TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

T U M E S P A G A S T A P A D O M E 

T u k u m a r a jj o n a 

TUMES PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2007.. – 2019.. gadiiem 

G aa l aa rr ee d aa kk cc i j aa 

I. daļa 

Paskaidrojuma raksts 

2007

T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T E RR II I T OO RR II I JJ J AA SS PP L ĀĀ NN OO JJ J UU MM SS 22 00 00 77 .. . -- - 22 00 11 99 .. . GG AA DD II I E MM 

I.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS 

APSTIPRINĀTS: 

Ar Tumes pagasta padomes 

2007. gada 17. aprīļa sēdes 

lēmumu (prot izr sēde Nr.4 1.#.) 

T u k u m a r a jj o n a 

TUMES PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2007..-2019..gadiiem 

Gala redakcija 

I. daļa 


Tumes pagasta padomes priekšsēdētājs 

A.Driķis 

SIA NAGLA IF valdes locekle 

Projekta izstrādes vadītāja 

I. Pivare 

2 0 0 7 . g a d a n o v e m b r i s 

TUMES PAGASTA PADOME 

2 

SIA “ NAGLA IF”



I. daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS 

1. sējums 


PROJEKTA SASTĀ VS 

II. daļa PĀRSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI 

1. sējums 

Lēmumi, sabiedriskās apspriešanas materiāli 

2. sējums 

Fizisko un juridisko personu priekšlikumi 

3. sējums 

Institūciju sniegtā informācija un nosacījumi 

4. sējums 

Institūciju sniegtie atzinumi 

III. daļa TUMES PAGASTA PADOMES 

NOTEIKUMI NR. 

11.2007.SAISTOŠIE 

„ TUMES TERITORIJAS PLĀ NOJUMA GRAFISKĀ DAĻ A, 

IZMANTOŠANAS UN APBŪ VES NOTEIKUMI” 

1. sējums 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 

Kopējie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 

2. sējums 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI 

Atsevišķu teritoriju izmantošanas un apbūves noteikumi 

3. sējums 

GRAFISKĀ DAĻA 

Karte „Teritorijas pašreizējā izmantošana” 

Karte –„Topogrāfiskā karte” 

Karte –„Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” 

(ar aizsargjoslām un apdzīvotām vietām) 

Izmantotas pagasta mājas lapā ievietotās fotogrāfijas u.c. 


3 

SIA “ NAGLA IF”



SATURA RĀDĪTĀJS 

SATURA RĀDĪTĀJS 4 

IEVADS 7 

LIKUMDOŠANA 8 

1. TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 11 

2. IZSTRĀDES PAPATOJUMS 15 

2.1. UZSĀKTA IZSTRĀDE 15 

2.2. PAMATPRINCIPI 16 

2.3. MĒRĶI 17 

2.4. UZDEVUMI 17 

3. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI 18 

3.1. VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS 18 

3.2. VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA UN KULTŪRVĒSTURISKAIS 

MANTOJUMS 

3.3. NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS 19 

3.4. RĪGAS REĢIONS 20 

3.5. TUKUMA RAJONS 22 

3.6. TUKUMA ATTĪSTĪBA 22 

3.7. KAIMIŅU PAGSTU ATTĪSTĪBA 23 

3.8. PAGASTA TERITORIJAS VĒRTĪBAS 34 

3.9. SAISTĪBA AR PROJEKTIEM 25 

3.10. TUMES PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA 26 

4. TERITORIJAS APRAKSTS 27 

4.1. RELJEFS 27 

4.2. ĢEOLOĢIJA UN HIDROLOĢISKIE APSTĀKĻI 27 

4.3. AUGSNE 29 

4.4. MELIORĀCIJA 29 

4.5. DERĪGIE IZRAKTEŅI 30 

4.6. KLIMATS 33 

4.7. VIRSZEMES ŪDEŅI 34 

4.8. MEŽI UN PURVI 35 

4.9. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMATOJAMĀS TERITORIJAS 37 

4.10. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, KULTŪRAS PIEMINEKĻI 39 

UN KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI 

4.11. AINAVAS 44 

4.12. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 46 

4.13. APBŪVE 48 

4.14. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA 50 

19 


4 

SIA “ NAGLA IF”



4.15. SILTUMAPGĀDE 54 

4.16. ATKRITUMU SAIMNIECĪBA 54 

4.17. ELEKTROAPGĀDE 56 

4.18. TELEKOMUNIKĀCIJAS 57 

4.19. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA 58 

4.20. KAPSĒTAS 61 

4.21. VIDES STĀVOKLIS 62 

4.22. CIVILĀS AIZSARDZĪBAS UN VALSTS AIZSARDZĪBAS OBJEKTI 

UN TERITORIJAS 

4.23. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS 67 

4.24. REKREĀCIJAS UN TŪRISMA TERITORIJAS 70 

4.25. TERITORIJAS IZMANTOŠANA UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA 

LIETOŠANAS MĒRĶI 

5. ATĻAUTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 74 

APBŪVES TERITORIJAS 75 

5.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (Dz) 75 

5.1.1.SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzS) 75 

5.1.2.SAVRUPMĀJU MEŽAPARKĀ DZĪVOJAMĀS APBŪVES 

TERITORIJAS (DzSm) 

5.1.3.VAIRĀKSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES 

TERITORIJAS (DzV) 

5.1.4.JAUKTAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzJ) 77 

5.1.5.SAVRUPMĀJU BLĪVAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES 

TERITORIJAS (DzSb) 

5.1.6.LAUKU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzL) 78 

5.2. PUBLISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (P) 79 

5.2.1.SABIEDRISKU OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (PS) 79 

5.2.2.DARĪJUMU OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (PD) 79 

5.2.3.DARĪJUMU OBJEKTU AR NELABVĒLĪGU IETEKMI UZ VIDI 

APBŪVES TERITORIJAS (PDv) 

5.3. RŪPNIECISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (R) 81 

5.3.1.RAŽOŠANAS UN KOMUNĀLO OBJEKTU APBŪVES 

TERITORIJAS (RR) 

5.3.2.JAUKTAS RAŽOŠANAS UN DARĪJUMU APBŪVES 

TERITORIJAS (RJ) 

5.4. TEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (T) 83 

5.4.1.AUTOTRANSPORTA APBŪVES TERITORIJAS (TA) 83 

5.4.2.DZELZCEĻA APBŪVES TERITORIJAS (TDz) 83 

66 

72 

76 

76 

77 

80 

81 

81 


5 

SIA “ NAGLA IF”



5.4.3.INŽENIERTEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (TI) 83 

DABAS TERITORIJAS (D) 85 

5.5. LAUKSAINIECĪBAS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS (DL) 85 

5.6. VIENSĒTU GRUPU APBŪVES TERITORIJAS (DV) 86 

5.7. DABAS PAMATNES TERITORIJAS (DZ) 87 

5.8. MEŽU UN PURVU TERITORIJAS (DM, DP) 87 

5.9. MEŽU AIZSARGJOSLA PILSĒTAI TERITORIJAS (DT) 88 

5.10. ŪDEŅI UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (DŪ) 88 

5.11 SPECIĀLĀS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS (S) 89 

5.11.1.KAPSĒTU TERITORIJAS (SK) 89 

5.11.2.REKREĀCIJAS TERITORIJAS (ST) 89 

5.11.3.ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS (SD) 89 

5.11.4. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES KARJERU TERITORIJAS (SI) 90 

5.11.5. DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADŅU TERITORIJAS (SA) 90 

5.11.6. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS (SR) 90 

5.11.7. AINAVISKI VĒRTĪGA AIZSARGĀJAMA TERITORIJA (SV) 91 

5.12. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS (K) 92 

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA 93 

7. TURPMĀK IZSTRĀDĀJAMIE TERITORIJAS PLĀNOJUMA 

DETALIZĀCIJAS PROJEKTI 

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN MATERIĀLI 96 

94 


6 

SIA “ NAGLA IF”



IEVADS 

Teritorijas plānojums izstrādāts saskaņā ar Tumes pagasta teritorijas attīstības programmu. 

Teritorijas plānojumā attēlota esošā, noteikta plānotā un atļautā pašvaldības teritorijas izmantošana. 

Teritorijas plānojums un saistošie apbūves noteikumi ir Tumes pagasta padomes attīstības un 

zemes izmantošanas politika turpmākajiem 12 gadiem. Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt pagasta 

teritorijas atļauto izmantošanu un ierobežojumus, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. 

Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru 

zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārdalīšanu, būvniecību, tai skaitā esošo būvju 

renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, inženierkomunikāciju, teritorijas labiekārtošanu, zemes 

transformāciju, zemes dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. Lai reālā 

saimnieciskā darbība noritētu saskaņā ar reģionālajām īpatnībām un dabas resursu racionālu 

izmantošanu un aizsardzību, teritorijas plānojumā iekļauta informācija par ģeoloģisko uzbūvi un 

derīgajiem izrakteņiem. 

Apbūves noteikumi ir saistoši noteikumi, kas saistībā ar teritorijas plānojumu nosaka zemes 

īpašnieku vai lietotāju tiesības un pienākumus attiecībā uz zemesgabala izmantošanu un nosaka 

detālplānojumu izstrādāšanas kārtību un reklāmas izvietojuma nosacījumus. To uzdevums ir 

nodrošināt, lai būvniecība neradītu traucējumus, ierobežojumus vai bīstamību, neskartu iedzīvotāju un 

nekustamā īpašuma īpašnieku un lietotāju intereses, nepasliktinātu ekoloģisko situāciju un garantētu 

estētisku vizuālo risinājumu un saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu "Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi", stājas spēkā, kad likumīgu spēku iegūst Tumes pagasta 

teritorijas plānojums. 

Teritorijas plānojuma projekta autori ir SIA “Nagla IF”, direktore Inese Pivare, Nr.0336, 

teritorijas plānotāja Liene Rozenfelde. Izstrādē iesaistīti pagasta speciālisti, uzņēmēji, iedzīvotāji un 

to interešu grupas, galvenokārt zemes īpašnieki. 


7 

SIA “ NAGLA IF”



LIKUMDOŠANA 

LR 2002. gada 22. maija likums “Teritorijas plānošanas likums” ar grozījumiem 27.01.2005. 

LR 2002. gada 21. marta likums „Reģionālās attīstības likums” ar grozījumiem 22.06.2006. 

Ministru kabineta 2001. gada 14. augusta noteikumi Nr. 370 LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un 

noformēšana“. 

Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 168 LBN 005-99 “Inženierizpētes noteikumi 

būvniecībā“ ar grozījumiem 01.06.2004. 

Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu 

klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība“. 

LR 2000.gada 24. februāra likums „Meža likums” ar grozījumiem 16.02.2006. 

Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumi Nr. 189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža 

apsaimniekošanā“ ar grozījumiem 17.05.2005. 

Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 “Meža aizsargjoslu ap pilsētām 

noteikšanas metodika“ ar grozījumiem 08.02.2005. 

Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas 

metodika“. 

Ministru kabineta 2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 142 LBN 006-00 “Būtiskas prasības būvēm”. 

LR 2001. gada 15. marta likums “Par piesārņojumu” ar grozījumiem 06.04.2006. 

LR 1996. gada 22. februāra likums “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību harta” ar 

grozījumiem 22.04.1999. 

Ministru kabineta 2001. gada 1. februāra noteikumi Nr. 38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu” 

LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” ar grozījumiem 21.12.2004. 

Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas 

plānošanas noteikumi“ ar grozījumiem 13.11.2007. 

Ministru kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr.619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā 

izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamo zemi un izsniedz zemes 

transformācijas atļaujas” ar grozījumiem 07.02.2006. 

Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumi Nr. 142 “Noteikumi par nacionālas nozīmes 

lauksaimniecības teritorijām“. 

Ministru kabineta 1999. gada 30. marta noteikumi Nr. 126 “Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami 

servisa objekti“ ar grozījumiem 27.06.2006. 

Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un 

kvlitātes prasības, monotoringa un kontroles kārtība“ ar grozījumiem 03.01.2006. 


8 

SIA “ NAGLA IF”



Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām 

noteikšanas metodika“. 

Ministru kabineta 2003. gada 13. maija noteikumi Nr. 258 “Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu 

ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un 

meža zemēs“. 

Ministru kabineta 1998. gada 4. augusta noteikumi Nr. 284 “Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu 

noteikšanas metodika“. 

Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas 

metodika“ ar grozījumiem 25.09.2001. 

Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumi Nr. 457 “Dzelzceļu aizsargjoslu noteikšanas 

metodika“. 

Ministru kabineta 1998. gada 11. augusta noteikumi Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas 

noteikumi “. 

Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu 

aizsargjoslas noteikšanas metodika“. 

Ministru kabineta 2004.gada 28. decembra noteikumi Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo 

inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”. 

Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 833 “Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas 

metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem“. 

Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija noteikumi Nr. 392 „Kultūras pieminekļu aizsargjoslas 

(aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”. 

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, ko apstiprinājis LR Ministru kabineta 1998. gada 

29. oktobra rīkojums. 

Ministru kabineta 1997. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi“ ar 


Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumi Nr. 736 “Noteikumi par ūdens resursu 

lietošanas atļauju“ ar grozījumiem 13.09.2005. 

LR 1997. gada 5. februāra “Aizsargjoslu likums” ar grozījumiem 22.06.2005. 

Ministru kabineta 1996. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 158 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra 

noteikumi“ ar grozījumiem 05.05.1998. 

LBN 201-96 “Ugunsdrošības normas”. 

Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības 

var uzlikt pašvaldību nodevas“. 

LR 1995. gada 12. aprīļa likums “Zvejniecības likums” ar grozījumiem 26.05.2005. 

LR 1995. gada 29. marta likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to 

nostiprināšanu zemesgrāmatās” ar grozījumiem 29.08.2006. 

LR 1994. gada 9. jūnija likums “Par pašvaldībām”. 


9 

SIA “ NAGLA IF”



LR 1993. gada 20. aprīļa likums “Par meliorāciju”. 

LR 1993. gada 2. marta likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ar grozījumiem 

15.09.2005. 

Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 „Noteikumi par dabas liegumiem” ar 


Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ar grozījumiem 08.11.2005. 

LR Ministru Kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 474 ”Noteikumi par kultūras pieminekļu 

uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša 

objekta statusa piešķiršanu”. 

LR 1992. gada 12. februāra likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ar grozījumiem 28.04.2005. 


10 

SIA “ NAGLA IF”



1.TERMINU UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS 

Šajā nodaļā definētas, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums (slīpajā rakstā 

jēdzienu definīcijas, kas minētas likumdošanā). 

1.1.Aizsargājama dabas teritorija - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir sevišķa 

zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska un sociāla nozīme un kas ir īpašā valsts aizsardzībā. 

1.2. Aizsargjoslas –noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda (gan dabiskus, gan 

mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un 

drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes. (AL) 

1.3. Apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu ēku un būvju kopums. (BL) tādu plānotu, izmantotu 

vai nodomātu ēku un citu būvju, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma 

kopums, kur ēkas ir primārais elements. 

1.4. Apbūves noteikumi – pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi – būvnoteikumi, kas 

juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma 

izmantošanas un būvniecības tiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem un ar 

tiem saistītiem nekustamiem īpašumiem. 

1.5. Apbūves teritorija - teritorija, kas teritorijas plānojumā noteikta apbūvei. 

1.6. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur 

neiegūst produkciju, bet kas ietver parku, dārzu, mežaparku, skvēru, kapsētas, dzelzceļu 

un ceļu nogāzes un kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert ar rekreāciju saistītas 

ēkas un citas būves. 

1.7. Atļautā izmantošana – zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, 

izmantota vai nodomāta saskaņā ar teritorijas plānojumu. 

1.8. Būtisks piesārņojums – valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas 

maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē ai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā 

konkrētā teritorijā. 

1.9.Būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija 

(BL); –arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens 

darinājums, to kopums, kā arī attiecīgās ar tām saistītās tehniskās iekārtas. 

1.10. Būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. (BL) 

1.12.Būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, rekonsturējama, vai remontējama ēka vai 

cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un 

būviekārtām. (VBN) 


11 

SIA “ NAGLA IF”



1.13. Darījumu objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver banku, apdrošināšanas sabiedrību, 

viesnīcu, biroju, moteli, kantori, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī 

citu komerciāla rakstura iestādi, bet neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. 

1.14. Dabas pamatnes teritorijas - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, upju atteku, 

pļavu, purvu un upju, citu ūdenstilpju un pārmitrām teritorijām, kur izbūvēm ir pakārtota 

nozīme. 

1.15. Degvielas uzpildes stacija nozīmē izmantošanu, kas ietver degvielas (arī gāzes), eļļas 

un smērvielu pārdošanu, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu automašīnu 

mazgāšanu kā palīgizmantošanas. 

Degvielas stacijas izvietošannas iespēju ielas 

sarkanajās līnijās vai ceļa piederības joslā pamato ar detālplānojumu. 

1.16. Detālplānojums - pagasta teritorijas teritoriālplānojums, kas detalizē teritorijas 

plānojumu, nosakot robežas un prasības katrai parcelei vai zemesgabalam. Pilsētu 

detālplānojumi detalizē zemesgabalu sadalīšanu un to robežu pārkārtošanu. 

1.17. Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektiem. 

To galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu, kā arī vides un cilvēku drošību gan to 

ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā. 

1.18. Dzelzceļš nozīmē izmantošanu, kas dzelzceļa darbības nodrošināšanu, arī pieturvietas, 

preču stacijas un šķirotavas. 

1.19. Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes 

darinājums. 

1.20. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija kas noteikta kā josla gar transporta, sakaru un 

citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina šo komunikāciju un objektu 

efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju. 

1.21.Ģenerālplāns – visa pagasta vai pilsētas teritoriālplānojums. (VBN) Parasti plāns, kas 

izstrādāts padomju gados un LR līdz 1998.gadam ar nosaukumu ģenerālplāns, šobrīd 

analogs teritorijas plānojums. 

1.22.Ģimenes dārziņš – teritorija, kur uz nomas līgumā noteiktu termiņu atļauta sakņu dārza 

ierīkošana ģimenes vajadzībām bez pagaidu būvēm (inventāra noliktavām). 

1.23. Ģimenes māja – apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (savrupmāju) (1-2 

ģimenēm) ar vai bez saimniecības ēkām un inženierbūvēm, kuru būvē par personīgiem 

līdzekļiem. 

1.24. Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta 

pagasta ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai valsts 

ceļiem. Pagasta iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējām 

ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts augstākas kategorijas ceļiem 

un automaģistrālēm. 


12 

SIA “ NAGLA IF”



1.25.Inženierkomunikāciju – ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas 

paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. 

(BL) 

1.26.Kapsēta - zeme kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to 

saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju realizēšanai. 

1.27.Kultūras pieminekļi - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un 

atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu 

personu darbības vietas) kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas 

darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda 

kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas Valsts un 

tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. 

1.28. Lauksaimnieciska lietošana – zemes apstrāde, lai ražotu pārtikas produktus, bet 

neietver lopkopības fermu. 

1.29. Mežaparks - paliela, vienota, cilvēku izmainīta meža teritorija, kuru intensīvi izmanto 

dažādiem atpūtas veidiem, kurai nepieciešama mākslīga dabiskās vides uzturēšana un 

augsts labiekārtojuma līmenis, vienlaikus saglabājot mežu vizuālo dabiskumu. 

1.30. Mežs – ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums 

konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā 

vainagu projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības. 

1.31. Noliktava - nozīmē izmantošanu, kas ietver materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanu, 

glabāšanu un saglabāšanu (saldēšanu). 

1.32. Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, 

cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam. 

1.33. Purvs - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augtums konkrētajā vietā nevar 

sasniegt vairāk par septiņiem metriem.(AL) 

1.34. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja uz dabā reāli atdalīta 

atsevišķa nekustamā īpašuma zemes gabala ar pagastā noteiktu zemes gabala platību. 

1.35. Sociālās aprūpes objekts nozīmē izmantošanu, kas ietver iedzīvotāju sociālo aprūpi, 

arī sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai 

līdzīgiem nolūkiem. 

1.36. Turpmākās izpētes un projektēšanas teritorijas – teritorijas, kurās jāizdara 

nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu. 

1.37. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, grāvis, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, 

kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ. 

1.38. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgi izveidots (ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - 

ieplaka, kur uzkrājas ūdens. 


13 

SIA “ NAGLA IF”



1.39. Vairākstāvu daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja ar ne vairāk par pieciem stāviem 

(neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no 

zemes līmeņa un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, 

palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī un pagalmus. 

1.40. Vides pieejamība – iespēja cilvēkiem ar kustību un redzes vai dzirdes traucējumiem 

pārvietoties vidē atbilstoši plānotai apbūves funkcijai.(BL) 

1.41.Zemesgabals - (agrāk - gruntsgabals) juridiski noteikta zemesgrāmatā ierakstīta 

nekustamā īpašuma teritorijas pamatvienība, atsevišķs dabā esošs zemes gabals, 


14 

SIA “ NAGLA IF”



2. IZSTRĀDES PAMATOJUMS 

2.1.UZSĀKTA IZSTRĀDE 

Tumes pagasta teritorijas 

plānojuma izstrāde uzsākta 

2004.gada 26.maijā 

Saskaņā ar Tumes pagasta padomes 

2004. gada 26. maija sēdes lēmumu 

Nr.5, 2.§ 

Pagasta padome apstiprināja darba uzdevumu un pieprasīja nosacījumus no valsts 

institūcijām. Plānojums izstrādāts, ievērojot Tukuma rajona attīstības programmu 2004.- 

2010.gadam, (Tukuma rajona teitorijas plānojums vēl nav izstrādats) un Rīgas reģiona 

attīstības programmu 2005.-2011.gadam. 

Teritorijas plānojums balstās uz Tumes pagasta teritorijas attīstības programmu 

(pieņemta 2002.gada 13.maijā). 

Izstrādāti saskaņā ar Ministru 

Kabineta 2004. gada 19. oktobra 

noteikumiem Nr. 883 “Vietējās 

pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi “ 

Tumes pagasta teritorijas plānojums 

izstrādāts Tumes pagasta teritorijas 

attīstības plāna ietvaros. 

Tumes pagasta saistošie apbūves 

noteikumi izstrādāti kā Tumes pagasta 

teritorijas plānojuma sastāvdaļa. 


15 

SIA “ NAGLA IF”



2.2.PAMATPRINCIPI 

Plānojumu izstrādājot, ņemti vērā teritorijas zemes ierīcības materiāli, kuri izvērtēti, 

balstoties uz izmaiņām, ko radījušas zemes reforma un zemes izmantošanas politika valstī kopumā 

un pašvaldībā. Lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veikta kultūrvēsturiskā mantojuma un 

bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības izpēte. 

Tumes pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, balstoties uz vairākiem teritorijas attīstības 

pamatprincipiem: 

Ilgtspējīgas attīstības princips 

Paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, 

racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu. 

Interešu saskaņotības princips 

Paredz ikvienu teritorijas attīstības plānu izstrādāt saskaņā ar citiem teritorijas attīstības plāniem, kā 

arī saskaņot tajā valsts, pašvaldību un privātās intereses. 

Daudzveidības princips 

Paredz teritorijas attīstības plāna izstrādē nodrošināt dabas vides, kultūras, resursu un saimnieciskās 

darbības daudzveidību. 

Atklātības princips 

Paredz teritorijas attīstības plānu izstrādāt, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un 

lēmumu pieņemšanas atklātumu. 

Nepārtrauktības un pēctecības princips 

Paredz spēkā esošā plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā grozīt teritorijas attīstības plānu, 

saglabājot tās teritorijas attīstības plāna daļas, kuru pamatojums nav mainījies. 


16 

SIA ‘’NAGLA IF”



2.3.MĒRĶI 

Tumes pagasta teritorijas plānojuma mērķis ir ilgtspējīga un līdzsvarota attīstības 

veicināšana pagastā. 

Teritorijas plānojums izstrādāts ar mērķi veicināt priekšrocību izmantošanu pašvaldības 

attīstībā, optimāli izmantot teritorijas attīstības resursu potenciālu, radīt labvēlīgus apstākļus 

iedzīvotāju darbam un dzīvei, saglabāt un atjaunot dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, radot 

pamatu ilgtspējīgai attīstībai turpmākajos 12 gados - līdz 2017.gadam. 

Tumes pagasta saistošo apbūves noteikumu mērķis ir noteikt kārtību būvniecības projektu 

īstenošanai pagasta teritorijā, prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas labiekārtojumam un citādai 

apsaimniekošanai katrai atšķirīgai teritorijas atļautai izmantošanai. 

2.4.UZDEVUMI 

Plānojuma pamatuzdevums ir noteikt zemes plānoto atļauto izmantošanu un ierobežojumus 

zemes izmantošanā, norādīt noteiktiem mērķiem rezervētās teritorijas. Teritorijas plānojuma 

prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus, kā arī, uzsākot jebkuru zemesgabalu robežu 

pārkārtošanu- sadali, apvienošanu, būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, zemes izmantošanas veida 

transformāciju, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa izmaiņas, zemes dzīļu izmantošanu un citu 

saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. 

Teritorijas plānojums nodrošina: 

Saskaņota attīstības projektu un rīcības plāna īstenošana pagasta teritorijā, nodrošinot teritorijas 

ilgtspējīgu attīstību, dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; 

Sniegt investoriem informāciju par pagasta attīstību un investīciju projektu realizācijas kārtību; 

Pagasta padomes realizētās ikdienas, attīstības un būvniecības politikas izvērtēšana, pamats lēmumu 

pieņemšanai par teritorijas izmantošanu; 

Pamatot pagasta interešu pārstāvniecību Tukuma rajona, Rīgas reģiona, nozaru un nacionālajos 

plānojumos un programmās; 

Iekļauties sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām kopīgos projektos; 

Iesniegto būvniecības priekšlikumu izvērtēšanu atbilstoši pagasta attīstības mērķiem; 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupu noteikšanas pamats nosakot nekustamā īpašuma 

izmantošanas ierobežojumus un nodokli. 


17 




3.ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI 

3.1.VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS 

Tumes pagasta svarīgākā priekšrocība ir tā ģeogrāfiskais izvietojums, jo pagasts atrodas 

salīdzinoši netālu no Rīgas, blakus ir liela pilsēta un rajona centrs Tukums, kā arī pagastu šķērso 

nozīmīgi autoceļi un dzelzceļš, kuri visi kopā rada labvēlīgus priekšnoteikumus teritorijas attīstībai. 

Fizioģeogrāfiskais stāvoklis- 

Tumes pagasts atrodas Latvijas rietumdaļā, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstienes 

sadures vietā, kas arī nosaka pagasta reljefu. Starp abām augstienēm atrodas Slocenes upes senleja, 

kura vijoties caur pagasta teritoriju veido ainaviski pievilcīgus skatus. 

Apvidū atrodama grants, dolomīts, māls, saldūdens kaļķis, kūdra. 

Lielākie ezeri ir Seklis (34 ha), Jumpravas un Sivēnu ezers. 

Pagasta teritorijas ziemeļu nomali apņem meži. 

Ģeopolitiskais stāvoklis- 

Tumes pagasta platība ir 11182ha un tā administratīvais centrs ir Tume, kas ir tikai 3 km 

attālumā līdz rajona centram – Tukumam un 65 km līdz Rīgai. 

Tumes pagasts atrodas Tukuma rajona centrālajā daļā, pagasta teritorija apņem Tukuma 

pilsētu no rietumu puses. 

Pagasts robežojas ar 7 Tukuma rajona pašvaldībām– 

• Ziemeļos ar Sēmes un Pūres pagastiem; 

• Austrumos ar Tukuma pilsētu, Smārdes un Degoles pagastiem; 

• Dienvidos ar Irlavas pagastu; 

• Rietumos ar Jaunsātu pagastu. 

Tumes pagastu šķērso dzelzceļš Rīga – Tukums – Ventspils un Jelgava – Tukums – 

Ventspils, kā arī Rīgas – Ventspils autoceļš A10. Pagastā atrodas arī autoceļš P121 – Tukums – 

Kuldīga, P104 – Tukums – Jaunpils, kas ir nozīmīgas pagasta infrastruktūras sastāvdaļas. 

Tumes pagastā ir 1874 (01. 01. 2000.) iedzīvotāji t.sk., vīrieši 48,6 %, sievietes 51,4 %. 

Iedzīvotāji galvenokārt strādā Tukumā un Rīgā. 

Pagastā galvenais zemes izmantošanas veids ir meži un lauksaimniecība. 


18 




3.2.VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA UN KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS 

Tumes pagastu veido bijušo Tumes, Jaunmoku, Vecmoku, Vilkājas un Tukuma 

mācītājmuižu zemes. Šīs apdzīvotās vietas rakstiskajos vēstures avotos minētas jau 15. un 16. 

gadsimtos. 

Tumes teritorijas dominante ir Jaunmoku pils, kas ir neogotiskā stilā 1901.gadā būvēta 

celtne (arhitekts V. Bokslafs). Šī pils ir būvēta kā Rīgas pilsētas galvas Dž. Armisteda ārpilsētas 

rezidence un medību pils. Jaunmoku muiža pirmo reizi rakstos minēta 1544.gadā kā Mocken. Tā 

kopš 1536.gada veselus 200 gadus piederēja Brigenu dzimtai. 

Savukārt otra pagasta teritorijā esošā muiža Vecmokas rakstos minēta jau 1460.gadā kā 

ordeņa īpašums. No Vecmoku pils pēc 2.Pasaules kara palikušas tikai drupas. Saglabājies daudz 

teiku un nostāstu par pagasta teritorijā esošajiem daudzajiem ezeriem un ezeriņiem. 

1923.gadā pagastā dzīvoja 1423 iedzīvotāji. Pagastā dzīvo 1874 (01. 01. 2000.) iedzīvotāji 

un tā teritorija ir 11182ha liela. Tagadējais pagasts pamatā ir veidojies no divu pirmskara pagastu – 

Tumes un Vecmoku pagastu teritorijām. 

3.3.NACIONĀLAIS PLĀNOJUMS 

Laika posmā, kad tika veikta Tumes pagasta teritorijas plānojuma izstrāde nav spēkā esoša 

Nacionālā plānojuma kopumā. Plānojuma izstrāde ir uzsākta un sagatavotas atsevišķas plānojuma 

sadaļas kā arī sagatavots dokuments “Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums”. 

Pašreiz Latvijā nav precīzi formulētas valsts intereses teritorijas izmantošanā, tās tieši un 

netieši regulē virkne savā starpā nesaistītu normatīvo aktu. Valsts intereses teritorijā noteiktas tikai 

atsevišķos gadījumos, tās ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, valsts nozīmes kultūras 

pieminekļi, valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes, brīvās ekonomiskās zonas u.tml. Šīs 

teritoriālās intereses parasti tiek realizētas izolēti no citu nozaru un pārvaldes līmeņu interesēm. 

(Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums. VARAM 2001. g 6. lpp.) 

Galvenie zemes lietošanas mērķi Latvijā ir lauksaimniecība (64%). Liela daļa lauku 

iedzīvotāju ir tieši vai netieši saistīti ar lauksaimniecību, tāpēc tās attīstību būtiski ietekmē lauku 

iedzīvotāju dzīves līmeni. Relatīvi augsts lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir Tukuma rajonā 

11,2%. Lielās platībās augsta augsnes auglība ir Tukuma rajonā, tādēļ svarīgi ir aizsargāt īpaši 

vērtīgās lauksaimniecības teritorijas, kādas atrodas arī Tumes pagastā. LR MK 14.02.2006. 

noteikumi nr.142 "Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām" nosaka, ka 

lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums nacionālas nozīmes lauksaimniecības 


19 




teritoriju noteikšanai nav zemāks par 50 ballēm un nogabala platība nav mazāka par 50ha. Tumes 

pagasta teritorijas plānojumā šīs teritorijas ir noteiktas. 

Autoceļu pašreizējās situācijas analīze un autoceļu attīstības galvenie virzieni ir noteikti 

Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmā, kā arī Transporta attīstības 

nacionālajā programmā. Augsts valsts autoceļu blīvums ir Tukuma rajonā (37km/100m 2 ). (Pārskats 

par valsts teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums. VARAM 2001. g 24. lpp.) Caur Tumes pagasta teritoriju 

valsts galvenais autoceļš Rīga – Ventspils un 1.šķiras autoceļi Tukums – Auce – Lietuvas robeža, 

Tukums – Kuldīga. 

Dzelzceļa tīklam ir liela nozīme Latvijas pilsētu un lauku teritoriju attīstībā. Latvijas 

dzelzceļa publiskā infrastruktūra funkcionāli iedalāma stratēģiskas un reģionālas nozīmes dzelzceļa 

līnijās. (Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu. Kopsavilkums. VARAM 2001. g 25. lpp.) Tumes 

pagasta teritoriju šķērso divas stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līnijas Tukums – Ventspils un Jelgava 

– Tukums. 

Latvijas teritoriju Ventspils ostas virzienā šķērso naftas un naftas produktu cauruļvadi 

Polodska – Ventspils, kas šķērso arī Tumes pagasta teritoriju. 

Tūrisms ir nozare ar lielu saimnieciskās integrācijas pakāpi, kas saistīta ar transporta, 

informācijas tehnoloģiju, tirdzniecības, pakalpojumu un citu nozaru attīstību. Ārvalstu tūristu 

apmeklētības izvērtējums liecina, ka gandrīz ¾ ārvalstu viesu uzturas Rīgas reģionā. Populārākie 

vietējo tūrismu ceļojuma mērķi ir arī Tukuma rajons. (Pārskats par valsts teritorijas izmantošanu. 

Kopsavilkums. VARAM 2001. g 45. lpp.) Tumes pagasta teritorijas ziemeļu daļa ir iekļauta pieprasīto 

esošo tūrisma maršrutu tūrisma attīstības zonā. 

3.4.RĪGAS REĢIONS 

Pagasta attīstība nav izolēta, atrauta no Latvijas valsts un Rīgas reģiona kopīgās attīstības 

un to savstarpējās mijiedarbības. 

Rīgas reģions ir reģions ar ļoti izdevīgu ģeogrāfisko novietni. Tas atrodas Baltijas valstu 

vidū, pie jūras un ērtu pieeju Krievijas un citu NVS valstu resursu un patēriņa tirgiem. Rīgas 

reģions atrodas Rietumeiropas un Austrumeiropas, Ziemeļu un Dienvidu tranzīta, preču un finansu 

plūsmu ietekmes zonā, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus reģiona attīstībai. 

Rīgas reģiona teritoriju veido Rīgas un Jūrmalas pilsētas, Rīgas, Tukuma, Ogres un 

Limbažu rajoni. Rīgas reģiona teritorija aizņem 5% vai 3466 km 2 no kopējās Latvijas teritorijas. 

Ar 2006.gada 7.janvāra Rīgas reģiona attīstības padomes lēmumu nr.2 "Par Rīgas reģiona 

Attīstības programmu 2005. - 2011.gadam" apstiprināta "Rīgas reģiona Attīstības programma 2005. 

- 2011.gadam" un ar 2006.gada 16.jūnija Rīgas reģiona attīstības padomes lēmumu nr.1 apstiprināts 

"Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats Rīgas reģiona Attīstības programmai 

2005. - 2011.gadam un Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumam 2005. - 2025.gadam". 


20 




"Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. - 2025.gadam" atrodas vēl izstrādes stadijā 

un par tā apstiprināšanu lēmums nav pieņemts. 

Rīgas reģionam ir izvirzīti četri ilgtspējīgas attīstības pamatnosacījumi: 

– kritiskās masas uzturēšana un pārmantojamība - kritiskā masa piemīt ne tikai 

cilvēkresursiem, bet arī apdzīvoto vietu fiziskajai struktūrai – apbūvei, ielu un ceļu 

tīklam, tehniskai infrastruktūrai. Arī šo elementu apjoms un kvalitāte nosaka 

apdzīvotās vietas spēju darboties kā centram un laiku, kas tiks patērēts noteiktam 

līmenim vajadzīgās konkurētspējas sasniegšanai, 

– sasniedzamības paaugstināšana un noturība (ilgtspējība) – sasniedzamības ilgtspējības 

nodrošināšanai nozīmīga ir dažādu transporta veidu, sakaru un enerģijas pārvades līniju 

savstarpējai savietojamībai, dublēšanas un aizstāšanas iespēju nodrošināšanai, 

– vides kvalitāte - reģiona attīstībai nozīmīgi atrast kopsaucēju, sabalansēt vides 

saglabāšanas/ aizsardzības, sociālās un ekonomiskās attīstības intereses/vajadzības, 

– attīstības virzītājspēku esamība - Virzītājspēkiem vienlaikus jāveicina Rīgas reģiona 

lomas pieaugums starptautiskajā līmenī, Latvijas reģionu izlīdzināta attīstība un Rīgas 

reģiona attālo lauku areālu atdzīvināšana. 

Tukuma pilsēta perspektīvā kā ārējā loka reģiona nozīmes pilsēta, kuras pamatfunkcijas ir 

pārvaldes, pakalpojumu, darījumu, ražošanas (lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, vieglā 

rūpniecība), loģistika un pilsētas speciālā loma ir rietumu lokālās atbalsta struktūras balsta vieta, 

starptautiskas nozīmes transporta – kravas/rezerves, lidosta, multimodāls transporta mezgls. 

Apdzīvojuma saliedēšanās notiek saglabājot dominējošam centram tā potenciālam atbilstošu lomu, 

centriem specializējoties noteiktu (izvēlētu) ražošanas nozaru piesaistei un apkalpošanai un attīstot 

urbāno centru savstarpējās saiknes un to saiknes ar lauku apvidiem. Līdz ar ciešo tuvumu Tumes 

pagastam ar Tukuma pilsētu perspektīvā gaidāma teritorijas straujāka attīstība. 

Rīgas reģiona lauku struktūras redzējums, vīzija - Rīgas reģiona lauku teritorijas ir 

ekonomiski un sociāli vitālas, ar pievilcīgu dzīves vidi lauku iedzīvotājiem, atpūtniekiem un 

tūristiem. Laukos ir saglabāti cilvēkresursi. Ir nostiprinātas pilsētu – lauku partnerattiecības. Lauku 

teritorijas ir attīstījušās, daudzveidojot ekonomiskās aktivitātes un racionāli izmantojot esošos 

resursus. Visas reģiona apdzīvotās vietas ir ātri un ērti sasniedzamas ar sabiedrisko transportu. Ir 

saglabāta Rīgas reģiona lauku identitāte, savdabība, pievilcība, dabas un kultūras vērtības. 

Rīgas reģiona plānojumā ir izdalītas funkcionāli un reģiona attīstībai telpiski nozīmīgākās 

lauku (atvērtās telpas) telpas areāli. Tumes pagastā iekļauti divi telpas areāli – pagasta dienvidu 


21 




daļa ir lauksaimniecības zemju areāls un pagasta ziemeļu daļa ir lauku telpas ar jauktu mozaīkveida 

zemes lietojumu un dažādu saimniecisko darbību. 

3.5.TUKUMA RAJONS 

Problēmām nav administratīvu robežu, tāpēc ļoti svarīgs ilgtspējības priekšnoteikums ir 

pašvaldību sadarbība. Sekmīgas sadarbības pamatā ir kopīgas intereses un mērķi, spēja vadīt un 

koordinēt procesu politiskā un izpildlīmenī. 

Tukuma rajona plānojumā jārisina jautājumi, kas nav atrisināmi vienas pašvaldības ietvaros, 

bet saistīti ar vairākām pašvaldībām. Tukuma rajonā ietilpst 19 pašvaldības – Tukuma pilsēta, 

Kandavas novads, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Lapmežciema, Lestenes, 

Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zentes un Zentenes pagasti. Pašlaik Tukuma 

rajonam nav izstrādāts teritorijas plānojums. 2004.gadā tika izstrādāta Tukuma rajona attīstības 

programma 2004-2010. 

Tumes pagasts ieņem nozīmīgu vietu Tukuma rajonā un tā attīstībā, jo pagasts atrodas rajona 

centrā blakus Tukuma pilsētai. 

Tukuma rajonu šķērso divas dzelzceļa maģistrāles: Rīga – Tukums – Ventspils un Jelgava – 

Tukums – Ventspils. Abas šīs dzelzceļa līnijas iet cauri Tumes pagasta teritorijai. 

Rajona austrumdaļas lielākā upe ir Slocene, kas garāko savu tecējumu veic Tumes pagasta 

teritorijā. Viens no trijiem rajonā esošajiem dendroloģiskiem stādījumiem atrodas Tumes pagastā – 

"Vāgnera dārzs". 

Gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan ekonomisko aktivitāšu ziņā relatīvi nozīmīgi ir Smārdes, 

Slampes, Pūres, Tumes un Džūkstes pagasti. 

Tukuma rajonā darbojas 5 izgāztuves, no kurām lielākā sadzīves atkritumu izgāztuve 

"Ziedoņi" atrodas Tumes pagastā un kas ir arī Tukuma pilsētas sadzīves atkritumu izgāztuve. 

Viens no lielākiem tūrisma apmeklētāju skaitiem Tukuma rajonā ir Jaunmoku pilī, kas atrodas 

Tumes pagastā. 

Tumes pagastā tiek radīta labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, droša, ērta un videi draudzīga 

vietējā un reģionālā sasniedzamība, kā arī vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība, balstoties un 

daudzveidīgās vides, savdabīgās kultūras un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Pagastā tiek radīta arī 

pievilcīga, augstas kvalitātes veselīga dzīves vide. 

3.6.TUKUMA ATTĪSTĪBA 

Tukuma pilsētas tuvumā esošās vietējās pašvaldības savā darbībā vēsturiski un ekonomiski 

orientētas uz Tukumu. 


22 




Tukuma attīstību un nākotni nevar plānot izolēti no apkārtējām pašvaldībām, jo tās savā 

attīstībā ir savstarpēji saistītas kā vienotas sistēmas elementi. Savstarpējā mijiedarbība nozīmē, ka 

Tukums un tai apkārt esošās pašvaldības ir viena no otras atkarīgas. Attīstība vienā pašvaldībā 

iespaido attīstību pārējās. 

Tumes pagastam ar Tukuma pilsētu ir kopējas interešu teritorijas: 

Dienvidu rūpniecības zonas tālāka attīstība; 

Bijušo dārzkopību sabiedrību teritoriju attīstība; 

Jaunas dzīvojamās apbūves teritoriju attīstība; 

Inženierkomunikāciju risinājumi pieslēdzoties pilsētas centralizētām sistēmām; 

Ozoliņu kapsētas teritorija; 

Atkritumu izgāztuves "Ziedoņi" teritorija; 

Pilsētnieku rekreācijas iespējas pie ūdeņiem – Jumparavas, Sekļa, Sivēna ezeri; 

Velosipēdu celiņu izveide; 

Pilsētu aizsargjoslu meži; 

Tukuma pilsētas apvadceļu iespējas. 

3.7.KAIMIŅU PAGASTU ATTĪSTĪBA 

Pagasts robežojas ar 7 pašvaldību teritorijām: 

– Tukuma pilsētu; 

– Tukuma rajona Sēmes, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres pagastiem. 

Risinot Tumes pagasta un tam piegulošo pašvaldību teritoriju attīstības jautājumus ir jāveic kopīgs 

darbs sekojošu jautājumu risināšanā: 

1. Upju un to aizsardzības zonu apsaimniekošana. Tā kā Tumes pagasta robeža 

daļēji noteikta pa upju viduslīnijām, tas nepieciešams ar kaimiņu pašvaldībām vienoties par 

šo upju pieguļošo teritoriju izmantošanu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, kā arī to 

aizsargjoslām: 

- Ar Tukuma pilsētu, Jaunsātu un Degoles pagastu par Sloceni; 

- Ar Degoles un Smārdes pagastiem par Vašleju; 

- Ar Degoles pagastu par Viļņu strautu; 

- Ar Sēmes pagastu par Lāčupīti. 

2. Meliorācijas sistēmas objektu apsaimniekošana. 

Kopīgi ar pagastiem risināms jautājums par šo objektu apsaimniekošanas pasākumiem 

to uzturēšanā ar visām kaimiņu pašvaldībām. 

3. Ceļu apsaimniekošana. 

Kopīgi risināms jautājums par ceļu apsaimniekošanu ar visām kaimiņu pašvaldībām. 

4. Aizsargjosla ap kultūras pieminekļiem. 


23 




Sivēnu kapu vārtu aizsargjosla (Gaiļu kapi) atrodas arī Tukuma pilsētas un Smārdes 

pagasta teritorijās. 

5. Aizsargjosla ap kapsētām. 

– Gaiļu (Sivēnu) kapu aizsargjosla atrodas arī Tukuma pilsētas un Smārdes pagasta 

teritorijās; 

– Ozoliņu kapu aizsargjosla atrodas arī Tukuma pilsētas, Smārdes un Sēmes pagasta 

teritorijās; 

– Viksu kapu aizsargjosla atrodas arī Degoles pagasta teritorijā. 

6. Aizsargjosla ap atkritumu izgāztuvēm. 

Atkritumu izgāztuves "Ziedoņi" aizsargjosla atrodas arī Sēmes pagasta teritorijā. 

7. Trokšana zona ap lidlauka teritoriju. 

Atjaunojamā lidlauka teritorija Smārdas pagastā.. Precīzas ietekmes zonu robežas tiks 

noteiktas lidlauka rekonstrukcijas projektā. 

3.8. PAGASTA TERITORIJAS VĒRTĪBAS 

Pagasta tālākai attīstībai jābalstās uz pagasta priekšrocībām un vērtībām: 

• izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, 

• attīstīto transporta infrastruktūra, 

ātra nokļūšana Tukumā un Rīgā, 

attīstīts ceļu tīkls pagastā, 

dzelzceļa transports, 

valsts galvenie autoceļi, 

• mežu resursi, 

• augstvērtīgas lauksaimniecības zemju teritorijas, 

• sezonas rakstura rekreācijas teritorijas, 

• neizmantots rekreācijas teritoriju potenciāls. 

Pieaugot iedzīvotāju materiālajam nodrošinājumam, svarīga nozīme būs dzīves vietas izvēlei. 

Prioritāte tiks dota vietām ar ērtu piekļūšanu darba vietai, ar ērti pieejamiem un kvalitatīviem 

pakalpojumiem, ar labām atpūtas iespējām. Pareiza pašvaldības politika – informācija par 

potenciālajiem apbūves gabaliem, ceļu stāvokļa uzlabošana, teritorijas reklamēšana – radītu 

labvēlīgus apstākļus cilvēku piesaistē. Tas būtu stimuls arī pakalpojumu sfēras attīstībai un 

nodrošinās darba vietas un ienākumus pašvaldības budžetā. 


24 




3.9.SAISTĪBA AR PROJEKTIEM 

Teritorijas plānojumā ņemti vērā esošie un perspektīvie starptautiskie projekti, nacionālie 

attīstības projekti un nozaru programmas Latvijā, kā arī projekti Rīgas reģionā un Tukuma rajonā 

un kaimiņu pašvaldībās: 

– Rīgas reģiona attīstības stratēģija, 2000; 

– Tukuma rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes 

projekts, 1999; 

– Tukuma rajona Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes pagastu un Tukuma 

pilsētas pašvaldību apvienošanās projekts, 2001; 

– Vīzijas un stratēģijas ap Baltijas jūru (VASAB); 

– Baltijas palete; 

– Destination Riga un citi. 


25 




3.10.TUMES PAGASTA NĀKOTNES VĪZIJA 

Tumes pagasta vīzija ir pašvaldības nākotnes tēls, ko varētu sasniegt balstoties uz 

priekšrocībām un izmantojot attīstības iespējas, novēršot iespējamos draudus un atrisinot problēmas. 

1. Pagastā ir labvēlīga vide dzīves vietas veidošanai, labs ģeogrāfiskais stāvoklis. Te ir labs 

sakaru nodrošinājums un labas satiksmes iespējas uz Tukumu, Rīgu, Jūrmalu un uz valsts nozīmes 

ceļiem. Pagasta iedzīvotājiem ir pieejams plašs pakalpojumu klāsts. 

2. Pagastā tiek saudzēta vide un attīstīta videi draudzīga darbība. Pagasta teritorijā 

ražošanas pamatnozare ir lauksaimniecība. Pagastā tiek sekmēta jebkura uzņēmējdarbība, kas 

veicina iedzīvotāju labklājību un līdzsvarotu attīstību. 

3. Pagasta ainava tiek kopta, ņemot vērā tā teritorijā esošo dabas daudzveidību. Pagastā ir 

labas atpūtas iespējas. 

4. Pagastā tiek kopts un saudzēts kultūrvēsturiskais mantojums. 

5. Savā saimnieciskajā un sociālajā attīstībā pagasts ir vienots un sadarbojas ar kaimiņu 

teritorijām, it sevišķi Tukuma novada ietvaros. 

1.attēls Jaunmoku muižas apbūve ar parku 


26 




4.TERITORIJAS APRAKSTS 

4.1.RELJEFS 

Tumes pagasta reljefu veido Ziemeļkurzemes un Austrumkurzemes augstieņu sadure, starp 

kurām atrodas Slocenes upes senleja pa kuru plūst Slocene, kas līdz Vašlejas ietekai tek platā un 

līdz 20m dziļā senlejā. 

Pagasta ziemeļu daļa atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē (Kāvužkalns 

84m, Skauģu kalns 96m, Vāckalns 108m vjl.), dienvidu daļa – Austrumkursas augstienes Spārnenes 

viļņotajā līdzenumā. 

Tumes pagasta teritorijas un tā apkaimes reljefs ir veidojies leduslaikmeta beigu posmā un 

pēcleduslaikmetā. Pagasta teritorijas reljefu pārsvarā veido morēnu pauguru grēdas – ziemeļu daļā 

Raudas un Zvāres grēdas, bet dienvidu daļā – Lestenes paugurgrēda. Noteces ieleju veido Slocenes 

upes senleja. 

Visi ceļi, kas iet no Tukuma, Tumes pagastā ved augšup, paverot ainaviski pievilcīgus 

skatus. 

Pauguri, Slocenes upe un tās senleja, Jumpravas un Sekļa ezeri, nelielie strauti un 

ūdenskrātuves padara pagasta vidi par daudzveidīgu un interesantu. 

Pagasta teritorijā reljefa vidējais absolūtais augstumu no 5 – 10 m v.j.l., kurā paceļas 

atsevišķas veco krastu līniju grēdas. Pamatiežus pārstāv dolomīts, dolomītmerģeļi, māls. Tos 

pārsedz 20 – 30 m bieza kvartāla noguluma slānkopa, kas sastāv no glacigēniem smilšmāla, Baltijas 

ledus ezera māla, mālsmilts, smilts, eoliem smilts un purva nogulumiem. 

4.2. ĢEOLOĢIJA UN HIDROLOĢISKIE APSTĀKĻI 

Tumes pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, salīdzinot ar vairākiem citiem Latvijas reģioniem, 

ir nedaudz sarežģītāka. Turklāt, vissarežģītākais slāņkopu sagulums un daudzveidīgāks to sastāvs ir 

visvecākajiem veidojumiem – kristāliskajam pamatklintājam, kas ieguļ diezgan lielā dziļumā, un 

jaunākajiem – kvartāra sistēmas nogulumiem, kuri veido Zemes garozas pašus augšējos slāņus. 

Saskaņā ar reģionālajām rajonēšanas shēmām, pagasta teritorija iekļaujas Baltijas sineklīzes 

robežās, kura ir Austrumeiropas platformas – lielas reģionālas nozīmes ģeoloģiskās struktūras 

sastāvdaļa. Pēc iežu vecuma, sastāva, saguluma apstākļiem un fizikālajām īpašībām vertikālajā 

griezumā te iezīmējas trīs krasi atšķirīgi kompleksi: apakšējais – kristāliskais pamatklintājs, vidējais 

– zemkvartāra nogulumu sega un augšējais – kvartāra veidojumi. 


27 




Kristālisko pamatklintāju, kas atsegts 1264 m dziļumā, šinī apvidū veido daudzveidīgi intruzīvie 

ieži – granīti, gabroīdi u.c. Vidējo kompleksu – pirmskvartāra nogulumu segu veido ķīmiskās 

izgulsnēšanas un klastiskie (drupu) ieži. 

Tumes pagastā konstatēti tikai pēdējā (Latvijas) leduslaikmeta veidojumi, kuri kopā ar 

pēcleduslaikmeta nogulumiem veido kvartāra nogulumu segu. 

Visvecākie kvartāra perioda veidojumi – glacigēnie nogulumi (morēna) aizņem lielāko pagasta 

teritorijas daļu un bieži atsedzas zemes virspusē. Morēnu veido vidēji blīva, neviendabīga mālsmilts 

ar smilšainu un smilšainu un granšainu fluvioglaciālo nogulumu 

Pazemes ūdeņi pagasta teritorijā sastopami līdz 1250 m dziļumam dažāda vecuma 

porainajos un plaisainajos kvartāra un pirmskvartāra nogulumos. 

Kopumā pagasts ir labi nodrošināts ar pazemes saldūdeņu krājumiem, jo jebkurā vietā var 

atrast nepieciešamo ūdens daudzumu. 

Pagasta teritorijas lielākajā daļā zemes virskārtu veido morēnas smilšmāls un mālsmilts, 

kuros daudzviet iekļautas ar ūdeni piesātinātas nelielas iegulas un lēcas. Filtrācijas īpašības un 

ūdens bagātība starpmorēnu iegulās ir samērā mainīga, kas saistīts ar iežu sastāva izmaiņām. 

Kopumā jāatzīmē, ka smilšaino kvartāra horizontu (kā grunts, tā arī spiedienūdeņu) 

nevienmērīgais, lielākoties arī nelielais biezums, un daudzviet neaizsargātība no piesārņojuma, ļauj 

šos horizontus izmantot pārsvarā tikai zemnieku saimniecību un daudz retāk nelielu objektu ūdens 

apgādes vajadzībām, ierīkojot grodu akas. 

Centralizētā ūdensapgādē izmantojami artēziskie ūdens horizonti, kas ieguļ pirmskvartāra 

nogulumos. Pagasta dienvidu daļā šie ūdens horizonti ieguļ 10 - 15 m dziļumā, bet ziemeļu daļā – 

jau 40 - 50 m no zemes virsmas. 

Dienvidu daļā vistuvāk zemes virspusei tieši zem kvartāra segas ieguļ Kursas – Jonišķu – 

Amulas ūdens horizonts, kura plaisainajiem dolomītiem piemīt laba ūdenscaurlaidība un tajos 

ietvertos ūdens avotus būtu iespējams izmantot ūdens apgādes vajadzībām. Taču, visticamāk vājās 

aizsargātības un ierobežotas izplatības dēļ, šis ūdens horizonts pagaidām netiek izmantots. 

Par galveno ūdens ieguves avotu visā pagasta teritorijā uzskatāms Amatas –Arukilas ūdens 

horizontu komplekss, kura terigēnajos iežos ietverti ļoti lieli pazemes ūdens krājumi. Visi Amatas – 

Arukilas kompleksā ietilpstošie ūdens horizonti satur hidrokarbonātu vai hidrokarbonātu sulfātu 

kalcija magnija tipa saldūdeņus, kuros sausnes daudzums (mineralizācija) parasti nepārsniedz 

normas robežas (1 g/l). Tomēr kopumā ūdens kvalitāte kompleksa griezumā un platībā nav 

viendabīga: vietām pēc sulfātu – līdz 580 mg/l (norma 250 mg/l) un dzelzs satura – līdz 3,7 mg/l 

(norma 0,2 mg/l) tas neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām. 


28 




4.3.AUGSNE 

Tumes pagasts ietilpst Piejūras rajonā, ko raksturo salīdzinoši garš bezsala un aktīvās 

veģetācijas periods – ap 140 dienas. Teritorijas mikroklimats ir pietiekami silts visām Latvijā 

kultivētajām lauksaimniecības kultūrām. 

Tumes pagasta lielākā daļā ir velēnu podzolaugsne un pseidoglejotā augsne. Pagasta 

rietumdaļā ir purvu kūdraugsne. Kūdras atradņu kopējā platība ir 1007ha no kuriem 437 ha atrodas 

rūpnieciski izmantojamā dziļuma robežās. 

Kā augšņu cilmieža sastāvs lielākā pagasta daļā ir mālsmilts un smilšmāls. 

Daļā Tumes pagasta teritorijā ir novērojama pārpurvošanās – viens no mūsdienu 

ģeoloģiskajiem procesiem, kas norit salīdzinoši intensīvi, ja tam ir labvēlīgi apstākļi. Pie 

labvēlīgiem apstākļiem jāpieskaita salīdzinoši līdzenais reljefs, vāji caurlaidīgi nogulumi un 

nelabvēlīgi noteces apstākļi. Pārpurvošanās gaitā turpinās purvu augšana horizontāli un vertikāli. 

Pārpurvotajās teritorijās, kur ierīkoti nosusināšanas grāvji, purvu attīstības procesi ir stipri 

ierobežoti. Ja novadgrāvji tiek aizsprostoti, pārpurvošanās procesi atjaunojas. 

4.4. MELIORĀCIJA 

Tumes pagasta lauksaimniecības ūdens notece ietilpst vienā no Baltijas jūras un Rīgas jūras 

līča mazo upju baseinā. Tumes pagastu šķērso valsts nozīmes ūdensteces – Slocene, Vašleja, Tumes 

strauts, Viļņu strauts, Zvirgzdupīte u.c. 

Pēc meliorācijas kadastra datiem Tumes pagasta teritorijā ir 4893ha meliorētās zemes. 

Pagasta teritorijā polderu nav. Tumes pagasta teritorijā ir 33,61km valsts meliorācijas sistēmu. 

1.tabula 

N.p.k. Nosaukums Garums (km) Regulētais posms pagastā (km) 

1. N-24 5,46 15/75-70/35 

2. N-25 1,82 0/00-18/15 

3. Tumes strauts 3,48 0/00-20/00; 39/50-54/27 

4. Viļņu strauts 1,18 0/00-11/81 

5. Zvirgzdupīte 0,78 20/66-28/43 

6. Slocenes upe 14,93 334/75-393/70; 414/96-505/31 

7. Vašleja 2,48 0/00-24/80 

Grāvji un pārējā drenāžas sistēma ir nodota īpašumā privātajiem zemes īpašniekiem, kas ir 

atbildīgi par to apsaimniekošanu un uzturēšanu kārtībā. 


29 




Pēdējo 10 gadu laikā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība nenotiek. Tāpēc jānodrošina 

esošo meliorācijas sistēmu regulāra kopšana, lai saglabātu esošās sistēmas. 

Meliorētas zemes un meliorācijas būves pagasta teritorijā uzrauga un kontrolē 

Ziemeļkurzemes RLP Zemes un ūdens resursu daļas vecākais inspektors. Viņa funkcijās ietilpst arī 

meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču reģistrācija un uzskaite, meliorācijas sistēmu īpašuma tiesību 

maiņas kārtošana, meliorācijas sistēmu un būvju uzturēšanas valsts u.c. atbalsts, investīciju 

administrēšana un darbu uzraudzība, tehnisko noteikumu datu sagatavošana darbiem meliorētajās 

zemēs. Inspektors sniedz arī konsultācijas ar meliorāciju saistītos jautājumos – gan zemju 

īpašniekiem, gan pagastam. 

4.5.DERĪGIE IZRAKTEŅI 

Tukuma rajonā, tai skaitā arī Tumes pagasta teritorijā, dažādos laika posmos veikti 

ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi, kuru gaitā iegūtas samērā 

izsmeļošas ziņas ne tikai par Zemes dzīļu uzbūvi, bet arī par nogulumu segā sastopamajiem 

derīgajiem izrakteņiem. Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka pagasta teritorijā nav sastopamas tādu 

svarīgu derīgo izrakteņu kā dolomītu, kaļķakmens, ģipšakmens un bezakmens mālu rūpnieciskas 

nozīmes iegulas. Par rūpnieciskas nozīmes derīgajiem izrakteņiem pagastā var uzskaitīt tikai 

pazemes ūdeņus, vienu smilts-grants atradni, kā arī vienu saldūdens kaļķiežu atradni, divas 

sapropeļa un 29 kūdras atradnes vai to daļas. 

Pēc MK 1997.gada 8. jūlija noteikumiem Nr.239 derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei 

un uzskaitei tiek piemērota derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to 

iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalizācijai: 

• A kategorijā jeb izpētītos krājumos, 

• N kategorijā jeb novērtētos krājumos, 

• P kategorijā jeb prognozētos krājumos. 

Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar prognozētajiem 

krājumiem sauc par perspektīvajiem laukumiem (laukiem). 

4.5.1. Smilts un grants 

Smilts un grants ir Latvijas zemes dzīlēs visplašāk sastopamais derīgais izraktenis, kuru 

veido vairāk vai mazāk noapaļotas iežu atlūzu un minerālu graudiņu sakopojums. 

Smilts un grants maisījums izmantojams daudzās tautsaimniecības nozarēs: betona, būvjavu 

un silikātķieģeļu izgatavošanai, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos un citur. Jautājumā 

par smilts un grants klasifikāciju nav vienprātības. Pašlaik Latvijā būvniecības praksē par smilti 

uzskata materiālu ar graudiņu izmēriem 0,14 - 5 mm, bet par granti – 5 – 70 mm graudus. Dažreiz 


30 




20 - 70 mm frakciju dēvē par oļiem, bet lielāku par 70mm – par akmeņiem. Savukārt pēc Eiropas 

normatīviem par smilti jeb smalku minerālmateriālu būtu jāuzskata graudiņus mazākus par 4 - 2 

mm. Šajos normatīvos pazemināta arī smilts smalko graudu apakšējā robeža – 0,063 mm. 

Latvijā smilts un grants atradnēs produktīvo slāņkopu pārsvarā veido smilts un tikai 

atsevišķos starpslāņos dominē grants un oļu frakcija. Šī materiāla kvalitāti parasti nosaka netikai 

graudiņu izmēri, bet arī to sastāvs. Svarīgākais kvalitātes rādītājs ir magmatisko iežu graudiņu 

daudzums maisījumā, jo šie ieži ir stiprāki un arī salizturīgāki. Rupjākās un izturīgākās grants 

frakcijas izmantojamas betonā kā pildviela, bet smilts – kā būvjavu sastāvdaļa, ceļu būvēs, 

uzbērumu veidošanai būvlaukumos un citur. 

Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem dabas resursu nodokļa noteikšanai maisījumu, kurā 

grants graudu saturs ir mazāks par 15%, uzskata par smilti, bet materiālu ar grants frakcijas saturu 

lielāku par 15% – par smilts-grants maisījumu. Šāda attiecība tiek ievērota arī atradņu klasifikācijā. 

Tumes pagastā ģeoloģiskās izpētes darbu gaitā atklāta un izpētītā tikai viena smilts-grants 

atradne – Zvāre. Tā atrodas pagasta ziemeļos pie Viršu mājām. Iegulu veidojuši ledāja kušanas 

ūdeņi, uz pēdējā apledojuma morēnas izgulsnējot smilts-grants materiālu, kura maksimālais 

biezums sasniedz 12,4 m (vidēji 6,1 m). Derīgā slāņa sastāvs vertikālā griezumā ir mainīgs: 

pārsvarā slāni veido grants un grants ar smilšaināka materiāla starpkārtām, kas apakšdaļā pāriet 

smalkā, mālainā smiltī. Segkārtas biezums mainās no 0,2 līdz 3,3 m (vidēji 0,9 m). Atradnes platība 

64,9 ha, izpētīto krājumu apjoms (A kateg.) – 2,07 milj.m³. Dati par Zvāres atradni atrodami 1. 

tabulā. 

Vienā no atradnes iecirkņiem ierīkots karjers, kurā SIA “Šlokenbeka” ceļu būvēm un citām 

būvniecības nozares vajadzībām 2003. gadā te ieguva 12,32 tūkst.m³, bet 2004. gadā – jau 23,03 

tūkst.m³ smilts-grants maisījuma. 

Kopumā pagasta vajadzības, spriežot pēc pašreizējiem ieguves apjomiem, turpmākājos 

gados var apmierināt viena pati Zvāres atradne. Tālākā nākotnē, ja pieaugtu pieprasījums pēc 

smilts-grants materiāla patēriņa, būs nepieciešama jaunu atradņu izpēte vai ievedums no blakus 

pagastos izvietotām atradnēm. 

Tuvākās atradnes, kurās pašlaik notiek ieguve un kurās ir diezgan lieli krājumi, ir: 

Praviņas 3 (Degoles pag.) – smilts krājumi – 0,34 milj.m 3 un smilts-grants – 0,26 milj.m 3 (krājumu 

atlikums 2004. gada 1. janvārī) un Praviņas ar smilts-grants krājumiem – 2,37milj.m 3 . 

4.5.2.Saldūdens kaļķieži 

Saldūdens kaļķieži ir samērā jauni pēcleduslaikmeta nogulumi, kuri veidojušies sausa un 

silta klimata apstākļos. Arī patlaban retos gadījumos to izgulsnēšanās notiek ezeros un avotu 

tuvumā, ja ūdens ir piesātināts ar kalcija bikarbonātu. 

Kaļķiežu iegulas pārsvarā sastopamas miltveida vai sīkgraudainas masas veidā ar organisko 

vielu, galvenokārt kūdras, piejaukumu. Retāk šajās iegulās kaļķieži ir gabalaini. 


31 




Irdenie kaļķieži izmantojami lauksaimniecībā kā kaļķošanas materiāls skābo augšņu 

neitralizācijai. Kūdras piejaukums tajos paaugstina augsnes uzlabošanas iespējas un vietās, kur 

segkārta sastāv no kūdras, tā izmantojama kopā ar produktīvo slāni. Tīrākie šo iežu paveidi ar 

CaCO 3 saturu augstāku par 85% un bez kaitīgo eleme,ntu (kā As, F, H 2 S) piemaisījumu derīgi kā 

minerālā piedeva lopbarībā. Diemžēl, Tumes pagastā kaļķieži ar tik augstu karbonātu saturu līdz 

šim laikam vēl nav konstatēti. 

Tumes pagastā zināma tikai viena – Mazbērziņu kaļķiežu atradne, kura pētīta sen – 1965. 

gadā. Atradne atrodas 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Tukums II dzelzceļa stacijas, iepretī 

Mazbērziņu mājām, kur Slocenes upes lēzenajā nogāzē izgulsnējušās divas avotu kaļķu iegulas. 

Atradnes reljefs ir samērā nevienmērīgs: iegulu laukumā redzams reljefa pacēlums, kā arī kritums 

dienvidrietumu virzienā. 

Abām iegulām raksturīgs mainīgs biezums, it īpaši austrumu iegulā, kur derīgais slānis 

strauji izķīlējas un virspusē to pārklāj kūdra. Iegulu kopplatība nav liela – 0,4 ha, krājumu apjoms 

(N kateg.) izpētes gadā – 2,73 tūkst.m³. Daļa krājumu jau izmantota, visticamāk skābo augšņu 

neitralizācijai. 

Saldūdens kaļķiežu sastāvs iegulās: 

CaO – 49,88-52,05 %, 

MgO – 0,78-1,75 %, 

Fe 2 O 3 – 0,29-0,65 %, 

Al 2 O 3 – 0,60-1,01 %, 

SiO 2 – 0,30-0,58 %, 

S – 0,11-0,30 %. 

Pēc ķīmiskā sastāva derīgais slānis arī turpmāk izmantojams tikai lauksaimniecībā augsnes 

kaļķošanai. 

Apkopojošā informācija par Mazbērziņu atradni sniegta 2. tabulā. 

4.5.3. Kūdra 

Kūdra ir viena no svarīgākajām mūsu valsts dabas bagātībām. Pagasta teritorijā purvi, kas 

lielāki par 2 ha, apzināti laikā no 1978. līdz 1980. gadam, kad Tukuma rajonā kūdras atradņu 

meklēšanas un inventarizācijas darbu laikā izdarīti pētījumi. Izdarot šos darbus gan lauku, gan 

kamerālos apstākļos izvērtētas visas kūdras iegulas, sākot no 2 ha platības. Dažas atradnes pētītas 

jau agrāk (1958. gadā) sagatavojot 1963. gada Kūdras fondu kā arī 1930. un 1933. gadā, kad 

profesora Nomala vadībā pirmo reizi tika apzināti Latvijas purvi. Pagasta teritorijā atrodas 29 

atradnes vai to daļas. Vienā atradnē iegulu veido augstā tipa kūdra, 7 – pārejas tipa, bet pārējās – 

zemā tipa kūdra. Visām atradnēm kūdras krājumi aplēsti atbilstoši P kategorijai un tikai Strēļu- 

Ēgeru, Slocenes, Sēlīšu purvā (nr. Datu bāzē “Kūdra” 10367) kūdras krājumi novērtēti atbilstoši N 

kategorijai. 


32 




Par “kūdras atradni”, pieņemts saukt iegulas, kuru platība rūpnieciski izmantojamā kūdras 

dziļuma (0,9 m) robežās ir < 1 ha, bet iegulas vidējais dziļums ir lielāks par 1 m. Informācija par 

kūdras atradnēm pagasta teritorijā, kas iegūta apkopojot visu pieejamo materiālu, dota 3. tabulā, bet 

to izvietojums parādīts kartē. 

Kūdras atradņu platība pagastā mainās no 2 līdz 390 ha, bet to kopējā platība ir 1007ha no 

kuriem 437 ha atrodas rūpnieciski izmantojamā dziļuma robežās. Kopējie kūdras krājumi ir 9436 

tūkst.m 3 jeb 1828 tūkst.t pie nosacītā mitruma – 40%, no kuriem atbilstoši N kategorijai novērtēti 

4324 tūkst.m 3 jeb 1010 tūkst.t. 

Pagasta teritorijā izvietotās atradnes salīdzinoši ir nelielas. To kūdras resursus var rekomendēt 

izmantot tikai kā mēslojumu to īpašnieku zemēs. Kūdras atradnes nav pietiekami pētītas un to 

tūlītēja izmantošana nav iespējama. 

4.5.3.Sapropelis 

Ezeru apsekošanas laikā Tukuma rajonā, ko pēc Valsts ģeoloģijas dienesta pasūtījuma 1996. 

gadā veica SIA “Geo - Konsultants”, Tumes pagasta teritorijā sapropeļa atradnes atklātas divos 

ezeros. To raksturojums dots 4. tabulā. Balstoties uz dažādu speciālistu pētījumu rezultātiem 

konstatēts, ka sapropelim var būt plašs pielietojums – sākot no augsnes mēslošanas un beidzot ar 

lopbarības piedevām un tā dziedniecisko īpašību izmantošanu. Jumpravas ezera sapropelim aplēsti 

prognožu krājumi, bet Purva ezerā tie novērtēti atbilstoši A kategorijai. Purva ezerā, kuru 

Kompleksā ģeoloģiskās izpētes ekspedīcija detāli pētījusi 1992. gadā, var organizēt sapropeļa, kuru 

var izmantot augsnes mēslošanai un arī dziedniecībai, ieguvi. 

Vērtīgākais sapropelis konstatēts Jumpravas ezerā. Sapropelim šajā ezerā ir augsts organisko 

vielu saturs, neliela pelnainība un pēc bioloģiskajām īpašībām tas ir dažādaļģu un zoogēns-aļģu. 

Līdz ar to sapropeļa krājumiem ir plašs pielietojums. Jāatzīmē gan, ka šī sapropeļa krājumi ezerā ir 

salīdzinoši nelieli - tikai 54 tūkst.t pie nosacītā mitruma 60%. Šo ezeru var rekomendēt tālākai 

izpētei, lai precizētu krājumu apjomu un izmantošanas iespējas. Jāuzsver, ka sapropeļa ieguve nevis 

kaitē videi, bet atveseļo pašus ezerus, pārtraucot to 

aizaugšanu. Pēc sapropeļa izņemšanas ezeros var ielaist vērtīgu zivju mazuļus un labāk 

izmantot tos rekreācijai. 

Sekļa (Sēkļa) ezerā sapropeli klāj ūdens slāni, kura lielākais dziļums sasniedz 15,5 m. Līdz ar 

to tā izmantošana nav ekonomiski izdevīga. Pārējos pagasta ezeros sapropeļa daudzums un kvalitāte 

nav noteikti. 

4.6. KLIMATS 

Tā kā Tumes pagasts atrodas Piejūras piekrastē, tad Baltijas jūras un Rīgas jūras līča 

tuvums lielā mērā nosaka klimatiskos apstākļus pagasta teritorijā. Ziemas mēnešos ir nedadz siltāk 


33 




nekā Latvijas kontinentālajā daļā. Savukārt vasaras mēnešos ir pretēji- jūras un līča tuvums 

samazina gaisa temperatūru. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir ap –5 o C, bet jūlijā ap +17 o C. 

Bezsala un aktīvās temperatūras (t o 

virs 10 o C) perioda ilgums ir ap 140 dienām. Aktīvo 

temperatūru periods sākas ap 13.maiju un ilgst apmēram līdz 22.septembrim. Vidējais perioda 

ilgums ir 132 dienas. 

Nokrišņu daudzums laika posmā no aprīļa līdz oktobrim ir ap 400 mm. Gada vidējais 

nokrišņu daudzums ir 600-700 mm. Vasaras periodā 38 –39% dienu ir ar nokrišņiem. Pērkona 

negaiss mēdz būt 13 dienas, bet krusa 2 dienas. 

Pastāvīga sniega sega novērojama no 24.decembra līdz 16.martam. Sniega segas biezums 

janvārī, februārī 3 – 4 cm. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums ir 41 cm, bet maksimālais – 89 cm. 

4.7. VIRSZEMES ŪDEŅI 

Tumes pagastā nav daudz hidroloģisku objektu. Teritorijas lielākā daļa ietilpst vienā no 

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča mazo upju baseinā. Garākā pagasta upe ir Slocene, kas savu 

nosaukumu ir guvusi no putna, slokas, vārda un tās garums 44km un tā ietek Rīgas jūras līcī. 

Pārsvarā Slocenes gultne ir regulēta un atgādina novadgrāvi. Slocenes baseina platība 314 km 2 . 

Vašlejas upe, kuras garums ir 18km, un Tumes strauts, kura garums ir 6km, ir Slocenes labā krasta 

pietekas. Sudmaļupīte, kuras garums ir 5km, ir Slocenes kreisā krasta pieteka. Tumes pagasta 

teritorijā atrodas arī Zvirgzdupīte, kas iztek no Jumpravas ezera un Lāčupīte, kas ietek Rīgas jūras 

līcī. Pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā atrodas Pīkstupe un Auču strauts, kas ir Sēmes upes 

kreisā krasta pietekas un kuras atrodas Ventas baseinā. 

Tumes pagasta teritorijas ziemeļu daļā ir vairākas ūdenskrātuves: Seklis (platība 34,2ha, 

vidējais dziļums 6,6m, maksimālais dziļums 13,5, caurteces, zvejas tiesības pieder valstij) un 

Jumpravas (platība 8,4ha, vidējais dziļums 1,4m, noteces), Purva (platība 6,1ha, vidējais dziļums 

1,4m, maksimālais dziļums 2,3m, caurteces), Sivēnu (2,7 ha), Vīkslas ezeri (2,6 ha), Gaiķītis 

(Zvārguļu, 1,0 ha), Briežezers (platība 1,0ha), Sudmaļupē ir Jaunmoku dzirnavezers (platība 1,8ha, 

mākslīgi uzpludināts). 

Tumes pagastā esošie virszemes ūdensobjekti nav noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem. 

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo 

ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību un saglabātu apvidum raksturīgo 

ainavu. 

Tumes pagasta upju aizsargjoslu minimālais platums noteikts pagasta apbūves 

noteikumos. Kartē parādītas ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas. 


34 




► Plānojuma risinājumi un pamatojumi 

Pagastam jāizstrādā vides programmas 

Ūdens resursu apsaimniekošanas un kvalitātes jautājumi 

4.8. MEŽI UN PURVI 

Tumes pagastā teritorijā meži aizņem 4631ha jeb 41 % no teritorijas kopplatības. Valsts meža 

zemes ir 2787,4ha, kuras apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži" Zemgales mežsaimniecība, 

privātīpašnieku meža zemes ir 1843,6ha. Mežu zemju struktūrā ietilpst arī purvi, pārplūstoši 

klajumi, meža infrastruktūras objekti un lauces u.c. 

Tumes pagasta meža zemju kategoriju sadalījums 

(pēc Meža valsts reģistra datiem, 2005.g.) 

2.tabula 

Meža zemju kategorijas Kopā (ha) Valsts (ha) Pārējie meži (ha) 

Mežs 4302,2 2615,2 1687,0 

Iznīkusi audze 0,2 0,2 

Izcirtums 163,9 36,9 127,0 

Sūnu purvs 2,0 2,0 4,7 

Zāļu purvs 29,8 25,1 1,2 

Pārejas purvs 2,3 1,1 21,7 

Lauce 22,2 0,5 

Meža dzīvnieku barošanās lauce 8,6 8,6 1,8 

Pārplūstošs klajums 36,1 34,3 

Ceļi 219 21,9 

Kvartālstigas 31,6 31,6 

Grāvju trases 6,2 6,2 

Ūdenskrātuves 4,0 4,0 

KOPĀ 4631,0 2787,4 1843,6 

Analizējot Tumes pagasta mežus jāņem vērā meža augšanas apstākļu tipu (AAT) 

sadalījums, mežaudžu vecumstruktūra, audžu sastāvs un aizsardzības režīmi. Meža augšanas 

apstākļu ziņā Tumes pagastā satopami 16 no 23 Latvijā izdalāmajiem AAT, šādu daudzveidību 

nodrošina augšanas apstākļu (augsnes, mikroklimats) dažādība. Vissastopamākais AAT Tumes 

pagasta mežos ir damaksnis, tā platības īpatsvars ir 49% no kopējām inventarizētajām meža 

platībām. Otrs sastopamākais AAT ir vēris 23%, abi šie augšanas apstākļu tipi pieder pie sausajiem, 

tas nozīmē, ka sakārtota ceļu tīkla gadījumā ir maz dabisko mežizstrādes šķēršļu. Tajā pašā laikā 

gada ugunsnedrošajā periodā šie meži ir ar lielu potenciālo degamību. 


35 




Ja apskata mežu no to veidojošu koku sugu aspekta, tad Tumes pagastā, līdzīgi, kā Latvijā 

kopumā, dominē trīs koku sugas – priede, egle un bērzs, attiecīgi priežu audzes kopumā aizņem 

1780ha mež jeb 41,3%, egle – 1020,6ha jeb 23,7%, bērzs – 859,5ha jeb 19,9%. 

Analizējot Tumes pagasta mežaudžu vecumstruktūru jāteic, ka vecumstruktūra ir 

vērtējama, kā pozitīva, neviena no grupām nav izteiktā pārsvarā, bet lielais briestaudžu īpatsvars 

liecina, ka nākotnē ciršanas fonds būs diezgan liels. 

Mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju apsaimnieko LVM Mežs Zemgales 

mežsaimniecība, kas ietver Tukuma meža iecirkni 2842,9ha platībā. Saimnieciskās darbības 

ierobežojumi Tumes pagasta mežos ir noteikti 639,5ha jeb 14,8% no kopējās meža platības. Tumes 

pagasta teritorijā esošās aizsargājamās meža platības ir šādas – Tumes meži 64,8ha, aizsargājams 

dendroloģisks stādījums 13,3ha, zinātnisks objekts, cits pētījumu objekts 4,4ha, ūdensteču un 

ūdenstilpju aizsargjolas 2,5ha, aizsargājama zona gar ūdeņiem 42,8ha, aizsargājama zona gar 

mitrzemēm 14ha, aizsargjosla ap pilsētām 485,9ha, aizsargājami meža biotopi 11,8ha. 

Tumes pagastā atrodas šādi LVM Zemgales mežsaimniecības uzņēmumu ceļi: Mednieku 

ceļš 1,4km, Vecmokas – Sēkļa pagrieziens 4,5km, Zemgaļu stiga 1,8km (plānots izbūvēt 

2011.gadā), Mednieki – Ruļļi 3km, 194.-196.kvartāli 1km, Karjers – Bituma bāzes ceļš 1,7km, 

Vālītes – Bituma bāze 1,4km, Zibens – Raudas pagrieziens 1,3km, 74.-62.-53.-54.kvartāli 2,4km, 

Bituma bāze – Sēmes ezers 1,3km, Silenieki – Ungure 1,2km, Lauces ceļš 3km. 

Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža 

dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecība, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts 

civiliestāde, kas atbild par vienotu meža politikas realizāciju visos Latvijas mežos, uzrauga 

normatīvo aktu ievērošanu, realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības 

nodrošināšanai, atbilstoši Meža likumam. 

Meža likums 3. pants (1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme: 

1) mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā 

vietā var sasniegt vismaz 7 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 

20 % no mežaudzes aizņemtās platības; 

2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā 

ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces. 

Visu mežu apsaimniekošanu uzrauga Valsts meža dienesta struktūrvienība – 

Ziemeļkurzemes virsmežniecība, bet valsts mežu apsaimniekošanu veic Valsts akciju sabiedrība 

“Latvijas valsts meži”. 

Meža apsaimniekošana ietver: 

meža ekoloģisko vērtību pastiprināšanu vides stāvokļa uzlabošanai; 

meža atjaunošanu, kopšanu, aizsardzību pret kaitēkļiem, slimībām, ugunsgrēkiem, 

meža patvaļīgu izmantošanu, atkritumu nekontrolētu izgāšanu; 

meža apsaimniekošanai nepieciešamo objektu būvi un uzturēšanu. 


36 




35(2) pants: 

Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās 

dabas aizsardzības prasības, lai: 

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; 

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas; 

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas; 

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā. 

Lielo pilsētu apkārtnes mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, 

ir liela nozīme arī ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā un meži pilda 

zaļās joslas funkcijas. 

Meža izmantošanas pamatā ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana iedzīvotāju atpūtai un 

meža resursu ieguve. 

Meža aizsargjosla ap pilsētām tiek noteikta, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un 

veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu 

negatīvo ietekmi uz vidi. 

Tumes pagasta mežu aizsargjoslu ap Tukuma pilsētu noteikta un parādīta grafiski. 


Nodrošināt mežos iedzīvotājiem iegūt blakusizmantošanas produktus. 

Izmantot mežus rekreācijai. 

Saglabāt dabisko mežu biotopus, reto un aizsargājamo sugu biotopus. 

Padziļināti veikt meža biotopu vērtēšanu. 

4.9. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMATOJAMĀS TERITORIJAS 

Teritorijas plānojumā parāda lauksaimniecībā izmantojamās zemes un īpaši vērtīgās – 

nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. 

Tumes pagasta lauksaimniecībā izmantojamā zeme uz 2005.gada 1.janvāri aizņem 

5650,6ha, no tiem meliorēti 4817,1ha. Zemes lietošanas veidi – aramzeme 5041,0ha (89%), augļu 

dārzi 107,4ha, pļavas 289,3ha un ganības 212,9ha. 

Tumes pagastā ir vairāk kā 400 zemnieku saimniecības. Lielākās no zemnieku saimniecībām 

ar tradicionālo lauksaimniecību nodarbojas z/s "Saulgrieži" – galvenais nodarbošanās virziens ir 

graudu audzēšana un pakalpojumu sniegšana lauksaimniecībā, z/s"Jepji" – graudaudzēšana. SIA 

"Auseklītis" nodarbojas ar augļkopību, SIA "Bērzkalni" nodarbojas ar lopkopību. Viens no lielākiem 

lauksaimniecības uzņēmumiem ir SIA "Dzimtene". 


37 




Daudzās saimniecībās nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību – "Tumes Pičas" – 

bioloģiskā lauksaimniecība, "Dāri" – kazkopība, "Mazveģi" – dažādi eksotiski dzīvnieki (zilās govis, 

ponijs un 20zirgi), "Vītoliņi" – sporta zirgu audzēšana, "Ābelītes" – zivsaimniecība. Ir saimniecības, 

kas nodarbojas ar sīpolpuķu audzēšanu un pavairošanu. 

Plānojumā noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās esošo zemes gabalu 

minimālā platība ir 20ha. 

Pagasta teritorijā ir arī neizmantoto zemju platības, kurās notiek lauksaimniecisko zemju 

aizaugšana ar krūmiem, kas saistīts gan ar patreizējo lauksaimnieciskās ražošanas nerentabilitāti, 

gan ar attīstīto nekustamā īpašuma tirgu, pastāvot pieprasījumam pēc apbūves gabaliem notiek 

zemju transformācija apbūves zemēs. 

Teritorijās, kuras ir meliorētas, jāievēro meliorācijas aizsargjoslas. 

Aizsargjoslas meliorācijas tīkliem un objektiem parādīt izstrādājot detālplānojumus. 


Lauksaimniecības zemes saglabājamas galvenokārt augstvērtīgās un meliorētās 

teritorijās. 

Meliorācijas objektu aizsargjoslas noteiktas pagasta apbūves noteikumos. 

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas parādītas kartē. 

Meliorācijas sistēmu zemes platībās transformēšana ir iespējama tikai pēc 

meliorācijas rekonstrukcijas plāna izstrādes. 

2.attēls SIA „Bērzkalni” ganāmpulks 

3.attēls Z/s „Jepji” 


38 




4.10. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS, KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN 

KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI 

Teritorijas plānojumā parāda esošās un plānotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 

ekoloģisko tīklojumu. 

Īpaši aizsargājamo augu atradnes, paredzēto mikroliegumu veidošana. 

Īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskās teritorijas, 

nekustamo kultūras pieminekļu izvietojums. 

Vēl neidentificēti objekti ar kultūrvēsturisku vērtību, to degradācijas pakāpe un 

paredzētā reģenerācija 

4.10.1. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 

Dabas liegumi: 

– Tumes meži – republikas nozīmes un Natura-2000 teritorija. Dibināts 2004.gadā un tā platība 

– 68ha. Izveidots saskaņā ar MK not. Nr.266 (08.04.2004.) „Grozījumi MK 15.06.1999. noteik. 

Nr.212 „Noteikumi par dabas liegumiem”. Apsaimniekošana saskaņā ar Īpaši aizsargājamo 

dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Nozīmīga vieta 

prioritāra Eiropas nozīmes biotopa – boreāli meži aizsardzībā. Dabisko mežu biotopu 

koncentrācijas vieta. Priežu – egļu damaksnis, vietām bebraines ar nokaltušiem kokiem. Lielas 

gada staipekņa audzes. Apsaimniekošana saskaņā ar „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 

vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”. 

Dabas pieminekļi (parki – dendroloģiskie stādījumi, aizsargājamie koki): 

– Dendroloģiskie stādījumi "Vāgnera dārzs" – tā platība 29ha. Dabas pieminekļa aizsardzība 

kopš 1977.gada. Dārzā sastopamas 25 vietējās un 143 introducētās augu sugas. Teritorijā 

ietilpst bijusī F. Vagnera kokaudzētava, Ērgļu un Ezerkauķu māju apstādījumi; 

– Jaunmoku aleja, tās platība 1,7ha. Dabas pieminekļa aizsardzība kopš 2005.gada; 

– Vecmoku alejas, to platība 2,5ha. Dabas pieminekļa aizsardzība kopš 2005.gada; 

– Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,22m, ozolam divi stumbri, 

stāvoklis – apmierinošs. Dižkoks atrodas mājas "Krīvi" dārza DR stūrī, 20m no autoceļa 

Tukums – Sāti labajā pusē; 

– Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,9m, trīs stumbri, stāvoklis 

apmierinošs. Dižkoks atrodas 200m uz DR no Kausiem, 10m mežā, pāri meliorācijas grāvim; 

– Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,17m, stāvoklis apmierinošs. 

Dižkoks atrodas 250m uz ZR no mājām "Paozoli"; 

– Parastais ozols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 5,79m, stāvoklis apmierinošs. 

Dižkoks atrodas 50m uz ZR no mājām "Paozoli"; 


39 




– Sudrabvītols – republikas nozīmes dižkoks. Tā apkārtmērs – 4,8m, stāvoklis apmierinošs. 

Dižkoks atrodas mājas "Zaļkalni" pagalmā; 

– Parastais ozols – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,7m, stāvoklis apmierinošs. Atrodas 

Jaunmoku alejā uz Vecmokām 150m uz A no mājām "Vaivari"; 


alejā no Jaunmokām uz Vecmokām 150m uz A no mājām "Vaivari"; 


mājas "Purenes" pagalmā; 


mājas "Purenes" 50m uz D no dzīvojamās ēkas, dārzā; 


150m uz D no Kausiem (30m mežā pāri meliorācijas grāvim); 

– Parastā liepa – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,48m, stāvoklis apmierinošs. Atrodas 

Tumē pie skolas; 

– Vīksna – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 3,68m, stāvoklis apmierinošs. Atrodas Jaunmokas 

alejā, ZR no pils. Ceļā uz mājām "Vaivari" labajā pusē; 

– Vīksna – potenciāls dižkoks. Tā apkārtmērs 2,95m, stāvoklis apmierinošs. Jaunmokās, ZR no 

pils, alejas galā, kreisā pusē, pie Vaivaru ceļa. 

4.attēls Vecmoku aleja 


40 




4.10.2. Aizsargājamie valsts kultūras pieminekļi, kultūrvēsturiskie objekti un 

teritorijas 

Valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi. Tumes pagasta teritorijā valsts aizsardzībā 

atrodas 3 kultūras pieminekļi – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Jaunmoku muižas apbūve 

ar parku (Valsts aizsardz. Nr.8548), valsts nozīmes mākslas piemineklis – Krāsns (Valsts aizsardz. 

Nr.4449) un valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – Vecmoku pilskalns (Valsts aizsardz. 

Nr.2329). Pagasta teritorijā atrodas arī valsts nozīmes aizsargājami arhitektūras pieminekļi, kuriem 

nav atsevišķi valsts aizsardzības Nr., - Jaunmoku pils un Jaunmoku stallis. 

Pagasta nozīmes kultūrvēsturiski objekti. Tumes pagasta teritorijā ir 16 pagasta nozīmes 

kultūrvēsturiski objekti – arhitektūras pieminekļi – Apstādījumi (Vecmoku muiža), Dzīvojamā ēka 

(Kaženieki), Ķīļu kapu vārti, Kalpu māja (Vecmoku muiža), Kalpu māja (Vilkājas muiža), Kungu 

māja (Vilkājas muiža), Kūts (Vecmoku muiža), Luiku kapu vārti, Saimniecības ēka (Jaunmoku 

muiža), Sivēnu kapu vārti, Stallis (Vecmoku muiža), Vecmoku muižas apbūve, Viksu kapu vārti, 

Vilkājas muižas apbūve, mākslas pieminekļi – Krāsns (Jaunmoku pilī), Krāsns – kamīns (Jaunmoku 

pilī). Pie kultūras pieminekļu uzskaites grupas pieskaitāms vēstures piemineklis Karavīru kapsēta 

(1944.-1945.). 

Tumes pagasta simbols ir Jaunmoku pils. Tā ir neogotiskā stilā 1901.gadā būvēta celtne 

(arhitekts Vilhelms Bokslafs). Šī pils ir būvēta kā Rīgas pilsētas galvas Džordža Armisteda 

ārpilsētas rezidence un medību pils. Pilī ir unikāli krāsns podiņu gleznojumi. Viena krāsns, kura 

sastāv no 130 podiņiem ar 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas pilsētu skatiem, un tā ir veidota par godu 

Rīgas septiņsimtgadi. Pilī atrodas arī mežu apsaimniekošanas muzejs. Pilī veiktā rekonstrukcija un 

telpu piemērojums muzejam, mākslas izstādēm, viesnīcai un saviesīgiem sarīkojumiem sniedz 

pozitīvas izjūtas un gaumīgas sadzīves kultūras dzīvi. Šobrīd pils un tās apkārtne ir labā stāvoklī – 

tiek kopta un uzturēta. 2000.gadā kamīnmeistara Jura Kannenieka vadībā tiek restaurētas trīs pils 

greznās podiņu krāsnis, t.sk. krāsni pils Baltajā zālē, kura padsmit gadu izjaukta gulējusi pils 

bēniņos, gaidot atdzimšanas brīdi. 


41 

5.attēls Jaunmoku pils 




Netālu (ap 1km) no Vecmokām atrodas Vecmoku (Skamaņu) pilskalns, kas izvietots 15 

metrus augstā zemesragā. Plakums ovālas formas – 30x40m liels, tā austrumu galā dažus metrus 

zemāk par plakumu ievērojama terase, jo šeit kalna mala no dabas lēzenāka. Pilskalnam stāvas 8- 

10m augstas malas. Pilskalna pakājē ir uzietas arheoloģiskas senlietas, kas datējamas ar 6.gadsimta 

vidu. 

6attēls Vecmoku pilskalns 

Vecmoku muiža pirmo reizi vēsturiskos dokumentos minēta jau 1422.gadā. No 1838.gada 

līdz 1920.gadam Vecmoku muiža nonāk Elzenu (Oelsen) dzimtas īpašumā. Vecmoku muižas 

apbūve veidojusies 19.gs. Viena no vērtīgākajām muižas ansambļa ēkām bijusi arhitekta Severīna 

Jensena 18.gs. celtā Vecmoku pils. Tā bija grezna divstāvu pils ar centrālo rizalītu, bagātīgi 

dekorēta ar rustu, pilastriem. Savukārt muižas saimniecības ēkas – zirgu staļļi ir veidoti T.Zeileram 

raksturīgā manierē. Bijušās Vecmoku muižas teritorijā saglabājies muižas parks ar svešzemju koku 

stādījumiem un skaista aleja. 1920.gadā muiža nacionalizēta. 1941.gadā muižas centrā tika 

izveidota neliela koncentrācijas nometne, kas vēlāk tika pārveidota par darba nometni. Vecmoku 

pils nodedzināta 1944.gadā, ir saglabājušās tikai dažas saimniecības ēkas – kalpu māja, kūts, stallis. 

7.attēls Vecmoku pilsdrupas 

Vilkājas muižas apbūve veidojusies 19.gs., kuras apbūvē ietilpa kungu māja un kalpu māja. 

Tumes pagastā atrodas vairākas kapsētas, kurām ir interesanti veidoti kapu vārti 19.gs. 2.p. 

– Ķīļu kapi, Luiku kapi, Sivēnu kapi un Viksu kapi. 

Tumes pagasta kultūras pieminekļus un kultūrvēsturiskos objektus turpmāk vēlams iekļaut 

tūrisma maršrutos gan sabiedrības izglītības, gan rekreācijas nolūkos. 


42 




Kapsētu aizsargjoslas un aizsargājamie valsts kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas attēlotas 

teritorijas plānotā (atļautā) izmantošanas kartē. 

4.10.3.Kultūras pieminekļu aizsargjoslas 

Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras 

pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz 

nekustamiem kultūras pieminekļiem. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas platumu un 

robežas, kā arī uzturēšanas un kontroles kārtību nosaka saskaņā ar kultūras pieminekļu 

aizsardzību regulējošiem likumdošanas aktiem. Ja aizsargjosla nav noteikta īpaši, tās 

minimālais platums pagastā - ne mazāk kā 500m. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas 

noteiktas teritorijas plānojuma kartē “Dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi”, ievērojot, ka 

minimālie aizsargjoslu platumi valsts nozīmes kultūras pieminekļiem – 500m. 

Tumes pagasta teritorijas plānojms pagfasta nozīmes kultūras pieminekļiem nosaka 

aizsargjposliu līdz 100m ,kurā pagasta Būvvalde var izvisrzīt savas prasības atbilstoši 

situācijai. 

Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai, atbilstoši likumdošanai, tiktu saglabāti 

kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu 

saglabāšanu nodrošina to valdītāji. 


Kultūras un vēstures pieminekļu īpašniekiem, zemes īpašniekiem vai lietotājiem 

ievērot likumdošanā noteiktās prasības kultūras pieminekļu apsaimniekošanā un 

aprobežojumus aizsargjoslās. 

Pagasta apbūves noteikumos noteiktas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai un 

zemes īpašniekiem un lietotājiem - pieminekļu apsaimniekošanā, kā arī aprobežojumi 

aizsargjoslās. 


43 




4.11.AINAVAS 

4.11.1.Īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas. Īpatnējās dabas ainavas 

Ainavas struktūras veidošanos noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, līdz ar to tajā 

atspoguļojas ainavas veidošanās vēsture. Ainavu veido savstarpējā dabas un sabiedrības 

mijiedarbība, kur palielinoties sabiedrības aktivitātei saimnieciskajā darbībā, palielinās ietekme uz 

dabu. 

Pēc K.Ramaņa (1994) Latvijas ainavrajonēšanas kartes Tumes pagasts atrodas 

Austrumkursas Augšabavas – Vašlejas ārainē. Pagasta teritorijā raksturīgas šādas ainavas – 

mālaino limnoglaciālo un morēnas līdzenumu āraine, mežāru morēnas pauguraine, mežainā 

fluvioglaciālo pauguru un paugurgrēdu ainava, terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājumu 

ainava (Slocene un Vašleja). 

Āraine – ainavas vienību tips, kur dominē agroainavas – lauksaimniecībā izmantojamās 

zemes un kuru nodalīšanu nosaka ainavas segas raksturojums. Āraines struktūru veido lielu un 

plašu tīrumu mija ar nelieliem savrupiem meža masīviem un puduriem. Tas ir vistipiskākais 

līdzenumu kultūrainavas tips, kas veidojies, attīstoties zemkopībai. Meliorācijas rezultātā ainavas 

dabiskā struktūra stipri pārveidota. Ļoti svarīgi ainavas elementi ar lielu vizuālo un ekoloģisko 

nozīmi ir lauku apdzīvotās vietas – viensētas un ciemi, kā arī atsevišķi koki, koku puduri un alejas. 

Dominē atklāti plaši skati. 

Mežāre – ainavu vienību tips, kur novērojama lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar 

mežu masīviem un puduriem. Reljefs viegli viļņots vai plakans. Mežāres struktūra ir mozaīkveida. 

Ļoti svarīgi ainavas elementi ir viensētas, dabīgās pļavas un atsevišķi koku puduri (birztalas). 

Dominē tuvi un vidēji tuvi skati, kas noslēdzas meža sienā vai viensētu pudurī. 

Mežaine – ainavu vienību tips, kas raksturīgs ar plakanu reljefu un augstu mežainumu un 

kuru nodalīšanu nosaka ainavas segas raksturojums. Mežaines struktūru veido lieli meža masīvi 

(meža ainavas), kuros kā "salas" atrodas lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Ainavas 

kontrastainību nosaka mežu augšanas apstākļu daudzveidība. Dominē tuvi un noslēgti skati. 

Terasēto upju ieleju un ielejveida pazeminājumu ainava – atsevišķs ainavu vienību tips, 

kam raksturīga tās unikalitāte un nozīmīgums daudzveidības saglabāšanas ziņā. Latvijas ainavas 

spektrā iespējams izdalīt kā unikālu ainavu. 

Tumes pagastā kā īpaši vērtīgu ainavu var izdalīt teritoriju ap Jaunmoku pili starp Slocenes 

upi un dzelzceļa līniju. Teritorija īpaši labi uztverama no autoceļa Rīga – Ventspils. Teritorijas 

plānojumā tiek noteikta vietējas nozīmes aizsargājama kultūrvēsturiskas ainavas teritorija. 


44 





Veikt ainavu inventarizāciju (ainavas vērtīgāko elementu novērtēšana un 

dokumentācija tālākai aizsardzības un apsaimniekošanas veida noteikšanai) un, izstrādājot 

detālplānojumu, noteikt ainaviski augstvērtīgām teritorijām noteiktu aizsardzības statusu vai 

zemes lietojumu veidu. 

Saglabāt vērtīgākās ainavas, nemainot zemes izmantošanas mērķi. 

Paredzēt zaļos koridorus, sadalot savrupmāju masīvus vienu no otra, kā apstādījumu 

un rekreācijas teritorijas. 

Retinātas savrupmāju apbūves teritorijas ciemā uzskatāms par optimālu dzīvojamās 

apbūves veidu pagastā. 

Rūpniecības teritorijas un dzīvojamās apbūves teritorijas atdalāmas ar koku un 

krūmu stādījumu vismaz 25m platumā. 

Gar galvenajiem autoceļiem un dzelzceļiem paredzēt trokšņu slāpējošus koku un 

krūmu stādījumus. 

Saglabāt mežu dabisko ainavu. 

8.attēls Ainava Tumes pagastā 

9.attēls Ainava Tumes pagastā 


45 




4.12.IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA 

Teritorijas plānojumā parāda plānoto apdzīvoto vietu robežas. 

Latvijas republikā administratīvās teritorijas tiek iedalīts saskaņā ar likumu "Par Latvijas 

Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" 

(06.06.1991.). Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli 

priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai. Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas – pilsētas un 

lauku apdzīvotās vietas. Savukārt lauku apdzīvotās vietas ir ciemi un viensētas. Ciemu kategorijā 

var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies vai tiek plānota koncentrēta apbūve 

un kurās dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji. 

Ciems. Lauku (ārpus pilsētas) apdzīvota vieta ar vietēji (vietējās pašvaldības 

administratīvajā teritorijā) unikālu nosaukumu un kompaktu apbūvi tās centrālajā daļā. Ciema 

statusu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nosaka vietējās pašvaldības padome. 

Ciema robežas tiek noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā. Pašvaldības padome ciema teritorijā 

var iekļaut arī viensētas (dzīvojamās ēkas), kas atrodas tuvāk par 200 m viena no otras un no ciema 

kompakti apbūvētās daļas. Ciems var nodrošināt atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un 

kultūras dzīves un citas funkcijas. 

Viensēta. Lauku apdzīvota vieta, kurā ir nepārvietojamas ilglaicīgi dzīvojamas ēkas (ēka), 

saimniecības ēkas vai citas būves. Viensētai ir vietēji (vietējās pašvaldības administratīvajā 

teritorijā) unikāls nosaukums. Viensētas var veidot viensētu grupas, kurām ir kopējs (apvienojošs) 

vietēji (vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā) unikāls nosaukums. Viensētas ir savrupas 

lauku sētas. 

Pašvaldības teritorijā izvietotas 3 dārzkopības sabiedrības – "Līdums" ar 105 zemes 

gabaliem, „Pārupe” un "Liepkalni". 

Tumes pagasta apdzīvoto vietu – ciemu saraksts apstiprināts pagasta padomes sēdē 

2001.gada 10.maijā. saskaņā ar J.Turlaja, G.Milliņa “Latvijas apdzīvotās vietas” izstrādāto 

klasifikāciju: 

Lielciems – Tume; 

Mazciemi – Ezerkauķi, Gaiļi, Krīvi, Sēlīši, Sloklejas, Vecmokas, Vilkāja, Zaķi; 

Skrajciemis – Daibe; 

Vasarnīcu ciemi – Līdums, Liepkalni, Pārupe. 

Perspektīvā saskaņā teritorijas plānojumu nepieciešams apstiprināt šādas apdzīvojuma vietas 

un to klasifikāciju: 


46 




Tumes pagasta ciemi 

Apdzīvojuma Apdzīvojuma klasifikācija 

nosaukums 

1. Tume ciems 

2. Vecmokas ciems 

3. Slocene ciems 

4. Daibe ciems 

Tumes pagastaiensētu puduri 

Apdzīvojuma Apdzīvojuma klasifikācija 

nosaukums 

1. Atpūtas viensētu puduris 

2. Kalnjāņi viensētu puduris 

3. Sloklejas viensētu puduris 

4. Vilkāja viensētu puduris 

31..tabula 

32..tabula 

Viensētu grupas ir iekļautas apdzīvojuma klasifikācijā, bet tās nepieder pie blīvi apdzīvotām 

vietām. Tās ir mazsaimniecību teritorijas lauku apvidū ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķi 

piemājas saimniecība. Apdzīvoto vietu robežas noteiktas teritorijas plānojumā. 

Apdzīvojuma struktūras izmaiņas nepieciešamas, jo pagastā nekustamā īpašuma īpašniekiem 

ir vēlme veikt zemes gabalu sadali galvenokārt savrupmāju apbūvei. Šādas vēlmes ir ne tikai 

apdzīvotās vietās, bet arī ārpus tām lauku apvidū nerēķinoties ar to, ka nav piebraucamie ceļi un 

atbilstoša infrastruktūra. Izstrādājot teritorijas plānojumu jānosaka precīzas robežas apdzīvotām 

vietām un teritorijas zonējums ar minimālo zemes gabala platību, kādā iespējams īpašumu sadalīt 

atkarībā no atļautās izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt apbūves kārtību, kas balstītos 

apdzīvoto vietu attīstību pēc noteikta plāna un kārtības. 


Izveidot apdzīvojuma struktūru saskaņā ar teritorijas plānojuma nostādnēm. 

Paredzēt zaļos koridorus, sadalot savrupmāju masīvus vienu no otra, kā apstādījumu 

un rekreācijas teritorijas. 

Novērst vienlaidus apbūves masīvu veidošanos, izstrādājot detālplānojumus. 

Detālplānojums obligāts uzsākot zemes gabala robežu maiņu ciemu robežās. 

Rezervēt teritorijas infrastruktūrai. 


47 




4.13.APBŪVE 

Tumes pagasts ir potenciāli ērti pieejama dzīves vieta. Tās priekšrocības ir blakus esošā 

pašvaldība – Tukuma pilsēta (rajona centrs). Nav mazsvarīgs Rīgas tuvums, kas arī ir viens no 

iemesliem dzīves vietas meklējumiem Tumes pagasta teritorijā. 

Dzīvojamā apbūve. Pagasta teritorijas apbūve paredzēta galvenokārt divos virzienos – 

Tukuma pilsētas rietumu daļas apbūves turpinājums Tumes pagastā, kā arī Tumes ciema 

paplašināšanās Tukuma pilsētas virzienā. 

Tumes pagasta attīstībā nozīmīga vieta jāierāda mājoklim. 

Pašlaik notiek izmaiņas iedzīvotāju pieprasījumā pēc mājokļa tipa - pieaug pieprasījums 

pēc laba dzīvokļa vai mājas. Hipotekārās kreditēšanas sistēmas pieejamība mājokļu būvniecībai, 

darba vietu un pakalpojumu tuvums būs veicinoši faktori individuālās būvniecības attīstībai Tumes 

pagastā. 

Risinot zemes izmantošanas problēmas un apbūves principus, pastāv iespēja pielīdzināt 

bijušo dārzkopības sabiedrību apbūvi individuālai apbūvei, ar visām no tā izrietošām būvniecības 

prasībām un ar pieraksta tiesībām, vai, saglabāt esošo statusu, sakārtojot infrastruktūru. 

Nodrošinājums ar apkalpes un sabiedriskiem objektiem. Būtiska apdzīvoto vietu 

funkcija ir iedzīvotāju, to skaitā apkārtējo lauku teritoriju iedzīvotāju, nodrošināšana ar 

sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem. Sabiedriskais sektors ietver iedzīvotāju iespējas 

saņemt izglītības, kultūras, veselības un sociālās aizsardzības, kārtības nodrošināšanas, informācijas 

pakalpojumus, kuru nodrošināšana galvenokārt ir valsts un pašvaldības pārziņā. Privātais sektors 

ietver iedzīvotāju iespējas saņemt dažāda līmeņa mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un 

sadzīves pakalpojumus, kuru sniegšanā galvenā loma ir privātai iniciatīvai. 

Sabiedriskie pakalpojumi ir koncentrējušies Tumes ciemā. 

Tumes pagastā ir viena skola – Tumes vidusskola. Tumē skola atvērta 1921.gadā bijušā 

Tumes muižas ēkā. Pirmo skolas ēku uzcēla 1932.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa projekta, bet 

1988.gadā ugunsgrēkā vecās skolas iekštelpas un jumta stāvs izdega. 1995.gadā atklāja rekonstruēto 

skolas ēku pēc arhitekta T.Timpera projekta. 1999.gadā uzbūvēja sporta zāli, 2000.gadā ēdnīcu. 

1998.gadā atvērta 10.klase, skola kļuva par vidusskolu. 

1997.gadā nodibināts sporta klubs "Tume", kur galvenie sporta veidi – volejbols, futbols, 

vieglatlētika, šautriņu mešana. 

Tumes pagastā ir pirmsskolas izglītības iestādes, bet iedzīvotāji izmanto arī Tukuma 

pirmsskolas izglītības iestādes. 

Tumes kultūras namā, kurš celts 1969.gadā, kapitālais remonts 2001.gadā, kur zāle ar 300 

vietām, notiek dažādi pasākumi. Kultūras namā darbojas jauktais koris, sieviešu vokālais ansamblis, 

vidējās paaudzes deju kolektīvs "Solis", bērnu un jauniešu teātra kolektīvs. Tumes pagastā 

iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt Tumes un Lazdu bibliotēku Vecmokās, kurās pieejams dators ar 


48 




pastāvīgu pieslēgumu internetam, iespēja izmantot arī kopētāju, skaneri, printeri, digitālo 

fotoaparātu. Tumes pagasta teritorijā būtu nepieciešama brīvdabas estrāde, kuru siltākā gadalaikā 

varētu izmantot dažādu pasākumu rīkošanai. 

Pagasta teritorijā nav baznīcu, bet ir neliela draudze, kas savus dievkalpojumus notur 

kultūras namā. Pamatā ticīgie apmeklē Tukuma baznīcas. 

Par iedzīvotāju veselību rūpējas viens ģimenes ārsts un stomotologs. Iedzīvotāji izmanto 

Tukuma poliklīniku un Tukuma un Irlavas stacionārus. Neatliekamo palīdzību sniedz Tukuma 

slimnīca. 

Tumes pagastā darbojas 3 pārtikas un saimniecības preču veikali. Tomēr ne visas 

nepieciešamās preces iedzīvotājiem ir iespējams iegādāties pašvaldības teritorijā. Visus sadzīves 

pakalpojumus Tumes pagasta iedzīvotāji var saņemt Tukumā. Pašvaldībā darbojas viena 

autoremontdarbnīca. 

Pasta pakalpojumi pagasta teritorijā saņemami Tumes un Vecmoku nodaļās. Bankas - 

pakalpojumi Tukuma pilsētā. 

10.attēls Tumes vidusskola 

Ražošanas uzņēmumi. Pagasta teritorijā darbojas divi eksporta uzņēmumi a/s "Tukuma 

Straume" – produkcijas ražošana – mājdzīvnieku barība, kucēnu barība, suņu barība, kaķu barība, 

sīko mājdzīvnieku barība un SIA "Baltic Feed" – lopbarības mikroelementu piedevu ražošana. 

Pagastā darbojas arī SIA "Šlokenbeka" Zvāre ABR – ceļu būve, kokzāģētavas IU "Medis" un 

"Ramave". SIA "Beliko", SIA "Elektro". 


Transformācija no bijušām dārzkopības teritorijām uz savrupmāju blīvas dzīvojamās 

apbūves teritorijām veicama izstrādājot detālplānojumus. 


49 




4.14.ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA 

Teritorijas plānojumā parāda ūdens ņemšanas vietas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus 

un ūdens attīrīšanas ietaises. 

Tumes pagasta teritorijā pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegtās 

informācijas ir 39 dziļurbuma artēziskās akas ar dziļumu no 42-102m, no kurām tiek izmantotas 24, 

aiztamponētas 2, likvidētas 8, iekonservēta 1, piemestas 2, nav zināms par 2 akām. Daudzās 

savrupmājās un zemnieku sētās ir grodu vai seklas cauruļvada akas. 

2001.gadā pēc Tumes pagasta padomes pasūtījuma veikta diviem ūdens apgādes urbumiem 

(DB Nr.9927 ferma "Bērzkalni" un Nr.9928 Tumes ciems) aizsargjoslas aprēķins, kurā tiek 

noteiktas stingra režīma, bakterioloģiskā un ķīmiskā aizsargjosla. Ūdens patēriņš pēc Tumes 

pagasta padomes datiem urbumam Nr.9927 – 1 l/sek. un urbumam Nr.9928 – 1,2 l/sek. Stingra 

režīma aizsargjoslas lielums abiem urbumiem 10m, bakterioloģiskās – nav nepieciešams, bet 

ķīmiskās aizsargjoslas lielums urbumam Nr.9927 ir 90m (patēriņš pēc Tumes pagasta padomes 

datiem) un 185m (patēriņš pēc urbuma pases datiem – 4 l/sek.) un urbumam Nr.9928 ir 100m 

(patēriņš pēc Tumes pagasta padomes datiem) un 180m (patēriņš pēc urbuma pases datiem – 4 

l/sek.). 

Centralizēta ūdens apgāde tiek nodrošināta Tumes ciemā no 2 artēziskajām akām. Kopējais 

ūdens patēriņš ir 140m 3 diennaktī. Centralizēti ar ūdeni apgādāti ir nodrošināti 640 iedzīvotāji. 

Ūdensvada cauruļvadu sistēma no 50, 80, 100mm diametru plastmasas, tērauda un ķeta caurulēm ar 

kopgarums ir 11km un ūdensvada akām ar noslēgarmatūru. Lielākajai daļai uzņēmumu ir 

individuālas ūdensapgādes sistēmas. 

Dzeramā ūdens kvalitāte atbilst normatīviem, jo 2005.gadā uzstādīta ūdens atdzelžošanas 

iekārta un veikta ūdens vada tīrīšana. 

Ar centralizētu kanalizācijas sistēmu tiek nodrošināts Tumes ciems. Kanalizācijas iekārtu 

ekspluatācija uzsākta 1976.gadā. Kanalizācijas tīklu kopgarums ir 6511m. Vidēji gadā tiek novadīti 

48 tūkst.m 3 . Bioloģiskās attīrīšanas ietaises jauda ir 350 m 3 /diennaktī. Attīrīšanas stacijas 

kompleksa sastāvā ietilpst horizontālais smilšķērājs, cirkulācijas aerācijas kanāls ar lamināro 

nostādinātāju, otrreizējais nostādinātājs, hlorētava, pēcattīrīšanas četri bioloģisko dīķu kaskāde, pēc 

kuriem notiek attīrīto notekūdeņu izlaide Tumes strautā ar ūdens novadīšanu Slocenē. Kanalizācijas 

sistēmas fiziskais nolietojums ir 80%, tādēļ nepieciešama tās rekonstrukcija. Attīrīšanas iekārtu 

dūņu uzglabāšanas vieta Tumes pagastā ir bijusī atkritumu izgāztuve „Garauši”. 

Attīstoties Tumes un Slocenes ciemiem, ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas iespējams 

pieslēgt Tukuma pilsētas inženierkomunikācijām. 

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas apsaimnieko Tumes pagasta padomes komunālā 

daļa. 


50 





Kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. 

Pieslēgt centralizētai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai jaunās apbūves teritorijas. 

Centralizētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas nodrošināšana savrupmāju blīvas 

dzīvojamās apbūves teritorijās. 

Detālplānojumos parādīt ūdensņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aizsargjoslas. 

11.attēls Tumes ciems 


13.attēls Bijušais bērnudārzs Tumes ciemā 


51 




Tumes pagasta teritorijā izurbto ūdensapgādes urbumu raksturojums 

4.tabula 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 

Adrese 

2LVĢM 

A DB 

Nr. 

Koordinātas, km 

LKS92 

X Y 

Urbuma 

atveres 

absolūtais 

augstums, 

m 

Urbšanas 

dziļums, m 

Urbšanas 

gads 

Ūdens 

horizonts 

Filtra intervāls, 

m 

no 

līdz 

Statiskais 

līmenis, 

m no 

zemes 

virsmas* 

Sūknēšanas 

debits, 

l/s 

Urbuma 

tagadējais 

status 

f. "Bērzkalni" 9526 6310205,2 443353,5 86 340 1976 D 2 ar + br 283 336 65,6 5 darbojošs 

f. "Kalna puikas" 9835 6309230,1 440759,5 75 320 1980 D 2 ar + br 276 314 55 4 darbojošs 

f. "Bērzkalni" 9927 6310553,7 443649 82 340 1985 D 2 ar + br 285 337 71,3 3,5 darbojošs 

ciem. Tume 9928 6310184,4 444668,6 77 350 1986 D 2 ar + br 278 346 66,5 4 darbojošs 

f. "Kalnluikas" 9970 6309220,3 440796,6 75 320 1987 D 2 ar + br 264 318 52 4 darbojošs 

ciem. Tumes 9433 6310187,7 444660,2 77 266 1972 D 2 br + D 3 gj 197,3 261,5 61 8 darbojošs 

apakšstacija "Tukums - 2" 9984 6309382,7 444035,6 81,5 255 1988 D 2 br + D 3 gj 198 254 70,5 3 darbojošs 

m. "Krūmiņi" 7997 6316200,9 444085,2 90 130 2001 D 3 am 120 130 82 1 darbojošs 

f. "Gošas" 9364 6308537,2 440550,1 76,4 130 1967 D 3 am 110 128 48,7 2,2 aiztamponēts 

f. "Kraujas" 9100 6316489,2 445426,1 100 94 1959 D 3 dg 86 92 40 1,5 darbojošs 

f. "Stirnas" 9152 6313645,4 442440,9 55 50 1964 D 3 dg - og 38 48 14 1 nav zināms 

Tumes pagasts veterinārslimnīca 7090 6311564,5 445778,8 42 160 1968 D 3 gj 146 159 23,3 4,6 darbojošs 

Kaļķabērzi A/S "Tukuma Straume" 7126 6312453,1 445462,6 43 170 1974 D 3 gj 149,4 170 25,1 2 darbojošs 

z/s "Saulgrieži" 8923 6311666,2 443258,5 73 162 2003 D 3 gj 145 161 57 1,5 darbojošs 

f. "Padegas" 9091 6312965 441917,7 70 162 1966 D 3 gj 134 162 38 2 likvidēts 

f. "Ķīļi" 9349 6316620,1 443724,5 96,4 170 1968 D 3 gj 155 168 58,4 2,3 piemests 

Tume asfalt - bituma bāze "Zvāri" 9350 6320519,8 443494 73 200 1970 D 3 gj 187 199 45 2,2 darbojošs 

f. "Stirnas" 9352 6313611,3 442364,3 56 168 1967 D 3 gj 141 168 35 2,5 darbojošs 

f. "Vilkāja" 9353 6314272 444947,6 67 160 1967 D 3 gj 143 158 18 3 darbojošs 

8 - gad. skola "Zelmeņi" 9354 6315839,3 444993,7 97 170 1970 D 3 gj 150 164 68 1,5 darbojošs 

f. "Kalnbeikas" 9362 6309284,7 440828 73 200 1971 D 3 gj 171 189 50 2,7 aiztamponēts 

TUMES PAGASTA PADOME SIA 52 ‘’NAGLA IF”



f. "Damuižnieki" 9363 6309638 440184,1 73 180 1967 D 3 gj 132 180 45 2,4 likvidēts 

m. "Sēlīši" (bij. f. "Stenderi") 9365 6312626,2 443841 60 180 1967 D 3 gj 154 180 34 3 darbojošs 

f. "Puzes" 9501 6309716,6 445673,6 68 200 1975 D 3 gj 183,3 194 48,5 1,7 darbojošs 

Tukuma gaļas kombināts "Sili" 9523 6318762,7 444166,4 102 225 1976 D 3 gj 169 221 72,6 1,5 nav zināms 

mežniecības muzejs pie m. 

"Jaunmokas" 9843 6315763,5 442595,1 80 186 1981 D 3 gj 146 185 58,9 1 iekonservēts 

f. "Ēpji" 9931 6308926,3 442353,5 72,5 195 1986 D 3 gj 151 192 55,2 1 darbojošs 

ciem. Vecmokas 9096 6318755,7 444189,1 102 230 1956 D 3 gj + am 124,6 223,8 26 1 likvidēts 

f. "Pazoļi" 9153 6311521,7 444571,5 61 154 1965 D 3 gj + am 140 150 34 2,5 darbojošs 

f. "Gaiļi" 9361 6311658,6 447118,6 49,6 180 1967 D 3 gj + am 159 175 25,6 2 darbojošs 

kempings "Sveikuļi" 7885 6317111,1 447567,7 90 90 2000 D 3 kt + og 77 90 40 1 darbojošs 

m. "Dumzas" 9099 6315418,3 441710,5 71,5 47,6 1956 D 3 kt + og 35,4 38 13,5 1,2 likvidēts 

augļu, dārzeņu cehs 9154 6310656,6 444390,5 70 76 1962 D 3 kt + og 59,5 71 20 1,5 likvidēts 

f. "Epji" 9164 6308933,5 442279,1 76,5 65 1964 D 3 kt + og 45 60 17 1 likvidēts 

f. "Eikas" 9165 6310319,5 441064,4 60,96 34 1962 D 3 kt + og 25 33 6 1,5 likvidēts 

bij. kolhoza "Dzimtene" teritorijā 9185 6310336,3 443416,1 84 56 1963 D 3 kt + og 50 54 18 1,1 likvidēts 

f. "Bērzkalni" 9525 6310271,2 443506,5 85 67 1976 D 3 kt + og 54,4 66 26,5 0,5 darbojošs 

mežniecība "Sili" 10253 6318574,2 444215 97,6 70 1962 D 3 kt + og 62 69 37 1 darbojošs 

ferma starp Grantiņiem un Rotkaļiem 23413 6314991,9 443844,2 piemests 

TUMES PAGASTA PADOME SIA 53 ‘’NAGLA IF”



4.15. SILTUMAPGĀDE 

Centralizēto siltumapgādi Tumes pagastā nodrošina trīs katlumājas – centrālā, skolas un 

kultūras nama. Centralizētai siltuma apgādei ir pieslēgtas 10 dzīvojamās ēkas, skola, kultūras nams, 

bērnudārzs un sakaru mezgls. Centralizēto apkuri izmanto 290 iedzīvotāji. Patērētāju maksimālā 

siltumslodze ir 1,1 MW un katlumāju kopējā uzstādītā jauda – 0,9 MW. Siltā ūdens padeve 

dzīvokļos nav iespējama. Siltumtīklu kopgarums ir 1,1km. Kā pamatkurināmais tiek izmantota 

malka. Ir izstrādāta Tumes centralizētās siltumapgādes rekonstrukcijas koncepcija (2003), 

sagatavots tehniskais projekts un iesniegts Valsts investīciju programmai un ERAF. Tuvākā 

nākotnē paredzēts veikt centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. Projekta realizācijas 

rezultātā uzlabosies patērētāju siltumapgāde, samazināsies kurināmā patēriņš un siltumapgādes 

sistēmas ietekme uz vidi. Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt centrālo katlumāju un apvienot 

dzīvojamo ēku un sabiedrisko iestāžu siltumtīklus, veidojot vienotu sistēmu. 

Privātmājās iedzīvotāji siltumapgādi nodrošina paši saviem spēkiem un pārsvarā tā ir 

individuālā apkure ar malku. Pagastā nav centralizētas gāzes apgādes. Iedzīvotāji izmanto 

sašķidrinātās gāzes balonus individuālai lietošanai. 

Pēc nacionālās attīstības programmas perspektīvā tiek paredzēta gāzes vada izbūve Tukuma 

pilsētai, kas šķērsotu arī Tumes pagasta teritoriju un varētu nodrošināt iedzīvotājus ar dabas gāzi. 


Teritorijas plānojumā paredzēta siltuma ražošanas pāriešana uz gāzēs kurināmā 

izmantošanu pēc gāzes vada izbūves. 

4.16.ATKRITUMU SAIMNIECĪBA 

Tumes pagastā notiek centralizēta atkritumu savākšana, ko uz līguma pamata veic SIA 

“Kurzemes ainava”. Atkritumi tiek izvesti uz atkritumu izgāztuvi “Ziedoņi” pagasta teritorijā. 

Pagastā tiek izmantoti 58 konteineri individuālo māju atkritumu savākšanai un apkalpojamo klientu 

skaits ir 680. 

Tumē uzsākta dalītā atkritumu vākšana – PET pudelēm un stiklam. Ir nepieciešama 

sabiedrības izglītošana, lai iedzīvotāji veiktu primāro atkritumu šķirošanu. 

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nepieciešams organizēt tā, lai novērstu vajadzību 

veidot nelegālas izgāztuves valsts meža zemju platībās. Nepieciešams aktīvāk iesaistīt atkritumu 

apsaimniekošanā privāto māju iedzīvotājus. 


54 




Tumes pagastā esošā atkritumu izgāztuve "Ziedoņi" ir lielākā Tukuma rajonā, ko 

apsaimnieko SIA "Kurzemes ainava". Atkritumi tiek savākti no Tukuma pilsētas, Kandavas un 

Sabiles novadiem, no Jaunsātu, Smārdes, Vānes, Zentenes, Tumes, Sēme, Viesatu, Irlavas, Lestenes 

pagastiem, kā arī no trīs Kuldīgas rajona pagastiem. Atkritumu izgāztuves ekspluatācija uzsākta 

1966.gadā, platība 6,0ha. 

Atkritumu saimniecības jautājums perspektīvā risināms atbilstoši Piejūras reģionālajam 

atkritumu apsaimniekošanas plānam, kurā plānota: 

1) Vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde, paredzot, pēc iespējas, lielāka 

iedzīvotāju daudzuma iesaistīšanu centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, tā lai 

nodrošinātu, ka attiecīgi 2010. gadā un 2013. gadā sistēmā ir iesaistīti 100% pilsētu un 75% lauku 

iedzīvotāju. 

2) Atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošana, paredzot: 

- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību; 

- atkritumu pārkraušanas punkta un atkritumu pārkraušanas – šķirošanas punktu izveidi pilsētās, 

lai ekonomētu līdzekļus atkritumu transportēšanai uz poligonu “Janvāri”; 

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi pilsētās un lauku ciematos, lai nodrošinātu to, ka 

2007. gadā tiks savākti un nodoti otrreizējai pārstrādei / izmantošanai 50% no iepakojuma 

atkritumu apjoma. Pilsētās viens šāds punkts būs uz katriem 300 iedzīvotājiem, lauku teritorijās 

– ciematos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 200; 

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi pie lielveikaliem; 

- šķiroto atkritumu savākšanas laukumi; 

- iepakojuma materiālu savākšanas sistēmas pilnveidošanu, sadarbojoties ar organizācijām, kas 

realizē iepakojuma apsaimniekošanas programmu; 

- atkritumu kompostēšanas laukumu izveidi. 

3) Sadzīves atkritumu poligona “Janvāri” būvniecība ar infrastruktūru atkritumu apsaimniekošanai 

(apglabāšanai) un infrastruktūru vides un strādājošo veselības aizsardzībai. 

4) Izgāztuvju rekultivācijas darbi: 

- veco izgāztuvju rekultivācija, 

- 4 lielāko rekultivēto izgāztuvju monitorings, kas veicams 30 gadu garumā pēc izgāztuvju 

slēgšanas. 

5) Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. 

6) Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas tīkla sistēmas izveide. 

7) Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņa. 

Pagasta teritorijā nav beigto dzīvnieku apbedīšanas vieta – dzīvnieku kapsēta. Kritušo 

dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo blakusproduktu utilizāciju veic 

specializētie uzņēmumi. Dzīvnieku īpašniekam / turētājam ir pienākums nekavējoties par dzīvnieka 


55 




nobeigšanos paziņot praktizējošam veterinārārstam un komersantam, kurš nodarbojas ar 

izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu (SIA „Ekovide” – 

tālr.: 4207630; 26493111; SIA „Reneta” - 3822498; 29337148). Dzīvnieku īpašniekam/turētājam ir 

jānodrošina dzīvnieku līķa nogādāšana vietā, kura ir piebraucama blakusproduktu savākšanas 

transporta līdzeklim. Dzīvnieku īpašniekam/ turētājam nav jāmaksā par dzīvnieku līķa savākšanu, 

transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. Saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem 

komersantam ir jānodrošina dzīvnieka līķa savākšana 48 stundu laikā – vasaras sezonā un 72 stundu 

laikā – ziemas sezonā. Dzīvnieku kautuvju, gaļas sadales un pārstrādes uzņēmumu īpašniekiem ir 

jāslēdz līgums ar komersantu par pārtikā neizmantojamo blakusproduktu apsaimniekošanu vai 

jānodrošina to pārstrāde / iznīcināšana atbilstoši ES prasībām. 

Pagastam ir sadarbība ar Tukuma dzīvnieku patversmi. 


Esošās izgāztuves slēgšana, teritorijas sanācija, tās vides sakopšana. 

4.17.ELEKTROAPGĀDE 

Teritorijas plānojumā grafiski tiek parādīti 110kV eleketroenerģijas pārvades tīkli un 20kV 

elektroenerģijas sadales tīkli. Kā arī ekspluatācijas aizsargjoslas 110kV eleketroenerģijas pārvades 

tīkliem. 

Tumes pagastu šķērso 110kV elektropārvades līnijas. Pagasta teritorijā atrodas 110/20kV 

transformatoru apakšstacija „Tume”. 

Tumes pagasta teritorijā elektroapgādes līnijas apkalpo AS Latvenergo Sadales tīkla 

Dienvidu reģions, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrolīnijas 

un 20/0,4kV transformatoru apakšstacijas. Jānodrošina iespēja brīvai piekļuvei esošo 

inženierkomunikāciju apkalpei un rekonstrukcijai. Darbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas 

mehānismus, ja tie tiks tuvāk par 30m no EPL vadiem, jāparedz darbu veikšanas projekta 

izstrādāšana. 

Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana AS „Latvenergo” tīklam 

notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2005.gada 14.decembra 

lēmumā Nr.320 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas 

dalībniekiem” 

Gar elektropārvades tīkliem un objektiem jāievēro ekspluatācijas aizsargjoslas. 

Pagastā visi individuālie patērētāji un uzņēmumi tiek apgādāti ar elektroenerģiju. 

Elektroapgādes nodrošinājums pagaidām ir pietiekošs un nepieciešamības gadījumā ir iespējas 

jauniem pieslēgumiem, uzbūvējot pārvades līnijas un transformatoru apakšstacijas. 


56 




Perspektīvā saskaņā ar MK 28.12.2004 noteikumiem Nr.1069 - pilsētās un ciemos četru 

stāvu un augstāku dzīvojamo ēku apbūves teritorijās elektriskos tīklus ar spriegumu līdz 20kV 

paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu izbūve ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama, ja šāds 

risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots. 

4.18.TELEKOMUNIKĀCIJAS 

Stacionāros telekomunikāciju tīklus nodrošina SIA “Lattelekom”, savukārt 

telekomunikāciju infrastruktūru būvniecību un apkalpošanu veic SIA "Citrus Solutions". Pēdējos 

gados norisinās pakāpeniska sakaru tīkla modernizācija. Notiek tālruņa līniju atbloķēšana. Tiek 

ieviestas jaunas tehnoloģijas, automātiski tiek noteikts tālruņa numurs un sarunas ilgums. Līdz ar to 

ir uzlabojusies sakaru kvalitāte. Ir iespēja izmantot dažādus pakalpojumus, piemēram, Balss pasts, 

Faksa pasts, Apollo interneta pieslēgumu u.c. Iezvanpieejas tarifu samazināšana ir nozīmīgs solis 

interneta attīstības veicināšanai Latvijā. 

Pagastā pieeja internetam ir Tumes vidusskolā, Tumes pagasta padomē un Tumes un Lazdu 

bibliotēkās, kurās ir izveidoti publiski izmantojami Interneta centri. 

Tumes pagastā no Tukuma pilsētas līdz Tumei iet optiskais sakaru kabelis. Tumes pagasta 

teritorijā atrodas divas tālruņu centrāles Tumē un Vecmokās. Galvenās telekomunikāciju sakaru 

līnijas izvietojas galvenokārt paralēli galvenajiem autoceļiem. 

Perspektīvā Tumes pagastā ir iespēja pieslēgt papildus abonentus telekomunikāciju sakaru 

nodrošināšanai. Perspektīvā paredzēt infrastruktūras pasākumus attīstot informācijas un 

komunikāciju tīklus. Mūsdienīgai un kvalitatīvai sakaru nodrošināšanai nepieciešams interneta 

pieslēgums un esošo telefona centrāļu modernizācija. 

Tumes pagastā nepārtraukti pieaug mobilo telefonu lietotāju skaits. Iedzīvotāji izvēlas 

LMT, TELE2, kuru sakaru tīklu pārklājumi nodrošina labus sakarus un BITE mobilo sakaru 

līdzekļus, kuru sakaru tīklu pārklājumi nodrošina drošus sakarus tuvāk Tukuma pilsētai, bet no 

pilsētas attālinātās teritorijās nepastāvīgus sakarus. Tumes pagasta teritorijā neatrodas neviens no 

mobilo sakaru torņiem. Mobilo sakaru pārklājumu nodrošina apkārtējos pagastos un Tukuma pilsētā 

esošās mobilo sakaru antenas. 

Gar sakaru līnijām un objektiem jāievēro ekspluatācijas aizsargjoslas. 


Veikt esošo zemsprieguma tīklu rekonstrukciju. 

Apdzīvotās vietās elektroapgādei izmantot pazemes kabeļus. 

Kabeļu izvietošana gaisā uz stabiem apdzīvotās vietās nav pieļaujama. 


57 




4.19.TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA 

Svarīga nozīme ražošanas procesu, biznesa attīstībā, kā arī citās nozarēs ir ceļiem. Pagasts 

šinī ziņā atrodas labvēlīgā situācijā. Ceļu tīkls nodrošina gan nepieciešamos iekšējos pārvadājumus, 

gan ārējos sakarus. 

Pagastu šķērso viens no valsts galvenajiem autoceļiem A-10 Rīga – Ventspils, pa kuru 

notiek intensīva satiksme. Pagastā atrodas arī valsts 1.šķiras autoceļi P-104 Tukums – Auce – 

Lietuvas rob. un P-121 Tukums – Kuldīga, kā arī septiņi valsts 2.šķiras autoceļi V-1442 Tukums – 

Lazdas, V-1443 Tukums – Jaunmokas, V-1444 Jaunmokas – Jaunsāti, V-1445 Tukums – Kandava, 

V-1479 Kraujas – Godiņi, V-1481 Jaunmokas – Sloklejas, V-1101 Dobele – Lestene – Tukums. 

Transporta nacionālā attīstības programmā autoceļš Rīga – Ventspils ir iekļauts TINA 

(Transeiropas transporta tīkla pagarinājums Austrumeiropā) autoceļu tīklā. 

Tumes pagastā kopējais pagasta ceļu un ielu garums ir 42,99km, tai skaitā 6,96km 

asfaltbetona segums, 36,03km grants segums. 

Tumes pagastā kopējais pagasta ceļu garums ir 37,9km, kuri sadalīti trīs grupās – (A) I 

grupā 28,75km, (B) II grupā 5,4km, (C) III grupā 3,75km. No kopējā pagastu ceļu garuma ar 

asfaltbetona segumu ir 2,05km un grants segumu 35,85km. 

Tumes pagasta ielu kopējais garums ir 5,09km, tai skaitā 4,91km asfaltbetona segums un 

0,18km grants segums. 

Valsts autoceļi 

5.tabula 

Autoceļš 

no ceļa ass (m) 

Nodalījuma 

josla 

Kat. Aizsargjosla 

lauku apvidū 

Aizsargjosla 

apdzīvotā vietā 

A10 Rīga - Ventspils 31 II 100 100 

P-104 Tukums – Auce – Lietuvas rob. 27 III 60 60 

P-121 Tukums - Kuldīga 27 III 60 60 

V-1442 Tukums - Lazdas 27 III 60 60 

V-1433 Tukums - Jaunmokas 19 V 30 30 

V-1444 Jaunmokas - Jaunsāti 19 V 30 30 

V-1445 Tukums - Kandava 22 IV 30 30 

V-1479 Kraujas - Godiņi 19 V 30 30 

V-1481 Jaunmokas - Sloklejas 19 V 30 30 

V-1101 Dobele – Lestene – Tukums 22 IV 30 30 


58 


Nr. 



Ielas nosaukums 

Pašvaldības ielas 

Ielu parametri (m) 

6.tabula 

Garums Sarkanā līnija Nodalījuma 

joslas platums 

Tume 

1. Ziedoņa iela 491 21 12 

2. Pasta iela 263 14 12 

3. Sporta iela 308 16 12 

4. Meža iela 406 16 12 

5. Strauta iela 494 16 12 

6. Skolas iela 938 14 12 

7. Lauku iela 178 24 12 

8. Lauku iela 175 24 12 

9. Liepu iela 307 14 12 

10. Ievu iela 332 14 12 

11. Dārza iela 192 14 12 

12. Saules iela 319 14 12 

13. Darbnīcu ceļš 683 21 12 

Kopā 5086 

Nr. 

Autoceļa 

grupa 

Autoceļa nosaukums 

Pašvaldības ceļi 

Garums 

(km) 

Autoceļu parametri 

Būvlaide (m) 

7.tabula 

Nodalījuma 

joslas platums 

(m) 

1. A Tume – Viļņi 1,4 10 19 

2. A Vīnkalni – Dāri 5,65 10 19 

3. A Mazkalnjāņi – Viksas 6,00 10 19 

4. A Mazkalnjāņi – Sloklejas 0,60 10 19 

5. A Mazkalnjāņi – Sloklejas 4,50 10 19 

6. A Zemturi – Leķi 2,00 10 19 

7. A Tume – Bērzkalni 1,45 10 19 

8. A Tume – Sēlīši 1,85 10 19 

9. A Līgas – Lejasmuižnieki 1,30 10 19 

10. A Rotkaļi – Vecmokas 3,00 10 19 

11. A Krūmiņi - Atpūtas 1,00 10 19 

12. B Tume - Lejasķellas 3,65 10 19 

13. B Tukums – Sveikuļi 1,75 10 19 

14. C Uzbērums – Padegas 2,35 10 19 

15. C Krūmiņi - Kraujas 1,40 10 19 

Kopā 37,90 

Veidojot pieslēgumus valsts galvenajam, 1. un 2.šķiras autoceļiem, noteicošās ir satiksmes 

drošības un kvalitātes prasības. Lai samazinātu pieslēgumu skaitu valsts autoceļiem (tas ļauj 

palielināt kustības vienmērīgumu uz ceļa, nodrošināt lēnāk braucošu transporta līdzekļu drošas 

apdzīšanas iespējas, kopumā uzlabot satiksmes drošības līmeni), piebraukšana īpašumiem jārisina 

ievērojot „pakāpeniskuma” principu, tas ir, pieslēgumus tiem jāparedz, izmantojot esošo, mazākas 


59 




nozīmes (tas ir, pašvaldību, valsts 2.šķiras) autoceļu tīklu, to pilnveidojot atbilstoši paredzamajam 

satiksmes intensitātes pieaugumam. Ja tas nav iespējams (īpaši sarežģīti reljefa apstākļi u.tml.), uz 

vienu īpašumu (arī sadalāmo īpašumu) no valsts autoceļa pieļaujams veidot vienu jaunu 

pieslēgumu, satiksmes drošības un kvalitātes prasības risinot konkrētajam pieslēgumam individuāli, 

atbilstoši transportbūvju projektēšanas normatīviem. Šāda pieslēguma izveidošana jāpamato ar 

tehniski - ekonomiskiem un satiksmes drošības apsvērumiem (analizējot situāciju 1-1,5 km uz katru 

pusi no iespējamās pieslēguma vietas). 

Autoceļiem A-10, P-121 un P-104 nepieciešami paralēlie ceļi ar kopīgām nobrauktuvēm uz 

jaunajiem dzīvojamiem kvartāliem un līdz ar to nepieciešams risināt autobusu pieturu izvietojumu, 

gājēju un velosipēdistu plūsmas organizāciju. Ar veloceliņiem nepieciešams savienot nozīmīgākās 

iedzīvotāju un strādājošo, skolēnu koncentrācijas vietas, kā arī tūrisma veicināšanas nolūkos. 

Perspektīvā paredzēti veloceliņi, kas savienotu Tumes ciema centru ar Tukuma pilsētu un pilsētu 

ar Jumparavas ezeru. Tūrisma veicināšanai izveidot maršrutu loka veidā no pilsētas pa Tukuma – 

Lazda autoceļu līdz Vecmokām, tad pa pagasta ceļu pāri dzelzceļam uz Tukums – Jaunmokas 

autoceļu līdz Jaunmoku pilij, kur atpakaļceļš ved gar Rīga – Ventspils autoceļu līdz Tukumam. Šī 

veloceliņa pieturvietas būtu Vecmokas, Jaunmoku dzirnavezers, Jaunmoku pils, atpūtas komplekss 

"Kurzemes vārti", pie kuras paredzēta pazemes pāreja autoceļam, kā arī vairākas pieturvietas 

tūristiem, kas nākotnē paredzētas izveidoties šā maršruta posmā. Apdzīvotajās vietās gar ielām 

izbūvējamas ietves ar ielu apgaismojumu. 

Perspektīvā, ciemu robežās veidot zaļo zonu, koku stādījumus - skaņas un izplūdes gāzu 

slāpēšanai, risinot trokšņu un piesārņojuma samazināšanos. 

Autoceļu zemes nodalījuma joslas un aizsargjoslas, kā arī aprobežojumi aizsargjoslās 

noteikti pagasta apbūves noteikumos. 

Tumes pagastā nav degvielas uzpildes stacijas, bet perspektīvā ir paredzēta pie valsts 

galvenā autoceļa Rīga - Ventspils. 

Pagastu šķērso Rīgas – Tukums – Ventspils dzelzceļš un īsā posmā gar pagasta robežu 

atrodas Jelgavas – Tukums dzelzceļš. Pa šīm dzelzceļa līnijām pašlaik kursē tikai kravas vilcieni. 

Tumes pagasta teritorijā neatrodas dzelzceļa stacijas. Transporta nacionālā attīstības programmā 

dzelzceļa līnijas Tukums – Ventspils un Jelgava – Tukums ir iekļauti TINA (Transeiropas 

transporta tīkla pagarinājums Austrumeiropā) dzelzceļa tīklā. 

Elektroapgādes un sakaru kabeļu līnijas, kā arī gaisa vadu līnijas ir izvietotas dzelzceļa 

nodalījuma joslā. Visu publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību plānots veikt esošās dzelzceļa 

zemes nodalījuma joslas robežās. 


Transporta nacionālā attīstības programma turpmākajiem 10 gadiem neparedz jaunu 

valsts autoceļu būvniecību Tumes pagastā. 

Gājēju un velosipēdu pārejas pār Rīga – Ventspils autoceļu virzienā Tume – Tukums. 


60 




Dzelzceļa iecirknī Tukums – Ventspils paredzēts rekonstruēt vilcienu kustības 

signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, kā arī elektroapgādes līnijas, aprīkot 

iecirkni ar sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu un modernizēt dzelzceļa tehnoloģisko 

radiosakaru ierīces, atbilstoši Eiropas standartiem. 

Dzelzceļa iecirknī Jelgava – Tukums paredzēts veikt sakarsušo bukšu atklāšanas 

iekārtu modernizāciju un rekonstruēt vilcienu kustības signalizācijas, centralizācijas un 

bloķēšanas iekārtas, kā arī elektroapgādes līnijas. 

4.20.KAPSĒTAS 

Pagasta teritorijā darbojas 6 kapsētas: 

Luikas kapsēta ar kopplatību 2,1ha, ir brīvas platības; 

Čomu kapsēta ar kopplatību 3,0ha, ir brīvas platības; 

Ķīļu kapsēta ar kopplatību 2,3ha, ir brīvas platības; 

Viksas kapsēta ar kopplatību 0,7ha, ir brīvas platības; 

Gaiļu (Sivēnu) kapsēta ar kopplatību 2,2ha, ir brīvas platības; 

Zibens kapsēta ar kopplatību 0,5ha, nav brīvas platības. 

Pagasta teritorijā nav kapličas. 

Kapsētu uzturēšana un uzraudzība notiek par pašvaldības līdzekļiem. 

Pagasta teritorijā atrodas arī Ozoliņu kapi, kura ir Tukuma pilsētas kapsēta. 

Ap kapsētām jāievēro sanitārās aizsargjoslas. 


Pagastā paredzēt kapličas izveidošanu. 

14.attēls Ķīļu kapsēta 


61 




4.21.VIDES STĀVOKLIS 

Vides kvalitāte ir atkarīga no attieksmes pret dabu un cilvēkiem, dabas radīto vērtību 

saglabāšanu, degradētās vides atjaunošanu un pilnveidošanu. 

Vides problēmas ir savstarpēji saistītas, tās aizsardzības jautājumi sagrupējami trīs grupās: 

gaisa, ūdens un sauszemes ekosistēma. 

Galvenie gaisa piesārņotāji pagastā ir katlumājas un transporta līdzekļi. Nozīmīgs gaisa 

piesārņojuma avots ir Tukuma pilsēta. Pie nopietniem ūdens piesārņotājiem jāpieskaita dārzkopības 

sabiedrības. Padomju laikos rūpniecības attīstība netika kompensēta ar atbildīgiem vides 

aizsardzības pasākumiem. 

Zemes izmantošana, ievērojot vides aizsardzības prasības, ir viens no galvenajiem 

priekšnoteikumiem vides kvalitātes nodrošināšanā. Būtiska loma šajā procesā ir 

teritoriālplānojumam, kura izstrāde uzsākta Tumes pagastā. Šajā plānojumā tiek uzskaitītas īpaši 

vērtīgas lauksaimniecības zemes, aizsargājami dabas un kultūrvēsturiskie objekti, ūdens resursu un 

derīgo izrakteņu ieguves vietu teritorijas, paaugstinātas bīstamības zonas, aizsargjoslas. 

4.21.1.Gaisa piesārņojums 

Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā: 

1. Stacionāro avotu izmeši, kas rodas siltumenerģētikā, rūpniecībā, 

lauksaimnieciskajā darbībā u.tml.; 

2. Mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta un dzelzceļa. 

Gaisa kvalitāti ietekmē piesārņojošo vielu izmešu apjomi, klimatiskie apstākļi - vējš un 

lietus sekmē piesārņojuma izkliedēšanos. Piezemes inversijas, bezvēja un sausa laika apvienojums 

veicina gaisa piesārņojuma palielināšanos. 

Piesārņojuma līmenis – robežlielumi noteikti LR MK 2003.gada 21.oktobra noteikumos 

Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”. Pašreiz spēkā esošā likumdošana nosaka, ka uzņēmumiem 

valsts vides kontrolējošām institūcijām ir jāiesniedz atskaites par piesārņojumu gaisā, tāpēc pārējo 

pagastā atrodošo ražotņu ietekme uz atmosfēru nav. 

Tumes pagastā ir trīs B kategorijas un četri C kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas 

gaisa piesārņotāji: 

− SIA „Baltic feed” (B kat.) Kurināmā veids - šķidrais kurināmais. Piesārņojošās vielas – 

slāpekļa oksīdi (NOx), oglekļa oksīds, cietās izkliedētās daļiņas, sēra dioksīds; 

− AS „Tukuma Straume” (B kat.). Kurināmā veids - koksne un šķidrais kurināmais. 

Piesārņojošās vielas – cietās izkliedētās daļiņas, oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, PM10[i], 

sēra dioksīds; 


62 




− 

− 

− 

SIA „Šlokenbeka” (B kat.). Kurināmā veids - koksne un šķidrais kurināmais. Piesārņojošās 

vielas – cietās izkliedētās daļiņas, oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, sēra dioksīds; 

SIA„Jaunmoku pils” (C kat.) katlu mājas. Piesārņojošās vielas – oglekļa oksīds, slāpekļa 

dioksīds; 

Tumes pagasta padomes Centra katlu mājas (C kat.), skolas katlu mājas (C kat.) un kluba 

katlu mājas (C kat.) kurināmā veids ir koksne. Piesārņojošās vielas – cietās izkliedētās 

daļiņas, slāpekļa oksīdi (NOx), oglekļa oksīds; 

Nozīmīgu gaisa piesārņojumu pagasta teritorijai kopumā veido arī tranzīta slodze – valsts 

galvenais autoceļš A10 Rīga – Ventspils, kas šķērso pagasta teritoriju visā platumā un valsts 

1.šķiras autoceļi P-104 Tukums – Auce – Lietuvas rob. un P-121 Tukums – Kuldīga. Ņemot vērā, 

ka perspektīvo Tumes ciema teritoriju šķērso daudzi nozīmīgi autoceļi, tiek pieņemts, ka tiešā 

ietekme uz iedzīvotājiem ir pietiekoši nozīmīga. Gaisa kvalitāti ietekmē arī dzelzceļa līnija Rīga – 

Tukums – Ventspils. Autoceļiem A10, P104, P121 un dzelzceļam piegulošās lauksaimniecībā 

izmantojamās teritorijas un to tiešā tuvumā esošās atsevišķās viensētas bez aizsargstādījumiem arī 

tiek ietekmētas, lai gan konkrēti mērījumi pagasta teritorijā nav veikti. 

Izmešu apjoms, ko rada savrupmājas ciemā, nav liels, taču tas atstāj iespaidu uz piezemes 

piesārņojuma koncentrāciju. Apkārtējai videi labāka ir viena liela katlumāja, nekā vairākas mazas. 

Mainot kurināmā izmantojumu, kas ir pieejams plašā diapazonā - malka, skaidu briketes, 

ogles, dīzeļdegviela, gāze, mainās arī oglekļa oksīda, sēra oksīda vai dioksīda daudzums, ko ievada 

gaisā kā izmetes no individuāliem apbūves rajoniem. 

Piesārņojuma avots var būt arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas var piesārņot gaisu ar 

kaitīgām vielām nepareizas ekspluatācijas rezultātā. 

Pamata piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas gaisā pagasta teritorijā ir tuvas vidējiem 

rādītājiem valstī. Vērtējumi par gaisa kvalitātes apliecinošiem mērījumiem pagasta apdzīvotās 

vietās nav veikti. 

4.21.2.Pazemes, virszemes ūdeņu un augšņu piesārņojums 

Vislielāko ietekmi uz ekosistēmas aizsardzību un ūdens resursiem atstāj pilsētu un 

apdzīvoto vietu augšana, lauksaimniecība un rūpniecība. 

Par cik artēziskos ūdens horizontus pagasta teritorijas lielākajā daļā pārklāj diezgan bieza 

(līdz 40-45 m) kvartāra nogulumu sega, kuru galvenokārt veido ūdeni vāji caurlaidīgi glacigēnie 

nogulumi (mālsmilts un smilšmāls), artēziskie ūdens horizonti kopumā ir diezgan labi aizsargāti no 

virszemes piesārņojuma. Tomēr Slocenes un Vašlejas senlejās pazemes ūdeņi ir daudz vājāk 

aizsargāti pret piesārņojumu, jo te alūvija sega bieži neiztur piesārņojošo vielu infiltrāciju 

dziļākajos slāņos. Tas pa daļai attiecas arī uz pagasta teritorijas dienvidu daļu, kur kvartāra 

nogulumu segas biezums dažviet ir plānāks par 10m. 


63 




Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegtās informācijas no 39 

dziļurbumiem tiek izmantotas 24, aiztamponētas 2, likvidētas 8, iekonservēta 1, piemestas 2, nav 

zināms par 2 akām. Pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir ūdensapgādes urbumi, kuru izmantošana 

ir pārtraukta, bet kuri nav konservēti vai likvidēti. Caur urbumu atverēm piesārņojošās vielas var 

nokļūt tieši ūdens horizontā. Par šiem urbumiem būtu nepieciešama tālāka izpēte, lai varētu lemt 

par to aiztamponēšanu. Izlemjot turpmāko katra konkrēta ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas 

kārtību, jāņem vērā urbuma tehniskais stāvoklis, urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas 

sanitārais stāvoklis un tā turpmākās izmantošanas perspektīva. 

Pagasta teritorijā klasificējami divu veidu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumi : 

1) kurš veidojas vai var veidoties patreiz saimnieciskās darbības rezultātā, neievērojot 

− 

likumdošanā noteiktās prasības vai avārijas situācijās. Pie šādiem var pieskaitīt: 

Sadzīves atkritumu izgāztuve "Ziedoņi" – atkritumu izgāztuve atrodas vecā smilšu karjerā 

39000m 2 

teritorijas platība 2ha. Kopējais aktīvā laika periods no 1989.-2001.gadam(



Pašreizējais teritorijas īpašnieks ir Tumes pagasta padome. 100m attālumā atrodas strauts, 

kanāls, taču tuvumā neatrodas ūdenstilpes un īpaši jūtīgu objektu. Tuvākās mājas ir Garauši 

300m attālumā uz A. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve. Atkritumi vairs netiek deponēti. 

Ekoloģiskā izpēte objektā nav veikta. Pēc SIA “GeoConsultants” izpētes veikšanas 

secināts, ka objekts nav bīstams un ir vidējs vides jūtīgums – teritorija daļēji aizsargāta pret 

piesārņojumu, attiecīgos apstākļos iespējama piesārņojuma izplatība utt. Vieta ir potenciāli 

piesārņota. Potenciāli piesārņoto vietu kopējais novērtējums – (PPV apzināšanas rezultātu 

novērtējums + vides jūtīgums). 

Tumes pagastā ir divi uzņēmumi, kuriem ir B kategorijas piesārņojošo darbību atļauja - AS 

„Tukuma Straume” un SIA „Baltic feed”. 

Centralizētā kanalizācija ar notekūdeņu attīrīšanu ir nodrošināta tikai Tumes ciemā un 

notekūdeņi pēc attīrīšanas nonāk Slocenes upē. Iespējama gruntsūdeņu un virsūdeņu piesārņošana 

ar kanalizācijas notekūdeņiem notiek blīvāk apdzīvoto vietu teritorijās pārplūstot kanalizācijas 

bedrēm. Attīrīšanas iekārtu dūņu uzglabāšanas vieta Tumes pagastā ir bijusī atkritumu izgāztuve 

„Garauši”. 

Kopumā augsnes piesārņojums Tumes pagasta teritorijā nav vērtēts. Tumes pagasta 

teritorijā izveidotās ražotnes nav uzskatāmas kā videi bīstamas. 


Aizsargjoslas parādīt detālplānojumos. 

Likvidēt esošos vides piesārņojumus. 

Rekultivēt atkritumu izgāztuves un tās veidoto piesārņojumu. 


65 




4.22.CIVILĀS AIZSARDZĪBAS UN VALSTS AIZSARDZĪBAS OBJEKTI UN 

TERITORIJAS 

Svarīgi nodrošināt Tumes pagasta iedzīvotāju civilo aizsardzību. 

Ārkārtējo situāciju iespējamie cēloņi pagasta teritorijā: transporta avārijas uz 

autoceļiem, tai skaitā iespējama kaitīgu ķīmisku, ugunsnedrošu vai sprādzienbīstamu vielu 

noplūde; ugunsgrēki cilvēku masu pulcēšanās vietās – kultūras pasākumos, izglītības 

iestādēs, dzīvojamās apbūves teritorijās, uzņēmumos, sausajos vasaras periodos - mežu 

masīvos un purvos; ūdensvadu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas; elektrotīklu 

avārijas. 

Ugunsdrošības pasākumi veicami saskaņā ar LR likumu "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības 

likums". Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumus un to izpildes pasākumu kompleksu valsts varai 

un visu līmeņu pašvaldībām reglamentē LR "Civilās aizsardzības likums". 

Pagasta teritorijā ugunsdzēsības vajadzībām atrodas trīs hidranti un ūdens ņemšanas vietas 

no atvērtām ūdenskrātuvēm. 

Nr. 

p.k. 

Hidrant 

a Nr. 

Spiediens, 

atm. 

Hidrantu izvietojums un to raksturojums 

(pašvaldības dati) 

Atrašanās 

vieta 

Ēka 

s 

Nr. 

Hidranta 

diam.,mm 

Pēdējā 

pārbaude 

Piezīmes 

1. 1. 2.2 Skolas iela 1A 100 12.06.2006. 

2. 2. 2.5 Dārza iela 1 100 12.06.2006. 

3. 3. 2.5 Ievu iela 1-1 100 12.06.2006. 

4. 4. 2.5 Ziedoņa iela 9 100 12.06.2006. Vāks nobīdīts, grūti 

pieslēgties 

5. 5. 2.2 Meža iela 20 100 12.06.2006. 

N.r. 

p. 

Informācija par ūdens ņemšanas vietām ugunsgrēku likvidēšanas vajadzībām 

(pašvaldības dati) 

Apdzīvotā 

vieta 

1. Tume, 

garāžas 

2. Tumes 

centrs, 

darbnīcas 

Ūdenskrātuves 

veids 

Dīķis 

Dīķis 

Maršruts 

Dzīv. sektori 

- dīķis 

Tumes 

centrs - dīķis 

Attālums 

Ceļa 

segums 

Piebraukšanas 

iespējas 

Vietas 

aprīkošana 

0.5 km Grants, Labas iespējas Laba 

asfalts 

0.4 km Asfalts Labas iespējas Apmierinoša 

9.tabula 

10.tabula 

Pagastā ir norīkota atbildīgā persona – koordinators par civilās aizsardzības un 

ugunsdrošības jautājumiem, kā arī tiek veikta apmācība. Pagastam piederošajās ēkās ugunsdrošība 

tiek uzlabota. Iedzīvotājiem ir pieejama informācija par rīcību un veicamajiem aizsardzības 

pasākumiem ugunsgrēka un katastrofu gadījumos gan skolā, gan kultūras namā, kuros ir izstrādāts 

Tilpums 

m 3 


66 




plāns. Skolā skolniekiem drošības jautājumi tiek apgūti kopējā skolu priekšmetā. Skolnieki piedalās 

Izglītības ministrijas organizētajās drošības nedēļās rudenī un pavasarī. 


Būvniecības un rekonstrukcijas objektus (skola, slimnīca, riska objekts) apstiprināt pēc 

bīstamības un riska novērtējuma. 

Paredzēt prasības piebrauktuvēm ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. 

Nodrošināt pagasta teritorijā ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu atbilstoši 

LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” (MK not. Nr. 38 no 01.02.2000.). 

Izstrādāt un apgūt pasākumu plānu ārkārtējo situāciju gadījumiem un informēt iedzīvotājus 

par rīcību ārkārtējo situāciju gadījumos; paredzēt ārkārtējo situāciju gadījumos ēkas, telpas 

iedzīvotāju evakuācijai un īslaicīgai uzturēšanai, kā arī sociālo nodrošināšanu. 

Ierīkot pagasta iedzīvotāju apziņošanas sistēmu ārkārtas situāciju gadījumiem. 

Izvietojot pagasta teritorijā ražošanas uzņēmumus vai uguns un sprādzienbīstamus objektus, 

veikt rūpniecisko avāriju riska novērtējumu un izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas 

programmas, objektu avārijas gatavības un civilās aizsardzības plānus. 

4.23. PAAUGSTINĀTA RISKA TERITORIJAS 

Riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesa varbūtība vai 

atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, ko izsaka kategorijas: cilvēku veselības vai 

dzīvības apdraudējums, materiālie zaudējumi, kaitējums vai nevēlamas pārmaiņas vidē. 

8.tabula 

ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU CĒLOŅI RISKA TERITORIJAS UN OBJEKTI 

Transporta uzņēmumi /bīstamās 

kravas/ 

Tranzītautoceļi 

Dzelzceļa iecirkņi Tukums–Ventspils un Jelgava-Tukums 

Uguns un sprādzienbīstamie objekti Degvielas uzpildes stacija (perspektīvā) 

Avārijas enerģētikas un komunālās Ūdensvadi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, 

saimniecības objektos 

elektropārvades līnijas 

Dabas katastrofas 

Applūšanas riska zona pie ūdens līmeņa ar 1% varbūtību 

Ēku un būvju sagrūšana 

Neizmantotās ēkas 

Cilvēku masu pulcēšanās vietas Skola, kultūras nams, Jaunmoku pils 

Drošības noteikumu neievērošana uz Ūdenskrātuves - Seklis, Jumpravas ezers, Jaunmoku 

ūdens 

dzirnavezers u.c. 

Naftas noplūde 

Naftas vads 

Atsevišķas sadzīves un nelielas ražošanas iekārtas (gāzes baloni, kompresori u.tml.) var 

radīt lokālas sekas. 


67 




Pagasta teritorijā ir applūstošās teritorijas ar 1% varbūtību. 

4.23.1.Applūstošās teritorijas 

Tumes pagasta teritorijā ir bijusi Tukuma novērojuma stacija, kurā Latvijas Vides, 

ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) veica ūdens līmeņa novērojumus periodā 

no 1952.gadam līdz 1990.gadam. Maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību tika 

aprēķināts teorētiski Slocenes upes iecirknī, izmantojot Tukuma novērošanas stacijas datu 

rindu. Maksimālais ūdens līmenis tika novērots 1952.gada 14.oktobrī un 1962.gada 4.aprīlī un 

sasniedza 37,59m Baltijas jūras sistēmā (BS). Maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību ir 

38,08m BS Tukuma novērojumu stacijas upes posmā, 31,70m BS – Smārdes pagasta robežās un 

77,20m BS – Degoles pagasta robežās. 

4.23.2 Ģeoloģiskā riska teritorijas 

Tumes pagasta teritorijā no mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem izplatīta upju erozija un 

pārpurvošanās. Ģeoloģiskā riska teritorijas ir teritorijas, kurās ir paaugstināts gruntsūdens līmenis - 

būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas. 

Upju erozija – saistīta ar gultnes procesiem. Mazajām upītēm pagasta teritorijā raksturīgi 

sānu erozijas procesi. Sānu erozija pastiprinās palu laikā un lietavu periodā, paaugstinoties ūdens 

līmenim upēs un palielinoties straumes ātrumam. Ūdens plūsma parasti izskalo krastus upes 

līkumos, un gultnes erozijas rezultātā izlīdzinās upju garenprofili. 

Pārpurvošanās – viens no mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem, kas norit salīdzinoši 

intensīvi, ja tam ir labvēlīgi apstākļi. Pie labvēlīgiem apstākļiem jāpieskaita salīdzinoši līdzenais 

reljefs, vāji caurlaidīgi nogulumi un nelabvēlīgi noteces apstākļi. Pārpurvošanās gaitā turpinās 

purvu augšana horizontāli un vertikāli. Pārpurvotajās teritorijās, kur ierīkoti nosusināšanas grāvji, 

purvu attīstības procesi ir stipri ierobežoti. Ja novadgrāvji tiek aizsprostoti, pārpurvošanās procesi 

atjaunojas. Bieži to ietekmē arī bebru darbība. 

4.23.3. Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas 

Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas – teritorijas, kas nav piemērotas apbūvei, kur 

nepieciešama papildus inženiertehniskā sagatavošana dabas apstākļu dēļ, vai teritorijas, kurās 

apbūve nav vēlama drošības, sanitāro vai citu ietekmējošu faktoru dēļ. 

Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas, kur būvniecība iespējama tikai veicot papildus 

inženiertehnisko sagatavošanu vai speciālas tehnoloģijas: 

applūstošās teritorijas gar Slocenes upi, pārpurvotās teritorijas un teritorijas, kurās gruntsūdens 

līmenis gada lielāko daļu atrodas 0.5 m vai mazākā dziļumā no zemes virsmas: 

Pagastā teritorijā ir šādas būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas, kur būvniecība nav atļauta 

drošības, sanitāro vai citu ietekmējošu faktoru dēļ: 


68 




1) Šosejas ielas (valsts galvenā autoceļa A10 posms) aizsargjoslas teritorija; 

2) dzelzceļa aizsargjoslu teritorijas; 

3) sanitāro aizsargjoslu teritorijas; 

4) drošības aizsargjoslu teritorijas; 

5) elektrisko tīklu aizsargjoslu teritorijas; 

6) teritorijas, kas veido buferzonu starp ražošanas objektu apbūves, jaukta darījumu un 

ražošanas objektu apbūves teritoriju un dzīvojamās apbūves teritoriju, kuras zonētas kā 

lauksaimniecības teritorijas ; 

(4) Atbilstoši aizsargjoslu likumam būvniecība nav atļauta: 

1) ūdens ņemšanas vietu stingra režīma aizsargjoslas teritorijās; 

virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 0 -10 m platā joslā. 


Kā paaugstināta riska teritorijas noteikt autoceļa A-10 Rīga – Ventspils un dzelzceļa 

aizsargjoslu teritorijas. 

Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijās izbūvēt kanalizācijas tīklu, kas piesaistīts 

Tukuma pilsētas inženierkomunikācijām. 

Jebkuru jaunu katlu māju ierīkošanu saskaņot ar būvvaldi un vides aizsardzības 

institūcijām, tādējādi nodrošinot izmešu uzskaiti. 

Teritorijās, kas pakļautas paaugstinātam ģeoloģiskajam riskam, ievērot saimnieciskās 

darbības ierobežojumus, lai nepieļautu bīstamo ģeoloģisko procesu aktivizēšanos. 


69 




3.24. REKREĀCIJAS UN TŪRISMA OBJEKTI UN TERITORIJAS 

Nozīmīgākie tūrisma objekti Tumes pagastā: 

– Jaunmoku pils – kuru var uzskatīt par Tumes pagasta tēlu. Neogotiskā celtne būvēta 1901.gadā 

pēc arhitekta V.Bokslafa projekta kā Rīgas pilsētas galvas Dž.Ārmitsteda ārpilsētas rezidences 

un medību pils. Pilī unikāli krāsns podiņu gleznojumi, muzeja ekspozīcija par mežu 

apsaimniekošanas vēsturi; 

– Vecmoku muiža – bijusī muižas dzīvojamā ēka nodedzināta 1944.gadā. Saglabājušās dažas 

saimniecības ēkas un muižas parks ar svešzemju koku stādījumiem; 

– Vecmoku (Skamaņu) pilskalns – izveidots ap 15m augstā zemesragā. 20.gs. sākumā pilskalna 

pakājē uzietas senlietas; 

– Vāgnera dārzs (F.Vāgnera dendrārijs) – dendroloģiskie stādījumi Jumpravas ezera krastā 25ha 

platībā. tajā ietilpst bij. F.Vāgnera kokaudzētava, Ērgļu un Ezerkauķu māju apstādījumi. 

Stādījumu kompleksā ap 140 eksotisku sugu. 

Iespējamās nakšņošanas un atpūtas vietas Tumes pagastā: 

– Viesnīca "Jaunmoku pils"; 

– Kempings "Sveikuļi"; 

– Viesu nami "Ieviņas" un "Atmodas"; 

– Lauku tūrisms "Gaiķīši" (ekotūrisms); 

– "Saulgrieži" – "Brīvdienu māja". 

Rekreatīvais potenciāls: 

– Jumpravas ezers, Sekļa ezers, Jaunmoku dzirnavezers, Sivēnu ezers; 

– Lauku tūrisms viensētās; 

– Veloceliņu aktīva iesaistīšana tūrismā; 

– Meži; 

– Jaunmoku pils un tās apkārtne; 

– Tranzīttūrisms pie Rīga – Ventspils autoceļš. 

Motorizētu ūdens braucamrīku izmantošana paredzēta Jumpravas ezerā, kurai perspektīvā 

nosakāmi izmantošanas noteikumi. 


Iekārtot peldvietas pie Jumpravas, Sekļa ezeriem un Jaunmoku dzirnavezera atbilstoši 

1998.g.11.08. MK noteikumiem Nr.300 

Izvietot ceļa norādes uz tūrisma objektiem un informatīvas zīmes pie objektiem. 

Izvietot pagasta karti ar tūrisma objektiem. 


70 




15.attēls Viesu nams „Atmodas” 

16.attēls kempings “Sveikuļi” 

17.attēls Viesu nams “Ieviņas” 


71 




4.25. TERITORIJAS IZMANTOŠANA UN NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS 

MĒRĶI 

Tumes pagasta teritorijas plānojuma kartes “Teritorijas pašreizējā izmantošana” un 

“Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” attēlo krāsās pašreizējo un spēkā esošā pagasta 

teritorijas plānojuma noteikto atļauto zemes iedalījumu (zonējumu), apbūves un citās izbūves 

teritorijās (turpmāk tekstā tikai apbūves teritorija) atbilstoši attiecīgajam zemes izmantošanas 

veidam. 

Lietošanas mērķa grupas 

kods 

Zemes sadalījums pa lietošanas mērķa grupām 

(pēc galvenā zemes lietošanas mērķa), ha pēc VZD datiem uz 01.01.2005. 

Zemes lietojumi 

Zemes īpašumi 

11.tabula 

Kopā 

Pašvaldības 

Valsts un valsts 

institūciju 

Fizisko personu 

Juridisko 

Kopā 

Pašvaldības 

Valsts un valsts 

institūciju 

Fizisko personu 

Juridisko pers. 

Kopā 

Brīvā valsts zeme 

01 7666,7 36,9 946,3 15,5 998,7 6,3 5538,2 1123,2 6667,7 0,3 

02 3068,7 21,7 2842,9 11,7 2876,3 157,8 34,6 192,4 

03 36,4 34,2 34,2 2,2 2,2 

04 23,3 23,3 23,3 

05 

06 23,3 0,1 7,9 8 0,2 1,3 13 0,8 15,3 

07 11,5 1,2 1,2 2,9 5,1 2,3 10,3 

08 

09 37,2 30,1 0,1 30,2 1,8 1,3 3,9 7 

10 17 9 2,5 2,5 14,5 14,5 

11 280,6 53,9 226,3 0,4 280,6 

12 9,6 1,1 1,7 0,5 3,3 6,3 6,3 

13 7,7 6,7 1 7,7 

14 

KOPĀ 11182 151,7 3107,7 965,9 40,7 4266 11,2 7,7 5717,4 1179,4 6915,7 0,3 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupas: 

Lauksaimniecība (01) 

Mežsaimniecība (02) 

Ūdenssaimniecība (03) 


72 




Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (04) 

Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas (05) 

Vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (06) 

Daudzdzīvokļu māju apbūve (07) 

Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (08) 

Sabiedriskas nozīmes objekti (09) 

Rūpniecības objekti (10) 

Satiksmes infrastruktūras objekti (11) 

Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (12) 

Pārējie objekti (13) 

Jūras ostas un jūras ostu terminālu apbūve (14) 


73 




5. ATĻAUTĀ ZEMES IZMANTOŠANA 

Teritorijas zonējums nosaka pagasta teritorijas organizāciju un zemes izmantošanas veidu. 

Teritorijas plānojumā Tumes pagasta teritorijai ir paredzēti 21 izmantošanas veidi, kas attēloti kartē 

“Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” (mērogā 1:10 000). Ja rodas neskaidrības par kartē 

attēlotajām apbūves teritoriju vai to daļu robežām, tad jāievēro, ka apbūves teritoriju vai daļu 

robežas ir ielu sarkanās līnijas vai zemesgabalu robežas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi. 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija (MK noteikumi Nr.496 "Nekustamā mērķa 

lietošanas klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"): 

01 Lauksaimniecības zeme; 

02 Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā 

darbības ir aizliegta ar normatīvo aktu; 

03 Ūdens objektu zeme; 

04 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas; 

05 Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme; 

06 Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme; 

07 Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme; 

08 Komercdarbības objektu apbūves zeme; 

09 Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme; 

10 Ražošanas objektu apbūves zeme; 

11 Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme; 

12 Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme. 

Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas kartē pāri dažādiem zemes izmantošanas 

veidiem parādītas aizsargjoslas. 

Visām atšķirīgajām zemes izmantošanas teritorijām Tumes pagasta apbūves noteikumos ir 

doti atļautās izmantošanas un apbūves rādītāji, aizsargjoslu apraksts un citi nosacījumi zemes 

izmantošanā. 


74 




APBŪVES TERITORIJAS 

5.1.DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (Dz): 

5.1.1.Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas (DzS) 

5.1.2.Vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD) 

5.1.3.Savrupmājas mežaparkā dzīvojamās apbūves teritorijas (DzSm) 

5.1.4.Jaukta dzīvojamās apbūves teritorijas (DzV) 

8.1.5.Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas (DzSb) 

5.1.6.Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas (DzL) 

5.2.PUBLISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (P): 

5.2.1.Sabiedrisku objektu apbūves teritorijas (PS) 

5.2.2.Darījumu objektu apbūves teritorijas (PD) 

5.2.3.Darījumu objektu ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi apbūves teritorijas 

(PDv) 

5.3.RŪPNIECISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (R): 

5.3.1.Ražošanas un komunālo objektu apbūves teritorijas (RR) 

5.3.2.Jauktas ražošanas un darījumu objektu apbūves teritorijas (RJ) 

5.4.TEHNISKO LĪNIJBŪVJU UN OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (T): 

5.4.1.Autotransporta apbūves teritorijas (TA) 

5.4.2.Dzelzceļa apbūves teritorijas (TDz) 

5.4.3.Inženiertehnisko līnijbūvju apbūves teritorijas (TI) 

5.1. DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 

5.1.1. SAVRUPMĀJU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DZS) 

Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas – pašvaldības administratīvās teritorijas daļa, 

kurā primārais zemes izmantošanas veids ir savrupmāju (vienas ģimenes vai divu ģimeņu 

dzīvojamo māju, rindu ēku) un dvīņu māju ( ½ uz vienas zemes vienības) – individuālo dzīvojamo 

ēku apbūve, ar vai bez saimniecības ēkām. 

Teritorijas plānojumā kā teritorijas, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir 

individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM kods 0601) izdalītas savrupmāju dzīvojamās apbūves 

teritorijas Tumē, pie Vecmokām un pie Tukuma pilsētas robežas pie Pavāriem atbilstoši esošajai 

situācijai. Jaunas savrupmāju teritorijas paredzētas Tumē, jaunizveidotajā Slocenes ciemā ap 

Tukuma pilsētu. 


75 




Minimālais zemes gabala lielums ir 2500m 2 , bet ja ir iespējams pieslēgums visa ciema vai 

Tukuma pilsētas vai citām centarlizētām centralizētām komunikācijām, tad zemes gabala lielums 

1200m². 


5.1.2. SAVRUPMĀJU MEŽAPARKĀ DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS 

(DZSm) 

Savrupmāju mežaparkā dzīvojamās apbūves teritorijas ir pašvaldības administratīvās 

teritorijas īpašumu zemes vienības un gabali, kuros primārais zemes izmantošanas veids ir 

savrupmāju (vienas ģimenes vai divu ģimeņu dzīvojamo māju) apbūve un saimniecības ēkas 

teritorijās, kur saglabājami esošie zaļumi - krūmu, koku un meža puduri, zaļie koridori, kuru 

saglabāšana veicina apbūves rekreācijas iespējas un palieliena ainavisko potenciālu. Plānojumā nav 

atsevišķi izdalīta kā izmantošana, pielieto izstrādājot detālplānojumus teritorijās, kurās ir augošs 

mežs, 


individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM kods 0601) var tikt izdalītas savrupmāju mežaparkā 

dzīvojamās apbūves teritorijas pie Tukuma pilsētas robežas pie Pavāriem un visas meža teritorijas 

ciemu robežās. Būvaldes kompetencē ir izlemt ,kurs’no meža puduriem ,koku grupām kas ir 

attēlotas plānā vai nav kā mežs saglabājamas vai iespējama apbūve. 

Minimālais zemes gabala lielums ir 5000m2, bet ja iespējams pieslēgums visa ciema 

(pilsētas)pilsētas centralizētām komunikācijām tad zemes gabala minimālais lielums ir 3000m². 

5.1.3.VAIRĀKSTĀVU DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS APBŪVES 

TERITORIJAS (DzD) 

Vairākstāvu daudzdzīvokļu daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas ir pašvaldības 

administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes 

izmantošanas un apbūves veids ir dzīvojamā apbūve ar 1-3 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām 


76 




mājām ar īres vai privātiem dzīvokļiem, rindu māju apbūvi, bet palīgizmantošana - cita atļautā 

izmantošana, kas izvietojama dzīvojamo māju pirmajos stāvos, piebūvēta dzīvojamai mājai vai 

atrodas tajā pašā zemesgabalā un nerada būtisku piesārņojumu. 


vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve (NĪLM kods 0701) un trīs, četru un piecu stāvu 

daudzdzīvokļu māju apbūve (NĪLM kods 0702). 

Izdalītas vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas Tumē, pie Vecmokām 

un pie Tukuma pilsētas robežas Pavāros atbilstoši esošajai situācijai. 

Minimālais zemes gabala lielums ir 2000 m², nepieciešams pieslēgums visa ciema (pilsētas) 

centralizētām komunikācijām. 

5.1.4.JAUKTAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzJ) 

Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir dzīvojamā 

apbūve ar 1-5 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām ar īres vai privātiem dzīvokļiem, rindu 

māju apbūvi, savrupmāju apbūvi un mežaparka tipa apbūvi, bet papildizmantošana - cita atļautā 

izmantošana, kas izvietojama dzīvojamo māju pirmajos stāvos, piebūvēta dzīvojamai mājai vai 

atrodas tajā pašā zemesgabalā un nerada būtisku piesārņojumu 


individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM kods 0601), vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju 

apbūve (NĪLM kods 0701) un trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve (NĪLM kods 

0702) tikta izdalītas vairākstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas pie Tukuma pilsētas 

robežas pie Pavāriem. 

Minimālais zemes gabala lielums ir 2000 m², nepieciešams pieslēgums visa ciema (pilsētas) 


5.1.5.SAVRUPMĀJU BLĪVAS DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzSb) 

Savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas ir teritorijas ar primāro izmantošanu - 

individuālo dzīvojamo māju apbūve. Bijušo dārzkopību sabiedrību apbūves teritoriju 

transformēšanu uz savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijām. 


individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM kods 0601) izdalītas savrupmāju blīvas dzīvojamās 

apbūves teritorijas trīs dāzkopību vasarnīcu teritorijās. 

Minimālais zemes gabala lielums ir 600m 2 



77 

un nodrošināts pieslēgums visa ciema 




Bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās, kuru apbūve nodrošina savrupmāju apbūves 

izveidošanos: pieslēgumu centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai visā dārzkopības teritorijā, kā 

arī ielas sarkano līniju platums nodrošina transporta kustību un komunikāciju izvietošanu atbilstoši 

būvnormatīviem iespējama transformācija savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijā, 

paredzot patstāvīgai dzīvošanas iespēju. 

Transformāciju var veikt vienai bijušai dārzkopības sabiedrībai vai atsevišķi tās daļai – viena 

vai vairāku kvartāla ietvaros, bet ne mazāk kā 10% no bijušās dārzkopības sabiedrības kopējās 

teritorijas. 

Transformējot dārza mājas vai vasarnīcas ēkas par dzīvojamām ēkām patstāvīgai dzīvošanai 

jāizstrādā ēku rekonstrukcija atbilstoši dzīvojamo ēku būvnormatīviem un jānodod ekspluatācijā kā 

dzīvojamā ēka. Skatīt atļauto teritorijas izmantošanas nosacījumus savrupmāju blīvas dzīvojamās 

apbūves teritorijā. 

5.1.6. LAUKU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DzL) 

Lauku dzīvojamās apbūves teritorija (DzL) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes 

un būvju izmantošanas veids šobrīd ir lauksaimniecība, ko atļauts transformēt par apbūves zemi 

dzīvojamās, darījumu, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūves nolūkos. Pieļaujama 

vieglās rūpniecības uzņēmuma, kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana. 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir 

lauksaimniecības zeme (01), ir noteiktas lauku dzīvojamās apbūves teritorijas. 

No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība nedrīkst būt mazāka par 

3000 m 2 . 

Lauku dzīvojamās apbūves teritorijas izveidotas ciemu robežās – Tumes, Daibes, Slocenes, 

Vecmoku. 

19.attēls Dzīvojamā māja Kaženieki 


78 




5.2. PUBLISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS 

5.2.1. SABIEDRISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (PS) 

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas - ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, 

kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir kalpot 

sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, 

kultūras, zinātnes, ārstniecības, atpūtas, sociālās aprūpes vai citu līdzīgu nekomerciālu iestāžu 

izvietošanu, bet palīgizmantošana dzīvoklis un cita atļautā izmantošana. 

Tumes pagastā kā sabiedriskas nozīmes teritorijas uz 2005.g. 1.janvāri noteikti 37,2ha 

zemes (no tiem 30,1ha pašvaldības lietojumi). Zemes lietošanas veidi LIZ 5,5ha, meži 0,9ha, 

pagalmi 8,1ha, pārējās zemes 22,7ha. Īpašumu vai lietojumu skaits – 17, no tiem pašvaldības 

lietojumi 12, viens valsts lietojums, divi fizisko personu īpašumi, viens pašvaldības īpašums un 

viens valsts īpašums. 

Teritorijas plānojumā sabiedriskas nozīmes objektu apbūves teritorijas izdalītas atbilstoši 

esošai situācijai. Atļautās izmantošanas un prasības zemes izmantošanā norādītas pagasta apbūves 

noteikumos. Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir 

sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme (09) ir noteiktas: 

Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve; 

Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve; 

Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve. 

Atļautās izmantošanas un prasības zemes izmantošanā norādītas pagasta apbūves 

noteikumos. 

20.attēls Tumes pagasta pašvaldība, kultūras nams 

5.2.2. DARĪJUMU OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (PD) 

Darījumu objektu apbūves teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir darījumu un 

komerciāla rakstura objekti: bankas, apdrošināšanas sabiedrības un viesnīcas, biroji, kantori, 


79 




tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādes, kongresu, konferenču, tūrisma, izklaides un atpūtas 

iestādes, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekti. kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu 

izvietošana un neietver vairumtirdzniecību, bet palīgizmantošana - cita atļautā izmantošana. 

Dzīvojamā apbūve paredzama kā blakus izmantošana. 


komercdarbības objektu apbūves zeme (08) izdalītas darījumu objektu apbūves teritorijas 

jaunizveidotajā Slocenes ciemā Rīga – Ventspils autoceļa malā. 

noteikumos. 


5.2.3. DARĪJUMU OBJEKTU - AR NELABVĒLĪGU IETEKMI UZ VIDI APBŪVES 

TERITORIJAS (PDv) 

Darījumu objektu ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi apbūves teritorija – ir pašvaldības 

administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes 

izmantošanas un apbūves veids ir darījumu un komerciāla rakstura objekti: degvielas uzpildes 

stacijas, automašīnu servisa pakalpojumu objekti - auto mazgātuves, riepu servisi, lietotu 

automašīnu tirdzniecība, kā arī sekundārā izmantošana mazumtirdzniecības un pakalpojumu 

objekti. Un arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošana un neietver vairumtirdzniecību. 

Pieļaujama vieglās ražošanas uzņēmumu, kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana. 


komercdarbības objektu apbūves zeme (08) izdalītas darījumu objektu apbūves teritorijas, kuras ir 

ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Tie ir sekojoši objekti degvielas uzpildes stacijas, 

ilglaicīgas glabāšanas auto stāvlaukumi, autoservisi, automašīnu tirdzniecības laukumi. 

Perspektīvā pagasta teritorijā paredzēta viena teritorija ar šādu izmantošanu – degvielas 

uzpildes stacija Rīga – Ventspils autoceļa malā. 

noteikumos. 



80 




5.3. RŪPNIECISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (R) 

Teritorijas plānojumā Rūpniecisko objektu apbūves teritorijas izdalītas ar mērķi veicināt 

pagasta ekonomisko attīstību un jaunu uzņēmumu veidošanu. Ražošanas teritoriju izmantošanas 

noteikumi norādīti pagasta apbūves noteikumos. 

Pagastā uz 2005.g. 1.janvāri nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa Rūpniecības 

objekti izdalīta pavisam 9 zemes gabaliem 17ha kopplatībā. No tiem 14,5ha astoņi juridisko 

personu īpšumi, 2,5ha viens valsts lietojums. 

5.3.1. RAŽOŠANAS UN KOMUNĀLO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (RR) 

Ražošanas un komunālo objektu apbūves teritorijas – ir pašvaldības administratīvās 

teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves 

veids ir rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas objekti, komunālās apkalpes– katlu māju, 

artēzisko aku un urbumu, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu objektu, HES teritorijas. garāžas, arī tādas, 

kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam. Īpaši ir nodalāmas 

teritorijas tādu ražošanas objektu izvietojumam, kas rada paaugstinātu piesārņojumu vidē, troksni 

vai cita veida traucējumus, kas kaitīgi videi un cilvēkiem. 


ražošanas objektu apbūves zeme (10), ir noteiktas: ražošanas objektu, noliktavu un komunālās 

saimniecības un centralizēto katlu māju teritorijas. 

Perspektīvā pagasta teritorijā paredzēta jauna ražošanas un komunālo objektu apbūves 

teritorija pie Sīlīšiem Tumes pagasta centrālā daļā starp diviem autoceļiem. 

Ražošanas teritoriju izmantošanas noteikumi norādīti pagasta apbūves noteikumos. 

5.3.2. JAUKTAS RAŽOŠANAS UN DARĪJUMU OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (RJ) 

Jaukta darījumu un ražošanas objektu apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kur 

primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir darījumu un komerciāla 

rakstura iestādes (skatīt PD), noliktavas un tādi ražošanas objekti, kas nerada būtisku piesārņojumu; 

sekundārais - cita atļautā izmantošana šajā teritorijā. 


Ražošanas objektu apbūves zeme (10), ir noteiktas: ražošanas objektu, noliktavu un komunālās 

saimniecības un centralizēto katlu māju teritorijas, kā arī darījumu iestādes. Autoservisi un auto 

tirdzniecība u.c.tml. 


81 




Perspektīvā jauktas ražošanas un darījumu objektu apbūves teritorijas paredzētas Tumes 

ciemā autoceļa malā, kā arī jaunizveidotajā Slocenes ciemā Rīga – Ventspils autoceļa malā. 

21.attēls AS„Tukuma Straume” 

22.attēls SIA “Baltic Feed” 


82 




5.4. TEHNISKĀS LĪNIJBŪVJU UN OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (T) 

5.4.1. AUTOTRANSPORTA APBŪVES TERITORIJAS (TA) 

Autotransporta apbūves teritorijas - ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir valsts un 

pagasta kopējas izmantošanas inženierbūves, kas izmantojamas autotransportlīdzekļu un gājēju 

satiksmei, kā arī satiksmes apkalpes būves. Ielu un ceļu teritorijā (galvenokārt starp brauktuvi un 

sarkano līniju) izvieto arī maģistrālās inženiertehniskās komunikācijas un inženiertehnisko 

komunikāciju objekti. 


satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (11), ir noteikti: 

Valsts galveno autoceļu trases; 

1. šķiras un 2. šķiras valsts autoceļu trases; 

Pašvaldības autoceļi un ielu trases; 

Tilti, estakādes; 

Sabiedriskās garāžas; 

Atsevišķi izdalītas autostāvvietas. 

Atļautā izmantošana, autoceļu aizsargjoslas un nodalījuma joslas norādīti apbūves 

noteikumos. 

5.4.2. DZELZCEĻA APBŪVES TERITORIJAS (TDz) 

Dzelzceļa teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes 

vienību un gabalu galvenais zemes izmantošanas un apbūves veids ir valsts dzelzceļa tīkls un ar to 

saistītās būves, arī dzelzceļa stacijas un pieturvietas, zeme zem dzelzceļa sliežu ceļiem dzelzceļa 

zemes nodalījuma joslas robežās. 


satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (11). 

Teritorijas paredzētas dzelzceļa funkciju un tā apkalpes nodrošināšanai. Plānojumā parādīta 

valsts dzelzceļa teritorija Rīga – Tukums – Ventspils un Tukums – Jelgava ar tā aizsargjoslu. 

5.4.3. INŽENIERTEHNISKO OBJEKTU APBŪVES TERITORIJAS (TI) 

Inženiertehnisko līnijbūvju apbūves teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas 

daļas, kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir 

maģistrālo gāzes apgādes, siltumapgādes, ūdenssaimniecības, kanalizācijas, drenāžas, 


83 




telekomunikāciju un elektroapgādes objektu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju 

(gaisvaduvadu, iekārtu, kabeļu, pazemes komunikāciju, ēku) izvietojuma teritorijas. 

Uz 2005.gada 1.janvāri inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti Tumes pagastā aizņem 

9,6ha zemes no tiem 6,3 ha – viens juridisko personu īpašums, 1,1ha viens pašvaldību lietojums, 

0,5ha juridisko personu lietojums un 1,7ha trīs valsts lietojumi. 


Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme (12), ir noteikti: 

• Elektropārvades līnijas un ar tām saistītās būves; 

• Maģistrālās sakaru līnijas un ar tām saistītās būves; 

• Naftas vads; 

• Ūdens ņemšanas iekārtas; 

• Katlu mājas; 

• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un būves. 


84 




DABAS TERITORIJAS (D) 

5.5. LAUKSAIMNIECĪBAS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS (DL) 

5.6. VIENSĒTU GRUPU APBŪVES TERITORIJAS (DV) 

5.7. DABAS PAMATNES TERITORIJAS (DZ) 

5.8. MEŽU UN PURVU TERITORIJAS (DM, DP) 

5.9. MEŽU AIZSARGJOSLA PILSĒTAI TERITORIJAS (DA) 

5.10. ŪDEŅU ŪDENSSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (DŪ) 

Dabas teritorija - sabiedrībai brīvi pieejamas (izņēmums – ja to ierobežo spēkā esošie 

normatīvie akti) neapbūvētas un neapbūvējamas teritorijas ar daļēji vai pilnīgi dabisku veģetāciju 

(piemēram, pļavas, mitrāji, meži, mežaparki, birzis), kuras netiek intensīvi koptas, labiekārtotas un 

apsaimniekotas. Šo teritoriju kompleksā ietver arī tajās izvietotās sabiedrībai pieejamās ūdenstilpes 

un ūdensteces. Šo teritoriju izmantošana saistītas ar ekstensīvu brīvdabas atpūtu, dabas tūrismu un 

dabas aizsardzību. Tajās pieļaujams izvietot būves šo izmantošanas veidu nodrošināšanai. 

Izmantošanas galvenie noteikumi: teritorijas saglabājama neskartā veidā, vēlams izvietot 

informatīvas zīmes, iespējama pastaigas taku un skatu platformu izveidošana. 

5.5. LAUKSAIMNIECĪBAS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS (DL) 

Lauksaimniecības izmantošanas teritorijas - ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, 

kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas) primārais izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās 

produkcijas ražošana (tīrumi, pļavas dārzi) un kurās izvieto zemnieku sētu apbūvi (viensētas), lopu 

kūtis, būves lopbarības un lauksaimniecības produkcijas uzglabāšanai un pārstrādei. Plānojumā 

nosaka arī viensētu pagalmu teritorijas (kartogrāfiskajā materiālā atzīmē viensētu esošo 

izvietojumu; “Apbūves noteikumos” nosaka pagalma (maksimālo) platību jaunveidojamām un 

rekonstruējamām viensētām. 


lauksaimniecības zeme (01), ir noteiktas lauksaimniecības izmantošanas teritorijas, t.sk. 

augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, meliorētas lauksaimniecības zemes un augsnes erozijai 

pakļautas lauksaimniecības zemes, kā arī dabiskās pļavas un pārpurvotas vietas. Augstvērtīgas 

lauksaimniecības zemes nozīmē zemesgabalus ar paaugstinātu organikas (trūda) saturu vai vērtību 

virs 50 ballēm, meliorētas platības, kuras piemērotas mehanizētai apstrādei un kur primārais zemes 

izmantošanas veids ir zemes izmantošana, lai ražotu laukkopības un lopkopības produktus. 


85 




Lauksaimniecības zemes ir noteiktas ar mērķi parādīt lauksaimniecības teritorijas - 

zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības, sakņu dārzus, zemstikla kultūru audzēšanai 

izmantojamās teritorijas, lauksaimniecības uzņēmumu apbūves u.c. teritorijas. Atļautā izmantošana 

un citi noteikumi parādīti apbūves noteikumos. 

Pavisam Tumes pagastā zemes uz 2005.gada 1.janvāri, kuru nekustamā īpašuma lietošanas 

mērķa grupa ir lauksaimniecība ar 7666,7 ha. No tiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 

5650,6ha, t.sk. meliorēti 4817,1ha. Īpašumu vai lietojumu skaits – 653. No kopējās 

lauksaimniecības zemes 6667,7 ha ir īpašumi, 998,7ha lietojumi. Lauksaimniecības zemes 

lietošanas veidi (VZD dati): 

Aramzeme 5041ha 

Augļu dārzi 107,4ha 

Pļavas 289,3ha 

Ganības 212,9ha 

Meži 1467ha 

Krūmāji 59,4ha 

Purvi 30,9ha 

Zem ūdeņiem 66,8ha 

Pagalmi 148,4ha 

Ceļi 27,1ha 

Pārējās zemes 216,5ha. 

Augstvērtīgas lauksaimniecības teritorijās minimālais zemes gabala lielums noteikts - 20ha. 

Pārējās lauksaimniecības teritorijās minimālais zemes gabala lielums 1ha. 

5.6. VIENSĒTU GRUPU APBŪVES TERITORIJAS (DV) 

Viensētu grupu apbūves teritorija (DV) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un 

būvju izmantošanas veids šobrīd ir lauksaimniecība, ko atļauts transformēt par apbūves zemi 

dzīvojamās, darījumu, mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūves nolūkos. Pieļaujama 

vieglās rūpniecības uzņēmuma, kas rada tikai nebūtisku piesārņojumu, izvietošana. 


lauksaimniecības zeme (01), ir noteiktas viensētu grupu apbūves teritorijas. 

No jauna veidojamu zemesgabalu (parceļu) minimālā platība nedrīkst būt mazāka par 

5000 m 2 . 

Viensētu grupu apbūves teritorijas izvietotas ārpus ciemu teritorijām. 


86 




5.7. DABAS PAMATNES TERITORIJAS (DZ) 

Dabas pamatnes teritorijas nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver dabas teritorijas 

apstādījumus (parkus, dārzus, skvērus), ūdenstilpju un ūdensteču krastu joslas, ieskaitot pludmali, 

dzelzceļa, autoceļu un ražošanas objektu aizsargjoslas, apbūve šajās teritorijās nav primārais 

izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas 

nodrošināšanai. 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir dabas 

pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme (05), ir noteiktas dabas pamatnes teritorijas. 

5.8. MEŽU UN PURVU TERITORIJAS (DM, DP) 

Mežu un purvu teritorijas (mežs un meža zemes) - ir pašvaldības administratīvās teritorijas 

daļas, kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu primārais zemes izmantošanas un 

apbūves veids ir teritorijas, kuras izmanto un apsaimnieko atbilstoši mežu apsaimniekošanu 

regulējošiem normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem. Mežu teritorija nozīmē 

teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība, arī kokmateriālu 

sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi. 


mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir 

aizliegta ar normatīvo aktu (02), ir noteiktas fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā 

esošie meži un pārējā zeme, uz kuras galvenā ekonomiskā darbība ir mežsaimniecība. 

Tumes pagastā noteikti 3068,7 ha zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa 

ir mežsaimniecība un kuras apsaimnieko24 īpašnieki vai lietotāji. 

Uz 2005.gada 1.janvāri pēv VZD datiem no kopējās mežsaimniecības teritorijas 157,8ha ir 

fizisko personu īpašumi, 34,6ha ir juridisko personu īpašumi, 11,7ha ir fizisko personu ietojumi, 

21,7ha ir pašavldības lietojumi un 2842,9ha ir valsts lietojumi. Pēc zemes izmantošanas veidiem 

mežsaimniecības teritorijas sadalās: 

Meži 2821ha 

LIZ 46,6ha 

Krūmāji 1,9ha 

Purvi 30,1ha 

Zem ūdeņiem 26,9ha 

Pagalmi 9,9ha 

Ceļi 24ha 

Pārējās zemes108,1ha. 

Atļautā izmantošana un citi noteikumi parādīti apbūves noteikumos. 


87 




5.9.MEŽU AIZSARGJOSLA PILSĒTAI TERITORIJAS (DA) 

Mežu aizsargjosla pilsētai teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu primārais zemes izmantošanas veids ir mežs, 

publiskas izmantošanas parki, mežaparki, ar rekreāciju saistītas būves kā aizsargjosla pilsētai. 



aizliegta ar normatīvo aktu (02) un dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme (05) ir noteikas 

mežu aizsargjosla pilsētai teritorijas. 

Tumes pagasta teritorijā ir noteiktas divas mežu aizsargjosla pilsētai teritorijas pie Tukuma 

pilsētas. 

5.10. ŪDEŅU UN ŪDENSSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (DŪ) 

Ūdeņu un ūdenssaimniecības teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, 

kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves 

veids nozīmē teritorijas, kur uzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tās, ūdenssaimniecībai 

zivsaimniecības un rekreatīviem mērķiem (makšķerēšanai, atpūtai pie ūdens u.tml) vajadzībām. 

Teritoriju izmantošana var izrietēt no šo teritoriju īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanu 

nepieciešamības, piemēram, tilti, aizsprosti, laivu piestātnes, peldētavu laipas un citas 

hidrotehniskas būves 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir ūdens 

objektu zeme (03) ir noteikti publiskie ūdeņi un fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā 

esošo ūdeņu un ūdenssamniecības teritorijas. 

Uz 2005.gada 1.janvāri pēc VZD datiem kā ūdenssaimniecības teritorijas pagastā noteikti 

36,4ha zemes, kurus apsaimnieko 2 īpašnieki vai lietotāji. No visām teritorijām 2,2ha ir fiziskas 

personas īpašumā un 34,2ha – valsts lietojumā. 

Ūdenssaimniecības teritorijas - ūdenstilpnes, ūdensteces - plānojumā izdalītas atbilstoši 

esošajai situācijai. Atļautā izmantošana un citi noteikumi parādīti apbūves noteikumos. 

Aizsargjoslas noteiktas pagasta apbūves noteikumos un parādītas grafiski. 

Ūdenstilpnēs nav paredzēts izmantot motorizētus braucamrīkus. 

23.attēls Jumpravas ezers 


88 




5.11. SPECIĀLĀS IZMANTOŠANAS TERITORIJAS (S) 

5.11.1. KAPSĒTU TERITORIJAS (SK) 

5.11.2. REKREĀCIJAS TERITORIJAS (ST) 

5.11.3. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS (SD) 

5.11.4.DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES KARJERU TERITORIJAS (SI) 

5.11.5.DERĪGO IZRAKTEŅU ATRADŅU TERITORIJAS (SA) 

5.11.6.REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJAS (SR) 

5.11.7.AINAVISKI VĒRTĪGA AIZSARGĀJAMA TERITORIJA (SV) 

5.11.1.KAPSĒTU TERITORIJAS (SK) 

Kapsētu teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes 

vienību (vai to daļas), un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ietver darbojošās 

un nedarbojošās (slēgtās) kapsētas. 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir kapsētu 

teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve (0907) ir noteiktas kā kapsētu 

teritorijas. Pagasta teritorijā atrodas septiņas kapsētu teritorijas. Kapsētu paplašināšana nav 

nepieciešama. 

5.11.2.REKREĀCIJAS TERITORIJAS (ST) 

Rekreācijas teritorijas nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kas ietver dabas teritorijas 

apstādījumus (parkus, dārzus, skvērus), ūdeņus, krastu joslas, ieskaitot pludmali, apbūve šajās 

teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās 

izmantošanas nodrošināšanai. 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ir dabas 

pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme (05) ir noteiktas rekreācijas teritorijas. 

Pagastā rekreācijas teritorijas galvenokārt koncentrējas Rīga – Ventspils autoceļa malās. 

Rekreācijas teritorijas noteiktas ir Tumes ciemā, ap Jaunmoku pili, vietā, kur Rīga – Ventspils 

autoceļu šķērso uzbērums neesošam dzelzceļam. 

5.11.3.ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS (SD) 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir ar likumu 

aizsargāts kā dabas aizsardzības objekts- liegums. mikroliegums, u.c. 


89 






aizliegta ar normatīvo aktu (02), ir noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 

Pagastā atrodas divas īpaši aizsargājamās teritorijas, koku alejas un dižkoki. 

5.11.4. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES KARJERU TERITORIJA (SI) 

Derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, 

kurās īpašumu zemes vienību un gabalu primārais zemes izmantošanas un apbūves veids ir 

rūpnieciskās derīgo izrakteņu ieguves karjeri. Īpaši ir nodalāmas teritorijas tādu ražošanas objektu 

izvietojumam, kas rada paaugstinātu piesārņojumu vidē, troksni vai cita veida traucējumus, kas 

kaitīgi videi un cilvēkiem. 

Teritorijas plānojumā kā zemes, kuru nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa ar derīgo 

izrakteņu ieguves teritorijas (04) ir noteiktas derīgo izrakteņu ieguves karjeru teritorijas – Zvāres 

grants karjers. 

Uz 2005.gada 1.janvāri pēc VZD datiem kā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pagasta 

teritorijā ir 23,3ha divu juridisku personu lietojumi. 


5.11.5.DERĪGO IZRAKTEŅU ATRDAŅU TERITORIJAS (SA) 

Derīgo izrakteņu atradņu teritorijas – ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās 

saskaņā ar VA LVĢMA karti atrodas derīgo izrakteņu krājumi un atradnes. 

Pagasta teriotrijā pārsvarā ir zema tipa kūdras atradnes. Pie Zvāres karjeriem ir smilts – 

grants atradnes, Jumpravas un Sekļa ezeros ir sapropeļa atradnes, vietām ir arī pārejas tipa kūdras 

atradnes, bet pie dzelzceļa līnijas atrodas saldūdens kaļķiezis. 

5.11.6. REKULTIVĒJAMĀS TERITORIJA (SR) 

Rekultivējamas teritorijas ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu 

zemes vienību (vai to daļas), kurām ir īpašas prasības to sagatavošanai, izpēte, transformācijai citā 

izmantošanas veidā, likvidējot iepriekšējās izmantošanas radīto nelabvēlīgo apstākļus, riskus un 

sekas, atjaunojot un iekopjot ainavu vai paredzot apbūvi. 

Pagastā rekultivējamās teritorijas atrodas izstrādātā Zvāre II pamestā derīgo izrakteņu karjerā, 

Zvāres I karjerā pēc to izstrādes, bijušā atkritumu izgāztuvē „Garauši” un atkritumu izgāztuvē 

„Ziedoņi” pēc tā slēgšanas. 


90 




5.11.7. AINAVISKI VĒRTĪGA AIZSARGĀJAMA TERITORIJA (SV) 

Ainaviski vērtīga aizsargājamā teritorija ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, 

kurās īpašumu zemes vienību (vai to daļas), kurai ir īpašas prasības to izmantošanā, maksimāli 

saglabājot un iekopjot ainavas vizuālo pievilcību. 

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošanas kartē atzīmēta teritorija ap Jaunmoku pili, ar 

mērķi saglabāt vietas ainavisko pievilcību. 



91 




5.12. KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS (K) 

Kopīgo interešu teritorijas – teritorijas kaimiņu pašvaldību un Tumes pagasta pierobežā, kuru 

attīstība var ietekmēt nekustamā īpašuma izmantošanu kaimiņu pašvaldībā un Tumes pagastā. 

Teritorijas nosaka abpusēji vienojoties pašvaldībām. 

Atbilstoši Tukuma pilsētas domes noteiktajam, kopīgo interešu teritorijas Tumes pagastā ir: 

- Gailīšu kapsēta; 

- Slocenes upes baseina ūdensteces; 

- Mežu aizsargjosla ap pilsētu Gailīšu un Ozoliņu mežā; 

- Plānotā autotransporta apbūves teritorija Rūpniecības ielas un Lauktehnikas 

mikrorajona teritorijas savienošanai. 

Kopīgo interešu teritorijas var būt paredzētas Tukuma rajona teritorijas plānojumā un Rīgas 

reģiona plānojumā. 

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves uz zemes, kas atzīta 

kā kopīgo interešu teritorija, atļauta esošā un atļautā plānotā teritorijas izmantošana. 

Kopīgo interešu teritorijas nosacījumi stājas spēkā, ja kopīgo interešu teritorijas un 

būvprojektu saskaņošana notiek abpusēji. 

Sniegt informāciju pašvaldībām par pagasta pierobežas objektiem, kuru aizsargjoslas 

ievērtējamas Tukuma pilsētas, Smārdes, Sēmes, Pūres, Degoles, Irlavas un Jaunsātu vietējā 

teritorijas plānojumā vai paredzēti izvietot pašvaldību robežu tuvumā un būtiski varētu ietekmēt 

teritorijas izmantošanu. 

Būvprojektu saskaņot ar attiecīgo kaimiņu pašvaldības Būvvaldi, ja tas atrodas: 

(a) 50 m joslā no blakus pagasta robežas, 

(b) piegulošā nekustamā īpašuma zemes gabalā, kam ir tieša robeža ar pagastu, 

(c) esošā vai paredzamā objekta ekspluatācija saistīta ar aizsargjoslu izveidošanu, kas 

ietekmē pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu izmantošanu. 


92 




6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA GROZĪŠANAS KĀRTĪBA 

Tumes pagasta teritorijas plānojums ir gatavots ekonomisku un sociālu pārmaiņu laikā 

pirms administratīvi teritoriālās reformas. Iespējamo pārmaiņu rezultātā radīsies jautājumi par 

plānojuma grozījumiem. Grozījumus teritorijas plānojumā var ierosināt Tumes pagasta padome. 

Ierosinājumiem jābūt pamatotiem, jebkuru būtisku grozījumu pieņemšana un sabiedriskā 

apspriešana jānodrošina atbilstoši LR Ministru Kabineta noteikumiem “Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi”. Būtiski grozījumi saskaņā ar likumu ir tādi, kas saistīti ar 

attīstības plāna izmaiņām, saistīti ar teritorijas plānojuma nepieņemto daļu izstrādāšanu vai skar 

vairāk nekā 5% pagasta teritorijas iedzīvotājus. 

Atkarībā no turpmākās izpētes un plānošanas procesa virzības, iespējamie izņēmumi 

zemesgabalu attīstības plānošanā noskaidrojami pagasta Būvvaldē. 

Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā pašvaldība nodrošina plānojumā 

paredzēto detālplānojumu un citu detalizācijas projektu izstrādāšanu. Detālplānojumā tiek precizēti 

un detalizēti pagasta teritorijas plānojuma priekšlikumi un prasības, kā arī teritorijas robežas, kurās 

šīs prasības ir spēkā. Detālplānojums var būt par pamatu teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai 

detālplānojumā ietvertajā teritorijā. Detālplānojums izstrādājams uz topogrāfiskā materiāla pamata 

mērogā 1 : 500 vai 1 : 2000. 

Turpmāk, detalizējot Tumes pagasta teritorijas plānojumu, pirms zemesgabalu sadalīšanas, 

apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas detālplānojumu jāizstrādā: 

– teritorijas plānojumā paredzētajām teritorijām, 

– brīvām, neapbūvētām apdzīvoto vietu teritorijām un teritorijām, kurām apbūves noteikumos 

nav pietiekami detalizēti apbūves noteikumi, neapbūvētām vienlaidus teritorijām, 

detālplānojumā jāizstrādā kopējā koncepcija, 

– objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi, to rekonstrukcijas un citu izmaiņu gadījumos, kas 

ietekmē aizsargjoslu teritorijas, 

– ja kāda no dabas pamatnes teritorijām tiek transformēta par teritoriju, kurā galvenais 

zemes lietošanas mērķis ir apbūve; 

– ja tiek plānota apbūve aizsargājamās dabas teritorijās; 

– ja paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai būvniecība virszemes 

ūdensobjektu aizsargjoslu teritorijās; 

– ugunsbīstama vai sprādzienbīstama objekta izveides gadījumā, vai tāda objekta 

izveides gadījumā, kurā lieto, ražo vai glabā bīstamas ķīmiskas vai radioaktīvas vielas; 


93 




– gadījumos, kad jaunveidojama ražošanas objektu apbūves un inženierinfrastruktūras 

objektu un tehnikās apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai 

sabiedrisko objektu apbūves teritoriju; 

– objektiem, kam Vides pārraudzības valsts birojs ir izsniedzis atzinumu par ietekmes uz 

vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu; 

– citas teritorijas / objekti, kam pašvaldība nosaka detālplānojuma nepieciešamību, ja 

teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un precizitāti, vai ir cits 

objektīvs pamatojums. 

7.TURPMĀK IZSTRĀDĀJAMIE DETALIZĀCIJAS PROJEKTI 

Detālplānojumu kā teritorijas plānojuma detalizācijas projektus pašvaldība veic atbilstoši 

MK noteikumiem Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 

Tumes pagasta teritorijas plānojuma tālākā plānošana turpināsies detālajos plānojumos, 

kuros tiks precizēti un detalizēti teritorijas plānojuma priekšlikumi. 

Izstrādājamās detālplānojumu teritorijas ir attēlotas grafiski kartē "Izstrādājamo 

detālplānojumu teritorijas". 

Detālplānojumus nepieciešams izstrādāt ciemu apbūves un izbūves teritorijām Tumes 

pagastā: 

− Tumes ciema detālplānojumi – savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas un 

savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas, kur paredzēta jaunā būvniecība un nav 

pietiekama inženierkomunikāciju nodrošinājuma. Obligāti izstrādājams piebraucamo 

ceļu un inženierkomunikāciju tīklu shēmas. Lauku apbūves teritorijas, kur paredzēta 

zemes dalīšana un jauna būvniecība – obligāti izstrādājamas piebraucamo ceļu shēmas; 

− Slocenes ciema detālplānojumi – savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas un 

savrupmāju blīvas dzīvojamās apbūves teritorijas, kur paredzēta jaunā būvniecība un nav 

pietiekama inženierkomunikāciju nodrošinājuma. Obligāti izstrādājams piebraucamo 

ceļu un inženierkomunikāciju tīklu shēmas. Lauku apbūves teritorijas, kur paredzēta 

zemes dalīšana un jauna būvniecība – obligāti izstrādājamas piebraucamo ceļu shēmas. 

Darījumu un jauktas darījumu un ražošanas objektu apbūves teritorijas, kur paredzēta 

zemes dalīšana un jauna būvniecība. Obligāti izstrādājams piebraucamo ceļu un 

inženierkomunikāciju tīklu shēmas; 

− Vecmoku ciema detālplānojumi – lauku apbūves teritorijas, kur paredzēta zemes 

dalīšana un jauna būvniecība. Obligāti izstrādājamas piebraucamo ceļu shēmas; 

− Daibes ciema detālplānojumi – lauku apbūves teritorijas, kur paredzēta zemes 

dalīšana un jauna būvniecība. Obligāti izstrādājamas piebraucamo ceļu shēmas. 


94 




− 

Jaunas rūpniecisko objektu apūves teritorijas detalplānojumi, kur paredzēta zemes 

dalīšana un jauna būvniecība. Obligāti izstrādājams piebraucamo ceļu un 

inženierkomunikāciju tīklu shēmas. 

Detālplānojuma izstrādāšana, apspriešana un saskaņošana tiek noteikta saskaņā ar spēkā 

esošo likumdošanas aktu prasībām. 


95 




IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN MATERIĀLI 

1. Īss pārskats par Tumes pagasta ģeoloģisko uzbūvi, zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem un 

to izmantošanu, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Rīga, 2005; 

2. Latvijas apdzīvotās vietas, J.Turlajs, G.Milliņš, SIA „Apgāds „Jāņa Sēta” karšu izdevniecība, 

1998; 

3. Latvijas pagasti, enciklopēdija, 2.daļa, a/s "Preses nams", 2002; 

4. Pārskats par valsts teritoriju izmantošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 

2001; 

5. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums, IIdaļa – perspektīva, 2005.g.jūlijs – 

augusts; 

6. Rīgas reģiona attīstības stratēģija, Rīgas reģiona attīstības padome, 2000; 

7. Tukuma rajona attīstības programma, Pašreizējā situācija, Attīstības stratēģija 2004-2010, 

Tukuma rajona padome, 2004; 

8. Tukuma rajona Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes pagastu un Tukuma 

pilsētas pašvaldību apvienošanās projekts, Projekta ziņojums, Rīga, 2001; 

9. Tukuma rajona M1:100 000, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2001; 

10. Tukuma rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes 

projekts, Kopsavilkums, Sigma Serviss, 1999; 

11. Tukuma rajona Tumes ciema ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas, kanalizācijas tīklu un 

sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaišu rekonstrukcijas tehniskie priekšlikumi, SIA "LaKalme", 

Rīga, 2000. 


96

TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions