1.1. Konspekts Īss pÄrskats par kursu Izmantoti materiÄli no ... - Fizmati
1.1. Konspekts Īss pÄrskats par kursu Izmantoti materiÄli no ... - Fizmati
1.1. Konspekts Īss pÄrskats par kursu Izmantoti materiÄli no ... - Fizmati
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
nedrīkst pieļaut, jo zaudējumi programmas ne<strong>par</strong>eizas darbības rezultātā dažkārt var<br />
būt katastrofāli. Ko darīt<br />
Ja nu lietotājs, cietis zaudējumus, iesūdzēs programmētāju tiesā, ko darīt tiesnesim<br />
(kurš vairumā gadījumu nav programmēšanas speciālists un viņam tādam arī nav<br />
jābūt) Viņš jautās ekspertiem, vai programmētājs varēja garantēti nepieļaut kļūdu un<br />
zaudējuma raša<strong>no</strong>s. Eksperti godprātīgi atbildēs, ka tas ir teorētiski neiespējami. Tad<br />
tiesnesis jautās, vai programmētājs ir darījis visu saprātīgi nepieciešamo, lai<br />
nepieļautu zaudējumus. Kas ir saprātīgi nepieciešamais Tas ir Standarts! Standarts(-<br />
i) ir pašreizējā teh<strong>no</strong>loģijas attīstības līmenī nepieciešamais, kompromiss starp gribēto<br />
un praktiski iespējamo, vie<strong>no</strong>šanās starp pasūtītāju un izpildītāju, balstoties uz pasaulē<br />
uzkrāto pieredzi. Ja programmētājs būs disciplinēti izpildījis visas <strong>no</strong>runāto standartu<br />
prasības, tiesnesis būs spiests viņu attais<strong>no</strong>t un zaudējumus atzīt <strong>par</strong> stihisku nelaimi.<br />
Toties līgumā <strong>no</strong>runāto standartu neievērošanas gadījumā pilnīgi pamatoti tiktu<br />
<strong>no</strong>tiesāts izstrādātājs.<br />
Starp citu, arī ierēdnis, kas būs pasūtījis programmas pie sava "čoma", ne<strong>no</strong>slēdzot<br />
detalizētu līgumu <strong>par</strong> disciplinētu standartu ievērošanu, var smagi un pelnīti ciest <strong>no</strong><br />
sava priekšnieka.<br />
Informācijas teh<strong>no</strong>loģijas valsts standartu sistēma<br />
Vai Latvijai nepieciešami pašai savi informācijas teh<strong>no</strong>loģijas standarti Pareizāk<br />
laikam būtu vaicāt, vai Latvijai vispār pietiktu resursu liela daudzuma standartu<br />
izstrādei. Arī mūsu virzība uz integrāciju Eiropā prasa harmonizāciju ar<br />
starptautiskiem standartiem.<br />
Tāpēc izstrādājami tikai tādi standarti, kas nepieciešami Latvijas kā latviešu valsts<br />
eksistencei. Skaidrs, ka tie gandrīz vienīgi skars latviešu valodas lietošanas iespēju<br />
<strong>no</strong>drošināšanu un unifikāciju. Pārējie standarti būs vai nu ISO un Eiropas Savienības<br />
standartu tulkojumi, vai arī, ja tie izrādītos retāk vai šaurāk lietojami, tiks iecelti valsts<br />
standarta rangā pat bez tulkošanas.<br />
Ir vērts piezīmēt, ka ikvienas valsts teritorijā starptautiskiem standartiem ir tikai<br />
ieteikumu raksturs, bet spēkā ir tikai tie, kas iecelti valsts standarta rangā. Tomēr, kā<br />
jau minējām, pat pēdējiem nav likuma spēka.<br />
Standartizācijas procesu Latvijā administrē Eko<strong>no</strong>mikas ministrijas pārraudzībā esošā<br />
SIA "Latvijas Standarts". Šī institūcija pārstāv Latvijas Republiku starptautiskajās<br />
standartizācijas organizācijās ISO (Starptautiskā Standartizācijas organizācija) un<br />
CEN (Eiropas Standartizācijas organizācija), glabā un izplata standartu tekstus, kā arī<br />
organizē valsts standartu izstrādi vai starptautisko standartu adaptāciju. Katrā<br />
tautsaimniecības <strong>no</strong>zarē, kurā <strong>no</strong>tiek kādas standartizācijas darbības, <strong>par</strong>asti <strong>no</strong>dibina<br />
vienu standartizācijas tehnisko komiteju. Informācijas teh<strong>no</strong>loģijas <strong>no</strong>zarē tāda ir<br />
1995.gada maijā dibinātā Informācijas teh<strong>no</strong>loģijas Standartizācijas tehniskā komiteja<br />
(ITSTK). Šī komiteja skaidrības labad savā <strong>no</strong>likumā ierakstījusi, ka tās darbība<br />
aptver precīzi tos pašus jautājumus, kas ir ISO/IEC Pirmās apvie<strong>no</strong>tās tehniskās<br />
komitejas (ISO/IEC Joint Technical Committee One) kompetencē. Kā zināms, šīs<br />
komitejas aptvertā <strong>no</strong>zare saucas "information tech<strong>no</strong>logy".<br />
Tomēr vēlreiz jāpasvītro, ka visas minētās un neminētās standartizācijas un<br />
termi<strong>no</strong>loģiskās aktivitātes nerada visiem obligātus likumus. Tikai valsts var <strong>no</strong>teikt,<br />
kuri standarti ievērojami obligāti, kā tā to ir darījusi, izdodot pazīstamos Ministru<br />
Kabineta Noteikumus [1].<br />
Pašreizējais stāvoklis<br />
Iespējamas Latvijas IT standartu izstrādes stratēģijas ir jau pasniegtas un aprakstītas<br />
vairākkārt [2-5]. Smaga resursu trūkuma apstākļos Latvija nekad nespēs adaptēt lielu
Change language