LGPNusacejumi

divdabu izskanis -ts, -ta prīškā roksta z (lauzts), ka darbeibys
vuordam paguotnē ir s, d, t (plēse, gryude, syta), izskanis -ts,
-ta prīškā roksta s (plāsts, gryusts, systs).
Paguotnis pasivūs lūkomūs divdabu pareizraksteibā
juoīvāroj puorskanis lykums (ēde-āsts, dzēse-dzāsts, redzējaradzāts,
revēja-ravāts).
2.5.8.3. Daleji lūkomī divdabi
2.5.8.3.1. Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu
izskanis rokstomys itai: -dams, -dama, -dami, -damys, -damīs,
-damuos (dareidams, dareidama, dareidami, dareidamys,
dareidamīs, dareidamuos); -s, -ūte, -ūts, -ūši, -ūšys (nass,
nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys).
Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams,
-dama, -dami, -damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms z, ka
paguotnē golūtnis prīškā ir d, t, z (ēst – ēde, āzdams, krist –
kryta, kryzdams, lauzt – lauze, lauzdams). Tagadnis aktivūs
daleji lūkomūs divdabu izskaņu -dams, -dama, -dami,
-damys, -damīs, -damuos prīškā rokstoms s, ka paguotnē
golūtnis prīškā ir s (dzēst – dzēse, dzāsdams).
Tagadnis aktivūs daleji lūkomūs divdabu pareizraksteibā
juoīvāroj puorskanis lykums: ēde-āzdams, dzēse-dzāsdams,
redzēt-radzādams, revēt-ravādams.
2.5.8.3.2. Lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi
ar -s, -ūte, daudzskaitlī – -ūts, -ūši, -ūšys: nass, nasūte, nasūts,
nasūši, nasūšys; nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar -škys,
-škūte, daudzskaitlī – -škūts, -škūši, -škūšys: veškys, veškūte,
veškūts, veškūši, veškūšys.
2.6. Lūkomūs vuordu nūteiktūs formu pareizraksteiba
2.6.1. Īpašeibys vuordu, kuortys skaitļa vuordu, vītnīkvuordu
i divdabu veirīšu dzimtis vīnskaitļa nominativa golūtne ir -ais:
48