TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

More documents

Recommendations

Info

T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T E RR II I T OO RR II I JJ J AA SS PP L ĀĀ NN OO JJ J UU MM SS 22 00 00 77 .. . -- - 22 00 11 99 .. . GG AA DD II I E MM I.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS Pēdējo 10 gadu laikā jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība nenotiek. Tāpēc jānodrošina esošo meliorācijas sistēmu regulāra kopšana, lai saglabātu esošās sistēmas. Meliorētas zemes un meliorācijas būves pagasta teritorijā uzrauga un kontrolē Ziemeļkurzemes RLP Zemes un ūdens resursu daļas vecākais inspektors. Viņa funkcijās ietilpst arī meliorācijas sistēmu, būvju un ierīču reģistrācija un uzskaite, meliorācijas sistēmu īpašuma tiesību maiņas kārtošana, meliorācijas sistēmu un būvju uzturēšanas valsts u.c. atbalsts, investīciju administrēšana un darbu uzraudzība, tehnisko noteikumu datu sagatavošana darbiem meliorētajās zemēs. Inspektors sniedz arī konsultācijas ar meliorāciju saistītos jautājumos – gan zemju īpašniekiem, gan pagastam. 4.5.DERĪGIE IZRAKTEŅI Tukuma rajonā, tai skaitā arī Tumes pagasta teritorijā, dažādos laika posmos veikti ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un izpētes darbi, kuru gaitā iegūtas samērā izsmeļošas ziņas ne tikai par Zemes dzīļu uzbūvi, bet arī par nogulumu segā sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem. Iegūtie izziņas materiāli liecina, ka pagasta teritorijā nav sastopamas tādu svarīgu derīgo izrakteņu kā dolomītu, kaļķakmens, ģipšakmens un bezakmens mālu rūpnieciskas nozīmes iegulas. Par rūpnieciskas nozīmes derīgajiem izrakteņiem pagastā var uzskaitīt tikai pazemes ūdeņus, vienu smilts-grants atradni, kā arī vienu saldūdens kaļķiežu atradni, divas sapropeļa un 29 kūdras atradnes vai to daļas. Pēc MK 1997.gada 8. jūlija noteikumiem Nr.239 derīgo izrakteņu krājumu izpētei, ieguvei un uzskaitei tiek piemērota derīgo izrakteņu krājumu klasifikācija, kas nosaka vienotas prasības to iedalīšanai kategorijās atbilstoši ģeoloģiskās izpētes detalizācijai: • A kategorijā jeb izpētītos krājumos, • N kategorijā jeb novērtētos krājumos, • P kategorijā jeb prognozētos krājumos. Vienā atradnē iespējami kā A, tā N kategorijas krājumi, bet teritorijas ar prognozētajiem krājumiem sauc par perspektīvajiem laukumiem (laukiem). 4.5.1. Smilts un grants Smilts un grants ir Latvijas zemes dzīlēs visplašāk sastopamais derīgais izraktenis, kuru veido vairāk vai mazāk noapaļotas iežu atlūzu un minerālu graudiņu sakopojums. Smilts un grants maisījums izmantojams daudzās tautsaimniecības nozarēs: betona, būvjavu un silikātķieģeļu izgatavošanai, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos un citur. Jautājumā par smilts un grants klasifikāciju nav vienprātības. Pašlaik Latvijā būvniecības praksē par smilti uzskata materiālu ar graudiņu izmēriem 0,14 - 5 mm, bet par granti – 5 – 70 mm graudus. Dažreiz TUMES PAGASTA PADOME 30 SIA ‘’NAGLA IF”
T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T E RR II I T OO RR II I JJ J AA SS PP L ĀĀ NN OO JJ J UU MM SS 22 00 00 77 .. . -- - 22 00 11 99 .. . GG AA DD II I E MM I.daļa PASKAIDROJUMA RAKSTS 20 - 70 mm frakciju dēvē par oļiem, bet lielāku par 70mm – par akmeņiem. Savukārt pēc Eiropas normatīviem par smilti jeb smalku minerālmateriālu būtu jāuzskata graudiņus mazākus par 4 - 2 mm. Šajos normatīvos pazemināta arī smilts smalko graudu apakšējā robeža – 0,063 mm. Latvijā smilts un grants atradnēs produktīvo slāņkopu pārsvarā veido smilts un tikai atsevišķos starpslāņos dominē grants un oļu frakcija. Šī materiāla kvalitāti parasti nosaka netikai graudiņu izmēri, bet arī to sastāvs. Svarīgākais kvalitātes rādītājs ir magmatisko iežu graudiņu daudzums maisījumā, jo šie ieži ir stiprāki un arī salizturīgāki. Rupjākās un izturīgākās grants frakcijas izmantojamas betonā kā pildviela, bet smilts – kā būvjavu sastāvdaļa, ceļu būvēs, uzbērumu veidošanai būvlaukumos un citur. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem dabas resursu nodokļa noteikšanai maisījumu, kurā grants graudu saturs ir mazāks par 15%, uzskata par smilti, bet materiālu ar grants frakcijas saturu lielāku par 15% – par smilts-grants maisījumu. Šāda attiecība tiek ievērota arī atradņu klasifikācijā. Tumes pagastā ģeoloģiskās izpētes darbu gaitā atklāta un izpētītā tikai viena smilts-grants atradne – Zvāre. Tā atrodas pagasta ziemeļos pie Viršu mājām. Iegulu veidojuši ledāja kušanas ūdeņi, uz pēdējā apledojuma morēnas izgulsnējot smilts-grants materiālu, kura maksimālais biezums sasniedz 12,4 m (vidēji 6,1 m). Derīgā slāņa sastāvs vertikālā griezumā ir mainīgs: pārsvarā slāni veido grants un grants ar smilšaināka materiāla starpkārtām, kas apakšdaļā pāriet smalkā, mālainā smiltī. Segkārtas biezums mainās no 0,2 līdz 3,3 m (vidēji 0,9 m). Atradnes platība 64,9 ha, izpētīto krājumu apjoms (A kateg.) – 2,07 milj.m³. Dati par Zvāres atradni atrodami 1. tabulā. Vienā no atradnes iecirkņiem ierīkots karjers, kurā SIA “Šlokenbeka” ceļu būvēm un citām būvniecības nozares vajadzībām 2003. gadā te ieguva 12,32 tūkst.m³, bet 2004. gadā – jau 23,03 tūkst.m³ smilts-grants maisījuma. Kopumā pagasta vajadzības, spriežot pēc pašreizējiem ieguves apjomiem, turpmākājos gados var apmierināt viena pati Zvāres atradne. Tālākā nākotnē, ja pieaugtu pieprasījums pēc smilts-grants materiāla patēriņa, būs nepieciešama jaunu atradņu izpēte vai ievedums no blakus pagastos izvietotām atradnēm. Tuvākās atradnes, kurās pašlaik notiek ieguve un kurās ir diezgan lieli krājumi, ir: Praviņas 3 (Degoles pag.) – smilts krājumi – 0,34 milj.m 3 un smilts-grants – 0,26 milj.m 3 (krājumu atlikums 2004. gada 1. janvārī) un Praviņas ar smilts-grants krājumiem – 2,37milj.m 3 . 4.5.2.Saldūdens kaļķieži Saldūdens kaļķieži ir samērā jauni pēcleduslaikmeta nogulumi, kuri veidojušies sausa un silta klimata apstākļos. Arī patlaban retos gadījumos to izgulsnēšanās notiek ezeros un avotu tuvumā, ja ūdens ir piesātināts ar kalcija bikarbonātu. Kaļķiežu iegulas pārsvarā sastopamas miltveida vai sīkgraudainas masas veidā ar organisko vielu, galvenokārt kūdras, piejaukumu. Retāk šajās iegulās kaļķieži ir gabalaini. TUMES PAGASTA PADOME 31 SIA ‘’NAGLA IF”
Page 1 and 2: T U M E S P A G A S T A P A D O M E
Page 3 and 4: T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T
Page 29: T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T
Page 59 and 60: Nr. T UU MM E SS PP AA GG AA SS T A
Page 81 and 82:
T UU MM E SS PP AA GG AA SS T AA T
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
show all

TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

TUMES PAGASTA PADOME - RÄ«gas PlÄnoÅ¡anas ReÄ£ions