LGPNusacejumi

Vīneigi daži latvīšu prīsteri, kas krōja tautas dzīsmes,
raksteja dzymtā mēlē, bet ari jūs vēstules izavēre kai orumi
leidumā – sastreipōtas, lobōtas un apraksteitom molom. Taidus
kašņōjumus kai vystu nogim prota ari Rancāns.
Trasuns un Smeļters gudrōja, kai byutu pareizōk raksteit, bet
Rancāns dūmōja, ka ir pareizi tai, kai tauta runoj. Kotrā
draudzē ļaudis runoj sovaidōk, bet vysim jim ir taida pat
dvēsele. Voi varakļōnīšu dvēsele lobōka par rogovkīšu dvēseli
Tū zyna tikai Dīvs.
.. Streidi par pareizū izrunu kavēja pasōkt raksteišonu
dzymtā mēlē.
Apzināta latgaliešu rakstības normēšana sākās tikai 20.
gadsimta sākumā, un tas patiešām bija sarežģīts meklējumu
laiks, jo tikai 1904. gadā tika atcelts vairāk nekā 40 gadu ilgais
drukas aizliegums, kas bija būtiski aizkavējis toreizējās
Vitebskas guberņas latviešu drukātā vārda attīstību.
18. gadsimta beigu un 19. gadsimta pirmās puses latgaliešu
grāmatu rakstību un valodas izteiksmes tradīciju noteica 1753.
gadā izdotā pirmā līdz mūsdienām saglabātā latgaliešu grāmata
Evangelia toto anno... Šī tradīcija garīgajā literatūrā turpinājās
līdz 20. gs. sākumam.
Lai gūtu priekšstatu, kāda latgaliešu rakstība izskatījās pirms
vairāk nekā 250 gadiem, nedaudz ielūkosimies grāmatas
Evangelia toto anno.. lappusēs.
1753. gadā izdotie evaņģēliju tulkojumi un tiem pievienotās
dažas lūgšanas ir neliela grāmatiņa, tā iespiesta antīkvā pēc poļu
tā laika rakstības parauga. Tekstā lietotas diakritiskās zīmes ` un
^. Grāmatas beigās ievietotajā paskaidrojumā (Informatio de
accentu) teikts, ka gravis likts virs tāda vokāļa, kuru izrunājot,
tas tiek vilkts, piemēram, tàws, sàta.
Jumtiņš (paskaidrojumā saukts par cirkumfleksu) norāda, ka
patskanis izrunājams mīksti, piemēram, dêwe jāizrunā kā diewe.
Tekstā jumtiņš gandrīz vienmēr likts arī lokatīva galotnē,
piemēram, treszâ, sowâ teyrumâ.
Divskaņu [ai], [ei], [oi] un [ui] otrais komponents atveidots
22