TUMES PAGASTA PADOME - Rīgas Plānošanas Reģions

T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T E RR II I T OO RR II I JJ J AA SS PP L ĀĀ NN OO JJ J UU MM SS 22 00 00 77 .. . -- - 22 00 11 99 .. . GG AA DD II I E MM
I.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS
Kristālisko pamatklintāju, kas atsegts 1264 m dziļumā, šinī apvidū veido daudzveidīgi intruzīvie
ieži – granīti, gabroīdi u.c. Vidējo kompleksu – pirmskvartāra nogulumu segu veido ķīmiskās
izgulsnēšanas un klastiskie (drupu) ieži.
Tumes pagastā konstatēti tikai pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta veidojumi, kuri kopā ar
pēcleduslaikmeta nogulumiem veido kvartāra nogulumu segu.
Visvecākie kvartāra perioda veidojumi – glacigēnie nogulumi (morēna) aizņem lielāko pagasta
teritorijas daļu un bieži atsedzas zemes virspusē. Morēnu veido vidēji blīva, neviendabīga mālsmilts
ar smilšainu un smilšainu un granšainu fluvioglaciālo nogulumu
Pazemes ūdeņi pagasta teritorijā sastopami līdz 1250 m dziļumam dažāda vecuma
porainajos un plaisainajos kvartāra un pirmskvartāra nogulumos.
Kopumā pagasts ir labi nodrošināts ar pazemes saldūdeņu krājumiem, jo jebkurā vietā var
atrast nepieciešamo ūdens daudzumu.
Pagasta teritorijas lielākajā daļā zemes virskārtu veido morēnas smilšmāls un mālsmilts,
kuros daudzviet iekļautas ar ūdeni piesātinātas nelielas iegulas un lēcas. Filtrācijas īpašības un
ūdens bagātība starpmorēnu iegulās ir samērā mainīga, kas saistīts ar iežu sastāva izmaiņām.
Kopumā jāatzīmē, ka smilšaino kvartāra horizontu (kā grunts, tā arī spiedienūdeņu)
nevienmērīgais, lielākoties arī nelielais biezums, un daudzviet neaizsargātība no piesārņojuma, ļauj
šos horizontus izmantot pārsvarā tikai zemnieku saimniecību un daudz retāk nelielu objektu ūdens
apgādes vajadzībām, ierīkojot grodu akas.
Centralizētā ūdensapgādē izmantojami artēziskie ūdens horizonti, kas ieguļ pirmskvartāra
nogulumos. Pagasta dienvidu daļā šie ūdens horizonti ieguļ 10 - 15 m dziļumā, bet ziemeļu daļā –
jau 40 - 50 m no zemes virsmas.
Dienvidu daļā vistuvāk zemes virspusei tieši zem kvartāra segas ieguļ Kursas – Jonišķu –
Amulas ūdens horizonts, kura plaisainajiem dolomītiem piemīt laba ūdenscaurlaidība un tajos
ietvertos ūdens avotus būtu iespējams izmantot ūdens apgādes vajadzībām. Taču, visticamāk vājās
aizsargātības un ierobežotas izplatības dēļ, šis ūdens horizonts pagaidām netiek izmantots.
Par galveno ūdens ieguves avotu visā pagasta teritorijā uzskatāms Amatas –Arukilas ūdens
horizontu komplekss, kura terigēnajos iežos ietverti ļoti lieli pazemes ūdens krājumi. Visi Amatas –
Arukilas kompleksā ietilpstošie ūdens horizonti satur hidrokarbonātu vai hidrokarbonātu sulfātu
kalcija magnija tipa saldūdeņus, kuros sausnes daudzums (mineralizācija) parasti nepārsniedz
normas robežas (1 g/l). Tomēr kopumā ūdens kvalitāte kompleksa griezumā un platībā nav
viendabīga: vietām pēc sulfātu – līdz 580 mg/l (norma 250 mg/l) un dzelzs satura – līdz 3,7 mg/l
(norma 0,2 mg/l) tas neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.
TUMES PAGASTA PADOME
28
SIA ‘’NAGLA IF”