LGPNusacejumi

vadeibā, kurei izstruoduoja latgalīšu raksteibys pamatnūsacejumus,
jamūt vārā mynātūs vaicuojumus. Beja dūmuots izstruoduot
ari latgalīšu rokstu volūdys normativū gramatiku, piec tam
papyldynuot i precizēt raksteibu, atsabolstūt iz gramatikys lykumu.
Piec profesora Ontona Breidaka aizīšonys myužeibā 2002.
godā ortografejis vaicuojumu apsprīsšona apsastuoja.
2003. goda februarī Latgolys Studentu centrs organizēja
Latgolys laiceiguos i goreiguos inteligencis puorstuovu apsprīdi
par latgalīšu raksteibys reformys pabeigšonu. Diskusejā pīsadalēja
kai volūdnīki i sabīdryskī darbinīki, tai Romys katuoļu
Bazneicys puorstuovi. Juos rezultatā tyka pījimts viesturyskais
lāmums latgalīšu orotgrafejis nūsacejumu izstruodi atstuot
volūdnīku ziņā i izveiduot ortografejis komiseju.
Komiseja suoce struoduot 2003. goda junī. Dorba gaitā
izstruoduotais Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu projekts
tyka publicāts presē, kab skaiteituojim byutu vareiba par jū izasaceit.
Komiseja izstruoduoja Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus,
kas tyka publicāti Latvijas Vēstnesī 2007. goda 18.
oktobrī . Itymūs nūsacejumūs ītvarta ari vuordu i gramatiskūs
formu pareizraksteiba resp. latgalīšu rokstu volūdys gramatikys
konspekts.
Raksteiba un ortografeja ir cīši vuoreigi vaicuojumi, partū ir
piļneigi saprūtams, ka sabīdreibys nūstuoja pret Latgalīšu
pareizraksteibys nūsacejumu projektā paradzātajim jaunynuojumim
navarēja byut i, saprūtams, nabeja vīnnūzeimeiga. Vysuvairuok
streidu izsauce jau P. Stroda laikā izskaniejušais īsacejums
iz prīšku divkani [uo] apzeimuot ar uo, navis ō.
Pamatā vacuokuo i videjuo paaudze tū saisteja pat ar latgaliskuos
identitatis zaudeišanu. Tok tī, kas daudz i kasdīnys roksta
latgaliski (i vēļ ar datoru) nanūlīgs uo prīkšrūceibu.
Jamūt vārā, ka 1929. godā pījimtajai Pītera Stroda komisejis
izstruoduotajai ortografejai ir gara viesture i jamā saraksteits
nūzeimeigs latgalīšu literarais montuojums, piec garu i na vīglu
diskuseju pošu ortografejis komisejis lūcekļu vydā tyka nūlamts
16