Paskaidrojuma raksts. - RÄ«gas domes PilsÄtas attÄ«stÄ«bas departaments
Paskaidrojuma raksts. - RÄ«gas domes PilsÄtas attÄ«stÄ«bas departaments
Paskaidrojuma raksts. - RÄ«gas domes PilsÄtas attÄ«stÄ«bas departaments
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
1. PASKAIDROJUMA RAKSTS<br />
1.1. Ievads<br />
Detālplānojuma izstrāde uzsākta pamatojoties uz Rīgas <strong>domes</strong> 17.04.2012. sēdes<br />
lēmumu Nr.4542 (prot. Nr.81, 26.§) ”Par teritorijas starp Ceraukstes ielu, Padures ielu,<br />
Kazdangas ielu un Bišumuižas grāvi detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma<br />
teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu”. Detālplānojuma izstrādātājs ir<br />
Rīgas <strong>domes</strong> Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvalde.<br />
Detālplānojuma izstrādes procesā ir ievēroti 16.10.2012. MK noteikumu Nr.711<br />
„Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” noteiktā<br />
detālplānojuma izstrādes un publiskās apspriešanas kārtība. Detālplānojuma grafiskā daļa<br />
izstrādāta uz pamatnes ar mēroga noteiktību 1:500 (LKS-92 koordinātu sistēmā).<br />
1.2. Detālplānojuma teritorijas attīstības mērķis un uzdevumi<br />
Saskaņā ar Darba uzdevumu, detālplānojuma mērķis ir izvērtēt un precizēt Nekustamā<br />
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību robežas un to<br />
platības, kas saskaņā ar Rīgas <strong>domes</strong> 19.11.2010. lēmumu Nr.2220, ir ieskaitītas<br />
zemesgabalu apmaiņas fondā.<br />
Darba uzdevums ir veikt teritorijā ietverto Rīgas pašvaldībai piederošo zemes vienību<br />
robežu noteikšanu, precizējot Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam noteikto<br />
plānoto (atļauto) izmantošanu prasības un izmantošanas aprobežojumus.<br />
1.3. Vēsturiskais apskats par detālplānojuma teritorijas apkaimi<br />
Bišumuiža ir vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā, 4,5km<br />
attālumā no pilsētas centra. Senākā apbūve šajā apkaimē veidojusies Katlakalna dzirnavu<br />
teritorijā, kur pirmās ēkas bijušas uzceltas jau pirms Livonijas kara – 16.gadsimta pirmajā<br />
pusē. 17.gs. līdz ar izveidoto Katlakalna draudzi, tika uzcelta pirmā baznīca un iekārtota<br />
mācītājmuiža. Rezultātā tuvējā apkārtne ieguva Katlakalna nosaukumu. 18. gs. vidū<br />
smilšainajos pauguros pie Bauskas ceļa, netālu no dzirnavām tika iekārtota neliela<br />
muižiņa, muižas ēkas tika celtas 1773.gadā. Laika gaitā muižu dēvēja tās īpašnieku<br />
vārdos par Šildera muižu (Schilder), Hilzena muižu (Hilsen) un Bišumuižu (Bienenhof),<br />
taču sākotnēji tagadējās Bišumuižas teritorija tika uzskatīta par daļu no Katlakalna<br />
Mazjumpravas muižas zemēm. Rīgas robežās Bišumuiža tika iekļauta 1828.gadā.<br />
1864.gadā Rīgas adrešu grāmatā šajā teritorijā minēta tikai viena neliela Bišumuižas<br />
ieliņa (Bienenhofshe Strasse) ar pieciem grunts gabaliem. Savukārt 1.Pasaules kara<br />
priekšvakarā ir jau piecas ielas: Bauskas iela, Mazā Bauskas iela, Doles iela,<br />
Bukaišmuižas iela un Gulbja iela. Minētās piecas ielas ir senākās Bišumuižas apkārtnē,<br />
kas, turklāt, saglabājušas savus nosaukumus līdz mūsdienām.<br />
1
Šodien paralēli Gulbja ielai stiepjas meliorācijas grāvis – Bišumuižas grāvis. Tas ir<br />
kādreizējais Katlakalna dzirnavu strauts jeb Bišumuižas upīte (12km gara un līkumota),<br />
kas tecējusi no Baložu kūdras purva, vijusies cauri Bišumuižas centram, ieplūstot<br />
Bieķēngrāvja augšgalā pie Kazas sēkļa. 17.gs. beigās pie Rīgas – Bauskas ceļa uz strauta<br />
bija izveidots dzirnavu dīķis, kas vēlāk kalpojis arī papīrfabrikas tehniskām vajadzībām,<br />
ap 1950.gadu tas tika likvidēts. Mūsdienās Bišumuižiņas ansamblis ar parku ir valsts<br />
nozīmes arhitektūras piemineklis. Parks ir viens no lielākajiem apkaimes krāšņumiem, tā<br />
lielākās vērtības ir lielie melnalkšņi (stumbra diametrs 105cm), milzīgais ozols (stumbra<br />
diametrs 160cm), daudzās Holandes liepas parka alejās un rindu stādījumos, kā arī<br />
vairāki baltskabārži.<br />
Muižas komplekss parkā tika celts 1773.gadā. 18.gs. beigās Bišumuiža piederēja pie<br />
Mazjumpravmuižas zemēm. 1792.g. to nopirka Fridrihs Hilzens (Hulsen), tobrīd muižas<br />
dokumentos uzskaitītas 9 celtnes (2 dzīvojamās ēkas, 3 staļļi un kūtis, 3 šķūņi, ratnīca).<br />
Vēlāk, 19.gs. sākumā tika uzcelta Muižas dzīvojamā ēka. Tā ir klasicisma stila vienstāva<br />
mūra celtne ar mezonīnu un izbūvētām palīgtelpām cokola stāvā. Mūsdienās ir<br />
saglabājusies kungu māja, dārznieka māja, staļļi un parka aleja, kas tiek uzturēti un kopti.<br />
2008.gadā kungu mājai uzlikts zaļš jumts, 2010.gadā risinās ēku iekšdarbi, parkā notiek<br />
labiekārtošanas darbi. Bišumuižas grāvja krastmala kopā ar Bišumuižas vēsturisko parku<br />
veido apkaimes zaļo struktūru. No detālplānojuma teritorijas Padures ielā Bišumuižas<br />
parks atrodas aptuveni 15 minūšu gājiena attālumā.<br />
1.4. Detālplānojuma teritorijas izvietojuma raksturojums<br />
Detāplānojuma teritoriju no ziemeļu un rietumu puses ietver Ceraukstes un<br />
Padures ielas, bet no austrumu puses – Bišumuižas grāvis. No dienvidu puses tā<br />
robežojas ar ielas sarkanajām līnijām, kas paredzētas Dienvidu tilta trases izbūves<br />
III.kārtai. Pie detālplānojuma robežas gar Padures ielu (ārpus detālplānojuma robežām)<br />
atrodas esošo savrupmāju apbūves teritorija. Kopējā detālplānojuma teritorijas platība ir<br />
4,7ha. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma 2006-2018.gadam detālplānojuma teritorijā<br />
ir paredzēta savrupmāju apbūves attīstība, saglabājot apstādījumu un dabas teritoriju gar<br />
Bišumuižas grāvi. Teritorijas telpiskās attīstība struktūra ir saistīta ar apkaimes esošo<br />
savrupmāju apbūvi, kā arī ar Dienvidu tilta trases un tai pieguļošo ielu turpmāko attīstību.<br />
2
Detālplānojuma teritorijas atrašanās vieta<br />
1.4.1. Esošā situācija<br />
Detālplānojuma teritorijas reljefs ir līdzens. Šobrīd tajā atrodas mazdārziņi,<br />
pussagruvušas ēkas un tā ir piegružota ar sadzīves atkritumiem. Teritoriju raksturo<br />
dažādu materiālu, krāsas un izskata žogi un apbūve. Daudzi dārziņi ir pamesti, aizauguši<br />
ar krūmiem, radot nedrošu sociālo vidi (attēls Nr.1). Vidi kopumā var vērtēt kā izteikti<br />
degradētu. Teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, kas pavasarī un rudenī rada vairāku<br />
pārmitru vietu un vaļēju ūdenstilpju veidošanos. Teritorijā ir konstatēti daudzi ainaviski<br />
augstvērtīgi koki – bērzi, melnalkšņi, kastaņi, kā arī Bišumuižas maģistrālā meliorācijas<br />
grāvja aizsargjoslā esošie koki, kurus būtu jāsaglabā. Tipiskie biotopi šajā teritorijā ir<br />
ruderālo (atmatas, nezālienes), sakņudārzu, augļudārzu, grāvju un ceļmalu biotopu<br />
kompleksi.<br />
Attēls Nr.1.<br />
Attēls Nr.2.<br />
Teritorijā esošās floras un faunas izpētei tika piesaistīts biotopu eksperts, kurš apsekoja<br />
detālplānojuma teritoriju un sniedza savu atzinumu. Biotopu eksperta slēdzienu skatīt<br />
IV.nodaļā „Pārskats par detālplānojuma izstrādi”.<br />
3
1.4.2. Detālplānojuma teritorijas un tai pieguļošo teritoriju esošā un<br />
plānotā (atļautā) izmantošana Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam<br />
Detālplānojuma teritorija, saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves<br />
noteikumu 18.pielikumu „Teritorijas pašreizējā izmantošana”, ir noteikta daļēji kā<br />
ģimenes dārziņu teritorija, atmatas un ūdens teritorija.<br />
Detālplānojuma teritorijas pašreizējā izmantošana Rīgas teritorijas plānojumā<br />
2006.-2018.gadam<br />
Saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 15.pielikumu<br />
„Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” detālplānojuma teritorija ir noteikta kā<br />
savrupmāju apbūves teritorija (Sdz) ~2,24ha platībā, apstādījumu un dabas teritorija (A)<br />
~1,82ha platībā un ielu teritorija (I) ~0,64ha platībā.<br />
4
Detālplānojuma teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-<br />
2018.gadam<br />
1.4.3. Transporta infrastruktūra un sabiedriskā transporta saiknes.<br />
Bišumuižas apkaimei ir vāji attīstīts ielu tīkls, taču tas atbilst pašreizējās apbūves<br />
raksturam. Apkaimes rietumu daļā atrodas pilsētas maģistrāle – Ziepniekkalna iela, bet<br />
austrumu daļā atrodas vietējās nozīmes iela – Bauskas iela, kas pašreiz nodrošina<br />
Bišumuižas apkaimes galvenās saiknes ar citām teritorijām. Būtiskas izmaiņas apkaimes<br />
telpiskajā struktūrā un sasniedzamības uzlabošanā varētu notikt pēc Dienvidu tilta trases<br />
III. un IV.kārtas izbūves. Dienvidu tilta trase ir plānota kā lielceļš, kas būtiski uzlabos<br />
apkaimes saiknes ar Daugavas labā krasta apkaimēm. Bišumuižas apkaimes<br />
sasniedzamība ar sabiedrisko transportu kopumā ir viduvēja. Uz to vai caur to kursē 4<br />
pilsētas sabiedriskā transporta maršruti. No tiem 1 tramvaja un 3 autobusu maršruti. Visi<br />
šie sabiedriskā transporta maršruti savieno apkaimi ar pilsētas centru, tādējādi nodrošinot<br />
saikni ar citām apkaimēm Daugavas labajā krastā. Piemēram, izmantojot 10.maršruta<br />
tramvaju ir iespējams ērti nonākt līdz vajadzīgajam pārsēšanās punktam, lai sasniegtu<br />
lielāko daļu citu Daugavas kreisā krasta apkaimju. Tiešā detālpānojuma teritorijas<br />
tuvumā nav sabiedriskā transporta maršrutu un pieturvietu. Vistuvākais detālplānojuma<br />
teritoriju apkalpojošais sabiedriskā transporta maršruts ir 26.autobuss (Abrenes iela –<br />
Katlakalns), kas kursē pa Ziepniekkalna ielu ar tuvākajām pieturvietām „Kalētu iela”<br />
(starp Kalētu ielu un Ceraukstes ielu) un „Priekules iela” (pie Priekules ielas).<br />
5
1.5. Detālplānojuma risinājumi<br />
1.5.1. Teritorijas attīstības nosacījumi<br />
Detālplānojuma priekšlikumi saistīti ar nepieciešamību savrupmāju apbūves<br />
teritorijā Rīgas pašvaldības zemesgabalā noteikt apmaiņas fonda zemesgabalus<br />
savrupmāju apbūvei, aplūkot teritorijas apbūves iespējas, ar to saistīto inženiertehniskās<br />
infrastruktūras objektu izvietošanu un precizēt plānotās teritorijas izmantošanas<br />
nosacījumus.<br />
Apstādījumu un dabas teritorija gar Bišumižas grāvi, saskaņā Rīgas teritorijas<br />
plānojuma 2006.-2018.gadam paskaidrojuma raksta tematisko karti „Dabas un<br />
apstādījumu teritoriju struktūra”, ir noteikta kā virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas<br />
teritorija, kas klasificējama kā publiski pieejama krastmalas apstādījumu teritorija.<br />
Krastmalu joslas apstādījumi ir stādījumu vai dabiski izveidojusies augu segas aizņemtā<br />
teritorija Rīgas virszemes ūdens objektu krasta joslā. Minētā teritorija nav apbūvējama, jo<br />
tā nodrošina iedzīvotāju piekļūšanu ūdenstecēm un ūdenstilpēm, aizsargā tās pret vides<br />
piesārņojumu, kā arī nodrošina bioloģisko un ainavisko daudzveidību pilsētā. Krastmalu<br />
joslas apstādījumos jāievēro Aizsargjoslu likuma prasības un virszemes ūdensobjektu<br />
apsaimniekošanas noteikumi, kā arī tauvas joslas izmantošanas noteikumi saskaņā ar<br />
Zvejniecības likumu. Līdz ar to, detālplānojuma teritorijas daļā pie Bišumuižas grāvja,<br />
ekoloģisko, rekreācijas un apstādījumu funkciju nodrošināšanai, ir plānota labiekārtota<br />
krastmalu apstādījumu teritorija.<br />
1.5.2. Piekļūšana teritorijai<br />
Detālplānojuma teritorijas sasaistei ar pilsētas centru izmantojami divi virzieni:<br />
pirmais ir caur Ceraukstes ielu pa Ziepniekkalna ielu un otrais caur Gulbju ielu pa<br />
Bauskas ielu. Pa Gulbju ielu tiek nodrošināta sasaiste ar Dienvidu tiltu.<br />
Transporta infrastruktūras shēma<br />
6
Nokļūšanai uz sabiedriskā transporta pieturvietām Ziepniekkalna ielā, patlaban tiek<br />
izmantotas iestaigāta taka cauri zemesgabalam ar kadastra Nr.01001190087, kas ir<br />
privātīpašumā, un pa Kazdangas ielas un Svilpes ielas sarkanajās līnijās iebrauktiem<br />
ceļiem. Savukārt, uz tramvaja pieturvietu Bauskas ielā ceļš mērojams pa Gulbju ielu.<br />
Pašreiz J.Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas krustojumā noris Dienvidu tilta<br />
projekta trešās kārtas realizācijas būvdarbi, kas paredz divlīmeņu transporta izkārtojuma<br />
izbūvi starp šīm ielām. Saskaņā ar projekta risinājumiem, lai nokļūtu no detāplānojuma<br />
teritorijas uz jaunizbūvēto J.Čakstes gatvi ir jābrauc pa Ceraukstes un Ziepniekkalna<br />
ielām, vai arī pa Gulbju un Bauskas ielām (skat. Transporta attīstības shēmu).<br />
Būvprojekta risinājumi paredz pieturvietas „Priekules iela” un pieturvietas „Kalētu<br />
iela” apvienošanu vienā, ņemot vērā, ka attālums starp šim pieturvietām ir tikai ~ 200m.<br />
Saskaņā ar detālplānojuma risinājumiem uz pārcelto pieturvietu Ziepniekkalna ielā ir<br />
paredzēts gājēju ceļš, kas izprojektēts Padures ielas un Kazdangas ielas sarkano līniju<br />
robežās (skat. Transporta attīstības shēmu).<br />
Saskaņā ar Satiksmes departamenta sniegto informāciju, Dienvidu tilta maģistrāles<br />
projekta ceturtajā kārtā paredzēta arī Kazdangas ielas un Svilpes ielas projektēšana.<br />
Šobrīd gan minētā posma projektēšanas darbi vēl nav uzsākti un konkrēti tehniskie<br />
risinājumi nav zināmi.<br />
Transporta attīstības shēma un piekļūšana detālplānojuma teritorijai<br />
1.5.3. Plānotais ielu tīkls un publisko ārtelpu teritoriju sasaiste<br />
Padures ielas brauktuves pašreizējais platums no Stabules ielas līdz Lapotnes ielai<br />
ir aptuveni 2,5m, bet jaunas ielas izbūve spēkā esošo sarkano līniju robežās posmā no<br />
Stabules ielas līdz Lapotnes ielai ir apgrūtināta apkārtējā reljefa, izbūvēto žogu un vārtu<br />
novietņu dēļ. Līdz ar to, detālplānojumā ir paredzēta Padures ielas sarkano līniju<br />
korekcija posmā no Stabules ielas līdz Lapotnes ielai. Koriģēto sarkano līniju platums,<br />
7
ievērojot reljefa īpatnības, ir atšķirīgs no 10,5 līdz 24 metriem (pie zemesgabala Padures<br />
ielā 29).<br />
Piekļūšanas un inženiertehniskajam nodrošinājumam plānotajiem apbūves<br />
zemesgabaliem, detālplānojuma teritorijā Padures ielas koriģēto sarkano līniju robežās ir<br />
izprojektēta jauna iela ar nepieciešamo inženiertīklu izvietojumu. Ielai ir paredzēta 6<br />
metrus plata divvirzienu brauktuve un 1,5 metru platas ietves brauktuves abās pusēs.<br />
Iedzīvotāju atpūtas un rekreācijas funkciju nodrošināšanai no Padures ielas,<br />
Ceraukstes ielas un Kazdangas ielas ir plānota gājēju brīva piekļūšana labiekārtotajai<br />
krastmalu apstādījumu teritorijai, kurā ir paredzētas aktīvās un pasīvās atpūtas vietas un<br />
pastaigu takas.<br />
Detālplānojuma teritorijā plānotā iela un gājēju ceļi ir sasaistīti ir pilsētas ielu<br />
tīklu, nodrošinot apkaimes iedzīvotājiem publiskās ārtelpas teritorijas pieejamību,<br />
rekreācijas un atpūtas iespējas.<br />
1.5.4. Apbūves struktūra<br />
Precizējot Rīgas teritorijas plānojuma atļauto izmantošanu, detālplānojumā tiek<br />
noteikti savrupmāju apbūves zemes gabali, apstādījumu un dabas teritorija ar atpūtas un<br />
rekreācijas funkciju, kā arī precizētas ielu teritorijas robežas. (skatīt grafiskās daļas<br />
pielikumu „Teritorijas plānotā (atļautā)izmantošana un izmantošanas aprobežojumi”).<br />
Detālplānojuma savrupmāju apbūves teritorijas daļā pie Padures ielas ir noteikti<br />
trīspadsmit zemesgabali ar zemesgabala vidējo platību ~1250m², kuri pēc detālplānojuma<br />
apstiprināšanas tiks ieskaitīti Rīgas pašvaldības zemesgabalu apmaiņas fondā. Plānotais<br />
apbūves tips – savrupmāja vai dvīņu māja, kas izvietojama uz detālplānojumā noteiktās<br />
obligātās būvlaides.<br />
Detālplānojuma teritorijā pie Kazdangas ielas sarkanajām līnijām, zemesgabalam<br />
ar kadastra Nr.01001190087, kur šobrīd jau ir iestaigāta taka uz sabiedriskā transporta<br />
pieturvietu, tiek plānots gājēju ceļa un inženierkomunikāciju sarkano līniju koridors, kas<br />
savienos Padures ielu un Kazdangas ielu un funkcionāli sadalīs zemesgabalu divās daļās.<br />
Zemesgabala rietumu daļā atļautā izmantošana paliek esošā izmantošana – savrupmāju<br />
apbūve, bet zemesgabala austrumu daļā, kur apbūvi nav iespējams izvietot zemesgabala<br />
konfigurācijas dēļ, tiek noteikta apstādījumu un dabas teritorija.<br />
Detālplānojuma apstādījumu un dabas teritorijā, atbilstoši Rīgas <strong>domes</strong><br />
14.12.2012. lēmumam Nr.2324 „Par valsts pārvaldes funkciju veikšanai vides nozarē<br />
nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu saraksta Nr.3 (ūdens<br />
teritorijas un tām piegulošās teritorijas) apstiprināšanu, kā arī zemesgabalu piekritību un<br />
piederību”, ir plānota publiski pieejama krastmalu apstādījumu teritorija (skatīt grafiskās<br />
daļas karti „Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu plāns”).<br />
1.6. Apstādījumu koncepcija<br />
1.6.1. Ainavas analīze<br />
Detālplānojuma teritorijā tika veikta apsekošana un ainavas inventarizācija –<br />
izvērtēta tās pašreizējā un perspektīvā izmantošana, noteikti ainavu degradējošie faktori,<br />
ainavu telpas pieejamība un saskatāmība, ainavas ekoloģiskie un estētiskie kritēriji, lai<br />
rastu risinājumu rīcības plānam ainaviskās telpas estētiskās kvalitātes paaugstināšanai.<br />
8
Inventarizācijas sākumposmā, izmantojot dažādus kartogrāfiskos materiālus – ortofoto,<br />
topogrāfisko plānu, tika noteikta iespējamā ainavas vizuālā vērtība. Otrajā posmā ainava<br />
tika apsekota dabā, lai to aprakstītu, veiktu fotofiksāciju un novērtētu vidi un tās<br />
elementus, kas būtu jāsaglabā teritorijas attīstītības procesā.<br />
Saskaņā ar 2009. gada pārskatu „Rīgas pilsētas ainavu teritoriju izdalīšana, analīze<br />
un novērtēšana”, detālplānojuma teritorija atrodas estētiski degradētas ainavas kategorijā.<br />
To nosaka esošais mazdārziņu apbūves tehniskais un vizuālais stāvoklis, ārtelpas vizuālā<br />
kvalitāte un piesārņojums ar sadzīves atkritumiem, dabisko un pusdabisko teritoriju<br />
degradācijas pazīmes. Detālplānojuma teritorijā esošai ainavai nav raksturīga unikalitāte<br />
vai tipiskums. Blakus esošais savrupmāju apbūves rajons ir samērā kopta privātīpašuma<br />
teritorija un ar esošiem apstādījumiem (attēls Nr.2.). Augsta estētiskā vērtība ir<br />
piešķirama mazdārziņu teritorijā atsevišķi augošiem kokiem un bērzu grupai, kas būtu<br />
jāsaglabā (attēls Nr.3). Grafiskās daļas kartē „Apstādījumu koncepcija un<br />
labiekārtojums” šie koki ir norādīti kā ainaviski vērtīgi koki. Maģistrālā meliorācijas<br />
grāvja un Bišumuižas upītes krasti ir blīvi aizauguši ar dažādām krūmu un koku sugām<br />
un šobrīd nerada tīkamu ainavu (attēls Nr.4).<br />
Attēls Nr.3.<br />
Attēls Nr.4.<br />
1.6.2. Apstādījumu teritorijas attīstība un plānotais labiekārtojums<br />
Bišumuižas grāvis un tam piekļauts meliorācijas grāvis ar to aizsargjoslām ir<br />
nozīmīgs apstādījumu un dabas teritorijas īpatsvars, kas veidos buferjoslu starp<br />
apdzīvojamo teritoriju un Dienvidu tilta trasi. Detālplānojuma teritorijas kompleksai<br />
attīstībai, ņemot vērā jau blakus esošo savrupmāju apbūvi, ir jāveido harmoniska, ērta<br />
komfortabla vide apkaimes iedzīvotājiem. Apstādījumu koncepcijas mērķis ir maksimāli<br />
saglabāt esošās dabas vērtības, veicinot vides ainavisko estētiku, sociālo un ekoloģisko<br />
funkciju nodrošinājumu. Lai uzlabotu Bišumuižas grāvja krastmalas pieejamību un<br />
ainavas estētisko vērtību, tiek plānots iztīrīt nevēlamo apaugumu, taču saglabāt krastmalā<br />
augošās eitrofās lakstaugu audzes un daudzstumbru kokus. Pieejamības nodrošināšanai<br />
pie ūdens ir plānota dēļu ieseguma terase - atpūtas vieta un laipas ierīkošana, kā arī<br />
kāpnes līdz ūdens līmenim. Apstādījumu teritorijas labiekārtojumā ir paredzēts izvietot<br />
vairākas atpūtas zonas, kas no dzīvojamām ēkām un atklātajām ūdenstecēm tiek<br />
norobežotas ar koku grupu buferstādījumiem un dekoratīvo augu grupām. Plānota<br />
atsevišķi nodalīta aktīvās atpūtas zona un bērnu rotaļu zona ar stiprinātu zālienu, kā arī<br />
9
vietas atpūtas soliņu izvietošanai abās atpūtas zonās un uz dēļu terases upes piekrastē.<br />
Labiekārtotās atpūtas vietās ir paredzēts apgaismojums. Piekļūšana labiekārtotajai<br />
krastmalu apstādījumu teritorijai tiek plānota no Padures ielas, Ceraukstes ielas un<br />
Kazdangas ielas. Lielākas noslodzes maģistrālajos gājēju celiņos paredzēts grants<br />
klājums, bet Bišumuižas grāvja aizsargjoslā – mulčas segums. Lai tiktu veicināta<br />
bioloģiskā daudzveidība Bišumuižas grāvja aizsargjoslā, atbilstoši veiktajai biotopu<br />
izpētei eitrofās lakstaugu audzes tiek paredzēts pļaut vienreiz sezonā – rudenī. Pārējā<br />
teritorijā tiek izmantots regulāri pļauts zāliens. Koku grupu stādījumos un<br />
buferstādījumos paredzēts izmantot dotajā teritorijā augošās sugas – kastaņus, bērzus un<br />
kļavas.<br />
Irbeņlapu fizokarps „Luteus” Spireja 'Anthony Waterer' Vanhuta spireja<br />
Dekoratīvo augu stādījumos tiek plānots galvenokārt krūmu grupas ar dekoratīvu<br />
lapojumu vai ziediem – irbeņlapu fizokarps, spirejas, spožā klintene, u.c. Pie atpūtas<br />
soliņiem paredzēti arī ziemciešu stādījumi.<br />
1.7. Teritorijas inženiertehniskais nodrošinājums<br />
Detālplānojuma teritorija tiek nodrošināta ar sekojošām inženierkomunikācijām –<br />
elektroapgādi (tai skaitā ielu apgaismojums), centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju,<br />
lietus ūdens kanalizāciju, gāzes apgādi un elektronisko sakaru tīklu komunikācijām.<br />
Grafiskās daļas kartē „Ielu sarkano līniju plāns ar šķērsprofiliem un inženierkomunikāciju<br />
plāns” ir sniegts priekšlikums detālplānojuma projektēto inženiertīklu izvietojumam un<br />
pieslēgumiem pie esošiem inženiertīkliem, kas ir pamats atsevišķu inženiertīklu tehnisko<br />
projektu izstrādei pēc detālplānojuma apstiprināšanas.<br />
1.7.1. Elektroapgāde<br />
Detālplānojuma teritorijā elektroapgāde tiek risināta saskaņā ar AS ”Latvenergo”<br />
sniegtajiem nosacījumiem.<br />
Detālplānojuma teritoriju šķērso esoša augstsprieguma kabeļa līnija ar<br />
aizsargjoslas platumu 1m un 0,4kV gaisvadu līnijas ar aizsargjoslas platumu 2,5m<br />
atbilstoši Aizsargjoslu likuma 16.pantam. Padures ielas sarkanajās līnijās posmā no<br />
Lapotnes ielas līdz Stabules ielai atrodas zemsprieguma elektroapgādes kabeļu tīkli, kas<br />
nodrošina elektroapgādi esošajās savrupmājās.<br />
Plānotā elektroenerģijas patērētāju slodze 13 mājsaimniecībām ir ~325kW (25kW<br />
katrai jaunbūvei).<br />
10
Saskaņā ar nosacījumiem Padures ielas sarkanajās līnijās paredzēta vieta 2 kabeļu<br />
zonai katrā ielas pusē un apgaismes kabelis.<br />
Plānotās apbūves tehniskajos projektos jāparedz vieta inženierkomunikāciju<br />
koridoram jaunbūves pieslēgšanai pie maģistrālajiem inženiertīkliem.<br />
1.7.2. Ūdensapgāde un kanalizācija<br />
Detālplānojuma teritorijas ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumi izstrādāti<br />
saskaņā ar SIA „Rīgas ūdens” sniegtajiem nosacījumiem, ņemot vērā tehniskā projekta<br />
„Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4.kārta.” risinājumus.<br />
Detālplānojuma teritorijas tuvumā, Ceraukstes ielā un Lapotnes iela, atrodas esoši<br />
SIA „Rīgas Ūdens” ūdensvadi ar pievadiem. Sadzīves kanalizācijas tīklu detālplānojuma<br />
teritorijā un tās tuvumā nav. Līdz ar to tiek paredzēta centralizētā ūdensvada un<br />
kanalizācijas vadu projektēšana, detālplānojuma risinājumos paredzot vietas pašteces<br />
kanalizācijas vadam, kanalizācijas spiedvadam un ūdensvadam.<br />
1.7.3. Lietus ūdens kanalizācija, meliorācijas sistēma<br />
Saskaņā ar darba uzdevuma prasībām, pēc Rīgas <strong>domes</strong> Īpašuma departamenta<br />
pasūtījuma, SIA „abStudio” ir izstrādājis „Lietus ūdens novadīšanas un meliorācijas<br />
shēma, vertikālais plānojums” priekšlikumu (skaties pielikumos), kur lietus ūdeņu<br />
savākšanai un novadīšanai paredzēts esošā grāvja pārtīrīšana, izveidojot garenkritumu uz<br />
Bišumuižas grāvi, lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Padures ielas sarkanajās<br />
līnijās un detālplānojuma teritorijas ziemeļu daļā gar Ceraukstes ielu, kā arī jaunu atklātu<br />
grāvju izbūvi aiz plānotajiem savrupmāju apbūves zemesgabaliem.<br />
Meliorācijas grāvju un lietus ūdens kolektora izbūve veicama pēc tehnisko<br />
projektu izstrādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.<br />
1.7.4. Gāzes apgāde<br />
Gāzes apgādes priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā AS ”Latvijas gāze” sniegtos<br />
nosacījumus.<br />
Projektējamai teritorijai pa Lapotnes ielu un Stabules ielu pienāk esošs zema<br />
spiediena gāzes vads, pie kura tiek pieslēgts projektējamais zema spiediena gāzes vads,<br />
kas izvietots Padures ielas sarkanajās līnijās. Gāzes regulēšanas punktu (SGRP) un gāzes<br />
vada pievadu pie savrupmājām izvietojums risināms tehniskajos projektos likumā<br />
noteiktajā kārtībā.<br />
1.7.5. Elektronisko sakaru tīkli<br />
Elektronisko sakaru tīklu priekšlikums izstrādāts saskaņā ar SIA „Lattelekom”<br />
sniegtajiem nosacījumiem.<br />
Detālplānojuma teritorijai pa Ceraukstes ielu pienāk esošs elektronisko sakaru<br />
kabelis. Detālplānojuma teritoriju nodrošināšanai ar elektroniskajiem sakariem,<br />
paredzēta vieta kabeļu kanalizācijas izbūvei Padures ielas sarkanajās līnijās un kabeļu<br />
kanalizācijas ievadu izbūve līdz katrai ēkai.<br />
Saskaņā ar SIA „Lattelecom” vēstuli Nr. 7278-1 izbūvētajiem privātiem<br />
elektronisko sakaru tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt publiskajam elektronisko sakaru<br />
tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem<br />
„Noteikumiem par privāta elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko<br />
11
sakaru tīklam”, kuros noradīta privāta elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanas kārtība.<br />
Privātie un publiskie elektronisko sakaru tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši Ministru<br />
kabineta noteikumiem Nr.166 „Elektronisko sakaru tīlklu ierīkošanas un būvniecības<br />
kārtība” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.257 „Noteikumi par Latvijas<br />
būvnormatīvu LBN 262-05 „Elektronisko sakaru tīkli”.<br />
1.7.6. Ugunsdrošības nodrošinājums<br />
Izstrādājot detālplānojumu, tika ņemti vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas<br />
dienesta Rīgas reģionālās pārvaldes sniegtie nosacījumi.<br />
Detālplānojuma teritorijā ir nodrošināta ugunsdzēsēju transporta piekļuve katram<br />
apbūves zemesgabalam. Ielu sarkanajās līnijās Padures un Lapotnes ielu krustojumā ir<br />
izvietots ugunsdzēsības hidrants, atbilstoši LR noteiktajiem būvnormatīviem un spēkā<br />
esošajiem normatīvajiem aktiem.<br />
12
Change language