Paskaidrojuma raksts - Kocēnu novads

KOCĒNU PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2019. gadam
robežās no 0,1 līdz 0,5 mm) kvarca smilts, kurā kopējais SiO 2 saturs ir 98 %. Nevēlamais
dzelzs trioksīda (Fe 2 O 3 ) saturs sasniedz 0,11%. Šo smilti pēc bagātināšanas ir iespējams
izmantot kā izejvielu stikla ražošanai, kā arī pielietot metālliešanas veidnēs. Laukuma platība -
350 ha. Tā robežās prognozēto P kategorijas krājumi apjoms 20 milj. m 3 . Tā kā izdalītais
laukums atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, un daļēji arī Gaujas krasta aizsargjoslā, tad
nekādi turpmākie izpētes darbi šajā teritorijā nav veikti.
Pagasta plānojumā atradni „Dukuļi” nav paredzēts izmantot, jo atradne atrodas Gaujas
nacionālā parka teritorijas dabas lieguma zonā.
Kūdra.
Reljefa saposmotība un apgrūtinātā notece ir veicinājusi purvu attīstību. Atradnes aizņem
reljefa pazeminājumus – starpdrumlinu, starppauguru, glaciokarsta un cita veida ieplakas.
Pagasta teritorijā pēc Kūdras fonda, kas sagatavots uz 1980. gada 1. janvāri, datiem atrodas 51
kūdras atradnes vai to daļas. Jāatzīst, ka lauku darbi, kas saistīti ar pagasta kūdras atradņu
apzināšanu, veikti pagājušā gadsimta divdesmito un piecdesmito gadu beigās. Izņēmums ir
tikai Teterkalna – Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves purva daļa un Lielais IV, kuru detālā
izpēte izdarīta attiecīgi 1993. un 1958. gadā. Tādēļ dati par atradnēm ir aptuveni un to
precizēšanai būtu nepieciešami papildus pētījumi. Šī iemesla dēļ kūdras atradņu izvietojums
kartē parādīts shematiski un to robežas ir aptuvenas. Visu, izņemot Teterkalna – Mucenieku,
Jaunkalnu I, Dzelves un Lielais IV, atradņu kūdras krājumi aplēsti atbilstoši prognožu P
kategorijai. Kūdras ieguve agrāk notikusi atradnē Lielais IV, kur tā pārtraukta 1996. gadā.
Kūdru šajā atradnē ieguva SIA “Zilākalna kūdra”.
Izvērtējot Kūdras fonda datus jāsecina, ka kūdras atradņu platība mainās no diviem līdz 498 ha,
bet kūdras dziļumi svārstās no 0,5 līdz 8,5 m. Visu atradņu kopplatība ir lielāka par 3000 ha un
tajās sakopoti 28,4 milj. m 3 lieli kūdras resursi. Lielākās kūdras atradnes ir Teterkalna –
Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves (Nr. 2610, 1537, 1558) un Lielais II (Nr. 1466), kas
pagastā atrodas tikai daļēji, un Lielais IV (Droņu) (Nr.1522). Šo atradņu platības to nulles
robežās ir lielākas par 250 ha. Pārējās atradnes ir salīdzinoši nelielas. Lielākās platības atradnēs
veido zemā tipa kūdra, kuru var rekomendēt izmantot kā mēslojumu. Augstā un pārejas tipa
atradņu kūdru, iespējams izmantot kā mēslojumu, bet augstā tipa kūdru ar mazu sadalīšanās
pakāpi - kā pakaišus.
Teterkalna – Mucenieku, Jaunkalnu I, Dzelves (Nr. 2610, 1537, 1558) atradne izpētīta
atbilstoši A kategorijas prasībām. Izpētes tīkls tās augstā tipa daļā ir 100 x 100 m, bet zemā tipa
daļā 100 x 800 m. Zemā tipa iecirkni var rekomendēt detālākai izpētei. Augstā tipa iecirkni var
nosusināt ar pašteci, bet zemā tipa iecirkni – ar atsūknēšanas palīdzību.
Mazāko atradņu (