritorijas izmantošana” un 8. 

kartē „Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām”. 

# Reģ. numurs 

Katego 

-rija 

1. 96648/2158 2 SIA „Autrra” 

DUS 

2. 96648/2159 2 SIA „Voer” 

DUS 

3. 96648/2160 2 Sadzīves 

atkritumu 

izgāztuve 

„Beites” 

Tabula Nr. 12 

Kocēnu pagasta potenciāli piesārņoto teritoriju saraksts 

Nosaukums Platība (m 2 ) NACE kods 

4500 5050- Automobiļu 

degvielas 

mazumtirdzniecība 

4000 5050- Automobiļu 

degvielas 


9000- Atkritumu 

apsaimniekošana, 

teritorijas tīrīšana 

Piesārņojošā viela 

(mg/l) 

Grunts un 

gruntsūdens 

kvalitātes kontrolei 

nepieciešams 

monitorings 

Iespējams grunts 

un gruntsūdens 

piesārņojums ar 

naftas produktiem. 

Pazemes ūdeņi: 

Hlorīdi - 138; 

Fenoli, fenolu 

indekss - 0,01; 

Ķīmiskais skābekļa 

patēriņš, ĶSP - 

153; 

BSP5 – 9,2. 

Komentāri 

Darbojošās. 

Platība 4500m 2 . 

Darbojošās, 

perspektīvē 

plānota 

rekonstrukcija vai 

likvidācija. 

Slēgta no 

01.01.2005., 

paredzēta 

rekultivācija. 

# Reģ. numurs Kate- Nosaukums Platība (m 2 ) NACE kods Piesārņojošā viela Komentāri 

18 Skatīt tabulu Nr.12 Kocēnu pagasta potenciāli piesārņoto teritoriju saraksts. 43


gorija 

(mg/l) 

4. 96648/2161 2 Sadzīves 

atkritumu 

izgāztuve 

„Vārnas-1” 

5. 96648/2162 2 Bijusī pesticīdu 

noliktava 

„Brēķi” 

6. 96648/2163 2 Bijusī degvielas 

noliktava 

„Brēķi” 

7. 96648/2164 2 Bijušais 

minerālmēslu 

šķūnis „Ķoniņi” 

8. 96648/2165 2 Bijusī 

minerālmēslu 

noliktava pie 

Ozoliņiem 

8000 9000- Atkritumu 

apsaimniekošana, 

teritorijas tīrīšana 

1000 0110-Augkopība; 

dārzeņkopība; 

dārzkopība 

5050-Automobiļu 

degvielas 




dārzkopība 



dārzkopība 




agroķīmijas 

produktiem. 




agroķīmijas 

produktiem. 




agroķīmijas 

produktiem. 

Rekultivēta. 

Šobrīd nedarbojas. 

Nepieciešama 

teritorijas izpēte. 


Vizuālais 

novērtējums 

neuzrod 

iespējamo 

piesārņojumu. 


Nepieciešama 



Nepieciešama 


1.3 Apdzīvojuma struktūra. 

Tag. Kocēnu pag. teritorija izveidojusies pēc 2.pas. kara, tajā ietilpst trīs bij. pagasti: Kocēnu, 

Ķieģeļu un Mujānu pagasti. Kocēnu pagasts izveidojies Kokmuižas teritorijā, tās nosaukumu 

saista ar to, ka muižas ēkas līdz pat 16. gs. beigām bija būvētas no koka. 11.-12. gs. tag. pag. 

teritorijā dzīvoja latgaļi, kuriem 1208.-1223. g. bija sava neliela, no Tālavas neatkarīga zeme 

Imera, kurā katoļu mūks Indriķis, vēlākais Latviešu Indriķa hronikas autors, pirmais sāka sludināt 

kristīgo ticību; pazīstamākā seno imeriešu svētvieta bija Zilaiskalns. Pie Jumāras ietekas Gaujā 

1223. g. notika igauņu kauja ar vācu iebrucējiem. 13. gs. Zobenbrāļu (Livonijas) ordenis un 

Rīgas arhibīskaps sadalīja arī imeriešu novadu, robežu novilkdami pa Jumāras upi: kocēnieši 

palika ordeņa - Valmieras pilsnovada daļā, bet ķieģelieši un mujānieši tika pakļauti 

arhibīskapam, kura vasalis Rozens 14. gs. uzcēla Mujānu pili, kas pēc 350 gadiem Ziemeļu 

kara laikā tā tika sagrauta. 

No trim liel. muižām - Kokmuižas, Mujānu un Ķieģeļu muižas vēlāk izveidojās trīs pagasti. 

1935. g. Kocēnu pag. pl. bija 7878 ha, Ķieģeļu pag. - 6240 ha, Mujānu pag. - 4650 ha. 1945. g. 

Kocēnu pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciemus. Ķieģeļu pagastā - Ķieģeļu un Ziedenes 

ciemus, Mujānu pagastā - Mujānu ciemu, bet pagastus 1949. g. likvidēja. 1954. g. Kocēnu 

ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, Mujānu ciemam - Ķieģeļu ciemu, kurus savukārt 1963. g. 

pievienoja Kocēnu ciemam. Administratīvi teritoriālie pārkārtojumi beidzās 1975. g., kad daļu 

Kocēnu ciema iekļāva Zilākalna pilsētciemata teritorijā. 1990. g. Kocēnu ciema robežās 

atjaunoja Kocēnu pagastu. Apmēram 2150 jeb vairāk kā divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo 

individuālās mājās, kas izvietotas gan blīvāk apdzīvotās vietās, gan kā savrupas viensētas. 

Pagasta teritorijā ir 426 lauku sētas. Pārsvarā tās ir pirms otrā pasaules kara celtas koka ēkas. 

Attālāk no blīvāk apdzīvotām vietām dzīvo apmēram 30% iedzīvotāju. 

44


Kopumā apdzīvojuma struktūra pagastā telpiski veidojusies pēc 5 galvenajiem nosacījumiem: 

dabas veidojumi, vēsturiski apdzīvoto vietu teritorijas (muižas), Gaujas Nacionālā parka 

teritorija ar izmantošanas ierobežojumiem, ceļu struktūra, Valmieras pilsētas tuvums. 

1. Pagasta dabas veidojošie faktori bija galvenie muižas izvietojumam: kā likums blakus 

vajadzēja būt ūdenskrātuvei, pārsvarā mākslīgai; teritorijai vajadzēja būt paugura 

virsotnē, lai nodrošinātu virsūdeņu noteci; muižas izvietojums ceļu krustpunktā 

nodrošina labu un ērtu satiksmes iespēju ar apkārtējo teritoriju, piebraukšanas ceļi 

apstādīti ar ozoliem; netālu izvietots meža masīvs (Kokmuiža, Ķieģeļu muiža, Mujānu 

un Dūķeru muižas). No ceļa atklājas lieliskas panorāmas ar dziļām perspektīvām. 

Pagasta ainavā vēsturiskās muižas apbūves kompleksi izvietoti kā vizuālie akcenti jeb 

teritorijas fokusi 19 . Šī fokusu sistēma kopā ar savdabīgo ainavu veido pagasta tēlu. 

2. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā pagasta teritorijā atrodas trīs ciemi – Kocēni, 

Brandeļi un Rubene ar veselu rindu mazu apdzīvotu vietu (Beites, Tožas, Tilgaļi, 

Dūķeri, Mujāni, Zeltiņi, Liepas, Smiltenes). Kā jau minēts, apdzīvotās vietas pamatā 

izveidojās uz vēsturiskās apbūves pamata. Šīm vēsturiskajām apdzīvotām vietām 

izvēles pamatā bija izmantoti dabas un estētiskie faktori 20 . Vēlams plānojuma laikā 

izstrādāt priekšlikumus vēsturisko apdzīvoto vietu sistēmas saglabāšanai, kā pagasta 

tēlu veidojošam faktoram. Jaunajai apbūvei ar neraksturīgu apbūves tipu nevajadzētu 

traucēt – degradēt izveidoto ainavas kompleksu. 

3. Gaujas Nacionālā parka teritorija aizņem ¼ pagasta teritorijas. Šī teritorija pārsvarā ir 

apmežota un ar nelielām lauksaimniecības teritorijām un retām viensētām. Gaujas 

Nacionālā parka statuss neatļauj izmantot teritoriju jaunu apdzīvotu vietu veidošanai, 

izņemot neitrālo zonu 21 . Plānojumā nepieciešams izstrādāt pamatotus priekšlikumus 

neitrālās zonas izmantošanai. 

4. Ciemi, kas izvietoti gar valsts ceļu A3, veido pagasta „mugurkaulu”. Ļoti jūtama, 

dažreiz nepamatota, tendence darījumu un pakalpojumu objektus izvietot gar šo 

„mugurkaulu”. Nepieciešams izstrādāt pamatotus priekšlikumus pieceļu zemes 

lietojumu sakārtošanai. Atsevišķās vietās pietrūkst savienojumu ceļu starp dažām 

apdzīvotām vietām. 

5. Valmieras pilsētas tuvums izpaužas paaugstinātā piepilsētas teritorijas izmantošanā, 

stihiski veidojas piepilsētas apbūves zonas. Teritorijas starp apvedceļu un Valmieru pēc 

izmantošanas faktiski ir pilsētu teritorija. Teritorija pie apvedceļa intensīvi apaug ar 

komunālās un ražošanas objektiem. Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus piepilsētas 

teritorijas sakārtošanai un turpmākai attīstībai. 

1.3.1 Kocēnu ciems. 

Saskaņā ar pagasta padomes lēmumu ciemam noteikta jauna robeža ar ciema robežu aprakstu 22 . 

Pēc robežas noteikšanas ciema platība ir 360,6ha. Kocēnu ciems 23 ir vēsturiski veidojusies 

apdzīvota vieta uz Kokmuižas teritorijas un apbūves pamata ar atbilstošu labiekārtojumu un 

sociālo pakalpojumu spektru, neskatoties uz Padomju laika saimniekošanas veidu, tomēr 

saglabājusi pilnībā savu vēsturisko vidi un telpisko struktūru. Ciemā izvietoti: pagasta padome, 

19 Skatīt sadaļu Nr.2.4.2. Ainavu analīzes plāns. 

20 Skatīt sadaļu Nr. 2.4 Kocēnu pagasta ainavu plāns. 

21 Skatīt sadaļu Nr.1.2.4. Gaujas nacionālais parks. 

22 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.9. Pagasta padomes sēdes protokola izraksts Nr. 9(16§) no 

26.10.2006. 

23 Skatīt plānu Nr.2 Kocēnu un Brandeļu ciemi. Pašreizējā teritorijas izmantošana. M 1:5000. 

45


skola, kultūras nams, bibliotēka, bērnu dārzs, doktorāts, pasts, veikali, sporta zāle, estrāde, 

frizētava, ēdnīca, autoserviss. Neapgūtas teritorijas ciema centrā saglabājušās A3 ceļa virzienā. 

Daudzdzīvokļu apbūves un individuālās apbūves zonas ir pilnībā nodrošinātas ar centralizētām 

inženierkomunikācijām. Kocēnu ciemam ir lielas perspektīvas attīsties uz dienvidiem. Kocēnu 

ciema teritoriju raksturo ainaviskā pievilcība: valsts ceļa A3 tuvums, pauguraina ainava, 

vēsturiskā apbūve, ūdenstilpņu sistēma, mežu masīvi, ozolu alejas. Teritorija ir labi pieejama 

autotransporta īpašniekiem un sabiedriskajam transportam. Ciema apbūvi ietekmē Valmieras 

pilsētas tuvums – zemes izmantošanas intensitāte, zemes pieprasījums, A3 ceļa bīstamība un no 

tās izrietošā ceļu rekonstrukcijas nepieciešamība. 

Kocēnu ciemā nav izteikta sabiedriskā centra un zaļās zonas, kas paredzēta sabiedriskai atpūtai 

ar sporta un bērnu laukumiem. Vēsturiskajā Kokmuižas ansambļa teritorijā izvietoti ražošanas 

objekti. Teritorija apkārt Kocēnu dīķiem nav labiekārtota. Iedzīvotājiem nav teritorijas atpūtai, 

izņemot nelielu parku skolas teritorijā. 

1.3.2. Brandeļu ciems. 

Ciems izveidots saskaņā ar pagasta padomes lēmumu. Ciemam noteikta robeža ar ciema robežu 

aprakstu 24 . Pēc robežas noteikšanas ciema platība ir 106,8ha. Ciems atrodas veidošanās stadijā, 

ciema „kodolu” veido Brandeļu ezers un SIA „VTU Valmiera” apbūves komplekss. Ciemu 

daļās sadala valsts galvenais autoceļš A3 un valsts 2.šķiras autoceļš V213. Papildus tam ciema 

specifiku nosaka izvietojums starp Brandeļu ezeru un Valmieras pilsētas apvedceļu. Šobrīd 

ciemam nav sava pakalpojumu centra, ceļu un inženierinfrastruktūras. 

Neapgūtajām teritorijām nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, paredzot kopēju 

inženierinfrastruktūras attīstību. Ciema teritorija ir labi pārskatāma no apvedceļa, tāpēc, 

veidojot jaunu apbūvi, nepieciešams to harmoniski saskaņot ar apkārtējo ainavu. Attīstot jaunu 

apbūvi, nepieciešams paredzēt Brandeļu ezera izmantošanu sabiedrības rekreācijas vajadzībām, 

brīvu piekļūšanu pie ezera ar iespēju izmatot tauvas joslu. Īpašu uzmanību nepieciešams 

pievērst esošajam un jaunajam ceļu pieslēgumam pie A3 valsts autoceļa. 

1.3.3. Rubenes ciems. 

Ciema platība 118,3ha 25 . Rubenes ciems 26 ir vēsturiski veidojusies apdzīvota vieta uz mācītāju 

muižas teritorijas un apbūves pamata ar atbilstošu labiekārtojumu un sociālo pakalpojumu 

spektru. Savu vēsturisko vidi un telpisko struktūru ciems mantojis no Padomju laika 

saimniekošanas veida. Ciemā izvietoti: skola, bibliotēka, baznīca, bērnu dārzs, doktorāts, skolas 

sporta zāle, pasts, veikali, frizētava, ēdnīca, autoserviss, kapsēta, atpūtas komplekss pie dīķa. 

Neapgūtas teritorijas ciema centrā saglabājušās ziemeļu virzienā un gar dīķi. Daudzdzīvokļu 

apbūves zona ir nodrošināta ar centralizētām inženierkomunikācijām, bet individuālās apbūves 

zona nodrošināta tikai daļēji. Rubenes ciemam ir lielas perspektīvas attīstīties uz ziemeļiem. 

Rubenes ciema teritoriju raksturo ainaviskā pievilcība: valsts ceļa A3 tuvums, pauguraina 

ainava ar vertikālo dominanti - Rubenes baznīcu, ūdenstilpņu sistēma, mežu masīvi. Teritorija 

ir labi pieejama autotransporta īpašniekiem un sabiedriskajam transportam. 

24 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.9. Pagasta padomes sēdes protokola izraksts Nr. 9(16§) no 

26.10.2006. 

25 Rubenes ciema robežas aprakstu skatīt I daļas 2.sējuma pielikumā Nr.9. Pagasta padomes sēdes protokola 

izraksts Nr. 9(16§) no 26.10.2006. 

26 Skatīt plānu Nr.3. Rubenes ciems. Pašreizējā teritorijas izmantošana. M 1:5000. 

46


Arī Rubenes ciemā nav izteikta sabiedriskā centra un zaļās zonas, kas paredzēta sabiedriskai 

atpūtai ar sporta un bērnu laukumiem. Pēdējos gados atpūtas kompleksas attīstības trūkuma dēļ 

ciemā izveidojušies trīs atsevišķi sabiedriskās dzīves fokusi – baznīca, vecais administratīvais 

centrs un atpūtas komplekss pie dīķa. Šie atsevišķie fokusi neveido ciema vienotu sistēmu. 

Teritorija apkārt dīķiem nav labiekārtota. Ciema iedzīvotājiem nav teritorijas atpūtai, atpūtas 

komplekss orientēts uz tranzīta apkalpošanu. 

1.3.4. Vēsturisko apdzīvotu vietu struktūra. 

Plānojumā nepieciešams paredzēt iespēju ne tikai saglabāt esošo struktūru, bet arī paredzēt 

pamatotu apdzīvotu vietu struktūras attīstību. Pēc struktūras pamatelementiem kopā ar ciemiem 

izmantot apdzīvotas vietas: Mujāni, Ķieģeļu muiža, Dūķeri, Tilgaļi, Liepas, Zeltiņi, Smiltenes. 

Kā sistēmas apakšelementi izmantojami nosacīti jaunas apdzīvotas vietas: Beites un Tožas. 

Plānojumā nepieciešams: 

• noteikt apdzīvoto vietu robežas; 

• paredzēt reglamentējošus pasākumus ārpus apdzīvoto vietu teritoriju izmantošanai; 

• noteikt teritorijas perspektīvām apdzīvotām vietām, saglabājot izveidoto ainavas 

raksturu. 

1.4. Pagasta infrastruktūra. 

1.4.1. Ceļi, satiksme. 

Kopumā pagasta autoceļu tīkls ir labi attīstīts 27 . Kopējais ceļu garums Kocēnu pagasta teritorijā 

ir 175,8 km, kopējais ceļu blīvums – 0,91 km/km 2 . Pagasta ceļu kopējais garums ir mazāks 

nekā valsts ceļu garums un tas ir 78,2 km. Kocēnu un Rubenes ielu garums ir 10,53 km. 

5,8 km no pagasta ielām un 10 km no pagasta ceļiem ir asfaltēti. 

Katrai apdzīvotai vietai ir pievedceļi. Ciemos un citās apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām 

gar ceļiem nosaka teritorijas plānojums likumā noteiktajā kārtībā. Pagasta teritoriju šķērso: 

• valsts galvenais autoceļš - A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) ar 100 m; 

platu aizsargjoslu no ceļa ass; 

• valsts 1. šķiras autoceļš - P11 Kocēni - Limbaži - Tūja ar 60 m platu aizsargjoslu no 

ceļa ass, P16 Valmiera - Matīši – Mazsalaca ar 30 m platu aizsargjoslu no ceļa ass, P18 

Valmiera - Smiltene; - ar 100 m platu aizsargjoslu no ceļa ass; 

• valsts 2.šķiras autoceļi - V166 Valmiera - Dikļi - Augstroze; V188 Dūķeri - Kocēni - 

Ķiene; V189 Pievedceļš Sietiņiezim; V193 Matīši - Bērzaine - Rubene; V212 Rubene - 

Virši; V213 Valmiera - Mujāni; V214 Mujāni - Zilākalna stacija; V215 Dūķeri - Ķelpi; 

V216 Ķoniņi - Bērzaine ar 30 m platu aizsargjoslu no ceļa ass. 

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās attīstības perspektīvi līdz 2025.gadam 

pagastā plānots līdz 2025. gadam sasniegt šādu autoceļu iedalījumu: 

• Nacionālas nozīmes autoceļu statuss - A3 Rīga – Valka (VIA Hanseatica); P18 

Valmiera – Smiltene. 

• Starpreģionālas nozīmes ceļi, kas savieno reģiona nozīmes pilsētas - Vidzemē - P11 

Valmiera – Limbaži. 

27 Skatīt plānus Nr.1-3 Pašreizējā teritorijas izmantošana. 

47


• Reģionālas nozīmes autoceļi - P16 Valmiera – Mazsalaca. 

Valsts galvenais autoceļš – A3 nodrošina tranzīta satiksmi un papildus tam savieno pagasta 

ciemus. Valsts 1.šķiras ceļi sadala pagasta teritoriju pa horizontāli, trīs joslas nodrošina ērtu 

satiksmes iespēju ar Valmieras pilsētu. Iekšējo satiksmi pamatā nodrošina valsts 2.šķiras ceļi. 

Piebraukšanu atsevišķām apdzīvotām vietām nodrošina pašvaldības ceļi. Kopumā ceļu 

pieslēgšanās pakārtotības princips valsts ceļam ir ievērots ar izņēmumiem. Plānojumā 

nepieciešams paredzēt ceļu pieslēgšanās pakārtotības principu turpmākā attīstībā izstrādājot 

atbilstošus priekšlikumus. 

Kocēnu ciemā dotajā brīdī ik pēc 200 metriem organizēta pieslēgšanās valsts galvenajam 

ceļam. Tas autovadītājiem un vietējiem iedzīvotajiem sagādā neērtības, jo palielinās kustības 

intensitāte un risks, par to liecina periodiskas avārijas un bojā gājušo gājēju skaits. Kocēnu 

ciemā nepieciešams sakārtot satiksmi ciema teritorijā paredzot perspektīvās ceļu trases 

jaunajām apbūves teritorijām. Gājēju taku maršrutus pēc iespējas nepieciešams atdalīt no 

autoceļiem. Ceļu modernizācijas laikā nepieciešams paredzēt pasākumus ozolu aleju 

saglabāšanai. 

Brandeļu ciemu daļās sadala valsts galvenais autoceļš A3 un valsts 2.šķiras autoceļš V213. 

Papildus tam ciema specifiku nosaka izvietojums starp Brandeļu ezeru un Valmieras pilsētas 

apvedceļu. Ciemam nepieciešams izstrādāt vienotu ceļu sistēmu ar pieslēgumu iespējām pie 

autoceļa A3 atbilstoši valsts normatīvo dokumentu prasībām. Nepieciešama arī autoceļa V213 

un valsts galvenā autoceļa A3 pieslēguma rekonstrukcija. 

Rubenes ciemā dotajā brīdī ir tikai divi ceļi, kas savienoti ar valsts ceļu A3. Ņemot vērā ciema 

ģeogrāfiju, iedzīvotāju skaitu un aizsargājamo pieminekļu izvietojumu uz plānoto periodu 

ciemam nav paredzēti citi pieslēgumi. Ciemam nepieciešams paredzēt perspektīvos ceļus 

perspektīvajām apbūves teritorijām. Gājēju taku maršrutus pēc iespējas nepieciešams atdalīt no 

autoceļiem. Ceļu modernizācijas laikā nepieciešams paredzēt pasākumus ozolu aleju 

saglabāšanai. 

Pārējās apdzīvotās vietas ir pietiekoši labi nodrošinātas ar ceļu infrastruktūru. Attīstīts autoceļu 

tīkls nodrošina labas satiksmes iespējas. Tā kā pagasta teritoriju salīdzinoši lielā garumā šķērso 

valsts nozīmes ceļi, teritorijai cauri iet vairāki starprajonu un rajona autobusu maršruti. Rajona 

maršrutus nodrošina Valmieras transporta uzņēmums “Valmiera”. Pagastā iesniedzas arī 

piepilsētas un pilsētas autobusu maršruti. Autobusu pieturas ir izvietotas atbilstoši 

apdzīvojumam un apmierina iedzīvotāju vajadzības. Pagastā ir divas degvielas uzpildes stacijas 

(DUS) un tās izvietotas Valmieras pilsētas tuvumā (Kocēnu un Brandeļu ciemos). 

Pagasta teritorijā nav attīstīts veloceliņu tīkls. Perspektīvā nepieciešams paredzēt veloceliņu 

tīklu attīstību, savienojot pagastu ar Valmieras pilsētas, Vaidavas, Dikļu un Zilākalna pagastu 

veloceliņu tīkliem. 

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plānu nacionālās nozīmes ceļam 

A3 paredzēta rekonstrukcija ar mērķi nodrošināt autoceļu sekojošas kvalitātes prasības: 

• Vidējais ātrums 120 km/h (110 – 130 km/h) ārpus apdzīvotām vietām; 

• Kustība trīs joslās (mainīga virziena); 

• Apgaismotas tranzītielas apdzīvotās vietās; 

• Reģionālo un nacionālo ceļu krustojumi (divlīmeņu); 

48


• Apvedceļi nacionālās un reģionālās nozīmes pilsētām. 

1.4.2. Inženierkomunikācijas. 

Nodaļas materiālus skatīt plānā Nr.2 Kocēnu un Brandeļu ciemu un plānā Nr.3 Rubenes ciems 

PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:5000. 

1.4.2.1. Ūdens apgāde 

Pašlaik Kocēnu pagasta teritorijā, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā 

pieejamajām ziņām uz Burtnieku un Arukilas ūdens horizontiem ierīkoti visi ekspluatācijas 

urbumi (viens urbums ekspluatē Arukilas - Burtnieku horizontus kopā ar Narvas svītas ūdeni 

saturošiem starpslānīšiem). Urbumu raksturojums dots 11.tabulā. No 1949. līdz 2003. gadam 

Kocēnu pagasta teritorijā ierīkoti 45 ūdensapgādes urbumi. To dziļums mainās no 42 līdz 150 

m. Pēc apsekošanas datiem pagasta teritorijā 33 urbumi darbojas, 1 ir likvidēts, piecus – 

neizmanto, bet par sešiem - nav ziņu. 

Arī turpmāk pagasta ūdensapgādei var rekomendēt izmantot Burtnieku un Arukilas ūdens 

horizontus, jo Gaujas svītas nogulumos bieži sastop vairākas mālu starpkārtas un visumā tās 

ūdens bagātība (apūdeņotība) ir zemāka kā augšminētajos ūdens horizontos. Horizontu ūdeņi ir 

bakterioloģiski un ķīmiski tīri, tie ir saldūdeņi un pieder hidrogēnkarbonātu kalcija tipam. 

Ūdens mineralizācija parasti nepārsniedz 0,2 – 0,4 g/l, kopējā cietība mainās no 3 līdz 6,5 

mekv/l. Ūdens kvalitāte visumā atbilst dzeramā ūdens standartu prasībām. Izņēmums ir dzelzs 

saturs, kurš atsevišķos urbumos sasniedz 8 mg/l. Tā kā pagasta teritorijā dominē mālaini 

kvartāra nogulumi ar plānām smilts starpkārtām, gruntsūdeņu resursi visā pagastā ir ļoti 

ierobežoti un izmantojami tikai individuālo māju ūdensapgādei. Sakarā ar niecīgu ūdens pieteci 

seklos urbumos šajā teritorijā šiem mērķiem izmantojamas tikai grodu akas vai arī ierīkojami 

dziļurbumi. 

Pagasta teritorijā Burtnieku un Arukilas ūdens horizontu artēziskie ūdeņi kopumā ir labi vai ļoti 

labi aizsargāti no virszemes piesārņojuma iekļūšanas. Praktiski visā pagasta teritorijā Burtnieku 

un Arukilas ūdens horizontus klāj vairāki ūdeni vāji caurlaidīgu nogulumu slāņi (morēnas 

smilšmāls, devona māli, aleirolīti u.c.), kuru kopējais biezums pārsniedz 20 m, jeb tas svārstās 

no 22 līdz 50 m, bet apraktajā ielejā pat līdz 124 m un tikai atsevišķos iecirkņos (Kocēnu un 

Tožas apkārtnē) to biezums ir mazāks. 

Kocēnu pagastā ir trīs atsevišķas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Kocēnu, Rubenes un 

Brandeļu, kuras kopumā apkalpo 1254 iedzīvotājus. Kopumā no 3067 pagasta iedzīvotājiem 

41% saņem centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus. Apdzīvoto vietu griezumā tas ir - 96,4% 

Kocēnu ciema iedzīvotāju, 86% Rubenes ciema iedzīvotāju, 97% Brandeļu ciema iedzīvotāju. 

Ūdens pievadu un tīklu kopgarums ir 12,8km. Ūdensapgādes pakalpojumus Kocēnu pagasta 

Kocēnu un Rubenes ciemos sniedz pagasta padomes komunālā nodaļa. Brandeļu ciemā 

pakalpojumus sniedz SIA ,,VTU Valmiera”. 

Kocēnu ciema 28 ūdensapgādes tīkli ir būvēti laika periodā no 60.gadu beigām līdz 70.gadu 

vidum. Ūdensapgādes sistēmas ir veidotas pēc līdzīga principa: urbums - tornis - izzaru sadales 

28 SIA „EKO tehnoloģijas” projekta „Ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas projekts Kocēnu pagasta Kocēnu 

ciemam” materiāli. 2005.g. 

49


tīkls. Ciemata sistēmu veido 2 urbumi, kas atrodas apmēram 100 m viens no otra un kurus var 

uzskatīt par vienu ūdensgūtni, ūdenstornis, atdzelžošanas ietaises un sadales tīkls. 

Ūdensapgādes tīklam ir pieslēgtas 18 daudzdzīvokļu mājas, vienģimeņu māju kvartāls, 5 

sabiedriskās iestādes un 6 komercuzņēmumi. Ūdens skaitītāji ir uzstādīti uz visu māju 

ievadiem, tas ir 137 pieslēgumiem. Tīkli ir izzaru. Zari ir ļoti gari, nesacilpoti un tas apgrūtina 

ūdens cirkulāciju. Šī iemesla dēļ atsevišķos ūdensvada posmos ūdens ir sastāvējies. 

Ūdensapgādes tīklu kopējais garums ir 6300 m. Cauruļvadi ir no tērauda un čuguna. To 

diametri - 50mm, 63mm, 75mm un 100mm. Čuguna cauruļvadi ir stipri bojāti to savienojuma 

vietās. Ūdens pa vienu 660 m garu maģistrālo vadu (d=50mm) tiek transportēts no urbuma līdz 

tornim, no kura tālāk tas tiek padots tīklā. Aizbīdņi ir no čuguna. Tie ir uzstādīti saliekamās 

dzelzsbetona grodu akās (d=1500). Aizbīdņi ir bojāti un nepilda savu funkciju. Tikai divus 

galvenos aizbīdņus ir iespējams noslēgt. Kocēnu ciema ūdensapgādes tīklā tiek padots 

atdzelžots ūdens. Bioloģiskās atdzelžošanas iekārtas ir uzstādītas ūdenstornī (SIA „Ūdens 

inženieri” projekts). Iekārtu jauda 10-15m 3 /stundā, kas ar rezervi apmierina patreizējas 

prasības. Iekārta nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi. Iekārtas ir jaunas un labā tehniskā 

stāvoklī. Kocēnu ciema ūdenstornis ir būvēts no ķieģeļiem un ar metāla ūdens rezervuāru. 

Rezervuāra tilpums V=100 m 3 , darba tilpums V= 85 m 3 . Torņa augstums līdz rezervuāra 

dibenam ir aptuveni 17 m. Tornis nodrošina tīklā nepieciešamo spiedienu. Ciema ūdensapgādei 

tiek izmantota aka Nr.1. Otra artēziskā aka (Nr.2) ir rezerves aka un tiek izmantota pirmās akas 

remontu laikā. Neviena no ūdensapgādes sistēmu akām to ekspluatācijas laikā nav skalota. Virs 

urbumiem ir izbūvēti paviljoni. Tajos atrodas elektroiekārtas un ir uzstādīti ūdens mērītāji. 

Paviljonu ēkas ir avārijas stāvoklī. Ziemā tās tiek apsildītas ar stacionāro elektrosildītāju. 

Tīklu rekonstrukcija. 

Centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir tehniski novecojušas. Ir nepieciešama esošo tīklu 

skalošana un rekonstrukcija (2470 m), kas ietvertu piemērota diametra vadu izmantošanu un 

tīklu sacilpošanu, kā arī izbūvēt otro ūdens maģistrāli līdz tornim (703 m). Nepieciešama abu 

artēzisko aku skalošana, aku paviljonu rekonstrukcija, kā arī - izveidot automātiku, lai 

artēziskās akas varētu darboties, rezerves akā nomainīt sūkni pret jaunu, nodrošināt ventilāciju 

paviljonos, nodrošināt ūdensvada apsildi pret aizsalšanu, aprīkot katras mājas ievadu ar ūdens 

skaitītāju. Attiecībā uz ūdenstorni nepieciešama tā cauruļvadu un armatūras nomaiņa. 

Nepieciešams izbūvēt jaunas 12 sadales akas ar noslēgumarmatūru. Nepieciešams veikt esošā 

ūdensvada skalošanu, posmus un to garumus nosakot būvniecības laikā. Tīklu paplašināšana 

tiek plānota jauno pieslēgumu veidošanai un patērētāju skaita palielināšanai. Lai sasniegtu 

100% līmeni līdz 2010. gadam. Katrai individuāli dzīvojamai ēkai paredzēts atsevišķs pievads 

līdz gruntsgabala (privātīpašuma) robežai, daudzdzīvokļu mājām, kā arī sabiedriskajam ēkām 

līdz mājas ievadam. Ēku pievadi un diametri


pielietoti „T”, „TTS” tipa ugunsdzēsības hidranti, kuri sertificēti Latvijā. Ugunsdzēsības 

hidrantus paredzēts uzstādīt akās, kā arī 1 gab. pazemes tipa. Spiediena klase – PN10. 

Kocēnu ciema ūdens apgādes rekonstrukcijas projektu plānots pabeigt 2006.gada beigās. 

Rubenes ciema sistēmu 29 veido – 2 urbumi, ūdenstornis, sadales tīkls. Viens no urbumiem 

netiek izmantots un ir kā rezerves urbums. Rubenes sistēmās dzeramais ūdens netiek 

sagatavots. Ūdens uzkrāšanas rezervuārs sistēma - ūdenstornis ir būvēts no ķieģeļiem, tam ir 

metāla rezervuārs. Rezervuāra tilpums V= 50m3, darba tilpums 25m3 Torņa augstums līdz 

rezervuāra dibenam ir aptuveni 15m. Rezervuārs ir bojāts, torņa konstrukcijas ķieģeļi drūp. 

Tīkli sistēmai, atbilstoši sistēmas lielumam, ir izzaru. Ūdensapgādes tīklu kopējais garums ir 

5684 m. Zari ir ļoti gari, nesacilpoti, kas apgrūtina ūdens cirkulāciju. Tāpēc atsevišķos 

ūdensvada posmos ūdens ir sastāvējies. Īpaši kritiska situācija ir šobrīd izmantotās akas Nr.2 

tuvumā. Šeit ierīkotais maģistrālais vads tika plānots lielākam pieslēgumu skaitam, bet šobrīd 

tas apkalpo tikai 6 privātmājas. Ūdens pa vienu 205m garu maģistrālo vadu (d=100mm) tiek 

padots no urbuma līdz tornim, no kura tālāk tiek padots sadales tīklā. Cauruļvadi ir no tērauda 

un čuguna (diametri 50mm, 63mm, 75mm un 100mm). Čuguna cauruļvadi ir bojāti to 

savienojuma vietās. Aizbīdņi ir no čuguna. Tie ir uzstādīti saliekamajās dzelzsbetona grodu 

akās (d=1500). Aizbīdņi ir bojāti un nepilda savu funkciju. Tikai divus galvenos aizbīdņus ir 

iespējams noslēgt. Tīklā ir uzstādīti 5 ugunsdzēsības hidranti. Nav ziņas par to tehnisko 

stāvokli. Ugunsdzēsības vajadzības praksē tiek nodrošinātas no ugunsdzēsības dīķiem. 

Ūdensapgādei tiek izmantota aka Nr.1, bet aka Nr.2, kuras ūdens kvalitāte ir slikta (dzelzs 

koncentrācijas ūdenī sasniedz 2,4 mg/l) ir rezerves aka. 

Ugunsdzēsības vajadzību nodrošināšanai izmanto ugunsdzēsības dīķus. Ņemot vērā 

pašvaldības teritorijas apdzīvotību un ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības par 

ugunsdrošību, nepieciešams izbūvēt muliņus pie ūdenskrātuvēm Rubenes ciemā, lai 

nodrošinātu ugunsdzēsības tehnikas piebraukšanu. Ūdensapgādei tiek izmantota aka Nr.1, bet 

aka Nr.2, kurā ūdens kvalitāte ir slikta (dzelzs koncentrācijas ūdenī sasniedz 2,4 mg/l), ir 

rezerves aka. 

Brandeļu ciema sistēmu 30 veido – 2 urbumi, ūdenstornis, sadales tīkls. Viens no urbumiem 

netiek izmantots un ir kā rezerves urbums. Brandeļu sistēmās dzeramais ūdens netiek 

sagatavots. Ūdens uzkrāšanas rezervuārs sistēma – ūdenstornis ar metāla rezervuāru. 

Rezervuāra tilpums V= 50m3. Torņa augstums līdz rezervuāra dibenam ir aptuveni 15m. Torņa 

fiziskais nolietojums 40%. Tīklu sistēmas - kopējais garums ir aptuveni 800 m. Cauruļvadi ir 

čuguna d100 mm (kopā 420 m); d 50 mm (kopā 380) m. Čuguna cauruļvadi ir bojāti to 

savienojuma vietās Aizbīdņi ir no čuguna. Kopā D100 – 10 gab; D 50 – 8 gab. Tīklā ir 1 

ugunsdzēsības hidrants. Tīklā ir 10 skatakas. Perspektīvā nepieciešams veikt komunikāciju 

mērīšanu. Ūdensapgādei tiek izmantotas aka Nr.1. un aka Nr.2. 

29 SIA „Carl Bro” projekta „Tehniski – ekonomisko pamatojumu izstrāde 21 Valmieras rajona pagasta 

ūdenssaimniecībai” materiāli. 2004.g. 



51


1.4.2.2. Kanalizācija. 

Centralizēta kanalizācijas sistēma eksistē tikai Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu 31 . 

Centralizēto kanalizācijas sistēmu kopgarums ir 10,44 km. Kanalizācijas pakalpojumus Kocēnu 

pagasta Kocēnu un Rubenes ciemos nodrošina pagasta padomes komunālā nodaļa. Brandeļu 

ciemā pakalpojumus sniedz SIA ,,VTU Valmiera”. 

Kocēnu ciema notekūdeņi pašteces ceļā tiek savākti kanalizācijas sistēmā un novadīti uz 

kanalizācijas sūkņu staciju ciemata rūpniecības zonas teritorijā, no kurienes tālāk pa vienu 

spiedvadu tie tiek pārsūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, otrs spiedvads vairākās vietās 

plīsis. Kopējais ciema pašteces kanalizācijas tīklu garums ir 5280 m. Kanalizācija pamatā 

būvēta no keramikas cauruļvadiem (d=200mm, L=2392m, d=250, L=785m) un ķeta 

cauruļvadiem (d=150 mm, L=1396 m). Skatakas ir veidotas no saliekamajiem dzelzsbetona 

grodiem. Spiedvada garums 460m, materiāls - ķets, diametrs D100. Kanalizācijas sistēmā 

pirms kanalizācijas sūkņu stacijas uz viena no kolektoriem ir trīskameru septiķis. Kanalizācijas 

sistēma ir veidota vairākos etapos. Pirmās kanalizācijas tīklam pievienotās dzīvokļu mājas ir 

pieslēgtas caur to nosēdtvertnēm, no kurienes nosēdumus ir nepieciešams regulāri izvest. 

Sistēmas posmā pirms kanalizācijas sūkņu stacijas ir saglabājušies vecie emšeri, kuros turpina 

uzkrāties nogulsnes. Šie sistēmas elementi kopumā nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko attīrīšanas 

ietaišu darbību un sanitāro situāciju ciematā. Lietus ūdens kanalizācijas sistēma pagasta 

teritorijā nav izbūvēta. Ir konstatēts, ka sniega kušanas ūdeņi pavasarī no virszemes nokļūst 

kanalizācijas tīklā. Kocēnu kanalizācijas sistēmā savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz 

kanalizācijas sūkņu staciju, no kurienes tie tālāk tiek pārsūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas 

ietaisēm. Sūkņu stacija ir izbūvēta ap 1984.gadu. Tā pilnībā ir nolietojusies un hidrauliskie 

parametri neatbilst esošai un plānotai kanalizācijas sistēmai. Sūkņu stacijā bija paredzēti divi 

sūkņi. Patreizējā situācijā darbojas tikai viens no sūkņiem. Abi vecie pilnībā nolietojušies sūkņi 

atrodas sūkņu stacijas pieņemšanas rezervuārā. Sūkņu aizsardzības nolūkā, ieplūdes kanālā 

pirms sūkņu stacijas ir uzstādīta rupja reste ar 16mm lielām spraugām. Notekūdeņi no 

kanalizācijas sūkņu stacijas tiek padoti uz aerotenkiem - nostādinātājiem BIO-100. Pašlaik no 

četriem notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nostādinātājiem darbināti tiek tikai divi. Aerotenkos 

attīrītie notekūdeņi tālāk tiek novadīti uz bioloģisko dīķi. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir 

divi dīķi. Viens no tiem parasti darbojas, kamēr otrs tiek tīrīts. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 

ir viens gaisa pūtējs. Tas strādā nepārtraukti. Attīrīšanas process nav automatizēts un nav 

regulējams. Kopumā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas neefektīvi. Stipri atšķaidīto 

notekūdeņu dēļ ir problēmas ar aktīvo dūņu darbību. Iekārtu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā 

apmierinošs. Metāla tvertnes ir aprūsējušas, bet sūces tajā nav izveidojušās. Viens no biodīķiem 

pašlaik tiek remontēts. Liekās dūņas pēc mineralizācijas un blīvēšanas tiek izsūknētas un 

transportētas uz Kocēnu pagasta teritorijā esošajām lauksaimniecības zemēm. Attīrītie 

notekūdeņi tiek novadīti Jumāras upē. 

Kocēnu ciema bioloģiskajās NAI (BIO 100x4) nonāk 592 iedzīvotāju radītās piesārņojuma 

slodzes. Notekūdeņu plūsmu pamatā veido sadzīves notekūdeņi. Arī no SIA „MILDA KM” 

novadītie notekūdeņi pēc to ķīmiskā sastāva ir klasificējami kā sadzīves notekūdeņi. 

Notekūdeņu izplūde no NAI ir meliorācijas grāvī, kurš ir savienots ar Jumāras upi (NAI → 

meliorācijas grāvis → Jumāras upe→ Gauja). 

Tīklu rekonstrukcija. 

31 Skatīt plānu Nr.1 Kocēnu un Brandeļu ciemu un plānu Nr.3 Rubenes ciems PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS 

IZMANTOŠANA. M 1:5000. 

52


Kanalizācijas tīklu ir nepieciešams paplašināt (1417 m), paredzot tam pievienot visas 

daudzdzīvokļu mājas, rindu mājas (visas mājas, kurām ir ūdensvads), kā arī jaunbūvējamo 

individuālo māju sektoru. Tāpat projektā paredzēts likvidēt nosēdakas pie mājām Alejas ielā 9, 

11, 13, jālikvidē trīskameru septiķis uz centrāla kolektora, kā arī septiķi pie 9-gadīgas skolas. 

Tā kā ar pašteci visas mājas nav iespējams pieslēgt kanalizācijai, projektā paredzēts izbūvēt 3 

kanalizācijas sūknētavas dvīņu māju pieslēgšanai, jaunbūvējamā individuālas apbūves sektora 

pieslēgšanai, kā arī vienas daudzdzīvokļu mājas pieslēgšanai kanalizācijas pašteces tīklam. 

Esošo sūknētavu paredzēts rekonstruēt, veicot sūknētavas pieņemšanas rezervuārā remontu, 

montēt sūknētavā divus iegremdējamos sūkņus (viens darbam, otrs rezervei) ar nepieciešamo 

automātiku, nomainīt visus cauruļvadus un armatūru, izbūvēt otru spiedvadu. Esošo 

kanalizācijas attīrīšanas iekārtu vietā jāizbūvē „FAST” tipa vai līdzvērtīgas attīrīšanas iekārtas, 

aiz attīrīšanas iekārtam paredzēta notekūdeņu paraugu ņemšanas aka un notekūdeņu uzskaites 

kamera. Attīrītie notekūdeņi pa esošo izlaidi tiks ievadīti Jumāras upītē. 

Rubenes ciemā 32 vēsturiski un ģeogrāfiski ir izveidoti divi atsevišķi kanalizācijas tīkli. Viena 

tīkla notekūdeņi pašteces ceļā tiek savākti kanalizācijas sistēmā un tālāk tiek novadīti uz 

ciemata galvenajām bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm BIO-200. Izplūde ir ūdenskrātuvē 

Mazais Ansis (Zvirgzdupīte). Otrās sistēmas notekūdeņi, (pieslēgta skola un vēl daži objekti) 

pašteces ceļā tiek novadīti uz KSS un tālāk uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām NAI BIO-50. 

Izplūde ir meliorācijas grāvī, kurš ir savienots ar Vaidavas ezeru. Kopējais Rubenes ciema 

pašteces kanalizācijas tīklu garums ir 3598m. Skatakas ir izveidotas no saliekamajiem 

dzelzsbetona grodiem. Rubenes ciema bioloģiskās attīrīšanas iekārtu BIO-200 (NAI) 

komplekss sastāv no: 

• Aerotenkiem –nostādinātājiem 2 gab BIO-100; 

• Bioloģiskiem dīķiem 2 gab. 

Gaisa pūtējs un elekroiekārtas ievietotas zem jumta vieglā koka būvē. Izplūde ir ūdenskrātuvē 

Mazais Ansis (Zvirgzdupīte). Attīrīšanas ietaisēs nav plūsmas mērītāju. Notekūdeņu apjomus, 

kas novadīti uz NAI nosaka pēc ūdens patēriņa. 

Uz BIO-200 tiek novadīti Rubenes ciema sadzīves notekūdeņi un SIA „Mazais Ansis” 

komunālie notekūdeņi. Uz BIO-50 tiek novadīti skolas un dažu māju sadzīves notekūdeņi. 

Izplūde no otrajām ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtām - BIO-50 ir meliorācijas grāvī, kurš 

ir savienots ar Vaidavas ezeru. Attīrīšanas procesi NAI norit efektīvi. Vismaz vienu reizi 

ceturksnī pēc skolas virtuvē veiktajiem sanitārajiem pasākumiem (dezinfekcija) NAI BIO-50 

darbības efektivitāte tiek traucēta. Visumā NAI ir labā stāvoklī. 

Rubenes ciema bioloģiskajās NAI (BIO – 50 un BIO 2x100) nonāk 287 iedzīvotāju radītās 

piesārņojuma slodzes. Notekūdeņi no NAI tiek novadīti divos dažādos ūdens objektos. 

Notekūdeņi no BIO 2X100 nonāk uz Zvirgzdupītes uzstādinātajā ūdenskrātuvē Mazais Ansis. 

Savukārt, BIO -50 attīrītie notekūdeņi nonāk meliorācijas grāvī un tālāk Vaidavas ezerā (NAI 

→ meliorācijas grāvis → Vaidavas ezers). 

Rubenes ciema kanalizācijas tīklu ir nepieciešams rekonstruēt un paplašināt. Ir nepieciešama 

NAI modernizācija un automatizācija. 



53


Brandeļu ciema 33 notekūdeņi pašteces ceļā tiek savākti kanalizācijas sistēmā un novadīti uz 

notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (NAI). Kopējais ciema pašteces kanalizācijas tīklu garums ir 

1560 m. Kanalizācija pamatā būvēta no keramikas cauruļvadiem (d=200mm L=530 m, d=150, 

L=890 m) un dzelzsbetona cauruļvadiem (d=300 mm, L=140 m). Skatakas ir veidotas no 

saliekamajiem dzelzsbetona grodiem. Saražotie sadzīves notekūdeņi tiek attīrīti SIA „VTU 

Valmiera” piederošās bioloģiskajās attīrīšanas ietaisēs. Šīs NAI ir izbūvētas 1971.gadā. Attīrītie 

notekūdeņi tiek novadīti Jumāras upē. Attīrīšanas ietaišu sastāvā ir sekojoši elementi: aerācijas 

kanāls, otrreizējais nostādinātājs, hlorētava. Aerācijas kanāla kopējais tilpums 115 m3; darba 

tilpums 75 m3; caurlaides spēja 50 m3/dn; aerators nedarbojas; fiziskais nolietojums ir 60 %. 

Otrreizējā nostādinātāja darba tilpums 12,6 m3; caurlaides spēja 50 m3/dn; fiziskais 

nolietojums ir 50%. Hlorētavas darba tilpums 1m3; fiziskais nolietojums ir 50 %. Hlorētava 

reāli nedarbojas. Pašvaldība uzskata, ka iekārtas ir sliktā stāvoklī un nespēj veikt tām paredzēto 

funkciju. 

Brandeļu ciema bioloģiskās NAI nonāk 240 iedzīvotāju radītās piesārņojuma slodzes. 

Notekūdeņi pēc attīrīšanas tiek novadīti Jumāras upē, kura ietek Gaujā. Galīgais notekūdeņu 

saņēmēj objekts ir Gauja (NAI → meliorācijas grāvis → Jumāras upe→ Gauja). 

Brandeļu ciema kanalizācijas tīklu ir nepieciešams rekonstruēt un paplašināt. Ir nepieciešama 

NAI modernizācijas un automatizācija, vai arī jaunu NAI būvniecība. 

Kocēnu pagastā nav dūņu lauku lieko dūņu žāvēšanai un uzglabāšanai. Pašlaik dūņas tiek 

izvestas uz pagasta laukiem. 

1.4.2.3. Elektroapgāde 

Ar elektroapgādi nodrošināta visa pagasta teritorija. Pagastā elektroenerģijas piegādi nodrošina 

PVAS ”Latvenergo” Ziemeļu elektriskie tīkli. Elektroenerģija tiek piegādāta pa augstsprieguma 

elektrolīnijām. Pagastu šķērso 330 kV, 110 kV un 20kV gaisvadu elektropārvades līnija 

(EPL). Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas 

augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijām: 

• apdzīvotās vietās: 

20 kV EPL - 2,5 metru attālumā no malējiem vadiem; 

110 kV EPL - 4 m; 

330 kV - 8 m; 

• ārpus apdzīvotām vietām: 

20 kV EPL - 6,5 metru attālumā no malējiem vadiem; 

110 kV EPL - 20 m; 

330 kV - 30 m. 

Elektroenerģijas transformāciju un sadalījumu nodrošina apakšstacijas. Viena no Valmieras 

rajona apakšstacijām atrodas Beitēs. Galvenie elektroenerģijas patērētāji ir uzņēmumi, 

sabiedriskās iestādes un iedzīvotāji (individuālie patērētāji). Samazinoties ražošanai, pēdējo 

astoņu gadu laikā ir izveidojusies situācija, ka uzstādītās elektroietaišu jaudas ir ar zināmu 

rezervi, kas ļauj tuvāko gadu laikā attīstīt ražošanu bez jaunu elektroiekārtu izbūves. 



54


1.4.2.4. Gāzes apgāde. 

Kocēnu pagastā gāzes apgādi nodrošina uzņēmums “Valmieras gāze”. Pagasta teritoriju 

apkalpo vidējā un zemā spiediena gāzesvada atzars no Valmieras pilsētas puses. Vidējā 

spiediena gāzesvada jauda neatļauj bez gāzesvada rekonstrukcijas tuvākā laikā pieslēgt citas 

apdzīvotās vietas gāzes apgādēs sistēmai. Neskatoties uz to, plānojumā Kocēnu ciemam AS 

„Latvijas gāze” izstrādāja shematiskus priekšlikumus gāzes vadu perspektīvai attīstībai 34 . 

Rubenes ciema gāzes apgāde organizēta lokālajā tīklā no šķidrinātās pazemes gāzes tvertnēm. 

Individuālo dzīvojamo māju iedzīvotāji, noslēdzot piegādes un apkalpošanas līgumus, izmanto 

balongāzi. Informācija par gāzes vadiem Kocēnu ciemā ir mērīta un no tās noģenerētas 

aizsargjoslas. Nodaļas materiālus skatīt plānā Nr.1 Kocēnu un Brandeļu ciemu un plānā Nr.3 

Rubenes ciems PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:5000. 

1.4.2.5. Sakari. 

Pilnīgi visā pagasta teritorijā ir mobilo sakaru pārklājums. Telefonu sakarus pagastā nodrošina 

SIA Lattelecom. Kocēnu ciemā automātiskā telefonu centrāle pārslēgta ciparu tīklā, ir iespēja 

pieslēgties kabeļu līnijām, lai sniegtu sakaru pakalpojumus iedzīvotājiem. Rubenes ciemam, 

Mujānu, Tožas apdzīvotām vietām un pārējā pagasta teritorijā ir iespējami bezvadu sakaru 

pieslēgumi CDMA. Plānojumā shematiski atspoguļota informācija par maģistrālajiem un 

optiskajiem sakaru kabeļiem saskaņā ar SIA „Lattelekom” apakšuzņēmumu SIA „Citrus 

Solution” vadoša kabeļu tehniķa Jura Poika priekšlikumiem. Informācija par mērītām kabeļu 

sakaru līnijām ir fragmentāra un no tām nav iespējams ģenerēt aizsargjoslas. Sakarā ar to, ka 

sakaru kabeļu izvietojums paredzēts ielu sarkanajās līnijās, šo informācijas trūkumu iespējams 

pilnveidot detālplānojuma un ielu komunikāciju rekonstrukcijas projektu izstrādes laikā. 

1.4.2.6. Drošība. 

Pašlaik Kocēnu pagastu apkalpo apkārtējo administratīvo vienību – Vaidavas pagastā un 

Valmieras pilsētā bāzētās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības. Viens 

no pašvaldības mērķiem ir gādāt par savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju drošību, tādēļ 

perspektīvā nākotnē tiek plānots būvēt ugunsdzēsēju depo ar vairākām garāžām Rubenes 

ciemā, kas nodrošinātu nepieciešamo teritorijas pārklājumu, lai operatīvā tehnika spētu ierasties 

notikumu vietā normatīvos aktos noteiktā laikā. Līdz ar depo celtniecību, tiek plānots iegādāties 

atbilstošas tehnikas vienības augstāk minēto mērķu sasniegšanai. Perspektīvo ugunsdzēsības 

depo plānots izvietot blakus Rubenes ciema attīrīšanās ietaisēm. Perspektīvo muliņu izbūve ar 

atbilstošo laukumu paredzēta Mazā Anša dīķa krastā. Skatīt plānus Nr.8 un Nr.10. Saskaņā ar 

Civilās aizsardzības likuma prasībām Kocēnu un Rubenes ciemu centrā plānots uzstādīt 

trauksmes sirēnas iedzīvotāju apziņošanai ārkārtas situācijās. 

Bez Vaidavas pašvaldības un VUGD Valmieras brigādes ugunsdzēsības tehnikas, 

ugunsdrošības nodrošināšanai Kocēnu pašvaldības teritorijā ir noslēgti pakalpojuma līgumi 

starp Kocēnu pašvaldību un tehnikas īpašniekiem par divu tehnikas vienību (traktoru ar 

mucām) izmantošanu nepieciešamības gadījumā Rubenes ciemā un tam pieguļošajā teritorijā. 

34 Skatīt attēlu Nr.2 AS LATVIJAS GĀZE Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas „Kocēni” perspektīvās gāzes apgādes 

plānojums. 

55


1.5. Aizsargājamie kultūras pieminekļi 

Kopumā pagastā ir vienpadsmit nekustamie kultūras pieminekļi, kas iekļauti šobrīd spēkā esošajā 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (apstiprināts LR KM 29.10.1998. ar rīkojumu 

Nr. 128). No tiem 10 arheoloģijas (7 valsts nozīmes, 3 – vietējās nozīmes) un viens arhitektūras 

piemineklis – Rubenes baznīca. Nekustamais mākslas piemineklis – kancele ar gleznojumiem 

pieskaitāms pie cita nekustama pieminekļa (baznīcas) sastāvdaļa. Divdesmit trīs nozīmīgi 

kultūrvēsturiski objekti nav iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un pēc 

pieminekļu dokumentācijas centra datiem atrodas uzskaitē. Sīkāku informāciju skatīt tabulā Nr.13 

Kocēnu pagasta valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu saraksts un Nr.14. Pagasta 

nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts. Balstoties uz pieminekļu dokumentācijas centra 

datiem un teritorijas plānojuma apsekošanas darbiem, izstrādāti priekšlikumi pieminekļu (objektu) 

teritoriju robežām. 

Pagasta nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts veidots balstoties uz Valsts kultūras 

pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieminekļu dokumentācijas centra datiem un vizuālo 

apsekošanu teritorijas plānojuma izstrādes laikā. Pašvaldībai sadarbībā ar pieminekļu īpašniekiem 

turpmāk nepieciešams detalizēti izvērtēt pieminekļa perspektīvo izmantošanu, restaurācijas un 

renovācijas iespējas. Pēc pieminekļa un apkārtējās teritorijas sakārtošanas, ar īpašnieka piekrišanu 

būtu lietderīgi tos iekļaut tūrisma maršrutos. Teritorijas plānojuma izstrādes specifika neatļauj veikt 

pieminekļu stāvokļa un izmantošanas iespēju izpētes. 

Pēc pagasta teritorijas apsekošanas un pieminekļu dokumentācijas centra datiem 35 , viens valsts 

nozīmes arheoloģijas piemineklis Vaidavas pilskalns atrodas Vaidavas pagasta teritorijā. Sākotnējai 

pieminekļu izvietojuma identifikācijai izmantotas vecās kolhozu robežu kartes, pēc Latvijas 

neatkarības atgūšanas robežu precizēšana nav veikta. 

Tabula Nr. 13 

Kocēnu pagasta valsts aizsardzībā esošo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts 

(izraksts) 

# 

Valsts 

aizsardz 

. Nr. 

Pieminekļa 

vērtības 

grupa 

1. 2446 Valsts 

nozīmes 

2. 2447 Vietējās 

nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 

Pieminekļa 

veids 

Pieminekļa nosaukums 

Pieminekļa atrašanās vieta 

Arheoloģija Draņķu senkapi Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Draņķiem 

Arheoloģija Ķikutu baznīcas kalns Valmieras raj., Kocēnu pag., 

- viduslaiku kapsēta pie Ķikutiem 

Arheoloģija Jānēnu senkapi Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Jānēniem 

Arheoloģija Cimpēnu pilskalns Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Kalnacimpēniem 

Arheoloģija Mujānu viduslaiku pils Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Muižniekiem 

Arheoloģija Vaidavas pilskalns Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Pilskalniem 

Arheoloģija Polbrenču Svētais 

avots – kulta vieta 

Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Pobreņčiem 

Pieminekļa 

datējums 

un piezīmes 

Vaidavas 

pagasta 

teritorija 

35 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.10. Pieminekļu dokumentācijas centra izziņa par valsts nozīmes 

arheoloģijas piemineklis Vaidavas pilskalns atrāšanas vietu. 

57



nozīmes 


nozīmes 

10. 2455 Valsts 

nozīmes 

11. 6903 Valsts 

nozīmes 

12. 4507 Valsts 

nozīmes 

Arheoloģija Ruģēnu senkapi Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Ruģēniem 

Arheoloģija Vītolēnu akmens Valmieras raj., Kocēnu pag., 

(Velna pulkstenis) – pie Vītolēniem 

kulta vieta 

Arheoloģija 

Arhitektūra 

Māksla 

Zilais kalns ar 

Upurakmeni – kulta 

vieta un viduslaiku 

kapsēta 

Rubenes luterāņu 

baznīca 

Kancele ar 

gleznojumiem 


pie Zilākalna 


Rubenē 


Rubenē 

14.g.s. 

1739.19.gs. 

b. 

Tabula Nr. 14 

Pagasta nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts 

# 

Aizsard 

z. Nr. 

Objekta 

vērtības 

grupa 

Objekta veids Pieminekļa nosaukums Objekta atrašanās vieta 

1. UZ-1 Uzskaite Arhitektūra Kocēnu muižas 

komplekss (kungu 

māja, klēts, klēts, 

parks, pienotava – 

vēlāk pārvaldnieka 

māja). 


Kocēnos 

2. UZ-2 Uzskaite Arhitektūra Bestes krogs Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Abelītēm 

3. UZ-3 Uzskaite Vēstures, 

tehnikas 

vēsture 

Bestes jūdžakmens Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Ozollejām 

4. UZ-4 Uzskaite Arhitektūra Annas muižas krogs Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Šalkām 

5. UZ-5 Uzskaite Arhitektūra Panku rija Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Pankām 

6. UZ-6 Uzskaite Arhitektūra Gaičas un Vecgaiču 

mājas 


pie Gaičām 

7. UZ-7 Uzskaite Arheoloģija Jaunandriņu 

krustakmens 


pie Jaunandriņiem 

8. UZ-8 Uzskaite Arhitektūra Dūķeru muiža Valmieras raj., Kocēnu 

pag., pie Dūķeriem 

9. UZ-9 Uzskaite Arhitektūra Jumāras klēts Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Jumarām 

10. UZ-10 Uzskaite Arhitektūra Mujānu muiža Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Mujāniem 

11. UZ-11 Uzskaite Arhitektūra Mujānu muižas klēts Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Muižniekiem 

12. UZ-12 Uzskaite Arhitektūra Stukūžu mājas Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Stukūžām 

13. UZ-13 Uzskaite Arhitektūra Paipalu klēts Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Paipalām 

14. UZ-14 Uzskaite Arhitektūra Jumāras klēts Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Jumārām 

15. UZ-15 Uzskaite Arhitektūra Brīnumu klēts Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Brīnumiem 

Objekta 

datējums 

un piezīmes 

18.gs.b., 

19gs.b. 

1686g. 

58


16. UZ-16 Uzskaite Arhitektūra Iņķu dzīvojamā ēka Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Iņķiem 

17. UZ-17 Uzskaite Arhitektūra Rubenes draudzes Valmieras raj., Kocēnu pag., 

skola 

Rubenē 

18. UZ-18 Uzskaite Arhitektūra Rubenes mācītāju Valmieras raj., Kocēnu pag., 

muižas klēts 

Rubenē 

19. UZ-19 Uzskaite Arhitektūra Rubenes kapliča Valmieras raj., Kocēnu pag., 

Rubenē 

20. UZ-20 Uzskaite Arhitektūra Ķieģeļu muiža Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Amatniekiem 

21. UZ-21 Uzskaite Vēstures Lokomobile Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Avotkalniem 

22. UZ-22 Uzskaite Arheoloģija Silaiņu krustakmens Valmieras raj., Kocēnu pag., 

pie Andriņiem 

23. UZ-23 Uzskaite Tautas Vīlandu mājas – Valmieras raj., Kocēnu pag., 

celtniecība amatnieka J.Vīlandes 

sēta 

pie Pilskalniem 

Pēc Gaujas 

nacionālā 

parka 

datiem 

Uzskaitīto pieminekļu numerācija atbilst plānos pieņemtai numerācijai. 

Saskaņā ar LR likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23.pantu - ap valsts 

aizsargājamiem kultūras pieminekļiem ir 500 m aizsargjosla (aizsardzības zona). 

Pagastā nozīmīgo kultūrvēsturisko pieminekļu (objektu) apsaimniekošana notiek saskaņā ar 

pašvaldības un pieminekļa (objekta) īpašnieka vienošanos par pieminekļa (objekta) uzturēšanas 

un izmantošanas iespējām sabiedrības vajadzībām. Pieminekļu (objektu) stāvokļa izvērtēšanas 

un atjaunošanas vai rekonstrukcijas gadījumā to nepieciešams saskaņot ar pašvaldības 

atbildīgajām amatpersonām, pieaicinot kompetentu speciālistu no Valsts kultūras pieminekļu 

aizsardzības inspekcijas. 

1.6. Lauksaimniecība. 

7872 ha jeb 42,6% Kocēnu pagasta teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme. 

Pavisam pagastā lauksaimniecībai tiek izmantoti 13857 ha zemes, no tiem 7732 ha ir 

aramzeme, 4664 ha meži. Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zemes sadalījums ir šāds: 

5650,3 ha aramzeme, 97,5 ha dārzi, 965,6 ha pļavas, 1019,5 ha ganības. 70% (5406 ha) 

lauksaimniecībā izmantojamo zemju ir meliorētas. Kocēnu pagastā aramzemēm ir raksturīga 

samērā augsta auglība (vidējais rādītājs 43 balles). Katru gadu tiek apstrādāti vairāk kā 92% 

aramzemes. 3,5% no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir piesārņoti ar nezālēm. 

Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.684 prasībām un VZD datiem par teritorijām ar 

aramzemēm virs 50 ballēm noteikti 5 nacionālās nozīmes LIZ nogabali: Kocēni – 60,74ha; 

Mujāni – 51,7ha; Sarmas – 138,8ha; Brēķi – 61,4ha; Ķieģeļu muiža – 121,5ha. Tādējādi 

Kocēnu pagasta nacionālās nozīmes LIZ nogabalu kopējā platība ir 434,14 ha. Saskaņā ar 

2006.gada 20.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.619 ,,Kārtība, kādā lauksaimniecībā 

izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes 

transformācijas atļaujas” 5.1.punktā noteiktajām prasībām - nacionālās nozīmes 

lauksaimniecības teritorijās, izņemot gadījumu, ja par to ir izdots Ministru kabineta rīkojums, 

zemes transformācija aizliegta. 

59


Kocēnu pagastā ir 448 zemnieku saimniecības, kas apsaimnieko 10877 ha zemes, tai skaitā 

4000 ha mežu. Vidēji pagasta zemnieks apstrādā 24 ha zemes. Kocēnu pagastā ir 281 piemājas 

saimniecība un citi zemes lietojumi – pavisam kopā pēc skaita 828. No saimniecībām, kas 

lielākas par 100 ha, 9 pieder bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem. Uz nomas 

līguma vairāk kā 100 ha platības apsaimnieko SIA Astras un 6 citas zemnieku saimniecības. 

Tradicionāli viens no galvenajiem lauksaimniecības darbības veidiem Kocēnu pagastā ir 

graudkopība. To nosaka augstā aramzemju auglība. Gandrīz trešā daļa aramzemju tiek apsēta ar 

graudaugiem. Ņemot vērā Valmieras lielo pārtikas uzņēmumu tuvumu, svarīgu vietu pagasta 

saimniecībā ieņem lopkopība – piena lopkopība un šķirnes lopu audzēšana. Nozīmīgu vietu 

lauksaimniecībā ieņem arī kartupeļu audzēšana. Bez tam atsevišķas zemnieku saimniecības 

nodarbojas ar dārzkopību. 

1.7. Mežsaimniecība. 

Saskaņā ar Valmieras virsmežniecības datiem Kocēnu pagastā meža zemju kopējā platība ir 

8660ha, no tām valsts meži aizņem 3212ha, pārējie 5448ha. No tām kopējā meža platība 

8206ha, valsts meži 2819ha un pārējie 5387ha. Dominējošā koku suga pēc platības ir priede 

3641 ha, bērzs 1857 ha. Dominējošie AAT pēc platības - damaksnis 2960 ha, vēris 1419 ha. 

Meža zemes vidējais novērtējums ir 37 balles/ha (03.08.01 .MK not. Nr. l15). 

Meža vecuma struktūra (bez izcirtumiem) 

Jaunaudzes 

Vidēja vecuma 

audzes 

Briestaudzes 

Pieaugušas 

audzes 

Pāraugušas 

audzes 

Valsts meži 576 745 518 690 201 

Pārējie meži 1139 1834 909 1113 123 

Kopā ha 1715 2579 1427 1803 324 

Tabula Nr. 14 

Gaujas nacionālais parks Kocēnu pagasta teritorijā aizņem 3070 ha meža zemes, bet 1549 ha 

meža zemes iekļauti Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Pagastā vēl atrodas dabas liegumi 

Vīķvēnu purvs (7,5 ha) un Zilaiskalns (115 ha). 

Saskaņa ar AS „Latvijas Valsts Meži” datiem Kocēnu pagasta teritorijā ir plānota sekojošu 

LVM Mežs Rietumvidzemes mežsaimniecības uzņēmuma ceļu (pieslēgumu pašvaldības ceļiem) 

būvniecība: 

Ceļa nosaukums Garums (km) Izbūves gads Plānotie pasākumi 

Cepļu trase 4.2 2008 Būve 

Teterīša ceļš 4.05 2010 Rekonstrukcija 

Teterīša ceļa atzars 1.24 2013 Rekonstrukcija 

Teterīša ceļa 2.posms 1.1 2013 Būve 

Ziedenes ceļš 1.7 2013 Rekonstrukcija 

Zaķēnu purva ceļš 1.7 2016 Būve 

Zilākalna ceļš 0.9 2018 Rekonstrukcija 

60


1.8. Zemes īpašumi. 

Kocēnu pagastā ir 448 zemnieku saimniecības, kas apsaimnieko 10877 ha zemes tai skaitā 

4000 ha mežus. Vidēji pagasta zemnieks apstrādā 24 ha zemes. Kocēnu pagastā ir 281 piemājas 

saimniecība un citi zemes lietojumi – pavisam kopā pēc skaita 828. 

Teritorijas plānojumā izmantota VZD informācija par kadastra kartes datiem 36 , nekustamo 

īpašumu galvenajiem lietošanas mērķiem (NĪLM), īpašuma statusu (valsts un pašvaldības 

īpašumi). Kadastra kartes dati izmantoti kā pamatslānis teritorijas plānojuma kartēm pašreizējā 

teritorijas izmantošanas sadaļā. Kopumā Kocēnu pagastā ir 2050 kadastrā reģistrētas zemes 

vienības. Teritorijas plānojuma mērķis ir sakārtot NĪLM atbilstoši likumdošanas prasībām. 

1.9. Tūrisma infrastruktūra. 

Viena no pagasta prioritātēm ir tūrisma jomas attīstība. Ikvienam pagasta ciemiņam ir iespējas 

gan pieskarties vēstures elpai un Latvijas dabas skaistumam, gan atpūsties zemnieku sētā vai 

mūsdienīgā viesnīcā ar senatnīguma pieskaņu. Pagastā attīstās tūrisma infrastruktūra, papildus 

vēstures un dabas pieminekļu apmeklēšanai ir iespējams aktīvi atpūsties. 

„Zirgaudzētava Kocēni” 

Kocēnu vārds jau izsenis slavens ar labiem zirgiem, to audzēšanu un sportiskiem sasniegumiem. 

Senās tradīcijas šodien mērķtiecīgi turpina SIA „Zirgaudzētava Kocēni”, kur pašlaik mīt 65 zirgi. 

Vienlaikus ar selekcijas darbu, „Zirgaudzētavā Kocēni” padomāts arī par to, lai labi justos ikviens 

tās apmeklētājs. Ikviens pie mums var ne tikai iemācīties jāt un doties garās izjādēs ar sev 

tīkamāko zirgu pa Kocēnu gleznaino apkārtni, vai doties izbraukumos ar eksotisku pajūgu, bet arī 

nopietni nodoties jāšanas sportam kā labos tā sliktos laika apstākļos un neatkarīgi no gadalaika, jo 

„Zirgaudzētava Kocēni” piedāvā arī izjādes mūsdienīgā slēgtajā manēžā ar visām nepieciešamajām 

palīgtelpām. 

„Kūļu” trase 

Kocēnu pagastā atrodas vecākā un tradīcijām bagātākā motosporta trase Eiropā – „Kūļu” trase, 

kurā norisinās sacensības „Gaujas kauss”, ar kurām Latvijā tradicionāli sākas motokrosa 

sezona. 2006. gadā „Gaujas kauss” notika jau 42. reizi. Tiesa gan, laiki, kad skatītāji uz šo 

motokrosu brauca kā svētceļojumā, pieder vēsturei, taču sezonas atklāšanas sacensības 

palikušas un notiek četrās motociklu klasēs - 50, 85, Open un blakusvāģu. Pārējā laikā „Kūļu” 

trase ir populāra treniņu vieta, kur bieži var sastapt kā Latvijas, tā tuvāko kaimiņvalstu 

motobraucējus. Īpaši trasi iecienījuši Igaunijas un Somijas sportisti. 

Slēgtā BMX trase 

Kocēnu pagasta Beitēs atrodas viena no nedaudzajām slēgtajām sacensību un treniņu BMX 

trasēm Latvijā, kas tiek izmantota treniņiem un sacensībām kā vasaras, tā ziemas laikā. Īpaši 

ziemā slēgto BMX trasi iecienījuši daudzi no Latvijas vadošajiem BMX braucējiem, viņu vidū 

arī pasaules čempions BMX Ivo Lakučs. 

Atpūtas komplekss „Mazais Ansis” 

Krodziņš „Mazais Ansis” atrodas Inčukalna šosejas malā, ūdens tuvumā, stundas brauciena 

attālumā no Rīgas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi piedāvā 2 zāles ar kopējo vietu skaitu 40 

personām. Mazajā zālē ir iespējams rīkot viesības šaurākam draugu lokam - līdz 16 cilvēkiem. 

36 Skatīt teritorijas plānojuma sadaļu „Esošā situācija” (1., 2., 3. kartes). 

61


Tiek piedāvāts plašs ēdienu un dzērienu klāsts, dejas, kā arī kamīns, kas patīkami sasildīs un 

radīs omulīgu noskaņu ziemas vakaros. „Mazā Anša” interjers atbilst masīvās koka guļbūves 

aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Īpaši 

vērtīgs ir koka ritenis, kas ir viens no retajiem eksemplāriem Latvijā. Viesu nams - tā ir 

rekonstruēta sena guļbūves ēka, kas saglabājusi sevī senatnes romantikas gaisotni. „Mazais 

Ansis” piedāvā ne tikai naktsmītnes bet arī laivas, plostus, bērnu rotaļlaukumu, āra kamīnu un 

ugunskura vietas - tas viss gaida katru, kas vēlas izrauties no ikdienas steigas un izbaudīt 

mierīgu atpūtu svaigā gaisā un patīkamā atmosfērā. Rekonstruētajā klētiņā „Mazais Ansis” 

piedāvā banketzāli 60 personām un īstu lauku pirtiņu ar baseinu. Plašajā ar interesantu interjeru 

veidotajā rijā iespējams uzņemt 100 - 120 viesus; īpašais piedāvājums - kubuls zem klajas 

debess. 

Viesu nams „Straupnieki” 

Lieliska atpūtas vieta Gaujas nacionālā parka teritorijā pašā Gaujas krastā ir viesu nams 

„Straupnieki”. Viesu nams „Straupnieki” labprāt uzņems kā ūdenstūristus, tā aktīvā tūrisma 

cienītājus, piedāvājot jauki iekoptu piknika vietu Gaujas krastā ar neatkārtojamu ainavu, telšu 

un ugunskura vietas (dzeramais ūdens, elektrība, malka - pēc vajadzības) un citas iespējas 

atpūsties brīvā dabā. Savukārt svinīgu vai neformālu un ģimenes pasākumu organizēšanai viesu 

nams „Straupnieki” piedāvā telpas viesību rīkošanai - kamīnzāli (20 personām) un banketu zāli 

(60 personām). Abas zāles un pasākumu teritorijas ir savstarpēji nodalāmas, tā kā bez īpašas 

intereses divu svinību dalībnieku ceļi nekrustosies. Tāpat iespējams baudīt īstu lauku pirti - 

možam garam un veselībai. „Straupnieki” arī ir lieliska un interesanta vieta dažādu sporta 

svētku u.c. brīvdabas pasākumu organizēšanai. Viesu nams „Straupnieki” atrodas Valmieras 

rajona Kocēnu pagasta „Straupniekos”, braucot no Rīgas uz Valmieru, pagrieziens uz Sietiņiezi 

4,5 km. 

Brīvdienu māja „Pilskalni” 

Brīvdienu māja „Pilskalni” atrodas Gaujas nacionālajā parkā pie Vaidavas pilskalna. Pētnieki 

šo pilskalnu un tam blakus esošo Svētavotu saistījuši gan ar Beverīnas, gan Metimnes atrašanās 

vietu, taču arheologi uzskata, ka pilskalns bijis viens no diviem seno latgaļu valsts Imeras 

centriem (blakus Cimpēnu pilskalnam). „Pilskalni” piedāvā ne tikai iespēju apciemot Vaidavas 

pilskalnu un citas ne mazāk skaistas vietas, bet arī peldvietu un makšķerēšanu. Tāpat pie jūsu 

brokastu galda var tikt pasniegts Svētavota ūdens, bet pilsētas radīto iekšējo nemieru remdēs 

pastaigas, ogošana, sēņošana vai riekstošana mežā Gaujas nacionālajā parkā. Pēc dabas miera 

un klusuma nobaudīšanas „Pilskalni” piedāvā lauku pirtiņu, pēršanās ar slotiņām un tai 

sekojošu peldi ezeriņā. Brīvdienu mājā pieejama banketu zāle līdz 30 personām. Mājā trīs 

guļamistabas ar 8 gultām. Aktīvākas atpūtas cienītājiem pieejami vairāki sporta laukumi - 2 

tīkli pludmales volejbolam, futbola laukums, badmintons, basketbola grozs. Tāpat „Pilskalni” 

piedāvā telts un ugunskuru vietas. 

Viesu nams „Baltakmeņi” 

Viesu nams „Baltakmeņi” piedāvā mierīgu atpūtu piecās ērtās istabiņās, vietu svinībām līdz 45 

viesiem, telpu semināriem līdz 35 dalībniekiem, mazo jeb Bruņinieku zāli 10 viesiem un 

smaržīgu ūdenspīpi. Divvietīgajos līdz astoņvietīgajos numuriņos ar dušu, WC un TV ērti 

izguldīsim līdz 30 viesiem. Ezers ar peldvietu turpat pie mājas, laivu īre, zvejošana, ugunskura 

vietas un grilla īre. Brokastis viesiem labprāt pasniedz dārza lapenē vai uz terases. Pavasarī 

piedāvā rabarberu kūkas, vasarā zemeņu zupa, rudenī -ābolu plātsmaizes, bet uz Ziemsvētkiem 

- smaržīgus kanēļa cepumus. Ģimenēm ar bērniem ir iespēja izmēģināt spēkus un īstenot savas 

radošās ieceres „Baltakmeņu” radošajās darbnīcās - iemācīties pašiem izgatavot papīru, liet 

62


sveces, apgleznot stiklu un akmeņus, batikot vai cept cepumus. Kamēr bērni aizņemti 

nodarbībā vai dabas pētniecības pārgājienā, vecāki var baudīt kaimiņos esošās pirtiņas 

labumus. Tāpat „Baltakmeņos” vienmēr atradīsies vienkārši krāsu zīmuļi un balts papīrs - 

vislabākais iesākums fantāzijas lidojumam mazajiem viesiem. Iespējams arī izīrēt velosipēdus 

izbraucieniem pa apkārtni, piemēram, uz 5 km attālo Zilokalnu, Rubeni vai 14 km attālumā 

esošo Dikļu pili. Sadarbībā ar Kocēnu zirgaudzētavu (3 km) iespējams rīkot izjādes un 

izbraukumus ar zirgiem. 

Atpūtas komplekss „Lauviņas” 

Atpūtas komplekss „Lauviņas” ir viens no Eiropas Savienības „SAPARD” programmas 

īstenotajiem projektiem Kocēnu pagastā, kas devis iespēju sakopt un padarīt pievilcīgu 

tūristiem vēl kādu vietu pašvaldības teritorijā. Pēc ūdenskrātuves iztīrīšanas un padziļināšanas, 

kompleksa ietvaros izveidotas divas peldvietas: viena - publiskā, otra - kompleksa 

apmeklētājiem. Tāpat tapušas vairākas guļbaļķu būves. Lielākā no tām atpūtas un izklaides 

sarīkojumos spēj uzņemt ap 70 cilvēkus. Namā atrodas pirts, liela zāle un vairākas guļvietas. 

„Lauviņās” iekārtotas vēl desmit guļbaļķu mājas, kas domātas gan ģimeņu atpūtai, gan dažādu 

atpūtas kompleksā notiekošu pasākumu viesiem. Pavisam „Lauviņas” spēj ērti uzņemt 50 

viesus, bet ja ciemiņi piekrīt nedaudz samazināt ērtību līmeni, pārnakšņot iespējams arī daudz 

lielākam viesu skaitam. Atpūtas ietvaros „Lauviņas” interesentiem piedāvā laivu nomu, 

volejbola un minifutbola laukumus, iespējas iznomāt arī velosipēdus un kvadraciklus. 

Vizināšanās ar tehniskajiem braucamrīkiem gan iespējama tikai stingrā instruktoru uzraudzībā. 

Viesību nams „Mujāni” 

Blakus Mujānu pils Baltajam tornim apskatāms arī Mujānu dabas parks un piemiņas akmens 

represētajiem Mujānu iedzīvotājiem. Tāpat ceļiniekos lielu interesi izraisa Mujānu muižas 

atlikusī apbūve un Mujānu biedrības nams, kas pirmās brīvvalsts pastāvēšanas gados bija 

slavens visā Latvijā ar savu aktīvo kultūras dzīvi. Pašlaik Mujānu biedrības namā, blakus 

Mujānu ezeram kā arī Baltā torņa un pilskalna pakājē atrodas viesību nams „Mujāni”, kas 

piedāvā plašas telpas semināriem, atpūtai un viesībām līdz 200 cilvēkiem ar nakšņošanu, pirts 

ar mazo banketa zāli (līdz 25 cilvēkiem) un džakuzi. Saimnieki piedāvā trīs numurus 

nakšņošanai (gultas ar baldahīniem), blakus esošais Mujānu ezers ir iemīļota makšķernieku 

atpūtas vieta. Tāpat neierobežots skaits telts vietu, velosipēdu un laivu noma, bet netālu atrodas 

Kocēnu zirgaudzētava. 

1.10. Kocēnu pagasta detālplānojumu saraksts 

Kocēnu pagasta padome, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem, pieņēma lēmumu par 2 

detālplānojumu projektu uzsākšanu. Visiem detālplānojumu projektiem pieņemts lēmums par 

darba uzdevuma apstiprināšanu. Vienam projektam pieņemts lēmums par detālplānojuma 

apstiprināšanu. Otrais projekts apturēts līdz pagasta teritorijas plānojuma pabeigšanai. 

Detalizētu informāciju par detālplānojumu projektiem skatīt tabulā Nr.15 Kocēnu pagasta 

detālplānojumu saraksts. 

63


Kocēnu pagasta detālplānojumu saraksts 

Tabula Nr. 15 

Nr Nosaukums Īpašnieks Kadastra Nr. 

1 „Arāju iela 5” Kocēnu 

pagasta 

padome 

2 „Lapainīši”, G.Kleinbergs 

„Jaunlapaiņi V.Giņko 

3 

Lēmums par DP 

uzsākšanu 

Lēmums par 

darba uzdevuma 

apst. 

Lēmums par DP 

apstiprināšanu 

Izmaiņas 

(apturēts) 

96640080387 19.02.04/2 19.02.04/190 16.09.04/10(2.§) nav spēkā 

96640080143 

96640080144 

23.02.04/2(12.§) 23.02.04/2(12.§) apturēts 

1.11. Izvilkums no Kocēnu pagasta attīstības programmas teritorijas attīstības jomā 

Pašreiz Kocēnu pagastā notiek ekonomiskās pārvērtības. Šajā laikā būtiski ir virzīt spēkus uz 

iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu, veicot aktivitātes, kas spēj nodrošināt augstus 

iedzīvotāju ienākumus. Ekonomiskās izaugsmes procesam jāaptver visi iedzīvotāju slāņi. 

Galvenais ilgtermiņa mērķis 

– panākt videi draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību Kocēnu pagastā (sasniegt 

iedzīvotāju augstāku dzīves līmeni un palielināt ienākumus). 

1.11.1. Attīstības ilgtermiņa mērķi 

Apzinoties Kocēnu pagasta pašvaldības problēmas, tika izdalītas būtiskākās problēmas un 

atbilstoši tām tika definēti vairāki attīstības ilgtermiņa mērķi: 

1. Radīt optimālus apstākļus katram pagasta iedzīvotājam iegūt kvalitatīvu vispārējo 

izglītību, iespēju personīgajai pilnveidošanai un profesionālajai izaugsmei; 

2. Radīt infrastruktūru, kas labvēlīga uzņēmējdarbības veicināšanai un vietējo iedzīvotāju 

dzīves līmeņa paaugstināšanai; 

3. Veicināt ražošanas un pakalpojumu sfēras attīstību, saprātīgi izmantojot dabas un 

sociālekonomisko potenciālu; 

4. Veicināt uz ražošanu balstītas lauksaimniecības attīstību, veicinot netradicionālo 

lauksaimniecības veidu attīstību; 

5. Saglabāt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, līdzsvarojot mijiedarbību starp vidi un 

sabiedrību, kas reizē ar bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību ļautu 

izmantot šo teritoriju tūrismam un rekreācijai, atjaunojot tradicionālo dzīves veidu un 

attīstot aktivitātes. 

1.11.2. Pagasta attīstības prioritātes un veicamie uzdevumi 

1.11.2.1. Sociālā attīstība 

Izglītība 

• Veikt pasākumus skolu tehniskās un materiālās bāzes uzlabošanai; 

• Nodrošināt bērnu kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvāk dzīves vietai; 

64


• Saglabāt bērnudārza pakalpojumus; 

• Izveidot bērnudārza diennakts grupu vai bērnu sociālo centru; 

• Atbalstīt ārpusskolas pasākumu organizēšanu skolās; 

• Atbalstīt skolas kā jaunatnes un kultūrizglītības centrus; 

• Nodrošināt pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizēšanu; 

• Sadarboties ar blakus esošajām pašvaldībām skolēnu izglītības nodrošināšanā; 

• Atbalstīt pieaugušo tālākizglītību un pārkvalifikāciju, kā arī sekmēt jauniešu atgriešanos 

strādāt pagastā; 

• Organizēt izglītojošus kursus un pasākumus. 

Sociālā aizsardzība, stabilitāte un sabiedriskā drošība 

• Veicināt nelabvēlīgo ģimeņu un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju skaita samazināšanos; 

• Pašvaldības sociālās palīdzības programmu izstrāde, izstrādājot jaunu pabalstu 

izsniegšanas sistēmu; 

• Sabiedriskās drošības pasākumu veicināšana pagasta teritorijā. 

Veselības aprūpes kvalitāte 

• Veselības pakalpojumu sasniedzamības (pieejamība) / piedāvājums uz vietām; 

• Sekmēt veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un daudzveidības nodrošināšanu. 

Nodarbinātības veicināšana 

• Nodrošināt esošo darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu izveidošanu, veicinot 

uzņēmējdarbības aktivitātes pagastā; 

• Veicināt darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, orientējoties uz pagastā 

attīstītām nozarēm un darbībām. 

Mājokļu attīstība 

• Paredzēt jaunas teritorijas individuālai apbūvei; 

• Veicināt viensētu saglabāšanos. 

1.11.2.2. Saimnieciskā attīstība 

Uzņēmējdarbības veicināšana 

• Veicināt daudzveidīgas uzņēmējdarbības attīstību pagasta teritorijā; 

• Veicināt apkalpojošās sfēras attīstību pagasta teritorijā, piesaistot uzņēmējus no 

Valmieras pilsētas; 

• Sekmēt noliktavu biznesa attīstību, iesaistot uzņēmējus attīstības plānošanā un paredzot 

zemi apbūvei pagasta teritorijā; 

• Veicināt mazo hidroelektrostaciju celtniecību; 

• Atbalstīt uzņēmēju dienu organizēšanu uzņēmējiem, kas darbojas pagastā; 

• Izmantot pašvaldības starptautiskos sakarus uzņēmēju produkcijas eksporta 

veicināšanai; 

• Sniegt pieejamo informāciju uzņēmējiem par papildus finansu piesaistes iespējām 

(fondi, programmas, projekti); 

• Realizēt apmācību programmu uzņēmējdarbībā, grāmatvedības uzskaites, tirgus 

ekonomika pamatprincipu apgūšanai, tūrismā, projektu vadīšanā; 

• Veidot netradicionālo saimniekošanas metožu apmācības programmas. 

65


Mežsaimniecība un kokapstrāde 

• Veicināt lauksaimniecības zemju transformēšanu meža zemēs; 

• Padziļināti apmācīt mežīpašniekus mežsaimniecībā un mežizstrādē organizējot 

seminārus; 

• Veicināt kokapstrādes uzņēmumu attīstību, sekmējot gan kokmateriālu, gan gatavās 

produkcijas eksportu. 

Lauksaimniecība un pārtikas produktu pārstrāde 

• Veicināt lielāku uz ražošanu balstītu zemnieku saimniecību attīstību; 

• Veicināt netradicionālo lauksaimniecības veidu ieviešanu; 

• Saglabāt esošās meliorācijas sistēmas, lai saglabātu laukus pašreizējā stāvoklī. 

Tūrisma attīstība 

• Veidot informācijas bāzi par iespējām pagasta teritorijā izmantot tūrisma pakalpojumus; 

• Iekļauties valsts tūrisma maršrutos; 

• Izstrādāt tūrisma maršrutu kooperējoties ar blakus esošajiem pagastiem; 

• Veicināt lauku māju iekļaušanos “Lauku ceļotājā”; 

• Sekmēt viesnīcas celtniecības pabeigšanu; 

• Veicināt tirdzniecības objektu attīstību gar galvenajiem ceļiem; 

• Veicināt rekreatīvo zonu attīstību pie ezeriem; 

• Labiekārtot publiskās lietošanas ezeru un dīķu pludmales. 

Investīciju piesaiste 

• Informēt uzņēmējus un iedzīvotājus par iespējām saņemt finansējumu no Latvijā un 

ārvalstīs pieejamiem fondiem; 

• Samazināt administratīvos šķēršļus investīciju ienākšanai pagastā; 

• Pašvaldībai piedalīties ar līdzfinansējumu vides aizsardzības pasākumu realizēšana. 

1.11.2.3. Infrastruktūras attīstība 

• Nodrošināt ceļu uzturēšanu pašreizējā līmenī; 

• Veikt kapitālieguldījumus inženiertehniskās infrastruktūras atjaunošanai; 

• Veicināt gāzes vada izbūves pabeigšanu pagasta teritorijā. 

1.11.2.4. Vides aizsardzība, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma attīstība 

• Izstrādāt pagasta apbūves un labiekārtošanas noteikumus un detālplānus ainavisko 

vērtību saglabāšanai; 

• Turpināt darbu pie novada vēstures un kultūrvides izpētes; 

• Atjaunot, sakopt kultūrvēsturiskos objektus; 

• Organizēt konkursu “Sakoptākā lauku sēta”; 

• Organizēt ikgadējās degradēto teritoriju sakopšanas talkas; 

• Kontrolēt riska vietu sanitāro stāvokli; 

• Piedalīties lekciju, semināru organizēšanā, kā arī veicināt pagasta vides aizsardzības 

jautājumu apspriešanu presē, radio, televīzijā. 

Kā Kocēnu pagasta iespējas atzīmētas: 

1. Ir pieejami fondi ar zemu procenta likmi programmām, kas paredzētas infrastruktūras, 

apbūves, pakalpojumu attīstībai; 

66


2. Iespējama daudzveidīgas un savstarpēji saistītas tautsaimniecības attīstība 

(lauksaimniecība - lauksaimniecības produkcijas pārstrāde - noliktavu saimniecība - 

vairumtirdzniecība, mežsaimniecība - mežizstrāde – kokapstrāde, infrastruktūras 

attīstība – tūrisms); 

3. Valmieras pilsētas tuvums, kā attīstības iespēju veicinātājs un produkcijas noieta vieta 

gan uzņēmējiem, gan zemniekiem; 

4. Izglītības iespēju tuvums Valmieras pilsētā; 

5. Pagasta zemju tirgus vērtības palielināšanās; 

6. Administratīvi teritoriālās reformas veiksmīga realizācija; 

7. Pagasta teritorijā ir mobilo sakaru tīkla pārklājums; 

8. Jauna gāzes vada izbūve pagasta teritorijā; 

9. Iesaistīšanās Vidzemes reģionālās atkritumu izgāztuves celtniecības projektā. 

Kā Kocēnu pagasta draudi atzīmēti: 

1. Administratīvi teritoriālas reformas nepārdomāta, sasteigta realizācija; 

2. Nemitīgs ražošanas izmaksu un tarifu pieaugums lauksaimniecībā, saglabājoties 

nemainīgām lauksaimniecības produktu cenām; 

3. Uzņēmējdarbības veicināšanas politikas nepilnības; 

4. Budžets nenodrošina pietiekamus līdzekļus pagastam piederošo iestāžu uzturēšanai, 

aizvien jaunu funkciju nodošana pašvaldībām, līdzi nedodot finansējumu; 

5. Telefonu sakaru zemā kvalitāte; 

6. Tuvumā esošā Valmieras pilsēta rada papildus slodzi uz dabas vidi (gaisa piesārņojums, 

atkritumu patvaļīga izvešana uz mežiem u.c.) 

1.11.3. Kocēnu pagasta stiprās puses 

1. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (pagasta atrodas tuvu Valmieras pilsētai, to šķērso 

Rīgas – Valmieras – Valkas un Valmieras Limbažu šosejas); 

2. Pagasta pašvaldība ir ieinteresēta veikt pasākumus pagasta attīstības veicināšanai, 

pastāv spēcīga pašvaldības administrācijas darbības pēctecība un nepārtrauktība; 

3. Pašvaldībai attīstīta sadarbība ar ārzemju partneriem (Rotari – Zviedrija, Tangstendes 

pašvaldība Vācijā, Islandes uzņēmēji); 

4. Iedzīvotāju skaita palielināšanās pozitīva migrācijas saldo rezultātā, kas sekmē arī 

pagasta budžeta palielināšanos; 

5. Intelektuālais potenciāls (pagastā darbojas 2 skolas, pagasta darbinieki ir kvalificēti un 

veiksmīgi darbojas pagasta attīstības veicināšanas jomā); 

6. Salīdzinoši augsta aramzemes auglība; 

7. Pagastā pieejamas zemes tuvu pie pilsētas individuālajai apbūvei; 

8. Pagasts raksturojas ar augstu kultūras objektu koncentrāciju; 

9. Lielu pagasta teritoriju aizņem īpaši aizsargājamās teritorijas un dabas pieminekļi; 

10. Daļa no pagasta teritorijas iekļaujas Gaujas nacionālajā parkā; 

11. Pagasta teritorijā ir potenciāls mazā un vidējā biznesa attīstībai ( ražotnes, iespējas 

lauksaimnieciskās ražošanas attīstības, iespējas noliktavu biznesa attīstībai); 

12. Uzņēmēji iesaistās pagasta attīstības plānošanā, sekmējot labvēlīgas uzņēmējdarbības 

vides veidošanos; 

13. Lielāko kokapstrādes uzņēmumu pārprofilēšanās uz gala produktu ražošanu, veicinot 

pievienotās vērtības pieaugumu; 

14. Pagasta teritorijā atrodas vairāki neizmantoti saimniecības objekti; 

15. Attīstās sakaru tīkls, pagasts ir pieslēdzies Internet tīklam. 

67


1.11.4. Kocēnu pagasta vājās puses 

1. Augsta demogrāfiskā slodze (procentuāli liels iedzīvotāju daudzums zem darbaspējas 

vecuma un augsts pensionāru skaits); 

2. Iedzīvotāju neieinteresētība un pašiniciatīvas trūkums; 

3. Pašvaldības darbinieku skaits ir skaitliski ierobežots un nepietiekoši apmaksāts (trūkst 

kvalificētu speciālistu – jurists, ekonomists u.tml.); 

4. Iedzīvotāju zemā maksātspēja; 

5. Augsts bezdarba līmenis; 

6. Lielāko daļu teritorijas aizņem meži, bet to atrašanās aizsargājamās dabas teritorijās 

liedz tos izmantot saimnieciskos nolūkos; 

7. Zems tehniskais nodrošinājums, jaunu tehnoloģiju trūkums ražošanā. 

1.11.5. Attīstības nākotnes redzējums līdz 2010.gadam. 

Pagasts nodrošina pilnu pakalpojumu klāstu, kas ir nepieciešams iedzīvotājiem. 

Pašvaldība sadarbojas ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā galveno 

savas darbības uzdevumu izvirzot iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu. Ir 

nodrošināta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana (iztika, stabilitāte un drošība), līdz 

ar to pagasta iedzīvotāji tiecas pēc estētisko, kultūras un izglītības, savstarpējās 

saskarsmes vajadzību apmierināšanas. Sekmīgi darbojas nevalstiskās organizācijas un 

līdzdarbojas reģiona aktivitātēs. 

Kocēnu pagasts ir teritorija, kurā visi jautājumi, kas rodas starp iedzīvotājiem, dažādām 

valsts pārvaldes institūcijām un citām interešu grupām, tiek risināti mierīgā un 

demokrātiskā ceļā, respektējot visus viedokļus. Vietējā kopiena ir informēta par pagastā 

notiekošajiem procesiem, darbībām un piedalās to apspriešanā un realizācijā. 

Lauku skolas un kultūras nami ir kļuvuši par pagasta kultūras dzīves centriem, kas 

apvieno vietējo sabiedrību dabas, kultūrvides un kultūrvēsturiskā mantojuma 

saglabāšanā. Lauku dzīves veidam raksturīga mājas un sadzīves kultūra – kārtība un 

sakoptība istabā, pagalmā, saimniecības ēkās un tīrumā. 

Uzlabojusies demogrāfiskā situācija, samazinājusies demogrāfiskā slodze, bērnu skaits 

ģimenēs ir 2-3, praktiski izzudušas nelabvēlīgas ģimenes. Bezdarba līmenis 

samazinājies līdz 3-5%. 

Ir izveidojusies daudzveidīga un integrēta uzņēmējdarbība, kas nodrošina 

konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Pagastā attīstās 

apkalpojošās sfēras uzņēmumi, ceļu malās tiek veidotas tirdzniecības vietas, blakus 

pilsētai attīstās noliktavu bizness. Izslāņojušās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas 

ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu tirgum, attīstās netradicionālās 

saimniekošanas veidi. 

Veidojas līdzsvars starp cilvēka darbību un vidi, pateicoties pieaugošajām investīcijām 

vides jomā, saprātīgai attīstības plānošanai un katra iedzīvotāja personīgai 

ieinteresētībai. 

68


Ilgtspējīga lauku attīstība ir kļuvusi par pamatprincipu, kas samazina un novērš 

migrāciju no laukiem, samazina lauku iedzīvotāju nabadzību, maksimālu uzmanību 

pievēršot nodarbinātības stimulēšanai un vienādu iespēju nodrošināšanai. 

1.11.6. Ieteikumi teritorijas plānojumam 

1. Detalizēt apbūves blīvumu atkarībā no esošās apbūves rakstura un labiekārtojuma 

līmeņa; 

2. Dot nosacījumus par gruntsgabalu apvienošanai nepieciešamo minimālo platību, 

neizjaucot apbūves raksturu; 

3. Izveidot apbūves koncepciju – apbūves raksturs, pielietojamie materiāli, telpiski vizuālā 

koncepcija; 

4. Noteikt pagasta teritorija perspektīvos veloceliņu maršrutus; 

5. Noteikt gājēju celiņu trases ciemos un apkārt tiem; 

6. Izstrādāt ieteikumus ciemu labiekārtošanas koncepcijai; 

7. Ceļu izbūvē nodrošināt specializētā autotransporta (ugunsdzēsēju, ātrās palīdzības) 

kustību – ielas sarkano līniju noteikšana; 

8. Izstrādāt ieteikumus pagasta ainavas saglabāšanai; 

9. Pārskatīt ceļu struktūru, piedāvāt ceļu struktūras uzlabošanas priekšlikumus; 

10. Nepieciešams noteikt nepieciešamās ielu sarkanās līnijas, lai būtu iespējas pārvietoties 

saimnieciskajam un palīdzības dienestu speciālajam transportam; 

11. Nepieciešami noteikumi par žogu izbūvi apdzīvotās vietās. 

69


2. Kocēnu pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un 

pamatojums. 

Izanalizējot iepriekšējos plānus, valsts resoru, pašvaldības un iedzīvotāju ierosinājumus, atrasti 

iespējamie risinājumi Kocēnu pagasta teritorijas attīstības problēmām. Šie risinājumi iestrādāti 

atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānos. 

2.1 Nacionālās, rajona nozīmes un īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti 

• Kocēnu pagastā nav nacionālās un rajona nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu 

un atradņu teritorijas. 

• No nacionālās un rajona nozīmes rekreācijas, tūrisma, kultūras un sociālās infrastruktūras 

teritorijām Kocēnu pagastā atrodas: nacionālās nozīmes rekreācijas teritorija – Gaujas 

Nacionālais parks; dabas liegumi „Zilaiskalns”, „Vīķvēnu ezers” un „Vīķvēnu purvs”; 3 

mikroliegumi ar kopplatību 49,04 ha; dabas piemineklis „Dukuļu avoti”; Ziemeļvidzemes 

biosfēras rezervāta neitrālā zona ar un ainavu aizsardzības zona „Briede” (platība 123,5 ha); 

divpadsmit 13 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi; perspektīvais Eiro-Velo maršruts 

EV11. 

• Pie nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām Kocēnu pagastā pieskaitāma 

nacionālas nozīmes transporta teritorija – valsts galvenais autoceļš A3. 

• No nacionālās nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijām, objektiem, tīkliem, 

ostu teritorijām, lidlaukiem un to satiksmes zonām Kocēnu pagastā atrodas: nacionālās 

nozīmes 330 kW augstsprieguma elektrolīnija un nacionālās nozīmes transporta teritorija 

gar autoceļu A3 aizsargjoslas platumā. 

• Kocēnu pagastā nav īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas. 

• Kocēnu pagastā nav valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritoriju un objektu. 

• Kocēnu pagastā ir 5 nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas nogabali ar kopējo 

platību 434,14 ha; 

• Plānojumā paredzētais plašais veloceliņu tīkls atbilst rajona plānojuma projekta 

priekšlikumiem. 

• Kā rajona nozīmes rekreācijas teritorija, paredzēts perspektīvais tūrisma - atpūtas centrs. 

• Kocēnu pagastā nav objektu, kuriem nepieciešams IVN, kas rada paaugstinātu 

piesārņojumu vidē, troksni vai cita veida traucējumus. 

• Sakarā ar to, ka Kocēnu pagastā atrodas NATURA 2000 objekti, teritorijas plānojumam 

veikta IVN procedūra, skatīt IV sējumu „Vides pārskats”. 

2.2 Gaujas Nacionālais parks 37 . 

Gaujas Nacionālā parka teritorijai plānojumā izmantoti priekšlikumi un zonējums no Valmieras 

rajona plānojuma projekta, Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna un Gaujas 

Nacionālā parka vides valsts vecākā inspektora A.Zvejnieka kunga ieteikumi. 

• Pagasta plānojumā paredzēts aktīvāk izmantot neitrālās zonas iespējas. Tādējādi paredzēta 

apbūve neitrālā zonā pie Valmieras pilsētas, krustojumā ar Rīgas – Valmieras šoseju A3 ar 

37 Skatīt karti „Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas” M 1:15 000. 

70


ceļu Dūķeri - Kocēni - Ķiene V188 (ceļš uz Sietiņezi). Saskaņā ar iedzīvotāju iesniegumiem 

un iesniegtiem projektēšanas uzdevumiem, saimniecību „Jaunlapaiņi”, kadastra numurs 

96640080144 un „Lapainīši”, kadastra numurs 96640080143, teritorijām paredzēta 

savrupmāju dzīvojamās apbūves zona (DzS2) un jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu 

apbūves teritorija (JDzD) 38 . 

• Saskaņā ar ainavu plāna rekomendācijām plānojumā pārējai lauksaimnieciskai teritorijai 

piešķirts NĪLM statuss „Aizsargājamās ainavu apbūves zona” ar atbilstošām prasībām 

AN 39 . Tādējādi saglabājama vēsturiski izveidota ainava. 

• Saskaņā ar rajona plānojuma projekta priekšlikumu Kocēnu pagasta plānojumā ieplānots 

projektējamā Eiro-Velo maršruta EV 11 posms. Veloceliņam maršrutu izvēles pamatā 

izmantoti esošie pagasta un mežu ceļi. Maršruts nosprausts ārpus applūšanas teritorijām ar 

10% varbūtību un šķērso neitrālo un dabas lieguma zonas. 

• Bijušajā smilts - grants atradnē Kūļi, tagadējās moto trases teritorijā, plānojumā paredzēta 

perspektīvā tūrisma centra izveide. Atradnes teritorijas lielums un mākslīgā reljefa atzīmes 

starpība atļauj izveidot tūrisma centru, saglabājot apkārtējo teritoriju vēsturisko apbūves 

raksturu. Pēc Eiro-Velo maršruta EV11 posma perspektīvais tūrisma centrs atrodas 2,5 km 

attālumā no Valmieras pilsētas šķērsojot tūrisma centru pa austrumu robežu. Papildus tam, 

līdz tūrisma centram pievadīts asfaltēts autoceļš, tādējādi centrs var pildīt auto, velo un 

ūdens tūrisma rekreatīvās funkcijas. 

• Esošās divas tūrisma atpūtas vietas plānojumā paredzēts papildināt ar trešo. Tādējādi 

pagasta teritorijā auto, velo un ūdens tūristus apkalpos trīs tūrisma atpūtas vietas un viens 

tūrisma centrs. 

• Ņemot vērā rajona un pagasta plānojumu priekšlikumus par perspektīvo tūrisma centra 

izveidi, lai neradītu funkciju konfliktu, plānojumā paredzēta esošās ražošanas teritorijas 

SIA „BIKO-LAT” teritoriālā attīstība saskaņā ar ainavu plāna priekšlikumiem. 

• Plānojumā paredzēta Gaujas Nacionālā parka teritorijā bijušās smilts atradnes Straupnieki 

rekultivācija. 

2.3 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. 

Darba laikā veiktas vairākas konsultācijas ar direktora vietnieku A.Urtānu. Plānojumā ņemti 

vērā nosacījumu un A.Urtāna norādījumi. Kartogrāfiskā materiālā attēlotas Biosfēras rezervāta 

zonējums un AN aprakstītas zonējuma lietojuma prasības un ierobežojumi. Ar ainavu plānu 

palīdzību izstrādātas rekomendācijas ainavu saglabāšanai 40 . Ainavu aizsardzības zonā „Briede” 

piešķirts NĪLM - LS-2, ar minimālo gruntsgabalu lielumu 1 ha. Teritorijas plānojuma 

grozījumos plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana noteikta L1 – lauksaimniecībā izmantojamā 

teritorija īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, ar 

minimālo jaunveidojamo zemesgabalu lielumu – 3 ha, neitrālā zonā minimālā jaunveidojamā 

zemesgabala platība noteikta – 1 ha. Skatīt plānu Nr.13, karti „Kocēnu pagasts. ATĻAUTĀ UN 

PLĀNOTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA” pagasta teritorijas plānotā (atļautā) 

izmantošana un aizsargjoslas” (ar grozījumiem) M 1:15 000. 

38 Skatīt karti „Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas”. M 1:15 000. 

39 Skatīt AN sadaļu 7.14. “Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas”. 

40 Skatīt sadaļu 2.4 “Kocēnu pagasta ainavu plāns”. 

71


2.4 Kocēnu pagasta ainavu plāns 

Saskaņā ar līgumu pagasta teritorijai izstrādāts ainavu plāns. Plānam izstrādes pamatā 

izmantota K.Ramana metodika ainavrajonēšanā. Ainavu analīzei un reglamentācijai plānā 

izmantota pilsētbūvnieciskās vizuālas uztveres analīzes metode. 

Ainavu plāna saturs: 

1. Ainavu telpu shēma. M 1:25 000 

2. Ainavu analīzes plāns. M 1:10 000 

3. Ainavu reglamentācijas zonējumu plāns. M 1:10 000 

2.4.1. Ainavu telpu shēma. 

Ainavzemes tiek nošķirtas saskaņā ar dabas rajonēšanā tradicionālo teritorijas sadalīšanu pēc 

zemes virsas lielformām - augstienēm un zemienēm, nošķirot arī pārejas formas starp tām - 

pacēlumus un nolaidas. Ainavzemes tiek grupētas atbilstoši ūdens noteces un ūdens pārnesto 

vielu plūsmu pamatvirzienam no augstākām vietām uz zemākām ceļā uz jūru. Pārejas stāvoklī 

starp augstienēm un zemienēm atrodas pacēlumu un nolaidu ainavzemes - Ziemeļvidzeme, 

Austrumzemgale un Dienvidvidzeme. Šajās ainavzemēs ir lielas atšķirības starp dažādiem 

ainavapvidiem (paugurainēm, vilnainēm u.c.). Teritorijas gar Latvijas lielajām upēm nodala 

īpašā ainavzemju grupā - upjuzemēs: Ventaszeme, Daugavzeme, Gaujaszeme un Aiviekstes 

zeme. To dabas apstākļu vēsturiskā attīstība saistīta ar visplašākajiem upju ieleju attīstības 

procesiem un vissenākajām cilvēka darbības izpausmēm Latvijas teritorijā - gar upēm stiepjas 

ilgstoši kultivētu zemju joslas un satiksmes ceļi, pie tām atrodas vairākums Latvijas pieupju 

pilsētu. 

Katram ainavas komponentam ir raksturīgs sadalījums pa zemes virsu - specifiska teritoriāla 

struktūra. Šīs komponentu struktūras vienlaidus vai ar pārtraukumiem (piemēram, ūdeņi) 

pārklāj un ietekmē cita citu. Šādā mijiedarbībā noteicošās kļūst zemes virsas reljefa un iežu 

īpašības un ūdeņu sadalījums, rodas dažāda lieluma cits citu aptveroši lokālie ainaviskie 

kompleksi: savrupienes, vietienes, ainavapvidi. Ainavapvidu nodalīšanā ģeomorfoloģiskais 

faktors par valdošo tiek uzskatīts vienīgi tur, kur reljefs ir galvenais faktors, kas nosaka 

ainavvides pamatīpašības - tās ekoloģisko raksturu, vizuālās iezīmes u.c. Šādos gadījumos 

noteicošais reljefa raksturs ir ietverts apvidu nosaukumos un tipoloģijā (paugurgrēdas, 

grēdaines, nogāzes, vilnaines, uzciļņi, augstumi). Mierīga, maz saposmota reljefa apstākļos 

ainavas vizuālo raksturu nosaka galvenokārt ainavsegas specifika (mežaines, purvaines, 

mežāres). Raksturīgas Latvijas lauku kultūrainavas ir āraines - saliktas, dabas un cilvēka 

veidotas ainaviskas sistēmas 41 . 

Pagasta teritorija pamatā atrodas Ziemeļvidzemes ainavzemē, starp Burtnieka drumlinu āru 

apvidu ar Sedas mežaines joslu ainavapvidu (lielākā daļa) un Augstrozes pauguraini (neliela 

daļa dienvidrietumos). Gaujas nacionālā parka teritorija attiecināma Gaujaszemes ainavzemei, 

Gaujavas ainavapvidum. 

Ainavu telpu shēmā noteiktas pagastā raksturīgās ainavu telpas zonas 42 . Kopumā pagasta 

teritorija sadalīta četrās ainavu telpās: 

1. mežāru morēnas pauguraine; 

2. terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājumu ainava; 

41 Pēc K.Ramana materiāliem. 

42 Skatīt 5. karti “Ainavu telpu shēma” M 1: 25 000. 

72


3. smilšaino līdzenumu mežāre; 

4. mitrzemju ainava. 

Sadalījums pēc ainavu telpām palīdz nodefinēt pagasta teritorijas vēsturisko izbūvi ar mērķi 

saglabāt izveidoto ainavu struktūru kā vērtību nākamai paaudzei. Šī zonējuma principi 

izmantoti kā pamats atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plāniem. 

2.4.2. Ainavu analīzes plāns 43 . 

Papildus ainavu telpu analīzei šī plāna mērķis: veikt pagasta teritorijas analīzi no vizuālā 

viedokļa, nosakot uztveres scenāriju atkarībā no kustības virzieniem; nofiksēt vizuālās uztveres 

traucēkļus, dominantes, ainavu degradācijas zonas, ainavu akcentus, ainaviski pievilcīgus ceļus. 

• Kamerālās un kartogrāfiskās analīzes rezultātā pagasta teritorijā noteiktas vizuālo koridoru 

un panorāmas zonas, kas veido teritorijas unikalitāti un pievilcību. Vizuālie koridori un 

panorāmas nofiksētas ar skatu leņķiem. 

• Atklāta teritoriju „telpiskā” uzbūve ar vēsturisko apdzīvotu vietu izvietojumu kā vizuālie 

fokusi - Dūķeri, Mujāni, Rubene – Ķieģeļu muiža, apakšfokusi - Pankas, Peļņi, Ķieģeļu 

skola. 

• Izvērtēta dabas objektu loma ainavas veidošanā: ūdensteces, ūdenstilpnes, koku alejas, 

laukumu un mežu masīvi, reljefs. 

• Noteikti ainaviski pievilcīgi ceļi - A3, P11, P16, V55, V166, V188, V189, V193, V212, 

V213, V214, V215 līdz Tožas, V216, Nr.1, Nr.6, Nr.10, Nr.20, Nr.43, Nr.30 līdz pagasta 

robežai, Nr.32 no Rubenes līdz Ķieģeļu muižai. 

• Plānā parādīti ieteicamie pasākumi ainavu uzlabošanai - izcērtot krūmu teritorijas, atsevišķi 

izcērtamie krūmi, nepieciešama aleju sakopšana (koku atjaunošana, krūmu izciršana), meža 

kopšanas teritorijas (atjaunošana), meža izcirtumi (krūmu - koku teritorijas galvenokārt ap 

grāvjiem). 

2.4.3. Ainavu reglamentācijas zonējumu plāns 44 . 

Balstoties uz ainavu telpas shēmu un ainavu analīzes plānu, izstrādāts priekšlikums par pagasta 

teritorijas zonējumu ar mērķi noformulēt prasības teritorijas turpmākai izmantošanai, saglabājot 

ainavu unikalitāti. Noskaidroti galvenie lauku apbūves principi (parceles vidējā minimālā 

platība, viensētu izvietojums pret ceļiem) pēc izvietojumu kategorijām. Noformulētas apbūves 

noteikumu prasības gruntsgabalam pēc zemes lietošanas veidiem kodiem 45 . 

Tabula Nr. 16 

AN prasības gruntsgabalam pēc zemes lietošanas veidiem. 

# Zonas nosaukums 

Zonu 

kods 

Minimālā gruntsgabala 

platība m 2 

savrupmājai 

katrai no 

dvīņu mājām 

Ēku min. 

attālums no 

ceļa m. 

43 Skatīt 6. karti „Ainavu analīzes plāns” M 1:10 000. 

44 Skatīt 7. karti “Ainavu reglamentācijas zonējumu plāns” M 1:10 000. 

45 Skatīt plānojuma III. daļu „Teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi” un tabulu Nr.16. „AN prasības 

gruntsgabalam pēc zemes lietošanas veidiem”. 

73


1. Blīvas apbūves zona DzS-1 1 200 600 6 

2. Ciemu apbūves zona DzS-2 2 000 1000 12 

3. Perspektīvo ciemu apbūve zona LS - 2 000 12 

4. Apbūves zona gar ceļiem LS-1 - 10 000 20 

5. Pie ciemu apbūves zona LS-2 - 10 000 30 

6. Aizsargājamās ainavu apbūves zona LS-3 - 15 000 40 

Skatīt teritorijas plānojuma grozījumu Paskaidrojuma raksta Grozījumu aprakstu un III 

sējumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar grozījumiem. 

2.5 Paaugstinātas bīstamības vai riska objekti 

Pie nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām Kocēnu pagastā pieskaitāmas nacionālas 

nozīmes transporta teritorijas – autoceļš A3 Inčukalns –Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), 

autoceļš P18 Valmiera - Smiltene. 

Balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras aprēķinātiem datiem un 

ģenerēto applūšanas zonu, šī informācija attēlota Kocēnu pagasta kartē Nr.8. PLĀNOTĀ 

(ATĻAUTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA AR AIZSARGJOSLĀM „Kocēnu pagasta teritorijas 

plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas” (ar grozījumiem). Sakarā ar to, ka applūšanas 

zona neskar apdzīvotas vietas, varam secināt, ka pagasta teritorija nav pieskaitāma pie 

nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām. 

2.6 Ciemu attīstība 46 . 

• Visām ielām un ceļu tīkla organizācijai izmantots pakārtotības princips. Tikai pašvaldības 

ielām un ceļiem iespējams savienojums ar valsts nozīmes autoceļiem. 

• Apdzīvotu vietu robežu noteikšanai izmantoti ainavu plāna reglamentācijas zonējuma 

ieteikumi, saglabājot ciemu savdabīgo ainavu, skaisto ozolu aleju sistēmu, vēsturisko 

apdzīvoto vietu sistēmu un apbūves principus, palielinot ūdenstilpju un ūdensteču 

prezentācijas nozīmi. 

• Balstoties uz pieminekļu dokumentācijas un arheoloģijas centra datiem, noteiktas robežas 

uzskaitītiem pieminekļiem; atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānos noteikts 

zemes izmantošanas veids un prasības. 

• Pagasta teritorijā nav paredzētas valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un 

objekti. 

2.6.1. Kocēnu ciems. 

Ciema apbūves zonējuma 47 pamatā izmantoti ainavu plāna priekšlikumi un iedzīvotāju 

iesniegumi saglabājot ciemu savdabīgo ainavu, skaisto ozolu aleju sistēmu, vēsturisko 

Kokmuižas ansambļa apbūvi, palielinot dīķu sistēmu prezentācijas nozīmi. 

46 Ciemu robežu aprakstu skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikuma Nr.9. 

47 Skatīt karti „Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas” 

M 1:7000. 

74


• Sakarā ar to, ka ciemam pietrūkts teritorijas attīstības un saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm, 

plānā paredzēta iespēja attīstīt apbūves zonu ciema dienvidrietumu virzienā. Šī teritorija 

pievilcīga ar to, ka ir iespēja pieslēgt jaunās apbūves objektus esošiem 

inženierkomunikāciju tīkliem. 

• Sakarā ar iedzīvotāju vēlmēm un pagasta padomes lēmumu plānā paredzēta iespēja attīstīt 

apbūves zonu ciema ziemeļu virzienā. Šai teritorijai būtu nepieciešams izstrādāt 

detālplānojumu, paredzot kopējo ceļu un inženierkomunikāciju sistēmas izveidi. Esošās 

attīrīšanas ietaises, apkalpojot Kocēnu ciema centrālo un dienvidu apbūves zonu, ir pilnībā 

noslogotas, tāpēc ziemeļu apbūves teritorijai nepieciešams paredzēt savu ūdensapgādes un 

kanalizācijas tīklu sistēmu ar attīrīšanas ietaisēm. 

• Sakarā ar ciema ūdensvadu un kanalizācijas tīklu, attīrīšanas ietaišu rekonstrukciju ir 

iespējama pie ciema teritorijas pieslēgšanās pie centralizētajiem komunikāciju tīkliem. 

• Ciema struktūru un tēlu izveidojis bijušais Kokmuižas vēsturiskais ansamblis. Plānojumā 

paredzēts saglabāt izveidoto struktūru un vidi. Šim mērķim noteikta Kokmuižas ansambļa 

robeža, veidojot vienotu sabiedriskā centra sistēmu Kocēnu ciemā. Plānots saglabāt 

vēsturisko apbūvi, nomainot ražošanas funkcijas uz darījumu ar mērķi pakāpeniski veidot 

sabiedriskās dzīves aktivitātes teritoriju. Perspektīvā Kocēnu pili plānots izmantot kā 

prezentācijas objektu, viesnīcai, semināru, konferenču rīkošanai. 

• Kokmuižas vēsturiskais ansamblis plānojumā ietverts sabiedriskā labiekārtojuma sistēmā 

apkārt Kocēnu ciema dīķu sistēmai. Kopā ar estrādi dīķu pretējā pusē veidojot ciema 

reprezentatīvu zaļu atpūtas zonu. Pie estrādes paredzēts labiekārtots auto stāvlaukums. 

• Perspektīvā paredzēts savienot zaļo parku teritoriju apkārt Kocēnu dīķu sistēmai ar 

Brandeļu ezeru un taku sistēmu gar upīti starp Kocēnu ciema robežu un autoceļu V213. Pēc 

autoceļa A3 rekonstrukcijas paredzēta iespēja šo taku izejai Gaujas Nacionālā parka 

teritorijā. Papildus tam paredzēta taku tīklu attīstība ciema teritorijā: savienojums ar taku 

ceļu Nr.6 un autoceļu V213 gar dīķi Kocēnu pils parkā; Gravas ielas savienojums ar taku 

gar upīti no Kocēnu dīķiem; taka no Alejas un Zemeņu ielas krustojuma līdz Brandeļu 

ezeram. Tādejādi ciema iedzīvotājiem būs nodrošināta iespēja atpūsties zaļā zonā ciema 

teritorijā un droši pārvietoties pa taku tīklu ārpus maģistrālēm ar aktīvo transporta kustību. 

Taku kopgarums 5,4 km. 

• Ciema teritorija starp Kocēnu dīķiem un valsts 2.šķiras vietējo autoceļu V213 paredzēta 

mežaparka apbūves zonai teritorijai un mežaparka un savrupmāju apbūves teritorijai. 

• Ciemā paredzēts pagasta veloceliņu tīkla atzars no autoceļa V213 pa Jāņa Ķenča ielu līdz 

ceļam Nr.6 un tālāk līdz Mujāniem. 

• Sakarā ar dīķu sistēmas lomas palielināšanos ciema prezentācijas funkciju nodrošināšanā, 

pieaugs vērtība brīvajā zonā starp autoceļiem V 213 un Nr.33, ciema rietumu pusē. Kopā ar 

iespēju pieslēgt šo teritoriju pie centralizētajiem komunikāciju tīkliem, šī teritorija 

paredzēta savrupmāju dzīvojamās apbūves zonai (DzS2). Lai nodrošināt minēto teritoriju ar 

ērtu satiksmes iespēju, perspektīvā paredzēts izveidot ielas, savienojot ceļu Nr.1 ar ceļu 

Nr.53. 

• Pašvaldības brīvā teritorija starp Alejas un Ozolu ielām paredzēta sabiedrisko iestāžu 

apbūves zonai un jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu apbūves teritorijai. Šī zona 

perspektīvā rezervēta jaunas skolas būvniecībai Kocēnu ciemā ar atbilstošu sporta laukumu 

kompleksu ciema vajadzībām, pēc Kocēnu pils atbrīvošanas no esošās skolas funkcijām. 

Šai teritorijai nepieciešams veikt detālplānojuma izstrādi, iepriekš izstrādājot attīstības 

priekšlikumu variantus. 

• Ciema dienvidu virzienā Dārza ielas un autoceļa A3 rajona teritorijā paredzēta savrupmāju 

dzīvojamās apbūves zonai (DzS-2 DzS1). Šai teritorijai nepieciešama detālplānojuma 

izstrāde. Detālplānojumā nepieciešams paredzēt jaunas ielas izveidi: jauna iela paralēli 

75


Dārza ielai ar pieslēgumu pie ceļa Nr.27; Zemeņu ielas pagarinājums līdz ceļam Nr.1; 

Dārza ielas pagarinājums paralēli autoceļam A3 līdz pieslēgumam ar ceļu Nr.27. 

• Darījumu objektam, izvietotam starp Dārza ielas pagarinājumu un autoceļu A3, transporta 

apkalpošanu plānots organizēt sekojoši: vienvirziena iebraukšana no autoceļa A3, 

izbraukšana no Dārza ielas pagarinājuma līdz pieslēgumam pie ceļa Nr.27 ar turpmāku 

izeju uz autoceļu A3. 

• Teritorijā starp ceļiem Nr.33 un Nr.27 paredzēta pie ciemu apbūves zona (LS-2 DzS2), 

tādejādi saglabājot ainavu ar izteikto reljefa slīpumu un vizuālo akcentu - ozolu aleju gar 

ceļu Nr.1. 

• Daudzstāvu apbūve paredzēta atsevišķās vietās, pārsvarā pie esošās daudzstāvu apbūves. 

Divas mājas paredzētas pie dīķa Kokmuižas vēsturiskā ansambļa teritorijā. 

• Ražošanas un komunālām vajadzībām paredzēta teritorija Gravas un Zemeņu ielu rajonā 

pie ciema attīrīšanas ietaisēm. Esošās ražošanas teritorijas Jāņa Ķenča ielā, Kokmuižas 

vēsturiskā ansambļa teritorijā perspektīvā paredzētas darījumu iestāžu apbūves (JD) un 

jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves (JC JDzD) teritorijām. 

• Jaunas ražošanas un darījumu objektu apbūves teritorijas plānotas ciema robežas tuvumā 

dienvidu pusē starp valsts galveno autoceļu A3 un pašvaldības ceļu Nr.27. Jaunas ražošanas 

teritorijas ciema robežās nav plānotas. 

• Dārzkopības Personiskās palīgsaimniecību teritorijas saglabājamas Zemeņu ielas rajonā 

palielinot minimālo gruntsgabalu lielumu līdz 1200m 2 ar mērķi neatļaut perspektīvē 

mazāku gruntsgabalu apbūvi, kas apgrūtinās šo teritoriju izmantošanu, kur galvenā 

teritorijas izmantošana paredzēta dārzeņkopības, sakņkopības un augļkopības saglabāšanai, 

neparedzot apbūves iespējas. 

• Kā jau minēts 2.4. nodaļā pie nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām Kocēnu 

pagastā pieskaitāmas nacionālas nozīmes transporta teritorija – autoceļš A3 Inčukalns – 

Valmiera – Igaunijas robeža. Kocēnu turpmākā attīstība nav iespējama bez minētā ceļa 

rekonstrukcijas posmā no ceļa Nr.27 līdz Valmieras pilsētas apvedceļam. No esošajiem 

pieciem pieslēgumiem rekonstruējamā posmā plānojumā paredzēts atstāt tikai divus – 

Alejas ielu un ceļu Nr.27. 

• Ciemā uzsākta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija ar ugunsdzēsības hidrantu izbūvi. 

Rekonstrukciju plānot pabeigt līdz 2006 gada beigām. 

• Ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu uzglabāšanas vieta atrodas attīrīšanas iekārtu 

teritorijā, ar turpmāku izmantošanu rekultivācijas mērķiem pagasta teritorijā (skatīt 

rekultivācijas teritorijas plānā Nr.13). 

• Ciemā ugunsdzēsības depo nav paredzēts, jo ciems atrodas pie Valmieras pilsētas robežas, 

tādejādi minētās funkcijas nodrošina VUGD Valmieras brigāde. 

• Ciema plānā izdalītas nepieciešamās teritorijas pašvaldības funkciju īstenošanai. 

2.6.2. Brandeļu ciems. 

Ciems šobrīd atrodas veidošanās stadijā, tāpēc, plānojot ciema apbūvi, nepieciešams ievērot 

teritorijas nozīmīgumu no ainavas uztveres un aizsardzības viedokļa. 

• Ciema teritorija ir labi pārskatāma no apvedceļa, tāpēc jauno apbūvi nepieciešams 

harmoniski saskaņot ar apkārtējo ainavu. 

• Visai ciema teritorijai, izņemot SIA „VTU Valmiera”, nepieciešams veikt detālplānojumu 

izstrādi, paredzot kopēju inženierinfrastruktūras attīstību. 

76


• Attīstot jaunu apbūvi, nepieciešams paredzēt Brandeļu ezera izmantošanu sabiedrības 

rekreācijas vajadzībām, brīvu piekļūšanu pie ezera ar iespēju izmatot tauvas joslu. 

• Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst esošajam un jaunajam ceļu pieslēgumam pie A3 

valsts galvenā autoceļa un autoceļa V213. 

• Teritorijās starp valsts autoceļu A3 un augstsprieguma līnijām, izstrādājot detālplānojumus, 

paredzēt mežaparku teritorijas un apstādījuma joslu gar ceļu. 

2.6.3. Rubenes ciems. 

Ciema apbūves zonējuma 48 pamatā izmantoti ainavu plāna priekšlikumi un iedzīvotāju 

iesniegumi, saglabājot ciema savdabīgo ainavu, skaisto ozolu aleju sistēmu, palielinot dīķu 

sistēmu prezentācijas nozīmi, savienojot Rubenes ciemu ar Ķieģeļu muižas apbūvi. 

• Ciemam veidojas trīs fokusu centriska struktūra – zona ap skolas ēku, zona ap baznīcu un 

mācītājmuižu, atpūtas - darījumu zona pie Rubenes dīķa. Pirmā zona funkcionēs kā 

administratīvais, tirdzniecības centrs. Otra zona kā reliģiskais centrs un trešais kā atpūtas 

centrs. 

• Starp šiem centriem ir tieši ceļu savienojumi, izņemot atpūtas - darījumu zonai pie Rubenes 

dīķa. Plānojumā nav paredzēts tiešais savienojums ar ceļu tīklu, jo tas ir pretrunā ar ceļu 

pieslēgumu pie valsts ceļiem. Minētās zonas savienojums ar pārējām zonām tiks 

nodrošināts ar taku tīkla palīdzību. 

• Brīvajai teritorijai, kas ir perspektīvā jauktas dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zona 

teritorija un tehniskās un komunālās apbūves teritorija pie Rubenes dīķa, nepieciešams 

ieteicams izstrādāt detālplānojuma projektu. Sakarā ar to, ka šai teritorijai ir īpaša nozīme 

ciemā un pagastā kopumā kā „pagasta sejai”, nepieciešams piešķirt īpašu nozīmi šīs 

teritorijas apsaimniekošanai. Viens no variantiem varētu būt konkursu organizēšana par šīs 

teritorijas attīstības priekšlikumu izstrādi un realizāciju. 

• Ciemā nav labiekārtotu sporta un bērnu laukumu. Ciema teritorijas plānojumā paredzēts 

sporta laukuma veidošana aiz skolas ēkas. 

• Ciemā nav paredzēta daudzstāvu apbūves attīstība un pamatapbūves tips - savrupmāju 

dzīvojamās apbūves zonas (DzS2). Pēdējais apbūves tips koncentrējas gar Rubenes dīķi 

pretī kapiem un zonā starp autoceļu V122 un ceļu Nr.18. 

• Lai nodrošinātu ērtu satiksmes iespēju jaunām savrupmāju dzīvojamās apbūves zonām 

teritorijām, plānojumā paredzēta ielu tīklu attīstība. Zonā pie dīķa plānots savienot esošo 

ceļu gar nogāzi paralēli dīķa krastam ar perpendikulāro atzaru kapu virzienā. Zonā aiz 

skolas paredzēts savienot autoceļu V122 ar ceļu Nr.18. Ar šiem savienojumiem iespējams 

samazināt autotransporta tranzītu caur blīvi apdzīvoto vietu. Zonai aiz skolas nepieciešams 

izstrādāt detālplānojuma projektu. 

• Ciema ražošanas teritorija izvietota ciema robežas tuvumā ziemeļu un austrumu pusēs uz 

esošās ražošanas teritorijas pamata. Jaunas ražošanas teritorijas ciema robežās nav plānotas. 

• Rubenes ciemā ir tikai viens iebraukšanas ceļš no valsts autoceļa A3. Ar mērķi samazināt 

smago automašīnu tranzītu caur ciema centru, plānojumā paredzēts savienot autoceļu A3 ar 

ceļu Nr.18 caur ražošanas apbūves zonu. Tādējādi ap ciema centru perspektīvā var 

izveidoties apvedceļš auto transporta tranzītam un ražošanas zonas apkalpošanai. 

• Caur ciemu paredzēts attīstīt veloceliņu no Vaidavas pagasta pa ceļu Nr.30 un autoceļu 

V122 līdz autoceļam P11. 

48 Skatīt karti „Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas” 

M 1:7 000. 

77


• Ciemā uzsākts ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijas projekts ar ugunsdzēsības hidrantu 

izbūvi. Rekonstrukciju plānot uzsākt līdz 2007. gadam. 

• Ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu uzglabāšanas vieta atrodas attīrīšanas iekārtu 

teritorijā, ar turpmāku izmantošanu rekultivācijas mērķiem pagasta teritorijā (skatīt 

rekultivācijas teritorijas plānā Nr.13). 

• Pie atklātām ūdens ņemšanas vietām paredzēta muliņu izbūve ugunsdzēsības vajadzībām. 

• Ciema plānā izdalītas nepieciešamās teritorijas pašvaldības funkciju īstenošanai. 

2.7 Ārpus ciemu teritorijas attīstība 49 

Pagasta teritorijas, kas atrodas ārpus ciemu teritorijām jeb atvērtās telpas plānošanai, izstrādājot 

teritorijas plānojuma grozījumus daļēji saglabāts spēkā esošā plānojumā noteiktais zonējums un 

ņemti vērā iedzīvotāju priekšlikumi/iesniegumi, saglabājot pagasta savdabīgo ainavu, skaisto 

ozolu aleju sistēmu, vēsturisko apdzīvotas vietas sistēmu un apbūves principus, palielinot 

ūdenstilpju un ūdens teču prezentācijas nozīmi. 

• Pagasta teritorijā nav paredzētas valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un 

objekti. 

• Balstoties uz pieminekļu dokumentācijas un arheoloģijas centra datiem, noteiktas robežas 

uzskaitītiem pieminekļiem, kā arī atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānos 

noteikts zemes izmantošanas veids un prasības. 

• Plānojumā paredzēts pašvaldībai kopā ar reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 

speciālistiem izstrādāt meliorācijas sistēmu tīklu rekonstrukcijas vai renovācijas projektu 

atbilstoši likumdošanas prasībām. 

2.7.1. Ceļu struktūras modernizācija 

• No nacionālās nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijām, objektiem, tīkliem, 

ostu teritorijām, lidlaukiem un to satiksmes zonām Kocēnu pagastā atrodas: nacionālās 

nozīmes transporta teritorija gar autoceļu A3. Nacionālās nozīmes statusā iekļaujas autoceļa 

A3 teritorija ar autoceļu aizsargjoslu teritoriju. 

• Teritorijas plānojumā paredzēta rekonstrukcija nacionālās nozīmes paaugstināta riska 

teritorijai - autoceļam A3 Inčukalns –Valmiera – Igaunijas robeža posmā no ceļa Nr.27 līdz 

Valmieras pilsētas apvedceļam. 

o Šim mērķim teritorijai gar minēto ceļu ārpus ciema teritorijai piešķirts NĪLM 

aizsargājamās ainavu apbūves zona (LS-3), tādējādi rezervējot teritoriju ceļu 

rekonstrukcijai. 

o Ar mērķi sakārtot satiksmes sistēmu, atbilstoši mūsdienu likumdošanas prasībām, 

ieplānots rotācijas riņķis vienīgā iespējamā vietā. 

o Ņemot vērā ārpus normatīvās prasības pieslēguma organizācijai autoceļam V213 ar 

autoceļu A3, plānojumā ieplānots ceļa V213 atzars gar jauktas rūpniecības un 

darījumu iestāžu apbūves zonu Brandeļos līdz rotācijas riņķim. Papildus tam, 

autoceļa A3 posmam rekonstrukcijas laikā, ņemot vērā reljefa starpību un zemes 

darbu apjomu, nepieciešams paredzēt pazemes tuneļa risinājumu gājējiem, 

veloceliņam un vieglajam auto transportam, kas savienotu ar perspektīvo ceļu 

dienvidu virzienā Gaujas Nacionāla parka neitrālās zonas teritorijā. 


78


• Esošo autoceļa V213 pieslēgumu ar autoceļu A3 perspektīvā plānots izmantot vieglo 

automašīnu iebraukšanai un izbraukšanai virzienā Valmiera – Rīga. 

• Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plānu plānojumā paredzēta 

Valmieras pilsētas apvedceļa pabeigšana, ieplānojot pagrieziena izbūvi no ceļa P18 uz 

Valmieras pilsētas pusi. 

• Teritorijā starp Valmieras pilsētas apvedceļu un Brandeļu ezeru ieplānots perspektīvais ceļš 

iebraukšanai, apkalpošanai un izbraukšanai, kas pieslēgtos ceļam V213. Visai teritorijai 

nepieciešams izstrādāt teritorijas attīstības priekšlikumus ar mērķi precizēt perspektīvās 

ceļa trases ar turpmāku detalizāciju detālplānojumos. 

• Plānojumā pusei no apdzīvotās vietas Brandeļi starp Gauju un autoceļu A3 paredzēts plašs 

perspektīvais ceļu tīkls. No visiem esošajiem pieslēgumiem pie autoceļa A3 ieplānots atstāt 

vienu - blakus autobusu pieturai. Sakarā ar to ieplānots iekšējais ceļš paralēli autoceļam A3 

un P18. Minētai teritorijai nepieciešams izstrādāt detalizētus attīstības priekšlikumus ar 

turpmāku detalizāciju detālplānojumos. 

2.7.2. Apdzīvotās teritorijas. 

Saskaņā ar ainavu reglamentācijas zonējuma plāna priekšlikumiem, pagasta teritorija sadalīta 

sešās apdzīvoto tipu zonās 50 . 

• Vislielākā apdzīvoto teritoriju koncentrācija plānojumā paredzēta Valmieras pilsētas 

tuvumā. Ņemot vērā inženierkomunikāciju nodrošinājumu, īpaši pievilcīgi tas ir pie Kocēnu 

ciema teritorijas. Plānojumā apkārt Kocēnu ciemam izdalītas teritorijas pie ciemu tipu 

apbūvei. Lielajam teritorijas gruntsgabalam paredzēta attīstības priekšlikumu izstrāde ar 

turpmāku detalizāciju detālplānojumos. Piemēram, teritorijā ceļu V-213 krustojumā ar ceļu 

V-188 paredzēts perspektīvais ceļš ar mērķi apkalpot lielus gruntsgabalus. 

• Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst perspektīvām apdzīvotām teritorijām Brandeļos. 

Plānojumā nospraustas perspektīvās ceļu trases, bet šīm teritorijām nepieciešams izstrādāt 

attīstības priekšlikumus ar turpmāku detalizāciju detālplānojumos. Perspektīvā šajās 

teritorijās var izveidoties Valmieras pilsētas „guļam” rajons. Sakarā ar to šai teritorijai 

attīstības priekšlikumos izstrādes laikā nepieciešams paredzēt teritoriju attīrīšanas ietaisēm. 

• Saglabājot vēsturiski izveidoto apdzīvotu vietu struktūru, šīm vietām plānojumā noteiktas 

teritorijas attīstības robežas ar NĪLM palīdzību, piemēram, apdzīvotas vietas: Dūķeri, 

Tožas, Vaivari, Liepa, Smiltenes, Ķieģeļu muižas, Zeltiņi. 

• Plānojumā paredzēta pakāpeniska saites veidošana apkārt galvenajām apdzīvotam vietām 

(Rubene un Kocēni) ar mērķi padarīt apdzīvotu vietu grupas atraktīvākas tūrismam un 

aktīvai atpūtai. 

o Rubenē ieplānota iespēja aktīvāk izmantot dīķu ainavu kopā ar pieminekļiem, 

Ķieģeļu muižas kompleksu, atraktīvo ozolu aleju. Ar mērķi izveidot ainaviski 

pievilcīgas saites, taku trases veidošanai ņemtas vēra reljefa īpatnības. Papildus tam, 

šīs takas var būt izmantojamas kā lokālais veloceliņš ar riteņu nomas punktiem. 

Taku kopgarums 5,2km. 

o Kocēnu ciemu ieplānots savienot ar apdzīvotu vietu Beites ar taku paralēli Brandeļu 

ezeram. Tādejādi taka savienos pagasta administratīvo centru ar perspektīvo 

ražošanas teritoriju nodrošinot arī rekreācijas funkciju. Takas kopgarums 2,6km. 

• Papildus vēsturiski izveidotām apdzīvotām vietām, plānojumā noteiktas zonas no retinātas 

(LS-3) līdz blīvas apbūves (DzS-1) veidiem. Šīm zonām robežas noteiktas balstoties uz 

Ainavu reglamentācijas zonējumu plāna priekšlikumiem. 


79


• Apdzīvotām vietām, viensētām un jaunajiem dzīvojamiem un saimnieciskiem objektiem 

nepieciešams ievērot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (sadaļa 4.21.) 

prasības grodu aku un izsmeļamo tualešu bedru ierīkošanai. 

2.7.3. Ražošanas teritorijas. 

• Jauktas rūpniecības un darījumu iestāžu apbūves zona Brandeļos tuvākā perspektīvā paliks 

par visintensīvāk izmantoto ražošanas teritoriju. Šai teritorijai bez autoceļa A3 

rekonstrukcijas perspektīvā ar katru gadu būs grūtāk apkalpot īpaši kravas auto mašīnu 

plūsmu. Teritorija no visām pusēm aprobežota ar ceļiem un tāpēc nav iespējas teritoriālajai 

attīstībai, izņemot iekšējās neapgūtās teritorijas. 

• Otrai esošai tehniskās un ražošanas zonai pie Annas muižas kroga teritoriālie resursi ir 

izsmelti. 

• Trešā nelielā ražošanas zona izveidojusies Kocēnu ciemā pie attīrīšanas ietaisēm. Šai zonai 

ierobežoti teritoriālie resursi, bet ir pilns nodrošinājums ar esošām inženierkomunikācijām. 

Plānojumā šai zonai saglabājams piebraukšanas ceļš Nr.17 no valsts autoceļa A3, tādējādi 

padarot šo zonu ļoti perspektīvu ražošanas objektu izvietojumam. 

• Ceturtā perspektīvā ražošanas zona paredzēta starp autoceļiem A3 un P11, ar kopplatību 

37,16 ha (zemes gabalu kadastra numuri 96640130009, 96640130023 un 96640130061). 

Ņemot vērā teritorijas lielo platību un inženierkomunikāciju trūkumu, šai zonai būtu 

nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, paredzot vietējo ūdensapgādes un kanalizācijas 

sistēmu ar attīrīšanas ietaisēm. 

• Nelielas ražošanas – tehniskas teritorijas paredzētas uz esošo objektu pamata: pie Rubenes 

ciema ceļu krustojumā V122 un Nr.38; apdzīvotā vietā Zeltiņi. 

• Ņemot vērā pilsētas un apvedceļa tuvumu, kā arī izgāztuves rekultivāciju, perspektīvā 

ražošanas zona ieplānota apdzīvotās vietas Beites tuvumā. Plānojumā paredzēts savienot 

Beites apdzīvoto vietu ar Kocēnu ciemu ar ceļu pa saglabājamo dzelzceļa uzbērumu līdz 

autoceļa V188 pieslēgumam. Kopumā ērtas satiksmes struktūras, elektro un gāzes apgādes 

iespējamība var veidot nepieciešamos sākuma apstākļus ražošanas zonas attīstībai nākotnē. 

• Teritorijas plānojuma grozījumos plānotas jaunas ražošanas un darījumu objektu apbūves 

teritorijas pie Kocēnu ciema starp valsts galveno autoceļu A3 un pašvaldības ceļu Nr.27 

saskaņā ar juridisko un fizisko personu iesniegumiem, veicināt ekonomisko attīstību 

novadā. 

2.7.4. Dabas aizsardzība. 

• Pagasta plānojumā priekšlikumus par dabas parka teritorijas attīstību skatīt sadaļā 2.2. 

Gaujas Nacionālais parks. 

• Pagasta plānojumā nav paredzēts dabas ZVBR, liegumu, mikroliegumu un dabas 

pieminekļu teritorijas izmantošana ārpus likumdošanas noteiktām robežām 51 . 

• Plānojumā iezīmētas un saglabājamas bioloģiski vērtīgo pļavu teritorijas. Visām teritorijām 

piešķirts lauksaimniecības izmantošanas NĪLM. 

• Pagasta teritorijā nav paredzēts derīgo izrakteņu izmantošana, izņemot esošās smilts 

atradnes Vītolēni. Teritorijas plānojuma grozījumos esošām derīgo izrakteņu ieguves 

teritorijām noteikts zonējuma veids karjeru teritorija (K), savukārt lauksaimniecības un 

mežsaimniecības teritorijās teritorijas plānojums grozījumos atļauts iegūt derīgos 

izrakteņus, izņemot teritorijas, kurās tas aizliegts ar normatīvo aktu prasībām. 

51 Aizsargājamās dabas teritorijas izmantošanas noteikumus skatīt sīkāk Kocēnu pagasta AN 10.nodaļā „Īpaši 

aizsargājamās dabas teritorijas”. 

80


• Kocēnu pagastā paredzēta teritorijas rekultivācija 7 vietās: 

o Beites sadzīves atkritumu izgāztuve; 

o perspektīvē smilts atradnes Vītolēni; 

o smilts atradnes Silaiņi; 

o karjeru teritorija autoceļu P11 un ceļa Nr.43 krustojumā; 

o daļa smilts - grants atradnes Kūļi teritorijā (paredzētā tūrisma centra teritorijā); 

o smilts atradne Straupnieki Gaujas Nacionālā parka teritorijā; 

o smilts - grants atradne pie Rubenes dīķa netālu no Ķieģeļa muižas apdzīvotās vietas. 

2.7.5. Rekreācija un tūrisms. 

• Bijusī smilts - grants atradne Kūļi (tagadējā mototrases teritorija) plānojumā paredzēta 

perspektīvā tūrisma centra izveidei. 

• Saimniecība „Birzītes”, bijusī smilts - grants atradne (tagadējā mototrases teritorija) 

plānojumā paredzēta kā sabiedrisko iestāžu apbūves zona, kur perspektīvā paredzēta 

observatorijas būvniecība ar atbilstošām papildus funkciju ēkām (viesnīca, stāvlaukums 

utt.). 

• Eiro-Velo maršruta EV11 posmā esošās divas tūrisma atpūtas vietas plānots papildināt ar 

trešo. Visas trīs tūrisma atpūtas vietas būs iespējams izmantot kā ūdens, tā velo tūrismam. 

• Plānojumā paredzēts plašs veloceliņu tīkls ar kopgarumu 43,6 km, no tiem: Eiro-Velo 

maršruta EV11 posma garums 10,2km 52 ; Vaidavas pagasts – Limbaži (garums 10,1km); 

Valmieras pilsētas apvedceļš – Kocēni – Mujāni – Zilaiskalns (garums 12km); Mujāni – 

Rubene (garums 5,9km); Kocēni – Cimpēnu pilskalns - Mujāni (garums 5,4km). 

• Veloceliņu trase plānota pa nozīmīgākajām vēsturiskajām vietām, ainaviski pievilcīgiem 

ceļiem. 

• Plānojumā noteikti ainaviski pievilcīgi ceļi A3, P11, P16, V55, V166, V188, V189, V193, 

V212, V213, V214, V215 līdz Tožām, V216, Nr.1, Nr.6, Nr.10, Nr.20, Nr.43, Nr.30 līdz 

pagasta robežai, Nr.32 no Rubenes līdz Ķieģeļu muižai. 

• Plānojumā perspektīvā paredzētas divas zirgu izjādes takas: Kocēni – Mujāni (kopgarums 

3,6 km); Kocēni – Ķieģeļu muiža (garums 11,35 km). Taku trasei izvelēti ceļi ar nelielu 

autotransporta kustību, meža stigas, laukumu nomales. Taku trasēm nepieciešama 

precizēšana, paredzot nepieciešamos labiekārtojumus. Taku kopgarums 14,95 km. 

• Pieminekļu un to teritoriju fiksācija nākotnē palīdzēs to sakopšanai ar mērķi izveidot 

tūrisma apskates objektu tīklu. 

• Plānojumā paredzēta pagasta teritorijā esošo ozolu un bērzu aleju sakopšana. Tādējādi 

saglabājot tās ne tikai kā ainavas vēsturiski nozīmīgākos elementus, bet arī kā atraktīvus 

tūrisma elementus. 

• Saskaņā ar Kauguru pagasta padomes ierosinājumu plānojumam ar mērķi attīstīt tūrismu 

starp Kocēnu un Kauguru pagastiem, plānojumā iestrādāta principiāla iespēja prāmja 

izveidošanai pār Gaujas upi no Dukuļiem pretī Kauguru pagasta Sapām. Priekšlikuma 

realizācijai nepieciešama prāmja ierīkošanas vietas precizēšana, izstrādājot projekta 

priekšlikumus, kā arī saskaņot ar Gaujas Nacionāla parka administrāciju skiču un darba 

projektus. 

2.8. Dārzkopības teritorijas. 

Pagasta teritorijā ir nelielas dārzkopības teritorijas - Kocēnu (8,5 ha) un Rubenes (4,3 ha) 

ciemos. Pārsvarā dārzkopības teritorijas apkalpo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus. Nelielās 

platības dēļ minētās teritorijas apkalpo esošās ūdens apgādes tīkli. Sakarā ar to, ka šīs teritorijas 

52 Sīkāk skatīt sadaļu 2.2. Gaujas nacionālais parks. 

81


faktiski pieskaitāmas pie piemājas dārziem, notekūdeņu problēma šajās teritorijās nav. 

Plānojumā nav paredzēta dārzkopības teritorijas paplašināšana. 

• Teritorijas plānojumā izvirzītas prasības par minimālo grunts gabalu platību palielināšanu 

līdz 1200m 2 . Tādējādi arī samazināsies grunts gabalu apbūves intensitāte. 

• Dārzkopības teritorijas nav paredzēts attīstīt, saglabājamas esošās teritorijas. 

• Teritorijas plānojuma grozījumos dārziņu teritorijām noteikts zonējuma veids Personiskās 

palīgsaimniecību teritorijas (P). 

2.9 Atkritumu savākšanu un pārstrādes būvju, dzīvnieku kapsētu teritorijas. 

• Kocēnu pagastā nav paredzēts atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes un glabāšanas 

būvju izvietojums. Kocēnu pagasta padome no 2001.gada janvāra noslēgusi līgumu ar SIA 

„Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” par atkritumu savākšanu un 

turpmāko glabāšanu 53 . 

• Dzīvnieku kapsēta Kocēnu pagasta teritorijā nav paredzēta. Kocēnu pagastā pēc iedzīvotāju 

izsaukuma ar mirušo dzīvnieku savākšanu un to turpmāko likvidēšanu nodarbojas SIA 

„EKO VIDE” (reģ. numurs 40103104656, Valmiera, Rūpniecības iela 1). 

2.10 Virszemes ūdeņu pirmās pakāpes pieteku, virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstība 

noteiktajam izmantošanas mērķim, ūdens ņemšanas vietas, notekūdeņu novadīšanas 

vietas, nozīmīgāko peldvietu izvietojums, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas. 

• Kocēnu pagasta teritorijas sadalījumu pēc virszemes ūdeņu pirmās pakāpes pietekām skatīt 

1.2.1. sadaļā Ūdeņu sateces baseini un 1., 7., 10.-13. plānus, M 1:10000. 

• Kocēnu pagasta teritorijā nav paredzēta publisko peldvietu ierīkošana. Turpmākā teritorijas 

plānojuma detalizācijas stadijā, detālplānojumus vai peldvietu projektus, izstrādās īpašnieks 

saskaņā ar MK noteikumiem Nr.300 un Nr.446. 

• Teritorijas plānojumā ūdens ņemšanas vietas parādītas kā artēziskās akas saskaņā ar 

LVĢMA datiem. 

• Plānojumā uzrādītas trīs notekūdeņu novadīšanas vietas 54 Kocēnu, Rubenes ciemos un 

Brandeļu apdzīvotā vietā: 

o Kocēnu ciema notekūdeņu izplūde no NAI uz meliorācijas grāvi, kurš ir savienots ar 

Jumāras upi (NAI → meliorācijas grāvis → Jumāras upe→ Gauja). 

o Rubenes notekūdeņi no BIO 2X100 nonāk uz Zvirgzdupītes uzstādinātajā 

ūdenskrātuvē Mazais Ansis. Savukārt, BIO -50 attīrītie notekūdeņi nonāk 

meliorācijas grāvī un tālāk Vaidavas ezerā (NAI → meliorācijas grāvis → Vaidavas 

ezers). 

o Brandeļu apdzīvotās vietas notekūdeņi pēc attīrīšanas tiek novadīti Jumāras upē, 

kura ietek Gaujā. Galīgais notekūdeņu saņēmējobjekts ir Gauja (NAI → 

meliorācijas grāvis → Jumāras upe→ Gauja). 

• Plānojumā paredzētas divas dūņu uzglabāšanas vietas: Kocēnu ciema attīrīšanas ietaisēm 

pašvaldības īpašumā esošā zemes gabalā ar kadastra numuru 9664 008 0262 un Rubenes 

ciema attīrīšanas ietaisēm pašvaldības īpašumā esošā zemes gabalā ar kadastra numuru 

9664 015 0139. 

53 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.11. Kocēnu pagasta padome līguma Nr.01-164-2-017 kopija no 

09.07.2001. ar SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. 

54 Sīkāku informāciju skatīt sadaļā 1.4.2.2. „Kanalizācija” un plānus Nr.1-3 Pašreizējā teritorijas izmantošana. 

82


• Saskaņā ar LVĢMA datiem pazemes ūdeņi pagasta teritorijā ir pilnīgi aizsargāti. Sīkāku 

informāciju skatīt sadaļā 1.2.10.3. Pagasta hidroģeoloģiskie apstākļi, pazemes ūdeņu resursi 

un to aizsargātība. 

2.11. Pašvaldību funkciju īstenošanai paredzētie zemesgabali. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēloti neapbūvēti zemesgabali, kas 

paredzēti jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai: 

• „Ilzes” (kadastra Nr.9664 015 0159, platība 0,93 ha). Pamatojums: zemes vienība 

nepieciešama Rubenes kapsētas paplašināšanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma „Par 

pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu. 

• „Rubenes Estrāde” (kadastra Nr. 9664 015 0158, platība 0,5 ha. Pamatojums: nepieciešama 

zaļās zonas izveidošanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 

pirmās daļas 2.punktu. 

• „Avotu māja” (kadastra Nr.9664 015 0190, platība 0,48 ha). Pamatojums: nepieciešama 

Avotu ielas turpinājuma būvniecībai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās 

daļas 2.punktu. 

• „Grāvja iela” (kadastra Nr.9664 008 0186, platība 1,7009 ha). Pamatojums: nepieciešama 

Grāvja ielas turpinājuma būvniecībai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 


• „Barona kaps” (kadastra Nr.9664 008 0308, platība 0,4 ha). Pamatojums: nepieciešama 

zaļās zonas izveidošanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 


• „Estrāde” (kadastra Nr.9664 008 00224, platība 1,8 ha). Pamatojums: nepieciešama zaļās 

zonas izveidošanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās 


• „Ķikutu baznīca” (kadastra Nr.9664 007 0012, platība 0,12 ha). Pamatojums: nepieciešama 

kultūras pieminekļa saglabāšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās 


• „Cimpēnu pilskalns” (kadastra Nr.9664 006 0077, platība 0,7 ha). Pamatojums: 

nepieciešama kultūras pieminekļa saglabāšanai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 

15.panta pirmās daļas 5.punktu. 

• „Brandeļa ezers” (kadastra Nr.9664 008 0134, platība 18,1 ha). Pamatojums: nepieciešama 

zaļās zonas un koplietošanas ūdenskrātuves izveidošanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma 

„Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu. 

• „Lielais Ansis” (kadastra Nr.9664 012 0091, platība 30,2 ha). Pamatojums: nepieciešama 

zaļās zonas un koplietošanas ūdenskrātuves izveidošanai un uzturēšanai saskaņā ar likuma 

„Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu. 

Šīs neapbūvētās zemes vienības Kocēnu pagasta padomei piekrīt saskaņā ar likuma „Par valsts 

un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3.panta otrās daļas 

2.punktu. 

83


3. Plānu saraksts 

KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA PLĀNU SARAKSTS: 

PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 

1. Kocēnu pagasts. PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:10000 

2. Kocēnu un Brandeļu ciemi. PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:5000. 

3. Rubenes ciems. PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:5000 

TEMATISKĀS KARTES 

ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE 

4. Kocēnu pagasts. DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADŅU UN ŪDENSAPGĀDES URBUMU 

KARTE. M 1:50 000 

AINAVU PLĀNA KARTES 

5. Kocēnu pagasts. AINAVU TELPU SHĒMA. M 1:25 000 

6. Kocēnu pagasts. AINAVU ANALĪZES PLĀNS. M 1:10 000 

7. Kocēnu pagasts. AINAVU REGLAMENTĀCIJAS ZONĒJUMU PLĀNS. M 1:10 000 

PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA (bez grozījumiem) 

8. Kocēnu pagasts. PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA AR 

AIZSARGJOSLĀM. M 1:10000 

9. Kocēnu un Brandeļu ciemi. PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA AR 

AIZSARGJOSLĀM. M 1:5000. 

10. Rubenes ciems. PLĀNOTĀ (ATĻAUTĀ) TERITORIJAS IZMANTOŠANA AR 

AIZSARGJOSLĀM. M 1:5000 

KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMU KARŠU (PLĀNU) 

SARAKSTS: 

1. Kocēnu pagasta vienkāršotā topogrāfiskā karte (M 1: 10 000) 

2. Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas (M 1: 15 000) 

3. Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un 

aizsargjoslas (M 1: 7 000) 

84


4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. 

4.1. Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma I redakcijas izstrādes process un metodes 

Plāna izstrādes process noritējis saistībā ar izstrādāto plānu. Semināros tika pastāvīgi veidota 

informācijas apmaiņa, izmantojot priekšrocības ideju radīšanai, un saskaņoti viedokļi par 

būtiskākajiem teritoriālā attīstības procesa veidošanas jautājumiem - mērķiem un prioritātēm. 

Visā plāna izstrādē tika mēģināts sekot kopīgai situācijas noskaidrošanas (situācijas 

raksturojums attīstības jomās, apsekošana, informācija visiem), tās izvērtēšanas (attīstības jomu 

analīze, semināri) un attīstības virzienu, rīcības (priekšlikumi saskaņā ar attīstības jomām, 

semināri) noteikšanas shēmai. 

Kocēnu pagasta padome nozīmēja par teritorijas plānojuma pašvaldības atbildīgo personu 

pagasta priekšsēdētāju Vilni Burcevu. Teritorijas plānojuma izstrādes process noritējis saistībā 

ar pašvaldības darbinieku, pašvaldības atbildīgo personu izstrādāto kopīgo viedokli par plāna 

izstrādes ceļiem. Kopā ar pašvaldības darbiniekiem veikts atsevišķu attīstības jomu stāvokļa, 

problēmu un iespēju izvērtējums, dotas rekomendācijas rīcībai. 

Plānojuma izstrādes process un saturs atbilst LR Ministru Kabineta 2004. gada 19. oktobra 

noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 

Plāna izstrādes daļas 

Visa plāna izstrādes laikā tika sekots kopīgai shēmai: 

• situācijas noskaidrošana; 

• tās izvērtēšana; 

• papildināšana pirmajā tuvinājumā – kamerāli; 

• precizējumi dabā – ceļu tīkla apsekojums un vizuālā laukumu korekcija; 

• papildus objektu izveide. 

Lai padarītu teritoriālo plānojumu kvalitatīvāku, apmierinātu mūsdienu prasības un izpildītu 

tehnisko nosacījumu prasības, izmantota ciparu formāta topogrāfiskā informācija. Lai to 

nodrošinātu, Kocēnu pagasta pašvaldība 30.12.2004. parakstīja līgumu Nr.5-54/1 ar Valsts 

Zemes Dienestu (VZD), pēc kura VZD apņēmās izgatavot Kocēnu pagasta topogrāfisko karti 

M 1:10 000 atbilstoši normatīvo aktu prasībām un VZD specifikācijām. 

Kopumā teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izpildīti sekojoši darbi 55 : 

1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana. 

2. Kocēnu pagasta teritorijas apsekošana. 

3. Pagasta vienkāršotās topogrāfijas korekcija (M 1:10 000). 

4. Pašreizējās teritorijas izmantošanas plānu izstrāde (M 1:5 000, 1:10 000). 

5. Inženierkomunikāciju plānu izstrāde (M 1:5 000, 1:10 000). 

6. Pašreizējās teritorijas izmantošanas – ceļu plānu izstrāde (M 1:5 000, 1:10 000). 

7. Aizsargjoslu plānu izstrāde (M 1:5 000, 1:10 000). 

8. Atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānu izstrāde (M 1:5 000, 1:10 000). 

9. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu I redakcijas izstrāde. 

55 Saskaņā ar laika grafiku, skatīt attēlu Nr.3. „Laika grafiks ar plānotajiem sabiedriskās apspriešanas 

pasākumiem”. 

85


10. Kopā ar pašvaldību sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros noorganizēti 3 semināri; 

11. Sabiedriskās apspriešanas materiālu apkopojums. 

12. Teritorijas plānojuma I redakcijas saskaņošana ar valsts uzņēmumiem un institūcijām. 

13. Teritorijas plānojuma II redakcijas izstrāde. 

14. Teritorijas plānojuma II redakcijas saskaņošana ar valsts uzņēmumiem un institūcijām. 

15. Teritorijas plānojuma II redakcijas sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros 

noorganizēts 1 seminārs. 

16. Sabiedriskās apspriešanas materiālu apkopojums. 

4.2 Paveikto darbu apraksts 

4.2.1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana 

Pamatojoties uz saņemtajiem tehniskajiem nosacījumiem 56 ir veikta izejas informācijas vākšana 

un apkopošana. 

• Kopā ar pašvaldību organizēta informācijas pasūtīšana un saņemšana no Valsts Zemes 

Dienesta (VZD) – topogrāfija M 1:10 000; kadastra dati dgn. un excel formātā par 

nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem un īpašniekiem. 

• Organizēta informācijas pasūtīšana un saņemšana no Ziemeļvidzemes reģionālās 

lauksaimniecības pārvaldes - dati par meliorācijas grāvjiem un paredzētiem 

pasākumiem. 

• Kopā ar pašvaldību organizēta informācijas saņemšana no SIA „JurSanD”, mērniecības 

firmas par Kocēnu un Rubenes ciemu inženierkomunikācijas mērījumu topogrāfiju. 

• Organizēta informācijas pasūtīšana un saņemšana no Ziemeļvidzemes biosfēras 

rezervāta administrācijas par rezervātu zonējumu. 

• Plānošanas mērķiem izanalizēta Kocēnu pagasta attīstības programma. 

• Notika vairākas tikšanās ar Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna autoriem. 

Tika izanalizēta par projektu saņemtā informācija. 

• Organizēta tikšanās ar AS „Latvijas Gāze” par gāzes apgādes problēmām un 

perspektīvām. 

• Organizēta tikšanās ar Valmieras rajona arhitektu ar mērķi izmantot augstāk stāvošu 

programmu un plānojumu nostādnes pagasta plānojumā. 

• Organizētas vairākas tikšanās ar Valmieras virsmežniecības administrāciju par īpaši 

aizsargājamo mežu iecirkņu datiem. 

• Organizēta tikšanās ar Valmieras pilsētas plānotājiem ar mērķi izmantot Valmieras 

pilsētas plānojuma nostādnes pagasta plānojuma izstrādē. 

• Izanalizēti saņemtie kaimiņu pagasta pašvaldību teritoriju plānojumi. 

4.2.2. Kocēnu pagasta teritorijas apsekošana 

Pirms plānošanas darbu uzsākšanas, paralēli ciemu topogrāfisko plānu izstrādei, SIA 

„Reģionālo Pētījumu un Plānošanas Centra” darbinieki apsekoja visu pagasta teritoriju. Par 

paveikto darbu liecina apsekošanas metriāli, ar kuriem tika iepazīstināti pagasta priekšsēdētājs 

V.Burcevs un pagasta plānotājs A.Seņkāns. 

56 Skatīt plānojuma IV daļas 4. sadaļu „Institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi”. 

86

ID Task Name 

1 PIRMAIS ETAPS 

2 Sākumposms 

3 Kocēnu pagasta padome lēmums par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu 

4 Pagasta padome lēmums par darba uzdevuma apstiprināšanu. 

5 Līgums ar projektētāju (izpildītāju) 

6 Sabiedriskās apspriešanas 1. posms. 

7 PaziĦojums institūcijām un nosacījumu saĦemšana (


4.2.3. Pagasta vienkāršotā topogrāfijas korekcija (M 1:10 000) 

Sakarā ar nekvalitatīvo VZD vienkāršoto topogrāfiju plānojuma izpildītāji bija spiesti veikt 

topogrāfijas koriģēšanu un informācijas pasūtīšanu, piemēram, topogrāfijā pietrūka 

informācijas par esošajām EPL 110kV līnijām. Korekcijai izmantoti SIA „RPPC” izejas un 

apsekošanas un ortofoto materiāli M 1:10 000. 

Saskaņā ar LR MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi” 28.punktu, kurā noteikts, ka pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei jāizmanto 

Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā LKS 92 izstrādāta pilna topogrāfisko karti, kurai jābūt 

ne vecākai par pieciem gadiem. Ņemot to vērā, ka arī to, ka izstrādājot spēkā esošo Kocēnu 

pagasta teritorijas plānojumu netika izmantota aktualizēta vienkāršotā topogrāfiskā karte, 

izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus tika pieprasīts aktualizēts kartogrāfiskais materiāls 

no Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras. Ortofotokartes M 1: 10 000 Kocēnu pagasta 

teritorijai sagatavotas pēc 2008.gada Aerofotogrāfēšanas materiāliem (teritorijas plānojuma 

grozījumu izstrādes materiāli uzskaitīti IV sējumā Pārskats par teritorijas plānojuma grozījumi 

izstrādi. 

4.2.4. Esošās situācijas plānu izstrāde (M 1:5 000 un M 1:10 000) 

Pamatojoties uz izejas datiem, apsekošanas rezultātiem un topogrāfiskajiem plāniem, izstrādāti 

sekojoši esošās situācijas plāni: Kocēnu pagastam M 1:10 000; Kocēnu, Brandeļu un Rubenes 

ciemiem M 1:5000, par pamatu ciemu plānam izmantota topogrāfija M 1:10000. Informācijas 

atspoguļošanai izmantota pamatne ar datiem par zemes lietošanas mērķiem, īpašumu statusu, 

mežu teritorijām, ceļiem pēc piederības un segumu veidiem, reljefu, aizsargājamām teritorijām 

un objektiem, inženierinfrastruktūras objektiem. 

Pamatojoties uz A/S “Latvijas gāze”, VZD, mērniecības firmas SIA „JurSanD” un Kocēnu 

pašvaldības datiem, esošās situācijas plānos atspoguļota informācija par 

inženierkomunikācijām Kocēnu un Rubenes ciemos M 1:5000. Informācija par 

inženierkomunikācijām pagasta griezumā M 1:10000 atspoguļota esošās situācijas plānā. Esošā 

informācija par mērītām kabeļu sakaru līnijām atspoguļota shematiski. Informācija par gaisa 

vadu elektrības līnijām pagasta teritorijā ir fragmentāra un galvenokārt izvietota ap Valmieras 

pilsētu. 

4.2.5. Plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas plānu izstrāde kopā ar aizsargjoslām 

(M1:5000, M1:10 000) (bez grozījumiem) 

Pamatojoties uz: izdotajam nosacījumiem 57 ; visiem iepriekš izstrādātajiem plāniem; Kocēnu 

pagasta attīstības programmas nostādnēm; pieņemtiem detālplānojumiem; „Tehniski - 

ekonomiskā pamatojuma izstrādi Valmieras rajona Kocēnu pašvaldības ūdenssaimniecības 

projektiem“; Valmieras rajona plānojuma projekta nostādnēm; Valmieras pilsētas teritorijas 

plānojuma projektu; Valmieras rajona attīstības programmu; „Vidzemes plānošanas reģiona 

telpiskās struktūras plānu“; „Vidzemes reģiona attīstības programmu“, Gaujas nacionālā parka 

dabas aizsardzības plāna projektu; Latvijas dabas fonda materiāliem par bioloģiski vērtīgam 

pļavām; dabas lieguma „Zilaiskalns” dabas aizsardzības plānu, AS „Latvijas Gāze” gāzes 

apgādes perspektīvo shēmu Kocēnu ciemam; Burtnieku, Liepas un Zilākalna pagastu teritorijas 

plānojumiem; pagasta iedzīvotāju iesniegumiem; publiskās apspriešanas rezultātiem, izstrādāti 

57 Skatīt plānojuma IV daļas 5.sadaļu „Ziņojuma par institūciju nosacījumu ievērošanu”. 

88


sekojoši plāni: Kocēnu pagastam M 1:10000; Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemiem M 

1:5000. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma aizsargjoslas izstrādātas atbilstoši LR Ministru Kabineta 

19.10.2004. noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, 

„Aizsargjoslu likuma” un ar MK noteikumiem apstiprināto aizsargjoslu noteikšanas metodiku 

prasībām. 

Saskaņā ar LR Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr.883 „Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi” 4.15. punktu, pašvaldības teritorijas plānojumā tiek noteiktas 

„aizsargjoslas (aizsardzības zonas) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga 

noteiktībai”. Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, sadarbībā ar pašvaldības 

un valsts institūciju atbildīgajiem speciālistiem, ir apzināti objekti, kuriem, atbilstoši 

aizsargjoslu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ir nosakāmas aizsargjoslas. Darba rezultātā ir 

sagatavoti digitālajā aizsargjoslas, kuru objektus ir bijis iespējams identificēt LR VZD 

Valmieras reģionālās nodaļas sagatavotajā vienkāršotajā topogrāfiskajā kartē M 1:10 000: 

Izstrādājot Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumus visa veida aizsargjoslas, kuru 

platums ir lielāks par 10 m, attēlotas kartēs „Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) 

izmantošana un aizsargjoslas” (M 1: 15 000) un „Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu 

teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas” (M 1: 7 000), aizsargjoslas noteiktas 

III sējuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 6.nodaļā Aizsargjoslas. 

1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas: 

1.1. Gaujas upes aizsargjosla; 

1.2. ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas laukos un ciemos; 

1.3. aizsargjoslas ap purviem; 

1.4. Gaujas nacionālā parka robeža ar zonas robežām; 

1.5. dabas liegumu robežas; 

1.6. mikroliegumu robežas; 

1.7. plūdu riska teritorijas; 

1.8. ap aizsprostiem; 

1.9. ap ūdens ņemšanas vietām; 

1.10. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem; 

1.11. mežu aizsargjosla ap pilsētu. 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas: 

2.1. aizsargjoslas autoceļiem; 

2.2. aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (līdz 20 kV); 

2.3. aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (no 20 līsz 110 kV); 

2.4. aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (virs 110 kV); 

2.5. aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 

2.6. aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām 

un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem 

un posteņiem; 

2.7. aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem; 

2.8. aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem; 

2.9. aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm; 

2.10. nacionālās nozīme transporta teritorijas. 

3. Sanitārās aizsargjoslas: 

3.1. ap kapsētām; 

3.2. ap atkritumu izgāztuvēm; 

89


3.3. atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem. 

4. Drošības aizsargjoslas: 

4.1. aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu produktu vadiem, 

noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem; 

4.2. aizsargjoslas ūdens akvatorijas augšpus un lejpus aizsprostiem. 

Ūdens objektu aizsargjoslu ģenerēšanai izmantoti pieejamie dati par gada vidējiem ūdens 

līmeņiem no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras. Saskaņā ar LVĢMA 

datiem 58 Gaujas upes ūdens līmeņa dati ar 1% varbūtību tika iegūti teorētiskajos aprēķinos, 

lietojot Gaujas – Valmieras novērojumu stacijas pagarināto datu rindu, Kocēnu pagasta upēs un 

ezeros LVĢMA hidroloģiskos novērojumus neveic. Valmieras novērojumu stacijā LVĢMA 

veic ūdens līmeņa novērojumus no 1965. gada. Gaujas upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% 

varbūtību mainās no 31,78 m Baltijas jūras sistēmā (BS) pie robežas ar Valmieras pilsētas 

teritoriju līdz 33,91 m BS pie robežas ar Vaidavas pagastu. 

Izstrādājot Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu Gaujas upes aizsargjosla tika 

noteikta un attēlota, pamatojoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 

sagatavotiem datiem un normatīvo aktu prasībām. 

Gaujas upes maksimālā ūdens līmeņa ar 10% varbūtību atzīmes Kocēnu pagasta posmā iegūtas, 

veicot teorētiskos aprēķinus, kas balstīti uz novērojumu stacijas, kas tuvākā atrodas Valmierā, 

datiem. 

Gaujas upes maksimālais ūdens līmenis ar 10% varbūtību Kocēnu pagasta teritorijā ir 32,71 m 

Baltijas jūras sistēmā (m BS) ziemeļu robežā un 30,39 m BS pagasta dienvidu robežā. 

Informācija par mērītām kabeļu sakaru līnijām pagasta teritorijā ir fragmentāra un no tām nav 

iespējams ģenerēt aizsargjoslas. Sakarā ar to, ka sakaru kabeļu izvietojums paredzēts ielu 

sarkanajās līnijās, šīs informācijas trūkumu iespējams pilnveidot detālplānojumā un ielu 

komunikāciju rekonstrukcijas projektu izstrādes laikā. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem ģenerētas 

tikai no mērītiem gāzes vadiem. 

Pēc LR Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta ierosinājumiem plānojumā 

rezervētas teritorijas jaunas satiksmes mezglu izveidošanai un esošo rekonstrukcijai valsts 

galveno autoceļu tīklā, perspektīvā pārejot uz vairāku līmeņu risinājumu vai uz apļveida 

kustību. Tā autoceļam: 

• A3 līdz krustojumam ar P18 (Valmieras pilsētas apvedceļam) – ceļu posma 

rekonstrukcija ar papildu joslām, rotāciju laukumu, drošām gājēju pārejām (pie rotācijas 

laukuma gājēju tuneļa izbūve); 

• Atrisināt pieslēgumu autoceļam V-213 valsts ceļam – rekonstruēt esošo pieslēgumu ar 

vienvirziena joslu piebrauktuve – izbrauktuve, kravas automašīnām izbraukšana uz ceļu 

A3 no jauna V-213 ceļa atzara uz rotācijas laukumu. 

Kopumā, pamatojoties uz VZD, Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldes, Valsts kultūras 

pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna, 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Kocēnu pašvaldības datiem, izstrādāti sekojoši plāni: 

Kocēnu pagastam M 1:10000; Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemiem M 1:5000. 

58 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 

vēstule Nr.4-6/1206 no 26.08.2005. 

90


4.2.6 Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu projekta izstrāde. 

Kopā ar pagasta būvvaldes speciālistiem izstrādāts Kocēnu pagasta teritorijas izmantošanas un 

apbūves noteikumu projekts. Projekta izstrādes laikā notika konsultācijas ar Valmieras rajona 

būvvaldes speciālistiem un Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna projekta autoriem. 

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu projekts tika apspriests divos publiskos 

semināros 08.06.2005. un 09.02.2006. 

4.2.7. Publiskie semināri sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros. 

Izpildot LR Ministru kabineta 19.10.2004. Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumu Nr.883 prasības, tika izpildītas sabiedriskās apspriešanas procedūras prasības. 

Iedzīvotāji, kaimiņu pašvaldības, institūcijas tika savlaicīgi informētas ar paziņojumu 

publikācijām laikrakstos 59 , ar vēstulēm un paziņojumiem pa tālruni. Sabiedriskās apspriešanas 

procedūras izpildes laikā notikuši 3 semināri: 2004.gada 17. novembrī; 2005.gada 08. jūnijā; 

2006.gada 09. februārī. Semināru laikā organizēta dalībnieku reģistrācija un protokolu 

sastādīšana. Saskaņā ar paziņojumiem laikrakstos organizēta iedzīvotāju un uzņēmēju 

priekšlikumu saņemšana un sniegtas atbildes. 

4.2.8. Vides pārskata izstrāde. 

Saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja lēmumu, par stratēģiskā ietekmes uz vidi 

novērtējuma procedūras piemērošanu teritorijas plānojumam 60 , tika veikta vides pārskata 

izstrāde. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.157 „Kartība, kādā veicams ietekmes uz vidi 

stratēģiskais novērtējums” ir veikta sabiedriskās apspriešanas procedūra 61 . 

4.3 Vadlīnijas turpmākajai plānošanai 

Aktualizējot Kocēnu pagasta teritorijas plānojumu, kā arī detalizējot to jārealizē: 

Detālie plānojumi: 

• Kocēnu ciema centram: 

o Ciema dienvidu virzienā - Dārza ielas un autoceļa A3 rajona teritorija paredzēta 

savrupmāju dzīvojamās apbūves zonai (DzS2); 

o Zonai autoceļu krustojumā V213 ar autoceļu V188; 

o Zonai starp Alejas un Ozolu ielām paredzēta sabiedrisko iestāžu apbūves zonai. 

• Rubenes ciema centram: 

o Zonai aiz ciema skolas, paredzot savienojumu autoceļu V122 ar ceļu Nr.18. 

• Brandeļu ciemam: 

o Teritorijā starp Valmieras pilsētas apvedceļu un Brandeļu ezeru; 

o Teritorijai starp Valmieras pilsētas apvedceļu, valsts autoceļu A3; 

• Apdzīvota vietai: 

o Zonai starp autoceļiem A3, P18, Nr.20 un Jumāras upīti; 

o Beites ražošanas zonai. 

59 Skatīt plānojuma IV daļas 7. sadaļu „Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas 

pārskats”. 

60 Skatīt plānojuma I daļas 2.sējuma pielikumu Nr.12 Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja vēstules kopija 

Nr.7-04/1259 par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumu piemērošanu. 

61 Skatīt plānojuma V daļu „Vides pārskats”. 

91


Izstrādājot Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumus šīs uzskaitītās detālplānojuma 

izstrādes teritorijas tiek noteiktas kā rekomendējošas detālplānojumu izstrādes teritorijas. 

Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību nosaka normatīvo aktu prasības un atsevišķos 

gadījumos detālplānojumu izstrādes nepieciešamību pamato un pieprasa Valmieras novada 

dome (skatīt III sējumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 11.nodaļu Prasības 

izstrādājamiem detālplānojumiem un 3.nodaļas Noteikumi visām teritorijām 16.punktu 

Zemesgabalu sadalīšana vai apvienošana). 

Izpētes un projekti: 

• Labiekārtojuma projekts ciema vēsturiskajam centram iekļaujot teritoriju apkārt Kocēnu 

dīķiem, ieskaitot estrādi. Pie estrādes paredzēts labiekārtots auto stāvlaukums. 

• Labiekārtojuma projekts zaļai zonai no Kocēnu dīķiem līdz Brandeļu ezeram. 

• Autoceļam A3, posmā no pagrieziena uz Sietiņezi līdz krustojumam ar autoceļu P18 

veicināt ceļu rekonstrukciju, paredzēt pazemes tuneli gājējiem. 

• Rubenes dīķu labiekārtošanas projekts kopā ar veloceliņiem. 

• Rubenē pie skolas ierīkot bērnu un sporta laukumus. 

• Rubenes ciema ūdensvada un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcijas projekts. 

• Perspektīvās ģimenes māju apbūves teritorijas ierīkošana. 

• Daudzdzīvokļu māju apbūves teritoriju vides sakārtošana un labiekārtošana. 

• Darījumu iestāžu apbūves attīstība. 

• Sabiedriskās apbūves teritorijas attīstība. 

• Kocēnu pagasta apdzīvoto vietu labiekārtošana, vides humanizācija un sadzīves 

atkritumu savākšana un utilizācija atbilstoši higiēniskajām prasībām, īpašu uzmanību 

veltot mežu teritorijām. 

• Pagasta veloceliņu trases detalizēta izpēte un projekts. 

Izstrādājot Kocēnu pagasta detālplānojumus, būvprojektus, labiekārtošanas un citus projektus, 

jāievēro Kocēnu pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu ar grozījumiem 

prasības. 

92

5. Teritorijas plānojuma kopsavilkums 

Kocēnu pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Valmieras rajona dienvidu daļā, uz dienvidiem un 

rietumiem no Valmieras pilsētas. Pēc teritorijas tas ir viens no lielākajiem Valmieras rajona 

pagastiem. Pagasta platība aizņem 185 km 2 . Attālums no pagasta centra Kocēniem līdz 

Valmieras centram ir 6 km, līdz valsts galvaspilsētai Rīgai - 100 km. Kocēnu pagasts robežojas 

ar 10 pašvaldību administratīvajām teritorijām – ar Valmieras rajona Valmieras pilsētu, 

Kauguru pagastu, Vaidavas pagastu, Dikļu pagastu, Zilākalna pagastu, Bērzaines pagastu, 

Burtnieku pagastu, Valmieras pagastu un Cēsu rajona Stalbes un Liepas pagastiem. Pagasta 

teritorijā sākas gleznainā Gaujas senleja. Robežu ar Kauguru un Liepas pagastiem veido Gaujas 

upe. Pagasta teritoriju šķērso Rīgas – Valmieras - Valkas šoseja, Valmieras – Limbažu šoseja. 

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni, Brandeļi un Rubene. Pagasta teritorijā atrodas trīs ciemi: 

Kocēnu ciems – 360,6 ha; Rubenes ciems – 118,3 ha un Brandeļu ciems – 106,8 ha. Skaistā 

daba padara pagasta teritoriju par ļoti pievilcīgu rekreācijas vajadzībām. Pagasta teritorijā aktīvi 

attīstās atpūtas bāzes, viesu māju būvniecība. Pagasta teritorijā atrodas: Gaujas Nacionālais 

parks, aizņem 4521,81 ha jeb 24,5% no pagasta kopplatības; dabas liegumi „Zilaiskalns”, 

„Vīķvēnu purvs” kopplatība – 195 ha; 3 mikroliegumi - kopplatība 49,04 ha; Ziemeļvidzemes 

biosfēras rezervāts ar kopplatību 3515,19 ha; dabas piemineklis „Dukuļu avoti”; 3 dižkoki; 

bioloģiski vērtīgas pļavas ar kopplatību 16,15 ha. 2005.gadā izstrādāti dabas aizsardzības plāni, 

Gaujas Nacionālajam parkam un dabas liegumam „Zilaiskalns”. 

Teritorijas plānojuma mērķis atrast risinājumu racionālai un drošai teritorijas izmantošanai, 

maksimāli saglabājot esošos dabas resursus. Lai atrisinātu šīs problēmas, teritorijas plānojuma 

vajadzībām izmantots topogrāfiskais plāns pagastam M 1:10 000; Kocēnu, Brandeļu un 

Rubenes ciemiem M 1:5 000. Noinventarizētas pagasta aizsargjoslas, pagasta ceļi pēc 

piederības un seguma tipa. Noinventarizēti no pašvaldības, valsts iestādēm un privātās 

mērniecības firmas pieejamie dati par inženierkomunikācijām. Ar mērķi saglabāt pagasta 

teritorijas unikalitāti, pēc padomes pasūtījuma izstrādāts ainavu plāns. Ainavu plāna 

rekomendācijas izmantotas kā pamats atļautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānu 

izstrādei. Balstoties uz veiktajiem darbiem, atrisinātas ciemu teritoriālās attīstības problēmas. 

Plānojumā precīzi nofiksētas polderu teritorijas un applūšanas teritorijas robežas. Plānojums 

iniciē valsts autoceļa A3 rekonstrukciju posmā no autoceļa V188 krustojuma līdz krustojumam 

ar autoceļu P18 (Valmieras pilsētas apvedceļš). Izdalītas pagasta teritorijas, kurām 

nepieciešams veikt detālplānojumu izstrādi. Plānojumā iestrādāti priekšlikumi par ciemu 

teritoriju labiekārtošanu un tūrisma attīstību. Paredzēts plašs veloceliņu tīkls, ieskaitot Eiro- 

Velo maršruta EV11 posmu Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Dzīvnieku kapsēta Kocēnu 

pagasta teritorijā nav paredzēta. Kocēnu pagastā pēc iedzīvotāju izsaukuma ar mirušo 

dzīvnieku savākšanu un to turpmāko likvidēšanu nodarbojas SIA „EKO VIDE” (reģ. numurs 

40103104656, Valmiera, Rūpniecības iela 1). 

Teritorijas plānojuma izstrādes process notika saskaņā ar likumdošanā noteikto sabiedriskās 

apspriešanas procedūru. Sabiedrība savlaicīgi tika informēta ar paziņojumiem republikas 

laikrakstā, rajona un pašvaldības laikrakstos („Latvijas Vēstnesis”, Valmieras rajona laikrakstā 

„Liesma”, „Kocēnu Vēstis”). Kocēnu pagasta teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar LR 

12.06.2002 likumu “Teritorijas plānošanas likums” un LR Ministru kabineta 19.10.2004. 

noteikumiem Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 

93


GROZĪJUMU APRAKSTS 

IEVADS 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam grozījumi ir Kocēnu 

pagasta teritorijā noteiktās plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas un izmantošanas 

aprobežojumu izmaiņas saskaņā ar LR MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883 „Vietējās 

pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 5.punktu un 47.punktu. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam grozījumi izstrādāti, 

pamatojoties uz Kocēnu pagasta padomes 18.12.2008. sēdes lēmumu (sēdes protokola izraksts 

Nr.12, (6.§)) „Par Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, 

izstrādes vadītāja un darba uzdevuma apstiprināšanu) un apstiprināto Darba uzdevumu Kocēnu 

pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadma grozījumu izstrādei. 

Teritorijas plānojuma grozījumi izstrādāti saskaņā ar MK 19.10.2004. (ar grozījumiem) 

noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un citiem 

saistošajiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar teritorijas plānošanu. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam grozījumiem ir šādas 

sastāvdaļas: 

1. Paskaidrojuma raksts (grozījumu apraksts): 

• Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu risinājumu apraksts un pamatojums. 

2. Grafiskā daļa: 

• Spēkā esošā karte (plāns) „Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām” M 

1: 10 000 (izpildītājs: SIA „Reģionālo Pētījumu un Plānošanas centrs”). 

• Vienkāršotā topogrāfiskā karte M 1: 10 000, kas izmantota Kocēnu pagasta teritorijas 

plānojuma grozījumu sagatavošanā (izpildītājs: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas 

aģentūra). 

• Karte (plāns) „Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un 

aizsargjoslas”, kurā parādīta Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ar 

grozījumiem (M 1: 15 000) un „Kocēnu, Brandeļu un Rubenes ciemu teritorijas plānotā 

(atļautā) izmantošana un aizsargjoslas”, kurā parādīta Kocēnu pagasta ciemu plānotā 

(atļautā) teritorijas izmantošana ar grozījumiem (M 1: 7000), kā arī applūstošās teritorijas 

gar Gaujas upi. 

3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar grozījumiem. 

Kocēnu pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar grozījumiem. 

4. Pārskats par Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi: 

• Kocēnu pagasta padomes lēmumi par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes 

uzsākšanu, Darba uzdevumu apstiprināšanu, sabiedriskās apspriešanas organizēšanu un 

teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu. 

• Sabiedriskās apspriešanas materiāli. 

• Ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu 

priekšlikumiem un iebildumiem. 

95


• Institūciju sniegtā informācija, nosacījumi un atzinumi. 

• Ziņojums par institūciju nosacījumu ievērošanu. 

• Ziņojums par Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu atbilstību augstāka 

plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma prasībām. 

• Cita informācija, kas izmantota Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu 

izstrādei. 

1. KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2007.- 

2019.GADAM GROZĪJUMU PAMATOJUMS UN 

IZSTRĀDES MĒRĶI 

1.1. Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.g. grozījumu 

pamatojums 

1.1.1. 18.12.2008. apstiprinātais Darba uzdevums teritorijas plānojuma grozījumu 

izstrādei 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam grozījumu pamatojums 

noteikts ar Kocēnu pagasta padomes lēmuma (sēdes protokola izraksts Nr.12, (6.§)) „Par 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, izstrādes vadītāja un 

darba uzdevuma apstiprināšanu” 1.pielikuma Darba uzdevums Kocēnu pagasta teritorijas 

plānojuma 2007.-2019.gadam grozījumu izstrādei 1.punktu: 

• fizisko un juridisko personu iesniegumi/priekšlikumi; 

• Kocēnu pagasta padomes Tautsaimniecības komitejas priekšlikumi; 

• grozījumi „Aizsargjoslu likumā” (05.02.1997.). 

1.1.2. Grozījumi normatīvajos aktos 

06.03.2008. grozījumi „Aizsargjoslu likumā” (05.02.1997.) nosaka, ka vietējo 

pašvaldību padomes/domes izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk 

kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi Aizsargjoslu likuma 1., 7. un 

37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai 

nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši Aizsargjoslu likumā 

paredzētajam. 

1.1.3. Citi precizējumi un labojumi spēkā esošā Kocēnu pagasta teritorijas 

plānojumā 

Teritorijas plānojuma grozījumos tiek veikti dažādi labojumi un precizējumi Kocēnu 

pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.gadam Saistošajos noteikumos Nr.2/2007, kas 

stājušies spēkā 2007.gada 18.septembrī. 

1.2. Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 2007.-2019.g. grozījumu 

izstrādes mērķi 

• Aktualizēt un precizēt spēkā esošo Kocēnu pagasta teritorijas plānojumu, par 

pamatu ņemot aktualizētu pagasta vienkāršoto topogrāfisko karti un nekustamo īpašumu 

kadastra datus. 

96


• Paredzēt daļēju pagasta teritorijas plānotās izmantošanas un zonējumu veidu maiņu, 

pamatojoties uz fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un Kocēnu pagasta 

padomes lēmumiem. 

• Pārskatīt un labot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu. 

• Precizēt visa veida aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam un aizsargjoslu 

noteikšanas metodikām. 

2. KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2007.- 

2019.GADAM GROZĪJUMU APRAKSTS 

2.1. Grozījumi, pamatojoties uz grozījumiem LR normatīvajos aktos 

06.03.2008. grozījumi Aizsargjoslu likumā (spēkā ar 01.04.2008.) nosaka, ka applūstošā 

teritorija likuma izpratnē ir ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai 

plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un, kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības 

nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši Ministru kabineta 

izdotai virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu noteikšanas metodikai. 

Gaujas upes maksimālā ūdens līmeņa ar 10% varbūtību atzīmes Kocēnu pagasta posmā 

tika iegūtas, veicot teorētiskos aprēķinus, kas balstīti uz novērojumu staciju datiem. 

Gaujas upes maksimālais ūdens līmenis ar 10% varbūtību Kocēnu pagasta teritorijā ir 

32,71 m Baltijas jūras sistēmā (BS) ziemeļu robežā un 30,39 m BS pagasta dienvidu robežā. 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumi: 

• „Grafiskajā daļā” 

Kartē (plānā) „Kocēnu pagasta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un 

aizsargjoslas” grozīta Gaujas upes aizsargjosla, nosakot Gaujas upes applūstošās teritorijas 

Kocēnu pagasta teritorijā, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 

veiktajiem aprēķiniem atbilstoši MK 03.06.2008. noteikumiem Nr.406 „Virszemes 

ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”. 

• „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” 

6.nodaļas Aizsargjoslas 61.1.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 61.1.1.p. tabula 

izteikta šādā redakcijā „vai ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens 

līmenim” pagasta lauku teritorijā. 

2.2. Grozījumi, pamatojoties uz Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma 

grozījumu Darba uzdevumu 

Pamatojoties uz Kocēnu pagasta Tautsaimniecības komitejas priekšlikumiem un 

Kocēnu pagasta padomes lēmumiem un teritorijas plānojuma grozījumu izstrādātāju 

ieteikumiem, teritorijas plānojumā tika veikti šādi grozījumi: 

1. Ņemot vērā fizisko un juridisko personu iesniegumus pirms teritorijas plānojuma grozījumu 

1.redakcijas apstiprināšanas, uzsākot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi: 

97


Zemesgabala 

nosaukums 

Zemesgabala 

kadastra numurs 

Plānotā (atļautā) 

teritorijas 

izmantošana 

„Jaunlapaiņi” 9664 008 0144 Mežsaimniecībā 

izmantojamās 

teritorijas (MS); 

Aizsargājamās ainavu 

apbūves zona (LS-3) 

„Lejas Robiņi” 9664 008 0086 Aizsargājamās ainavu 


„Kumeliņi” 9664 008 0318 Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

„Vidēni” 9664 008 0435 Mežsaimniecībā 

izmantojamās 

teritorijas (MS) 

„Lejas Oši” 9664 008 0452 Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

„Kalna Robiņi” 9664 008 0325 Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

„Jaunosīši” 9664 008 0342 Aizsargājamās ainavu 


Mežsaimniecībā 

izmantojamās 

teritorijas (MS) 

„Mārčiņas” 9664 015 0109 Savrupmāju 

dzīvojamās apbūves 

zona (DzS) 

„Kastaņi” 9664 008 0436 Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

„Cipuļi” 9664 002 0013 Aizsargājamās ainavu 


„Astras 1” 9664 008 0156 

9664 008 0157 

9664 008 0312 

Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

„Smiltāji” 9664 009 0035 Mežaparka apbūves 

zona (DzP) 

„Birumi” 9664 009 0125 Jauktas dzīvojamās un 

darījumu iestāžu 

apbūves zona (JC) 

Ar grozījumiem 

plānotā (atļautā) 

teritorijas 

izmantošana 

Darījumu iestāžu 

apbūves teritorija (D) 

Lauksaimniecībā 

izmantojamā teritorija 

(L) 

Savrupmāju 


teritorija (DzS2) 

Mežaparka apbūves 

teritorija (DzP) 

Savrupmāju 





Jaukta dzīvojamā un 


apbūves teritorija 

(JDzD) 




(JDzD) 

Savrupmāju 






(JDzD) 

Savrupmāju 



Kocēnu ciema 

teritorijā, ārpus ciema 

teritorijas – 

lauksaimniecībā 


(L) 

Savrupmāju 



Jaukta rūpniecības un 



(JRD) 




(JRD) 

98


„Sprīdīši 4” 9664 009 0061 Savrupmāju 


zona (DzS) 




(JRD) 

1.1. Pamatojoties uz atsevišķu fizisko personu iesniegumiem precizētas nacionālas nozīmes 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes, saskaņā ar Valsts Zemes dienesta sagatavoto 

informāciju par Kocēnu pagastā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvo 

novērtējumu ballēs (skatīt 2.pielikumu). 

2. Teritorijas plānojuma grozījumos noteikts jauns teritorijas izmantošanas veids (zonējums) – 

Personisko palīgsaimniecību teritorijas (P), saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību 

zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (29.03.1995.) un likumu 

„Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” (21.11.1990.): 

Zemesgabala 

nosaukums 

Zemesgabala 



teritorijas 

izmantošana 

„Aizupes” 9664 011 0033 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 

teritorijas (LS) 

„Avotiņi” 9664 014 0068 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 


„Brendiķi 1” 9664 004 0167 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 


„Lazdas 1” 9664 002 0119 Ciemu apbūves zona 

(DzS-2) 

„Rubenes centrs” 9664 015 0107 Ciemu apbūves zona 

(DzS-2) 

„Slokas 1” 9664 014 0064 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 


„Veczeltiņi 1” 9664 013 0024 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 


„Zeltiņi 1” 9664 013 0032 Lauksaimniecībā 

izmantojamās 




teritorijas 

izmantošana 

Personiskās 

palīgsaimniecības 

teritorijas (P) 

Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



„Sandaru iela 6” 9664 015 0201 Personiskās 



„Krumpiņas 1” 9664 013 0047 Ciemu apbūves zona 

(DzS-2) 

„Cerības dārziņi” 9664 009 0055 Darījumu iestāžu 

apbūves zona (JD) 

„Kocēnu dārziņi” 9664 008 0138 

9664 008 0176 

Vasarnīcu un 

dārzkopības sabiedrību 

apbūves zona (DzV) 

„Rubenes mazdārziņi” 9664 015 0141 Vasarnīcu un 

dārzkopības sabiedrību 

Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 



Personiskās 


99


9664 015 0155 

apbūves zona (DzV) 

Daudzstāvu dzīvojamās 

apbūves zona (DzD) 


3. Citas atsevišķu Kocēnu pagasta teritorijas daļu plānotās (atļautās) izmantošanas veidu 

(zonējumu) izmaiņas, kas balstītas uz augstāku plānošanas līmeņa teritorijas plānojuma 

vadlīnijām un teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes vadītāja un grozījumu 

izstrādātāju ieteikumiem: 

Zemesgabala 


Plānotā (atļautā) teritorijas 

izmantošana 

Ar grozījumiem plānotā (atļautā) 

teritorijas izmantošana 

9664 009 0144 Līnijbūvju izbūves teritorijas (L) Darījumu iestāžu apbūves teritorija (D) 

9664 015 0142 Vasarnīcu un dārzkopības 

sabiedrību apbūves zona (DzV) 

Daudzstāvu dzīvojamās apbūves 

teritorija (DzD) 

9664 015 0186 Rūpniecības objektu apbūves 

zona (RR) 

Tehniskās un komunālās apbūves 

teritorija (T) 

Kocēnu pamatskolas 

teritorija 

Mežaparka teritorija (ZMP) Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorija 

(S), izņemot dīķi un parka teritoriju 

9664 015 0106 Jaukta dzīvojamās un darījumu 

iestāžu apbūves zona (JC) 



9664 008 0140 Mežaparka teritorijas (ZMP) Mežaparka apbūves teritorija (DzP) 





9664 009 0003 Mežaparka teritorijas (ZMP) Mežsaimniecībā izmantojamā teritorija 

(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 


(M) 

9664 008 0002 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Lauksaimniecībā izmantojamā teritorija 

(L) 


(L) 

100


Mežaparku teritorija (ZMP) 


(L) 


Mežsaimniecībā izmantojamā teritorija 

(M) 


(L) 



(M) 


(L) 



(M) 

9664 008 0106 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Mežaparku teritorija (ZMP) 

Ciemu apbūves zona (DzS2) 


(L) 


(M) 


(L) 


(L) 


(L) 


(M) 


(L) 


(L) 


(M) 


(L) 


(L) 


(L) 


(M) 




(L) 


(M) 


(L) 


(L) 


(M) 


(L) 

101



(M) 


(L) 

9664 013 0073 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Lauksaimniecībā izmantojamās 

teritorijas (L) 


(M) 


(L) 


(M) 

9664 013 0047 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Personiskās palīgsaimniecības 



(L) 


(L) 


(L) 


(M) 


(L) 

9664 002 0045 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 

(DzM) 

9664 002 0119 Blīvas apbūves zona (DzS-1) Personiskās palīgsaimniecības 


4. Veicot tehniskas korekcijas, precizējumus un papildinājumus: 

4.1. „Grafiskā daļā” un „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” mainīti šādi 

atsevišķu teritorijas izmantošanas veidu (zonējumu) nosaukumi: 

Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana 

pirms grozījumiem 

Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana 

pēc grozījumiem 

Savrupmāju dzīvojamās apbūves zona (DzS): 

- blīvas apbūves zona (DzS-1) 

- ciemu apbūves zona (DzS-2) 

Savrupmāju apbūves teritorija (DzS): 

- blīvas apbūves zona (DzS1) 

- ciemu apbūves zona (DzS2) 

Vasarnīcu un dārza māju apbūves zona (DzV) Dārza māju apbūves teritorija (DzV) 

Sabiedrisko iestāžu apbūve zona (JS) Sabiedrisko iestāžu apbūves teritorija (S) 

Darījumu iestāžu apbūves zona (JD) 

Darījumu iestāžu apbūves teritorija (D) 

Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves 

apbūves teritorija (JC) 

teritorija (JDzD) 

Jaukta rūpniecības un darījumu iestāžu Jaukta rūpniecības un darījumu iestāžu apbūves 

apbūves zona (JR) 

teritorija (JRD) 

Rūpniecības objektu apbūves zona (RR) Apvienota ar JRD zonējumu 

Tehniskās apbūves zona (RT) 

Tehniskās un komunālās apbūves teritorija (T) 

Līnijbūvju izbūves teritorijas (L) 

Satiksmes infrastruktūras teritorija (ST) 

Atklāto telpu izbūves teritorijas (Z): 

Ūdens baseina teritorijas (ZŪ) 

Atklāto telpu teritorijas (Z): 

Ūdens teritorija (ZŪ) 

Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas Lauksaimniecībā izmantojamā teritorija (L): 

(LS): 

- lauksaimniecībā izmantojamā teritorija īpaši 

- perspektīvo ciemu apbūves zona (LS); 

- apbūves zona gar ceļiem (LS-1); 

aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā un 

ainavu aizsardzības zonā (L1) 

- pie ciemu apbūves zona (LS-2); 

- aizsargājamās ainavu apbūves zona (LS-3) 

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas Mežsaimniecībā izmantojamā teritorija (M), t.sk. 

102


(MS) 

purvu teritorija (MP) 

- Personiskās palīgsaimniecības teritorija (P) 

4.2. Ņemot vērā, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas 

dokuments, „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” svītrotas atsauces uz 

konkrētiem normatīvajiem aktiem, norādot, ka attiecīgo jautājumu jārisina normatīvajos aktos 

noteiktā kārtībā. 

4.3. „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” svītrotas šādas nodaļas: 

4.3.1. Ievads. 

4.3.2. Lietošanas pamācība. 

4.4. „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” svītrots šāds pielikums: 

4.4.1. 4.pielikums. Mikroliegumu robežu apraksts. Pielikums teritorijas plānojuma 

grozījumos svītrots saskaņā ar LR MK 2001.gada 30.janvāra noteikumu 

Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi” 41.punktu. 

4.5. „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” izveidotas atsevišķas jaunas 

nodaļas, kuras izteiktas šādā redakcijā: 

4.5.1. 3.nodaļa. Noteikumi visām teritorijām. 

4.5.2. 4.nodaļa. Noteikumi inženierkomunikācijām. 

4.5.3. 6.nodaļa. Aizsargjoslas. 

4.5.4. 3.nodaļa Zonējums un plāns pārcelta uz 8.nodaļu Atsevišķu teritoriju 

izmantošanas noteikumi. 

4.6. „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” svītroti šādi nodaļu punkti un 

nodaļas papildinātas ar šādiem jauniem punktiem: 

Nodaļas Dzēstie punkti Jaunie nodaļas punkti 

1. 2.nodaļa 1.8. Esošie neatbilstošie - 

Pamatnostādnes un zemesgabali 

skaidrojumi 

1.10. Grozījumi 

1.11. Izņēmumi 

1.12. Detālplānojumi 

3.nodaļa Zonējums un 

plāns 

4. 3.nodaļa Noteikumi 

visām teritorijām 

4.18.1. Skatlogi 

4.18.2. Izkārtnes, reklāmas, 

sludinājumi un citi 

informatīvi materiāli 

4.18.3. Markīzes 

4.22. Prasības teritorijas, 

ēku un būvju uzturēšanai 

4.22.3. Namīpašumu un 

apsaimniekojamo teritoriju 

uzturēšana 

4.22.4. Dabas resursu 

apsaimniekošana 

4.22.5. Ainavas 

saglabāšana 

4.22.6. Apstādījumu 

19. Stāvu skaits 

29. Skatlogi, reklāmas, 

markīzes 

35. Meži, apstādījumi un 

atsevišķi koki 

43. Lauksaimniecības un 

meža zemju transformācija 

44. Prasības applūstošām 

teritorijām 

45. Ūdenstilpju 

apsaimniekošanas 

noteikumi 

103


apsaimniekošanas 

noteikumi 

4.22.7. Būvniecības un 

remonta 

darbi 

apstādījumos 

4.nodaļa Noteikumi 

inženierkomunikācijām 

6.nodaļa Aizsargjoslas 

6. 7.nodaļa Būvtiesību 

īstenošanas kārtība 

7. 8.nodaļa Atsevišķu 

teritoriju izmantošanas 

noteikumi 

9. 10.nodaļa Īpaši 

aizsargājamās dabas 

teritorijas 

11.nodaļa Prasības 

izstrādājamiem 

detālplānojumiem 

4.29. 

Inženierkomunikācijas un 

iekārtas 

4.31. Attālumi starp 

inženierkomunikācijām 

4.33. Aizsargjoslas 

4.33.3. Sanitārās 

aizsargjoslas 

d) Minimālie attālumi ap 

sēņu audzētavām 

e) Pieļaujamais vibrācijas 

lielums dzīvojamās un 

publiskās ēku telpās 

Drošības aizsargjoslas: 

a) Aizsargjoslas ap naftas 

un naftas produktu vadiem, 

noliktavām un krātuvēm 

Dzēsti visi nodaļas punkti. - 

7.10. Rūpniecības objektu 

apbūves zona (RR) 

9.1. Vispārīgie noteikumi 

9.2. Valsts aizsardzībā 

esošo aizsargājamo 

teritoriju saraksts 

10.1. Izstrādes kārtība 

10.2. Detālplānojuma 

stāšanās spēkā 

47. Ūdensapgāde 

48. Kanalizācija 

49. Elektroapgāde 

50. Siltumapgāde un gāzes 

apgāde 

51. Lietus ūdens 

novadīšanas sistēmas 

52. Citas komunikācijas 

60. Vispārīgie jautājumi 

64.1. Aizsargjoslas ap 

aizsprostiem 

85. Personiskās 



94. Citi izmantošanas 

noteikumi 

95. Vispārīgas prasības. 

96.Prasības 

detālplānojumu izstrādei. 

97. Detālplānojumu 

realizācijas kārtība. 

104


3. GROZĪJUMI, KAS VEIKTI, IZSTRĀDĀJOT 

TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪJUMU GALĪGO 

REDAKCIJU 

3.1. Grozījumi, pamatojoties uz fizisko personu iesniegumiem 

sabiedriskās apspriešanas otrajā posmā 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriedes otrā posmā 

saņemti pieci fizisko un juridisko personu iesniegumi/priekšlikumu par nekustamo īpašumu 

plānoto (atļauto) teritoriju izmantošanas veidu (zonējumu) maiņu: 

Zemesgabala 

nosaukums 

Zemesgabala 



teritorijas 

izmantošana 

„Palejas” 9664 008 0437 Pie ciemu apbūves 

zona (LS-2) 

- 9664 008 0106 Lauksaimniecībā 


(L) 

Atklāto telpu izbūves 

teritorija (Z): 

mežaparku teritorija 

(ZMP) 

„Hermaņi” 9664 008 0010 Lauksaimniecībā 


(L) 

Dārza iela 16 9664 008 0149 Lauksaimniecībā 


(L) 

Dārza iela 13 9664 008 0148 Lauksaimniecībā 


(L) 

„Vīksnas” 9664 008 0147 Lauksaimniecībā 


(L) 

- 9664 008 0253 

(zemesgabala daļai 

ārpus valsts galvenā 

autoceļa aizsargjoslas) 

Atklāto telpu izbūves 



(ZMP) 

- 9664 008 0548 Atklāto telpu izbūves 



(ZMP) 

- 9664 008 0132 Savrupmāju 


teritorija (DzS): 

ciemu apbūves zona 

(DzS2) 



teritorijas 

izmantošana 

Savrupmāju 




(DzS2) 

Savrupmāju 




(DzS2) 




(JRD) 




(JRD) 




(JRD) 




(JRD) 

Savrupmāju 



blīvas apbūves zona 

(DzS1) 

Sabiedrisko iestāžu 

apbūves teritorija (S) 



105


3.2. Grozījumi, pamatojoties uz grozījumiem LR normatīvajos aktos 

3.2.1. Grozījumi „Aizsargjoslu likumā” (redakcija uz 01.07.2009.) 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izmaiņas: 

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” (TIAN) un „Grafiskā daļā” grozīti 

šādu aizsargjoslu veidu platumi: 

• ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem (TIAN 62.2.p.); 

• ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem ((TIAN 62.4.p.); 

• ekspluatācijas aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem (TIAN 62.8.p.). 

3.2.2. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par nacionālas nozīmes 

lauksaimniecības teritorijām 


Saskaņā ar LR MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.689 „Noteikumi par nacionālas 

nozīmes lauksaimniecības teritorijām” (ar kuriem spēku zaudē LR MK 14.02.2006. noteikumi 

Nr.142 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”), kas stājās spēkā ar 

2009.gada 1.jūliju, atceltas no Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumiem nacionālas 

nozīmes lauksaimniecības teritorijas un dzēsts zonējuma veids Ln – nacionālas nozīmes 

lauksaimniecības teritorijas. 

Augstāk minētajos Ministru Kabineta noteikumos definēts kādiem nosacījumiem atbilst 

nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas - nogabala zemes kvalitatīvais novērtējums šo 

noteikumu 1.pielikumā minēto pašvaldību teritorijās nav zemāks par 60 ballēm un nogabala 

platība nav mazāka par 50 ha. Kocēnu pagasta teritorijā nav lauksaimniecības zemes, kas 

atbilstu šādiem nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju kritērijiem. 

3.2.3. Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 „Par 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu papildinājums: 

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (TIAN) un „Grafiskā daļā” 

papildināti ar valsts aizsardzības sarakstā iekļautu kultūras pieminekli: 

• valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Mujānu Izglītības biedrības nams; 

aizsargjosla noteikta – 500 m. 

3.3. Grozījumi, pamatojoties uz institūciju atzinumiem par teritorijas 

plānojuma grozījumu 1.redakciju 

3.3.1. Grozījumi saskaņā ar AS „Latvijas valsts meži” atzinumu 


„Grafiskā daļā” veiktas šādas izmaiņas valsts mežu teritorijās: 

Zemesgabala kadastra Nr. Plānotā (atļautā) zemesgabala 

izmantošana TPL grozījumu 

1.redakcijā 

9664 009 0096 Atklāto telpu izbūves 


Plānotā (atļautā) zemesgabala 

izmantošana TPL grozījumu 

galīgā redakcijā 


izmantojamā teritorija (M) 

106


mežaparku teritorija (ZMP) 

9664 009 0104 Savrupmāju apbūves 

teritorija (DzS) 


izmantojamā teritorija (M) 

3.3.2. Grozījumi saskaņā ar SIA „Lattelecom” atzinumu 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izmaiņas un papildinājumi: 

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” grozīti aizsargjoslu platumu gar 

elektronisko sakaru tīkliem saskaņā ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā. 

„Grafiskā daļa” papildināta ar optiskā kabeļa trasi Kocēni – Vaidava. 

3.3.3. Grozījumi saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona atzinumu 

Kocēnu pagasta teritorijas plānojuma grozījumu papildinājumi: 

„Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos” noteikti konkrēti aizsargjoslu 

platumi pagasta centralizētām ūdens ņemšanas vietām (TIAN 61.4.p.). 

„Grafiskā daļa” papildināta ar ūdens ņemšanas vietu ķīmisko aizsargjoslu. 

3.3.4. Grozījumi saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes 

biosfēras rezervāta administrācijas atzinumu 


„Grafiskā daļā” precizēta virszemes ūdensobjektu aizsargjosla gar Gaujas upi. 

107

Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Paskaidrojuma raksts - KocÄnu novads