CIVILĀS UN DARBA AIZSARDZĪBAS PAMATI - Fizmati

LATVIJAS UNIVERSITĀTEMedicīnas fakultāteR.A.OzoliņšCIVILĀS UN DARBAAIZSARDZĪBAS PAMATIMācību līdzeklisRīga2004. gads

R.A.Ozoliņš "Civilās un darba aizsardzībaspamati":mācību līdzeklis - lekciju konspekts - Rīgā: Latvijas UniversitātesMedicīnas fakultāte, 2003. gadā, 181 lpp.LU Medicīnas fakultātes docenta, Dr.chem. R.A.Ozoliņa mācību līdzeklis - lekciju konspektsizmantojams kā pamatmateriāls, apgūstot civilo un darba aizsardzību atbilstoši LatvijasRepublikas likumdošanai visās LR augstākajās, vidējās mācību iestādēs un valsts iedzīvotājuapmācības kursos, kā arī individuālai šo jautājumu apgūšanai.Minētais mācību līdzeklis uzrakstīts saskaņā ar programmu "Civilā un darbaaizsardzība", kuru 2001. gada 27. februārī apstiprinājis LU Mācību prorektors prof.J.Krūmiņš. Tā apstiprināta LU Medicīnas fakultātes Domes sēdē 2001. g. 22. janvārī(protokols Nr.21) un saskaņota ar:• LU MF dekānu, prof. U.Vikmani (programmas līdzautors) 2001. g. 22. janvārī;• IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku A.Straumi 2001. g.19. janvārī;• Katastrofas medicīnas centra direktoru Dr.M.Šicu 2001. g. 18. janvārī, reģ. Nr 1 -14/41.Programmas kursa izklāsts tiek lasīts LU studentiem.Mācību līdzeklis konspekta formā atspoguļo LR likumus, kas saistīti ar civilo aizsardzību,nacionālo drošību, darba likumdošanu un darba aizsardzību. Tā kā ir vairākas tēmas, kassatura ziņā skar gan civilo, gan darba aizsardzību, tās tiek iztirzātas kontekstā, piemēram,vides ķīmiskais piesārņojums un aizsardzība sadzīvē, strādājot vai nokļūstot saskarē aragresīvām ķīmiskām vielām. Līdzīgā formā tiek skaidrota individuālā vai kolektīvā rīcībaugunsdrošības, elektrodrošības, vides bakterioloģiskā un radioaktīvā piesārņojuma, terorismaaktu apstākļos, kā arī sniegtas rekomendācijas rīcībai un pašaizsardzībai, ja cilvēks nokļuviskriminogēnā situācijā.Mācību līdzeklī rekomendēti jautājumi par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, betdetalizētāk nav iztirzāti, jo eksistē speciāla literatūra latviešu valodā.Papildus informāciju skatīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta e-mājas lapas adresēhttp://www.vugd.gov.lv© Latvijas Universitāte, 2004. gadā.ISBN2

TēmasFailsIEVADS ............................................................................................................ 0111. LR likuma " Par civilo aizsardzību" konspekts................................................. 1A1a2. LR Nacionālās drošības likumu konspekts ....................................................... 1A1b3. LR "Darba likuma" un " Darba aizsardzības likuma" konspekts...................... 1CDLun DAL14. Iedzīvotāju morāli psiholoģiskā profilakse ekstremālu situāciju apstākļiem.... 215. Rekomendācijas pašaizsardzībai kriminogēnās situācijās un rīcībaterorisma aktu apstākļos.................................................................................... 516. Trauksmes izziņošana ārkārtējās situācijas gadījumā ....................................... 617. Dabas stihiju izraisītās ārkārtējās situācijas ...................................................... 718. VUGD statistika par 2000.gadu ........................................................................ 818.1. Ugunsgrēku vēsture Latvijā...................................................................... 8119. Ugunsnelaimju preventīvie pasākumi un rīcība sadzīves ugunsgrēkuapstākļos............................................................................................................ 910110. Drošības pasākumi un aizsardzība, lietojot elektrisko strāvu ........................... 911111. Individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi vides radioaktīvā,bakterioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma apstākļiem....................................... 912A112. Agresīvs vides ķīmiskais piesārņojums un aizsardzība pret to ......................... 913113. Drošības pasākumi saskarē ar atsevišķām, agresīvām ķīmiskām vielām.......... 914114. Vides bakterioloģiskais piesārņojums............................................................... 915215. Iedzīvotāju rīcība vides radioaktīvā piesārņojuma apstākļos............................ 91616. Preventīvie pasākumi potenciālu ārkārtējo situāciju novēršanai uniespējamo seku likvidācijai ............................................................................... 917117. Pasākumi katastrofas skārtajā teritorijā............................................................. 918118. Galvenie riska faktori un darba higiēna ............................................................ 919a19. Darba aizsardzība, strādājot ar datoriem ........................................................... 919b20. Tematiskie jautājumi par pirmo medicīnisko palīdzību.................................... 9203

IEVADSCivilā aizsardzība (CA), darba aizsardzība (DA) un nacionālā drošība (ND) ir ļoti nozīmīgifaktori mūsu valsts iedzīvotājiem, lai spētu nodrošināt savu eksistenci un valsts neatkarību,ekonomisko uzplaukumu. Katram civiliedzīvotājam ir būtiski orientēties CA un DAjautājumos, lai rastu iespēju pastāvēt dzīves ekstremālos apstākļos. Atbilstoši šodienasapstākļiem, latviešu valodā par jautājumiem, kas attiecas uz CA, mācību literatūras nav.Ņemot vērā minētos apstākļus, tika radīts šis mācību līdzeklis, kas nepieciešams ikvienamvalsts iedzīvotājam.Atskatoties pagātnē, šādus likumus ir pieņēmušas daudzas valstis. Kā piemēri no tām tiksminētas tikai dažas. Šķiet, ka iespējams nosacīti tās grupēt divās daļās. Valstis, kas likumupieņēmušas pirms II pasaules kara (Dānija - 1935.g., Zviedrija - 1937.g. u.c. ) un pēc šī kara(ASV - 1950.g., Vācija (toreizējā VFR) - 1957.g., Norvēģija - 1953.g., Somijā - 1958.g.u.c.).Iespējams, ka valstis, kas pieņēma šo likumu pēc kara, bija spiestas to darīt, t.s. "aukstā kara"rezultātā.PSRS šo likumu pieņēma 60 to gadu vidū. Līdz tam funkcionēja Vietējā pretgaisa aizsardzība(krieviski - местная потивовоздушная оборона - МПВО). Tolaik PSRS gatavojaciviliedzīvotājus atomkaram.Pēc neatkarības atgūšanas 1991.g., Latvijā likumu par CA pieņēma 1992.g.15.decembrī LRAugstākā padome. Pieņemt likumu veicināja mežu ugunsgrēki tā paša gada vasarā, kad degaSlīteres rezervāts, Ādažu poligons un lielas platības gar Vidzemes šoseju. Veikt ugunsgrēkudzēšanu bija ļoti grūti, jo PSRS laikā no civiliedzīvotājiem izveidotie CA glābšanasformējumi vairs neeksistēja, bet jauni vēl nebija radīti un apmācīti. Ugunsgrēku likvidēšanāiesaistījās brīvprātīgie un zemessargu vienības. Tehnisko palīdzību (helikopterus) sniedzaPolija.Vēlāk grozījumus likumā ieviesa LR Saeima 1994.g.29.janvārī un 1995.g.22.martā. Atbilstošilikumam CA funkcijas koordinēja Civilās aizsardzības centrs (CAC), kas bija pakļautsAizsardzības ministrijai.Pēdējos grozījumus likumā LR Saeima veica 1998.g.21.maijā.CAC pārstāja eksistēt, bet tās vietā noorganizēja Civilās aizsardzības pārvaldi (CAP), kas kāsastāvdaļa ietilpst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Šī sistēma tikapakļauta LR Iekšlietu ministrijai (IeM).Šai mācību līdzeklī - lekciju konspektā galvenokārt vadījos pēc principa - kā Cilvēks,nokļūdams ekstremālos dzīves apstākļos vai, t.s. ārkārtējās situācijās (ĀS), spētu glābt seviun palīdzēt līdzcilvēkiem. Mazāk uzmanības veltīts CA sistēmas organizatoriskiemaspektiem. Mēs nespējam prognozēt visas sadzīvē iespējamās ĀS, tāpēc daudziem rīcībasieteikumiem ir tikai rekomendācijas raksturs. Šeit ir izklāstīti CA un darba aizsardzības (DA)pamati, kā arī tēmas un rekomendējamā literatūra pirmās palīdzības sniegšanai cietušajiem.4

1. LR likuma "Par civilo aizsardzību" konspektsAr LR likumu "Par civilo aizsardzību" tā pilnā izklāstā iespējams iepazīties 1998.g. ZiņotājāNr. 13.Latvijas Republikas civilā aizsardzība (CA) ir inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu unglābšanas pasākumu valsts sistēma, kas radīta, lai pildītu Latvijas valsts pienākumu - sargātcivilos iedzīvotājus, tautsaimniecību un apkārtējo vidi no iespējamo ārkārtējo situāciju (ĀS)potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazinātzaudējumus un nodrošinātu maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējāssituācijās, kā arī panāktu Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju, tautsaimniecības uniedzīvotāju gatavību darbam ārkārtējās situācijās.Ārkārtējās situācijas Latvijā var izraisīt:1. Dabas katastrofas;2. Tehnogēnas katastrofas 1) ;3. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas 2) ;4. Sabiedriskās nekārtības, terorisms;5. Starptautiskās situācijas saasināšanās;6. Bruņoti konflikti.1) Tehnogēnas katastrofu rašanās potenciālās iespējas - indīgu ķīmisku, fizioloģiskiaktīvu vielu un patogēno (bioloģiskām sistēmām kaitīgu) mikroorganismu, kā arīradioaktīvu vielu noplūde;• elektromagnētiskais un radioaktīvais (jonizējošais) starojums, kas pārsniedzdabiskā, pieļaujamā fona intensitāti;• avārijas ražošanas objektos ražošanas izcelsmes sprādzieni;• masveida (mežu, purvu, kūlas) ugunsgrēki;• ugunsgrēki rūpniecības, lauksaimniecības, militāro objektu, naftas un gāzesmaģistrālo vadu sistēmās;• ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektorā;• komunālo un enerģētikas tīklu avārijas;• hidroelektrostaciju vai mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju dambju bojājumi unpārrāvumi;• lidmašīnu, raķešu, kosmisko objektu nokrišana u.c.2) Epizootijas - dzīvnieku masveida saslimšana ar infekcijas slimībām. Epifitotijas - auguvalsts saslimšana ar infekcijas slimībām.Par valsts civilo aizsardzību un tās uzdevumu izpildi, ĀS seku likvidēšanu atbildīgs irMinistru Prezidents (MP) un Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrija (IeM) organizēpreventīvos ĀS pasākumus. Normālas ikdienas apstākļos IeM pakļautībā ir Valstsugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā galvenā aparāta sastāvā ietilpst Civilāsaizsardzības pārvalde.ĀS apstākļos, kā arī to prognozēšanas gadījumos, MP un IeM izveido Valsts ĀS operatīvokomisiju, kas veic ārkārtējās situācijas norišu kontroli un izstrādā plānus tās sekulikvidēšanai.1

Nepieciešamības gadījumā, Ministru Prezidents ir tiesīgs kāda valsts reģiona ātrās reaģēšanasspēkus (ĀRS) pārvietot uz citu, kur nepieciešama palīdzība, ja pašu spēkiem likvidēt ĀSsekas nav iespējams.Latvijas Republika slēdz reģionālos, starpvalstu, starptautiskos līgumus, kas saistīti ar ĀSprognozēšanu un attiecīgu pasākumu plānošanu, preventīvo pasākumu un glābšanas darbuveikšanu, ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanu un citām CA problēmām.Par republikas pilsētas un rajona civilo aizsardzību, tās uzdevumu izpildi, atbild attiecīgāspašvaldības vadītājs.Republikas pilsētas Domes priekšsēdētājs un rajona padomes priekšsēdētājs konkrētas ĀSgadījumā (tās tiešu draudu apstākļos) izveido attiecīgi republikas pilsētas vai rajona ārkārtējassituācijas operatīvo komisiju, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas unārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.Pagasta padomes priekšsēdētājs un rajona pilsētas Domes priekšsēdētājs visos CA jautājumosir tieši pakļauti rajona padomes priekšsēdētājam.Par administratīvajā teritorijā izvietotā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības),iestādes un organizācijas (citā administratīvajā teritorijā izvietotās filiāles, pārstāvniecības,nodaļas) par CA atbild darba devējs, kas neatkarīgi no uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības,iestādes un organizācijas piederības, pakļautības un īpašumu formas visos civilās aizsardzībasjautājumos ir tieši pakļauts attiecīgās administratīvās teritorijas Domes (padomes)priekšsēdētājam.2

LR CA sistēmas strukturālā shēmaMinistru prezidentsIekšlietu ministrija (IeM)Ministrijas IeM Valsts ugunsdzēsības ĀS Valstsun glābšanas centrālais operatīvāaparāts (arī CAP) komisijaPašvaldībām pakļautieĀS formējumiPašvaldību ĀS komisijasUzņēmumi, Fiziskās ĀRSkomerciestādespersonasĀRS - Ātrās reaģēšanas spēki. CAP - Civilās aizsardzības pārvalde.Par ĀS seku likvidāciju atbild:• valstī - Ministru Prezidents;• rajonā - padomes priekšsēdētājs;• pilsētā - tās mērs;• pagastā - pagasta padomes priekšsēdētājs;• uzņēmumā, iestādē, komercsabiedrībā - to vadītāji.Ārkārtējas situācijas apstākļos Ministru Prezidents un IeM veido ĀS Valsts operatīvokomisiju. ĀS apstākļos to seku likvidēšanai citas ministrijas nepieciešamības gadījumāiesaista IeM.Ātrās reaģēšanas spēki1. Pastāvīgās gatavības specializētās vienības. (vienība cīņai pret terorismu, sapieri,ķīmiskais dienests u.c.).2. Avārijas un glābšanas dienests.3. Sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas.4. Kontroles un novērošanas sistēmu tīkls.3

Avārijas un glābšanas dienesta pamatsastāvs:1. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests;2. Policija;3. Ātrā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;4. Pastāvīgās gatavības specializētās vienības.Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista:1. Visā Valstī – Ministru Prezidents;2. Rajonā – pašvaldības vadītājs 1 ;3. Pilsētas, pagasta teritorijā – pašvaldības vadītājs;4. Uzņēmumos, komercsabiedrībās – to vadītāji.Ministru Prezidents pilnvarots avārijas un glābšanas darbosiesaistīt:• LR un tās citu reģionu (rajonu, pilsētu, pagastu) ĀRS, ja reģionā, kurā radusies ĀS, tāsseku likvidēšanai nepieciešama papildus palīdzība;• lūgt palīdzību starptautiskajiem glābšanas dienestiem.Iedzīvotāju tiesības:1. Saņemt valsts aizsardzību ārkārtējās situācijās;2. Apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas CA jautājumos;3. Izmantot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus;4. Cietušajiem ārkārtējās situācijās saņemt no valsts materiālu palīdzību.Iedzīvotāju pienākumi:1. Pildīt šo LR CA likumu;2. Apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas rīcībai ĀS;3. Sniegt savlaicīgu informāciju par potenciālām vai esošām ĀS patel. 01, 02 vai 112.1 Rajona padomes priekšsēdētājs, nepieciešamības gadījumā, ĀS seku likvidēšanā iesaista tāpakļautībā esošos pilsētas un pagasta ĀRS.4

IV nodaļaValsts apdraudējuma pārvarēšanaValsts apdraudējumsMinistru kabineta atbildība un ministriju pienākumiValsts prezidenta pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumāCitu institūciju un amatpersonu pilnvaras kara vai militāraiebrukuma gadījumāV nodaļaValsts apdraudējuma novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana unapstiprināšanaValsts apdraudējuma analīzeNacionālās drošības koncepcijaMilitāro draudu analīzeValsts aizsardzības koncepcijaNacionālās drošības plānsValsts aizsardzības plānsNacionālo bruņoto spēku attīstības plānsValsts aizsardzības operatīvais plānsNacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānsTautsaimniecības mobilizācijas plānsValsts civilās aizsardzības plānsLikums Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrīValsts prezidenteV. Vīķe-FreibergaRīgā 2000. gada 29. decembrī2

"Civilās un darba aizsardzības" LU studentu mācību programmā iekļauti jautājumi, kas saistītiar LR "Darba likumu" un "Darba aizsardzības likumu". Minēto likumu satura izklāsts un ar tosaistītie komentāri nav iekļaujami 2 akad. st. laika limitā.Šai konspektā tiks atspoguļots minēto likumu satura izmaiņas un atsevišķi komentāri.Nepieciešams, lai katrs students ar šiem likumiem iepazītos individuāli.Ar šo likumu saturu iespējams iepazīties, izlasot brošūru:"DARBA LIKUMS. DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS."Brošūru publicējusi izdevējfirma "AFS" 2002. gadā.Reģistrācijas apliecība Nr. 2 - 0739.Juridiskā mācību grāmata.3. LIKUMU INFORMATĪVAIS KONSPEKTS3.1 DARBA LIKUMSA DAĻAVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI1.nodaļaDARBA TIESĪBU SISTĒMA UN TĀS PAMATPRINCIPI1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējumsDarba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijaisaistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kāarī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.2. pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo likumu spēks attiecībā uz personām3. pants. DarbinieksDarbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darbasamaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.4. pants. Darba devējsDarba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīgapersonālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienudarbinieku.5. pants. UzņēmumsUzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darbadevējs nodarbina savus darbiniekus.6. pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība7. pants. Vienlīdzīgu tiesību princips8. pants. Tiesības apvienoties organizācijās9. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas1

2. nodaļaDARBINIEKU PĀRSTĀVĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI10. pants. Darbinieku pārstāvība(1) Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešuaizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību - t.i.• darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarotaarodbiedrības institūcija vai amatpersona;• darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kuri ievēlēti saskaņā ar šā panta otrodaļu (skat. (2)).11. pants. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi3. nodaļaSTARPTAUTISKĀS DARBA TIESĪBAS12. pants. Starptautiskie līgumi13. pants. Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums14. pants. Darbinieka nosūtīšana15. pants. Termiņu noteikšana16. pants. Termiņu aprēķināšana4. nodaļaTERMIŅIB DAĻADARBA KOPLĪGUMS5. nodaļaDARBA KOPLĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI17. pants. Darba koplīguma saturs un forma18. pants. Darba koplīguma puses6. nodaļaDARBA KOPLĪGUMA SPĒKS19. pants. Darba koplīguma spēks laikā20. pants. Darba koplīguma spēks attiecībā uz personām7. nodaļaDARBA KOPLĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA21. pants. Darba koplīguma noslēgšanas kārtība22. pants. Darba koplīguma apstiprināšana23. pants. Darba koplīguma noteikumu grozīšana24. pants. Iepazīstināšana ar darba koplīgumu2

8.nodaļaSTRĪDU IZŠĶIRŠANA25. pants. Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā26. pants. Tiesību strīdu izšķiršana27. pants. Interešu strīdu izšķiršanaC DAĻADARBA LĪGUMS9. nodaļaDARBA LĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI28. pants. Darba tiesiskās attiecības un darba līgums29. pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums30. pants. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana31. pants. Noilguma termiņšPIRMĀ SADAĻADARBA TIESISKO ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA10. nodaļaDARBA SLUDINĀJUMS UN DARBA LĪGUMA SAGATAVOŠANA32. pants. Darba sludinājums33. pants. Darba intervija34. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma sekas, dibinot darba tiesiskās attiecības35. pants. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti36. pants. Veselības pārbaude37. pants. Nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi11. nodaļaDARBA LĪGUMA NOSLĒGŠANA39. pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās40. pants. Darba līguma forma41. pants. Rakstveida formas neievērošanas sekas42. pants. Darba līguma spēkā neesamība12. nodaļaDARBA TIESISKO ATTIECĪBU ILGUMS43. pants. Darba līguma spēks laikā44. pants. Darba līgums uz noteiktu laiku45. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš3

13. nodaļaPĀRBAUDE, PIEŅEMOT DARBĀ46. pants. Pārbaudes noteikšana47. pants. Pārbaudes sekas48. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, uzteicot darba līgumupārbaudes laikāOTRĀ SADAĻADARBINIEKA SAISTĪBA14. nodaļaDARBINIEKA SAISTĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI49. pants. Darbinieka saistības izpildījuma noteikšana50. pants. Darbinieka rūpība15. nodaļaDARBINIEKA SAISTĪBAS IZPILDĪJUMA VEIDS, APMĒRS, LAIKS UN VIETA51. pants. Izpildījuma veids un apmērs52. pants. Izpildījuma laiks53. pants. Izpildījuma vieta16. nodaļaDARBA KĀRTĪBA UN DARBA DEVĒJA RĪKOJUMI54. pants. Darba kārtība55. pants. Darba kārtības noteikumi56. pants. Darba devēja rīkojumu saturs un robežas57. pants. Darba līgumā neparedzēta darba veikšana58. pants. Atstādināšana no darbaTREŠĀ SADAĻADARBA SAMAKSA17. nodaļaDARBA SAMAKSAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI59. pants. Darba samaksas jēdziens60. pants. Vienlīdzīga darba samaksa61. pants. Minimālā darba alga (to nosaka Ministru kabinets)62. pants. Darba samaksas organizācija63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem64. pants. Izziņa par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksuveikšanu4

18. nodaļaPIEMAKSAS65. pants. Piemaksa par papildu darbu66. pants. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos67. pants. Piemaksa par nakts darbu68. pants. Piemaksa par virsstundu darbu, darba nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā19. nodaļaDARBA SAMAKSAS IZMAKSA69. pants. Darba samaksas izmaksas laiks70. pants. Darba samaksas izmaksas veids71. pants. Darba samaksas aprēķins72. pants. Darba samaksas izmaksa darbinieka saistības nepienācīga izpildījumagadījumā73. pants. Vidējās izpeļņas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbuattaisnojošu iemeslu dēļ74. pants. Vidējās izpeļņas izmaksa dīkstāves gadījumā75. pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana76. pants. Izdevumi77. pants. Zaudējumi20. nodaļaDARBINIEKA IZDEVUMI UN ATLĪDZINĀŠANA21. nodaļaIETURĒJUMI NO DARBA SAMAKSAS UN TO IEROBEŽOJUMI78. pants. Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām79. pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus80. pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumiCETURTĀ SADAĻADARBINIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS22. nodaļaDARBINIEKA PIENĀKUMI81. pants. Darba gaita82. pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi83. pants. Neizpaušanas pienākums84. pants. Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās85. pants. Vienpusēja atkāpšanās no vienošanās par konkurences ierobežojumu5

23. nodaļaDARBINIEKA ATBILDĪBA86. pants. Darbinieka cilvēktiesiskās atbildības pamats un apmērs87. pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no cilvēktiesiskās atbildības88. pants. Vairāku darbinieku cilvēktiesiskā atbildība89. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība90. pants. Piezīme un rājiens24. nodaļaDARBINIEKA TIESĪBAS91. pants. Blakus darbs92. pants. Ierobežojumi veikt blakus darbu93. pants. Ziņas par darbinieku94. pants. Darbinieku tiesību un interešu aizsardzība uzņēmumā95. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas paaugstinot amatā unnosakot darba apstākļus96. pants. Kvalifikācijas celšana25. nodaļaDARBA LĪGUMA GROZĪŠANA97. pants. Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties98. pants. Darba līguma uzteikuma saistība ar tajā piedāvātājiem grozījumiem99. pants. Darba devēja pienākums grozīt darba līguma noteikumusPIEKTĀ SADAĻADARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANĀS26. nodaļaUZTEIKUMS100. pants. Darbinieka uzteikums101. pants. Darba devēja uzteikums102. pants. Darba devēja uzteikuma pamatojums103. pants. Darba devēja uzteikuma termiņš104. pants. Darbinieku skaita samazināšana105. pants. Kolektīvā atlaišana106. pants. Informēšana un konsultēšanās, veicot kolektīvo atlaišanu107. pants. Kolektīvās atlaišanas uzsākšana108. pants Priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanasgadījumā109. pants. Darba devēja uzteikuma un aizlieguma ierobežojumi110. pants. Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram111. pants. Laiks jauna darba meklēšanai112. pants. Atlaišanas pabalsts6

27. nodaļaCITI DARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANĀS PAMATI113. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās114. pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās115. pants. Trešo personu pieprasījums116. pants. Darba devēja nāve28. nodaļaUZŅĒMUMA PĀREJA CITAI PERSONAI117. pants. Uzņēmuma pārejas jēdziens118. pants. Tiesību un pienākumu pāreja119. pants. Uzņēmuma nodevēja maksātnespēja120. pants. Informēšana un konsultēšanās121. pants. Darbinieku pārstāvība uzņēmuma pārejas gadījumā29. nodaļaDARBINIEKA AIZSARDZĪBA, IZBEIDZOT DARBA TIESISKĀS ATTIECĪBAS122. pants. Prasības termiņš123. pants. Nokavēta prasības termiņa atjaunošana124. pants. Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbiniekaatjaunošana darbā125. pants. Pierādīšanas pienākums126. pants. Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darbaveikšanu127. pants. Tiesas sprieduma par darbinieka atjaunošanu darbā izpildīšana30. nodaļaDARBA DEVĒJA PIENĀKUMI, ATLAIŽOT DARBINIEKU NO DARBA128. pants. Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa129. pants. Izziņa par darbuD DAĻADARBA LAIKS UN ATPŪTAS LAIKSSESTĀ SADAĻADARBA LAIKS31. nodaļaDARBA LAIKA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI130. pants. Darba laika jēdziens131. pants. Normālais darba laiks132. pants. Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem133. pants. Darba nedēļas ilgums134. pants. Nepilns darba laiks135. pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām7

136. pants. Virsstundu darbs137. pants. Darba laika uzskaite138. pants. Nakts darbs139. pants. Maiņu darbs140. pants. Summētais darba laiks141. pants. Atpūtas laika jēdziens142. pants. Diennakts atpūta143. pants. Nedēļas atpūta144. pants. Darbs svētku dienās32. nodaļaDARBA LAIKA ORGANIZĀCIJASEPTĪTĀ SADAĻAATPŪTAS LAIKS33. nodaļaATPŪTAS LAIKA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI34. nodaļaPĀRTRAUKUMI145. pants. Pārtraukumi darbā146. pants. Pārtraukumi bērna barošanai147. pants. Īslaicīga prombūtne148. pants. Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi35. nodaļaATVAĻINĀJUMI149. pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums150. pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība151. pants. Papildatvaļinājums152. pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu153. pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas154. pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums155. pants. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai156. pants. Bērna kopšanas atvaļinājums157. pants. Mācību atvaļinājumsPārejas noteikumiAr šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē "Latvijas Darba likumu kodekss" un vairāki citi ardarba likumdošanu saistītie normatīvie akti (skat. brošūras 69., 70. lpp.) .(doc. R.A.Ozoliņa komentārs)Likums stājas spēkā 2002. gada 1. Jūlijā.Likums Saeimā pieņemts 2001. gada 20. jūnijā.Rīgā 2001.gada 6.jūlijāValsts prezidente V.Vīķe-Freiberga8

3.2 DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMSI nodaļaVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI1. pants. Likumā lietotie termini2. pants. Likuma mērķis3. pants Likuma piemērošanas joma4. pants Darba aizsardzības vispārīgie principiII nodaļaDARBA DEVĒJA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS5. pants. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana6. pants. Darba devēja tiesības7. pants. Darba vides iekšējā uzraudzība8. pants. Darba vides riska novērtēšana9. pants. Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra10. pants. Konsultēšanās, nodarbināto informēšana un līdzdalība darba aizsardzībā11. pants. Aizsardzība pret nopietnām un tiešām briesmām12. pants. Pirmā palīdzība un citi neatliekamie pasākumi13. pants. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana14. pants. Nodarbināto un uzticības personu instruktāža un apmācība15. pants. Obligāta veselības pārbaude16. pants. Vairāku darba devēju sadarbībaIII nodaļaNODARBINĀTĀ UN UZTICĪBAS PERSONAS PIENĀKUMI UN TIESĪBAS17. pants. Nodarbinātā pienākumi18. pants. Nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas un līdzdalība darbaaizsardzības pasākumos19. pants. Nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecībassakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā20. pants. Nodarbināto pārstāvība darba aizsardzības jomā21. pants. Uzticības personas līdzdalība darba vides iekšējā uzraudzībā22. pants. AtvieglojumiIV nodaļaVALSTS UN PAŠVALDĪBU KOMPETENCE DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ23. pants. Valsts politika darba aizsardzības jomā24. pants. Valsts pārvalde darba aizsardzības jomā25. pants. Pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzību9

V nodaļaUZRAUDZĪBA, KONTROLE UN ATBILDĪBA DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ26. pants. Valsts uzraudzība un kontrole darba aizsardzības jomā27. pants. Darba devēja un citu personu atbildība28. pants. Atbildība par likumu pārkāpumiemPārejas noteikumiAr šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par darba aizsardzību" (Latvijas RepublikasAugstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993. 20.nr.: Latvija, LR Saeimas un Ministrukabineta Ziņotājs95.8.nr.)doc. R.A.Ozoliņa komentārs - par izmaiņām Darba aizsardzības likumdošanas aktos (skat. br.87.,88.lpp.).Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20. jūnijā.Rīgā 2001.gada 6.jūlijāValsts prezidente V.Vīķe-FreibergaAtbilstoši LU kursa programmai - "Civilā un darba aizsardzība" tēmas, kas attiecas uz Darbadrošību noteiktos riska apstākļos, studentiem tiks izklāstītas lekcijās bez izmaiņām.10

4. Iedzīvotāju morāli psiholoģiskā profilakseārkārtēju situāciju apstākļiemBailes un kā tās pārvarētBailes ir pazīstamas ikvienam no mums. Vienīgi to izpausmes forma un intensitāte katram iratšķirīga. Varētu uzskatīt, ka bailes ir it kā pašaizsargāšanās instinkta izpausmes veids.Daudzos gadījumos šī izpausme mūs tik tiešām pasargā no nelaimes vai vienkārši nonevēlamas rīcības. Visbiežāk bailes rada negatīvas sekas. Bailes var kļūt par šķērsli cilvēkampieņemt kādu viņa dzīvei nozīmīgu lēmumu, vai pat kļūt par ieganstu gļēvulībai. Mēs zinām,ka absolūti bezbailīgi cilvēki neeksistē. Pastāv aksioma, ka ne jau varonis ir tas, kas nepazīstbaiļu, bet gan tas, kurš, pārvarēdams bailes, spēj veikt varoņdarbu.Cilvēkam ir iedzimtas tikai divu veidu bailes - bailes no krišanas un bailes no draudīgiemtrokšņiem. Pašsaglabāšanās nolūkos Daba mums ir devusi sava veida trauksmes sistēmu.Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Jūs dzirdat, ka tuvojas mašīna, un palecat sāņus, laiizglābtu dzīvību. Bailes tikt sabrauktam spontāni izraisa aizsargreakciju [5].Cilvēka dzīvi apēno dažāda veida bailes un nepamatoti uztraukumi, kas ir nepareizasaudzināšanas sekas un par kuriem ir atbildīgi vecāki, radinieki, skolotāji un visi pārējie bērnapsihi ietekmējošie faktori, un tas ir nožēlojams fakts [5].Eksistē, t.s. nenormālas bailes, kas ir nekontrolētas fantāzijas sekas. Kā visprimitīvākais baiļuizpausmes piemērs minams, vairākumam no mums, nevēlēšanās doties vizītē pie zobārsta.Mēs rodam sev visdažādākos "attaisnojumus", lai tikai šo nepatīkamo procedūru atliktu dienuno dienas, bet visbeidzot tik un tā esam spiesti to izdarīt. Un būsim godīgi paši pret sevi,atzīstot, ka visam pamatā ir bailes ...Dzīvojot normālos apstākļos, pats indivīds rada un ievada zemapziņā formulas - “Tā tasnevar turpināties…”, “Noteikti gaidāma krīze…”, “Mēs neapšaubāmi bankrotēsim…”. Šīmformulām neeksistē reāls pamats, bet tās cilvēka biolaukā rada negatīvās enerģijasuzkrāšanos, kas noved pie nevēlamām sekām. Kā sacījis Ījabs: “Tas, no kā es visvairākbaidījos, ir noticis”. Domām ir liels enerģētisks spēks. Domājiet par labo, un tas notiks!Bailes ir domas ar negatīvu saturu. Nepieciešams tās aizstāt ar konstruktīviem priekšstatiem.Bailes ir nonāvējušas jau miljoniem cilvēku. Cerība un pašpaļāvība ir stiprākas par bailēm.Nekas nav stiprāks par ticību Dievam un labajam. Izlasot šo vietu, noteikti būs kāds ateists,kas atmetīs ar roku un oponējot teiks: “Ko viņš tur gvelž muļķības!“ Pagaidiet...Nesteidzieties ar priekšlaicīgiem secinājumiem... Padomājiet labi...ASV psihologi ir veikuši eksperimentu, lai novērotu reliģijas (ticību Dievam) ietekmi uzcilvēku veselības stāvokli un Zemes dzīves ilgumu. Tika apsekoti 7000 cilvēki, no kuriem50% ticēja un paļāvās uz Dievu, bet otra puse bija ateisti. Visi cilvēki apsekošanas brīdī bija70 gadus veci. Sākotnējie rezultāti liecināja, ka neticīgo ļaužu veselības stāvoklis bija sliktāksnekā ticīgajiem. Augstāks asinsspiediens, vairāk terapeitiska rakstura slimības.Pēc 10 gadiem šiem cilvēkiem, kas vēl bija palikuši dzīvi no apsekotās grupas, veica atkārtotuveselības stāvokļa pārbaudi. Rezultāti bija pārliecinoši. Ticīgajiem mirstība bija mazāka,1

asinspiediens zemāks un veselības stāvoklis ievērojami labāks nekā neticīgajiem. Mistika?Blefs? Nebūt ne! Izskaidrojums šai parādībai ir gaužām vienkāršs.Lielākais vairums no mums, izņemot atsevišķus Garā stiprus indivīdus, ir vāji un neaizsargāti.Mums ir nepieciešams, kas tāds, uz ko mēs varam paļauties, kas dzīves grūtā brīdī stiprinātumūsu Garu, būtu atbalsts šķēršļu pārvarēšanā.Tas ir Dievs!Ticība un paļāvība uz Dievu stiprina mūsu Garu, rada iekšēju (garīgu) un ārēju (fizisku)mieru, ticību uzvarai šīs Dzīves cīņā par eksistenci. Galvenais - Ticība, Cerība un Mīlestība,lai rastos šis miers, kas tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu labu veselību. Cilvēks nedrīkstnezināt vai apzināti ignorēt Dabas - Kosmosa likumus. Tie ir gaužām vienkārši - esi labs,godīgs vienmēr un visur.Kā atzīmējis teol. zin. Dr., mācītājs Juris Rubenis, tad mūsdienu Latvijas sociāliekonomiskajosapstākļos cilvēku ikdienu nosaka četrējādas bailes:• bailes no cilvēkiem - no iespējama vardarbības akta, no tā, ko par mums domā citi,kādi mēs izskatāmies citu acīs, kāds ir mūsu veidols, ja vēlaties, t.s. imidžs;• bailes no Dieva - jo Dievu vairs nepazīstam un droši nezinām, kas un kāds Tas ir;• bailes no Dzīves - jo katra nākošā diena, vairumā gadījumu, mums ir lielaisnezināmais, mums nav stabila priekšstata, kādus varbūtējus negatīvus pavērsienus notās varam sagaidīt, bieži saistībā ar personīgo finansiālo stāvokli, neatkarīgi no tā vaicilvēks dzīvo zem iztikas minimuma, vai ir labi situēts biznesmenis, kurš spiestsrēķināties ar cīņu konkurences laukā;• bailes no Nāves - jo nezinām, kas Tā irNo teiktā izriet, ka primārais baiļu cēlonis ir nepietiekams vai pilnīgs informācijastrūkums par kaut ko mūsu dzīves procesos.ASV zinātnieki ir veikuši pētījumus un nonākuši pie secinājumiem par to, kā cilvēkā attīstāsnegatīvā virzienā progresējoša baiļu sajūta, un pie kā tā var novest. Pētījumu rezultāti ir šādi[1]:1. Zūd vai pilnīgi neeksistē nepieciešamā informācija par kādiem notikumiem vainorisēm mūsu dzīves procesos.2. Rodas nedrošības sajūta.3. Pakāpeniski zaudējam savu garīgo spēku, enerģiju - varu pašiem pār sevi.4. Zūd radošās spējas - cenšanās rast izeju no nevēlamās situācijas.5. Pakāpeniski samazinās sakari ar apkārtējo sociālo vidi, kas palielina jau tā esošo6. informācijas deficītu.7. Samazinās cilvēka gribasspēks.8. Cilvēks zaudē savas pozīcijas, konkurējošo vietu sociālajā vidē.9. Zūd pašcieņa.10. Zūd spēja paškritiski vērtēt savu rīcību.11. Zūd spēja pretoties ļaunumam.12. Cilvēks kļūst absolūti apātisks - padodas negatīvo emociju varai ...13. Iespējams, ka bezcerībā var zaudēt dzīvību.2

Šis pēdējais nosacījums nav obligāts, bet nav arī izslēgts. Ilgstoši dzīvojot baiļu, rūpju unraižu klātbūtnē, pastāv iespēja saslimt ar kādu slimību, kas noved pie letāla iznākuma. Apātijāun bezcerībā cilvēks spēj vardarbīgi izbeigt savu dzīvību.Vai ir iespējams izkļūt no šīs it kā bezcerīgās situācijas? Neapšaubāmi!Turpmākajā tēmas izklāstā tiks piedāvāti vairāki varianti - rekomendācijas, kā iespējamsatbrīvot sevi no baiļu sajūtas vai vismaz to samazināt līdz iespējamam minimumam. Šo rinduautors apzinās, ka visi ieteikumi - rekomendācijas šeit ir ieskicētas ļoti virspusēji, ka katra notām ir aplūkojama daudz detalizētāk, ka par katru var uzrakstīt plaša mēroga publikācijas, kasjau ir izdarīts. To veikuši citi autori. Šī raksta mērķis ir aplūkot iztirzājamo "baiļu" problēmuno dažādiem aspektiem, Līdz ar to visu šo ieteikumu veidi var būt diskutabli. Autors apzinās,ka lasītāji būs cilvēki ar visdažādākie pasaules uzskatiem. Sākot ar ortodoksāli reliģioziem unbeidzot ar zvērinātiem ateistiem. Rekomendāciju saturs nav jāuztver kā dogmatiska doktrīna.Meklējiet un jūs atradīsiet. Paturiet sev to, kas jums šķiet pieņemams. Daļa no iztirzātāmrekomendācijām ir vairāk vai mazāk nosacītas un relatīvas. Būtu ļoti labi, ja vismaz kāda notām izrādītos noderīga jūsu ikdienas dzīvē.Ko mēs varam pretstatīt bailēm? Mieru!Sākotnēji tas varētu būt pat mūsu ārējs, fiziski šķietams miers, domāts tiem cilvēkiem, kas uzmums noraugās no malas. Tātad mums ir jāpanāk, lai mēs citu acīs izskatītos ļoti nosvērti,mierīgi, varbūt pat pašpārliecināti, neatkarīgi no tā, ka savās domās esam pretrunu un šaubupārņemti. Kā mēdz teikt: "Iekšēji trīcam un drebam". Vienīgi šajā gadījumā nedrīkst sajauktjēdzienus "pašpārliecinātība", kas ir jūsu pārliecības un taisnības apliecinājuma izpausmesforma, ar "augstprātību", kad jūsu attieksme pret līdzcilvēkiem izpaužas ar izteiktunicinājumu. Šāda attieksme nevienam nav pieņemama, un rada tikai negatīvu pret jums vērstureakciju.Ja panāksiet to, ka spēsiet valdīt pār sevi tā, lai eksistētu šis jūsu ārējais, fiziskais miers, tadneizbēgami ar laiku tas jums radīs pārliecību, kuras rezultātā izveidosies arī iekšējais, garīgaismiers. Kopš šī brīža jūs kļūsiet noteicējs un valdnieks pār dzīvē radušos nevēlamo šķērsli,problēmu.Kļūsti mierīgs! Viegli pateikt, betKā kļūt mierīgam?Diemžēl sadzīvē mēs sastopamies ar visdažādākām nevēlamām situācijām.Amerikāņu psihologs Deils Kārnegi saka: "Vislabākais līdzeklis kā uzvarēt strīdā ir - toneuzsākt". Viņam ir taisnība, bet diemžēl atrodoties sociālajā vidē, ne vienmēr mumsiespējams izvairīties no strīdiem un konfliktiem.Ilustrācijai tiek demonstrēti divējādi piemēri.• Darba devējs, jeb, kā tautā mēdz saukt – "šefs", jūs izsauc pie sevis, lai izteiktu kāduaizrādījumu. Iespējams, ka tas priekš Jums ir nepatīkams. Noklausieties to. Ārējimierīgi. Esiet objektīvs! Ja šefa izteiktais pārmetums ir patiess, mierīgi uzklausiet toun atzīstiet savu kļūdu. Ar to jūs iegūsiet jau zināmu šefa līdzjūtību un labvēlību,daļēju piedošanu.• Pārmetums ir nepatiess. Mierīgi noklausieties to. Ja iespējams argumentējiet, bet tikaimierīgi. Ja nav iespējams argumentēt, mierīgi klusējiet! Šefs to nav gaidījis! Viņš ir3

ijis gatavs uz jebkuru jūsu agresīvu rīcību, strīdu, protestu, u.t.t. Jūsu oponentsnokļūst neprognozētā situācijā. Varbūt viņš pasaka pat ko tādu, ko līdz šim nebijavēlējies izpaust un kas jums var tikai nākt par labu. Varat ticēt, ka šādā konfliktasituācijā jūs esat uzvarējis vismaz par 70%. Tikai saglabājiet vismaz šo ārējo,šķietamo mieru.Bet vai ir tik vienkārši saglabāt šādu mieru? Protams, ka ne. Lai to spētu ir nepieciešams īpašstreniņš un spējas, kuras varētu nosaukt par "spējām koncentrēt savas domas". Turpmāk tekstātiks lietots termins "domu koncentrēšana". Šīs spējas jums jāattīsta sevī treniņu rezultātā.Jāpiebilst, ka spējas koncentrēt savas domas ir noderīgas jebkurā ikdienas dzīves brīdī, veicotgarīga vai fiziska rakstura darbu. Īpaši, ja veicamais darbs ir nepatīkams.Šādiem treniņu veidiem literatūrā ir veltītas daudzas lappuses. Īsā izklāstā, viens no tiem iršāds. Savām mērķtiecīgajām nodarbībām jūs varat izvēlēties praktiski jebkuru diennaktsstundu.Tā var būt diena vai novakare, vakars, kad jūs ejat gulēt. Būtiski, lai jūs neviens netraucētu unnodarbībām varētu veltīt 10 - 15 minūtes.Dienā. Atrodiet brīvu telpu, kur neviens jūs netraucē. Apsēdieties uz krēsla, klubkrēsla, uzdīvāna - pēc iespējas ērtāk. Var apsēsties "kučiera pozā", vai ērti atgulties. Izvēlieties sevvispatīkamāko, piemērotāko stāvokli.Kas ir "kučiera poza"? Iedomājaties, ka ormanis sēž uz bukas, gaida pasažieri un snauž. Viņakājas nedaudz atvirzītas viena no otras un roku elkoņi brīvi atbalstās uz kāju augšstilbiem,galva snaudā noliegta uz leju, visa muskulatūra maksimāli atslābināta. Arī, guļot gultā uzmuguras, maksimāli nepieciešams atbrīvot no spriedzes ķermeņa muskulatūru. Jāpiebilst, kamuskulatūras atbrīvošana ir īpaša māka un tās apgūšanai nepieciešama speciāla trenētība, bettas lai jūs nemulsina. Vienīgi piemetinu, ka vispirms cenšas atslābināt muskulatūruekstremitātēm, tad ķermenim, visbeidzot sejai. Bet pats galvenais, atcerēties, ka jūs esatindividualitāte, personība un, ka neviens norādījums jums nav jāpieņem kā neapstrīdams,dogmatisks. Jūs jūtaties brīvs, nepiespiests un izvēlieties to metodi, kura jums pašam šķietvispiemērotākā un ērtākā. Akli nesekojiet literatūru norādījumiem, ka viens vai kāds citstreniņa veids jāveic noteiktu laika sprīdi, ka obligāti jāsasniedz kāda noteikta trenētībaspakāpe, ka jums obligāti jāizpilda vingrinājumi līdz noteiktai attīstības stadijai. Vispār jau tasir nepieciešams, bet nekādā gadījumā nevar būt runa par to, ka katram indivīdam jāizmantostereotipa metodika vai kādi citi dogmatiski norādījumi. Centieties sasniegt mērķi un jūs tonoteikti sasniegsiet! Uz kopējās ieteikumu bāzes jums jāizvēlas sava personīgā, individuālāmetode.Un tā! Jūs esat nolēmis iet Gaismas ceļu [7 - 9]! Atpakaļceļa vairs nav un nebūs. Ja esatuzsācis iet pa Gaismas ceļu, apstāšanās vai novirzes no tā var radīt jums gaužām bēdīgassekas.Sākam treniņu! Lai koncentrētu savas domas, iekārtojieties pietiekami ērti, atslābinietmuskulatūru, elpojiet mierīgi.1.etaps. Ļaujam domām brīvi klīst un nolūkojamies uz sevi it kā "no malas". Vai jūskonstatējat, kāds "haoss" valda jūsu domās, kā, bez īpašas secības tās tematiski nomaina vienaotru? Atkārtojiet konkrēto etapu vairākas reizes, līdz esat pārliecināts, ka ir iegūts rezultāts -konstatēts fakts par "domu brīvo ceļojumu". Nesteidzieties, nekad nelimitējiet sev viena vai4

otra treniņa veikšanas laiku, bet apzinieties iegūto kvalitāti. Šai vietā ir paruna: "Lēnākbrauksi, tālāk tiksi".2.etaps. Pacentieties "atsijāt" mazāk nozīmīgās domas un pievērsiet savu uzmanībunozīmīgāku domu kopai.3.etaps. Domājiet tikai par kādu noteiktu tēmu, cilvēku, priekšmetu u.t.t. Nepieļaujietvarbūtību, ka jūsu domu ritums "pārslēgtos" uz kādas citas domas tēmu.4.etaps. Piespiediet sevi treniņa laikā domāt par kādu jums šķietami ļoti neinteresantu tēmuvai priekšmetu. Piemēram, sērkociņu: kāds - tas izskatās, no kā un kā izgatavots. Sērkociņagalvenā sastāvdaļa ir izgatavota no koka, to speciāli apstrādājot... Meži (koksne) ir Latvijasdabas resursu bagātība - tā aizņem 42% no valsts sauszemes teritorijas. Mūsu klimatiskie unaugsnes kvalitātes apstākļi ir ļoti labvēlīgi mežu augšanai. Dažās Eiropas valstīs meži irnežēlīgi iznīcināti. Patreizējā momentā mēs varam konstatēt, ka Latvijā uz vienu iedzīvotājuskaitās visvairāk koku nekā jebkurā Eiropas valstī. Vai tas nav saistoši un interesanti? Betdomas sākums taču bija - sērkociņš. Faktiski no galvenās tēmas mēs nenovirzījāmiesNav obligāti, bet varbūt izmēģināt veikt vēl vienu etapu? Aptuveni minūti nedomāt neko.To izpildīt ir ļoti grūti.Jūs esat apguvuši spējas koncentrēt savas domas, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi.Turpmāk, ar līdzīgas metodes palīdzību, jūs iedvesīsiet sev nepieciešamās rakstura īpašības,tai skaitā arī īpašību - "būt mierīgam un garīgi līdzsvarotam visdažādākajās dzīves situācijās".Jūs spēsiet sevi suģestēt.Ar domu koncentrēšanas metodikas palīdzību jūs iedvešat sev nepieciešamo rakstura īpašību -garīgu mieru un harmoniju ar apkārtējo vidi.Jāatceras, ka iedvesmas laikā lietotajā formulā nekādā gadījumā nedrīkst izmantotnegāciju "ne".Piemēram, uz kādu laiku ar pašiedvesmas palīdzību iespējams remdēt zobu sāpes. Tas gannenozīmē, ka izzūd nepieciešamība lūgt stomatologa pakalpojumus. Ar pašiedvesmaspalīdzību iespējams sagaidīt rītausmu, lai grieztos pēc palīdzības pie ārsta.Ja, piemēram, jums sāp zobs , neizvēlieties formulu: "Man zobs vairs nesāp". Iedvesiet sev:"Man zobu sāpes ir pierimušas", vai arī: "Man jebkuras sāpes ir pierimušas, esmu mierīgs,tūdaļ aizmigšu...". Nelietojiet formulu: "Es ne no kā nebaidos". Lietojiet formulu: "Esmudrošs un mierīgs", iedomājieties sev labvēlīgā formā sadzīves situāciju no kuras jums bijabailes.Šie ir tikai piemēri. Sev nepieciešamo pašiedvesmas formulu jūs atradīsiet pats.Šeit jums tika parādīts tikai viens no virzieniem, kā pārvarēt bailes un tām pretstatīt mieru.Bet šis ir riskants ceļš! Jums tika parādīts virziens , kā iemācīties suģestēt. Un no zinātniskidomājošiem cilvēkiem retais būs tāds, kurš šodien noliegtu, ka cilvēka domai neeksistētuliels, enerģētisks spēks. Tas diemžēl var būt ne tikai radošs pozitīvā nozīmē, bet arī graujošs.5

Ne jau par velti pasaules gudrākie prāti ir turējuši lielā slepenībā t.s. "psihisko enerģiju" untās izmantošanas metodiku.Atrodoties sociālajā vidē bez īpašas sagatavotības, mēs lielākā vai mazākā mērā atstājamietekmi viens uz otru. Patreizējā civilizācija nav sasniegusi tik augstu garīgās attīstībaspakāpi, lai rastu iespēju ļaužu masām apgūt visas psihiskās enerģijas iespējas.Iemācījies pašiedvesmu, jūs jutīsiet, ka ar laiku spējat atstāt suģestējošu ietekmi uz citiem. Jadaudzi zinātu psihiskās enerģijas spēku, rastos iespēja manipulēt ar to - izraisīt labvēlīgas unļaunas izpausmes sekas, pat "novākt" no ceļa savu pretinieku.Ikviena naida vai skaudības pilna doma ir inde Garam un Dvēselei. Nedomājiet par savutuvāko neko sliktu, jo tad jūs domāsiet sliktu pats par sevi. Jūs pats esat savas pasaulesdomātājs, un jūsu domas dinamiski attīsta jūsu radošo spēku [5].Lai iedarbinātu šo spēku, nebūt nav īpaši jātrenējas. Šis spēks lielākā vai mazākā mērā piemītikvienam no mums.MĪLIET SEVI!ATCERIETIES - VISAS ĻAUNĀS DOMAS IR ATGRIEZENISKAS TIEŠI VAI NETIEŠIPIE TO RADĪTĀJA. VISĻAUNĀK, JA TĀS ATGRIEŽAS NETIEŠI - t.i. SLIMĪBU VAIKĀDAS CITAS NEGATĪVAS IZPAUSMES FORMĀ PIE ŠĪS NEGĀCIJAS RADĪTĀJATUVU ESOŠIEM BĒRNIEM VAI VECIEM CILVĒKIEM. ABAS ŠĪS SOCIĀLĀSGRUPAS ENERĢĒTISKI IR VISNEAIZSARGĀTĀKĀS.Formula raižu un problēmu atrisināšanai. [2]Radusies problēma - jums šķiet, ka ir bezizejas situācija.Kā rīkoties?1. Apzināti un bez bailēm analizējiet situāciju, apsvērdams, "kas ar mani varētu notikt, japasākums izgāztos". Pēc iespējas vairāk savāciet informāciju par attiecīgo situāciju.2. Izprātojis visļaunāko, kas, iespējams, varētu notikt, nepieciešamības gadījumānolemiet ar to samierināties. Kopš šī brīža, kad būsiet pieņēmis šādu lēmumu, jūsspēsiet norobežoties no neskaidrajām bailēm un atgūsiet spēju koncentrēties -pievērsties pašai problēmai. JŪS PĀRŅEMS IEKŠĒJS MIERS!3. Sākot ar šo brīdi, mierīgi ziedojiet visu laiku un enerģiju, cenzdamies uzlabotvisļaunāko situāciju, ko bijāt izprātojis un ar ko samierinājies.Pakāpeniski jūs atradīsiet izeju no nevēlamās situācijas.Jūs nomāc raizes: "Ārprāts, cik daudz darba man rīt ir jāpaveic! Kā un kad to visu spēšuizdarīt!"Par to domājot, naktī var mocīt bezmiegs, no rīta esat neizgulējies, "it kā salauzts" un darbs,protams, neveicas.Nomieriniet sevi: "Kā būs, tā būs, gan jau kaut kā tikšu ar visu galā!"6

Izplānojiet veicamo darbu secību pēc to nozīmības pakāpes. Sākumā grūtākos un svarīgākos.Nākošajā dienā mierīgi, bez īpašas steigas, sāciet veikt vienu darbu pēc otra. Jūs redzēsiet, kapaveiksiet visu nepieciešamo. Bet galvenais - strādāt. Jau pēc pirmās, sekmīgi veiktās, šādasprocedūras, vairosies jūsu pašapziņa. Nākotnē līdzīgas problēmas vairs neeksistēs.UZDRĪKSTIETIES!Reizēm dzīvē rodas problēmas. Jāuzsāk kāds jauns darbs vai arī jāizšķiras par kādu neierasturīcību. Jūs nezināt, kā rīkoties.Piemēram, jūs esat gados jauns cilvēks un jums tiek piedāvāts kāds labi atalgots, bet, vismazsākumā šķietami grūts darbs. Tas var būt ir atbildīgs un pie tam saistīts ar citu cilvēku rīcībasorganizēšanu. Agrāk neko tādu neesat darījis. Lai realizētu konkrēto izvēli, eksistē daudz"nezināmo".Jūs nomāc šaubas: "Vai es spēšu to veikt? Vai manu zināšanu krājums priekš šāda darba irpietiekams?"Par iespējamo darbu iegūstiet maksimāli daudz informācijas, apdomājiet to. Atcerieties senoparunu: "Kas neriskē, tas nevinnē!" Bez šaubām, riskam ir jābūt saprātīgam. Bezjēdzīgi riskētnav vēlams.Uzdrīkstieties! Pieņemiet darba piedāvājumu! Veiksme būs atkarīga no jūsu radošajāmspējām. Varbūt, ka tas izrādīsies jūsu Mūža darbs!Kāds cits triviāls piemērs. Kādam zēnam patīk kāda meitene. Protams, ne jau visu zēnuraksturi ir vienādi, bet šis zēns ir kautrīgs. Viņu nomāc virkne šaubu: " Varbūt saņemšunoraidījumu? Varbūt, ka viņai nemaz nepatīku? Kā lai viņai tuvojos? Kā tas izskatīsies? Kopar to domās citi?"Tā savās šaubās un bailēs jūs varat palaist garām pat savas dzīves īsto Laimi.Uzdrīkstieties! Esiet drosmīgs, pārvariet šaubas un bailes, aizspriedumus. Tuvojieties viņai,izrādiet savas simpātijas, uzaiciniet uz tikšanos! Jūs neko nevarat zaudēt! Neko!Jūs varat tikai iegūt! Varbūt, ka tiešām saņemsiet atraidījumu. Bet, ja būsiet korekti meiteneituvojies, arī atteikums no meitenes puses būs korekts. UZDRĪKSTIETIES!Dzīvē gadās brīži, kad, nu, nekādi nevaram pieņemt īsteno lēmumu savai rīcībai. Tadpajautājiet atbildi savai iekšējai balsij. Tautā to mēdz saukt par "sirds balsi"... jā, jā tai pašai… Tā ir mūsu Gara balss. Lai kā dažs labs to censtos noliegt, saukt par mistiku, bet ik dienumēdzam ar to sarunāties. Tad, lūk, šī balss jums norādīs uz vienu vienīgo, nekļūdīgo atbildi.Rīkojieties tā, kā viņa jums ieteic. Nekļūdīsieties! Pat tad, ja atbilde ir šķietami pretrunā arracionālo saprātu.7

Dzīvojiet šodienai!SVEIC RĪTAUSMU!Indiešu dramaturgs KalidasaRaugi šo dienu!Jo tā ir dzīve - tavas dzīves dziļākā būtība.Tās īsajā gaitāRodams viss īstais un patiesais tevī:• Augšanas svētlaime,• Darbības prieks,• Guvumu vērtība.Vakardiena vairs ir tikai sapnis,Rītdiena - neskaidra vīzija,Bet labi nodzīvota šodiena vērš vakardienu laimīgā sapnīUn katru jaunu rītu - cerībā.Saņem tālab godam šo dienu,Līksmi sveicini rītausmu!Šodiena ir unikāla, neatkārtojama, vienreizēja! Nekad, nekad tā vairs neatkārtosies. Tāpēcdzīvo šodienai! Pacenties paveikt un padarīt pēc iespējas vairāk.Protams, tas nenozīmē, ka nevajadzētu domāt par rītdienu vispār, ka nevajadzētu plānot savunākotni. Nē! Tas viss ir jādara. Bet nenonieciniet šo dienu, kurā jūs dzīvojat šai brīdī.Parīt jums jāveic kāds nepatīkams darbs. Rīt esat nolēmis tam gatavoties, bet šodien atpūsties.TAD VELTIET ŠO DIENU ATPŪTAI! Izbrauciet pie Dabas, aizejiet uz muzeju, kino vaiteātri … Dariet ko tādu, kas būtu tīkams jūsu sirdij. Rītdiena un parītdiena būs, bet šodienatpūtieties no visas sirds! Aizmirstiet gaidāmos nepatīkamos, kaut arī vajadzīgos darbusturpmākajās dienās. Šodien jūs atpūtieties, bet rīt ar svaigiem spēkiem sekmīgi sāksiet savusiecerētos darbus. Tos jūs paveiksiet ievērojami labāk un vairāk.Bieži cilvēki spriež sekojoši: - pabeigšu skolu, tad tik sākšu dzīvot! Pabeigšu augstskolu ...apprecēšos ... izaudzināšu un palaidīšu dzīvē bērnus ... aiziešu pensijā ... - un pēc katras tādasreizes - tad tik sākšu dzīvot ..., bet drīz jau arī Šī Dzīve ir galā. Vai neesam kaut ko palaidušisecen?TĀPĒC - DZĪVOJIET ŠODIENAI!8

Bailes no nāves!Šo riez tiks iztirzāts jautājums par dabīgu, bet ne vardarbīgu Nāvi pret savu vai cita dzīvību,kas no jebkuriem normālas morāles, ētikas viedokļiem tiek uzskatīts par vislielāko grēku,kādu vien spēj izdarīt cilvēks.Kas ir Nāve? Kaut kas nezināms. Kas tāds, no kā baidāmies. Kā lielākā daļa cilvēku, kuriemnav bijusi nepieciešamība atrasties tiešā tuvumā kāda cita miršanas brīdī, uztver Nāvi?Tā asociējas ar nelaiķa nekustīgo ķermeni šķirstā, tuvinieku šņukstiem, izvadītāja vai mācītājateikto runu, sēru mūziku, smilšu būkšķiem pret kapā ielaistā zārka vāku un teiktām runām,ziedu paklāja segtu kapa kopiņu.Bet tomēr, ne reizi vien mēs iedomājamies par to stundu... Kāda tā būs? Kas tomēr ir Nāve?Acīm redzot, visam laicīgajam – "strīpa pāri un viss..." – mūsu ķermeņa makromolekuludestrukcija. Kas seko un vai vispār kaut kas seko aiz šī Lielā Nezināmā, ko saucam par Nāvi?Varētu jums teikt:„Samierināties kā ar neizbēgamo!"vai arī"Dzīvojiet šodienai!"Šoreiz jāatzīst, ka tas ir ne tikai vājš, bet pat slikts mierinājums.Neapšaubāma būs patiesība, ka dzīvojam nākošo paaudžu dēļ, bet ne katru egoistu šādsapgalvojums apmierinās.Būsim godīgi paši savā priekšā un atzīsimies, ka vairāk vai mazāk mūs biedē doma par to, kamūsu dzīve reiz beigsies. Tās ir bailes no Nāves.Viens no labākajiem līdzekļiem, kā atrast dzīvē mierinājumu un to pilnvērtīgi nodzīvot ir -pievērsties reliģijai. Paļausimies uz Dievu!Reliģiozi noskaņots cilvēks parasti īpaši nebaidās no Nāves. Viņš apzinās, ka pildot desmitDieva baušļus, kas ir Dabas - Kosmosa likumi, savai zemes dzīvei beidzoties, tas nokļūsDieva valstībā.Šajā vietā ir nepieciešama atkāpe no pamattēmas. Šodienas garīgās dzīves relatīvajā vakuumāun nesakārtotībā, mūsu vidē ir iefiltrējušās daudzas un dažādas sektas. Daudzas no tām viešsociālu ļaunumu un bieži kalpo kādas atsevišķas personas vai ļaužu kopas savtīgajāminteresēm. Šīm sektām nereti par upuriem kļūst jaunieši, jo to garīgums irvisnelīdzsvarotākais. Tāpēc esiet piesardzīgi pirms uzsākat iet kādu netradicionālu garīguceļu! Īpaši jaunieši!Ja izvirzu tēzi pret bailēm no Nāves, tad, neapšaubāmi, atradīsies kāds oponents un teiks:"Bet, godājamais kungs, vispirms atbildiet man uz jautājumu - kas ir Dievs?" Tik tiešāmuzreiz atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams, jo Dievs nav definējams. Ievērojamikomplicēts ir jautājums, lai pierādītu Tā esamību viena raksta dažās rindās. Vienīgioponentam var pavaicāt: “Kungs, vai jūs variet man atbildēt, kas ir Dzīvība?” Atbilde:9

“Vielmaiņas procesu forma”. “Bet kas ir tā enerģija, kas programmatiski veicina un realizēšos procesus … ?”Kristietība atzīst tikai vienu dzīvi uz zemes. No tā dažs labs var izdarīt secinājumu - kamdēļgan man šai vienā vienīgajā dzīvē pārpūlēties? Tad jau labāk līksmot uz nebēdu ... Šķiet, kapēdējais neprasa komentārus.Neiztirzāsim šeit - kura no vienam un tam pašam Dievam kalpojošām konfesijām ir tā patiīstākā, pareizākā.Daži zinātnieki ar smīnu uz lūpām saka: “ Cilvēks mirst no piedzimšanas brīža “.DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA ATBILD: “CILVĒKS DZIMST MŪŽĪGI UN IT ĪPAŠI TĀSAUKTAJĀ NĀVES BRĪDĪ ”.Iztirzājot jautājumu par Nāves būtību, eksistē vēl kāds cits aspekts - reinkarnācija - Dvēseļu,precīzāk - Gara, pāratdzimšana.Austrumu filozofijas un reliģijas cilvēku aplūko kā sastāvošu no septiņiem (praksē operē arpieciem) ķermeņiem, precīzāk - matērijas un enerģētiskām komponentēm. Šeit netiksdetalizēti aplūkota katra no tām. Pirmkārt ir t. s. fiziskais ķermenis - mūsu ārējā čaula,apvalks, kas nolemts bioloģiskajai funkcionēšanai, novecošanai un pēcākai bojā ejai,satrūdēšanai vai sadedzināšanai. Visbeidzot, smalkākais ķermenis - mūsu Gars. Gars pēccilvēka Nāves, spēj iemiesoties, pāratdzimt citā cilvēkā. Šādas vairākkārtīgas iemiesošanāsrezultātā norit Gara evolūcija - tiekšanās sasniegt augstāku, pilnīgāku attīstības pakāpi, kurasvirsotne ir saplūšana Visumā ar Dievišķo sākotni.Tas nozīmē, ka mūsu Gars nemirst, bet dzīvo vairākas dzīves dažādās Zemes vai Kosmosakoordinātēs un laika periodos.Gars ir materiāla, enerģētiska, informāciju nesoša substance. Līdz ar to ir iespējams rastatbildi uz jautājumu: "Kāda ir mūsu dzīves jēga?" Un atbilde skan: "Pilnveidošanās,attīstība". Pat kristiešu ticības apliecinājumā Dievam ir frāze "...es ticu uz mūžīgudzīvošanu..."Nomirstot kādam tuvam radiniekam vai draugam, nepieciešams ievērot atbilstošas nāvesētikas normas. Telpā, kurā atrodas mirušais, jāatver logi, jāaizdedzina svece, kas jānovietolīdzās aizgājēja guļvietai. Neskatoties uz to, ka mirušais attiecībā pret dzīvi palikušajiem irbijis ļoti mīļš un tuvs, jāsaglabā sevī miers. Vēlams pakavēties pie nelaiķa gultas un noskaitītTēvreizi - lūgšanu Dievam. Jādomā par mirušā dzīvo Garu, kas, iespējams, pēc kāda laika pāratdzims citā fiziskā ķermenī uz Zemes vai kādā citā Kosmosa koordināšu punktā. Tūlīt pēcnāves, Gars atstāj, savu laiku nokalpojušo, fizisko ķermeni, bet vēl 40 dienas uzturas mirušātuvumā. Šai laikā Garu un ķermeni saista sudraba pavediens, kas saskatāms īpaši sensoriemcilvēkiem. Pēc šīm 40 dienām minētais pavediens pārtrūkst un pārvietojas t.s., Smalkāsmatērijas sfērā - enerģētiskā pasaulē.Gars no malas bezkaislīgi nolūkojas uz savu bijušo fizisko ķermeni un palicēju rīcību. Toikvienam ir nepieciešams ņemt vērā. Pie aizgājēja guļvietas un arī vēlāk ( 40 dienas ) nedrīkstizmisīgi raudāt un vaimanāt. Gars to redz. Miršanas process jāuzskata kā normāls sekojošāsDzīves sākums. Ir bijuši gadījumi, kad Garam kļūst žēl palicējus un tas atgriežas fiziskajā10

ķermenī, kas atdzīvojas. Šādas dzīves laiks parasti nav īpaši ilgstošs. Tam atkal seko nāve unpats miršanas process ir ļoti smags. Dzīvie cilvēki, apžēlojieties par sevi un aizgājēja Garu!Kad pienākusi Nolemtības stunda, ļaujiet nomirt Cilvēkam, kas pārkāpj dabisku savas Dzīvesslieksni. Īpaši, ja mirušais ir nodzīvojis pieklājīgu, godpilnu, ilgu Dzīvi, vai arī tas irneglābjami slims. Ļaujiet tam mierīgi aizmigt!Vēlams katram iepazīties ar austrumu un tai līdzīgām filozofijām. Pamatojoties uz šādufilozofiju - Nāve ir jaunas dzīves sākums. Tādējādi laimīgi tie, kuri agri vai vēlu ir uzsākušiapzinātu garīgās pilnveidošanās ceļu un apzinās, ka pēc Nāves viņi pāriet smalkās matērijaspasaulē, lai tiektos nopietni meklēt nepārtrauktās dzīves zinības [3].No nāves nav jābaidās. Par to īpaši nav nepieciešams domāt. Tas, kurš jau ir apzinājies, kadzīve ir mūžīga, neatliekami un priecīgi uzņemas atbildību par katru domu, katru vārdu, katrudarbu. Saprātīgi tiek aptverta dzīves jēga un paša iespējamā līdzdalība Visuma nerimtīgajājaunradē [3].Cilvēkam, kurš ir spējis atbrīvoties no bailēm, piemīt brīva griba - tā ir pati lielākādāvana, kā arī atbildība par savas dzīves veikumu saskaņā ar Evolūcijas gaitu.Izmantotā un rekomendējamā literatūra1. J.Regis. "Bud" Bates "Disaster Recovery Planning" Networks, Telecommunications, andData Communications. 1990, 370 pp.2. D.Kārnegi. Kā attīstīt pašapziņu un ietekmēt cilvēkus publiskās runās. Kā izbeigtraizēšanos un sākt dzīvot.- Rīga, komecfirma "Reiterns",1992., 278 lpp.3. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti (590) - Psihohigiēnas nozīme cilvēka personībasattīstībā. Rīga, LU, 1994., 147 lpp.4. Risto Vuorinens, Elīsa Tūnala, Valde Mikonens. Psiholoģijas pamati. PSIHE - garīgāpasaule. 1998., Izd. “ Zvaigzne ABC “, 143 lpp.5. Džozefs Mērfijs. Tavas zemapziņas spēks - 2000., Rīga, lzd. “Jumava “, 256 lpp.6. J.Kolominskis. Cilvēks: PSIHOLOĢIJA. - Rīga, 1990., izd. “Zvaigzne”, 221 lpp.7. IEVADS DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBĀ. - Sastādījis S.Stuļginskis, izd. “Vieda”, Rīga, 221lpp.8. DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA. - 1. - 6. sējums, Rīga, izd. “Vieda”, 1998.- 1999.9. DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA par Likteni un nolemto. Pavēstījuma spirāles, - Sast. DzīvāsĒtikas Skolas kolektīvs Hersonā. No krievu valodas tulkojusi L.Kainaize, Rīga, izd.“ Vieda “, 219 lpp.10. Helēna Saula. FOBIJAS - Kā pārvarēt bailes.- Rīga, 2003., Izd. "Jumava", 325 lpp.11. А.И.Клизовский - Основы миропонимания НОВОЙ ЭПОХИ - М. Изд. "ГРАНД-ФАИР",2002., 815 стр.11

5. Rekomendācijas pašaizsardzībai kriminogēnāssituācijās un terorisma aktu gadījumosKriminogēnais stāvoklis Latvijā (2001.g.)Aptuveni 50% noziegumi saistīti ar īpašumu zādzībām:personīgo mantu zādzības 25%vasarnīcu un dārzu mājiņu izlaupīšana 9,1%šķūnīšu un garāžu izlaupīšana 6,1%zādzības ar ielaušanos dzīvokļos 11,4%automašīnu zādzības ≈10%Kopā: 61,6%Informāciju par noziegumu kvantitatīvām izmaiņām, statistiku, speciālistu konsultācijas u.c.iespējams iegūt Internetā Valsts policijas mājas lapā.Adrese - http://www.vp.gov.lvLatvijas iedzīvotāju liela daļa uzskata, ka pašiem jārūpējas par savu drošību.IevadsLai vairāk vai mazāk nodrošinātu pašaizsardzību kriminogēnās situācijās, pirmārekomendācija - gan vīriešiem, gan sievietēm apgūt vismaz elementārākās austrumnieku cīņuiemaņas.Šīs tēmas satura izklāsts ir domāts cilvēkiem, kas nav apguvuši īpašus cīņu veidus. Bet allažjāatceras, ka ne vienmēr konflikta saskarsmes lauku kā uzvarētājs atstāj tas, kura miesasuzbūve un fiziskais spēks ir lielāks. Ļoti nozīmīgs ir gara spēka pārākums un augstsintelekta attīstības līmenis.Pēdējos gados Eiropā plašu sabiedrības atzinību ieguvusi jauna policijas darbības filozofija -"policija sabiedrībai" (no angļu valodas - community policing). Šī filozofija pamatojas uzatzinumu, ka likumpaklausīgā sabiedrības daļa (tiesiskā valstī tai jābūt pietiekami lielai) irieinteresēta kārtības un drošības uzturēšanā savā apdzīvotajā teritorijā. Šī sabiedrības daļaaktīvi piedalās policijas vadītajos kārtības un drošības uzturēšanas pasākumos. Savukārt,policija, būdama daļa no šīs sabiedrības, sniedz augsti profesionālu un kompetentu palīdzībuvietējiem likumpaklausīgajiem iedzīvotājiem.Šobrīd arī Latvijas policija (gan valsts, gan pašvaldību) savā darbībā arvien biežāk pamatojasuz "policija sabiedrībai" filozofiju. Šī filozofija obligāti jāapgūst Latvijas Policijas akadēmijasstudentiem, kas izvēlējušies policista darba virzienu.1

5.1 Pašaizsardzība uz ielasIzvēlēties visdrošāko maršrutu. Tādu, kur pārvietojas visvairāk cilvēki. Izejot uz ielasvakara stundā, vēlams iet kopā ar pavadoni. Ļoti vēlams, ja pavadonis ir suns. Tā iespējamorīcību neviens svešinieks nespēj prognozēt…Ieraugot aizdomīgu (skaļu, bravūrīgu, iereibušu) ļaužu grupējumu, mainīt izvēlētomaršrutu, bet tā, lai nerastos acīmredzams iespaids, ka jūs baidāties no šī grupējuma.Ja šāda iespēja nepastāv, pašpārliecinošā gaitā jādodas grupējumam garām,neielaižoties sarunās un nereaģējot uz replikām. Bez īpašas nepieciešamības nesākt skriet,bēgt.Naudu vai citas vērtīgas lietas nēsāt apģērba dziļākajās kabatās. Raksturīgi, ka sievietesrokas somiņā atrodama gandrīz vai visa viņas bagātība. Arī nauda. Ejot pa ielu nevajagiespiest rokas somiņu cieši azotē, tā pievēršot uzbrucēju uzmanību, bet raitā, drošā gaitā,šķietami bezrūpīgi turpināt ceļu.Konstatējot, ka kāds seko, ieiet veikalā, kafejnīcā - vietā, kur daudz ļaužu. Iejūkot pūlī,censties panākt, lai persona, kas sekoja, jūs "pazaudētu".Ja uzbrucējs cenšas aizkavēt, satverot jūsu roku vai ieķeroties drēbēs, tāpat, kā cīņu sportaveidos, jācenšas viņa pieliktā spēka virzienu izmantot par labu sev.Nevajag izstiept rokas un censties atgrūsties no uzbrucēja, bet pievilkties tam cieši klāt.Ierobežot uzbrucēja (vīrieša) kustības brīvību, radot tam apjukumu un pārsteigumu šaisituācijā. Pēc iespējas ātrāk ar savu apavu papēdi uzkāpt uzbrucējam uz kājas un ar brīvāsrokas kulaku vai iekšdelnas pamatni, vai arī ar celi, no visa spēka iesist tam pa kājstarpi. Uzkādu brīdi uzbrucējs apjūk no šādas negaidītas un sāpīgas rīcības.Atbrīvojies no uzbrucēja, centieties aizbēgt.Skaļi saukt pēc palīdzības. Nekādā gadījumā nesākt uzbrucēju(us) lūgties, lai tas jūsatbrīvo. Ja tā darīsiet, uzskatiet, ka esiet zaudējis.Šīs pēdējās frāzes kontekstā jāpiebilst, ka šāda veida uzbrukumi vairumā gadījumos tiek vērstipret vīriešiem. Kāpēc? Sievietes sāk skaļi kliegt un saukt pēc palīdzības. Šāda rīcība ir ļotipareiza. Vīrieši uzvedas klusāk, jo vīrišķais pašlepnums liedz skaļi klaigāt. Labāk kliegt.Jācenšas novērst uzbrucēja uzmanību. To var izdarīt, pasakot kādu pavisam muļķīgu,konkrētajai situācijai neatbilstošu frāzi. Piemēram: " Klau, tev kreklam podziņa vaļā." Tasapmulst …Sekojošais vairāk attiecināms uz zēniem. Ja esat ielenkts - jāsit bara vadonim. Vairumāgadījumos to var atpazīt, jo viņš ir visskaļākais, agresīvākais, aktīvākais. Kaujotiesnepārtraukti jāpārvietojas. Vēlams pa apli.Ja jūs nosit gar zemi un sāk spārdīt ar kājām … jāsaritinās čokurā, ar rokām aptverotgalvu un, kā saka tautā, jāizliekas "par beigtu" - vairāk traumētu nekā ir patiesībā.Sitienu sāpes ir jāpacieš. To izdarīt ir iespējams, kaut arī ļoti nepatīkami. Ja uzbrucēji ir2

huligāni, tie pārstās spārdīt, jo nevēlas sastapties ar letālu rezultātu. Bez tam, ierunājasdzīvnieciskais instinkts. Ja upuris vairs nekustas un nepretojas, sist kļūst neinteresanti.Kritiskos apstākļos - labāk atdot naudu nekā dzīvību.Ja mazapdzīvotā vietā aptur automašīna un tās pasažieri cenšas precizēt savupārvietošanās maršrutu, nostāties vismaz 1m attālumā no auto, lai nerastos piemērotiapstākļi ievilkt jūs mašīnas salonā.Apšaude uz ielasOptimāli - ievērojot personīgo drošību, nogulties (koka stumbra, mašīnas riteņa, kādapaaugstinājuma u.c.) aizsegā, maksimāli censties ievērot un iegaumēt visas notiekošā detaļas,lai vēlāk sniegtu liecību valsts varas likumsargājošās iestādēs.Vēl optimālāk - bez panikas, bet steidzīgi atstāt vietu, kur šauj un spridzina. Ārkārtējasnepieciešamības gadījumā, nogulties kāda šķēršļa aizsegā - katram sava āda ir tuvāka.Saņemts signāls, ka skolā ievietots spridzeklisPēdējā laikā masu mēdijos, izņemot īpašus gadījumus, šāda informācija netiek izplatīta, jovairumā gadījumos tā ir fiktīva un nav nepieciešams, lai kādu ierosinātu uz rīcību. Statistikaliecina, ka šāda veida fiktīvi izsaukumi visbiežāk tiek adresēti uz skolām. Iespējams, ka kādāklasē gaidāms nepatīkams kontroldarbs ...Neatkarīgi no tā, ka izsaukums var būt fiktīvs, speciālo dienestu darbiniekiem jāizbrauc uznorādīto vietu un jāpārliecinās vai tiešām šāds spridzeklis eksistē vai ne.Skolotāju rīcība šāda signāla gadījumā:• skolēniem dot rīkojumu - savākt visas personīgās mantas, pēc tam tos evakuēt drošāvietā;• skolotājam vēlams atgriezties klases telpā vai mācību kabinetā, lai pārliecinātos, kadažādu mācības līdzekļu izvietojums nav mainījies un atvieglotu izsaukto specvienībudarbu.5.2 Dzīvokļa aizsardzībaDurvīs ierīkot, t.s. "actiņu" - optisku ierīci, kas atļauj no dzīvokļa iekšpuses saskatīt unvarbūt atpazīt apmeklētāju.Nostiprināt drošības ķēdi. Pašai ķēdei ir jābūt mehāniski pietiekami izturīgai, bet galvenais -ne pārlieku garai, pie durvīm un to aplodas pieskrūvētai ar lielām, slodzi izturīgām skrūvēm.Pie dzīvokļa vai individuālās mājas ārdurvīm, nevēlamu apmeklētāju gadījumiem, ieteicamsierīkot skaņas signalizāciju, kas, saimnieku prombūtnes laikā, darbojas no autonomaelektriskās strāvas avota (baterijām, akumulatora). Profesionālam dzīvokļu zaglim navīpašas problēmas atslēgt dzīvokli no centralizētā elektriskās strāvas tīkla.Pastāv iespēja ārdurvis apšūt ar metāla, ložu necaurlaidīgām plāksnēm. Dzīvokļa durvis untelpas iespējams pieslēgt policijas trauksmes sistēmai. Ne katram tas ir nepieciešams. Ne katrsspēj samaksāt par šāda veida drošības pasākumiem.3

Ja dzīvoklī konkrētajā brīdī atrodas sieviete viena pati, bet pa durvīm vēlas iekļūtaizdomīga persona, nepieciešams runāt pietiekami skaļi un imitēt, ka tuvumā ir kādsvīrietis.Lielisks dzīvokļa sargs ir suns. Ar to saskarē nonākt nevēlas neviens svešs cilvēks. Bet nekatrs saimnieks vēlas un ne katram ir iespēja pilsētas apstākļos turēt dzīvoklī suni.Nepieciešams suņa klātbūtni imitēt…(nav nepieciešams pašam sākt skaļi un agresīvi riet),bet līdzās ārdurvīm uz plauktiņa novieto portatīvo magnetofonu, ko nepieciešamības brīdīieslēdz un atskan skaļas, agresīvas suņa rejas.Nav bijusi vienošanās ar kādu (Latvenergo, deggāzes aprūpes, kanalizācijas remonta u.c.)komunālā pakalpojuma dienestu. Ierodas "meistars" no it kā komunālo pakalpojumuiestādes, viņš uzrāda dienesta apliecību, kurā ielīmēta šīs personas fotogrāfija, uzrakstītsapkalpojošās iestādes tālruņa numurs. "Meistars" ierosina, lai piezvana uz šo iestādi unpārliecinās par šīs "vizītes" nepieciešamību. Durvju drošības ķēde visu laiku nav atbrīvota.Durvis ciet! Variet piezvanīt uz minēto iestādi. Tur atbildēs pieklājīga, laipna balss, kasieteiks šo remontstrādnieku ielaist dzīvoklī. Ignorējiet rekomendāciju!Ja vakara stundās dzīvoklis paliek bez uzraudzības, atstāt tajā ieslēgtu 40 W jaudasspuldzīti, kas liek domāt, ka dzīvoklī tomēr kāds atrodas.Pārrodoties mājā, tiek konstatēts, ka dzīvoklis (māja) ir uzlauzts.Neejiet tajā iekšā. Izsauciet policiju. Iespējams, ka laupītāji ar visām vērtīgajām,nolaupītajām mantām sen jau ir gabalā. Bet, ja nu jūs pārsteidzat tos dzīvoklī… viņi centīsiesjebkuriem līdzekļiem atbrīvoties no jums un aizbēgt.5.3 Runājot pa telefonuNe tik reti gadās, ka iezvanās jūsu telefona aparāts, tiek vaicāts pēc kādas jums nepazīstamaspersonas vai iestādes. Ļoti iespējams, ka zvanītājs fiksējis nepareizu ciparu kombināciju vaiarī kādas tehniskas kļūmes dēļ savienojums izrādījies nepareizs. Bet tomēr…paceļot klausuli:1. atbildēt - hallo, lūdzu, klausos utt.,2. ja savienojums kāda iemesla dēļ ir nepareizs,3. jūsu atbilde - jūs esat kļūdījies (un klausule tiek nolikta).4. Šādā situācijā nesniegt nekādu konkrētu informāciju par sevi - pareizo tel. numuru,mājas adresi, savu vārdu vai kādu citu konkrētu informāciju.Iespējams, ka jūsu dzīvoklis tiek novērots.5.4 Civiliedzīvotāju pašaizsardzības līdzekļi1993.gada 23.februārī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu " Paršaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai", kurš stājās spēkā 1993. gada 1.maijā, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1999.gada 29.jūnijam.Agrāk šāda likuma Latvijas vēsturē nebija.Patlaban šis likums ir novecojis.4

Ar 2003.gada 1. janvāri spēkā ir "Ieroču aprites likums", kas apstiprināts LR Saeimā2002.gada 15. septembrī, kā arī Ministru Kabineta 2003.gada 11. novembra noteikumiNr.647: "Ieroču munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites,glabāšanas, pārvadāšanas, pasūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas". Kolekcijas un apbalvošanasnoteikumi, kuri izdoti saskaņā ar šo likumu.Informācija civiliedzīvotājiem par kaujas tipa šaujamajiem ieročiem, to iegādi, nēsāšanu unpielietošanu ir iegūstama, iepazīstoties ar augstāk minēto "Ieroču aprites likumu".Eksistē kāds ne īpaši reklamēts, bet pietiekami efektīgs pašaizsardzības līdzeklis, kurutuvcīņas apstākļos pielietoja un varbūt to dara arī tagad, militārās terorisma apkarošanasspecvienības. Īpašā, viegli pieejamā kabatas nodalījumā atrodas smalki saberztu piparu unmahorkas maisījums svara attiecībā 1:1. Nepieciešamības apstākļos to paņem rokā un iemetpretiniekam acīs. Jāpiebilst, ka šodienas apstākļos nav sevišķi zināms, kas ir mahorka. Tā irķīmiski neapstrādāta, izžāvētu tabakas lapu stiebru sasmalcināta masa. Šodienas apstākļos toiespējams aizstāt ar tabakas pulveri, bet ne katram(-ai) ir patīkami, ja apģērbs piesūcas arspecifisko tabakas aromātu. Iespējams izlīdzēties vienīgi ar kafijas dzirnaviņās smalkisamaltiem melnajiem pipariem. Jāatzīmē, ka, pašaizsardzības nolūkiem, oficiālajā tirdzniecībāir aerosola baloniņi, no kuriem iespējams izsmidzināt šos smalki saberztos piparus.Turpmāk tiks sniegta informācija par pašaizsardzības līdzekļiem, kuros izmanto t.s. asarugāzes.Ar LR Labklājības ministrijas (departamenta) 1993.gada 15.aprīļa lēmumu iedzīvotājupašaizsardzībai atļauts lietot aerosolu baloniņus, t.s. asaru gāzu pistoles un revolverus, kurupatronas pildītas ar lakrimatoriem.• CN - hloracetofenonu un• CS - ortohlorbenzilidēnemalonanitrilu.To koncentrācija kopējo komponentu maisījumā nedrīkst pārsniegt 1%.Eksistē aerosola baloniņi, no kuriem var izsmidzināt smalki saberztus piparus.AIZLIEGTS lietot t.s. gāzes baloniņus, kas satur neiroparalītiskās gāzes vai to maisījumus arlakrimatoriem.LAKRIMATORS (lat. Lacrima - asara) - sīki disperģēti (sasmalcināti) ķīmisku vielukristāliņi, kas nokļūstot saskarē ar atmosfēras skābekli, reaģē ar to, radot gāzi, kura kairinaacu gļotādu un veicina intensīvu asaru izdalīšanos.Nepieciešams iegaumēt - gan izsmidzināti no baloniņiem, gan izšauti ar speciāliem ieročiemtiek vielas (lakrimatora) smalki kristāliņi, kas, sasniedzot mērķi, pielīp pie acu gļotādas, sejasādas, apģērba. To pārvērtības par asaru radošu gāzi nav momentānas. Lakrimatori cietajā,kristāliņu agregātstāvoklī var saglabāties relatīvi ilgāku laiku un nepārtraukti piesārņot vidi arasaru gāzi. Lakrimatoru ķīmiskās sadalīšanās process atkarīgs no vairākiem apkārtējās videsfizikālajiem faktoriem. Vērts atcerēties, ka paaugstināta vides temperatūra palielina ķīmiskāsreakcijas norises ātrumu.5

Lakrimatoru CN un CS praktiskās pielietošanas raksturojums.Šo lakrimatoru pielietošana ir mazefektīva pret dzērājiem, narkomāniem un suņiem.CN attiecībā pret cilvēka organismu ir toksiskāks (indīgāks) nekā CS.CS, salīdzinot ar CN, ir 10 reizes efektīvāks lakrimators.Asaru gāzes baloniņa efektīvais darbības attālums ≈ 1m.Asaru gāzes pistoļu un revolveru darbības attālums, atkarībā no patronas čaulītes kalibra(diametra) - no 1 līdz 8 m. Šos ieročus pielietojot aizsardzības nolūkos, ir būtiski vai tasnotiek slēgtā telpā vai atklātā laukā, kur trāpījuma precizitāti ietekmēs arī atrašanās stāvoklispret vēja virzienu un tā intensitāti. Grūti iedomāties, kā situācijā, kad rīcībai jābūtacumirklīgai, iespējams novērtēt un izmantot par labu aizstāvībai šos dabas parametrus.Izmantojot šos ieročus slēgtā telpā, jārēķinās ar iespējamo vides piesārņojumu, kas varizrādīties nelabvēlīgs pašam.Asaru gāzes ieroču (pistoļu un revolveru) tehniskās pārbaudes rezultāti neliecina tiem parlabu. Daudzos gadījumos patronas čaulītes kalibrs ir mazāks nekā ieroča stobra diametrs. Pēcšāviena daļa no lādiņa izplūdes gāzēm tiek novirzīta pret pašu šāvēju. Pistolēm automātiskāspārlādēšanās apstākļos sekojošā patrona var iesprūst aizslēga mehānismā un pats ierocis kļūstizmantojams vienīgi kā sišanas rīks.D2D13 2 D1 < D2 1 4Ja patronas čaulītes kalibrs mazāks nekā stobra diametrs1 – patronas čaulīte stobrā;2 – ieroča stobrs;3 – izšautā lakrimatora lielākais daudzums;4 – lakrimātora noplūde pēc šāviena - ievaino pašu šāvēju.Nepārprotami, ja kāds ir nolēmis izmantot šos pašaizsardzības līdzekļus, katram pašam irrūpīgi jānovērtē - kā, kad, kādos apstākļos tie tiks pielietoti.Jāņem vērā iespējama situācija, ka jums radusies nepieciešamība aizstāvēties krēslas stundā.Jūs izvelkat savu gāzes pistoli, bet uzbrucējs to nenovērtē - kāda tipa ierocis pret viņu irpavērsts. Viņa azotē ir kaujas ierocis, kas tiek arī pielietots…Vislabāk, drošāk un efektīgāk pašaizsardzībai izmantot baloniņus!6

Savukārt, policijas speciālisti ļoti nelabvēlīgi un skeptiski attiecas pret asaru gāzespašaizsardzības līdzekļiem, uzskatot tos par mazefektīviem. Uzskata, ka nav vērts tērētnaudu, lai tos iegādātos.Policistu viedoklis ir, ka visefektīvāk aizsargāties pret ļaundariem ar prātu (izmantojotpsihisko enerģiju), saglabāt iekšēju mieru un sava gara pārākumu attiecībā pretuzbrucējiem. Maksimāli censties izvairīties no potenciāliem uzbrukumiem un tosneizprovocēt.Nebūt nav izslēgta varbūtība, ka arī uzbrucējs ir nodrošinājis sevi ar šādu gāzes aizsargierīci.Vai arī jūs pats esat neveikli rīkojies ar asaru gāzes aizsardzības līdzekli un traumējis sevi...Kā rīkoties, saindējoties ar lakrimatoriem ?1. Pēc iespējas ātrāk jāizkļūst ārpus gāzes piesārņotās vides svaigā gaisā.2. Jāatrodas labi vēdināmā vidē.3. Jāatbrīvojas no piesārņotā apģērba. Tas jāmazgā.4. Acis jāmazgā tīrā, aukstā, vēlams, tekošā ūdenī.5. Āda, deguns un rīkle jāskalo ar tīru, aukstu ūdeni.6. Ja iespējams, acīs, pēc to skalošanas ar ūdeni, jāiepilina dezinficējoši acu pilieni:• 0,25% levomicetīna vai• 20,0% sulfacila nātrija sāls šķīdums pa diviem pilieniem katrā acī.Bez ārsta rekomendācijas aizliegts lietot jebkādus citus acu pilienus!7. Jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta!Brīdinājumi:1. Acis nedrīkst berzēt.2. Nedrīkst lietot eļļainus līdzekļus (to skaitā - izsmērēt dažādus acu kosmētiskos līdzekļus).3. Asaru slaucīšanai jālieto pilnīgi tīrs kabatas lakats. Labāk ļaut, lai asaras plūst un līdz ar totiek noskaloti lakrimatoru kristāliņi no gļotādas.4. Acis nedrīkst skalot ar siltu ūdeni vai lietot siltas kompreses.5. Nedrīkst acis turēt cieši aizvērtas. Šāda rīcība īslaicīgi atvieglo pašsajūtu, kam seko tāspasliktināšanās.Elektrošoka pašaizsardzības līdzeklisPielietošanas un izmantošanas noteikumus un kārtību nosaka "Ieroču aprites likums".Atkarībā no modifikācijas tas var atgādināt:• sērkociņa kārbiņu,• kabatas elektrisko lukturīti,• stienīti,• sabīdāmo lietussargu,• pildspalvu, u.c. priekšmetus.Tas nav nāvējošs!7

Galvenās sastāvdaļas:• korpuss,• uz āru izvirzīti divi elektrodi,• līdzstrāvas avots,• slēdzis.Darbības princips - elektrodus piespiež uzbrucēja ķermenim, nospiež slēdzi, rodas elektriskais(Volta) loks, kas iedarbojas uz ļaundara ķermeni, paralizē viņa rīcību vairākas minūtes.Apģērba biezums un materiāls nav šķērslis strāvas triecienam.Atkarībā no modifikācijas elektriskās strāvas raksturlielumi:• Volta loka spriegums - 20 000 līdz 90 000 V (20 - 90 kV);• Strāvas stiprums- 0,3 līdz 0,6 mA. (Nāvējošs - 100 mA).No svešvārdu vārdnīcas:Efektīvs aizsardzībai pret dzērājiem, narkomāniem un suņiem!5.5 Rīcība terorisma akta apstākļos• Terors (< lat. terror - bailes, šausmas) - politisko un šķiras ienaidnieku iebiedēšanasun apspiešanas politika, ko realizē, lietojot varmācību un pretinieku pat fiziskiiznīcinot.• Terorisms - terora politika un taktika.• Terorists - individuālā terora politikas piekritējs un attiecīgo vardarbības aktudalībnieks.• Terorizēt - [ fr. terroriser < lat.; skat. terors] - vajāt, biedējot ar varmācību,slepkavību, iedvest bailes, radīt apjukumu"Ja drīkst atļauties nosaukt terorismu, t.s. "klasiskajā izpratnē", tad vairumos gadījumu tas tiekuztverts kā vardarbība, kuras realizēšanai izmanto šaujamieročus, sprāgstvielas, ķīlnieku gūstāsaņemšanu .Pēc terorisma aktiem 2001.g.11.septembrī ASV, vēlākiem nezināmas izcelsmes ķīmisku vielusūtījumiem pasta vēstulēs, oficiālajās dokumentācijās parādījās terorisma klasifikācijastermins "bioloģiskais terorisms". Neesmu konstatējis precīzu "bioloģiskā terorisma"definīciju. Ļaunprātīgi saindējot dzeramo ūdeni ar ķimikālijām, patogēniemmikroorganismiem, radot apstākļus, kad karaspēka vienībās izplatās infekcijas slimības, rodasjautājums, kā nosaukt šādas rīcības sekas - par terorismu? Piemēram, kāda valsts sniedzpalīdzību savai kaimiņvalstij, lai tajā pavairotu kažokādām izmantojamos medījamosdzīvniekus un ieved, palaiž mežos brīvībā jenotsuņus, kuri, kā vēlāk izrādās, ir inficēti arencefalītu. Kontaktā ar šiem dzīvniekiem nokļūst ērces, bet tās, savukārt, ar cilvēkiem, kasinficējas ar, t.s. ērču encefalītu, kura aizsarglīdzeklis ir savlaicīga vakcinēšanās. Konkrētaispiemērs var būt nepārdomātas rīcības sekas. Bet, ja rīcība ir apzināta un veikta politiskumotīvu rezultātā - tas ir terorisma akts. Šo piemēru var klasificēt kā "bioloģisko terorismu".Jebkurā ļaunprātīgā rīcībā - izmantojot ieročus, ķīmiski vai bakterioloģiski, radioaktīvipiesārņojot ekoloģisko vidi, ļaundaris un cietējs ir bioloģiska sistēma - cilvēks. Tātad ikvienu8

terorisma aktu varētu klasificēt kā "bioloģisko". Terorisma aktu klasifikācijai ir jābūt definētaiprecīzi.Manuprāt, tā varētu būt šāda:• bruņotais terorisms ar ķīlnieku saņemšanu, spridzināšanu, kuras rezultātā bojā ietcilvēki, vai pasūtījuma slepkavību;• ķīmiskais terorisms - vides piesārņošana ar agresīvām ķīmiskām vielām;• bakterioloģiskais terorisms - vides piesārņošana ar patogēniem mikroorganismiem*)• bioloģiskais terorisms - dzīvniekus, grauzējus, insektus u.c. izmanto, lai sociālā vidēievadītu patogēnos mikroorganismus;• psiholoģiskais terorisms - ar šantāžu un vardarbību rada psiholoģisku spriedzi unbailes kādai lielai sociālai grupai vai indivīdam." (R.A.O. piezīme).*) Patogēnie mikroorganismi - baktērijas, vīrusi, kas cilvēka vai arī dzīvniekuorganismā rada infekcijas slimības.Ieraugot publiskā vietā "aizmirstu" saini, somu, pie kādas mašīnas piestiprinātu aizdomīgupriekšmetu, nostieptu auklu vai stiepli, svaigu, nezināmas izcelsmes zemes rakumupersonīgajā piemājas dārziņā, svaigas mūrējuma vai cementējuma pēdas pie sava vai kaimiņadzīvokļa durvīm, tiem netuvoties, bet par novērojumiem ziņot pa tel. 01, 02 vai 112.Terorisma mērķis - radīt vienā vai vairākās valstīs spriedzes un baiļu izplatīšanos sociālajāvidē politisku apsvērumu nolūkos.Latvijas Republikas Labklājības ministrijaNacionālās vides veselības centrsRīga, Klijānu iela 7, LV-1012Tālr.:7379231NVVC preses sekretāre Zane OntužāneTālr.:7339574; mob.644245218.10.2001.Kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgs pasta sūtījumsNacionālā vides veselības centra (NVVC) speciālisti informē, kā rīkoties gadījumā, ja saņemtsaizdomīgs pasta sūtījums.ASV un citās valstīs jau vairākas iestādes saņēmušas vēstules ar informāciju, ka tajās atrodasSibīrijas lopu mēra ierosinātāji. Lielākā daļa no šīm vēstulēm ir bijušas tukšas, citas saturējanezināmas izcelsmes pulverveida substances un dažās no tām tika apstiprināta Sibīrijas lopumēra baktēriju klātbūtne.Speciālisti informē, ka, saņemot aizdomīgus sūtījumus, galvenais ir necelt paniku un ievērotvienkāršus priekšnosacījumus turpmākai rīcībai.Pirmkārt, jāatceras, ka Sibīrijas lopu mēra ierosinātājs var izsaukt ādas, gremošanas sistēmasvai plaušu infekciju. Inficēties var, baktēriju ierīvējot bojātā ādā, norijot vai ieelpojot šobaktēriju aerosolu lielā daudzumā. Pēc saskares ar Sibīrijas lopu mēra sporām no saslimšanas9

iespējams izvairīties, nekavējoties uzsākot profilaktiski lietot antibiotikas atbilstoši ārstanozīmējumam. Ar Sibīrijas lopu mēri slima persona nav bīstama apkārtējiem.Otrkārt, lai Sibīrijas lopu mēris (SLM) kļūtu par bīstamu bioloģisku ieroci, tā ierosinātājamjābūt suspendētam aerosolā ļoti sīkās daļiņās. Tehniski tas ir ļoti grūti izdarāms, nepieciešamsspeciālas tehniskas iemaņas un iekārtas. Ja šīs sīkās, SLM ierosinātāju daļiņas tiek ieelpotaslielā daudzumā, var attīstīties smaga plaušu infekcija, bet savlaicīga diagnoze un atbilstošaārstēšana parasti glābj dzīvību.I. JA SAŅEMTS AIZDOMĪGS NEATVĒRTS PASTA SŪTĪJUMS (APLOKSNE VAIPAKA):a. Nevienu aizdomīgu pasta sūtījumu nevajag atvērt, kā arī jāizvairās no tā saturasakratīšanas, jāseko, lai sūtījuma saturs nejauši neizbirtu, lai netiktu bojāta aploksnevai iepakojums.b. Ievietojiet pasta sūtījumu plastikāta maisā vai kāda citā iepakojumā, kas novērstusatura iespējamo nokļūšanu apkārtējā vidē.c. Ja Jums nav pieejams šāds iepakojums, ietiniet aploksni vai paciņu jebkurā citāmateriālā, piemēram, papīrā, auduma gabalā utt., un nenoņemiet šo iesaiņojumu.d. Rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.e. Piegādājiet aizdomīgo sūtījumu iesaiņotu, kā aprakstīts iepriekš, reģionālajā videsveselības centrā, tā teritoriālajā daļā vai NVVC (līdzi ņemot personu apliecinošudokumentu) un sniedziet speciālistiem nepieciešamo informāciju. Speciālisti pieņemslēmumu par tālāko rīcību ar šo sūtījumu.Ir šādas pazīmes, kā atpazīt aizdomīgu pasta sūtījumu – eļļaini krāsainitraipi vai īpatnēja smaka, sataustāma pulverveidīga, želejveidīga vaigranulēta viela, uzraksts "Sibīrijas mēris (Anthrax)" vai citi draudošiuzraksti.Informējam, ka aizdomīgus neatvērtus pasta sūtījumus Jūs varat nodot teritoriālajos videsveselības centros, sākot no 22.10.2001. (pirmdiena), darba dienās no plkst. 9.00 līdz17.00 . NVVC kontakttelefons - 7374921.II. JA JŪS ATVĒRĀT PASTA SŪTĪJUMU UN KONSTATĒJĀT, KA TAJĀ ATRODASPULVERVEIDĪGA, ŽELEJVEIDĪGA VAI GRANULĒTA VIELA, JA JŪS PAMANĀT,KA NO NEATVĒRTA PASTA SŪTĪJUMA IZBIRUSI VIELA:a. Necentieties notīrīt pulveri vai citas minētās vielas. Pārklājiet notraipītās virsmas arjebko, kas atrodas pa rokai - papīru, auduma gabalu utt. Un nekādā gadījumānenoņemiet šo pārklāju.b. Informējiet citus cilvēkus, ja tie atrodas šajā telpā, neļaujiet tuvoties un lūdziet viņusatstāt telpu.c. Aizverot logus novērsiet caurvēju, kurš varētu aizpūst nezināmo vielu. Izslēdzietmākslīgo ventilāciju, gaisa kondicionētājus, sildāmierīces. Ja iespējams, aizklājietventilācijas sistēmas lūkas, izmantojot papīru un līmlenti.10

d. Izejiet no telpas un aizveriet durvis, lai nepieļautu citu personu iekļūšanu iespējamipiesārņotajā telpā. Ja iespējams, aizsedziet durvju apakšējo spraugu no ārpuses armitru drānu.e. Centieties pēc iespējas mazāk pieskarties jebkuriem apkārtējiem priekšmetiem, kā arīsejai un apģērbam.f. Ar ziepēm un ūdeni rūpīgi nomazgājiet rokas. Lai nepieļautu vielas nokļūšanu uzsejas, izšņauciet degunu, izskalojiet rīkli un nomazgājiet seju.g. Pārliecinieties, lai citi veiktu analoģisku sanitāro apstrādi.h. Par notikušo ziņojiet pa tālruņiem: 112 vai 01, vai 02.i. Nomazgājieties dušā ar ziepēm, nelietojot dezinficējošus līdzekļus.j. Jāsastāda personu saraksts, kas bijušas kontaktā ar aizdomīgo vielu. Saraksts būsnepieciešams sabiedrības veselības sargājošiem speciālistiem.III. VISPĀRĪGĀS REKOMENDĀCIJAS PASTA SŪTĪJUMU ATVĒRŠANAI.a. Iestādēs un uzņēmumos, kur regulāri saņem lielu korespondences daudzumu,ieteicams sūtījumus atvērt centralizēti, šim mērķim nodrošinot atsevišķu telpu.Personai, kas nodarbojas ar sūtījumu atvēršanu, ieteicams strādāt gumijas cimdos unlietot respiratoru.b. Telpā nav ieteicams turēt vērtīgus priekšmetus, dekoratīvus augus, jo nezināmasizcelsmes vielas konstatēšanas gadījumā, viss telpā esošais tiks pakļauts dezinfekcijaivai iznīcināšanai.c. Nav ieteicams atvērt pasta sūtījumus sabiedriskās vietās - transportā u.tml.d. Sūtījumu atvēršanai ieteicams izmantot šķēres vai papīra nazi, nav ieteicams vienkāršiatplēst sūtījuma aploksni vai iepakojumu, jo tas var veicināt nezināmas vielasizplatīšanos, ja tā atrodas sūtījumā.Izmantotā un rekomendējamā literatūra.1. "Ваш спутник личной безопасности." - Советы женщинам предлагает британскаяорганизация "Антэа - Тpаст." Изд. "Аргуметы и факты". М., 1993.2. Журнал - "Техника молодежи" No 5, 1994.г.3. "Оружие самозащиты."Каталог - справочник. Изд. "Империал," М., 1992.4. O.Joksts. " Ierocis un likums ", Izd. Apgāds "Līdums", Rīga, 1995.5. A.Melnalksnis. "Par šaujamieročiem pašaizsardzībai." Rīga, 2002. 64 lpp.6. Iekšlietu ministrijas laikraksts "Likuma vārdā."7. NVVC preses sekretāre Zane Ontužāne. "Kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgspasta sūtījums." - LR Labklājības ministrija. Nacionālais vides veselības centrs , Rīgā,Klijānu iela 7 , LV - 1012, Tālr. 7379231.8. A.Garonskis. Tava drošība - Tavās rokās. ž. "Mans īpašums", 2003, Nr.4, lpp. 20 - 21.9. R.F.Hjūbers, P.Pols. Pats sev miesas sargs. Kā aizsargāt sevi un savu īpašumu -. Rīga,izd. "Tapals".10. Valsts policijas mājas lapa - www.vp.gov.lvNvvc preses centrs, tālrunis: 7339574; mob.6442452.11

6. Trauksmes izziņošana ārkārtējās situācijasgadījumāPar prognozējamu ārkārtēju situāciju vai tās esamību nepieciešams informēt iedzīvotājus arapziņošanas un trauksmes sistēmas palīdzību, kas pilnībā Rīgā funkcionē kopš 2003.gada, bet,pēc VUGD darbinieku informācijas, visas valsts teritorijā tā tiks ieviesta līdz 2004. gadabeigām.Trauksme tiks izziņota ar radiostaciju un televīzijas palīdzību.Lai iedzīvotāji tiktu informēti par nepieciešamību noklausīties radio un TV diktoru sniegtoinformāciju, veic apziņošanu ar elektrisko sirēnu, policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienesta (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilajām skaļruņu iekārtām, izmantojotvisa veida telefonu, raidstaciju, e-pastu. Ārpilsētas (lauku) apvidos ar stipru skaņu radošasiekārtas palīdzību. Piemēram, lauku apvidos, sitot ar metāla stieni, pa kokā iekārtu čuguna vaitērauda plāksni, stieni.Pa radio un TV diktors informē iedzīvotājus, kas, atkarībā no ārkārtējās situācijas (ĀS) skārtāsteritorijas, var būt saistoša atbilstoši noteiktam reģionam vai visai valstij. Ziņojums saturinformāciju:• kas, kur, kad ir noticis;• notikumu attīstības gaita;• iespējamās sekas;• norādījumi iedzīvotāju rīcībai.Piemēram, diktora balss ziņo:" Uzmanību! Ārkārtējo situāciju vadības centra paziņojums.Avārijas rezultātā š.g. 20.maijā plkst. 730 Jelgavas dzelzceļa mezglā notikusi hlora noplūde.Indīgo vielu mākonis virzās Bauskas rajona virzienā un tā robežu sasniegs ap plkst. 9iem .Visiem Jelgavas un Bauskas rajonu iedzīvotājiem nepieciešams:• sagatavot gāzmaskas (ja tās ir individuālā lietošanā);• ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no agresīvās gāzes ietekmes,īslaicīgi var aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas drāna, caur kuru elpo,aizklājot muti un degunu, jo hlors reaģē ar ūdeni. Polimēru šķiedru, t.s. sintētiskieaudumi, šai gadījumā nav pietiekami efektīvi.• aizvērt logus, durvis, dūmvadus, izslēgt ventilācijas sistēmas;• atstāt ieslēgtus portatīvos radiouztvērējus;• evakuēties uz ēku augšējiem stāviem, sākot no III stāva un augstāk (hlora īpatnējaissvars ir lielāks nekā gaisam). Ja nepieciešamā augstuma celtņu nav, ieteicamsizvietoties tuvumā esošā reljefa paaugstinājumos (pakalni, pauguri, uzrāptiesaugstākos kokos). Nokļūstot hlora saindētā vidē, jācenšas no tās izkļūt dodotiesvirzienā, kas perpendikulārs vēja plūsmas virzienam. Nav ieteicams patverties mežā,īpaši jaunaudzēs.Turpmākā informācija par situāciju un aizsardzības pasākumiem sekos pēc 30 minūtēm."1

Saīsinājumu atšifrējums:CAĀSĀSVOKĀSOKNBSVUGDTVMKMPIeMSatelīts (SAT)civilā aizsardzībaārkārtēja situācijaārkārtējās situācijas valsts operatīvā komisijaārkārtējās situācijas operatīvā komisija (pašvaldības)nacionālie bruņotie spēkivalsts ugunsdzēsības un glābšanas dieneststelevīzijaMinistru kabinetsMinistru PrezidentsIekšlietu ministrijaZemes mākslīgais pavadonis (ZMP)Piezīme: informēju, ka materiāls sekojošām trim shēmām iegūts no VUGD Civilāsaizsardzības pārvaldes 2002.gadā. (R.A.O. piezīme)Shēmās 6.1 un 6.2 attēlots tehniskā izpildījuma mehānisms, kā trauksmes informācija parradušos ĀS tiek paziņota iedzīvotājiem un norādīta to nepieciešamā rīcība šais apstākļos.Shēmā 6.3 attēlots ĀS radītās trauksmes izziņošanas mehānisms, kad kādas katastrofasizraisīto seku rezultātā nedarbojas valsts TV un radio raidītāji. VUGD Centrālā sakaru punktamobilā studija, izmantojot starptautiskos vienošanās aktus, ar ZMP starpniecību spēj strādātautonomā režīmā un informēt iedzīvotājus par ārkārtējo situāciju valstī vai kādā tās reģionā.2

Shēma 6.1.Apziņošanas un trauksmessistēmas shēmaMinistru kabinetsKrīzes kontroles centrsApziņo ĀSVOK, valsts Ārkārtējo situāciju vadības centrsinstitūcijas, dienestus,Ienākošā informācija pa tālr.NBS, citas juridiskas01, 112, faksu, e-pastu, mutiskiun fiziskas personas VUGD (u.c. iespējamiem kanāliem)saskaņā ar sadarbībasCentrālais sakaru punktslīgumiemTrauksmes sirēnu sistēmascentrālā vadības pultsValsts radio, valstsTV, citas radio un TVkomercsabiedrībassaskaņā ar sadarbībaslīgumiemIEKŠLIETU MINISTRIJASRADIOTĪKLS"MOTOROLA Smart Zone"Apziņo ĀSOK valsts unpašvaldības institūcijas,VUGDdienestus, NBS,citasrepublikas pilsētas, rajona struktūrvienības juridiskas un fiziskassakaru punktspersonas saskaņā arsadarbības līgumiemReģionālās, vietējās u.c.TV un radio sabiedrībassaskaņā ar sadarbībaslīgumiemPolicijasVUGD, NBSmobīlās skaļruņuiekārtasSirēnas apdzīvotās vietāsIEDZĪVOTĀJI3

Shēma 6.2.Iedzīvotāju apziņošanas un trauksmessirēnu sistēmas darbības shēmaRepublikas pilsētas un rajonapilsētas apdzīvotā teritorijaTrauksmessirēnaIeM radiotīkla MOTOROLA Smart Zoneiekārta: radiostacijaSirēnas vadībasMOTOROLAkontrolieris, barošanasiekārta, akumulatoriu. tml.VUGD Centrālais sakarupunktsMOTOROLAVietējā palaišanaRadiostacijaBarošana noelektrotīkla220 V 50 HzSistēmas galvenais datorsDigitālais dekoders4

Shēma 6.3.Trauksmes izziņošana situācijās, kad valsts radio un TVnedarbojas un jāizmanto mobilās studijas palīdzībaZMPSAT uztvērēja apzīmējumsDundagaValmieraRīgasTV tornisZaķusalāVentspilsKuldīgaCesvaineRēzekneLiepājaSAT raidītājsRadionamsDaugavpilsMobilā studijaVar strādāt autonomārežīmāVUGD Centrālaissakaru punktsPaziņojuma teksts iedzīvotājiem5

7. Dabas stihiju izraisītās ārkārtējās situācijasLatvijā iespējamās dabas stihiskās nelaimes:• vētras, viesuļvētras, virpuļviesuļi;• plūdi;• masveidīgas ugunsnelaimes - mežu un kūdras purvu degšana;• cilvēku izraisīti lauku (kūlas) ugunsgrēki;• sniega sanesumi, sniega vētras, stiprs sals, apledojumi.7.1 Viesuļvētra(Tabula 7.1.)Vēja vidējais 1 ātrums un raksturojums atbilstoši Boforta ballu sistēmaiBalles m/s km/h Vēja raksturojums0 < 0,02 < 0,7 Bezvējš1 1,0 3,5 Ļoti lēns2 2,5 9,0 Lēns3 4.0 16,0 Viegls4 7,0 24,0 Mērens5 9,5 34,0 Mēreni stiprs6 12,0 44,0 Stiprs7 15,0 55,0 Ļoti stiprs8 19,0 68,0 Vētrains9 23,0 81,0 Vētra10 26,0 95,0 Stipra vētra11 31,0 110 Ļoti stipra vētra12 > 33,0 >120 Viesuļvētra 2Ja viesuļvētra plosās Latvijā:( visi aprēķini izdarīti un attiecināti gadījumiem, ja viesuļvētra pārvietojas pāri Latvijai)• 1 st. izdalītā enerģija līdzinās 36 ūdeņraža bumbu summārajai jaudai, ja katraino tām ir 1 MT trotila ekvivalents.• Gaisa spiediens perpendikulāri vēja virzienam ir vairāki 100ti kg/m2.• Vienā dienā (24 st.) izdalītā enerģija pietiktu, lai apgādātu ASV arelektroenerģiju pusgadu. Labi, ka tā nenotiek (R.A.O. piez.).Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai izdevīgs šīs stihiskās nelaimes rašanās cēloņiem.Atmosfēras spiedienu biežas izmaiņas. Bieži saskaras dažādu gaisa masu pārvietošanāsrobežvirsmas ar atšķirīgām temperatūrām un spiedieniem. Visbiežāk viesuļvētras Latvijāsastopamas rudenī - no oktobra līdz novembra vidum, bet pēdējos gados šī parādība irnovērota arī citos gada laikos. Tā, piemēram, 2002.gada 04.jūlijā viesuļvētra kombinācijā ar1) Orģinālajā Boforta ballu sistēmas tabulā vēju raksturojošie ātrumi ir noteiktos intervālos ( no ... līdz).Vienkāršības labad, šai tabulā uzrādīti šo ātruma intervālu vidējie matemātiskie lielumi.2) 120 km/h ir minimālais Viesuļvētras pārvietošanās ātrums. Tās ātrums var būt ievērojami lielāks. Piemēram,100m/s vai ∼ 300km/h. Tad viesuļvētra tiek saukta par Orkānu.1

virpuļviesuli pārvietoja ievērojamas gaisa masas sākot no valsts rietumdaļas un šķērsojaLatvijas centrālos rajonus ziemeļu virzienā, aiz sevis atstājot lielus postījumus.Pēdējā vislielākā viesuļvētra Latvijas teritorijā plosījās 1969. gada 02. novembrī. Tā radās pieSkotijas salām, šķērsoja Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju, Latviju un beidza savu ceļuSelahardas rajonā (Krievijā), kopumā noskrienot 4700 km ar ātrumu līdz 40 m/s.Drošības pasākumi, saņemot informāciju par viesuļvētras tuvošanos:• aizvērt ēku logus, durvis, lūkas;• apdzēst ugunskurus un uguni kurtuvēs, krāsnīs;• iespējamās vietās atvienot elektropievada līnijas;• noslēgt cauruļvadus pa kuriem plūst viegli uzliesmojošas vielas (dabas gāze, naftasprodukti);• nostiprināt ēku nedrošo konstrukciju vietas; (kārtīgs saimnieks gan negaida viesuļvētru,bet šādu pasākumu veic savlaicīgi R.A.O.)• lopus sadzīt kūtīs.Drošības pasākumi viesuļvētras laikā:• atstāt ieslēgtus portatīvos radiouztvērējus ar autonomu elektroenerģijas barošanas avotu,jo iespējama elektriskās strāvas padeves pārtraukšana tās tīklos;• atrasties dzīvojamo ēku apakšējā vai pagrabstāvā;• netuvoties logiem, lai neiegūtu savainojumus ar stiklu šķembām;• neiziet no telpām, ja vējš pierimis, jo pēkšņas brāzmas var atkārtoties.Atrodoties atklātā laukā vai mežā:• nogulties, cieši pieplokot pie zemes, (vislabāk bedrē vai grāvī);• atrodoties mežā, censties paslēpties un nogulties jaunaudzē, krūmājā, kuru tuvumā navlieli koki.7.2 Virpuļviesulis• Gaisa spirālveida (virpuļa) kustība, kuras vidējais pārvietošanās ātrums centrā irrobežās 200 - 300 m/s. Maina pārvietošanās virzienu. Gaisā no pietiekami lielaattāluma redzams putekļu stabs, iespējams, ka dzirdama šņākoņa. Iespējams, kasavlaicīgi šī šņākoņa nav saklausāma, jo, kā zināms, tad skaņas izplatīšanās ātrums gaisāir 330 m/s. Pa gabalu ieraugāms tikai pārvietojamies putekļu spirālveida stabu.• Virpuļviesulis rodas pēkšņi virs sauszemes vai ūdens krātuves. Tas var rasties ganciklona, gan anticiklona laikā. Rašanās cēloņi pilnībā nav izpētīti.• Pa gaisu spēj pārvietot smagus ķermeņus un priekšmetus.• Drošības pasākums atrodoties atklātā laukā:• nogulties, pieplokot pie zemes, vai ieplakā, grāvī.No preses slejām:• pie Dundagas virpuļviesulis apgāzis smago kāpurķēžu traktoru;• virpuļviesulis pacēlis gaisā teļu ganāmpulku un pēc kāda laika no tā atbrīvojies - teļinokrituši zemē, traumēti;2

• kādā zivjaudzētavas dīķu kaskādē, virpuļviesulis pacēlis gaisā un pārvietojis vienadīķa ūdens masu ar visām zivīm - kaut kur tālāk mežā "nolijis zivju lietus".7.3 Dabas stihiskās nelaimes ziemas gadalaikāSniega vētras - biežāk rodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Veicamie drošības pasākumi irgluži tādi paši kā viesuļvētru gadījumos citos gadalaikos. Sniega vētras rada sniegasanesumus - aizputināti ceļu posmi, blīvi sniega sanesumi pie ēku sienām, kas var apdraudētceltņu konstrukciju mehānisko izturību.Pasākumi pēc sniega vētras:• ar lāpstām jāatrok aizputinātās vietas;• jāatbrīvo ieputinātie transporta līdzekļi;• jāsakārto ceļu braucamās daļas.Apledojumi (atkalas). Šī parādība rodas atmosfēras spiediena strauju izmaiņu rezultātā, kurupavadoņi parasti ir krasas gaisa temperatūras izmaiņas.Ja ilgāku laiku pieturējies kailsals, kam seko klimatiskās izmaiņas - sāk līt lietus vai slapjšsniegs, nokrišņi uz zemes un ceļu braucamajām daļām veido apledojumu - atkalu. Vai arī -lijis lietus, bet notiek strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Apledojumi, kas izveidojasuz laukiem un rada ledus kārtiņu sniega virspusē, veido, t.s. sērsnu. Sērsna saskarē ar cilvēkaatkailinātu ķermeņa daļu rada grieztas brūces. Sniegiem bagātas ziemas apstākļos, sērsna varievainot dzīvniekus un aizkavēt to pārvietošanās iespējas.Par braucamo ceļu atbrīvošanu no atkalas, jārūpējas pašvaldībām, izkaisot uz tiem smiltismaisījumā ar nātrija un kālija hlorīdiem. Braucot ziemas apstākļos ar automašīnu, ieteicamsvest līdz maisiņu ar sausām smiltīm un lāpstu. Šī rekomendācija gan nav domāta, lai pretotosatkalai, bet gan tāpēc, lai vieglāk izkļūtu no situācijas, kad nokļūst sniega kupenas gūstā.Īpaša uzmanība jāvelta, ja apledojuši ir koku zari. Ledus slānis ir biezs un smags. Nepalīdzotkokiem, to zari var nolūzt. Sevišķi svarīgi, ja tādi koku zari spēj bojāt elektropārvades līnijas.Ļoti nozīmīgi ir atbrīvot elektropārvades līniju vadus no apledojuma kārtas. Šis darbs irnepieciešams, bet prasa, lai tiku ievēroti personīgās drošības pasākumi:• jāuzmanās, lai laicīgi ievērotu un netuvotos pārrautam vadam, tādejādi izslēdzotiespēju nokļūt "soļa sprieguma" ietekmes zonā;• vēlams, lai elektriskās strāvas līnija tiktu atslēgta no strāvas padeves;• elektrolīnija jāatbrīvo no smagā ledus slāņa, vēlams rīkoties tā, lai darbības rezultātānepārrautu vadus. Šo darbu veic ar kāšu (ķekšu) palīdzību.Iespējamie plūdu rašanās cēloņi:7.4 Plūdi• vētras laikā un ilgstoša, stipra lietus rezultātā;• ūdenskrātuvju aizsargdambju pārrāvumi;• strauja temperatūras celšanās pavasarī, kas izraisa intensīvu sniega kušanu un palus;• ledus sastrēgumi upēs.3

Plūdu radītie postījumi ir atkarīgi no appludinātās teritorijas reljefa. Pavasara plūdi vai todraudi Daugavā Jēkabpils apvidū, Gaujā, īpaši Carnikavas apkārtnē. Augšpus mākslīgiveidotām ūdenskrātuvēm (Pļaviņu HES, Rīgas HES) veidojas blīvi ledus sastrēgumi pat līdzupes gultnei. Raksturīgi bija plūdi 1995.g. pavasarī Ogres upeslejastecē, kā cēlonis - Rīgas HES ūdenskrātuve. Pirms tās radīšanas šai Ogres apvidū pavasarapali bija reta parādība. Jāpiebilst, ka VUGD darbinieki sistemātiski seko upju ūdens līmeņaizmaiņām un prognozē plūdu rašanās varbūtību.Vētras laikā no jūras upju lejuptecēs tiek sadzīts liels ūdens daudzums, kas izraisa plūduveidošanos. Tā, piemēram, minētā vētra 1969.g. 2. novembrī, appludināja Kundziņsalu undažus citus Rīgas rajonus. Ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas pacēlās par 244 cm virs normālā.Tas bija pats augstākais kopš 1872. gada, kad Latvijā sāka hidroģeoloģiskos novērojumus.Līdz plūdu sākumam vai arī, ja ūdens līmenis lēni, bet nepārtraukti ceļas iedzīvotājus evakuēar autotransportu, dzelzceļa transportu, dažāda veida ūdens transportlīdzekļiem (laivām,plostiem, kuteriem), helikopteriem, kājām un izmetina šīs dabas stihijas neapdraudētā vietā.Mājdzīvniekus evakuē pa neappludinātām vietām. Vairumā gadījumos, ledus ūdenstilpnēsvisintensīvāk kūst vēlā pēcpusdienā vai nakts pirmajās stundās, līdz ar to, upēs palielināsstraumes un ledus pārvietošanās intensitāte, kā rezultātā iespējama ledus sablīvējumi. Šādiledus sablīvējumi var rasties spontāni, neprognozējami. Tādos gadījumos upē, augšpussablīvējuma, ūdens līmenis strauji ceļas un, kā saka, "upe iziet no krastiem", pa sauszemipārvietojas ūdens valnis, kas īsā laikā appludina ievērojami lielu teritoriju. Tāpēc … naktīpamostoties, iespējams sajust, ka matracis zem jums ir slapjš, bet izkāpjot no guļvietas, kājasgandrīz līdz ceļiem ir ūdenī … radušies plūdi. Daudzos gadījumos (izņēmumi minētās HES),ledus sastrēgumu izraisītie plūdi strauji appludina apkārtni, bet jau drīz (pēc pāris stundām)upes ūdens pārrauj aizsprostojumu un, līdzīgi kā izplūdes gadījumā, appludinātie apgabali tiekatbrīvoti no ūdens. Staigājot pa tīrumiem, iespējams salasīt zivis. Strauji ir cēlies ūdenslīmenis upē, kas rada pirmā stāva dzīvokļu vai vienstāvu lauku māju appludināšanu. Naviespējams prognozēt, cik augsti un ātri celsies ūdens dzīvojamā telpā. Izmantojot jebkurulīdzekli, jānokļūst uz jumta. Svīstot rīta gaismai, jāmāj ar baltu palagu un jāsauc pēcpalīdzības, lai kāds atbrauktu ar laivu, "noceltu jūs no jumta" un evakuētu.Atstājot dzīvokli (māju), iedzīvotājiem obligāti:• jāatslēdz elektrība, gāze, ūdens;• jānodzēš uguns krāsnīs;• iedzīves mantas, kas ir pārvietojamas, jānogādā augšējos stāvos, ja tādi ir, vai bēniņos.Evakuējoties jāņem līdzi:• personību apliecinoši dokumenti;• nauda un vērtslietas;• atbilstošs gada laikam apģērbs (vēlama neliela rezerve);• neliels pārtikas un dzeramā ūdens krājums.Ja evakuācija tiek realizēta, pārvietojoties ar kājām, pārgājiena laikā vēlams doties grupās.Nepieciešamības gadījumā šķērsojot ūdens appludinātās vietas, tās nedrīkst būt dziļākas par 1m,. Automašīnas, atkarībā no tā vai tās ir vieglās vai kravas, drīkst šķērsot appludinātu vietu,ja ūdens tajā ir 0,6 - 1,2 m dziļš. Jābrauc neapstājoties ar I pārnesumu. Pēc izkļūšanassausumā, neapstājoties, vairākkārt jāpiebremzē, lai izžāvētu bremžu klučus.4

Ūdenskrātuves dambja pārrāvums.Ūdenskrātuves (HES vai dzirnavu) dambja pārrāvuma primārie cēloņi var būt - ilgstoši lietivai pavasara palu ūdeņi. Ūdens līmenis ūdenskrātuvē ceļas un sasniedz kritisku augstumu, kadūdens sāk plūst pāri dambja augšējai malai. Šāda parādība nav īpaši bīstama un vairumāgadījumos pastāv iespēja ūdenskrātuves līmeni regulēt ar, t.s. slūžu palīdzību.Reālas briesmas rada defekti dambja konstrukcijā, kas ir konstruktoru vai celtnieku darbakļūdu rezultāts, kā arī dambja novecošanās - ilgstošas darbības rezultātā. Dambja pārrāvumiparasti nesākas tā augšdaļā, bet gan apakšdaļā, tā pamatnē.Sākotnēji ūdens izlauž sev ceļu dambja apakšdaļā, kur parādās pavisam neliela tērcīte.Ūdenskrātuves lielās ūdens masas spiediena ietekmē, sākotnējā tērcīte strauji paplašinās.Visai drīz pa šo ceļu laužas uz āru liela ūdens masa un daļa dambja sabrūk, atbrīvojot ceļuūdenim. Liela ūdensmasa laužas ārā no aizsprosta un īsā laikā appludina plašas teritorijas. Intensīva pārrāvumasākotnējā stadijā no dambja izplūst ūdens, pārvietojoties augsta viļņa veidā, kas nes sev līdzlielu enerģijas uzkrājumu. Tas savas pārvietošanās ceļā veic lielus materiālus zaudējumus.Pagājušā gadsimta 90-to gadu beigās, ilgstošas lietavas Cēsu rajonā bija par cēloni Vaivesupes dzirnavu dambja pārrāvumam, kā rezultātā radās lieli materiālie zaudējumiiedzīvotājiem, tika bojāts Vidzemes šosejas posms un sagrauts dzelzceļa uzbērums netālu noĀraišu stacijas.Veikti aprēķini, kas notiktu, ja rastos dambja pārrāvums Rīgas HES. Prognozē, ka Rīgasvirzienā pārvietotos 3 - 6 metrus augsts ūdens vilnis. Grūti iedomāties, kā šo ūdens masastriecienu uztvertu Ķengaragā, ≈ 30 gadus vecais bloku māju komplekss, kas pirmais saņemtutriecienu. Pēc šī viļņa aizplūšanas Vecrīgas ielu braucamās daļas atrastos 1m zem ūdens.7.5 Masveida mežu, purvu un lauku ugunsgrēkiMežu un lauku masveida ugunsgrēki sausā un vējainā laikā spēj aptvert plašas teritorijas.Masveida ugunsgrēkus izraisa:Pērkona negaisi 8%Dzelzceļa un auto transports 5%Sausas zāles (kūlas) dedzināšana pavasarī 10%Uzņēmumu vainas dēļ 18%Iedzīvotāju neuzmanības un ļaunprātības dēļ 59%Iedzīvotāju tiešas vai netiešas vainas dēļ - kopā: 92%2002.gadā mežu un kūdras purvu ugunsgrēki sasniedza savdabīgu "rekordu" - aptuveni 150oficiāli reģistrētas ugunsnelaimes.Galvenais uzdevums mežu un purvu degšanas gadījumos ir, pārtraukt degšanu, vai samazinātdegšanas (uguns izplatīšanās) ātrumu tā galvenajos virzienos.5

Lai organizētu meža ugunsgrēku dzēšanu, jāveic izlūkošana un jānosaka:• ugunsgrēka veids;• ugunsgrēka platība, degšanas ātrums, uguns un dūmu izplatīšanās virziens;• ūdens iegūšanas vietas un piekļūšana pie tām;• dabīgās ugunsgrēka izplatīšanās pārtraukumu vietas (ceļi, grāvji, upes u.c.);• vietas, kur augsne satur kūdru, skujkoku jaunaudzes.Masveida ugunsgrēku klasifikācijas principiālā shēmaVainaguguns(VIRSZEMES)Skrejuguns(AUGŠĒJIE)Zemdega(APAKŠZEMES)Skrejuguns (VIRSZEMES) - uguns izplatās (skujkoku mežā) pa zemesvirskārtu, skujām, čiekuriem, sūnu, pamežu - krūmājiem.Vainaguguns(AUGŠĒJAIS)- uguns aptver koku vainagus (zarus, lapas,skujas).Zemdegas (APAKŠZEMES) - uguns izplatās degošā materiāla (kūdras)biezumā, kas pilnīgi vai daļēji sadeg līdz minerālslānim.Pēc uguns izplatīšanās ātruma šī veida ugunsgrēki klasificējas kā - vāji, vidēji, spēcīgi.UGUNSGRĒKA UGUNS IZPLATĪŠANĀS ĀTRUMSVEIDS VĀJI VIDĒJI SPĒCĪGISkrejuguns Līdz 1 m/min Līdz 3 m/min Līdz 3 m/min unvairākVainaguguns Līdz 3 m/min Līdz 100 m/min līdz100 m/min unvairākZemdega Biezums līdz 25 cm Biezums līdz 50 cm Biezums līdz 50 cmun vairāk6

Degoša meža principiālā shēmaPretuguns joslaUguns fronteVējavirziensKreisā apmale(Kreisais flangs)IZDEDZISMEŽSLabā apmale(Labais flangs)Aizmugure• Skrejuguns pārvietošanās stipra vēja ( 12 m/s ) ietekmē sasniedz ātrumu - līdz 1,0km/h.• Vaiņaguguns izplatīšanas ātrums stipra vēja laikā līdz 24 km/h.• Fiziski normāli attīstīta cilvēka vidējais skriešanas ātrums ir ≈ 16 km/h.Visbiežāk sausā laikā deg skuju koku meži. Šie koki satur ievērojamu daudzumu vielas -terpēnus, kas ir gaistoši un ātri uzliesmo.Skrejuguns dzēšanaVaiņagugunsgrēki un zemdegas vienmēr ir saistīti ar skrejuguns esamību.Vāji ugungrēki, kas tikko kā sākušies un deg neliela platība, tiek dzēsti:• apberot ar smiltīm;• dzēšanai izmanto zarus (meijas);• degošās vietas aplej ar ūdeni;• norok zemes virskārtu līdz minerālgruntij.Ja dzēšanai izmanto meijas, to vēzieni jāizdara virzienā no ugunsgrēka apmales uz centru, laisamazinātu iespēju rasties jauniem uguns perēkļiem.7

Ja ugunsgrēks izplatījies lielākā platībā, uguns skarto teritoriju dzēš no visām pusēm, katramugunsnelaimes likvidēšanas dalībniekam iedalot savu dzēšanas sektoru. Ja iespējams,darbiniekus sadala trīs grupās, tad divām no tām jābūt galvenajām grupām, kas dzēšanu veicno sānu flangiem, trešā skaitliski mazākā grupa, uzmana ugunsgrēka aizmuguri. Dzēšanu varveikt arī tikai no viena flanga, ja otrā flangē ir pietiekams dabisks uguns pārtraukšanasšķērslis (upes vai ezera krasts, meža masīva mala u.tml.). Pārgrupēšana atkarīga no vējavirziena maiņas.Vidēju ugunsgrēku dzēšanai izmanto ūdeni un ķīmiskas vielas, kā arī izveidojot pretuguns(norobežojošas) joslas. Šo joslu veidošanu sauc par atdedzināšanu.Spēcīgu ugunsgrēku lokalizēšanai veido pretuguns joslas ar dažādas tehnikas palīdzību(buldozeri, traktori u.c.). Darbus šo joslu izveidošanai veic grupās, ar mērķi maksimālisamazināt ugunsgrēka skārto teritoriju un neļaujot liesmām izplatīties aiz šīm joslām.Vainaguguns (augšējo) dzēšana• Vājas vainagugunis tiek dzēstas pārsvarā ar ūdeni (pielietojot motorsūkņus, autocisternasvai arī izlejot ūdeni no helikopteriem).• Vidējas un spēcīgas, atdedzinot pretuguns joslu vismaz 100 m uguns frontes priekšā.Atdedzināšana - pretuguns vai norobežojošās joslas radīšana• tas ir organizēts un ļoti kontrolēts pasākums, kad galvenās ugunsgrēka frontes priekšāizdedzina joslu, kas aizkavē ugunnelaimes izplatīšanos;• ievēro reljefa īpatnības, raksturu (upes, ezeri, ceļi, stigas u.c.);• veic pievakarē vai agri no rīta, kad pierimis vējš;• atdedzināšanas joslu norobežo ar uzartu zemes kārtu, izcirstu stigu;• to aplaista ar ūdeni, virsmas aktīvu ķimikāliju saturošiem šķīdumiem.Zemdegas dzēšana (kūdras purvu ugunsgrēki)• ar rokām vai tehnikas palīdzību apkārt degošai teritorijai izrok grāvjus, kurus piepilda arūdeni;• atkarībā no tā, cik dziļš ir degošais kūdras slānis, aplaista ar ūdeni no cisternām;• īpaši jāievēro drošības pasākumi.Purvs ir aizaudzis ezers, kurā ir bijuši sēkļi, padziļinājumi un bedres.Purvos augušās priedītes un bērziņi veido sakņu slāni, kas, ne vienmēr pēc apakšzemes kūdrasslāņa izdegšanas, iebrūk un veido saskatāmu bedri. Ja, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus,nepieciešamības dēļ jādodas tālāk purva vidienē, jāiet diviem cilvēkiem virves 3 - 4 m garāsasaitē, turot rokā garus kokus ar kuriem pārliecinās vai iešanas maršrutā nav sastopamasizdegušas bedres. Ja neeksistē šīs sasaites, pastāv iespēja, ka cilvēks iekrīt šādā bedrē, bez citupalīdzības no tās nespēj izkļūt un aiziet bojā. Līdzīgi, veicot dzēšanas darbus, bedrē iekritiskāpurķēžu traktors un bojā aizgājis tā vadītājs. Degšana var turpināties vairākus gadus, līdzauksta un sniegota ziema to nodzēš.8

7.6 Lauku ugunsgrēkiIepriekšējā (pērnā) gada nokaltušās zāles (kūlas) ugunsgrēki, kurus rada paši cilvēki. Jaugunsgrēks aptver lielu teritoriju, tā izplatīšanās ātrums stipra vēja laikā var būt 15 - 20 km/h.Dzēšanas veidi - apdzēš apmales ar meijām, veic atdedzināšanu, uguns frontes priekšā uzar 10- 20 m platas joslas.Katru pavasari lauku ugunsgrēki izposta zemes faunu un aizdedzina šķūņus, dzīvojamās ēkas.Iepriekšējā gada zāli (kūlu) dedzināt ar likumu ir AIZLIEGTS!Literatūra1. Fety & Waste Programs.- Fire Safety.- Offise of Environmental Health & Safety.University of Virginia. 1996.2. MEŽA UGUNSGRĒKU DZĒŠANA. - Metodiskie norādījumi.- Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienests. Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas pārvalde. Rīga, 2000.gads.9

8. VUGD statistika par 2000.gaduRīgā Rajonos Kopā Izglābti cilvēkiCSN seku likvidācija 73 204 277 138Ķīmiskās avārijas 20 46 66 0Glābšanas darbi uzūdens31 31 62 34Sprādzienu sekulikvidācija7 4 11 0Palīdzība policijai 260 226 486 0Palīdzība iedzīvotājiem 447 380 827 0Tehniskā palīdzība 132 281 413 0Ūdens atsūknēšana 5 139 144 0Cilvēku glābšanasdarbi14 9 23 15Kopā: 989 1320 2309 187Atskaites pa mēnešiemJanvārisMartsMaijsJūlijsSeptembrisNovembris2000FebruārisAprīlisJūnijsAugustsOktobrisDecembrisUgunsgrēki un to sekas pa mēnešiem1999 2000MēnesisUgnsgr. Zaud. Bojā t.sk Ciet. t.sk. Ugnsgr. Zaud. Bojā t.sk. Ciet. t.sk.sk.gāj. bērnibērni sk.gāj. bērnibērniJanvāris 420 116111 28 0 10 0 442 411324 22 4 14 2Februāris 345 133374 29 0 11 0 450 500498 29 3 18 0Marts 515 99338 19 0 24 1 945 127250 22 1 16 5Aprīlis 1394 221432 16 2 20 1 1152 196760 21 0 14 1Maijs 876 254661 12 0 18 1 1129 616076 23 0 12 1Jūnijs 612 314264 2 0 15 1 693 293600 14 0 12 1Jūlijs 718 256046 16 2 4 0 371 79323 6 0 10 1Augusts 743 135850 15 0 11 1 346 110298 3 0 4 0Septembris 653 402845 18 0 15 1 484 228553 19 0 6 0Oktobris 450 167246 20 1 15 2 613 115737 15 0 16 1Novembris 497 153740 43 4 14 2 457 674852 20 1 7 0Decembris 426 112791 46 0 15 2 472 205752 46 1 26 2KOPĀ 7649 2367698 264 9 172 11 7554 3605023 240 10 155 141

8.1 Ugunsgrēku vēsture Latvijā(Informācija iegūta no raksta laikrakstā “Diena”,kas publicēts 2004.gada februārī)•Pirmais lielais ugunsgrēks Rīgā noticis 1215.gadā.Tajā pilnīgi izdegusi vācukolonistu apmetnes koka apbūve, kas atbrīvoja vietu Rīgas Doma celtniecībai.•Vērienīgi ugunsgrēki 17. gs. beigās radījuši visievērojamākās pārmaiņas Rīgasdzīvojamo namu arhitektūrā. Ugunsgrēks 1677. gadā iznīcināja 250 mājas, bet 1689.gadā plašs ugunsgrēks gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētas apbūvi starp veco cietokšņamūri un jauno nocietinājumu līniju. Tas ļāva nevis pārbūvēt jau esošās mājas, bet celtjaunas, piemērojoties jaunajiem strāvojumiem Eiropas arhitektūrā.•Latvijas vislielākie ugunsgrēki bijuši tieši Rīgā: 1547. gada 21. maijā nodega pusepilsētas un Domu baznīcas tornis. 1567.gada 23.jūlijā nodega ¾ pilsētas. Plašsugunsgrēks Rīgu skāra arī 1677. gada 21. maijā – tas sākās no Pulvertorņa unizplatījās līdz pat 13. janvāra ielai, iznīcinot arī Pētera un Jāņa baznīcas. 1689.gada23.jūlijā atkal nodega apmēram ¾ pilsētas. Savukārt 1721.gada 21. maijā zibensiespēra atjaunotajā Pētera baznīcas tornī, kas degdams nogāzās un Grēcinieku ielāaizdedzināja vēl sešas mājas.•1938. gada 11. jūnijā gandrīz 14 stundas dega Ludzas senākais rajons. Ugunsgrēkānodega simtiem māju, vairākas baznīcas un policijas ēka. Dzirksteles pārskrējušaspāri Odu kalnam un aizdedzinājušas mājas arī otrā Ludzas ezera krastā. 1938. gadavasarā liels ugunsgrēks izcēlās arī Krāslavā, kur nodega kopumā 32 dzīvojamās mājasar saimniecības ēkām un piebūvēm. Nedaudz vēlāk – 1940. gada 5. jūlijā – Alūksnēnodega gandrīz 300 ēkas.•Visplašākie meža ugunsgrēki reģistrēti 1963. gadā, kad 1490 ugunsgrēkos Latvijāizdega 12 013 ha meža. Vislielākais meža ugunsgrēku skaits bija 1992. gadā, kad tikareģistrēti 1510 meža ugunsgrēki. Vislielākais meža ugunsgrēks bija laikā no 1974.gada 30. aprīļa līdz 6. maijam, kad dega 2311 ha liela platība, no tiem 2194 ha meža.•Uguns visbiežāk skārtā māja Latvijā atrodas Rīgā, Sarkandaugavā, Patversmes ielā3. Laikā no 1995. gada līdz 1997. gada 27. aprīlim tā degusi 40 reižu.

9. Ugunsnelaimju preventīvie pasākumi un rīcībasadzīves ugunsgrēku apstākļos.Ugunsgrēka gadījumos zvanīt pa telef. 01 vai 112!Ugunsnelaimju izraisītāju cēloņi var būt visdažādākie:• bojāta elektroiekārtas strāvas vadu instalācija;• pārslogoti elektrotīkli;• bez uzraudzības atstātas elektriskās sildierīces, gludekļi u.c.;• nevīžīgi nomesti, nenodzēsti izsmēķu gali;• neuzmanīga rīcība ar viegli uzliesmojošiem, gaistošiem šķidrumiem;• neuzmanīga rīcība ar atklātu uguns liesmu;• savlaicīgi neiztīrīti dūmvadi;• sadzīvē lietotās deggāzes noplūdes;• bērnu rotaļas ar uguni vai sadzīvē lietojamām elektriskās strāvas ierīcēm;• u.c.Lietojot šķidros naftas pārstrādes produktus, nedrīkst:• Uzglabāt, vēl bīstamāk - pārvadāt transporta līdzeklī benzīnu, dīzeļdegvielu(solāreļļu), kas iepildīta plastmasas kannā, tvertnē.• Iepildīt degvielu transportlīdzekļa tvertnē vai arī, pārliet to no vienas tvertnes citā,izmantojot piltuves, kas izgatavotas no plastmasas.Minēto pasākumu veikšanai atļauts lietot vienīgi metāla kannas, tvertnes, piltuves!Nav iespējams apgalvot, ka ikvienā šī drošības pasākuma neizpildīšanas gadījumā sekosnaftas pārstrādes šķidro produktu tvaiku eksplozija ar visām no tā izrietošām sekām.Minēto naftas produktu molekulu berzes rezultātā uz plastmasas izstrādājuma virsmas rodaselektrostatiskais lauks. Nav iespējams prognozēt kad, pie kādiem apstākļiem šiselektrostatiskais lauks izlādēsies ar dzirksteles starpniecību…Naftas pārstrādes šķidru produktu dzēšanas rekomendācijas to aizdegšanāsapstākļos• Nedrīkst!Benzīna, dīzeļdegvielas, šķidru smēreļļu aizdegšanās apstākļos ugunsnelaimi nedrīkstlikvidēt ar ūdeni! Minēto naftas produktu īpatnējais svars ir mazāks nekā ūdenim (kā saka,tie ir vieglāki par ūdeni). Degošā masa "uzpeld" virspusē un tās laukums palielinās, radotugunsnelaimes izplatīšanos.Uguns likvidēšanas nolūkos, degošo laukumu nedrīkst pārklāt ar sintētiskiem audumiem.Tie labi kūst, deg un pastāv iespēja iegūt apdegumu traumas pašam ugunsnelaimeslikvidētājam.1

• Drīkst!Atkarībā no uguns aptverošā laukuma un atrašanās vietas - telpās, garāžā vai ārpus tām.• ja degošais laukums ir relatīvi neliels, to pārsedz ar vilnas segu vai (ar eļļāmnepiesātinātu) biezu brezenta audumu;• dzēšanai var izmantot ogļskābās gāzes (CO 2 ) ugunsdzēšamo balonu;• automašīnas komplektācijā esošo pulvera ugunsdzēšamo balonu;• smiltis.Sadzīvē izmantojamās deggāzes noplūdes gadījumos telpās…Saimnieciskām vajadzībām lieto divu veidu deggāzes:• T.s. dabas gāzi - metānu, ko parasti pie ēkām pieslēdz centralizēti pa cauruļvadiem,kas nokrāsoti dzeltenā krāsā. Metāns ir vieglāks par gaisu. Tam nepiemīt nekādsaromāts (smaka).• T.s. "balona gāzi" - šķidra propāna un butāna maisījumu, kas iepildīts zemspiediena, šim nolūkam domātos, īpašos gāzu balonos. Propāns un butāns gāzveidaagregātstāvoklī ir smagāks par gaisu. Tiem nepiemīt nekāds aromāts (smaka).Aizliegts pārliecināties par "balonu gāzes" hermētisku pieslēgumu pie gāzes plīts, izmantojotatklātu degoša sērkociņa liesmu. Šo pārbaudi var veikt ar ziepju ūdens palīdzību.Tā kā minētajām gāzēm nepiemīt aromāts, lai konstatētu to noplūdes varbūtību, tām pievieno,cilvēka veselībai nekaitīgu gāzi, kurai piemīt specifisks aromāts (smaka) un, ienākuši telpā,kur notikusi deggāzes noplūde, mēs sakām: "Ož pēc gāzes!"AIZLIEGTS ieslēgt vai atslēgt jebkuru elektriskās strāvas padeves slēdzi ikvienā dzīvokļatelpā!Ārkārtējas nepieciešamības apstākļos atļauts izmantot elektrisko kabatas lukturīti.Ieslēdzot vai atslēdzot elektriskās strāvas slēdzi, tā kontaktu savienošanās vai atvienošanāsbrīdī starp tiem rodas neliela dzirkstelīte, kas ikdienas normālos apstākļos problēmas nerada,bet, ja deggāze telpā, attiecībā pret gaisu ir, t.s. kritiskās koncentrācijas robežās, tiekierosināta eksplozija.Jāpārtrauc deggāzes noplūde. Telpas jāizvēdina.Nepieciešams iegaumēt, ka dabas gāzi - metānu, kas vieglāks par gaisu, izvēdināt nodzīvojamām telpām ir viegli. Savukārt, propāna un butāna maisījums, kas ir smagāks pargaisu, var radīt sarežģītākas problēmas. Ja deggāzes noplūde notikusi daudzstāvu dzīvojamāēkā, jābrīdina apakšējo stāvu iedzīvotāji, lai tie neieslēgtu vai neatslēgtu elektriskās strāvasslēdžus un izvēdinātu telpas.Nereti zem vienstāvu privātajām mājām ir izbūvēti pagrabi, kuros, reizēm, var iekļūt, paceļotvāku, piemēram, virtuvē. Nepieciešams panākt, lai arī šie pagrabi tiktu izvēdināti. Minētaisattiecināms arī, runājot par daudzstāvu dzīvojamo ēku pagrabiem. Ja par to neparūpējamies,izvēdinot mājas dzīvojamās telpas, faktiski atrodamies virs "bumbas".2

Aizdedzies mājas dūmvadsŠāda ugunsnelaime, kad aizdegas dūmvads līdz liesmas paceļas augšup pa mājas skursteņaatveri, visbiežāk sastopamas aukstu klimatisko apstākļu laikā, īpaši vienstāvu privātmājām unlauku mājām. To cēlonis, galvenokārt, mēdz būt īpašnieku savlaicīga neizdarība, kas vasarasapstākļos nav parūpējušies, lai atbrīvotu no sodrēju kārtas nosēdumiem paša skursteņa atveressienas un ēkas mūra sienu iekšpusē izveidotās dūmu ejas (cukas). Iepazīstoties ar minētodūmvadu veidojumiem senāk būvēto māju sienās, ir jāpabrīnās, cik racionāli tie veidoti, laiaukstajos gadalaikos maksimāli izmantotu sadedzinātās malkas uguns siltumenerģiju. Pēckurināmā materiāla sadegšanas uz šo dūmvadu sienām kondensējas kvēpu (nepilnīgi sadegušaoglekļa) kārta, kas sistemātiski ir jānoņem (parasti vasarā). Visa dūmvadu sistēma no tiem irjāatbrīvo. Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība izraisīt ēkā ugunsgrēku.Īpaši ziemā, kad ārā puteņo un pūš Ziemelis, intensīvi tiek kurināta uguns plīts un krāšņukurtuves, lai uzturētu siltumu dzīvojamās telpās. Šādās situācijās krāsnis, kā saka, tiekpārkurinātas un pastāv priekšnoteikumi, lai aizdegtos kvēpi uz dūmvadu sienām.Ko darīt?! Ko ķert?! Ko grābt?! Noteikti jāizsauc, ja tas vispār lauku apvidū ir iespējams,ugunsdzēsēju brigāde. Savukārt uguns palielina savus apmērus un ugunsdzēsēju ierašanosgaidīt nevar. Jārīkojas nekavējoties!Noteikti daudzi ir ievērojuši, ka uz vienstāvu mājas jumta, līdzās skurstenim, ir pieslietaskāpnes. Tās tur neatrodas vienīgi tāpēc, lai remontētu un aizklātu jumta caurumus, bet,galvenokārt, lai piekļūtu skurstenim, kad tas deg. Nu ko! Jāpieslej otras kāpnes pie jumta,jāpaņem rokā ar aukstu ūdeni piepildīts spainis, jādodas augšup un spaiņa saturs jāielejskursteņa atverē … Zemāk esošajā dūmvadu daļā ķieģeļi ir pārkarsuši. Saskaroties ar aukstoūdeni, lielās temperatūras starpības dēļ, mūrētā siena sadalās un tagad jau uguns apņemdzīvojamo telpu lielāku daļu…Jau kopš seniem laikiem kārtīgam saimniekam pie izejas durvīm atradās pamatīgs maiss arvārāmo sāli ( nātrija hlorīdu ). Lielais sāls daudzums nebija domāts vienīgi tam, lai sālītucūkas gaļu, sālītu gurķus un izmantotu kāpostu skābēšanai. Tam ir tiešs sakars ar gadījumu, jarodas minētais ugunsgrēks.Kā rīkoties? Jāaizver visu kurtuvju durvis, jāaiztaisa visi aizbīdņi ( šīberi ), lai aizkavētu gaisapadevi dūmvados, bet līdz ar to samazinātu uguns izplatīšanās intensitāti.Ar lielu vārāmās sāls daudzumu jādodas augšā uz jumtu pie skursteņa atveres un tajā jāieberviss līdzpaņemtais nātrija hlorīda daudzums. Ja vārāmās sāls daudzums ir ierobežots,skursteņa atveri var aizbāzt ar kādu sadzīvē lietojamu materiālu, kas slikti deg - vilnassegu, vateni (pufaiku) u.c. Skursteņa ugunsgrēks tiks apslāpēts.Ugunsgrēks dzīvoklī, dzīvojamā vienstāvu ēkā.Ugunsgrēks daudzstāvu dzīvojamās ēkas augšējos stāvos.Eksistē iespēja evakuēties.• veiciet no dzīvokļa bērnu, invalīdu, vecu cilvēku un cietušo evakuāciju pa kāpņu telpu līdzizejai uz āru, kā arī palīdziet evakuēties citiem cilvēkiem;• ja iespējams, atstājot dzīvokli, aizveriet logus un durvis;3

• evakuācijas laikā par negadījumu informējiet cilvēkus kāpņu telpā esošajos dzīvokļos;• liela sadūmojuma gadījumā pārvietojieties gar kapitālajām sienām, iespējami tuvāk grīdai(pietupjoties, tupus, rāpus, lienot).Evakuācija nav iespējama:• spraugas dzīvokļa ārdurvīs noblīvējiet ar ūdenī samērcētu drānu (dvieļiem, drēbēm u.c.);• dzīvoklī esošos bērnus, vecus cilvēkus, invalīdus un cietušos evakuējiet uz drošāko,mazāk piedūmoto telpu;• pieejiet pie loga vai izejiet uz balkona, ja tāds eksistē, ja nav, atveriet logu un pievērsietglābēju vai cilvēku uzmanību, saucot pēc palīdzības.• Ja jums ir svarīga informācija par cietušajiem vai iesprostotiem cilvēkiem, gāzes noplūdi,bīstamu vielu klātbūtni u.c., paziņojiet par to ugunsdzēsības un glābšanas dienestaamatpersonām.• Bez nepieciešamības neuzturieties negadījuma vietas tuvumā un, ja esat novietojis pieēkas savu automašīnu, atbrīvojiet vietu operatīvajam autotransportam.Deg vienstāva ēkaUgunsdzēsības un glābšanas vienība ir izsaukta. Tā ieradīsies drīz, bet jums ir zināms, kadegošajā ēkā ir bērni vai slimi, veci cilvēki. Daudzos gadījumos, atrodoties telpās ugunsgrēkalaikā, cilvēki nesadeg, bet vispirms saindējas ar gāzēm, kas rodas nepilnīgas sadegšanas(piemēram, tvana gāze) rezultātā. Šos cilvēkus nepieciešams iznest svaigā gaisā un veikt tiemmākslīgo elpināšanu.Nav laika gaidīt ugunsdzēsējus. Nekavējoties jādodas iekšā degošajā ēkā. Iekļūt tajā varizsitot loga rūti vai uzlaužot (atslēdzot) durvis. Izsitot loga rūti, jāraugās, lai rāmjos nepaliktustikla radzes (īpaši rāmja lejasdaļā un sānos), kā rezultātā savainojumus var gūt pats glābējsun cietušais.Izsitot logu vai uzlaužot durvis, jāievēro personīgās drošības pasākums. Degošās telpasiekšpusē ir gaisa skābekļa deficīts. Degšana nav intensīva un telpas piedūmotas ar nepilnīgassadegšanas gāzēm, kas, skābekļa padeves brīdī var strauji uzliesmot vai eksplodēt. Tāpēc,piemēram, pēc tūlītējas durvju uzlaušanas sākotnēji jāpaiet sāņus, jo pa atvērtajāmdurvīm (vai izsisto logu) glābējiem pretī dosies liela ugunīga masa, kas nedaudz vēlākpierimst. Degošā telpā jādodas diviem cilvēkiem virves sasaitē. Glābējiem jāuzliek kāda drāna(sega, biezs, slikti degošs vatenis), jāaplejas ar ūdeni un elpošanas ceļi jāaizklāj ar slapjudrānu. Stipra piedūmojuma apstākļos pārvietoties, orientējoties gar kapitālām sienām.Patstāvīgi uzsākot dzēšanas darbus, jāatceras, gadījumā, ja nav skaidri zināms, ka elektriskāsstrāvas padeve ēkai nav pārtraukta, NEDRĪKST dzēšanas darbus veikt Ar ūdensstrūklas vai, t.s. putu dzēšamo balonu. To neievērojot, ugunsdzēsējs var saņemt elektriskātrieciena traumu, par cik minētās substances ir spējīgas vadīt elektrisko strāvu.Ja radusies iespēja piekļūt ūdensvadam un dzēšanu uzsākt ar ūdens strūklu, tā vispirms jāvēršpret sienu augšējām malām un pakāpeniski uz leju.Horizontālo plakni (grīdu un mēbeles, kas uz tās atrodas), jādzēš no ārējās malas (perifērijas),to pakāpeniski virzot uz degošā laukuma centru.4

Aizdegoties drēbēm, jāizkļūst no degošās telpas, jākrīt gar zemi un jāvārtās. Ja cilvēks, kuramaizdegušās drēbes, ir apjucis un nespēj rīkoties racionāli, tam jāuzklāj vilnas sega, mētelis vaikāda cita slikti degoša matērija, jānogāž zemē un jāripina pa to.Pirmskolas vecuma bērnu meklēšana un glābšana degošā ēkā ir ļoti specifiska.Šie bērni aiz bailēm no uguns var būt paslēpušies visneiedomājamākās vietās. Ja arī viņivēl nav saindējušies ar dūmgāzēm, tad bieži vien arī neatsaucas uz glābēja saucienu. Viņivar būt paslēpušies zem gultas, zem galda, ielīduši skapī, tualetē vai arī jebkurā citā vietā,kas pieaugušam cilvēkam neienāk pat prātā.Kas jāzina par drošību ikdienāSabiedriskajās ēkās jūsu drošībai kalpo šādas ierīces, sistēmas un personāls1. Ugunsdzēsības un apsardzes automātiskās signalizācijas ierīces - savlaicīgi brīdina parnotikušo negadījumu.2. Ugunsgrēku dzēšanas stacionārās automātiskās iekārtas - savlaicīgi brīdina parugunsgrēku un automātiski uzsāk dzēšanu.3. Galvenās un rezerves evakuācijas izejas, kuru atrašanās vietas uzrādītas ar speciālāmapgaismotām norādes zīmēm (cilvēka siluets uz atvērto durvju fona zaļā krāsā) -evakuācijai nelaimes gadījumos.4. Evakuācijas vai avārijas apgaismojums - nodrošina telpu un evakuācijas ceļuapgaismojumu elektroenerģijas padeves traucējumu gadījumā.5. Ugunsgrēka izziņošanas sistēma - nodrošina cilvēku informēšanu nelaimes gadījumos.6. Ugunsdzēšanas līdzekļi: ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsības inventārs, tehnika unugunsdzēsības ūdens apgāde (iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni ar šļūtenēm unstobriem, ūdens spiediena paaugstinošo sūkņu ieslēgšanas tālvadības pogām), kuruatrašanās vietas uzrādītas ar norādes zīmēm - ugunsgrēka dzēšanai.7. Evakuācijas plāni (shēmas) - orientācijai telpās.8. Attiecīgi apmācīts un instruēts apkalpojošais personāls ( iestādes darbinieki ), kurunorādījumiem jāseko nelaimes gadījumā.Literatūra1. Денисенко Г.Ф. "Охрана труда", М., "Высшая школа", 1985.2. Fire Safety Program.- University of Virginia, 1999.3. LR likums "Par ugunsdrošību", II un III nodaļas. Ministru kabineta 1998.g. 15.12.noteikumi Nr.461.4. VUGD Ugunsgrēku dzēšana. Metodiskie norādījumi, Rīga, 2000.5. Bailes no uguns. Laikraksts "DIENA," Piektdiena, 17.janvāris 2003.6. Ugunsdrošības informatīvie materiāli un normatīvie dokumenti.- Darba aizsardzība.Latvijas Universitāte, Rīga, 2003.5

10. Drošības pasākumi un aizsardzība, lietojotelektrisko strāvuKatru gadu, elektrisko traumu rezultātā, pasaulē bojā iet aptuveni 25 tūkstoši cilvēki.Salīdzinot šos statistikas datus ar bojā gājušo cilvēku skaitu auto avārijās, tas nav sevišķi liels.Toties pietiekami ievērojams, lai to neignorētu.Jāpiebilst, ka vislielākais elektrotraumtisms sastopams lauku apvidos.Tā pamatcēloņi ir divi:1. Vairums lauku apvidu ļaudis dzīvo ļoti trūcīgi. Veicot dažāda rakstura darbus, rodasnepieciešamība iegādāties elektroiekārtas (govju slaucamie aparāti, elektroinstrumenti- zāģi, urbji, ēveles u.c.). Zemniekam nauda nav pietiekamā daudzumā, lai iegādātospilnīgi jaunas elektroierīces. Izmantojot no paziņām iegūto informāciju, zemnieks nokādas personas par nelielu cenu iegādājas ilgoto ierīci, vai arī iepērkas, t.s. krāmutirgos. Eksistē liela varbūtība nopirkt elektroierīci, kurai bojāta vadu izolācija vaieksistē citi, ar elektrisko strāvu saistīti, defekti.2. Nekompetence elektroierīces darbināšanai tā, lai pats vai kāds cits neiegūtuelektrotraumu. Neprasme veikt elektroiekārtas defektu novēršanu. Šādās situācijāspilnībā sevi attaisno tautas paruna: "Nebāz pirkstus, kur nevajag!"Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu1. Bioloģiskā iedarbība. Caur organismu plūstoša elektriskā strāva izraisa:• elpošanas, sirdsdarbības vai nervu sistēmas traucējumus, muskuļu krampjus;• var izraisīt dzīvo šūnu un audu neatgriezenisku atmiršanu.2. Termiskā iedarbība. Rada:• ķermeņa audu un dažādu orgānu apdegumus vai pat pārogļošanos.3. Elektroķīmiskā iedarbība Izsauc:• asins un citu organisma šķidrumu elektrolīze (ūdenī izšķīduši vai uzbrieduši,jonizēties spējīgi, maz- un lielmolekulārie ķīmiskie savienojumi ) veicina -ķīmisko vielu sadalīšanos jonos. Šādā formā attiecīgās organisma ķīmiskās vielasnespēj veikt savas fizioloģiskās funkcijas.Līdzstrāva elektroķīmiskā procesa norisi kvantitatīvi veic ātrāk, nekā maiņstrāva.Elektrotraumas gadījumos elektriskās strāvas iedarbība bioloģiskā organismā ir kompleksa.Zināms, ka cilvēka organisms satur ≈ 80% ūdens. Līdz ar to varam droši apgalvot, ka mūsuragu kārta, apvalks - āda aizsargā ķermeņa iekšpusē esošu uzbriedušu makromolekulu unmazmolekulāru vielu ūdens šķīdumu, kas spējīgs disociēt jonos.Mūsu ķermenis ir lielisks elektriskās strāvas vadītājs. To aizsargā vienīgi āda.1

Elektrotraumu klasifikācija1. Elektriskais trieciens - elektriskās strāvas kompleksa iedarbība uz cilvēka organismu.Iedala četrās pakāpēs:1. krampjaina muskuļu saraušanās bez samaņas zaudēšanas;2. krampjaina muskuļu saraušanās ar samaņas zaudēšanu;3. samaņas zaudēšana un traucējumi elpošanā vai sirdsdarbībā;4. iestājas klīniskā nāve, kas ilgst 5 - 6 minūtes.Šajās 5 - 6 minūtēs izšķiras viss - vai cietušais dzīvos, vai mirs. Ja minētajā laika posmānetiek uzsākta mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža, rodas skābekļa deficītssmadzenēs un sākas neatgriezenisks process - smadzeņu šūnu atmiršana, iestājasbioloģiskā nāve.Palīdzību sniedzējiem AIZLIEGTS konstatēt bioloģiskās nāves iestāšanos.Mākslīgo elpināšanu un netiešo sirds masāžu jāturpina līdz brīdim, kad atsākusies cietušāpatstāvīga elpošana vai ieradusies mediķu brigāde un cietušais nokļūst to uzraudzībā.Tikai mediķiem ir tiesības konstatēt bioloģiskās nāves iestāšanos cietušajam.Nepieciešams atgādināt, ka šo 5 - 6 minūšu laikā, jāpaspēj izsaukt ātro medicīniskopalīdzību, atbrīvot cietušo no elektriskās strāvas ietekmes, uzsākt reanimācijas procesu.2. Lokālās elektriskās traumas.3. Apdegumi var rasties:• no elektriskās strāvas tiešas iedarbības;• bez tieša kontakta ar elektroiekārtām.Abi pēdējie elektrotraumatisma veidi detalizētāk tiks aplūkoti tēmas iztirzāšanas gaitā.Kā cilvēks var nokļūt saskarē ar elektrisko strāvu un iegūttraumu?Turpmākajā tēmas izklāstā, vienkāršības labad, operēsim tikai ar vienfāzes elektrisko padevi,kas sastāv no fāzes vada (pa kuru pievada elektrisko strāvu) un nulles vada pa kuru, ja vienkopējā shēmā nav ieslēgts patērētājs, strāva neplūst.• Visprimitīvākais veids ir vienlaicīgi ar abām rokām satvert remontstrādniekanevīžības vai neuzmanības dēļ atstātus neizzolētus vadu galus.• Ja elektroiekārtai ir metāla korpuss un bojāta vadu izolācija. Par bojājumaesamību mēs vēl nezinām.Tādā situācijā iespējama elektriskās strāvas nokļūšanai uz iekārtas metāla korpusu. Kā sakaprofesionāli elektriķi: "Sit uz masu". Ja šādas situācijas apstākļos esam pieskārušies iekārtasmetāla korpusam un vienlaicīgi ar otru roku vai kādu citu atkailinātu ķermeņa daļu nokļūstamsaskarē ar ēkas metāla konstrukciju (ūdensvada cauruli, ūdens krānu, centrālās apkuresradiatoriem u.c.), kas, savukārt, saskaras ar zemi, esam ieslēgti elektriskajā virknē un caurmūsu ķermeni plūst strāva. Saņemam elektrisko triecienu.2

Šie abi piemēri ir visvienkāršākie no lielo iespēju klāsta.Cietušais saņēmis elektrisko triecienu, kas atbilst vienai no četrām tā pazīmēm. Saprotams, kacietušais jāatbrīvo no strāvas ietekmes. Nav iespējams prognozēt visas varbūtējās elektriskātrieciena iespējas, bet palīdzība ir jāsniedz:1. Cenšamies cietušo atraut no saskares ar strāvu, jo viņš pats to nespēj. Atraušanu veic,turoties pie drēbēm no muguras puses. Ir jāzina, vai šīs drēbes ir sausas. Atraujotcietušo no elektriskajiem vadiem, NEDRĪKST nokļūt saskarē cietušā un glābējaatkailinātās ķermeņa daļas. Ja radusies šāda neuzmanīga rīcība, arī glābējs kļūst parstrāvas vadītāju.2. Ja ir pieejams centralizētais slēdzis, to jāizslēdz. Ja nelaimes gadījums noticis pie kādakopējā sadalītāja atzarojuma, kuram ir savs slēdzis - to jāizslēdz.3. Pastāv iespēja (ievērojot elektrodrošību) atvienot iekārtu no strāvas atzara - dariet to.4. Nav iespējams normāli pārtraukt strāvas plūsmu ķēdē. Pārcērtiet vadus! Jālūkojas, laicirvja kāts būtu sauss.5. Ar sausas koka nūjas palīdzību, izmantojot to kā sviru, pārraujiet vadus.Obligāta rīcības norma - nodrošināt momentānu cietušā uzķeršanu, satveršanu strāvas plūsmaspārtraukšanas brīdī.Ja šis nosacījums nav veikts, cietušais, pēc strāvas atvienošanas, krīt un tādā situācijāiespējams papildus iegūt arī mehānisku traumu.Cietušo novieto uz sausas grīdas, pasedzot apakšā kādu biezāku drānu vai apģērbu (mēteli).Ļoti iespējams, ka jāuzsāk cietušā reanimācija līdz brīdim, kamēr ierodas medicīniskaispersonāls un pārņem savā pārziņā cietušā aprūpi vai arī atjaunojas patstāvīga elpošana unsirdsdarbība. Reanimācija jāpārtrauc. Dažos lauku apvidos cietušais, novietots automašīnaskravas kastē, jānogādā tuvākajā medpunktā. Visu laiku jāturpina reanimācijas process. Labi,ja to veic divi cilvēki, jo tā ir efektīvāk un vieglāk.Izsaucot ātrās medicīniskās palīdzību, šī centra dispečers jāinformē, ka notikusi elektriskātrauma.Lokālās elektriskās traumas1. Elektriskā zīme - uz ādas rodas dzeltenas nokrāsas tulzna ar cietu vidusdaļu un baltipelēku apmali. Bīstama, jo nerada sāpju sajūtu. Var būt bojāti orgānu dziļākie audi,iestājas gangrēna, kā rezultātā nepieciešama amputācija.2. Ādas metalizācija. Metāla jonu nokļūšana zem ādas. Uz traumētās ķermeņa daļasizveidojas zilgani pelēks plankums. To iegūst, ja atkailināta roka elektrometināšanas laikāatrodas pārlieki tuvu elektriskajam (Volta) lokam.3. Acu traumas - elektriskās dzirksteles nokļūšana uz acs gļotādas vai elektriskā (Volta)loka (spēcīga ultravioletā starojuma) ietekmes rezultāts. No tuva attāluma nedrīkst novērotelektrometinātāja darbu. Rezultāts - acs gļotādas iekaisums (konjuktivīts) vai pilnīgaredzes zaudēšanas iespēja.4. Mehāniskie bojājumi - rodas krītot, strāvas padeves pārtraukšanas brīdī.Ikvienā elektrotraumatisma gadījumā nepieciešama medicīniskā palīdzība.Domājams, ka par apdegumiem no elektriskās strāvas tiešas iedarbības komentāri navnepieciešami. Traumas bez tieša kontakta ar elektroiekārtām, prasa, lai tām veltītu uzmanību.3

Elektriskās strāvas iedalījums pēc tās sprieguma:• zemsprieguma - līdz 1000 V, t.i. 1kV;• augstsprieguma - spriegums lielāks par 1000 V.Elektroierīcēm, kuru darbināšanai izmanto augstspriegumu, jābūt nodrošinātām pret iespējucilvēkiem piekļūt pie tām. Kaut arī eksistē aizliegums, neprofesionāļi tajās ielaužas, lainomainītu drošinātājus, kas pārslodzes dēļ ir pārdeguši. Eksistē iespēja, ka cilvēks nokļūstpienākošās augstsprieguma strāvas radītā elektromagnētiskā lauka darbības zonā. Starpcilvēku un iekārtu pārvietojas dzirkstele, bet pēc tam izveidojas elektriskais loks, kas radaspēcīgu apdegumu.Cilvēka ķermeņa elektriskā pretestība atkarībā no apkārtējāsvides rakstura un individuālajiem faktoriemPretestības mērāmais attālums - no plecu augstumā izstieptu roku vienas plaukstas līdz otrai.Labvēlīgos apstākļos - sausa telpa, sausas, tīras rokas (50 - 200) × 10 3 Ω.Netīras, sasvīdušas rokas ∼ 1000 Ω.Telpa karsta, mitra, iespējama strāvu vadošu putekļu vaiagresīvu (strāvu vadošu) tvaiku klātbūtne0 - 400 Ω.Nervozitāte, alkohola, narkotiku, dažu, ūdenī šķīstošu, disociēt spējīgu, medicīnisko preparātu(piem., aspirīna - acetilsalicilskābes) lietošana samazina ķermeņa elektrisko pretestību.Jo lielāka ir ķermeņa elektriskā pretestība, jo mazāka strāvas negatīvā iedarbība!Ja maiņstrāvas frekvence ir 50 Hz.Līdzstrāvai parametrs - frekvence neeksistē.1. Sajūtamības strāva.Primārie elektrodrošības kritērijiStrāva sajūtama pie ilgstošas iedarbības, kas pārsniedz 30 s. Nav nāvējoša.• Maiņstrāvai 0,6 - 1,5 mA• Līdzstrāvai 5 - 7 mA.2. Satverošā strāva.Rada muskuļu krampjus un sāpes pie iedarbības ilguma 1 - 30 s. Kavē cilvēkam atrautiesno elektrības vadošās daļas, bet vairumā gadījumu nav nāvējoša:• maiņstrāvai 5 - 25 mA;• līdzstrāvai 50 - 80 mA.3. Nāvējošā strāva.Izsauc sirds fibrilāciju un elpošanas paralīzi pie iedarbības ilguma 0,5 - 3,0 s:• maiņstrāvai 100 mA;4

• līdzstrāvai 300 mA.Jāiegaumē! No visiem elektriskās strāvas (atbilstoši Oma likumam) raksturojošiemparametriem nāvējošs ir strāvas stiprums, kura dimensija - A (ampērs)!Ikdienā mēs lietojam elektrisko maiņstrāvu, kuras spriegums ir 220/380 V, strāvas stiprums -5,0 A, frekvence - 50 Hz.Secinājums! Zemsprieguma maiņstrāva, kas plūst pa vadiem un, kuru izmantojam sadzīvē, IRNĀVĒJOŠA. Ar to jāapietas piesardzīgi.Šeit netiek veikts mēģinājums iebiedēt mājsaimnieces, kas virtuvē vai dzīvokļa uzkopšanailieto visdažādākās elektroiekārtas. Vairums no tām ir praktiski elektrodrošas, īpaši, ja tāmeksistē, t.s. dubultizolācija, par kuras klātbūtni liecina divu kvadrātu kombinēts apzīmējumsuz korpusa plastmasas virsmas:Arī maiņstrāvas frekvencei ir ietekme uz dzīvu bioloģisku sistēmu.Visbīstamākās ir frekvences intervālā 40 - 60 Hz. Strāva ar šādu frekvenci plūst mūsuelektrotīklos. Kāpēc gan tieši šī, kas var nodarīt ļaunumu cilvēku organismam? Tāpēc, kastrāvu ar šādām frekvencēm ir visekonomiskāk, lai "transportētu" to pa vadiem. Kāpēc tiešišis frekvences intervāls ir visbīstamākais? Šādas frekvences rada rezonansi ar sirdsdarbībasfrekvencēm, kas atstāj ietekmi uz mūsu veselību. Palielinoties frekvencei, strāva kļūst mazākbīstama.Eksistē, t.s. frekvences fenomens.Ja elektrotīklā pa vadiem tiek transportēta, t.s. zemfrekvence (40-60 Hz), strāva plūst pa visuvadītāja tilpumu. Ja lietojam augstfrekvences maiņstrāvu - 500000 Hz (500 kHz), strāva plūstpa vadītāja virsmu, ārējo kārtu. Šo augstfrekvences maiņstrāvas īpatnību izmanto medicīnāfizikālās terapijas procedūrās.Elektriskās strāvas plūšanas ceļi caur cilvēka organismuCilvēka organismā iespējami 15 vairāk vai mazāk bīstami elektriskās strāvas plūšanas ceļi.Sevišķi liela bīstamība, ja plūšanas ceļā strāva skar sirdi, plaušas, galvas un mugurkaulasmadzenes.Visbīstamākie strāvas plūšanas ceļi:• roka - galva - roka;• roka - roka;• roka - abas kājas;• kāja - kāja.5

ϕϕ 4Soļa spriegums(Attēls 11. 1.)ϕ 2 - ϕ 1 = U S1ϕ 4 - ϕ 3 = U S2U S2ϕ2••• U S2 > U S1ϕ 3 U S1 U S = 0ϕ1Diametrs - 10 - 16 metriXSoļa sprieguma principiālā shēmaVienfāzes maiņstrāvas elektrolīnijā pārrauts fāzes vads, kas atrodas tiešā saskarē ar zemi.Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, elektriskās strāvas ietekmes zona zemes virskārtāir rādiusa (kura centrs ir vada saskares vietā ar zemi) robežās 5 - 8 m."0" - fāzes vada saskares vieta ar zemiϕ - elektriskās strāvas potenciāla vērtība atkarībā no attālumaX - cilvēka atrašanās vieta uz zemes negadījuma norises apstākļos;U S - soļa spriegums.Grafiskais attēls 11.1 ir ϕ = f ( X ).Fizikālā parādība, kas ieguvusi nosaukumu "Soļa spriegums", nav sastopama īpaši bieži, betignorēt tās esamību nedrīkst. Pilsētu apstākļos, nonākt soļa sprieguma apdraudētajā zonā,varbūtība ir neliela. Tas ir iespējams gadījumos, kad mazpilsētās elektriskās strāvas pārvadineatrodas pazemes komunikācijā, bet elektrolīnijas tiek pārvadītas pa gaisu un stiprinātas ar,t.s. elektriskajiem stabiem. Vēl eksistē iespējamība nokļūt soļa sprieguma apdraudētajā zonāražotnēs, kur nepietiekamā mērā tiek nodrošināta darba apstākļu aizsardzība.Vislielākā varbūtība sastapties ar soļa (vidējais cilvēka spertā soļa attālums ir 70 cm)spriegumu ir lauku apvidos, kur elektriskās strāvas līnijas tiek pārvadītas, kā balstusizmantojot koka vai dzelzsbetona stabus. Ļoti iespējams, ka elektropārvades koka stabi irkalpojuši vairākus gadu desmitus, tos nenomainot ar jauniem, kvalitatīvākiem. Vecie stabisaskares vietās ar zemes virskārtu ir kļuvuši mehāniski neizturīgi, sapuvuši.Iztēlosimies šādu ainu. Lauki. Priekšā pļava, pār kuru izvietota, ar koka stabiem stiprināta,elektriskās maiņstrāvas vienfāzes pārvada līnija. Iespējams, ka kaut kur tuvāk šai līnijai augliels koks, stipra vēja laikā spēj nolūzt pats vai tā zari. Līst lietus. Pūš stiprs vējš. Laiksnemīlīgs un jūs vēlaties pēc iespējas ātrāk nokļūt mājas pavarda siltuma tuvumā. Visur slapjš,iet apkārt pa ceļu nav īpašas nozīmes. Pa taisnāko ceļu jūs nolemiet doties pāri pļavai …6

Varbūtība ir ļoti neliela, bet tomēr eksistē iespēja, ka dabas stihijas rezultātā, aptuveni 2 metruattālumā no jums, uz zemes nokrīt pārrauts elektrolīnijas vads. Jūs esiet informēti par soļasprieguma eksistenci. Jāapstājas. Abas kājas piekļautas viena pie otras.Pastāv iespēja, no vadu izvietojuma augstuma pie stabiem, konstatēt vai pārtrūcis fāzes vainulles vads. Bet šoreiz tam nav praktiskas nozīmes. Zināms (11.1 att.), ka, īpaši uz slapjāszemes virskārtas, vada pieskāršanās vietā uz zemes radies koncentrisks elektriskais lauks,kura potenciāls (ϕ ) samazinās apgriezti proporcionāli attāluma X kvadrātam no centra, kur ϕ= max vērtība. Zinām, ka elektrisko potenciālu starpība starp diviem punktiem, kas atrodaskādā attālumā viens no otra, ir strāvas spriegums (U). Līdzko spersim soli, caur mumsizplūdīs elektriskā strāva …Ap vadu, pa kuru plūst zemsprieguma ( 1000 V ) gadījumā šī bīstamā lauka rādiuss aptuveni ir 20 metri.Kā izkļūt no nepatīkamās situācijas? Nomierinieties! Mērķtiecīgi jānovērtē esošā situācija.Izkļūt no situācijas var:1. Lecot uz vienas kājas pēc iespējas tālāk no vada saskares vietas ar zemi … iet tā lieta,bet ceļā pagadās kāds zemes kukurznis, zaudējam līdzsvaru un, lai nenokristu,nepieciešams pielikt pie zemes otru kāju2. Lekt, turot abas kājas kopā. Iespējams, bet grūti …3. Ieteicamais pārvietošanās veids - sīkiem, šļūcošiem solīšiem, tā, lai abu kāju ceļgalivisu laiku būtu sakļauti kopā, abu kāju apavu saskāršanās būtu jūtama, lēni, mierīgi,bez steigas izslīdēt no nāvējošās zonas.Jāsniedz palīdzība cietušajamIespējama situācija, ka vecie, satrunējušie elektrostabi nav spējuši nest vēja spiediena slodzi.Tādās situācijās parasti nolauzti tiek vairāki stabi. Kādā vietā fāzes vads ir saskarē ar zemi(iespējams, ka pārrauts), bet tā pārrāvuma nav. Abās pusēs nolūzušie stabi zemei nepieskaras,bet atrodas gaisā vadu balstīti. Fāzes vada saskares tuvumā ar zemi, nekustīgi guļ cilvēkaķermenis. Negadījums noticis nesen. Nepieciešams nekavējoties sniegt palīdzību cietušajam!Laika apstākļi iepriekšējie - lietus līst, vējš pūš. Ko darīt? Cietušais jāatbrīvo no elektriskāsstrāvas ietekmes!Kā? Atslēgt strāvu - līdz transformatora sadales vietai 2 km. Lai tajā iekļūtu, jāriskē arpersonīgo dzīvību un jāpārkāpj likumā noteiktās normas.Ar sīkiem šļūcošiem solīšiem būtu jāiekļūst apdraudētajā zonā, jāpaceļ ļenganais cietušāķermenis, jāuzceļ sev uz pleciem un jāšļūc uz drošu vietu. Glābējam vajadzētu būt varenamtēvainim, lai spētu nest smago cietušā ķermeni. Bet … līdzko varenais tēvainis aizšļūktu līdzcietušajam, noliektos, ar kailām rokām ieķertos guļošā slapjajās drēbēs, abu cilvēku ķermeņustarpā būtu elektrisko potenciālu starpība…1. Ar kāda relatīvi sausa dielektriķa ( virves, koka kārts, plastmasas stieņa u.c.) palīdzību,ievērojot personīgo drošību, atvilkt elektriskos vadus pēc iespējas tālāk no cietušā.7

2. Ja minētā rīcība ir apgrūtinoša, RADĪT ĪSSLĒGUMU ELEKTRISKAJĀ LĪNIJĀ,Pietiekami drošā attālumā no dzīvībai bīstamās joslas, ar relatīvi sausu dielektriķu (koka kārts, virves, kurai galā piesiets smagāks priekšmets, vēlams - dzelzs stienis)palīdzību rast saskari starp fāzes un nulles vadiem. Radīsies īsslēgums. Strāva pavadiem neplūdīs.Jāglābj cietušais. Nepieciešamības gadījumā jāveic mākslīgā elpināšana un netiešā sirdsmasāža. Ja lietus nelīst, nokļūt pie cietušā var, izmantojot garu, sausu dēli kā "laipu".Cietušais jānogādā medicīniskā dienesta aprūpē.Telpu iedalījums pēc to elektrobīstamības pakāpes1. Telpas bez paaugstinātas elektrobīstamības:• sausas;• nav strāvu vadošas grīdas;• gaisa relatīvais mitrums līdz 60 %;• gaisa vides temperatūra līdz 30 0 C;• nav strāvu vadoši putekļi;• nepastāv iespēja vienlaikus pieskarties elektroierīču metāliskajiem apvalkiem un arzemi savienotām ēku metāla konstrukcijām.2. Telpas ar paaugstinātu elektrobīstamību - pietiekami, ja eksistē tikai viens no zemākminētajiem faktoriem:• gaisa relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75 %;• gaisa vides temperatūra ilgstoši pārsniedz +35 0 C;• telpā atrodas strāvu vadoši putekļi (piem. akmeņogļu);• eksistē strāvu vadošas grīdas (metāla, dzelzsbetona, zemes, ķieģeļu u.c.)• pastāv varbūtēja iespēja vienlaikus pieskarties elektroiekārtas metāla korpusam unar zemi savienotām ēku metāla konstrukcijām.3. Sevišķi elektrobīstamas telpas (tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka ļoti augstuelektobīstamību):• gaisa relatīvais mitrums tuvu 100 %;• ķīmiski aktīva, agresīva vide ( ķīmiski aktīvu vielu tvaiku klātbūtne -• skābju, sārmu, ūdenī šķīstošu sāļu u.c.);• vienlaicīgi pastāv divi vai vairāki paaugstinātas elektrobīstamības telpunosacījumi:• darbs ar elektroiekārtām ārpus telpām;• arī ir ar ļoti augstu elektrobīstamību.Pieļaujamais elektrostrāvas darba spriegums telpās atkarībā no toelektrobīstamības:1. Bez paaugstinātas bīstamības - darbina elektroiekārtas un izmanto apgaismojumamstrāvas, kuru spriegumi ir8

• maiņstrāvu - ar 220 vai 380 V;• līdzstrāvu - 110 vai 440 V.2. Ar paaugstinātu bīstamību - darbina elektroiekārtas un izmanto apgaismojumam (garāžās,katlu mājās) strāvu ar spriegumu - 36 V3. Sevišķi bīstamās telpās (piem. - akumulatoru uzlādes telpās) apgaismojumam izmantostrāvu ar spriegumu 12 VStrāvas avoti - akumulatori, baterijas.Elektroaizsardzības tehniskie pasākumi:• lieto zemu spriegumu;• elektrotīklu aizsargatdalīšanu;• nodrošina strāvu vadošo elementu neaizsniedzamību;• strāvas vadošo daļu izolēšanu;• aizsargzemējums, nullēšana;• aizsardzības atslēgšanas ierīces;• aizsardzības līdzekļi - darba rīku izolācija, nožogojumi, brīdinoši plakāti.Pirmās palīdzības sniegšana no elektriskās strāvas cietušajam:1. atbrīvot no kontakta ar elektroierīci tā, lai pats glābējs nenokļūtu saskarē ar elektriskostrāvu;2. cietušo novieto uz dielektriskā paklāja, sausu dēli, plastmasas vai finiera plāksnes;3. nepieciešamības gadījumā nekavējoties uzsākt mākslīgo elpināšanu un netiešo sirdsmasāžu, līdz brīdim, kamēr ierodas medicīniskā palīdzība vai arī cietušais sāk patstāvīgielpot un tā sirdsdarbība atjaunojas.NEDRĪKST - pēc elektrotraumas atļaut cietušajam vienam doties uz mājām, bet jāpavada piemediķiem vai jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.Pastāv iespēja, ka pēc neprognozējama laika cietušajam var iesākties sirds muskulatūrasfibrilācija.Literatūra1. Latvijas PSR Augstākās un vidējās izglītības ministrijas mācību līdzeklis " Elektrodrošība", Rīga, 1987., 110 lpp.2. G.Andrējevs. Klīniskās reanimatoloģijas pamati, Rīga, Izd. "Zvaigzne", 1968.3. J.Niedrītis. Dabas vides aizsardzība un ekonomija, apg. "Vieda", Rīga, 1993.9

11. Individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļivides radioaktīvā, bakterioloģiskā un ķīmiskāpiesārņojuma apstākļiem1. Vates - marles apsējs.2. Respiratori.3. Gāzmaskas.4. Speciālie ādas aizsargtērpi:Individuālie aizsardzības līdzekļi• vieglie aizsargtērpi;• aizsargkombinezoni;• filtrējošie (hermētiskie) aizsargtērpi;Minētajiem aizsargtērpiem jābūt komplektācijā ar gāzmaskām vai respiratoriem5. Bērnu ratiņu aizsargkamera (KZP-4).6. Individuālā pretķīmiskā pakete.7. Individuālā aptieciņa.100 cm30-35 cm 30 cm 30-35 cmab20 cmdc11.1. att. Vates-marles apsējs.Vates - marles apsējs (att. 11.1.) ir visvienkāršākais cilvēka elpošanas ceļu aizsardzībaslīdzeklis pret putekļiem tai skaitā tādiem, kas satur radioaktīvu vielu daļiņas, patogēniemmikroorganismiem un dažām, cilvēka organismam kaitīgām, agresīvām gāzēm.Šis elpceļu individuālais aizsardzības līdzeklis ir ļoti vienkāršs un to izgatavot spēj ikviens.1 m garu marles gabalu saloka 4 kārtās tā, lai izveidotu 20 cm platu sagatavi. Tās abos galosrada 30-35 cm garus un 10 cm platus iegriezumus (skat. att. 11.1.). Taisnstūrī abcd, starp 2. un3. marles kārtu ieklāj vates slāni. Pa taisnstūra abcd perimetru sašuj vienkopus visus 4 marlesslāņus un vates starpliku. Sagatavei pa perimetru sašuj kopā visas marles kārtas. Vates -marles apsējs ir pagatavots.1

Jāpiebilst, ka vates - marles apsējs, vides ķīmiskā piesārņojuma apstākļos, vairumāgadījumos nav noderīgs kā ilgstošas darbības aizsardzības līdzeklis. Atkarībā no agresīvāsvides ķīmiskās un fizikālās dabas, tā efektivitāte izpaužas 10 līdz 20 minūtes. Bieži šis laiks irpietiekams, lai izkļūtu no piesārņotās vides ietekmes sfēras. Ūdenī samērcēts vates - marlesapsējs spēj aizsargāt elpošanas ceļus no agresīvām gāzēm, ja tās ir reaģētspējīgas ar ūdeni.Piemēram, hlors, amonjaks, sēra dioksīds, reaģējot ar ūdeni, atbilstoši rada savienojumus -hlorūdeņražskābi, amonija hidroksīdu un sērpaskābi. Visi nosauktie reakcijas produkti irķīmiski aktīvi un agresīvi. Kad ūdens daudzums, kas ietilpst piesūcinātajā vates - marlesapsējā, ir saistījies ar agresīvo gāzi, tā (apsēja) aizsardzības funkcijas pārstāj eksistēt.Ekstremālos vides ķīmiskā piesārņojuma apstākļos, vates- marles funkcijas iespējamsaizvietot ar ūdenī samērcētu jebkuras drānas gabalu. Vēlams, ja tas būtu vilnas vai kokvilnas.Īslaicīgai aizsardzībai var izmantot kabatas lakatiņu.Ja tiek konstatēts vides piesārņojums ar nezināma rakstura gāzi (iespējams, ka tā irneiroparalītiska) un nav iespējams piekļūt ūdenim, ieteicams aizsargāt elpošanas ceļus, elpojotcaur jebkuru biezāku apģērba gabalu.Ne sauss, ne ūdenī samērcēts vates - marles apsējs, neaizsargā cilvēka elpošanas ceļus no t.s.tvana gāzes, benzola vai dzīvsudraba tvaikiem.Vates - marles apsējs aizsargā elpošanas ceļus, ja nepieciešams veikt darbus vidē, kaspiesātināta ar putekļiem. Telpās, kas piesātinātas ar akmeņogļu putekļiem vai strādājot arbūvgružiem, kuri satur cementa, dažādu silikātu smalkas daļiņas, vates - marles apsējalietderīgās aizsardzības funkcionālās spējas ir ievērojami ilgākas.Respirators (att. 11.2.). Attēlā ilustrētas respiratora nozīmīgākās sastāvdaļas un tāpielietošana. Respirators ir filtrējoša maska, kas aizsargā cilvēka elpošanas ceļus no dažādaveida putekļiem. Attēlotais respirators nespēj funkcionēt, lai cilvēka elpceļus pasargātu nokairinošu, agresīvu gāžu iekļūšanas tajos. Šī tipa respiratorus nevar samitrināt ar ūdeni, kāvates - marles apsēju, lai vismaz īslaicīgi novērstu agresīvu gāžu ietekmi cilvēka elpceļos. Toir lietderīgi pielietot gadījumos, kad veicamā darba vide ir piesārņota ar lielu putekļudaudzumu (to koncentrācija ir liela). Piemēram, būvdarbos vai slēgtā telpā strādājot arakmeņoglēm. Jāpiebilst, ka īpašu funkciju veicošām specvienībām ir respiratori (filtrējošāskārbas), kas spēj absorbēt dažādas agresīvas gāzes, lai tās neiekļūtu cilvēka elpceļos. Šādosapstākļos aizsargāti ir elpceļi, bet acis paliek neaizsargātas. Tās aizsargāt iespējams, ja lietosejai blīvi pieguļošas aizsargbrilles.11.2 att. Respirators P-21-pusmaska; 2- ieelpošanas vārsts; 3- izelpošanas vārsts;4-deguna aizspiednis; 5-elastīgas lentītes; 6- neelastīgas lentītes.2

Ilgstoši strādājot putekļainā vidē, kas satur paaugstinātu radioaktīvo vielu (nukleīdu)koncentrāciju, uz respiratora filtrējošās daļas virsmas šo vielu kvantitatīvais sastāvs pieaug uniespējams, ka cilvēks no respiratora filtra saņem tik lielu radioaktīvā starojuma devu, kaspārsniedz normatīvos norādīto pieļaujamo lielumu.Gāzmaskas (att.11.3.,pozīcijas a;b;c.).Iespējams, ka valstī esošās civiliedzīvotāju gāzmaskas ir morāli un fiziski novecojošas, joizgatavotas Latvijas pēdējās okupācijas laikā - pagājušā gadsimta 60tajos - 70tajos gados.Latvijā ar gāzmaskām ir nodrošināti 3/4 tās iedzīvotāji. Gāzmasku izmantošanas efektivitātikatru gadu pārbauda CA darbinieki. Savukārt, CA vadošās amatpersonas apgalvo, ka esošāsgāzmaskas ir normatīviem atbilstošā lietošanas kārtībā. Lai kā arī nebūtu, ārkārtējas situācijasapstākļos ir labāk, ja eksistē šāda tipa gāzmaskas, nekā vispār to nav, jo valsts ekonomiskaisstāvoklis nav tik stabils, lai varētu iegādāties gāzmaskas civiliedzīvotājiem atbilstošimūsdienu tehniskās attīstības prasībām.Iedzīvotājiem paredzētās gāzmaskas atrodas pašvaldību vai lielāku iestāžu pārziņā. Iedzīvotājitās saņems, ja izveidosies tādas ĀS, kad to pielietojums būs nepieciešams. Nebūtu īpašilietderīgi, ja iedzīvotāji tās saņemtu personīgā glabāšanā savlaicīgi.Pastāv zināms risks, ka gāzmaskas tiktu izmantotas neatbilstoši paredzētajai ekspluatācijai, kārezultātā to sastāvdaļās var rasties mehāniski bojājumi, kas rada gāzmaskas neatbilstībupielietošanai apstākļos, kad tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu cilvēka organismu pretveselībai kaitīgas vides ietekmi.11.3 att. a) gāzmaska GP-5 (ГП-5),Filtrējošā (respiratora) kārba; 2-maska ŠM-62 (ШМ-62); 3-soma,b) gāzmaska GP-4u (ГП -4у),1-filtrējošā (respiratora) kārba GP-4u (ГП-4у); 2-maska M-49;3-soma; 4-savienotājcaurule,c) maska ŠM-62m (ШМ-62м),1-maska; 2-membrāna.Attēlos 11.3. a), b), c) ir redzamas gāzmaskas, kas domātas civiliedzīvotājiem, un norādītasgalvenās to sastāvdaļas.Attēla 11.3. a) pozīcijā shematiski attēlota civiliedzīvotājiem domātā gāzmaska GP-5 (ГП -гражданский противогаз), kuras galvenās sastāvdaļas ir no gumijas formēta maska ŠM-62(2), respiratora kārba (1) vai t.s. filtrējošā kārba.3

Respirācija (lat. respiratio) - elpošana. Respirators (< lat. respirare - elpot) - ierīce, kas,filtrējot ieelpojamo gaisu, pasargā elpošanas, redzes un dzirdes orgānus no kaitīguputekļu, arī no radioaktīvu putekļu iedarbības. Par cik elpošanas ceļu aizsardzībai eksistēmaska, kuru sauc par respiratoru, var rasties neizpratne, par kuru priekšmetu tiek runāts -masku respiratoru vai gāzmaskai pievienoto kārbu, kuru arī dēvē par respiratoru. Turpmākajātekstā šīs kārbas nosaukumam tiks lietots termins - filtrējošā.Pozīcija 3 - soma, kurā uzglabā masku un tās aksesuārus. Ikdienišķos, normālos apstākļossomā ievieto masku ŠM (ШМ - шлеммаска) un no tās atvienotu filtrējošo kārbu, kurai irdivas atveres - viena no apkārtējās vides aizsargā uzskrūvējams vāciņš, bet otrā ievietotsgumijas aizbāznis ( korķis ). Pēc komandas "Sagatavot gāzmaskas", filtrējošajai kārbainoskrūvē vāciņu. Kārbu pievieno maskai. Nedrīkst aizmirst! Kārbas otru pusi atbrīvot nogumijas aizbāžņa. Ja šī rīcība netiek ievērota, pēc komandas"Gāzes" no galvas maska tiks norauta ar ievērojami lielāku ātrumu, nekā uzvelkot, jo realizētelpošanas procesu nebūs iespējams. Att. 11.3. pozīcijā c) redzama gāzmaskas GP-5modifikācija, kurai maska ŠM-62m. Tās priekšpusē ir membrāna (2). Šīs modifikācijasgāzmaska tiek izsniegta visiem CA komandējošā sastāva pārstāvjiem, lai tie varētu sniegtinformāciju un rīkojumus padotajiem.Attēla 11.3. pozīcijā b) gāzmaska GP-4u ar sastāvdaļām - filtrējošo kārbu GP-4u, masku M-49 (2), somu (3) un savienotājcauruli (4). Šāda tipa gāzmaskas tieši aizsargā seju. Gāzmaskaiesot kaujas stāvoklī, galvas virsdaļa netiek aizsargāta. Galvas augšdaļā ir saites, kuru garumiir maināmi, tādejādi iespējams nodrošināt pašas maskas hermētisku piekļaušanos sejai.Gāzmaskas ir dažāda lieluma. Jāizvēlas tāda, kas nodrošina hermētisku maskaspiekļaušanos galvai.Nepieciešams piebilst, ka GP-5 tipa maska nav piemērota ekspluatācijai sievietēm ar gariemmatiem. Ja matus pabāztu zem maskas gumijotās daļas, nebūtu iespējams nodrošināt tāshermētiskumu.Sievietēm ar gariem matiem labāk izmantot masku GP-4u, jo tās hermētiskumu iespējamspanākt ar regulējamām saitēm.Jāpiebilst, ka senākā literatūrā (pag.gs. 60-os gados) sastopamas atziņas - aplūkotogāzmasku filtrējošās kārbas ir gandrīz universālas un lietojamas elpceļu aizsardzībai, javide ir piesārņota ar jebkuru kaujas vielu. Tas neatbilst patiesībai.Precīzāka informācija sekos nodaļā, kurā tiks sniegta informācija par aizsardzību videsķīmiskā piesārņojuma apstākļos.Gāzmasku izmēri ir atšķirīgi un nepieciešams katram zināt kura tipa un kāda izmēra gāzmaskalietojama, lai tā pārlieku nespiestu galvu, bet tai pat laikā nodrošinātu pilnīgu hermētiskumu.Nepieciešamo hermētiskumu iespējams noteikt pašam maskas lietotājam.Filtrējošo kārbu atvieno no maskas. Tās hermētiskumu testē šādi … Uzvelk masku un vietu,kur jābūt pievienotai filtrējošai kārbai aizsedz ar delnu. Ja neeksistē iespēja ieelpot gaisu(smokam), gāzmaska ir hermētiska.4

11.4 att. a) sejas "augstuma" noteikšana (mm) (GP-4u, R-2); b) un c) - mērījumi (cm)maskas ŠM- 62 (gāzmaskai GP-5) izmēra izvēlei.Lai izvēlētos pareizā izmēra masku, veic galvas mērījumus.Gāzmaskas GP-4u izmēru nosaka izmērot sejas augstumu no zoda līdz uzacij [att.11.4.a)pozīcija]. Mērījuma dimensija - milimetri.Gāzmaskai GP-5 [att.11.4. poz. b) un c)] izmērus nosaka no divu mērījumu summas - galvasperimetrs starp zodu un pakausi plus perimetrs piere - zods. Mērījumu summas dimensija -centimetri.GP - 5Galvas mērījumu summa(cm)līdz – 9292-95,595,5-9999-102,5vairāk par 102,5Tabula 11.1.GP – 4uIzmērs Sejas augstums (mm) Izmērs01234Eksistē gāzmaskas, kas domātas bērniem.Pareiza gāzmaskas GP-5 uzvilkšanas secība.99 – 109109-119119 un lielāks1. Komanda "Sagatavot gāzmaskas"• somu ar gāzmasku un tās atribūtiem nostiprina ķermeņa priekšpusē;• soma atvērtā stāvoklī;• maskai pievieno filtrējošo kārbu un atbrīvo no gumijas aizbāžņa;• maskas brilles (no iekšpuses) pārklāj ar caurspīdīgu plastikātu, lai nodrošinātubrilles pret aizsvīšanu. Brilles pret aizsvīšanu iespējams nodrošināt, ja uz tāmno iekšpuses ar mazgājamo ziepju gabaliņu vai īpašu, šim nolūkam domātu(jābūt komplektācijas sastāvā) ziepjveidīgu "zīmulīti" uz stiklu uzvelk• kādas 6 svītras, kuras ar pirkstiem vienmērīgi izsmērē pa visu maskas briļļulaukumu;• masku saloka tā, lai fizisku triecienu gadījumā netiktu sabojātas maskāiemontētās brilles un ievieto somā, kuras atvere ir vaļējā stāvoklī.2. Komanda "Gāzes" pēc kuras gāzmaska, kas noformēta lietošanas kārtībā, jāuzvelk uzgalvas. Pareiza tālākā rīcība ir šāda:• tiek aizturēta aktīva elpošana;• acu plakstiņi aizvērti;• neskatoties, no somas jāizņem salocītā gāzmaska un tās atvērto daļu pavēršpret sevi;• abu roku delnas pavērstas tā, lai to īkšķi atrastos uz leju;1235

• šādā stāvoklī rokas jāievieto maskas atvērtajā daļā un tā jāpavelk uz sāniemplatāka;• pirmo maskā ievieto zodu;• ceļot rokas uz augšu un virzot tās uz ķermeņa mugurpusi, jāuzvelk pār galvumaska;• jāpārliecinās, ka maska kaut kur nekrokojas;• ja krokas eksistē, tās jāizlīdzina;• veic spēcīgu, strauju izelpu;• pārliecinās par maskas hermētiskumu, aizsedzot ar plaukstu filtrējošāskārbas vaļējo atveri;• atver acu plakstiņus;• maska gatava ekspluatācijai.Ādas speciālie aizsargtērpi. Sākotnēji minēti spectērpi - aizsargkombinezoni unfiltrējošie (hermētiskie) aizsargtērpi, galvenokārt ĀS apstākļos būs pieejami vienībupersonālsastāvam, kas veiks īpašus, bīstamus glābšanas darbus.Jebkuram civiliedzīvotājam ir pieejami un personīgi izgatavojami, t.s. vieglie ādasaizsargtērpi. Tos izgatavo šādi.Uzvelk kājās bikses ar gariem stariem un gumijas zābakus tā, lai bikšu stari atrastos virszābaku stulmiem. Bikšu staru lejasdaļu apsien pietiekami stipri, lai izslēgtu iespēju putekļuiekļūšanai apģērba lejasdaļā. Uzvelk nodilušus, bet bez caurumiem, svārkus vai ilgāku laikulietotu lietus mēteli. Šīs virsdrēbes nosaitē ap ķermeņa vidukli un, paceļot uz augšu apkakli,nosaitē ap kaklu tā, lai netiktu apgrūtināta elpošana. Uz sejas gāzmaska vai vates-marlesapsējs.Bērnu ratiņu aizsargkamera. No caurspīdīga plastikāta veidota kārba, kas nodrošināta ardivām filtrējošām kārbām un durtiņām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams piekļūtbērnam. Šīm kamerām jābūt hermētiski savienotām ar pašiem ratiņiem.Tā kā patreiz bērnu ratiņiem ir liels modifikāciju skaits un tie atšķiras ar izmēriem, varuzskatīt, ka augstākminētajai aizsargkamerai praktiski neeksistē pielietošanas iespējas.Individuālā pretķīmiskā pakete. To iespējams pagatavot pašiem iedzīvotājiem, jo tāssastāvā ietilpst kāds dezinficējošs šķīdums (rivanols), ≈ 2% citronskābes un dzeramās sodasšķīdumi ūdenī. Šais paketēs jābūt marles tamponiem un salvetēm.Individuālā aptieciņa. Patreizējos apstākļos civiliedzīvotājiem ir pieejamas individuālāsaptieciņas, kurām obligāti jābūt katras automašīnas salonā. To galvenais saturs irdezinficējošie un pārsienamie materiāli.Civiliedzīvotāju individuālajā aptieciņā jāietilpst: medikamentu komplektam pret radiāciju -antidotiem, medikamentiem pret sāpēm un saindēšanos, vienreizējas lietošanas špricei aranestētiķi. Aptieciņas, kas reizēm vēl saglabājušās CA noliktavās, sen beidzies lietošanastermiņš. Pagaidām citas to vietā nav sastopamas.6

Kolektīvie aizsardzības līdzekļi1. Vienkāršas paslēptuves. Sprauga - ierakums, tranšeja.Dziļums 180 - 200 cmPlatums augšdaļā 100 - 120 cmPlatums apakšdaļā 80 cm.Ieeja izveidota 900 leņķī pret tranšejas garenasi un aizsegta ar brezentu.Augšdaļa (griesti) izveidota no baļķiem vai dēļiem virs kuras veidots 60 cm augsts, noblīvētszemes pārsegums. Tranšejas iekšējās sienas bez koka balstiem. Sēdēšanai paredzētie soli nav.Šāda tranšeja paredzēta 8 līdz 10 cilvēkiem.2. Pretradiācijas paslēptuves. 180 - 200 cm dziļa un 100 cm plata tranšeja. Ja tā paredzēta10 - 15 cilvēkiem, tad 7 - 9 m gara. Pārsegums - baļķu, dēļu griesti, virs kuriem uzbērtsvismaz 60 cm biezs grunts (zemes) slānis. Iekšpusē koka balsti un apdare. Izgatavotassēdvietas.3. Patvertnes.Patvertņu klasifikācija:1. Pēc konstruktīvām īpatnībām - atsevišķi stāvošas un iebūvētas:• iebūvētās patvertnes ir izveidotas zem kādas celtnes ( zem dzīvojamām mājām vairažotņu korpusiem) (skat. att. 11.5 );• atsevišķi stāvošas - virs šīm patvertnēm ēku nav; šāda tipa patvertne patlabanatrodas netālu no Dailes teātra pie Šarlotes, Miera un Brīvības ielu krustojuma, kurizveidota šautuve un ieroču veikals.2. Pēc nodrošinājuma…• ar gaisa filtrācijas iekārtu;• bez gaisa filtrācijas iekārtas.3. Pēc ietilpības…• mazās - 150 - 500 cilvēkiem;• vidējās - 500 - 1000 cilvēkiem;• lielās - > 1000 cilvēkiem.4. Pēc pārspiediena (virsspiediena) izturības…• sevišķas klases - > 1000 kPa;• I klases - 500 - 1000 kPa;• II klases - 300 - 500 kPa;• III klases - līdz 300 kPa;• IV klases - ≤ 100 kPa.Paskaidrojumi:Pārspiediens vai t.s. virsspiediens - patvertnes konstrukcijas izturība pret spiedienu, kaslielāks par atmosfēras spiedienu aviobumbas vai atombumbas sprādziena rezultātā.Pa - paskāli, 1000 Pa = 1 kPa - kilopaskāls. ņ - ņutoni.1 Pa = 1 ņ/ m 2 1 ņ/ m 2 = 0,102 kg/ m 2 7

11.5 att. Iebūvētas patvertnes plāns.1-hermētiskas durvis; 2-slūžu kamera; 3- sanitārais mezgls;4-cilvēkiem paredzētā uzturēšanās telpa; 5- galerija un avārijas izeja;6-filtrēšanas un ventilācijas iekārta; 7-medicīnas istaba;8-noliktava pārtikas glabāšanai (telpas 7 un 8 var nebūt).EVAKUĀCIJA (kolektīvais aizsardzības līdzeklis - pasākums) - ORGANIZĒTSPASĀKUMS, kad kādā valsts reģionā radusies ĀS, kas nopietni apdraud cilvēku veselību undzīvību. No šīs teritorijas izved VISUS (pilsētu un lauku apvidu) iedzīvotājus. Tos izvieto ĀSneskārtā, drošā teritorijā. Valsts pienākums ir - nodrošināt evakuētos iedzīvotājus arnaktsmītnēm, pārtiku un materiālo pabalstu.DEKONCENTRĀCIJA. Ja valstij vitāli svarīgos objektos (piem. HES) ĀS apstākļosnepieciešams turpināt darbu. Šādos objektos darbu veic, ieviešot vairāku maiņu darbību(piem. 6 maiņu). Darbiniekus, kas konkrētā laikā nestrādā, izvieto relatīvi drošās zonās.Pārējie cilvēki no ĀS teritorijas tiek evakuēti.Bērnu evakuācija bez vecāku klātbūtnes - no pirmskolas iestādēm.Apģērbam (zem jakas apkakles mugurpusē) un līdzi dotajai mugursomai jāpiešuj zīme (kasnodrošināta ar polietilēna plēvi pret mitrumu), kurā norādīts bērna:• vārds, uzvārds, personas kods;• dzīves vietas adrese;• informācija par vecākiem - telefonu numuri;• pirmskolas iestādes (bērnudārza) nosaukums un adrese.Šādu zīmi ieteicams piešūt, negaidot ĀS rašanos.Saprāta robežās līdzi jādod:• nedaudz naudas;• pārtika;• maiņas apģērbs atbilstošs gadalaikam;• rezerves apavi atbilstoši gadalaikam.8

Literatūra1. Civilā aizsardzība. - mācību līdzeklis. Izd. "Zvaigzne",1973.2. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā. - Labklājības ministrijas Katastrofumedicīnas centrs. - 1996.3. "Гражданская оборона". Informatīvs biļetens, M. 1988. - 1993.g.9

12. Agresīvs vides ķīmiskais piesārņojumsun aizsardzība pret toĶĪMISKAIS PERĒKLIS - teritorija ar noteiktām vai precīzi nenosakāmām robežām, kurāvērojama agresīvu ķīmisko vielu izplūde, radot vidē paaugstinātu, bīstamu, toksiskukoncentrāciju, kas spēj apdraudēt cilvēka veselību un izraisīt negatīvu ietekmi uz pašuapkārtējo vidi.Atkarībā no piesārņojuma pakāpes, to mēdz iedalīt zonās. Saindēšanās apdraud vai skardaudzus cilvēkus vienlaicīgi. Piesārņota var būt augsne, tekošie gruntsūdeņi, gaiss. Perēklisvar augt saistībā ar ūdeņu dabisko (vai izraisītu) kustību, vēja virzienu. Perēkli izpēta civilāsaizsardzības formējumi, tā robežas apzīmē un, ja nepieciešams, to arī apsargā. Cietušos unindīgu ķīmisko vielu apdraudētos iedzīvotājus evakuē no ĀS skārtās teritorijas. Evakuācijuorganizē civilās aizsardzības dienesti, bet realizē pašvaldības. Lai likvidētu ķīmisko perēkli,tajā dodas pašvaldību pakļautībā esoši, atbilstošai rīcībai apmācīti, glābšanas vienību pārstāvjiaizsargtērpos un gāzmaskās, kuru filtrējošās kārbas spējīgas pasargāt cilvēka elpošanas ceļuspret konkrētu gaisā izplūdušo ķīmisko vielu - indi. Visiem, kas iziet no perēkļa, uz tā robežasveic degazāciju, tas ir, atindēšanu. DEGAZĀCIJAS veikšanā ietilpst - spectērpanotīrīšana ar vielu, kas ķīmiski neitralizē indi, mazgāšanās dušā, apģērba nomainīšana.Kā to realizēt katrā konkrētajā gadījumā, pateiks glābšanas darbu vadība. Glābšanas darbusveic atbilstoši to vadītāju rīkojumiem.Ķīmisko perēkli iespējams radīt kaujas darbības apstākļos, lai iznīcinātu pretinieku, vai arīparalizētu tā kaujinieku spējas cīnīties. Pretinieka personālsastāvam rada galvas smadzeņuintoksikāciju (saindēšanos), rezultātā rodas nespēja veikt apzinātu fizisku un garīgu darbu.Šādu ietekmi uz cilvēka rīcību spēj izraisīt ķīmiskās kaujas vielas, piemēram, BZ, CS, LSDu.c.Objektu daudzums Latvijā ar paaugstinātu risku līdz 1991.gadam.(precīzāka informācija par šo objektu kvantitatīvām izmaiņām, atbilstoši šodienas apstākļiem,autoram nav)RĪGĀVALSTĪ(ieskaitot Rīgu)ķīmiski bīstami 28uguns un sprādzienbīstami (ķīmisku vieluietekmē)ķīmiski bīstami 60uguns un sprādzienbīstami (ķīmisku vieluietekmē)3990Rīgā izvietoti 44,7 % no visiem valsts objektiem ar paaugstinātuķīmisko un ugunsbīstamības risku!1

Ķīmiskie kaujas ieročiKopš seniem laikiem, kad mūsu Zemi sāka apdzīvot, t.s. homo sapiens ( lat., - gudrais,saprātīgais cilvēks), eksistē nožēlojama, grēcīga tendence - iznīcināt, noslepkavot līdzcilvēku- pretinieku. Tika iznīcināti indivīdi un ļaužu grupas, ciltis, nācijas. Nepārtraukti risinājušieskari, kuru mērķis, vairumā gadījumos, ir bijusi vēlme iegūt varu un vairot bagātību uz cituetnisku grupu un tai piederošās apdzīvotās teritorijas rēķina. To zinot, rodas vēlēšanās likt, t.s.pēdiņās vārdus "homo sapiens".Eksistēja un eksistē tendence - pēc iespējas īsākā laika periodā nogalināt lielāku skaitu(masveidā) pretiniekus tā, lai armijas, kas lietojusi masu iznīcināšanas līdzekļus,personālsastāvs ciestu minimālus zaudējumus. Šī mērķa sasniegšanai tiek ziedoti lielimateriālie ieguldījumi, lai veiktu zinātniskus pētījumus. Radies šķietams paradokss -nepārtrauktā cīņa starp ļauno un labo ir veicinājusi cilvēces zinātniski tehnisko progresu.Kopš senatnes līdz mūsu dienām "saprātīgo cilvēku" ir vilinājusi vēlme izzināt un izmantotsavtīgos nolūkos mistisko, pilnībā neizpētīto ķīmisko vielu klāstu - indes.Mūsu ēras XX gadsimts cilvēces vēsturē palika kā visnežēlīgākais laika periods, kasraksturīgs ar daudzu miljonu cilvēku masveidīgu iznīcināšanu, tai skaitā, izmantojot indīgāsķīmiskās vielas, kas kļuva par kaujas ieročiem. Indīgās, ķīmiskās kaujas vielas ir masveidaiznīcināšanas ieroči, tāpat kā bioloģiskie (bakterioloģiskie) un kodolieroči. Šos masveidaiznīcināšanas līdzekļus radījuši zinātnieki, kas veica un turpina vēl šodien pētījumus ķīmijas,bioloģijas un fizikas laukā. Ikviena ķīmiķa, biologa un fiziķa svēts pienākums ir realizētaktivitātes, lai vismaz šī veida ieroči tiktu izskausti no armiju bruņojuma arsenāla visāpasaulē. Pretējā gadījumā patreizējā civilizācija pati sevi novedīs līdz bojāejai, kā tas senāk irnoticis ar Atlantīdu, tās iedzīvotājiem un viņu kultūru.Pirmā, kas plašākā mērogā pielietoja indīgās ķīmiskās vielas (hloru, zarīnu, zomānu) kā masuiznīcināšanas ieročus, bija Vācijas armija I pasaules karā 1915. gadā frontē pret Beļģiju. Tikaizmantoti atbilstoši labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi (gaisa mitrums, vēja virziens) unpretinieka frontes līnijas virzienā raidīts hlora mākonis. Beļģijas armijas kareivju vidū radāsapjukums un panika. Daļa no tiem atstāja ierakumus. Citi palika tajos. Hloram gāzveidastāvoklī īpatnējais svars ir lielāks nekā gaisam. Saka - hlors ir smagāks par gaisu. Taskoncentrējas galvenokārt reljefa ieplakās. Šī hlora fizikālā īpašība bija liktenīga karavīriem,kas palika ierakumos …1925. gada 17. jūnijā Ženēvā, Nāciju Līgas iniciatīvas rezultātā, tika sastādīts līgums, kasaizliedza ķīmisko ieroču izmantošanu. Diemžēl daudzu pasaules valstu parlamenti to navratificējuši.Ķīmisko ieroču praktisko pielietošanu realizē - ar artilērijas lādiņu, mīnu vai aviobumbupalīdzību, izsmidzinot aerosolus no lidmašīnām, kā arī, izmantojot atbilstošusmeteoroloģiskos apstākļus.Indīgās ķīmiskās vielas iespējams izmantot terorisma aktu veikšanai, saindējot dzeramā ūdenstilpnes, pārtiku, radot gaisā aerosola mākoni, kas satur noteiktu koncentrāciju šīs indes. Šādaakta veikšanai, piemērota ir kāda telpa, kurā atrodas daudz ļaužu. Ilustratīvs rīcības piemērs,kas konkrētajā gadījumā nav klasificējams kā terorisma akts, notika 2002.gadā kādā no2

Maskavas koncertzālēm, kurā čečenu teroristu grupa kā ķīlniekus bija saņēmusi gūstāvairākus simtus gaidāmā koncerta klausītājus, pārsvarā dažāda vecuma civiliedzīvotājus.Krievijas terorisma apkarošanas specvienības pa ventilācijas kanāliem koncertzāles telpā,kurā vienlaicīgi atradās teroristi un to ķīlnieki, ievadīja kādu no neiroparalītiskām ķīmiskokaujas vielu gāzēm. Kaujas operāciju specvienības vīri veica sekmīgi. Visa teroristu grupatika iznīcināta. Šis terorisma apkarošanas pasākums pierādīja, ka ne jau visiem ķīmiskiemkaujas ieročiem piemīt īpašība - selektīva iedarbība uz cilvēkiem atkarībā no to etniskāspiederības un politiskās pārliecības …Pasaules iedzīvotājiem ir pieejama tikai neliela daļa informācijas par ķīmisko ieroču klāstu unto raksturojošiem parametriem. Turpinās pētījumi, lai radītu jaunas, efektīvas ķīmiskās kaujasvielas. Šo pētījumu rezultāti ir slepeni. Bet jāpiebilst, ka daudzas no sen zināmajām ķīmiskāmkaujas vielām tiek izmantotas vēl šodien.Indīgo ķīmisko kaujas vielu klasifikācija1.2.NEIROPARALĪTISKĀS GĀZES:tabūns (ciānfosforskābes dimetilamīda etilēsteris), zarīns (metilfluorfosforskābesizopropilēsteris), zomāns (metilfluorfosforskābes pinakolēsteris), fosforiltioholīns, VXgāzes.Nokļūst organismā - caur ādu, elpošanas vai gremošanas orgāniem. Izraisa nervu sistēmasbojājumus. Saindējoties ar šīm vielām, raksturīgas pazīmes ir punktveida acu zīlītes,redzes un elpošanas traucējumi, sāpes krūškurvī un krampji. NĀVĒJOŠAS!KODĪGĀS ( ādu bojājošās indes):iprīts (p,p'-dihlordietilsulfīds), luizīts (β-hlorvinildihlorarsīns), trihlortrietilamīns,fosgēna oksīms.Tās tika izmantotas jau I pasaules kara laikā, šodienas apstākļos vēl joprojām tiekpielietotas.Nokļūstot uz cilvēka atkailinātas ādas virsmas, rada apsārtumu, vēlāk – nedzīstošas čūlas.Visas šīs vielas toksiski, smacējoši ietekmē arī elpošanas sistēmu.3.Tās ir smagākas par gaisu. Iespējams, ka tieši šīs indes ir vispiemērotākās terorisma akturealizēšanai. Ādu bojājošās indes ir noderīgas, lai ievainotu pēc iespējas lielāku cilvēkuskaitu un izraisītu medicīnisko iestāžu pārslodzi.SMACĒJOŠĀS:adamsīts (dihidrofenarsazīnhlorīds), fosgēns (ogļskābes dihloranhidrīts), difosgēns,hlors, hlorpikrīns (trihlornitrometāns), difenilcianarsīns.Smacējošās vielas kairina elpceļus un acis (kā lakrimatori), izraisa - klepu, elpošanastraucējumus, sāpes krūškurvī, plaušu tūsku. NĀVĒJOŠAS!Pēdējā laikā tās ir zaudējušas savu aktualitāti, jo radītas daudz toksiskākasneiroparalītiskās vielas.3

4.5.VISPĀRINDĪGĀS (asins indes):ciānūdeņražskābe (ciānūdeņradis vai, t.s. zilskābe) un tās sāļi - cianīdi (kālija cianīds),arsēns, arsīnūdeņradis un tā sāļi, fluorskābe.Šīs vielas parasti izmanto šķidrā veidā ātrās iztvaikošanas dēļ. Ievadīšana organismā iriespējama gan inhalāciju, gan ādas kontakta ceļā. Iedarbība attīstās ļoti strauji - sārta āda,izteikts elpas trūkums, ātri iestājas bezsamaņa. NĀVĒJOŠAS!PSIHOĶĪMISKĀS:BZ (ķīmiskais sastāvs nezināms), LSD-25.Pēc nokļūšanas cilvēka organismā, spēj radīt psihiska rakstura traucējumus -halucinācijas, apātiju, zūd personības gribasspēks, nespēj pretoties citu ietekmei.6.Atkarībā no vielas BZ koncentrācijas organismā, cilvēks ir saindējies un zaudē normālupsihisko stāvokli uz laiku no 12 stundām līdz 5 diennaktīm. Iespējams, ka daļēji vaipilnīgi neatceras notikušo ķīmiskās vielas ietekmes laikā.KAIRINOŠĀS:lakrimatori - CS (2-hlorbenzilidenemalonitrils), CN (1-hloracetofenons),brombenzilcianīds, hlorpikrīns (nelielāss devās - lakrimators, lielās devās - smacējošagāze).CS un CN sīkdispersas (smalkas, maza izmēra daļiņas - aptuveni 5µ lielas ), kristāliskasķīmiskās vielas, nokļūstot gaisā, rada, t.s. asaru gāzes, kas kairina acu gļotādu.Vispārīga AIZSARDZĪBA - filtrējošās gāzmaskas, aizsargtērpi.Dažu ķīmisko vielu toksicitātessalīdzinājums ar hlora toksicitāti [ 16 ]Cianīda hlorīds - 2 reizes toksiskāksFosgēns - 6 reizes toksiskāksZilskābe - 7 reizes toksiskākaIprīts - 13 reizes toksiskāksZarīns - 200 reizes toksiskāksVX - 600 reizes toksiskāks.(Toksicitāte - indes iedarbības intensitāte bioloģiskā sistēmā).Vispārīgas rekomendācijas aizsardzībaipret agresīvām ķīmiskām vielām1. Agresīvas ķīmiskas vielas lokālas noplūdes gadījumā censties:• neieelpot asos tvaikus,• ātri atstāt negadījuma vietu,• par noplūdi ziņot policijai vai VUGD.Par lokālu agresīvās ķīmiskās vielas noplūdi jāuzskata tāda, kuras rezultātā saindēts tiekgaiss ierobežota izmēra slēgtā telpā vai ārpus tās. Noplūde radusies neliela tilpuma taras,kurā tika uzglabāta viela, mehāniska bojājuma rezultātā. Piemēram, saplīstot 20 l stikla4

alonam, kurā uzglabāts benzols. Agresīvas gāzes (piem., šķidra amonjaka) uzglabāšanasbalona reduktora bojājumu rezultātā. Šādas noplūdes kaitīguma pakāpe ir ļoti relatīvsjēdziens, kas atkarīgs no agresīvās vielas toksicitātes. Ja noplūde radusies slēgtā telpā,jācenšas, lai vielas tvaiki neizplatītos arī citās ēkas telpās.2. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, noplūdes vietai ārpus telpām tuvoties no vēja puses.No saindētās vides jāizkļūst dodoties perpendikulāri vēja virzienam.3. Ja agresīvā gāze vai indīgas vielas tvaiki šķīst ūdenī vai reaģē ar to, īslaicīgi (10 - 20min.) iespējams aizsargāt elpošanas orgānus, tos aizsedzot ar ūdenī samērcētu vilnas,kokvilnas drānu vai vates-marles aizsegu. Šīs minūtes var būt pietiekamas, lai izkļūtu nopiesārņotās vides svaigā gaisā.4. Indīgas un kairinošas ķīmiskas vielas no ķermeņa virsmas noskalot ar lielu (vēlamstekošu) ūdens daudzumu. Ja agresīvā viela ūdenī nešķīst, to nomazgājot ar lielu daudzumuūdens, jālieto virsmas aktīvas vielas - ziepes vai citi sadzīvē lietojami mazgāšanas līdzekļi.Ķermeņa nomazgāšana ar ūdeni veicama īpaši gadījumos, kad uz tā nokļuvušas stiprasminerālskābes vai sārmi. Neskatoties uz to, ka sērskābes (tā kalpo kā elektrolīts skābesakumulatoros) reakcija ar ūdeni ir eksotermiska (ar siltuma izdalīšanos), šī nomazgāšanaar ūdeni ir nepieciešama un nav traumējoša. Lielais ūdens daudzums strauji samazinaskābes koncentrāciju uz ķermeņa virsmas. Senāk, līdzīgos gadījumos, lai pasargātu ādu noķīmiska apdeguma, rekomendēja stipras skābes šķīdumus neitralizēt ar nelielaskoncentrācijas vāja sārma (piem. dzeramās sodas) ūdens šķīdumu , bet stipru sārmu arvājas skābes (piem. citronskābes, borskābes) ūdens šķīdumu. Šāda metode ir pareiza, betreālās dzīves situācijās šie neintralizējošie šķīdumi var izrādīties nepieejami.5. Pēc neatliekamās palīdzības veikšanas, cietušais(-ie) jānogādā medicīniskā personālaaprūpē.Izplatītāko ķīmisko kaujas vielufizikālās, ķīmiskās un fizioloģiskās īpašības1. Fosgēns (ogļskābes dihloranhidrīds COCl 2 ).Bezkrāsaina gāze. Svaigi pļauta siena smarža.t kuš. = - 118 0 C, t virš. = + 8,2 0 C.Slikti šķīst ūdenī. Labi šķīst bioloģiskās sistēmas organiskajos šķīdinātājos.Dezaktivējams ar metālu oksīdiem (piem., Al ), amonjaku, etilspirtu, amīniem. Reakcijasar amīniem tiek izmantotas kā vielas identifikācijas (noteikšanas, pierādīšanas) reakcijas.Smacējoša gāze, rada elpošanas ceļu iekaisumus. Nokļūstot uz kailas ķermeņa daļas, radaapdegumus.Vielas koncentrācijas mg/ l (1 litrā gaisa) :0,005 mg/l - bīstama0,1-0,3 mg/l - nāvējoša (2 - 12 st. aizkavēšanās periods).AIZSARDZĪBA - gāzmaska GP-5 ar filtrējošo kārbu B. Pret šķidru fosgēnu -ādas aizsardzības līdzekļi.5

PALĪDZĪBA - cietušajam uzvilkt gāzmasku un iznest to svaigā gaisā, siltumā.Pretindes nav! Izvairīties no fiziskas slodzes, dot dzert karstu dzērienu. Nepieciešamībasgadījumā dot elpot skābekli. Nedrīkst veikt mākslīgo elpināšanu!2. Hloracetofenons (lakrimators CN).Bezkrāsaina kristāliska viela.t kuš. = +59 0 C, t virš.= + 244 0 C.Slikti šķīst ūdenī, labi - organiskajos šķīdinātājos.Nehidrolizējas (!) (pat sārmu šķīdumos).Intensīvi reaģē ar nātrija sulfīda šķīdumu etilspirtā, veidojot netoksiskus (!)difenacilsulfīdus.Lakrimators. Paaugstinātu asaru dziedzeru darbības intensitāti veicina koncentrācijas:minimāla iedarbība - 0,0001 mg/l,intensīva iedarbība - 0,002 mg/l.Kā kaujas viela tika izmantota jau I pasaules karā.3. Hlors (Cl2).Zaļgandzeltena gāze ar smacējošu, asu smakut kuš. = - 101 0 C, t(virš.) = - 34 0 C.2,5 reizes smagāka par gaisu, uzkrājas zemās vietās (grāvjos, bedrēs, akās, pagrabos).Labi šķīst ūdenī.Ķīmiski aktīva gāze. Uzglabā un transportē zem spiediena tērauda balonos un dzelzceļacisternās. Noplūdes gadījumos dūmo, saindē ūdenskrātuves.Smacējoša ķīmiskā kaujas viela.Minimālā jūtamā koncentrācija - 2 mg/m 3 .100 mg/m3 koncentrācija ar 30 - 60 min. ekspozīciju (iedarbību) bīstama dzīvībai.Izraisa plaušu tūsku, gļotādu un ādas iekaisumu, apdegumus.Saindēšanās simptomi: stipras sāpes krūtīs, acu asarošana, sauss klepus, vemšana,koordināciju traucējumi, aizdusa.Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas:ražotņu darba telpās1,00 mg/m 3 (1ā kubikmetrā gaisa),gaisā (vidējā) 0,03 mg/m 3 .AIZSARDZĪBA - gāzmaska ar filtrējošām kārbām A, BKF, V, E, G un ādas aizsardzībaslīdzekļi. Īslaicīgi elpošanas ceļi aizsargājami, tos aizsedzot ar ūdenī mērcētu drānu vaivates - marles aizsegu.Atcerēties - šķidrs hlors noārda gumijotu audumu un gāzmasku gumijas daļas.PALĪDZĪBA - cietušo iznes svaigā gaisā, silti apsedz. Inhalācijās izmanto kādas minētāsvielas tvaikus - ūdens, etanola, novokaīna, efidrīna, sodas vai antibiotisko.Acis 10 minūtes jāskalo ar tekošu ūdeni. Jāievada acīs sterīla vazelīna ziede.6

4. Hlorpikrīns (trihlornitrometāns).Bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku.t kuš.= - 64 0 C, t virš.= 112,3 0 C, blīvums d = 1,6539 g/cm 3 .Praktiski ūdenī nešķīst. Labi šķīst organiskos šķīdinātājos.Ātri reaģē ar nātrija sulfīda šķīdumu etanolā (etilspirtā).Lakrimators.min.iedarb., aerosola formā, konc. gaisānepanesama0,002 mg/l0,05 mg/l.Vēl lielākās koncentrācijās aerosola formā gaisā - SMACĒJOŠA viela.5. Tabūns (cianfosforskābes dimetilamīda etilēsteris).Bezkrāsas šķidrums. t kuš.= - 50 0 C, t virš.= 230 0 C - sadalās, radot cianīdus.Ūdenī šķīst ierobežotā daudzumā, veidojot 12% šķīdumu. Labi šķīst organiskajosšķīdinātājos.Aerosola formā neiroparalītiska viela. Koncentrācijas 1 litrā gaisa:bīstama 0,01 mg/l (mioze - acu zīlītes sašaurināšanās),navējoša 0,4 mg/l.AIZSARDZĪBA - gāzmaska.6. VX gāzes.Ķīmiskais sastāvs nezināms. Vistoksiskākās vielas, kādas jebkad ir radījis cilvēks [16].Neiroparalītiskas.Sēram līdzīga smarža, smagākas par gaisu, var būt gaiši dzeltena krāsa.Pēc savām īpašībām tās ir līdzīgas fosfororganiskajiem savienojumiem, taču ar daudzspēcīgāku toksicitāti un ekstrēmi ātru darbību. Teroristiem šīs vielas ir īpaši pievilcīgas,jo nepieciešams minimāls to daudzums, lai nogalinātu lielu skaitu cilvēkus.Saindējoties ar neiroparalītiskajām vielām, raksturīgas pazīmes ir punktveida acu zīlītes,redzes un elpošanas traucējumi, sāpes krūškurvī un krampji. NĀVĒJOŠAS!PALĪDZĪBA. Cietušajiem ir jānovelk apģērbs un āda jāskalo ar balinātāja ūdens šķīdumu(10:1). Nāvi var novērst tūlītējas atropīna injekcijas. [16].Neiroparalītisko kaujas vielu zarīna un zomāna fizioloģiskā iedarbība analoģiska kātabūnam. Zarīnam piemīt svaigu augļu smarža. Zomānam - kamparam līdzīga smarža.Smagāki par gaisu. Saindēšanās pazīmes visām šīs grupas ķīmiskajām kaujas vielām irlīdzīgas. NĀVĒJOŠAS!AIZSARDZĪBA - gāzmaska.7. LSD - 25 ( lizergīnskābes dietilamīds ) [7].Sintētiski iegūts 1938.gadā. 1943.gadā A.Hoffmans konstatēja šīs vielas psihotropāsīpašības. Šo ķīmisko savienojumu rūpīgi izpētīja armijas speciālisti. Kā ķīmisks kaujasierocis tas īpašu atzinību neieguva, jo sintēze ir komplicēta un tās rezultatā vajadzīgā7

produkta iznākums neliels. Praktiski armiju apbruņojumā tikpat kā netiek izmantots,izņemot īpašas nepieciešamības gadījumos.Fizikālās un ķīmiskās īpašības.Balta kristāliska viela bez garšas un smaržas. Ūdenī praktiski nešķīst (bāziskā formā).Savukārt tās sāļi ūdenī šķīst labi. Šos sāļus iespējams iegūt reakcijās ar minerālām unorganiskām skābēm.t kuš. = 83 0 C. Istabas temperatūrā LSD šķīdumi hidrolizējas (sadalās) ļoti lēni.Ar hipohlorīta šķīdumiem oksidējas par fizioloģiski neaktīvu lizergīnskābesatvasinājumu.Izplatīt vidē iespējams aerosolu veidā vai arī LSD sāļu ūdens šķīdumus pievienojotpārtikas dzērieniem un produktiem.Praktiski veseliem cilvēkiem LSD rada psihiskus traucējumus.AIZSARDZĪBA - gāzmaska.8. BZ [bi-zet] (ķīmiskais sastāvs nezināms).Psihoķīmiska kaujas viela.Balta kristāliska viela bez smaržas, nešķīst ūdenī, labi šķīst hloroformā, dihloretānā,paskābinātā (pH < 6) ūdenī. Parasti kaujas stāvoklis - aerosols. Tiek izsmidzināts araviācijas kasešu palīdzību un aerosolu ģeneratoriem.BZ cilvēka organismā nokļūst, elpojot saindētu gaisu, lietojot saindētu ūdeni vai pārtikasproduktus. BZ fizioloģiskā iedarbība sāk izpausties pēc 0,5 - 3 stundām.Saindēšanās simptomi:• mazu koncentrāciju iedarbības rezultātā - rodas miegainība, samazinās spējasapzināti veikt garīgu un fizisku darbību;• lielu koncentrāciju iedarbības rezultātā - sākotnēji vairākas stundas novērojamapaātrināta sirdsdarbība, āda un mutes dobums kļūst sausi, paplašinās acu zīlītes,ievērojami samazinās apzinātas spējas veikt garīgu un fizisku darbu. Turpmākajās8 stundās rodas muskuļu krampji, traucēta (samazinās) spēja runāt. Sekouzbudinājuma periods, kas var turpināties līdz 4 diennaktīm. Samazināspersonīgais gribasspēks un spēja kontrolēt savu rīcību. Pakļaujas citu gribai.Vairumā gadījumos pēc 2 - 3 diennaktīm sākas pakāpeniska atgriešanās normālāstāvoklī. Ja organismā iekļuvusi lielāka vielas BZ deva, saindēšanas simptomiizpaužas līdz 5 diennaktīm.PALĪDZĪBA. Cietušajam uzvelk gāzmasku un izved no ķīmiski saindētā perēkļaietekmes sfēras. Veic rūpīgu ķermeņa atkailināto daļu sanitāro apkopi (degazāciju),izpurina apģērbu, acis un mutes, deguna dobumus skalo ar lielu daudzumu tīru, tekošuūdeni.AIZSARDZĪBA - gāzmaska, patvertne, kas aprīkota ar gaisa filtrējošām ventilācijasiekārtām.Par citu ķīmisko kaujas ieroču īpašībām skatīt informācijas avotus [5, 6].DEGAZĀCIJA - agresīvu, toksisku ķīmisko vielu noņemšana no objekta virsmas un toneitralizācija.8

Nepieciešams veikt profilaktiskus pasākumus - izstrādāt ķīmiskās aizsardzības programmu,kurai jāietver šādi jautājumi [16]:• ķīmiskā terorisma vai militāras akcijas ar ķīmisko ieroču pielietošanu riskanovērtējums,• informācijas pieejamība un izplatīšanas efektivitāte,• pasākumu komplekss cilvēku uzvedības kontrolei,• indīgo vielu izplatīšanās novēršana• (drošības zonas, sekundārās piesārņošanas nepieļaušana),• ķīmisko vielu neitralizēšanas pasākumi,• cietušo dzīvības funkciju nodrošināšanas pasākumi,• evakuācijas pasākumu izstrāde,• specifiskas medicīniskās palīdzības sniegšana,• vides piesārņojuma likvidēšana.Ķīmisko kaujas ieroču attīstības tendences [5]Nerada šaubas, ka vairākās valstīs ar ievērojami lielu militāro potenciālu, masu iznīcināšanasķīmiskie ieroči tiek uzskatīti par perspektīvu alternatīvu kodolieročiem, pret kuru ražošanu,glabāšanu, izplatīšanu un pielietošanu vēršas daudzas starptautiskas organizācijas. Tiekradītas "ķīmiskās pārapbruņošanās" programmas, kas orientētas uz fundamentāliem,perspektīviem pētījumiem ķīmijā, bioķīmijā un toksikoloģijā. Eksistē centieni radīt jaunaspaaudzes indīgās kaujas vielas ar neprognozējamu iedarbību, sevišķi lielu toksicitāti attiecībāpret Zemes faunu un floru.Jau tagad, esošais militāri-ķīmiskais potenciāls neapmierina armiju ķīmiķus. Nervuparalītiskās VX gāzes, zarīns, zomāns, psihoķīmiskie līdzekļi, kairinošās vielas u.c. tiekuzskatīti par "vakardienas" ieročiem.Sākotnēji tika veikti liela mēroga pētījumi, lai radītu, t.s. bināros ķīmiskos ieročus, radītuīpaši toksiskas kaujas vielas, kuru sastāvā būtu dabā sastopamās indes un toksīni.Toksīni - patogēno, bioloģiskām sistēmām kaitīgo mikroorganismu (vīrusu un baktēriju)radītās, sintezētās ķīmiskās vielas, kas toksiski ietekmē dzīvo organismu funkcionēšanuun veicina infekcijas slimību attīstību.Bināro ķīmisko ieroču tehniskās darbības ideja ir šāda. Ķīmiskais ierocis uz mērķi tiektransportēts ar artilērijas lādiņa, aviobumbas vai zeme-zeme, gaiss-zeme tipa raķetēm. Šajoslādiņos bez sprāgstvielām ir divi vai vairāki konteineri, kas pildīti ar ķīmiskām vielām, kuraspašas par sevi var arī nebūt toksiskas. Šo komponentu sajaukšanās un savstarpējās ķīmiskāsreakcijas rezultātā rodas toksiska inde. Minētā reakcija realizējas laikā no brīža, kad lādiņš -nesējs tiek izšauts, līdz brīdim, kad tas sasniedz mērķi. Lādiņa eksplozija izplata vidē ķīmiskokaujas vielu. Tātad toksiskās vielas rašanās ķīmiskā reakcija notiek lādiņa lidojuma laikā.Tādejādi uz noteikto mērķi iespējams nogādāt un vidē izplatīt sevišķi toksiskas kaujas vielas,kas normālos apstākļos ir ķīmiski nestabilas un ātri sadalās, veidojot netoksiskus produktus.Binārā ieroča izmantošanas gadījumā, šī ķīmiski nestabilā inde paspēj veikt bioloģiskamorganismam nāves izraisītājas funkcijas.Pētījumi jaunu, indīgu vielu iegūšanai turpinās. Pētnieku uzmanību saista Zemes tropiskierajoni, kur mīt dažādas dzīvās radības, kuru organismos veidojas spēcīgas indes, kas kalpo9

pašaizsardzībai vai arī barības iegūšanai. Pētnieki cenšas iegūt šīs dabā esošās indes, izpētīt toķīmisko uzbūvi un rast iespēju tās sintezēt lielākos daudzumos, lai cilvēku masveidīgaiiznīcināšanai papildinātu ķīmisko ieroču klāstu ar efektīgākām, toksiskākām, ātri reaģējošāmvielām.Pasaulē eksistē aptuveni 800 čūsku sugas, kuru indes ir bīstamas vai pat nāvējošas cilvēkam.Spēcīgas indes rodas vairāku zirnekļu sugu organismos. Vispazīstamākie šādi zirnekļupārstāvji ir tarantuli, karakurti, zirnekļi-putnuēdāji. Bišu un lapseņu dzēlieni arī nav nekaitīgicilvēkiem un dzīvniekiem.Izrādās, ka čūskām, zirnekļiem, bitēm un lapsenēm eksistē konkurenti - vardes, kas mītAmerikas kontinentā. Tā ir plankumainā kokos kāpēja varde. Šī mazā, trīs centimetrus garāvardīte var kļūt par potenciālu slepkavu. Tika izpētīts vardītes "ierocis" un rezultātā tapa ļotistipra, sintētiski iegūta inde - batarahotoksīns.Kolumbijas indiāņi ar vienas vardes indi apstrādā 50 bultas. Ja šāda bulta sasniedz mērķi -pretinieka ķermeni, tas mirst pēc vienas minūtes. Trāpījums leopardam, lūsim vai kādamcitam lielam dzīvniekam, to pilnīgi paralizē. Tika noķertas 2450 vardītes no kuru ādāmlaboratorijas apstākļos ieguva aptuveni miligrama trešdaļu batarahotoksīna. Ar šādu indesdaudzumu iespējams apstrādāt 120 tūkstošus nāvi nesošas bultas.Nāve iestājas nervu un muskuļu paralīzes rezultātā. Pretindes (antidoti) šai nāvējošai vielainav.Konstatēts, ka vairāku zivju sugu ādās tiek sintezētas spēcīgas indes. Piemēram, zivs fugas,kuru vēl dēvē par tetrodonu. Šai zivij nav īpašs orgāns ar kura palīdzību izdalīt indi. Praktiskisaindēts ir viss zivs ķermenis, īpaši - āda, aknas un ikri.Indes pētījumi bija sekmīgi. Kļuva iespējams iegūt to tīrā veidā. Viela veidoja prizmatiskuskristālus. Indi nosauca par tetpodotoksīnu. Tās nāvējošā deva aptuveni ir 0,00001 g/kg.. Fugamīt Klusajā okeānā Japānas tuvumā. Japāņiem šī zivs ir īpaša delikatese. Tās sagatavošana, laibūtu iespējams lietot kā pārtiku, tiek uzticēta īpaši apmācītiem pavāriem.Pētnieku uzmanību piesaistīja polipi, kas mīt Klusā okeāna salu tuvumā. No tiem ieguva indipalitoksīnu, kas apmēram 200 reizes toksiskāks par VX gāzēm.Uzzināts, ka dažas baktērijas izdala indes - toksīnus, kas ir desmit, simts tūkstošus reizestoksiskākas par tetrodotoksīnu. Pie šāda veida indēm jāpieskaita toksīni, kas rodas botulismaun stīvumkrampju saslimšanas laikā.Centīgi strādājot bioķīmijas, molekulārās bioloģijas, gēnu inženierijas zinātņu laukā iegūtastoksiskas vielas ar selektīvām īpašībām. Piemēram kādām etniskajām grupām viena un tā pativiela var būt toksiska, bet citas etniskās grupas pārstāvjiem netoksiskas. Tiek prognozēts, kadrīz jāparādās masu iznīcināšanas ķīmiskajiem ieročiem, kurus varēs apzīmēt - "etniskie" un"gēnu".Gudri, pret Zemes iedzīvotājiem ciniski noskaņoti zinātnieki visās pasaulē attīstītākajās valstīsrūpīgi pēta un rada iespējas, lai sekmīgi slepkavotu lielas cilvēku grupas.10

Vai Dzintara jūra Latvijas krastus apskalos ar tīru ūdeni?(Satura izklāstā izmantoti literatūras avoti [ 8 - 13, 15]).Pagājušā gadsimta 90 -to gadu pirmajā pusē Latvijas presē parādījās ziņas par indīgu kaujasvielu nogremdēšanu Baltijas jūrā. Tā, piemēram, laikraksts "Elpa" [9] norādīja, "ka laikaposmā no 1945. līdz 1947. gadam, trijām sabiedroto valstīm (Lielbritānijai, ASV un PSRS)vienojoties, tika nolemts nogremdēt II pasaules kara trofeju ķīmiskos ieročus. Galvenokārt tāsbija aviobumbas un tvertnes ar indīgām vielām.Arī tādām kā iprīts, zarīns, zomāns, tabūns, fosgēns u.c. Toreiz kopumā nogremdēja 200 - 300tūkstošus tonnu indīgo vielu. (…) … to izdarīja pie Liepājas un pie Bronholmas." Minētāraksta autors Juris Tihonovs atsaucas uz diviem galvenajiem informācijas avotiem: 1) žurnāla"Ogoņok" 1992.g.februāra numuru [10] un 2) St.Pēterburgas mēra A.Sobčaka vēstuliVenspils mēram A.Lemberga kungam. Vēlākajās "Elpas” publikācijās [11 - 13] parādāsaizvien jaunas ziņas gan par agrāko laiku slepeno dokumentāciju, gan arī par aculieciniekustāstījumiem.Augstāk minēto zināmā mērā varētu apšaubīt, jo nav zināmi A.Sobčaka informācijaspirmavoti. Savukārt, par šādas noziedzīgas rīcības eksistences patiesīgumu var spriest, nolaikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālista Kaspara Miglas intervijas 1999.gadā ar KrievijasZinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta direktora vietnieku, šā institūta Kaļiņingradasnodaļas vadītāju Vadimu Paku, kas publicēta INTERNET-ā ar nosaukumu "Baltijas jūrasbīstamā dzelme" (R.A.O. piezīme).Pēc V.Paka kunga teiktā - Baltijas jūras rajons uz rietumiem no Liepājas salīdzinot ar visiemnogremdēšanas rajoniem ir vismierīgākais. Tur bīstamu vielu liela koncentrācija nekad navmanīta. Tomēr katram gadījumam ar zinātniskās pētniecības kuģi "Profesor Štokman"kontrolējam arī šo rajonu, zinot, ka tur tika nogremdēti ieroči. No Liepājas tas ir samērā tālu.Gotlandes ieplakas dienvidu daļā 140 metru dziļumā, pēc vēsturiskiem datiem, munīcija tikanevis gremdēta ar visu kuģi jūras ieplakā, bet bērta pāri bortam. Skagerakā daļa lādiņu tikanogremdēta kopā ar kuģi. Kopējais indīgo vielu daudzums tur ir diezgan liels, betsalīdzinājumā ar visu nogremdēto ķīmisko ieroču skaitu tur ir tikai pāris procenti. Šis rajonskā Liepājai piederošs ir atzīmēts nosacīti, jo lādiņi izbārstīti teritorijā, kas ir iepretimVentspilij līdz pat Klaipēdai.Saskaņā ar aprēķiniem, lādiņu metāla korozija ūdenī notiek ar ātrumu viena milimetradesmitdaļa gadā. No 1947. gada, kad notika nogremdēšana, pagājuši jau 52 gadi, tādēļvairumam lādiņu čaulas jau ir pilnībā korodējušās un viela nonākusi saskarē ar apkārtējo vidi.Taču, tā kā bīstamu koncentrāciju ūdenī vēl neatrodam, - stāsta V.Paks, mēs ņemam arī gruntsparaugus. Un šīs analīzes rāda, ka Liepājai nevajadzētu uztraukties. Bet vislielākās bažas radaSkageraka rajons. Tur situācijai ir izteikta tendence pasliktināties. (…) … vairs nedrīkstizskatīt jautājumu par šo lādiņu pacelšanu, jo tādā gadījumā mēs tikai palīdzētu saindēt jūru.Bīstamais akvatorijs tiek apsekots. Izstrādāts plāns, lai lādiņus iekonservētu.Literatūra1. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā.- Labklājības ministrijas katastrofumedicīnas centrs., Rīga, 1996, 78 lpp.2. "Сильнодйствующие отравляющие вещества и защита от них".- М., 1989 г.11

3. Е.В.Гембицкий, Ф. И. Комаров - Военно - полевая терапия. - М. Изд. "Медициа",1983. 256 стр.4. J.Anšelēvičs - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā - Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne",293 lpp.5. INTERNET - http://www.himvoiska.ru6. INTERNET - http://www.opcw.org7. Александров В.Н. Емелянов В.И. - Отравляющие вещества - М., Bоениздат, 1990.8. J.Avotiņš - LU docents, Dr.chem., lekciju konspekts CA tēmai "Indes Baltijas jūrasdzelmē". 1996.9. J.Tihonovs. - Laika mīna Baltijas jūrā.- "Elpa", 1992., 18.03. - 31.03., 2. Lpp.10. Л.Плешков. - Бомби на дне. - "Огонеk", 1992. Нр.8. февр. С. 8 - 9.11. J.Riekstiņš. - Trofeju ieroči Baltijas jūrā. - Arhīva dokumenti liecina.- "Elpa", 1992.A. Kukuts. - Nozieguma vieta - Gotlandes ieplakā. - "Elpa", 1992.12. A..Kukuts. - Es satikos ar iprītu. - "Elpa", 1992.13. V.Liguts. - Toksikoloģijas rokasgrāmata - Rīga, 2001., Nacionālās medicīnas apgāds,1070 lpp.14. INTERNET - Kaspars Migla. - Baltijas jūras bīstamā dzelme - Intervija ar KrievijasZinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta direktora vietnieku, šī institūta Kaļīņingradasnodaļas vadītāju Vadimu Paku.15. V.Liguts. - Ķīmiskais terorisms: vispārējs raksturojums. - Medicīnas žurnāls "Jums,Kolēģi", 2001., Nr.10, lpp. 14 - 18.12

13. Drošības pasākumi saskarē ar atsevišķām,agresīvām ķīmiskām vielāmIkdienas dzīvē mēs kontaktējam ar visdažādākajām ķīmiskajām vielām. Visapkārt mums irķīmiskie savienojumi. Tai skaitā mēs paši esam milzīga daudzuma komplicētas uzbūvesmazmolekulāru un lielmolekulāru vielu komplekss.Reizēm mūsu dzīvē, apzinātos vai neapzinātos apstākļos, esam spiesti kontaktēt ar tāda veidaķīmiskajām vielām, kas ir agresīvas un indīgas attiecībā pret mūsu organismu un vidi, kurāmēs dzīvojam. Šādu toksisku savienojumu klāsts ir ļoti liels un nav iespējams informēt parvisām šīm vielām, to raksturīgām, daudzveidīgām īpašībām, viena raksta (lekcijas) ietvaros.Sekos informācija tikai par dažu toksisku ķīmisko savienojumu īpašībām un sniegtasrekomendācijas, kā aizsargāt cilvēka organismu pret tām.Dzīvsudrabs (Hg)Šķidrs, sudrabaini balts metāls.Gaist (iztvaiko) pie istabas temperatūras (20 0 C).Ūdenī nešķīst.Blīvums - 13,5 g/cm 3 .Metāliskais dzīvsudrabs, ja to norij, nav indīgs.Sublimāta - dzīvsudraba dihlorīda letālā (nāvējošā) deva - 0,5 g.Īpaši bīstami ir dzīvsudraba tvaiki.Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0.0003 mg/m 3 .Dzīvsudrabu lieto galvanikā, luminiscences lampās, vakuumsūkņos, manometros,termometros, barometros, medicīnā, dažu fizikālu procesu pētniecības iekārtās, lai izslēgtugaisa ieplūdi. Dažus ūdenī šķīstošus sāļus, stipri atšķaidītu ūdens šķīdumu formā ( 1 svaravienība vielas: 1000, 2000 vai 5000 svara vienībām ūdens) izmanto medicīnā dezinfekcijasnolūkos.Dzīvsudraba tvaiki un daži šī metāla ūdenī šķīstoši vai organiskie gāzveida agregātstāvoklīesoši savienojumi spēj piesātināt vidi un materiālus - mēbeles, ēku iekšējo apmetumu, sienukrāsojumu u.c. Paaugstinoties vides temperatūrai, paaugstinās Hg koncentrācija gaisā.Sevišķi bīstami, ja dzīvsudrabs, mikroskopisku pilienu veidā uzkrājas grīdas spraugāsun citās dzīvojamo telpu vietās.Šajā gadījumā pieaug tā tvaiku spiediens un iztvaikošanas virsmas laukums.Ja tehniskas avārijas rezultātā no kādas iekārtas telpā noplūst liels dzīvsudraba daudzums untā tvaiku koncentrācija gaisā ir ievērojami lielāka par maksimāli pieļaujamo, šos tvaikusieelpojot, pēc 8 - 24 st. cilvēkam rodas:nespēks, galvas sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas ceļu iekaisums,zobu smaganu iekaisums, sāpes vēderā, iespējami psihiska rakstura traucējumi.AIZSARDZĪBA. Gāzmaska ar filtrējošo kārbu, kuras marķējums - G, krāsojums - dzeltens -melns.1

PIRMĀ PALĪDZĪBA AKŪTAS SAINDĒŠANĀS GADĪJUMĀ:• dod dzert siltu ūdeni ar 20 - 30 g aktīvo (medicīnisko) ogli, pienu, ūdenī saputotu olasbaltumu, caurejas līdzekļus, skalot muti ar 0,25% kālija permanganāta (zilo graudiņu)ūdens šķīdumu, nepieciešams miers un hospitalizācija.Dzīvsudrabs dzīvojamās telpāsVar gadīties, ka neuzmanīgas rīcības rezultātā dzīvojamās telpās, piemēram, guļamistabā, tieksaplēsta medicīniskā termometra kolbiņa, kas pildīta ar dzīvsudrabu. Nelielu pilieniņu veidā,šķidrais metāls izplatās uz visām pusēm pa telpas grīdu. Ja grīdas segumā ir spraugas, maziepilieniņi uzkrājas tajās vai arī "atrod kādu citu apmešanās vietu".Nedrīkst ignorēt atklātā formā esoša dzīvsudraba klātbūtni dzīvojamās un arī darbavietas telpās! Dzīvsudrabs jāsavāc un jāneitralizē!DEMERKURIZĀCIJA - vidē izplūduša dzīvsudraba savākšana un neitralizācija. Videsatindēšana no dzīvsudraba un tā toksiskiem savienojumiem.Ja netiek veikts šis pasākums, seko hroniska saindēšanās ar dzīvsudraba tvaikiem. Minētajāstelpās mēdzam uzturēties vairākas stundas diennaktī. Nepārtraukti, nelielās devās savāorganismā ievadām dzīvsudraba tvaikus, elpojot gaisu. Dzīvsudraba koncentrācija organismānemitīgi palielinās. Hroniska saindēšanās ilgstoši norit bez izteiktiem simptomiem(akumulācija). Pēc kāda laika cietušais sāk sūdzēties par nespēku, apātiju, miegainību, galvassāpēm, reiboni. Vienlaicīgi attīstās roku, mēles, plakstiņu, smagos gadījumos - kāju trīcēšana.Procesam progresējot, novērojami: uzbudinātība, nomāktība, raudulīgums, vāja atmiņa.Nepieciešams griezties pēc palīdzības pie ārsta!Jāveic demerkurizācija. Sākotnēji to veic, mehāniski lokalizējot Hg pilieniņus. Optimāli - arvara plāksni, vara stiepļu slotiņu, staniola strēmelītēm, lapiņām. Reālās dzīves situācijās, "pargodu" šim potenciāli iespējamam pasākumam, diez vai dzīvoklī atradīsies minēto materiālupalīglīdzekļi.Nepieciešamo akciju iespējams realizēt ar parastās akvareļu krāsojamās otiņas, salocītaspapīra strēmelītes un papīra loksnes palīdzību. Vienkopus savāktos dzīvsudraba pilienusjācenšas ievietot traukā ar pietiekami lielu atveri (1/2 litra stikla burkā). Virsū uzlej krietnuūdens slāni. Šādā stāvoklī savāktais dzīvsudraba piliens guļ trauka dibenā un vairs neapdraudmūsu veselību. Kur likt un ko darīt ar šādi savāktu dzīvsudrabu?To var nodot:• kādā vides aizsardzības laboratorijā,• valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļā,• atdot valsts policijas iecirkņa dežurantam.Attiecīgo iestāžu darbiniekiem būtu jāzina, ko iesākt ar šo burku, kurā atrodas dzīvsudrabs.Šāda veida dzīvsudraba savākšanai nav garantijas, ka piesārņotajā telpā neatrodas sīki Hgpilieniņi un tvaiks. Telpu var izvēdināt, bet dzīvsudraba pārpalikumi ķīmiski jāneitralizē.Praksē izmanto kādu no trim metodēm:1. Pa visu grīdas laukumu, iespējamām spraugām tās segumā un zem aplodām izbārstasmalki saberztu sēra pulveri. Pēc dažām stundām to saslauka un grīdu uzmazgā.2. Iepriekšminēto procedūru veic ar alumīnija pulveri.2

3. Pagatavo aptuveni 20% trīsvērtīgās dzelzs hlorīda ( Fe Cl 3 ) ūdens šķīdumu.Jāpiebilst, ka šis šķīdums nav toksisks, bet, darbojoties ar to, vēlams uz rokām uzvilktgumijas cimdus, lai tās nenokrāsotos ķiršusarkanas. Krāsojums uz atkailinātasķermeņa daļas var saglabāties pāris dienas.Pagatavoto šķīdumu izklāj pa visu grīdas laukumu, īpaši cenšoties aizpildīt dažādasspraugas. Vēlams šķīdumu uz grīdas atstāt vismaz 12 stundas. Atšķirībā nopulveriem, kas spējīgi reaģēt, neitralizēt Hg, šķidrums noteikti iekļūs visāsplaisās un spraugās, tādejādi pilnībā garantējot vides atindēšanu.Sekojoši - uzvilkt uz rokām gumijas cimdus un ar ūdeni grīdu uzmazgāt.Amonjaks (NH 3 )Bezkrāsaina gāze ar asu smaku.t (kuš.) = - 78 0 C, t (virš.) = - 34 0 C, blīvums gāzveida agregātstāvoklī 0,6 g/cm 3(vieglāks par gaisu). Maisījumā ar gaisu (15 - 28%) - sprādzienbīstams.Uzglabā un transportē šķidrā stāvoklī gāzes balonos, kas aprīkoti ar reduktoriem,vai tilpnēs (cisternās) 5 - 30 T.Tehniskas avārijas - noplūdes gadījumos veido ātri gaistošu baltu aerosola mākoni.LABI ŠĶĪST ŪDENĪ. 1 ŪDENS TILPUMĀ - 700 TILPUMI AMONJAKA.T.i. - reaģē ar ūdeni, radot kodīgu, stipru sārmu - amonija hidroksīdu (NH 4 OH).Saindēšanās ar amonjaku iespējama tā noplūdes gadījumos apkārtējā vidē gāzveidastāvoklī. Iespējama arī rūpniecībā urīnvielas, slāpekļskābes, organisko krāsvielu, mākslīgāzīda, cukura ražošanā, kā arī apstrādājot ādas, tīrot kanalizācijas vadus, izmantojot 18-40%amonjaka šķīdumu ūdenī, t.s. "amonjaka ūdeni" lauksaimniecībā kā minerālmēslojumu, laiaugsnē ievadītu slāpekli. Pēdējo desmit gadu laikā šo augsnes mēslošanas metodilauksaimniecībā praktiski vairs neizmanto. Tādejādi Latvijā tiek aizsargāta arī ekoloģiskāvide. "Amonjaka ūdens" bieži nokļuva ūdens tilpnēs (dīķos, ezeros, upēs) un gāja bojā turdzīvojošās radības.10% amonjaka šķīdums ūdenī - "ožamais spirts", kuru izmanto medicīnā.Uz cilvēka organismu agresīvi iedarbojas gāzveida, kā arī šķidrā stāvoklī.Saindēšanās simptomi novērojami:specifiskā smaka 35 mg/m 3 ;elpošanas orgānu iekaisums 300 mg/m 3 ;acu kairinājums 500 mg/m 3 ;ādas apdegumi 700 - 1400 mg/m 3 .Cilvēka organismam īpaši bīstamas koncentrācijas > 1500 mg/m 3 .Izraisa asarošanu, plaušu tūsku, rodas traucējumi CNS darbībā. Amonjaka koncentrācijas3500 mg/m 3 robežās - krampji, muskuļu vājums, koordinācijas traucējumi.AIZSARDZĪBA.1. Gāzmaska GP - 5.2. Piesūcināts ar ūdeni vai 5% citronskābes ūdens šķīdumu vates - marles apsējs, kā arīvilnas, kokvilnas drāna nodrošina elpošanas orgānu aizsardzību 15-20 min.3. Svaigs gaiss.4. Nepieciešamības gadījumā - mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža.5. Neatliekamā medicīniskā palīdzība.3

Oglekļa monooksīds (CO) (Tvana gāze)Tvana gāze - bez krāsas, smakas, garšas.Slikti šķīst ūdenī.Nedaudz vieglāka par gaisu.Ķīmiski labi reaģē ar skābekli - deg, sprādzienbīstama.Sastopama: autotransporta izplūdgāzēs, malkas un akmeņogļu nepilnīgas sadegšanasproduktos.Par tvana gāzes iespējamo klātbūtni telpā, liecina citi malkas vai akmeņogļu nepilnīgassadegšanas produkti - gāzes ar specifisku smaku.Saindēšanās gadījumā rada:galvas sāpes, nelabuma sajūtu, vemšanu, reiboni, ādas apsārtumus, miegainību,bezsamaņu, elpošanas apstāšanos. Nelielu koncentrāciju ( 0,01 - 0,05% gaisā) tvanagāzes klātbūtne sākotnēji nerada jūtamas un redzamas organisma saindēšanās sekas.Lielāku koncentrāciju klātbūtnē ( ≈ 0,5% ), saindēšanās simptomi izpaužas intensīvāk.JA CIETUŠAIS APZINĀTI NEREAĢĒ UZ ESOŠO SITUĀCIJU UN NENODROŠINATELPU VENTILĀCIJU AR SVAIGU GAISU, RODAS APĀTIJA UN, APZINOTIESSTĀVOKĻA TRAĢISMU, NEVĒLĒŠANĀS VEIKT JEBKĀDUS PASĀKUMUS SAVASDZĪVĪBAS GLĀBŠANAI.DROŠĪBAS PASĀKUMI:• NEDARBINĀT AUTOMAŠĪNAS MOTORU, JA GARĀŽAS DURVIS IRAIZVĒRTAS;• PRIEKŠLAICĪGI NENOSPROSTOT KURTUVJU DŪMVADUS, PIRMSMALKA VAI AKMEŅOGLES NAV PILNĪGI SADEGUŠAS.AIZSARDZĪBA.Gāzmaskas ar filtrējošām kārbām, kuru marķējums - DP-1, DP-2. Īpaši - CO (baltskrāsojums).PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM:• SVAIGS GAISS;• DOT IEELPOT OŽAMO SPIRTU;• MĀKSLĪGĀ ELPINĀŠANA UN NETIEŠĀ SIRDS MASĀŽA;• PROFESIONĀLA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.Ciānūdeņražskābe (HCN) (zilskābe)ZILSKĀBE - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.t (kuš.) = - 13 0 C, t (virš.) = + 26 0 C.LABI ŠĶĪST ŪDENĪ, spirtos, benzīnā, citos organiskos šķīdinātājos.Tvaiki labi absorbējas apģērbā, pārtikas produktos, betonā, koksnē, dažādos porainosmateriālos.Ūdenī hidrolizējas (sadalās) lēni, veidojot netoksiskus savienojumus.Labi pazīstams ciānūdeņraža sāls - kālija cianīds (KCN) vai, t.s. ciankālijs.4

NĀVĒJOŠI!Letālā deva: zilskābes - 0,05 g, kālija cianīda - 0,25 g!Kālija cianīds sastopams mandeļu, ķiršu, aprikozu, plūmju kauliņu kodolos. To nedrīkstignorēt, lietojot pārtikā šo augļu un ogu kodoliņus lielākos daudzumos. Īpaši nepieciešamsievērot piesardzību lietojot, Latvijā labi pieejamo, ķiršu un plūmju ievārījumus un kompotus,ja tie pirms pagatavošanas nav atbrīvoti no augļu kauliņiem. Šādā veidā pagatavotieattiecīgie kulinārijas gardumi jāpatērē pārtikai gada laikā, līdz ienākusies jauna augļuraža.Gatavojot ievārījumus no ķiršiem un plūmēm, parasti cenšas no kauliņiem atbrīvoties.Kompotos šīs ogas bez kauliņiem zaudē savu pievilcīgo izskatu. Kauliņu izņemšana irdarbietilpīgs process…Cukura sīrups, kuru lieto konservēšanai, laika gaitā no minēto ogu kauliņu kodoliempakāpeniski izekstraģē kālija cianīdu. Ja konservi ir uzglabāti vismaz 2 gadus, togaršīgajā sīrupā no ogu kauliņu kodoliņiem ir pārvietojies tāds ciankālija daudzums,kas var radīt saindēšanos ar neprognozējamām sekām.SAINDĒŠANĀS SIMPTOMI:mandeļu smarža, mutē metāliska un rūgtuma piegarša, nelabuma sajūta, nespēks, sāpes krūtīs,elpas trūkums, samaņas zudums, sirdsdarbības paralīze.AIZSARDZĪBA PRET ZILSKĀBI:Gāzmaska ar amilnitrītu ( zem maskas). Filtrējošās kārbas ar marķējumu - v, bkf.Amilnitrītu nomainīt ik pēc 5 minūtēm.PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM:Svaigs gaiss, amilnitrīta inhalācijas, mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža.PROFESIONĀLA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.Metanols ( CH 3 OH ) ( Metilspirts vai, t.s. Koka spirts)Bezkrāsains šķidrums ar etilspirtam (CH 3 CH 2 OH) vai, t.s. pārtikas spirtam līdzīgu smaku.LABI ŠĶĪST ŪDENĪ.Ar ūdeni atšķaidītā formā, pēc smaržas un garšas, praktiski nav atšķirības no parastā degvīna(šņabja).NĀVĒJOŠS!Letālā deva 30 - 150 ml.SAINDĒŠANĀS SIMPTOMI. Reibuma sajūta, dažreiz slikta dūša, vemšana. Šo simptomurašanās var neradīt aizdomas par saindēšanos ar metanolu, jo organisma reakcija varizpausties līdzīgi arī etanola lietošanas gadījumā.Bieži pirmie saindēšanās simptomi ar metanolu ir redzes traucējumi, acu zīlītes platas, vājareakcija uz gaismas intensitātes izmaiņām.Apziņas traucējumi, uzbudinājums, krampji.Dažreiz ātri attīstās koma, stīva spranda, ekstremitāšu muskuļi atslābināti. Nāve iestājassakarā ar elpošanas centra paralīzi un kolapsu.5

AIZSARDZĪBA:1. NEIEGĀDĀTIES UN NELIETOT APŠAUBĀMAS IZCELSMESALKOHOLISKOS DZĒRIENUS.2. ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS IEGĀDĀTIES TIKAI OFICIĀLĀS TOPĀRDOŠANAS VIETĀS.3. AIZDOMU GADĪJUMĀ PAR SAINDĒŠANOS AR METANOLU, IZDZERTAPTUVENI 200 ml PĀRTIKAS DEGVĪNU. JĀBŪT ABSALŪTAIPĀRLIECĪBAI, KA TAS PAGATAVOTS NO ETILSPIRTA.4. NEKAVĒJOTIES IZSAUKT MEDICĪNISKO PALĪDZĪBU!Sēra dioksīds (SO 2 )Sēra dioksīds - sērpaskābes anhidrīds - bezkrāsaina gāze ar asu smaku.t (kuš.) = - 75 0 C, t (virš.) = - 10 0 C.2,2 reizes smagāka par gaisu.LABI ŠĶĪST ŪDENĪ! Ar ūdeni veido sērpaskābi (H 2 SO 3 ), kas praktiski r tikpat stipra skābekā sērskābe.Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0,05 mg/m 3 .Vispirms tiek piesārņotas dažāda veida ūdenskrātuves.Cilvēka organismam toksiska koncentrācija > 20 mg/m 3 .SIMPTOMI:• nepatīkama (metāliska) garša mutē, apgrūtināta elpošana, bezsamaņa;• mitrā laikā - asas sāpes acīs, klepus, gļotādas un ādas apdegumi.Sēra dioksīdu pielieto sērskābes, sulfātu, minerālmēslojuma, papīra un tekstilrūpniecībā.Atsevišķos ķīmiskās rūpniecības veidos sēra dioksīds rodas kā atkritumprodukts un gāzesformā tiek izvadīts atmosfērā. Šādos gadījumos nepieciešams, lai, pirms izvadīšanasatmosfērā, tas izietu cauri speciālām filtrējošām iekārtām, kur ķīmisku reakciju rezultātā tiktupārveidots par apkārtējai videi nekaitīgu savienojumu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, gaisāizplūstošais sēra dioksīds savienojas ar atmosfērā esošo ūdeni un veido sērpaskābi. Rodas, t.s.skābā lietus mākoņi, kas, vēja pārvietoti, savu videi agresīvo nastu var izklāt pāri zemeivairākus simtus kilometrus no to rašanās vietas. Augu valstij kaitīgā (sēra dioksīda)koncentrācija ir > 0,1 mg/m 3 . Visjūtīgākie ir skuju koki.20-tā gadsimta 60-tajos gados Jaunciemā pie Ķīšezera bija ķīmiskā rūpnīca, no kuras izplūdaķīmiski nepārveidots sēra dioksīds. Visapkārt ezeram, tai skaitā Mežaparkā, intensīvi gājabojā priežu meži. Sabiedrības spiediena rezultātā, šīs rūpnīcas darbība tika pārtraukta.AIZSARDZĪBA: - LIETAINĀ LAIKĀ - galvassega (diez vai tiks noteikts lietus pH).Gāzes noplūdes gadījumos - gāzmaska ar filtrējošām kārbām - marķējums- B, E, BKF.Ar ūdeni piesūcināts vates-marles apsējs, slapjas vilnas drānas aizsargā elpceļus.PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM: - SVAIGS GAISS, - APMAZGĀŠANA AR TEKOŠUŪDENI VAI 2% DZERAMĀS SODAS ŠĶĪDUMU, - MĀKSLĪGĀ ELPINĀŠANA UNNETIEŠĀ SIRDS MASĀŽA, - ĀTRĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.6

Benzols ( C 6 H 6 ) (analogi - toluols, ksilols, stirols)BENZOLS - LABS ORGANISKAIS ŠĶĪDINĀTĀJS!Šķidrums - bezkrāsains ar raksturīgu smaku.ŪDENĪ NEŠĶĪST! Vieglāks par ūdeni.Tvaiki 2,7 reizes smagāki par gaisu, viegli uzliesmojoši.Benzols labi šķīst organiskos šķīdinātājos.TOKSISKS. PIE LIELĀM KONCENTRĀCIJĀM - NĀVĒJOŠS!Cilvēka organismā nokļūst ar tvaikiem, uzsūcas caur ādu.SAINDĒŠANĀS!• asinīs iznīcina leikocītus;• rada uzbudinājumu, vēlāk miegainību, galvas sāpes, vemšanu, bezsamaņu, nāvi.Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0,8 mg/m 3 .AIZSARDZĪBA:1. Gāzmaska ar filtrējošām kārbām - marķējums - A, M, BKF.2. Ādas aizsardzības līdzekļi (gumijas cimdi u.c.).Veicot mājas apstākļos ķīmiskās tīrīšanas darbus ar benzola palīdzību, nepieciešamsievērot:• darbus veikt ārpus telpām svaigā gaisā vai labi ventilējamās telpās;• censties neieelpot toksiskos benzola tvaikus;• uz rokām uzvilkt gumijas cimdus;• izvairīties no benzola piekļūšanas pie atkailinātām ķermeņa daļām.Minētos drošības pasākumus ieteicams ievērot, arī lietojot veikalā pirktus ķīmiskosšķīdinātājus. SARGĀTIES NO UGUNS!PALĪDZĪBASvaigs gaiss. Mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža. ĀDU APMAZGĀ ARŪDENI UN ZIEPĒM. ĀTRĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.Ķīmiskās vielas pēc to iedarbības uz organismu iedala sekojošāsbīstamības klasēs [5]:1. bīstamības klase jeb sevišķi bīstamās, to maksimāli pieļaujamā koncentrācija (MPK)mazāka par 0,1 mg/m3 (gaisa) (svins, dzīvsudrabs, ozons, fosgēns u.c.);2. bīstamības klase jeb bīstamas, to MPK no 0,1 līdz 1 mg/m 3 (slāpekļa oksīdi, benzols, jods,mangāns, hlors u.c.);3. bīstamības klase jeb mēreni bīstamas, to MPK no 1 līdz 10 mg/m 3(acetons, ksilols, metilspirts u.c.);4. bīstamības klase jeb maz bīstamas, to MPK lielāks par 10 mg/m 3(benzīns, etilspirts, oglekļa oksīds u.c.).7

SecinājumsToksiskas ķīmiskas vielas (indes) cilvēka organismā iekļūst galvenokārt caur elpošanasceļiem, īpaši tad, ja tās ir gāzveida vai tvaika stāvoklī, dažreiz arī putekļu veidā. Saindēšanāsiespējama arī caur ādu (ja viela šķīst taukos), kā arī caur gremošanas traktu (norijot putekļusvai vielām nokļūstot mutē ar netīrām rokām). Indes toksiskā iedarbība straujāka, ja tāsorganismā nokļūst caur elpošanas ceļiem nekā caur gremošanas traktu. Pirmajā gadījumā tāstieši nokļūst asinīs, bet otrajā - iziet caur aknām, kas tās aiztur un daļēji atindē. Toksiskāmķīmiskām vielām iekļūstot organismā caur veselu (netraumētu) ādu (dažādi šķīdinātāji un toatvasinājumi - benzols, toluols u.c.), tās nonāk tieši asinīs, neskarot aknas. Šo triju veiduorganisma saindēšanās pakāpe zināmā mērā ir nosacīta. Patoloģiskās pārmaiņas un organismasaindēšanās pakāpe atkarīga no dažādiem apstākļiem: indes toksicitātes pakāpes, daudzuma(koncentrācijas), tās iedarbības ilguma un agregātstāvokļa, dispersijas (daļiņu izmēra)pakāpes, šķīdības bioloģiskajās vidēs, cilvēka organisma veselības stāvokļa u.c.Literatūra1. J.Anšelēvičs. - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā.- Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne",293 lpp.2. V.Liguts. - Toksikoloģijas rokasgrāmata.- Rīga, 2001., Nacionālās medicīnas apgāds,1070 lpp.3. Александров В.Н., Емелянов В.И. - Отравляющие вещества. - М., Воениздат, 1990.4. Ļ.Izrailietis, I.Trahtenbergs. - Darba higiēna. - Rīga, izd. "Zvaigzne", 1978., 232 lpp.5. V.Kaļķis, Ž.Roja. "Darba vides riska faktori un arodveselība." Rokasgrāmata. Rīga, LU,1996.8

14.Vides bakterioloģiskais piesārņojumsDefinīcijas un jēdzieniBioloģiskā riska situācijasEPIDĒMIJAS - infekcijas slimību izplatība, kas aptver valstis (bakas).ENDĒMIJAS - infekciju slimību masveidīgs, periodisks uzliesmojums, kas raksturīgsnoteiktam reģionam (Holera. Krievijā Volgas upes lejastecē Astrahaņas reģionā nereti vasarasperiodā sastopami infekcijas slimības - holēras saslimšanas gadījumi).PANDĒMIJAS - infekcijas slimību izplatīšanās kontinentu vai zemeslodes mērogā (gripa,AIDS, SARS).EPIZOOTIJAS - masveidīgas dzīvnieku infekcijas slimības, īpaši mājdzīvnieku (govju vaicūku mēris, mutes un nagu sērga).EPIFITOTIJAS - masveidīgas augu valsts infekcijas slimības, īpaši kultūraugu (kartupeļulakstu puve - vīrusu izraisīta infekcijas slimība).Atindēšanas veidiDEZAKTIVĀCIJA - radioaktīvo produktu (nukleīdu) noņemšana no dažādu objektuvirsmas. Radioaktīvos produktus nav iespējams ķīmiski, jāgaida to patstāvīga, galīgasabrukšana. Tos iespējams koncentrēt vienkopus un "apglabāt".DEGAZĀCIJA - indīgo vielu (ķīmisku, bakterioloģisku) noņemšana no dažādu objektuvirsmas vai to neitralizācija.Dezinfekcija - patogēno mikroorganismu un toksīnu iznīcināšana.Saslimšanas apstākļos ar infekciju slimībām (piem., gripu), ārsti slimniekam ieteic dzert lielušķidrumu (vislabāk - minerālūdens) daudzumu, lai veicinātu organismam kaitīgo baktēriju,vīrusu, toksīnu izvadīšanu no tā.DEZINSEKCIJA - kukaiņu iznīcināšana.DERATIZĀCIJA - grauzēju iznīcināšana.PATOGĒNIE MIKROORGANISMI - baktērijas un vīrusi - infekcijas slimību izraisītāji.TOKSĪNI - ķīmiskas vielas, kuras rada patogēnie mikroorganismi. Toksīni veicina konkrētupatogēno mikroorganismu izraisītās infekcijas slimības attīstību bioloģiskajā sistēmā.INFEKCIJA - [ lat. inficere - bojāt, saindēt] - aplipināšana, slimības izraisītāju - patogēnomikroorganismu iekļūšana organismā.INKUBĀCIJAS PERIODS - laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības simptomuparādīšanās brīdim. Dažādām infekcijas slimībām šis laika posms var būt ievērojami atšķirīgs- no dažām stundām līdz vairākiem gadiem.1

Šai laikā inficētais cilvēks ir ļoti bīstams citiem, jo neapzināti viņš kļūst par infekcijasslimības pārnēsātāju.SIMPTOMS - [ gr. symptōma - sagadīšanās ] - kādas parādības, šeit, slimības pazīme (-mes).KARANTĪNA (KARANTĒNA) - režīma un pretepidēmisko pasākumu komplekss, kuranolūks - novērst infekcijas slimības (-bu) izplatīšanos un to (tās) likvidēt, pilnīgi izolējotinficēto rajonu no apkārtējās teritorijas.KARANTĪNU IZSLUDINA gadījumā, kad slimības ierosinātāja veids vēl nav noteikts vaiarī konstatēts sevišķi bīstamas infekcijas slimības (mēris, holera, bakas, SARS, u.c.)ierosinātājs.Uz planētas Zeme, tās reģionos, reizēm tiek konstatēti atsevišķi infekciozi saslimšanasgadījumi. Medicīniskie dienesti tiem pievērš uzmanību un novēro slimības izplatīšanāsprocesu un attīstību. Ja saslimšanas gadījumu skaits reģionā pārsniedz iepriekš fiksētosnormatīvus (slimnieku skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu, pie kam, katraiinfekcijas slimībai šī attiecība ir atšķirīga) TIEK IZSLUDINĀTS KARANTĪNAS REŽĪMS.KARANTĪNAS REŽĪMU REĢIONĀ ATCEĻ, ja:• reģionā konstatēts pēdējais saslimšanas gadījums ar konkrēto infekcijas slimību,• slimnieks ir izveseļojies vai miris,• pagājis šīs infekcijas slimības inkubācijas perioda laika posms,• jauni saslimšanas gadījumi ar šo infekcijas slimību nav konstatēti,• citas infekcijas slimības perēklis reģionā nav izveidojies.Infekciju slimību izplatīšanās iespējas:• ieelpojot inficētu gaisu;• patogēniem mikroorganismiem un toksīniem nokļūstot uz ievainotas ādas, acu vai degunagļotādas, dzimumorgānos;• lietojot uzturā inficētus pārtikas produktus un ūdeni;• no inficētu kukaiņu (ērču) un dzīvnieku kodieniem;• APZINĀTI, KAITNIECĪBAS NOLŪKOS, RADOT VIDES BAKTERIOLOĢISKOPIESĀRŅOJUMU.Iedzīvotāju režīms un uzvedība reģionā, kurā izplatīta infekcijasslimība:• lietot termiski apstrādātus produktus;• regulāri mazgāt ķermeni;• dezinficēt veļu un telpas ar 3% hloramīna vai citu dezinficējošu šķīdumu;• veikt dezinsekciju un deratizāciju;• ierobežot saskari ar citiem cilvēkiem;• lietot ādas un elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus;• slimības simptomu parādīšanās gadījumā, griezties pēc palīdzības medicīnas iestādēs.Režīms karantīnas zonā:• rajonu norobežo;• uz ceļiem organizē kontroles un caurlaižu punktus;2

• ierobežo un kontrolē iedzīvotāju izbraukšanu (iziešanu) vai iebraukšanu (ieiešanu) šaizonā;• par patvaļīgu karantīnas zonas robežas šķērsošanu, neatkarīgi no virziena, draudkriminālatbildība;• aizliegts izvest no šī rajona jebkādas mantas bez pilnvaroto institūciju atļaujas un iekamstās nav dezinficētas;• ierobežo iedzīvotāju pārvietošanos karantīnas rajona teritorijā.Bioloģiskie ieroči un bioterorisms [1]Saīsinātā formā tiek citēta infekcijas slimību speciālistu dr. Ivara Mazjāņa un dr.Edgara Tirāna publikācija Medicīnas žurnālā "Jums Kolēģi" 2001. gada novembra Nr.10, lpp. 18. - 21., kurā ļoti saprotamā veidā izklāstīta informācija par bioterorismu. Vēltikai pirms pāris gadiem šī terorisma akta forma masu informācijas līdzekļos tikainterpretēta dažādos aspektos, neeksistēja precīza definīcija, kas neprofesionālamlasītājām reizēm varēja radīt neizpratni un nespēju diferencēt to no citiem terorismarealizācijas veidiem (R.A.O.).Aktualitāte - bioterorisms ASV. Autori rakstā sniedz ieskatu bioterorisma vēsturē,pielietojamo patogēno mikroorganismu klasifikācijā un iztirzā Sibīrijas mēra klīniku,ārstēšanu un profilaksi. (Žurnāla redakcijas anotācija).Pēc 2001.gada 11. septembra šaušalīgajiem terora aktiem ASV, kur bojā gāja vairāk nekā 6tūkstoši nevainīgu cilvēku, tiek analizēti visi ieroču veidi, kurus varētu lietot teroristi teroraaktu veikšanai. Visā pasaulē, arī Latvijā, tagad tiek organizēti nacionāli un reģionāli terorismaapkarošanas centri, kuros ir arī speciālisti cīņai pret bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem.Aukstā kara laikā cilvēce visvairāk baidījās, ka naidīgo valstu bloki bioloģiskos un ķīmiskosieročus varētu lietot savstarpējā karā. Pēc aukstā kara beigām, PSRS un Varšavas paktasabrukšanas, īpaši pēc 2001.gada 11. septembra terorisma aktiem ASV, situācija pasaulē irkardināli mainījusies. Patreizējos starptautiski politiskajos apstākļos eksistē lielāka varbūtība,ka bioloģiskos un ķīmiskos ieročus varētu izmantot terorisma aktu realizēšanai.Pasaules valstu civilie un militārie aizsardzības dienesti sevišķu vērību bioloģiskajiemieročiem pievērsa pēc 2001.gada 4. oktobra, kad pasaules sabiedrība uzzināja par bioteroristuuzbrukumu ASV, atsūtot saviem upuriem pa pastu vēstules, kurās bija ievietotas Sibīrijasmēra izraisītājas (Bacillus anthracis) sporas. Speciālisti prognozē, ka mūsdienu apstākļosterora aktu veikšanai, iespējams izmantot lielu bioloģisko un ķīmisko ieroču arsenālu.Bioterorismam un bioloģisko kaujas ieroču pielietošanai ir sena vēsture. Karojošās pusesbioloģiskos ieročus cilvēces vēsturē ir lietojušas jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Paršādu rīcību vēsturiskā informācija ir kopš 6.gs. pirms Kristus dzimšanas.Bioloģisko ieroču un bioterorisma vēsture6. gs. p. Kr. Asīrieši (kareivīga tauta, kas dzīvoja tagadējās Irākas teritorijā) ar melnajiemrudzu graudiem saindēja pretinieka akas. Melnie rudzu graudi jeb "vilka zobs" satur indīgusalkaloīdus, kas ir lizergīnskābes atvasinājumi. Piemēram, LSD.Akūta saindēšanās norit ar sāpēm vēderā, vemšanu, caureju un krampjiem.3

Hroniskās saindēšanās (ergotisma - fr. ergot - melnais rudzu grauds) pazīmes ir ekstremitāšugangrēna, krampji un psihes traucējumi.1346. gads Tartāra armija kaujā pie Kafas aplenktajā pilsētā iemeta ar mēri mirušo karavīrulīķus. Kafā sākās mēra epidēmija, un tā tika ieņemta.1710. gads Ziemeļu kara laikā Pētera I armija kaujā pret zviedriem aplenktajā Rēveles(Tallinas) pilsētā iemeta ar mēri mirušo karavīru līķus. Rēvelē sākās mēra epidēmija, un tātika ieņemta.1797. gads Napoleons kaujā pie Mantujas neveiksmīgi mēģināja pretinieka karavīrus inficētar purva drudzi (malāriju).1914.-1917. gads Vācieši I pasaules kara laikā mēģināja izplatīt holēru Itālijā, mēri St.Pēterburgā, kā arī nometa Lielbritānijā bioloģiskās bumbas.1915. gads Vācu ārsts Antons Diglers, kas dzīvoja ASV un pildīja Vācijas valdības uzdevumu- savā mājā pie Vašingtonas audzēja Sibīrijas mēra (Bacillus anthracis) kultūras, kas tikanodotas Vācijai simpatizējošiem Baltimoras ostas strādniekiem. Tika inficēti 3000 zirgi, kurusnosūtīja uz fronti Eiropā. Saslima arī 200 amerikāņu karavīru.1925. gads Nāciju Līga 17. jūnijā aizliedza bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanu. Japānaatteicās līgumu parakstīt.1931.-1941. gads Japāna karā pret Ķīnu Mandžūrijā un citur 6 reizes lietoja mēra baktērijas.No mēra nomira ap 300 ķīniešu.1948.-1971. gads Aukstā kara periodā PSRS, ASV, Lielbritānija u.c. valstis dibināja speciāluszinātniski pētnieciskos institūtus un ražotnes, kas nodarbojās ar bioloģisko un ķīmisko ieročuradīšanu, ražošanu, uzkrāšanu un aizsardzības metožu izstrādāšanu pret tiem. Daudzu valstuarmijās bija speciālas karaspēka vienības, kas tika apbruņotas un apmācītas ķīmisko unbioloģisko ieroču lietošanā un to izraisīto seku likvidēšanai.1972. gads ANO pieņēma konvenciju, kas aizliedza bioloģisko ieroču izstrādāšanu, ražošanu,uzkrāšanu un lietošanu. Šo konvenciju ir parakstījušas 103 valstis, arī ASV un PSRS.1979. gads Aprīlī Sverdlovskā (Jekaterinburgā) pēc sprādziena bioloģisko ieroču ražotnēizsējās Sibīrijas mēra izraisītājas sporas. Ar infekcijas slimības plaušu formu saslima vairākisimti, bet nomira vismaz 40 cilvēku. CIP ziņoja, ka faktiski saslimušo skaits bija 10 reizeslielāks, bet nomira ap 1000 Sverdlovskas iedzīvotāju. Tajā laikā PSRS varas iestādesSverdlovskas iedzīvotājus dezinformēja un par Sibīrijas mēra plaušu formas epidēmijas cēloniatzina saindētas liellopu gaļas lietošanu. Taisnību pateica tikai B.Jeļcins 1992. gadā.1988. gads Padomju emigrants Kens Alibeks, kas strādāja slepenā PSRS laboratorijā"Biopreperat", liecināja, ka uzņēmums saražojis desmitiem tonnu baku vīrusa, mēra unSibīrijas mēra baktēriju.Pats K.Alibeks veicis eksperimentus ar Ebolas un Marburgasvīrusiem.1989. gads CIP direktors Viljams Vebsters paziņoja, ka vismaz 10 valstis ražo bioloģiskosieročus.4

1990.-1995. gads Reliģiskās sektas Aum Šinrikio bioteroristi vismaz 10 reizes aerosola veidāizplatīja botulisma toksīnu, Sibīrijas mēra sporas un citu bīstamu infekciju izraisītājus dažādosTokijas rajonos un tikai pēc tam 1995. gadā Tokijas metro izsmidzināja zarīna gāzi, kam bijatraģiskas sekas.1995. gads Ģenerālis K.H.Hasans pēc aizbēgšanas no Irākas un politiskā patvērumasaņemšanas liecināja, ka Irāka ir uzkrājusi 100 botulisma toksīna, 50 anthrax un 16aflotoksīna bumbas, kā arī 60 ar šiem toksīniem pildītas SKAD un 122 mm raķetes.1995. gads ASV senāta komisija saņem ziņojumu, ka pastāv pamatotas aizdomas - 17 valstis (Irāna, Irāka, Indija, Lībija, Ēģipte, Sīrija, Izraēla, Ķīna, Taivana, Vjetnama, Laosa,Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Bulgārija, Kuba, DĀR, Krievija ) ražo bioloģiskos ieročus.1999. gads Osama bin Ladens Afganistānā un Sudānā mēģina iegūt bioloģiskos ieročus.1999. gads Ķīnas pilsētā Nakhon Naiokā kāda atraitne, kuras vīrs nomira no AIDS, mēģinājaar HIV infekciju inficēt 20 policistus un vairākus politiķus.2001. gads 4. Oktobrī Palmbīčā (Floridas štats, ASV) tika hospitalizēts 63 gadus vecsiedzīvotājs. Slimnīcā noteica diagnozi Sibīrijas mēra plaušu forma, ko apstiprināja CDC(Center for Disease Control and Prevention, Atlanta, Georgia, USA) eksperti. Slimība noritējasmagi, ar drudzi, klepu ar asiņainām krēpām, elpas trūkumu un šoku, un, kaut arī diagnoze unārstēšana bija pareiza, slimnieks drīz nomira. Pacients strādāja izdevniecībā. Veicot gadījumaepidemioloģisko izmeklēšanu, no parauga, ko paņēma no slimnieka darba galda izdevniecībā,izsēja Sibīrijas mēra sporas. Otru Bacillus anthracis kultūru izsēja no iztriepes, ko paņēma nodarbabiedra deguna. Pēc tam ar Sibīrijas mēra plaušu formu saslima vēl trīs izdevniecībasdarbinieki un viens televīzijas sabiedrības NBC darbinieks. NBC atrodas Ņujorkā Rokfelleracentrā. Noskaidrojās, ka infekcijas sporas tika atsūtītas vēstulē. 6.novembrī šādas infekcijassaindētas vēstules bija saņēmuši jau vairāki desmiti adresātu ASV un citās valstīs, tai skaitāASV vēstniecība Viļņā un ASV konsulāts Jekaterinburgā. Ar Sibīrijas mēri saslima 17personas, bet mira ar tās plaušu formu - 4 cilvēki.ASV viceprezidents Čeinijs paziņoja, ka bioteroristus pret ASV vada talibu teroristu vadītājsOsama bin Ladens.Sibīrijas mēris (anthrax)Sibīrijas mēris ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa ļoti izturīgas sporas. Izplatās tiešikontaktējot ar šīm sporām vai ieelpojot tās kopā ar putekļiem (pilieniem). Tieša infekcijasizplatīšanās no slima cilvēka uz veselo ir maz ticama.Inkubācijas perioda ilgums no 1 līdz 7 dienām. Biežāk 2 dienas.Ādas Sibīrijas mērisĀdas Sibīrijas mēris sākas ar ādas niezi ieejas vārtu (vieta caur kuru patogēnaismikroorganisms nokļuvis cilvēka ķermenī (R.A.O.)) rajonā, izveidojas ādas iekaisumi,nesāpīga čūla, kuras centrs ir melns kā ogle ( anthrax - ogle ). Ap čūlu izveidojas audu tūska.Ja šīs infekcijas veids nav pareizi diagnosticēts un atbilstoši ārstēts, tad mirstība ir 5-20%.Inkubācijas periods - ≈ 2 dienas.5

Plaušu Sibīrijas mērisAttīstās, ieelpojot infekcijas sporas. Sākas ar nespecifiskiem simptomiem, kas atgādina viegluakūtu respiratoru infekciju. Pēc 3 - 5 dienām slimnieka stāvoklis krasi pasliktinās. Pievienojas- drudzis, klepus ar asiņainām krēpām, elpas trūkums, šoks, drīzs fatāls iznākums.Kuņģa un zarnu Sibīrijas mērisReta un grūti diagnosticējama infekcijas forma. Rodas, ieēdot inficētu pārtiku.Norit ar drudzi, sāpēm vēderā, asiņainu caureju, vemšanu, šoku, fatālu iznākumu.CDC ir izstrādājusi un publicējusi internetā (http://www.bt.cdc.gov) stratēģisko bioterorismaapkarošanas paraugplānu.Literatūra1. Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. - Bioloģiskie ieroči un bioterorisms.- Medicīnas žurnāls "Jums Kolēģi ". Novembris 2001., Nr.10, lpp. 18 - 21.2. J. Anšelēvičs. - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā. - Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne",293 lpp.3. " Гражданская оборона ." Informatīvs biļetens, M., 1988. - 1993. g.g.4. Civilā aizsardzība. - Mācību līdzeklis. Rīga, Izd. "Zvaigzne", 1973.5. Е.В.Гембицкий, Ф.И.Комаров.- Военно-полевая терапия. - М., Изд. "Медицина",1983., 256 стр.6

15. Iedzīvotāju rīcība vides radioaktīvāpiesārņojuma apstākļosRADIOAKTIVITĀTE - patvaļīgas dažu ķīmisko elementu pārvērtības - to atomu, īpašikodolu, sadalīšanās process, kā rezultātā tiek izstarotas vairāku elementārdaļiņu plūsmas. Tāstiek dēvētas par radioaktīvo vai jonizējošo starojumu.Rodas citu atomu kodoli ar mazāku masas skaitli. Sākotnējā (atskaites) radioaktīvā elementasabrukšanas process notiek noteiktā ķīmisko elementu rašanās secībā, turpinoties šimsabrukšanas procesam. Izpētīti vairāku radioaktīvo elementu sabrukšanas procesi, kā rezultātāsecīgi rodas noteikti ķīmiskie elementi (to rinda), kurus var uzskatīt par nukleīdu (kodolu)dalīšanās starpproduktiem. Vienlaicīgi tie ir, t.s. radioaktīvie izotopi ar selektīvām īpašībāmun raksturojošiem parametriem.Radioaktīvo ķīmisko elementu sadalīšanās gala produkti visos gadījumos ir:Hēlijs - HeunSvins - Pb.PUSSABRUKŠANAS PERIODS (T 1/2 ) - katra ķīmiskā radioaktīvā elementa raksturojošsparametrs - laiks, kurā konkrētā viela, tās atomu kodolu sabrukšanas rezultātā, zaudē 1/2 nosākotnējās masas, pārvēršoties citā elementā ar mazāku kodola masu.Dažādiem radioaktīvajiem elementiem T 1/2 var būt ievērojami atšķirīgs - no sekunžu daļāmlīdz vairākiem gadsimtiem. Piemēram, zinot radioaktīvā oglekļa izotopa pussabrukšanasperiodu un šī ķīmiskā elementa daudzumu dzīva cilvēka organismā, arheologiem iespējamsnoteikt izrakumos atrasto apbedījumu vecumu.Kas ir vides radioaktīvais piesārņojums?Radioaktīvu vielu nekontrolēta vai ļaunprātīga izplatīšanās vidē rada radioaktīvopiesārņojumu. Tas var notikt ar šķidrumu, putekļu vai gāzu starpniecību, kā arī radioaktīvumetālu un to saturošu minerālu klātbūtni. Radioaktīvais piesārņojums atšķiras, piemēram, noķīmiskā ar to, ka pēdējo iespējams likvidēt (degazēt) ķīmiskas iedarbības rezultātā.Radioaktīvās vielas nav iespējams neitralizēt, pārvērst, apturēt to atomu kodolu sadalīšanāsprocesu ne ķīmiskas reakcijas rezultātā, - ne ar ūdeni, ne uguni. Radioaktīvo piesārņojumu, javien tas fiziski iespējams, var lokalizēt un saindēto substanci "apglabāt" vai arī jāgaida līdzatomu sabrukšanas procesa rezultātā būs radies svins un hēlijs. Jo tuvāk atrodas radioaktīvāstarojuma avots, jo lielāku un kaitīgāku starojuma devu (vai dozu) saņem objekts.Īpaši bīstami, ja agresīvais starojums nokļūst uz cilvēka atkailinātas ķermeņa virsmas - tiešiuz ādas. Radioaktīvās vielas ir sevišķi bīstamas, ja tās ar gaisa, ūdens un pārtikas starpniecībuiekļūst cilvēka organismā.Par "vispopulārākajiem" vides radioaktīvā piesārņojuma avotiem var uzskatīt kodolieroču unatomu elektrostaciju (AES) avārijas sprādzienus. Abos gadījumos piesārņojuma veids irsamērā līdzīgs. Sākotnējais piesārņojums, t.s. "joda periods" ilgst dažus mēnešus. Laiks, kadnepieciešama ātra, nekļūdīga rīcība ir šī perioda pirmajās stundās, t.s. "mākoņu" fāzē, kā arīpirmajās dienās, t.s. "zemes" fāzē.1

Pasaulē uzkrāta zināma pieredze, kā rīkoties pēc atomu reaktoru avārijām. Par to detalizētāksiztirzājums vēl sekos.1. Urāna izotopa 235 U rūpniecība.2. Atomu reaktoru avārijas.3. Radioķīmiskā rūpniecība.4. RP izmantošana ikdienā.5. RP "kapsētas".6. Lokāli kodolsprādzieni.Radioaktīvā piesārņojuma avoti(Radioaktīvie produkti - RP)Urāna izotopa 235 U rūpniecība.Nav informācijas par tādas eksistēšanu Latvijā. Ja tomēr tā Latvijā būtu, plašākām ļaužumasām paliktu nezināma, jo tas būtu valsts noslēpums.Atomu reaktoru avārijas.Eksistē potenciāli draudi. Latvija atrodas 6 AES ielenkumā. Katrā no tām ir 4 atomu reaktorubloki. Pa gaisa līniju tie no Rīgas atrodas aptuveni 200 - 500 km attālumā. Vidējaisradioaktīvā mākoņa izplatīšanās ātrums - 300 km/diennaktī.2 AES atrodas Zviedrijā (Oskarhamn, Forsmark), 2 Somijā (Loviisa, Olkiluota), 1 netālu noSt.Peterburgas (Sosnovij Bor), 1 Lietuvā - Ignalinas AES (20 km attālumā no Latvijasdienvid-austrumu robežas). Ignalīnas AES jauda ir 1,5 reizes lielāka nekā Černobiļas AES,kuras viens bloks (reaktors) eksplodēja 1986. gada 26. aprīlī. Ignalīnas AES strādā arnovecojošu tehnoloģiju. Elektroenerģija, kas iegūta ar AES ir vislētākā. Tiek risināti jautājumipar Ignalīnas AES slēgšanu.15.1 att. Černobiļas AES avārijas sekas2

1986. gada 26. aprīlī uzsprāga viens no Černobiļas AES kodolreaktoriem. PSRS valdība paršo avāriju neinformēja iedzīvotājus četras diena. Ilgāk klusēt par notikušo bija neiespējami, jovisa pasaule jau tika informēta par šo traģēdiju. Pirmie paaugstināto radioaktīvo starojumu untā avotu konstatēja, speciāli šim nolūkam radītie, kosmiskie aparāti – Zemes mākslīgiepavadoņi.Sākotnēji, ar „relatīvi” nelielu paaugstinātas radiācijas devu, piesārņotais mākonis devāsMelnās- un Vidusjūras akvatorija virzienā, pēcāk savu devu „saņēma” Viduseiropa. Arvislielāko radioaktīvā piesārņojuma devu nāvi nesošais mākonis virzījās un nokļuvaSkandināvijas pussalā, pa ceļam ar tā austrumu flangu šķērsodams Latvijas teritoriju 28.aprīlī, kad bija silta pavasara diena.15.2 att. Latvija 5 gadus pēc Černobiļas avārijasPēc pieciem gadiem, kad tika noņemts „noslēpuma plīvurs” Latvijas teritorijā veicaaugkopības produkcijas radioaktīvā piesārņojuma kontroli ( 137 Cs saturs 1 kg gaissausasmasas). Vislielāko piesārņojumu konstatēja gar Kurzemes jūrmalas piekrasti, daļā Sēlijas,Latgalē un Vidzemē Limbažu un Valmieras reģionos.15.3 att. Latvija 6 AES ielenkumā3

Kā jau tika minēts, tad Latvija atrodas 6 AES ielenkumā, kur katrā no tiem darbojas vismaz 4kodolreaktori. AES ir visekonomiskākais elektroenerģijas ieguves veids. Ignalīnas AES unSosnovij Bor AES šo enerģiju iegūst ar senāku tehnoloģijas veidu nekā AES Somijas unZviedrijā.Kā notiek atomu reaktoru avārijas?Atomu reaktoru galvenais uzdevums - ražot siltuma enerģiju, kuru AES pārvēršelektroenerģijā. Reaktoru darbināšanai izmanto radioaktīvas vielas, kas sadaloties radadažādus analogus izotopus, kurus iespējams izmantot citām vajadzībām mierlaika apstākļos,kā arī militārā rūpniecībā masveida iznīcināšanas ieroču ražošanai.Lielās atomu reaktoru (AR) avārijas rodas to pārkaršanas rezultātā. Ja savlaicīgi šo defektuneizdodas novērst, tiek bojātas AR aizsardzības sistēmas, apkārtējā vidē izplūst radioaktīvasgāzes un putekļi. Pārkarsušā reaktora karstā gaisa straume šos mikroskopiskos putekļus paceļvairāku simtu metru augstumā. Rodas, t.s. radioaktīvais mākonis, kas pārvietojas atkarībā nometeoroloģiskajiem apstākļiem. Īpaši vēja virziena.Sākotnējais radioaktīvā piesārņojuma apmērs pēc eksplozijas, atkarīgs no AR jaudas,konstrukcijas, izmantotās darba tehnoloģijas vecuma pakāpes. Piemēram, pēc lieljaudasČernobiļas AES AR avārijas radioaktīvais piesārņojums radās aptuveni 60 km apkārtnē. Jaavarētu nelielais, mazjaudīgais (tagad jau slēgtais) Salaspils AR, piesārņojums būtu 100 mrādiusā ap to. Kurp dotos radioaktīvais mākonis…?Avārijas gadījumā AR darbības pārtraukšana nenotiek pēkšņi. Pēc trauksmes signālasaņemšanas, AR darbinieku rīcībā ir 4-8 stundas, lai novērstu avāriju. Ja to neizdodas veikt,radioaktīvais piesārņojums izplūst reaktora telpās. Iespējams, ka rodas ugunsgrēks, kas arīizplata piesārņojumu apkārtējā vidē.CA iestāžu rīcībā ir zināms laiks (šīs 4-8 st.), lai brīdinātu iedzīvotājus par gaidāmoradioaktīvā fona paaugstināšanos. Iedzīvotāju preventīvie (savlaicīgi) pretradiācijasaizsardzības pasākumi ir atkarīgi no AR, CA, atbildīgo valsts institūciju darbiniekugodprātīgas, savlaicīgi sniegtās informācijas un pašu iedzīvotāju apgūto zināšanukvalitātes civilās aizsardzības jautājumos ārkārtēju situāciju apstākļos.Kā uzzināt par reaktora avāriju?Pasaulē darbojas novērošanas staciju tīkls, kas nepārtraukti kontrolē vides radioaktīvo fonu.Šādas stacijas ir arī Latvijā, kas darbojas Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas pakļautībāRīgā (telef. VUGD - 7075801, CAP - 7075816, RKI - 7320064 vai 7320341).Informācija valsts iedzīvotājiem - TRAUKSMES SIRĒNAS, SPECIALIZĒTOVIENĪBU AUTOMAŠĪNU SIGNĀLI, TELEFONU SAKARI,VALSTS MASUINFORMĀCIJAS LĪDZEKĻI - RADIO UN TV KANĀLI!Nopietna piesārņojuma gadījumā vides radioaktīvais fons var būt ap 0,2 mSv/h jeb 20 000µR/h, t.i. 1000 reizes lielāks par dabīgo radioaktīvo fonu valstī.Paaugstināto radioaktīvo starojumu cilvēki uzreiz nespēj sajust. Rodas dedzinoša sajūta,sausums mutē, neizdalās siekalas, metāliska garša mutē. Īpaši lielu apstarojuma devuapstākļos, iespējama nāve.4

Radioķīmiskā rūpniecība - radioaktīvo vielu rūdu bagātināšana, radioaktīvo vielu izotopuizgatavošana, to iemontēšana dažādās mēriekārtās un pētnieciskās iekārtās, kodolieročuražošana. Nav informācijas par tās klātbūtni Latvijā. Šādas ražotnes ir valsts noslēpums.RP izmantošana ikdienā.RP ikdienā tika, tiek un tiks izmantoti dažādās fizikālās un ķīmiskās mēriekārtās, medicīnāu.c. Par radioaktīvo - jonizējošo starojumu avotiem ir jāuzskata dažādas retgena caurskatesierīces, rokas pulksteņi ar tumsā fluoriscējošām ciparnīcām un laika rādītāju šautriņām.Baldonē "RODONS".RP "kapsētas".Pēc RP - izotopa izmantošanas ikdienā, kad tas ir savu laiku nokalpojis - sabrukšanas rezultātāpārvērties par citu izotopu un nav izmantojams noteiktu ekspluatācijas funkciju veikšanai, tasir jāizolē no vides. To apglabā, t.s. kapsētās - iekapsulē un iebetonē. Pareizi veiktasapglabāšanas tehnoloģijas apstākļos, šādi izolētais RP neatstāj nekādu nevēlamu ietekmi uzapkārtējo vidi.Lokāli kodolsprādzieni.Lai Dievs pasargā mūs, ka nebūtu ne lokālu, ne globālu kodolsprādzienu!Radioaktīvā starojuma veidi• α (alfa) starojums - pozitīvi lādētu He atomu kodolu plūsma. Nokļūstot uz atkailinātasķermeņa virsmas rada apdegumu. Absorbē (ekranē, aiztur, starplikas materiāls iekļaujsavā tilpumā) parasta rakstāmpapīra loksne.• β (beta) starojums - ātro elektronu vai pozitronu ( β+ , β- ) plūsma. Nokļūstot uzatkailinātas ķermeņa virsmas rada apdegumu. Absorbē - pat 0,5 cm bieza alumīnijaplāksne vai loga stikla rūts.• γ (gamma) stari - elektromagnētiskais starojums, analogs Rentgena stariem.Visagresīvākais. Izraisa staru slimību cilvēka organismā. Lielas devas - nāvējošas. Lielacaurspiešanās spēja caur dažāda veida materiāliem.23 cm biezs destilētā ūdens slānis uz 1/2 pavājina sākotnējo γ starojuma intensitāti.Aptuveni 3 m biezs ūdens slānis sākotnējo starojuma intensitāti samazina 10 000 reizes.Šo īpašību izmanto AR strādājošo darbinieku aizsardzībai.Neitronu plūsma un protonu starojums - paši neizraisa vielu jonizāciju, bet ierosina cituķīmisko elementu, īpaši metālu, spēju kļūt radioaktīviem.Svins aiztur visus starojumus!Katru no augstāk minētajiem radioaktīvajiem vai t.s. jonizējošā starojuma veidiempētnieciskos nolūkos iespējams iegūt atsevišķi. Reālās atomu kodolu ķēdes reakcijās tieizdalās kompleksi.Neitronu bumbas - masveida iznīcināšanas ieročiAgresīvos kaujas apstākļos uz pretinieka pozīcijām, īpaši vietām, kur dislocēts lielāksdaudzums kaujas tehnikas, iespējams raidīt neitronu bumbas, izmantojot raķetes zeme - zeme,5

gaiss - zeme, aviācijas bumbas, artilērijas lādiņus, pat mīnmetējus. Raidītie lādiņi saturgalviņas, kurās ievietotas vielas, kas reakcijas rezultātā rada neitronu starojumu. Kaujas lādiņštrāpot plānotajā mērķī rada relatīvi nelielus mehāniskus bojājumus vidē eksplozijas rezultātā.Praktiski var uzskatīt, ka materiālās vērtības netiek iznīcinātas.Pēc lādiņa eksplozijas, atkarībā no plānotās jaudas, noteiktā attāluma rādiusā izstaro neitronuplūsma, kas ierosina radioaktivitāti dažādos materiālos. Sākotnējā laika periodā radiācijaslīmenis ir ievērojami augsts. Saindētajā apvidū visas dzīvās radības aiziet bojā. Tehnika,celtnes netiek bojātas. 3-4 dienu laikā radiācijas līmenis strauji krītas. Jāokupē attiecīgāpretinieka teritorija un "tankiem stobri jāpagriež pa 180 0 "…RODAS:Radioaktīvā starojuma iedarbība uz organismu• atomu un molekulu jonizācija;• aktīvo radikāļu rašanās;• šo radikāļu reakcijas ar fermentu ķīmiski aktīvām grupām, pārvēršot tās neaktīvās;(Fermenti - katalizatori - dažādas ķīmiskas vielas, kas piedalās organismam vitālisvarīgu ķīmisku savienojumu, piemēram, olbaltumvielu, sintēzes procesos, vai arīiznīcina un atbrīvo bioloģisko sistēmu no kaitīgiem mikroorganismiem unsvešķermeņiem.)• sarūk organismam svarīgu fermentu katalītiskā aktivitāte;• samazinās organismam svarīgu olbaltumvielu un nukleīnskābju sintēzes procesi, kasnoved pie šūnu sabrukuma.6

Principiāls, shematisks priekšstats - Kas ir aktīvie radikāļi?ķīmiskā (kovalentā) saite 3a) ∼ γ γCH 34 H 42 1ķīmiskā (kovalentā) saite∼∼• • •H•• CH 3•sarkanie punkti - aktīvie radikāļi∼CH 4b) ∼ ∼ķīmiskās (kovalentās) saites∼CHNH 2∼-- glikolradikālsolbaltumvielu COOH (α - aminoetiķskābes radikāls)fragmenti∼ Trīsdimensiju struktūrasmakromolekulaPozīcijā a) shematiski attēlots lineāras olbaltumvielas makromolekulas fragments (1) pie kuragalvenās virknes saistīti dažādi atomi un atomu grupas. Šai shēmā - ūdeņraža atoms (protons)(2) un metilgrupa (3). Makromolekula nokļuvusi jonizējošā (radioaktīvā) γ starojuma plūsmā(4), kas pārrauj protona un metilgrupas ķīmiskās (kovalentās) saites ar makromolekulu, kā arīveic makromolekulas destrukcijas (sadalīšanas) procesu. Visās šais vietās pie atomiem palieknesapārots elektrons, vai rodas elektrona deficīts. Shematiski šādu vietu apzīmē ar punktu unsauc par aktīvu radikāli.Aktīvie radikāļi ir izteikti ķīmiski savstarpēji reaģēt spējīgi neprognozējamās vietās.Kvantitatīvi tie ir ļoti daudz un kvalitatīvi atšķirīgi.7

Stāvoklī, kad agresīvais jonizējošais starojums ir sagrāvis makromolekulu un tās sastāvdaļas,šīs "šķembas" nespēj pildīt tās funkcijas, kas sākotnējās struktūras molekulai ieprogrammētasatbilstošajā bioloģiskajā sistēmā (vidē).Pozīcijā b) attēlots kā aktīvie radikāļi patvaļīgi veido ķīmiskās saites starp lielmolekulāriemsavienojumiem un mazmolekulārām atomu grupām. Rodas dažādi trīsdimensijumakromolekulārie savienojumi vai arī lielmolekulāro vielu destrukcijas (sadalīšanās) procesaprodukti.Bioloģiskās sistēmas šādā molekulu neprogrammētā stāvoklī nespēj normāli funkcionēt.Organisms spiests iet bojā.Nozīme (1)Mērvienībasnosaukums (2)Radioaktivitātes mērvienībasIzteiksme(3)Aktivitāte Bekerels BqAbsorbētādoza (deva)Ekspozīcijasdoza (deva)Ekvivalentādoza (deva)GrejsKulons uzkilogramuSīverts (Zīverts)GyC/kgSvSI sistēmaĀrpussistēmasFormulējums (4)Bekerels - viens sabrukšanas aktssekundēGrejs - absorbēta doza, pie kuras 1kgvielas absorbējas 1 džouls enerģijas 1Gy= 1J/kgKulons/kg - starojuma doza, t.i.starojuma enerģijas iedarbības rezultātāradušos vienas zīmes jonu lādiņusummas attiecība pret 1 kg sausa gaisa,kurā notikusi šī jonizācijaSīverts - starojuma ekvivalentā doza,kas absorbēta 1 kg bioloģisko audu unrada tādu efektu kā absorb. 1 Gy(1) (2) (3) (4)Aktivitāte Kirī CI Kirī - 3,7 . 10 10 sabrukšanas akti sekundēRads - absorbēta doza, pie kuras 1 gramāAbsorbcijasvielas absorbējas 100 ergu starojumaRads raddoza (deva)enerģijas1 rad = 100 ergi/gEkspozīcijasdoza (deva)Ekvivalentādoza (deva)RentgensRemsRremRentgens - starojuma daudzums, kasnormālos apstākļos 1 cm 3 sausa gaisa rada2.08 . 10 9 jonu pārusRems - starojuma enerģija, kas absorbēta 1 gbioloģisko audu un rada tādu efektu kāabsorbētā doza 1 rad8

Attiecības starp mērvienībām1 Bq = 2,7 . 10 -11 CI1 CI = 3,7 . 10 10 Bq1 Gy = 100 rad1 C/kg = 3,87 . 10 3 R1 R = 2,58 . 10 -4 C/kg1 Sv = 100 rem1 Sv = 1 Gy = 100 rad = 100 rem ≈ 110 R1 R = 0,91 rad = 0,91 rem = 0,91 . 10 -2 Sv = 0,91 . 10 -2 GyCilvēkam galēji pieļaujamās apstarojuma devasVienreizējs apstarojums (vispārējs)4 diennaktis nedrīkst apstaroties!0,5 Gy10 dienās (summārs, vispārējs) 1,0 Gy30 dienās (summārs, vispārējs) 2,0 GyGadā (summārs, vispārējs)3,0 GyVispārējs apstarojums - apstarojumu saņēmis viss cilvēka ķermenis.Summārais apstarojums - apstarojuma summārā deva kādā laika periodā, neatkarīgi nosummas sastāvdaļu atsevišķām vērtībām.Dabiskais radioaktīvais fonsStarojuma avotiStarojuma deva gadā (mGy)kosmiskais starojums 0,3augsnes dabiskā radioaktivitāte 0,5no granīta ēku sienām, akmeņiem, minerāliem 0,7dabiskie radioaktīvie elementi organismā 0,7sadzīves priekšmeti, rentgena caurskates u.t.t. 0,1Kopā: 2,39

* - VUGD informatīvie materiāliAvotiMedicīnā (fluorogrāfija - 370mRem; zobu rentgenogrāfija - 3Rem; plaušu rentgenoskopija - 2-8Rem).Lidojot ar lidmašīnu (attālums2000 km, augstums - 12 km) 5Mākslīgie starojuma avoti *)Deva gadā% mGy mRem50-75 1,0-1,5 100-1501 - 2,5 0,02 - 0,05 2,5 - 5,0reizes gadāTelevizors (4 st. dienā) 0,5 0,01 1,0AES 0,05 0,001 0,1TEC (ogles) attālums 20 km 0,3 - 3,0 0,006 - 0,06 0,6 - 6,0Radioaktīvās vielas nokodolieroču izmēģināšanas1,0 0,02 2,5Citi avoti 40Kopā:*) Cilvēks ik gadu saņem starojuma devu - 250 - 400 mRem, ≈ 0,25 - 0,4 R150 - 200mRemIedzīvotāju rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojumaavārijas signāla saņemšanas pa valsts radio un televīzijaskanāliem• SLĒPTIES TELPĀS vismaz pirmās 24 stundas.γ starojumu samazina:automašīnas kabīne vai vilciena vagons par 40%koka ēka par 50%mūra ēka par 70%vairākstāvu mūra ēkas pagrabs par 95%Cieši aizvērt logus, krāsnis, ventilācijas lūkas, durvis.Pārtiku un dzeramo ūdeni uzglabāt slēgtos traukos - pasargāt no putekļiem.10

• SARGĀTIES NO PUTEKĻIEM.15.4 att. Pārtikas aizsargāšana no putekļiemBez īpašas nepieciešamības neatstāt telpas.Ja ārkārtējas nepieciešamības dēļ telpa jāatstāj:o aizsegt elpošanas ceļus ar drānu (respiratoru, gāzmasku),o uzlikt galvas segu,o lietot gumijas apavus,o uzvilkt vecu lietus mēteli vai citu apģērbu, augumu pārsegt ar polietilēna plēvi vaicitu drānas apmetni.Atgriežoties dzīvojamās telpās visu virstērpu atstāt ārpus ēkas.Kad vides piesārņojums samazinājies līdz pieļaujamam līmenim (par ko tiks saņemtaoficiāla informācija), piesārņotās virsdrēbes jāaprok zem zemes (2 m dziļumā) vietā, kurcilvēki reti uzturasZīmes izvietojuma vietai netuvoties.15.5 att. Brīdinājuma zīme - Radioaktivitāte.11

• LIETOT JODA TABLETES.Kālija jodīda (KJ) tabletes nepieciešamības gadījumā izsniegs aizsardzības dienestudarbinieki un informēs par to lietošanu.• EVAKUĀCIJA.Ārkārtējos, nepieciešamos apstākļos pašvaldību organizēts pasākums, par kura norisi tiekīpaši paziņots.Kādas ārkārtējās situācijas mūs varētu pārsteigt XXI gadsimtā(Saīsināts (un rediģēts R.A.O.) raksts "Kā mūs iznīcinās XXI gadsimtā?" no laikraksta"Mistiskā Sensācija" 2003. gada marta Nr. 3 (123), lpp. 6 - 7.)ASV Aizsardzības ministrijā visslepenākā struktūra ir Zinātniskās pētniecības darbuperspektīvās plānošanas pārvalde (ZPDPPP). Tur laboratorijās un konstruktoru birojos radanākotnes ieročus. Acīmredzot tādas pārvaldes ir arī citu valstu kara resoros. Lielākā daļa no toizstrādnēm, protams, ir valsts noslēpums.Jautājums "Kā un ar ko nogalinās XXI gadsimtā?" uztrauc ne tikai militāristus. Tas ir arīmūsu likteņa, mūsu bērnu un miljardiem planētas cilvēku dzīvības jautājums.Zinātnieki aprēķinājuši, ka pēdējos 5,5 tūkstošos gadu uz Zemes bijuši aptuveni 15 tūkstošikaru, kuros bojā gājuši vairāk nekā trīsarpus miljardi cilvēku. Visā savā daudzu gadsimtuvēsturē cilvēce pasaulē bez kariem nodzīvojusi tikai 292 gadus. Nav nekāda pamata domāt, kadrīzumā kaut kas mainītos.Vai iespējams globāls pasaules karš? Pēc komisijas "Fenomens" ekspertu novērtējuma, tādaiespēja sasniedz 30 procentus. Iespējama jaunu, vēl izsmalcinātāku masu iznīcināšanaslīdzekļu pielietošana. Kādi tad varētu būt šie ieroči?Pirms dažiem gadiem presē parādījās ziņojumi par tā dēvētajiem plazmas ieročiem, koizstrādāja Krievijā. Ar to palīdzību varot sekmīgi atvairīt jebkuru uzbrukumu no gaisa un patno kosmosa. To trūkums - pietiek "izsist" no ierindas enerģijas avotus un tie nespēj darboties.Iespējamāki šķiet autonomie un ekonomiskie "saules ieroči". (Sauli - Dzīvības avotu uzZemes, cenšas izmantot, lai iznīcinātu Dzīvību! R.A.O.) Saules enerģijas pirmo izmantošanumilitāros nolūkos var attiecināt uz trešo gadsimtu p.m.ē. Toreiz, saskaņā ar leģendu,aplenkuma laikā Sirakūzas Arhimeds ar spoguļu palīdzību nodedzināja Romas floti.XVIII gadsimtā franču zinātnieks Bifons jau publiski demonstrēja "saules hiperbolīdu".Saprotams, ka tāds ierocis nedarbosies miglainā laikā. Tomēr šo trūkumu var pārvarēt, jakaujas spoguļus izvieto kosmosā. Ne tik sen tika veikts neparasts eksperiments - krievupavadonis orbītā izvērsa spoguļplēvi, no kuras "zaķītis" pārskrēja pa planētas naksnīgo pusi.Elementāri aprēķini liecina, ka temperatūra saules plūsmas fokusētajā centrā var sasniegtvairākus tūkstošus grādu! Tāds no kosmosa virzīts stars viegli caursitīs visbiezākos mākoņus,zem tā sāks kust un vārīties metāls, degt zeme, ko izdedzinās daudzus metrus dziļumā. Beztam spoguļu "lāzeriem" ir neizsīkstošs enerģijas avots - Saule…12

Spoguļu kosmiskā ieroča būtiskākais trūkums ir tāds pats kā atomieročiem - "darbībasneekonomiskums ". Pārāk nežēlīgi viss tiek iznīcināts. Vai uzvarētājiem vajadzīga neauglīgaapdegusi zeme? Daudz ērtākas ir neitronbumbas, kas nogalina visu dzīvo un neaizskarmateriālās vērtības. Iekarotās milzīgās teritorijas bez jebkāda darbaspēka arī nav izdevīgalieta.Optimālais variants - zināmas iedzīvotāju daļas iznīcināšana, kas iespējama, izmantojot"ģenētisko indi".Katrai cilvēku rasei ir individuālais ģenētiskais kods. Tieši šīs ģenētiskās atšķirības var kļūtpar ieroča "atsperi".Ar gēnu inženierijas palīdzību rada jau zināmā "spāņu mēra" vīrusu, kas iedarbojas ne uzvisiem, bet tikai uz zināmas tautības cilvēkiem. Tad planētu pāršalc mīklainu epidēmiju vilnis… Cilvēki iet bojā Kanādā, Austrālijā, Vācijā, ASV, Izraēlā, Krievijā … Kamēr speciālistinoskaidros, kas par lietu (ja vispār noskaidros), nepieteiktais karš būs uzvarējis: "liekās"nācijas vienkārši izzudīs no zemes virsas.(Ak, šī "brīnišķīgā" un daudzsološā gēnu inženierija! Iespējams radīt paklausīgus,ieprogrammētus biorobotus, fantastisko šausmu filmu briesmīgos mutantus reālajā dzīvē. Armodificēto pārtiku "ieēdam ģenētiskos kodus", kuru sekas parādās tikai otrajā vai trešajācilvēku paaudzē. Vai tāda būtu Dieva griba? Vai Latvijas un citu pasaules valstu gēnuinženierijas speciālisti ir gatavi cīņai pret šīm briesmām? R.A.O. ."Ģenētiskā inde" spēs nogalināt ne tikai pēc nacionālajām, bet arī pēc jebkurām citāmpazīmēm, piemēram, tikai melnos vai tikai plikpaurainos, tikai brūnacainos vai tikaišķībacainos … Ļoti ērti zināmo doktrīnu piekritējiem!Daži nākotnes ieroču veidi.Bioelektroniskie. Profesors G. Bogdanovs radījis ģeneratoru, kas paredzēts cīņā prettermītiem. Šī aparāta starojums nogalina kukaiņus, paralizējot to nervu sistēmu.Acīmredzams, ka, izvēloties nepieciešamo frekvenci, tādu pašu iedarbību var panākt arī arcilvēkiem. Infraskaņas svārstības ar 8 - 10 hercu frekvenci spējīgas izraisīt zemapziņas bailes,pie lielākas jaudas - epilepsiju un miokarda infarktu.Meteoroloģiskie. Pierādīts, ka, izmainot gaisa elektrisko lādiņu, var izsaukt "noteiktāteritorijā noteiktus laika apstākļus". Sausums, lietusgāzes, krusa un vētras karojošajampretiniekam var radīt ne mazākus zaudējumus kā "uguns triecieni". Zināms, ka praktiskāsģeofizikas institūtā Obņiskā veica darbus "meteoroloģiskā kara" jomā …Tektoniskie. Patlaban kara resori kā Krievijā, tā arī ASV visādi noliedz iespēju izmantotmākslīgi izraisītas zemestrīces kara nolūkos. Tomēr Zemes dzīļu fizikas laboratorijas vadītājsuzskata, ka ieplānotas stihiskas nelaimes ir pilnīgi reālas un ka tādas izstrādnes ir …Ģeofiziskie. Nesen Krievijas Valsts Domē notika sanāksme, veltīta amerikāņu slepenajamkara objektam Aļaskā. Šī ierīce (kodētais nosaukums HAARP), saskaņā ar dažām ziņām,spējīga acumirklī sasildīt noteikta reģiona atmosfēru līdz plazmas stāvoklim.Elektromagnētiskā vētra, kas rodas šādos apstākļos, var "izsist no ierindas" raķetes, datorus,citu tehniku. Plazmas barjera var kļūt par drošu vairogu lidmašīnām un ballistiskajāmraķetēm. Iespējama arī šo ieroču uzbrūkoša iedarbība vēlamā virzienā. Tomēr pagaidām13

neviens nezina, kādas katastrofas un nelaimes dabai un dzīvei uz Zemes var izraisīt tāpielietošana. Pēc dažiem aprēķiniem, ar pilnu jaudu ieslēgta HAARP ierīce iznīcinās zemesatmosfēru.Nākotnes kari var notikt un, visdrīzāk, notiks bez acīmredzamas ieroču pielietošanas.Protams, visu iznīcinošais atomsprādziens ir ļoti "efektīgs". Tomēr daudz efektīgākas irmazāk nojaušamās metodes, ja uzvarētie pat nesaprot, ka viņus kāds ir uzvarējis …Mēs tagad tieši novērojam tāda kara sekas.Pēc vairākiem gadu desmitu kapitālistiskās (brīvā tirgus ekonomikas) un sociālistiskāsnometnes opozīcijas, bez jebkādas to milzīgā militārā potenciāla izmantošanas, sociālistiskānometne cietusi graujošu sakāvi. Turklāt sociālistiskās nometnes iedzīvotāji to uztvēruši kāsavu uzvaru pār komunisma rēgu. No militārā viedokļa tā tomēr ir sakāve, bet pēc būtības -zaudēts ekonomiskais karš. Tieši ekonomiskais karš dod iespēju iekarot valstis pamazām.Tātad galvenais XXI gadsimta ierocis var būt … NAUDA.Iedomāsimies, ka ar tektonisko ieroču palīdzību kādā valstī tiek organizēta zemestrīce, pēctam ar laika apstākļu ieroču palīdzību - sausums, lietusgāzes vai krusa, un .. skaties, pretiniekspats lūgs palīdzību. Tad lietā tiks likta "smagā artilērija" - nauda …Pat tad, ja atsevišķa valsts uzvar karā, ieguvēja pirmām kārtām ir tās valdība, bet maksā parsmago traģēdiju tauta …R.A.O. komentārs.Ļausim vaļu fantāzijai. Iedomāsimies varbūtējo nākotnes Latviju.Ar ovācijām esam uzņemti Eiropas Savienībā (ES). Šī politiskā monstra lielvalstisekonomiski pakļauj mūsu provinciālo valstiņu.Gadījumā, ja neiestājamies ES, kāda valsts mūs iekaros ar naudu.NEKRITĪSIM PANIKĀ - LATVIETIS IZDZĪVO VIENMĒR!MĒS UN LIETUVIEŠI ESAM UNIKĀLAS TAUTAS!Labi, esam ES… Kopā ar šo lielvalsts veidojumu uzsākam ekonomiskas neatkarības cīņaspret ASV. Tai pat laikā ar naudu kā ieroci uzvaram citas valstis, tautas, iznīcinām to kultūras.Vai tā ir Nolemtība?Literatūra1. LR likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību." LV Saeima un MK Nr.78.,21.12.1994.2. Masveida iznīcināšanas ieroči. Rīga, Aizsardzības spēki, 1993.3. VUGD informatīvie materiāli. Rīga, 2000.4. "Гражданская оборона." Informatīvs biļetens, M., 1988. - 1993. g.g.5. ПАМЯТКА населению по радиационной безопасности. – М., Энергоатомиздат,1990.14

6. J.Avotiņš - LU docents, Dr.chem., lekciju konspekts CA tēmai "Iedzīvotāju rīcība videsradioaktīvā piesārņojuma apstākļos." 1996.7. Tomsone. - Bīstamie starojuma avoti Latvijā ir apglabāti. - "Rīgas Balss", Otrdien,1996.gada 30.janvārī., lpp.5.8. J.Niedrītis. Dabasvides aizsardzība un ekonomija. - Apg. "Vieda", Rīgā, 1991.9. Kā mūs iznīcinās XXI gadsimtā? - "Mistiskā Sensācija" - 2003.g. marts, Nr.3, (123), lpp.6.-7.10. MK 1997.g.22.08. noteikumi Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošostarojumu", 8., 14. nodaļas, buklets "Radiācija" - Zviedrijas Radioaktīvās aizsardzībasinstitūts.15

16. Preventīvie pasākumi potenciālu ārkārtējosituāciju novēršanai un iespējamo seku likvidācijaiLietotie termini [3]1) civilās aizsardzības formējums - organizēta apmācītu personu grupa, kuras rīcībā irspeciālais inventārs glābšanas darbu un katastrofas seku likvidēšanas neatliekamopasākumu veikšanai;2) dabas katastrofa - vētra, viesulis, virpuļviesulis, zemestrīce, lietusgāze, plūdi, krusa,stiprs sals, sniega vētra, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, lielskarstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēks vai citas dabas parādības, kasizraisa lielu kaitējumu personai, īpašumam vai videi;3) katastrofa - dabas vai tehnogēna katastrofa, epidēmija, epizootija, epifitotija,sabiedriskās nekārtības, terorisms vai bruņots konflikts;4) kolektīvās aizsardzības līdzekļi - speciālas aizsargbūves vai citas pielāgotas būvescilvēku aizsardzībai no katastrofas postošiem faktoriem;5) kontroles un novērošanas tīkls - organizēta sistēma, kas ar valsts, pašvaldību,komercsabiedrību, individuālo komersantu un fizisku personu rīcībā esošajiemtehniskajiem līdzekļiem nodrošina iespēju operatīvi novērot paaugstinātas bīstamībasobjektus un vidi, prognozēt katastrofas, kontrolēt ekoloģiskās, radiācijas, ķīmiskās,bioloģiskās, sanitāri epidemioloģiskās, veterinārās drošības un ugunsdrošības normuievērošanu, kā arī identificēt ķīmiskās, radioaktīvās un bioloģiskās vielas;6) pašvaldības resursi - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošie materiāltehniskie unfinansu līdzekļi, kā arī pašvaldības un tās uzņēmumu darbinieki;7) preventīvie pasākumi - pasākumi, kurus veic, lai novērstu katastrofas vai mazinātu torašanās iespēju, būt savlaicīgi gatavībā, lai ierobežotu vai mazinātu nenovēršamukatastrofu sekas;8) seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi - pasākumi, kurus veic, lai saglabātu vaiminimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves nodrošināšanas pamatfunkcijas;9) tehnogēna katastrofa - liela avārija, kuru izraisījusi saimnieciskā darbība.10) nozare - kādas konkrētas valsts ministrijas pakļautībā esošo struktūrvienību kopa.Civilās aizsardzības (CA) sistēma (turpmāk - sistēma) ietver valsts iestādes - Ministrukabinetu, Iekšlietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kurassastāvā ietilpst Civilās aizsardzības pārvalde (CAP), pašvaldības, komercsabiedrības,individuālos komersantus, kā arī darbspējīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem -Latvijas Republikas pilsoņus un nepilsoņus (turpmāk - iedzīvotāji).Sistēmas organizācijā ir ievērots administratīvi teritoriālais princips, un tās struktūrasteritoriālās pamatvienības ir rajoni (novadi) un republikas pilsētas (turpmāk - pašvaldības).Sistēmai jāveic virkne preventīvu pasākumu, lai spētu prognozēt un novērst ĀS unkatastrofas. Neprognozējamu vai nenovēršamu ĀS vai katastrofu rašanās apstākļos jāspējveikt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.1

Nozīmīgākie, sistēmai veicamie, preventīvie pasākumi:• Visās sistēmas struktūrās radīt, koordinēt un kontrolēt finansiālās un materiālāsrezerves, nodrošināt materiāltehniskā aprīkojuma esamību ĀS un katastrofu sekulikvidēšanai, iedzīvotāju aizsardzībai un to evakuācijai no negadījuma apdraudētāsteritorijas, ja tas ir nepieciešams.• Veikt iedzīvotāju apmācību civilās aizsardzības jautājumos.• Izveidot un apmācīt civilās aizsardzības formējumus nozarēs atbilstoši tās specifikai.• Izveidot un koordinēt kontroles un novērošanas tīkla darbību.• Izveidot un kontrolēt sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas.• Izveidot un kontrolēt CA operatīvā vadības centra patstāvīgu gatavību.• Visu sistēmas līmeņu struktūrvienībās izstrādāt CA operatīvos plānus.• Izstrādāt plānus iedzīvotāju evakuācijai no katastrofas skartās teritorijas, nodrošinātiedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību unsociālo aprūpi.• ĀS apstākļos spēt nodrošināt darba un sadzīves apstākļus citu administratīvo teritoriju,valsts, kā arī citu valstu glābšanas dienestu personālam, kas pieaicināts katastrofasnovēršanai un tās seku likvidēšanai.• Ņemot vērā vietējos apstākļus, izstrādāt attiecīgajās administratīvajās teritorijāsizvietotajām komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem papilduuzdevumus civilajā aizsardzībā un kontrolēt to izpildi. Komercsabiedrībām unindividuālajiem komersantiem sistēmas prasību izpilde ir obligāta.• Saskaņā ar CA plāniem ĀS un katastrofu apstākļos, koordinē sadarbību arNacionālajiem bruņotajiem spēkiem atbilstoši LR likumam [2].Literatūra1. LV likums "Par LR civilo aizsardzību".- Pieņemts LR Saeimā 1992.g., sekoja izmaiņas,likuma pilns izklāsts 1998.g.,. Ziņotājs, Nr.13.2. "LR Nacionālās drošības likums".-LR Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī, Valstsprezidente V.Vīķe-Freiberga apstiprinājusi 2000.gada 29.decembrī. Publicēts - Vēstis473/476 29.12.2000.3. Likumprojekts "Civilās aizsardzības likums", izstrādājusi Iekšlietu ministrija, izskatīts LRMinistru kabineta sēdē 2002.gada 22.oktobrī. LR Saeimā vēl nav apstiprināts. Tā kāminētais dokuments juridiski vēl nav spēkā esošs, autors (R.A.Ozoliņš) šai nodaļā ircitējis atsevišķas tēzes, kas, viņaprāt, nav diskutablas. Par šādu rīcību autorsuzņemas personīgu atbildību, uzskatot, ka netiek izpausts valsts noslēpums.2

17. Pasākumi katastrofas skartajā teritorijāAtkarībā no ĀS, katastrofas izraisītāja cēloņa un tā seku apjoma, atkarīgs glābšanas darbuveicamo pasākumu raksturs. Katastrofas sekas var aptvert visu valsti, kādu tās teritorijas daļuvai arī relatīvi nelielu teritoriju - lokālas izpausmes formā.Katastrofas sekas aptver visu valstiPiemēram. Visu Latvijas teritoriju šķērsojis mākonis, kas piesātināts ar radioaktīvu vieludaļiņām.NEPIECIEŠAMS:• saņemot informāciju, veikt pašaizsardzības pasākumus atbilstoši apgūtajām zināšanāmcivilās aizsardzības jomā;• OBLIGĀTI - rast iespēju saņemt precīzu informāciju par katastrofas sekām no valstsmasu informācijas līdzekļiem - Radio un TV, rīkoties atbilstoši CA operatīvā vadībascentra norādījumiem;• no valsts teritorijām, kurās radiācijas līmenis pārsniedz pieļaujamās normas, tiksveikta iedzīvotāju evakuācija;• nekavējoties veikt pasākumus atbilstoši evakuācijas apstākļiem.Vai arī Latvijas teritoriju šķērsojusi viesuļvētra?Iespējams, ka dažādās valsts teritorijās katastrofas izraisītā postījuma pakāpe var būt atšķirīga.Īpaši lauku apvidos iespējams, ka būs radušies elektroenerģijas padeves līniju pārrāvumi. Laiiegūtu informāciju no CA operatīvās vadības centra par katastrofas izraisītājām sekām uniedzīvotāju nepieciešamo rīcību, vēlams rast iespēju (vai savlaicīgi par to parūpēties)noklausīties nepieciešamos ziņojumus ar tranzistoru radioaparātiem, kas spējīgi strādāt noelektriskās strāvas līnijas neatkarīgā, autonomā režīmā.Glābšanas un postījumu likvidēšanas neatliekamos pasākumus organizē un vada pašvaldības,iesaistot tajos savus resursus - civilās aizsardzības formējumus un iedzīvotājus, materiālitehnisko nodrošinājumu. Vietās, kur stihijas izraisītie postījumi ir lieli un eksistē draudicilvēku dzīvībām vai pat ir to upuri, jārīkojas kā lokālu katastrofu ar smagām sekāmapstākļos. Nelielus postījumus likvidē iedzīvotāji.Nepieciešams atbrīvot ceļus no aizsprostojumiem, lai nodrošinātu avārijas un glābšanasdienestu transporta pārvietošanos.Pašvaldību civilās aizsardzības dienestiem jāapseko visas apdzīvotās vietas, laipārliecinātos par izraisīto postījumu pakāpi un nepieciešamību sniegt iedzīvotājiemneatliekamo palīdzību!1

Glābšanas darbu organizēšana lokālu katastrofu seku likvidēšanaiLokāla katastrofa - kuras izpausmes sekas aptver relatīvi nelielu valsts teritorijas daļu, kuruiespējams norobežot - aplenkt un apsargāt.Lokālas katastrofas cēloņi iespējami visdažādākie: ledus sastrēgumi, plūdi, mežu, purvu unlauku ugunsgrēki, tehnogēna katastrofa, terorisma akts, deggāzes noplūdes rezultātā radiessprādziens u.c.Šo katastrofu likvidēšanā parasti piedalās valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestavienības, nepieciešamības gadījumos īpaši apmācītas specvienības, medicīniskie dienesti,policija un apsardzes vienības, var tikt iesaistīti iestāžu, uzņēmumu civilās aizsardzībasformējumi, kā arī iedzīvotāji, ja specvienības vēl nav ieradušās un nepieciešams sniegtneatliekamo palīdzību cietušam cilvēkam. Tas ir katra iedzīvotāja pienākums līdz brīdim, kadcietušais tiek nodots profesionāla medicīniskā personāla aprūpē.Šādu katastrofu seku likvidēšanai tiek veikti šādi pasākumi:1. Notikuma vietas izlūkošana un situācijas novērtēšana.2. Cilvēku un dzīvnieku evakuācija no bīstamās teritorijas.3. Iedzīvotāju apziņošana bīstamajā zonā.4. Katastrofas vietas aplenkšana un apsardze.5. Cilvēku meklēšana, pirmās palīdzības sniegšana tiem un viņu evakuācija.6. Katastrofas izpausmes veida lokalizācija un likvidēšana.7. Katastrofas seku likvidēšana.8. Atjaunošanas darbi.Šāds veicamo glābšanas darbu secības uzskaitījuma piemērs zināmā mērā ir nosacīts un navuzskatāms par stereotipu visu iespējamo katastrofu gadījumos. Nepārprotami, ka cilvēkuglābšanas darbi gadījumā, ja kāda ļaužu grupa kļuvusi par teroristu ķīlniekiem būs atšķirīgano rīcības, ja deggāzes eksplozijas rezultātā sagruvusi un deg dzīvojamā ēka.Civilā aizsardzība ir valsts totālās aizsardzības sastāvdaļa.Galvenais - vispirms glābt cilvēkus un dzīvniekus!Literatūra1. LV likums "Par LR civilo aizsardzību".- Pieņems LR Saeimā 1992.g., pēdējās izmaiņaslikumā 1996.g., Ziņotājs, Nr.13.2. "LR Nacionālās drošības likums".- LR Saeimā pieņemts 2000.g.29.dec, Valsts prezidenteV.Vīķe-Freiberga apstiprinājusi 2000.g.29.decembrī. Publicēts - Vēstis 473/47629.12.2000.3. LR likums "Par valsts aizsardzību" 12.panta 9.punkts, NBS likuma 7.,8.,9.,10.,17. panti,VUGD un NBS 200.gada 25.jūlija Sadarbības līgums.4. MK 2000. 15. 02. Nr.58 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijasgadījumos". 3.,5.,6.,8. nodaļas.5. 25.02.1997.g. Sadarbības plāns starp VUGD un Aviācijas centru.6. MK likums "Par ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem" 4.,10.,12.panti. MK1999.g.07.12., Nr.401 "Bīstamo kravu autopārvadājuma noteikumi", 1. un 3. nodaļas.2

7. Ārkārtējo pasākumu valsts plāns plūdu periodam. Apstiprinājis LR Iekšlietu ministrs1999.g.08.02.8. Standarta darbības algoritms ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās avārijās, VUGD2000.g.9. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā, apstiprināta ar LR Labklājības ministrijas1996.g.05.09. rīkojumu Nr.257.10. R.Rožkalns. "Pirmā palīdzība", Rīga, 1998.g.11. MK 1998.g.15.12. noteikumi Nr.461 "Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu(uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdrošības formējumuparaugnolikums".12. LR Finansu ministrijas 1999.g.22.aprīļa rīkojums Nr.265 "Par Finansu ministrijaspamatbudžetu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem - apstiprināto līdzekļupiešķiršanas un izlietojuma kārtību".3

18. Galvenie riska faktori un darba higiēnaProfilaktiskās medicīnas nozari, kas pētī darba apstākļu iespējamo riska faktoru ietekmi uzstrādājošo organismu un izstrādā nepieciešamos sanitāri higiēniskos un ārstnieciskiprofilaktiskos pasākumus, kuru nolūks ir saglabāt strādājošo veselību un paaugstināt viņudarba ražīgumu, sauc par darba higiēnu.Darba vides riska faktori - mehāniskie, ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie un psihosociāliefaktori, kas darba (un sadzīves) procesā specifiski iedarbojas uz strādājošo veselību un darbaspējām.Lai veiktu šo uzdevumu, darba higiēna pētī darba un ražošanas procesu ietekmi uz strādājošoorganismu, cilvēku darba spējas, darba un atpūtas režīma fizioloģiju; ražošanā lietojamoizejvielu un materiālu, iegūto pusfabrikātu un gatavās produkcijas, kā arī ražošanas atkritumuietekmi uz apkārtējās vides sanitāro stāvokli, ražošanas (darba) sanitāri tehnisko iekārtu unmezglu stāvokli, dažādu darba aizsargierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu stāvokli unefektivitāti; patoloģiskās novirzes, kas var rasties strādājošo organismā sakarā ar nepareizudarba organizāciju vai arī sakarā ar darba vides riska faktoru nelabvēlīgu ietekmi, izstrādādažādus profilaktiskus pasākumus.Darba higiēna ir bāze sanitāri profilaktiskās likumdošanas sistēmai, kuras uzdevums ir uzlabotdarba un sadzīves apstākļos.Attīstoties modernām tehnoloģijām, strauji progresējot datoru un komunikācijas tehnikaidarbā un sadzīvē, šīs higiēnas noteikumu ievērošana ir īpaši nozīmīga. Piemēram, speciālistiieteic iegādāties mobilos telefonus, kuru jauda nepārsniedz 1 W (vatu) un neuzglabātkabatās, kas atrodas tuvu sirdij, jo sakaru uzturēšanai raidīto radio viļņu svārstībufrekvences spēj nelabvēlīgi ietekmēt normālu sirdsdarbību.Prātam neaptverami, kādas fizikālas izcelsmes, kāda elektromagnētisko viļņu gūzma šodienklīst pa pasauli dažādos virzienos, kuriem mūsu ķermeņi nav šķēršļi.Iepriekšējās nodaļās tika raksturoti tipiskākie riska faktori. Šajā nodaļā būs sniegtainformācija par dažiem fiziskajiem riska faktoriem, kuriem mēs ikdienā reizēm nepievēršamīpašu uzmanību. Ja lasītājs par kādu no riska faktoriem vēlas iegūt detalizētāku priekšstatu,lūdzu izmantot literatūras avotu sarakstu nodaļas beigās.Mērvienību nosaukumi:Pa – paskāls er - eritēma Gy - greijsHz – hercs J - džouls Sv - sīvertsdB – decibels V – volts mkm - mikrometrslm – lumens A - ampērs nm - nanometrscd – kandelaW - vatslx – lukssR - rentgensMērvienību atbilstību konkrētai fizikālajai parādībai, meklēt fizikas mācību līdzekļos.1

Troksnis un vibrācijasIntensīvs troksnis un vibrācijas ir viens no galvenajiem nelabvēlīgajiem darba riska faktoriem.Stipras intensitātes trokšņi un vibrācijas nelabvēlīgi iespaido cilvēka veselību, tāpēc trokšņuun vibrācijas apkarošanas problēmas darba aizsardzības sistēmā ieguvušas īpašu nozīmi.Agrāk uzskatīja, ka troksnis galvenokārt iedarbojas uz dzirdi, bet ir noskaidrots, ka troksnisvispirms var nelabvēlīgi ietekmēt daudzas organisma sistēmas (nervu, sirds un asinsvadusistēmas u.c.). Sirds un asinsvadu sistēmas funkcionēšanas traucējumi un nervu sistēmasslimības vairāk ierobežo cilvēka darba spējas nekā vājdzirdība.Dzirdes orgāns ir visjūtīgākais pret augstfrekvences skaņām (augstākām par 1000 Hz).Dzirdes pavājināšanās pakāpe ir tieši proporcionāla darba stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdeszuduma ātrums pirmajos piecos gados ir lielāks nekā vēlākajos gados. Liela loma ir cilvēkaindividuālajai jūtībai pret troksni. Līdz ar dzirdes pavājināšanos, bet nereti arī bez jūtamām tāspārmaiņām troksnis cilvēka organismā rada patoloģiskas novirzes, kuru simptomu kompleksuklīnicisti apraksta kā "trokšņa slimību". To raksturo centrālās nervu sistēmas veģetatīvofunkciju pārmaiņas. Svarīgākie šīs slimības simptomi ir ādas bālums, galvas sāpes, bezmiegs,nervozitāte un sūdzības par vispārēju nespēku.Strādnieki, kas strādā trokšņainos cehos, bieži slimo ar kuņģa čūlu, gastrītu, hipertoniju unnervu slimībām.Higiēnas praksē ir pieņemts novērtēt troksni pēc diviem parametriem - skaņas spiedienalīmeņa vai intensitātes, ko mēra decibelos (dB), un pēc frekvenču spektra, ko mēra hercos(Hz). Praktiska nozīme ir frekvenču diapazonam no 45 līdz 10 000 Hz, jo tam atbilstražošanas trokšņu vairākums.Troksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums.Savukārt skaņa ir elastiskās vides mehāniskās svārstības.Troksni (skaņas vilni) raksturo:spiediens p, Paintensitāte I, W/m 2 I = p 2 / (ρ ⋅ c), kur ρ - vides blīvums, kg/m 3ātrums vidē c, m/sfrekvence f, Hz Cilvēka dzirdamības josla no 20 līdz 20 000 HzTehnikā lieto logaritmisko mērvienību - trokšņa spiediena līmeni:• L = 20 lg (p/p 0 ), dB, kur p 0 (dzirdamības slieksnis) = 2 ⋅ 10 -5 Pa.Trokšņu klasifikācijā ietilpst, t.s. mainīgs troksnis, kad izmaiņas ir impulsa veida, ardažādiem pārtraukumiem un tās novērojamas plašā frekvenču diapazonā vairāk par 5 dB ⋅ A.Piezīme. Plaša diapazona frekvenču joslu vispārējai raksturošanai lieto skalu, kur troksni mēradB ⋅ A, izmantojot speciālus trokšņa mērītājus.Trokšņa higiēniskajā normēšanā lieto oktāvu joslu skalu, kur katrai joslai ir sava vidējāaritmētiskā frekvence f un attiecīgais trokšņa spiediena līmenis L. Rūpnieciskā trokšņanormēšanas piemērs:f, Hz 31,5 63 125 250 500 1000 2000 4000 8000 dB ⋅ AL, dB 107 95 87 82 78 75 73 71 69 802

Pieļaujamais trokšņa spiediena līmenis atsevišķās darba vietās:• 50 dB - projektu birojos, datoru telpās, ārstu kabinetos, bibliotēkās;• 60 dB - kantoru telpās, mācību laboratorijās;• 65 dB - dispečeru telpās, skaitļošanas tehnikas zālēs, mašīnrakstīšanas birojos;• 75 dB - zinātniskajās, materiālu pārbaudes laboratorijās, telefonu tīklu zālēs u.c.Pusaudžu darba režīma ievērošana trokšņainā darba vidē:Vecums,Darba ilgums stundās pie L, dBgadi 65 70 75 80 85 90 9514-15 4 3,5 3 2 1 0,5 Nedrīkst16 - 18 6 5 4 3 2 1 strādātVibrācija ir materiālo daļiņu (cietas vielas, šķidrumu, gāzes) mehāniskas svārstībasinfraskaņas (f < 20 Hz) un dzirdamo skaņu frekvenču joslās. Cilvēks, tieši saskaroties arvibrācijas svārstību avotu, uztver vibrāciju līdz 8000 Hz.Vibrācijai uz strādājošā veselības stāvokli ir divējāda iedarbība - vietējā un vispārējā. Vietējasvibrācijas gadījumā cieš strādājošā rokas, bet vispārējā iedarbojas uz visu cilvēka organismu.Pirmā veida vibrācijas rodas, strādājot ar mehāniskiem roku instrumentiem, vibrējošāmiekārtām vai apstrādājamām detaļām. Vispārējā vibrācija iedarbojas uz cilvēku, ja tas atrodasvertikālā vai sēdus stāvoklī, caur kāju pēdām, piemēram, vibrolaukumā transporta līdzekļos,celtniecības vai lauksaimniecības mašīnās.Ilgstoši atrodoties vibrācijas ietekmē, cilvēkam rodas t.s. "vibrācijas slimība". Slimniekisūdzas par sāpēm locītavās, roku delnu tirpšanu, periodisku roku pirkstu bālumu, muskuļuspēka pavājināšanos. Slimībai progresējot, strādnieki sūdzas par galvas sāpēm, troksni galvā,sāpēm sirds apvidū, ātru nogurumu, paaugstinātu uzbudināmību, apetītes pavājināšanos, rokupirkstu trīcēšanu. Šādu stāvokli izskaidro ar funkcionāliem centrālās nervu sistēmastraucējumiem.Visvienkāršākās (ideālās) vibrācijas veidu (harmoniskas svārstības, kurām ir sinusoidālaforma) raksturo:amplitūda A, mfrekvence f, Hzsvārstību periods T, s (T = I/f), kur I - intensitāte (skat. troksnis).Praksē sastopama vibrācija, kur laikā mainās gan svārstību frekvence, gan amplitūda(aperiodiskas svārstības), vai arī tām ir grūdiena veida raksturs (kvaziperiodiskas svārstības).To raksturo:vibroātrumsV, m/svibropaātrinājums Q, m/s 2vibronovirzes amplitūda A, mV un Q raksturo daļiņu maksimālo kustības ātrumu un paātrinājumu, A - maksimālo novirzino līdzsvara stāvokļa.Līdzīgi troksnim vibrācijas raksturošanai izmanto logaritmisko skalu un attiecīgos parametrusnosaka:vibroātruma līmenis L v = 20 lg (V/V 0 ), dBvibropaātrinājuma līmenis L q = 20 lg (Q/Q 0 ), dB, kur V 0 = 5 ⋅ 10 -8 m/s; Q 0= 3 ⋅ 10 -4 m/s 2 .3

Līmeņi L v un L q parāda, par cik attiecīgais parametrs pārsniedz t.s. "sliekšņa" (minimālostandartizēto vērtību) līmeni V 0 vai Q 0 .Rokas instrumentu un stacionāru iekārtu vibrācijas maksimāli pieļaujamās amplitūdasSitienu vai apgriezienuskaits minūtēVibrācijas frekvence(Hz)Vibrācijas maksimāli pieļaujamāamplitūda (m⋅10 3 )1 2 31200 20 1,51800 30 1,02100 35 0,43000 50 0,153600 60 0,046000 un vairāk 100 un vairāk 0,005Kopējās vibrācijas maksimāli pieļaujamie lielumiFrekvence(Hz)Amplitūda(m ⋅ 10 3 )Vibroātrums(m/s ⋅ 10 2 )Vibropaātrinājums(m/s2 ⋅ 10 2 )Līdz 3 0,6 - 0,4 1,12 - 0,76 22 - 143 - 5 0,4 - 0,15 0,76 - 0,46 14 - 155 - 8 0,15 - 0,05 0,46 - 0,25 14 - 138 - 15 0,05 - 0,03 0,25 - 0,28 13 - 2715 - 30 0,03 - 0,009 0,28 - 0,16 27 - 3230 - 50 0,009 - 0,007 0,16 - 0,22 32 - 7055 - 75 0,007 - 0,005 0,22 - 0,23 70 - 11275 - 100 0,005 - 0,003 0,23 - 0,19 112 - 120Infraskaņa - elastiskas vides mehāniskās svārstības, kuru frekvence mazāka par 20 Hz unatrodas ārpus cilvēka dzirdamības joslas.Ultraskaņa - elastiskas vides mehāniskās svārstības, kuru frekvence ir lielāka par 20 000 Hzun atrodas ārpus cilvēka dzirdamības joslas.Mehānisko svārstību bioloģiskā iedarbība uz organismuSvārstību frekvenceInfraskaņas frekvencelīdz 15 Hzlīdz 25 Hzlīdz 35 Hz(pēc J.Andrējevas-Galaņinas)Iedarbības rakstursIedarbojas paātrinājums. Izraisa visa ķermeņa un orgānupārvietošanos (novirzes) un vestibulārā aparāta reakciju.Vēl uztver kā atsevišķus grūdienus.Izraisa kaulu locītavu pārmaiņas. Trokšņu atšķirība.Parādās atsevišķi vibrācijas slimību simptomi, asinsvaduspazmas sastopamas reti.Skaņas frekvence50 Hz Vibrācijas slimības ar agiospazmām.250 Hz Asinsvadu spazmu rašanās augšējā robeža.Ultraskaņas frekvence16 000 Hz un vairāk Mehāniskās enerģijas pārveidošanās siltuma enerģijā,baktericīds efekts, kavitācijas efekts, iedarbība uz centrālonervu sistēmu.4

Elektromagnētisko viļņu izstarojuma diapazoni [5]REDZAMĀGAISMA100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 (nm)' ' ' ' ' ' ' ' ' 'violētā zaļāsarkanā0,1 nm 1 nm 1 mm 1 m 1km' ' ' ' ' ' ' ' ' 'γ Rtg UV IS Radārs TVRadioγ - aptuvens jonizējošā (radioaktīvā) starojuma diapazons,Rtg - aptuvens rentgena starojuma diapazons,UV - ultravioletais starojums,IS - infrasarkanais starojums.Apgaismojums [5]Apgaismojums ir optiskā diapazona elektromagnētisko viļņu (fotonu) izstarojums, ko uztvercilvēka redzes orgāni.Optiskā diapazona elektromagnētisko viļņu rajons (viļņu garums no 386 līdz 760 nm) atrodasstarp rentgena starojuma un radioviļņu starojuma joslām. Vienā optiskā diapazona pusēatrodas ultravioletā starojuma rajons, otrā - infrasarkanā starojuma rajons, kuru cilvēka acsneuztver.Optiskā diapazona izstarojumu raksturo:Raksturlielumigaismas plūsma F, lmgaismas stiprums I g , cdgaismas spožums S, cd/m 2apgaismojums E, lx (E = lm/m 2 )Dabiskā apgaismojuma nepastāvības dēļ ieviests speciāls raksturlielums: dabiskāapgaismojuma koeficients (DAK) - e = (E iekš. - E ār. )100, %, kur E iekš. - apgaismojuma izvēlētā(darba zona) punktā telpas iekšpusē, lx un E ār. - apgaismojums plaknes punktā telpas ārpusē,lx. E iekš. un E ār. Nosaka difūzā apgaismojumā, t.i., izvairoties no tieša Saules starojuma.Mākslīgo apgaismojumu raksturo (nepieciešamības gadījumā) ar apžilbinātības rādītāju P a :5

P a = (K ž - 1)100,%, kurK ž - apžilbinātības koeficients, ko nosaka eksperimentāli.Vispārējam apgaismojumam P a nedrīkst pārsniegt 20 … 60%.Gāzu izlādes (dienasgaismas vai luminiscentām) lampām raksturīga gaismas pulsācija, tādēļlieto raksturojumu - gaismas pulsācijas koeficientu K p :K p = (E maks. - E min. )100/2E vid. , %, kurE maks. un E min. - attiecīgi apgaismojuma (lx) maksimālā un minimālā vērtība pulsācijasperiodā, bet E vid. - vidējā vērtība (lx) tajā pašā laika periodā. Pulsācijas koeficienta K p vērtībanedrīkst pārsniegt 10 … 20%.Iedarbība uz organismu• Noguruma rašanās pie nepietiekoša apgaismojuma un ar to saistītie nelaimes gadījumi(mehāniskās un elektrotraumas, ķīmiskie apdegumi, saindēšanās u.c.).• Miopija (tuvredzība).• Gaismas bads (nepieciešamība pēc saules gaismas), ja darba raksturs saistīts ar ilguuzturēšanos mākslīgā apgaismojumā.• Redzes halucinācijas, ja darba apstākļi saistīti ar ilgstošu vienmērīgu telpasapgaismojumu.• GAISMAS SPOŽUMS DIAPAZONĀ NO 50 LĪDZ 1500 cd/m 2 UZSKATĀMS PARPIETIEKAMU CILVĒKA REDZES UZTVERES NODROŠINĀŠANAI.MAKSIMĀLAIS NEPIECIEŠAMAIS APGAISMOJUMS IR 50 lx.• Apgaismojuma spektrālais sastāvs pie vienāda apgaismojuma ietekmē redzesuztveri, kā arī darbaspējas.ORANŽA VAI SARKANA GAISMA PALIELINA UZBUDINĀTĪBU UN RADASILTUMA SAJŪTU.• DZELTENI ZAĻAI GAISMAI IR NOMIERINOŠS RAKSTURS.• ZILI VIOLĒTAI GAISMAI - IZTEIKTI EMOCIJU BREMZĒJOŠS RAKSTURS.Ultravioletais starojums [5]Ultravioletais starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no īso viļņupuses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem.Ultravioletā (UV) starojuma viļņu garums - apmēram no 100 līdz 400 nm.UV starojumu raksturo:RAKSTURLIELUMIviļņu garumsλ, mstarojuma intensitāte I uv , W/m 2starojuma eritēmā plūsmaF er , er*eritēmais apstarojums (apgaismojums) E er , er/m 2eritēmā doza (ekspozīcija) D er , (er⋅h)/m 2 6

• UV starojuma ietekmi uz cilvēku novērtē pēc eritēmās iedarbības (ādas apsārtuma), kassavukārt rada ādas pigmentāciju - iedegumu: 1 er rada UV starojums ar viļņa garumu 297nm un jaudu 1 W (pie šī viļņu garuma novērojama visstiprākā eritēmā iedarbība)Iedarbība uz organismu:• Ādas apsārtums, dermatīti, ekzēmas, ādas vēzis.• Traucējumi centrālajā nervu sistēmā, galvassāpes, reiboņi, paaugstināta temperatūra,nogurums.• Acu slimības: fotokeratīts (redzes iekaisums), lēcas apduļķojums.• Gaismas bads (UV starojuma nepietiekamība), ja organisms ilgstoši nesaņem UVstarojumu.Klasifikācija:• UV starojums ar vāju bioloģisko iedarbību (no 400 līdz 315 nm).• UV starojums, kuram spēcīga iedarbība uz ādu (no 315 līdz 280 nm).• UV starojums ar spēcīgu vispārējo bioloģisko iedarbību (no 280 līdz 200 nm).Aizsardzība:• Aizsargekrāni intensīva UV starojuma apstākļos (t.sk. svinu saturoši stikli).• Ādas krēmi, kas satur nepieciešamās UV starojuma absorbējošās sastāvdaļas.• Individuālie aizsardzības līdzekļi (brilles u.c.).Infrasarkanais starojums [5]Infrasarkanais (IS) starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas nogaro viļņu spektra puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzesorgāniem.IS starojuma viļņu garums - no o,78 mkm līdz 1 mm.IS starojumu raksturo:Iedarbība uz organismu:RAKSTURLIELUMIviļņu garumsλ, mstarojuma intensitāte I is , W/m 2• IS starojumu, kura viļņu garums 0,78 … 1,4 mkm, cilvēka āda maz absorbē un tasdziļi iespiežas audos, izraisot temperatūras paaugstināšanos.• Ražošanas apstākļos parasti sastopas ar IS starojuma avotiem, kas emitē šo starojumuviļņu garuma diapazonā no 100 nm līdz 100 mkm un ar intensitāti no 0,1 līdz 10kW/m 2 . Ja intensitāte ir lielāka par 5 kW/m 2 , tad 2 … 5 minūšu laikā cilvēks sajūtspēcīgu siltuma iedarbību.• Salīdzināšanai: sakarsētas virsmas, kuru temperatūra 1300 0 C, izstaro IS 1,8 mkmviļņus, volta loks - 0,95mkm, cilvēka ķermenis - 5 … 25 mkm.• Ja darba vides temperatūra pārsniedz 30 0 C vai siltumizdalīšanās ir lielāka par 23J/(m 3 ⋅s), tad traucēta cilvēka organisma termoregulācija.Aizsardzība:7

• IS starojuma avotu ekranizācija ar sliktiem siltuma vadītājiem (neorganiskiem - stiklavate vai audums, keramzīts, putubetons u.c., organiskie - korķis, putupoliuretāns,kūdras briketes u.c.).• Kinētiskie aizsargekrāni (tekoša ūdens aizsegi).• Termoizolējošie individuālie aizsardzības līdzekļi (apģērbi no kokvilnas, brezenta,metalizēta auduma vai azbesta, t. sk. Skafandri ar gaisa padevi).Radiofrekvenču elektromagnētisko viļņu iedarbība uz strādājošoorganismu(Citēts oriģinālā no literatūras avota [6], kurā mērvienības uzrādītas CGS sistēmā.)Radioviļņu fizikālais un higiēniskais raksturojums. Elektromagnētiskie viļņi ir periodiskimainīgu elektromagnētisko svārstību izplatīšanās telpā. Elektromagnētisko viļņu galvenieparametri ir viļņa garums, amplitūda un frekvence (svārstību biežums (piemēram, 10 Hz = 10periodiskas, pilnas svārstības 1ā sekundē. R.A.O. piezīme)). Jo lielāka ir frekvence, jo īsāksviļņa garums.Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 5 km līdz 1 mm un frekvenci no 100kHz līdz 300 000 MHz. Dažādu frekvenču radioviļņu spektrs parādīts tabulā.Dažādu frekvenču radioviļņu spektrsSpektrs Viļņa garums Svārstību frekvenceGarie viļņi 3000 - 1000m 100 - 300kHzVidējie viļņi 1000 - 100m 300kHz - 3MHzĪsie viļņi 100 - 10m 3 - 30MHzAugstfrekvences (AF)Ultraīsie viļņi 10 - 1m 30 - 300 MHz Ultraaugstfrekvences(UAF)Mikroviļņi:Decimetru viļņi 1m - 10cm 300 - 3000MHzCentrimetru viļņi 10cm - 1cm 3000 - 30000MHzMilimetru viļņi 1cm - 1mm 30000 - 300000 MHzSuperaugstfrekvences(SAF)Radioviļņus plaši izmanto rūpniecībā, zinātnē, tehnikā un medicīnā. Elektromagnētisko viļņuavots radiofrekvenču diapazonā ir speciālas iekārtas - lampu ģeneratori, kuri pārveidolīdzstrāvas enerģiju augstfrekvences maiņstrāvas enerģijā.AF un UAF radioviļņu avoti var būt augstfrekvences transformatori, magnetroni, antenuiekārtas utt.AF radioviļņu ģeneratorus plaši izmanto metālu un plastmasu termiskajā apstrādē, koksnesžāvēšanā, konservu rūpniecībā un dažādu pārtikas produktu sterilizācijā.UAF ģeneratorus plaši izmanto radiotehnikā, fizioterapijā, rūpniecībā un dielektriskaitermoapstrādei un citur. SAF ģeneratorus izmanto radiolokācijā, radionavigācijā,radioastronomijā, kodolfizikā, televīzijā, fizioterapijā u.c. SAF iedarbībai ir pakļautiģeneratoru rūpnīcu strādnieki, kuģu un aerodromu apkalpojošais personāls un pasažieri,zinātniskās pētniecības laboratoriju darbinieki u.c.8

Strādājot ar AF un UAF radioviļņu avotiem, darba vietas atrodas radioviļņu indukcijas zonā,t.i., tādā attālumā no starojuma avota, kas ir mazāks par 1/6 elektromagnētiskā viļņa garuma.Elektriskā lauka intensitāti (voltos uz metru) un magnētiskā lauka intensitāti (ampēros uzmetru) nosaka atsevišķi. Strādājot ar mikroviļņu avotiem (SAF radioviļņi), darba vietasatrodas starojuma zonā. SAF radioviļņu izstarojuma intensitāte tiek vērtēta pēc plūsmasjaudas blīvuma, ko izsaka milivatos uz 1 cm 2 (mW/cm 2 ) vai mikrovatos uz 1 cm2 (µW/cm 2 ).Maksimāli pieļaujamie apstarojuma intensitātes līmeņi (MPL) darba vietās ir šādi: garajiemun vidējiem viļņiem elektriskā lauka intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 V/m un magnētiskālauka intensitāte - 5 A/m, īsajiem viļņiem - elektriskā lauka intensitāte 20 V/m, betultraīsviļņiem - 5 V/m.SAF radioviļņiem ir diferencēti MPL, ievērojot darba ilgumu: strādājot visu darba dienu, - nevairāk kā 0,01 mW/cm 2 (10 µW/cm 2 ), strādājot 2 stundas dienā, - ne vairāk kā 0,1 mW/cm 2(100 µW/cm 2 ), bet, strādājot 15 - 20 minūtes, ne vairāk kā 1 mW/cm 2 (1000 µW/cm 2 ).Aizsardzība. Lai uzlabotu darba apstākļus strādniekiem, kuru darbs saistīts ar radioviļņuģeneratoriem, aparāti jāekranizē. Šim nolūkam izmanto 0,5 mm biezas alumīnija vai dzelzsplāksnes, bet darba telpu un logus ekranizē ar smalku metāla sietu. Var lietot arīpārvietojamos ekrānus vai ieviest aparatūras vadīšanu no attāluma. UAF ģeneratoriem irspeciāli jaudas adsorbētāji, kurus regulējot var samazināt jaudas blīvumu līdz MPL. Pie UAFģeneratoriem strādājošiem jāizmanto pusmaskas veida aizsargbrilles, kas izgatavotas nometāla sieta vai stikla ar alvas oksīda pārklājumu.9

19. Darba aizsardzība, strādājot ar datoriekārtām[23]Īss kopsavilkums no "Pagaidu sanitārās normas skaitļošanas centru darbiniekiem"Telpas plānojums:• Datoriekārtas jānovieto vienā rindā, ne tuvāk par 1 m no sienas.• Telpas platībai jābūt vismaz 6 m 2 uz vienu darbinieku.• Telpas tilpumam jābūt ne mazākam par 19,5 m 3 uz vienu darbinieku.• Attālumam starp darba vietām jābūt vismaz 1,5 m.Ventilācija:• Ventilācija jāierīko atbilstoši būvnormatīvu CN un N 2.04.05-86 prasībām, ņemot vērā, katai jānodrošina pastiprināta svaiga gaisa padeve. Gadījumos, kad telpas kubatūra ir lielākapar 40 m 3 uz vienu cilvēku un telpā neizdalās veselībai kaitīgas vielas, pieļaujama telpasdabīgā vēdināšana.• Telpās, kurās nav logu, gaisa padevei uz vienu cilvēku jābūt ne mazākai par 60 m 3 /stundā (GOST 12.1.005-88). Pievadītā gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 19 0 C.• Mikroklimata parametri darba vidē:Parametri Aukstais periods Siltais periodsGaisa temperatūra, ( 0 C) 22 - 21 23 - 25Gaisa kustības ātrums, (m/s) 0,1 0,1 - 0,2Relatīvais gaisa mitrums, (%) 40 - 60 40 - 60Troksnis:• Trokšņa ekvivalentais (plašas frekvenču joslas) spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt 50dBA.Apgaismojums:• Dabiskajam apgaismojumam jābūt no sāniem, vēlams no logiem, kas atrodas ziemeļupusē.• Dabiskā apgaismojuma koeficientam (DAK - procentuālā attiecība: iekšējaisapgaismojums/ārējais apgaismojums) telpās jābūt būvnormatīviem CN un N II - 4-79, t.i.,pie augstas precizitātes darbiem - ne mazāk par 1,5%, pie vidējas precizitātes darbiem -ne mazāk par 1%.• Telpās jānodrošina kombinētais mākslīgais apgaismojums (vispārējais un vietējais).• Vispārējā apgaismojuma sistēmā mākslīgā apgaismojuma lielums horizontālajā plaknēnedrīkst būt zemāks par 300 lx.• Kombinētā apgaismojuma sistēmā (vispārējais un vietējais apgaismojums) apgaismojumalielums nedrīkst būt zemāks par 750 lx.• Sistemātiski strādājot ar displeju un strādājot dialoga režīmā ar negatīvas polaritātesdatoru (gaišas zīmes uz tumša fona), vispārējais mākslīgais apgaismojums horizontālajāplaknē nedrīkst būt mazāks par 200 lx.• Apgaismes ķermeņiem jānodrošina vienmērīgs apgaismojums, kas nerada apžilbinošusatspulgus uz ekrāna un tastatūras.1

• Ja nav speciālas gaismu izkliedējošas lampas, tad gaismas ķermenis jāapgādā araizsargstiklu vai monitora ekrāns - ar speciālu aizsargfiltru, kas pasargā operatoru noapžilbšanas un gaismas atstarošanas.• Nav pieļaujams datoru novietojums ar ekrāniem vienam pret otru.• Vietējais apgaismojums jānovieto tā, lai novērstu gaismas staru krišanu tieši darbiniekaacīs.• Apgaismes ķermeņu aizsargarmatūrai jābūt ne mazākai par 30 0 C.• Gaismas pulsācijas koeficientam jābūt ne lielākam par 10%.Statistiskā elektrība un starojums:• Statistiskās elektrības veidošanās un tās iedarbības samazināšanai darba telpās jāizmantogaisa mitrinātāji un grīdas jāpārklāj ar antistatisko pārklāju. (Minēto rekomendācijuvēlams pielietot dzīvojamās telpās, kuras izmanto TV raidījumu uztveršanai. (R.A.O.piezīme)).• Pieļaujamais elektrostatiskā lauka spriegums nedrīkst pārsniegt 20 kV/stundā (GOST12.1045-84).• Datoriekārtu reģenerētais rentgena, radiofrekvenču, redzamais un ultravioletais starojumsir zems, tas nedrīkst pārsniegt spēkā esošās normas.• Par optimālo gaisa aerojonizācijas līmeni darbinieku elpošanas zonā tiek uzskatīts 1,5⋅102līdz 5⋅103 uz 1 cm3 gaisa.Darba vietu iekārtošana atbilstoši energonomikas prasībām:• Darba vietas mēbeļu (galdu, krēslu) konstrukcijai jārada katram darbiniekam iespējunoregulēt ērtu darba pozu atkarībā no auguma īpatnībām. Biežāk izmantojamie darbapiederumi jānovieto pēc iespējas optimālākajā darba zonā. Saskaņā ar GOST 12.2.032.-78("Darba vieta, izpildot darbus sēdus").• Darba galda augstumam jābūt regulējamam no 680 līdz 760 mm.• Darba galda virsmas izmēriem jābūt vismaz 1600 ⋅ 900 mm.• Zem galda jābūt telpai kāju novietošanai, vismaz 600 mm augstai, 500 mm platai un 650mm dziļai.• Darba krēslam jābūt regulējamam (iespēja regulēt sēdekļa augstumu, atzveltnes augstumu,kā arī atzveltnes noliekuma leņķi). Jābūt iespējai brīvi veikt katra šī parametra regulēšanu.• Darba krēslam jābūt ar roku balstiem.• Krēsla pārklājuma materiālam jābūt gaisu caurlaidīgam, pusmīkstam, neslidenam, tādam,kas neektrizējas.• Ja darbiniekam nepieciešams, ieteicami kāju paliktņi, garums - 400 mm, platums - 350mm līdz 150 mm, ar iespēju mainīt slīpuma leņķi no 00 līdz 200.Darba un atpūtas režīms, kas atkarīgs no veicamā darba rakstura:• 8 stundu ilgā darba dienā darbiniekiem jāievēro pusdienas pārtraukums un 2 - 3reglamentēti pārtraukumi, katrs no tiem 10 minūšu garumā.• 8 stundu ilgā darba dienā nepārtraukts darbs (datu ievadīšana, tekstu rediģēšana u. tml.)pie datora nedrīkst pārsniegt 4 stundas. Pēc katras stundas ieteicams 5 - 10 minūšupārtraukums, pēc katrām 2 stundām - 15 minūšu pārtraukums.• Ievadāmo (apstrādājamo) zīmju (simbolu) skaits nedrīkst pārsniegt 30 tūkstošus 4 darbastundās.• Pārtraukumu laikā ieteicami fiziski vingrinājumi.2

Literatūra1. "Darba likums. Darba aizsardzības likums." Juridiskā mācību grāmata. Brošūra. Rīga,izdevējfirma "AFS", 2002.gads.2. Brigers, Irvalds. "Darba aizsardzība"- Rīga, 2001.3. McEnaney, Laura. "Civil defanse at home", N-Y., 2000.4. Гринин А.С. "Экологическая безопасность: Защита территории и нас." M., 2001.5. V.Kaļķis, Ž.Roja. "Darba vides riska faktori un arodveselība." Rokasgrāmata, Rīga, LU,1996.6. Ļ.Izrailietis, M.Eglīte. "Arodslimības". Rīga, izd."Zvaigzne", 1981., 210 lpp.7. Ļ.Izrailietis, I Trahtenbergs. "Darba higiēna." Rīga, izd."Zvaigzne", 1978., 232 lpp.8. J.Bērziņš.- Darba aizsardzība uzņēmumā - "Nodokļi, pabalsti un grāmatvedība." 1997.,Nr.2, lpp. 20 - 25.A. Neimanis. - Darba aizsardzība - sarežģīts, tomēr atrisināms jautājums -"Dienas Bizness", 2002.g.21.02., lpp.3.9. J.Bērziņš. - Sakārtota darba vide un darba aizsardzība. - "Mans Īpašums", 1999., Nr.22(116)., lpp. 30 - 31.10. K.D.Kryter.- The Effects of Nois on Man - 2nd ed. New York: Academic Press. 1985.11. W.A.Burgess et al. - Ventilation and Control of the Work Environment. New York: WileyInterscience. 1989.12. J.D. Ramsey, C.L.Buford, M.Y.Beshir, and R.C.Jensen - Effects of Workplace ThermalConditions on Safe Work Behavior.- Jornal of Safety Research No.14, pp. 105 - 114,1983.13. C.Zenz. - Occupational Medicine: Principles and Practical Applications. 2nd ed. St. Louls,MO: Mosby Year Book, Inc. 1988.A. Scaton, R.Agius. - Practical Occupational Medicine. - Edward Arnold.London, 1994.14. H.Visockis. "Smadzenes, dators un mākslīgais intelekts." Rīga, 1996.15. G.Nancy, G.Leveson. "Safeware: System Safety and Computers." University ofWashington, Addison - Wesely, 1995.16. Interneta spožums un posts. - "e-Pasaule" (Bizness. Tehnoloģijas. Dzīves stils.),2001.gada augusts, lpp. 48 - 49.17. "Health and Safety (Display Screen Equipment) Regulations 1992" SI 1992 No. 2792,ISBN 0-11-025919-X.18. Computer Safety.- Tips To Reduce Computer - Related Health Problems, INTERNET -1999.20.09.19. Police Department. - Children & Computers - The Hidden Dengers. INTERNET,1999.20.09.20. Digital DIY. - HOW SAFE IS YOUR COMPUTER? INTERNET, 1999.20.09.21. Normatīvie dokumenti darba aizsardzībai strādājot, ar datoriekārtām.- Materiālusagatavojusi Valsts darba inspekcija. - "Datorpasaule", 1998., Nr.7., lpp. 39 - 40.22. "Временные санитарные норми и правила для работников вычеснительныхцентров."23. MK noteikumi Nr.86. (1997.g.4.marts) "Par obligātajām veselības pārbaudēm unapmācību pirmajā palīdzībā" 1. Pielikums 4.10., 4.11.punkts.24. Labklājības ministrijas rīkojums Nr.8. (1998. g.12. janvāris).25. ГОСТ 12.2.032.-78 "Рабочее место при выполнении работ сидя."3

20. Pirmā palīdzība negadījuma vietāŠai tēmai rekomendējamais mācību līdzeklis - LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBASMINISTRIJAS RĪKOJUMS, Nr.257 Rīgā, 05.09.1996.gads. Sagatavojis un izdevisLabklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs.Ievērojama daļa šai lekciju konspekta nodaļā citēta un aizgūta kā no metodiskā mācībulīdzekļa augstākminētais literatūras avots.Rīcība negadījuma vietāSOĻU SECĪBA - GLĀBŠANAS ĶĒDĪTE.Katra ķēde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir vājākais ķēdes posms.1. Tūlītējie pasākumi• briesmu avota novēršana,• dzīvības glābšanas pasākumi,• negadījuma vietas norobežošana ar brīdinājuma zīmēm,• turpmāko briesmu novēršana.2. Palīdzības izsaukšana:• "palīgā!"• ātrās medicīniskās palīdzības (ĀP) izsaukšana.3. Pirmā palīdzība:• prasmīga pirmā palīdzība līdz glābšanas dienestu ierašanās brīdim,• cietušā transports uz slimnīcu.Kā rīkoties?Rīkojies ātri, droši, bet mērķtiecīgi!Saglabā mieru un novērtē situāciju!Atceries soļu secību!Redzot, dzirdot un jūtot, novērtē esošās un draudošās briesmas!Rīkojies!Nebaidies no kļūdām!Sargā pats sevi!Ja cietušajam draud briesmas, novieto to ārpus negadījuma vietas!Cietušais neelpo, kaut arī elpceļi ir atbrīvotiIzdara 2 elpināšanas no mutes mutē bez pauzes• saglabājot brīvus elpceļus (atgāzta galva, izcelts apakšžoklis) aizspied cietušā nāsis,• ieelpo dziļāk kā parasti,• ar savu muti stingri aptveri cietušā muti,• izelpo cietušā mutē (izelpas tilpums 0,8-1,2 l),• katrai izelpai patērē 1 - 1,5 sekundes, bet neizdari izelpas pārāk strauji (risks iepūstgaisu kuņģī),• saskati, kā iepūstais gaiss izplēš krūšu kurvi, sajūti un sadzirdi izplūstošo gaisu ar savuvaigu un ausi.1

Kontrolē pulsu uz miega artērijas - vismaz 5 sekundes katrā pusē.Ja pulss ir, bet cietušais nespēj patstāvīgi elpot, - turpini mākslīgo elpināšanu 12 reizesminūtē (vienu reizi 5 sekundēs). Ik pēc minūtes pārbaudi pulsu uz miega artērijas vienā pusē.SAGATAVOTIES SIRDS MASĀŽAI:Cietušais neelpo un nav pulsaUZ MIEGA ARTĒRIJAS• cietušais uz muguras uz cieta pamata,• Tu - viņam blakus uz ceļiem, viņa plecu līmenī,• atrodi masāžas vietu (ja apģērbs traucē - novāc to),• novieto rokas masāžas vietā pareizā pozīcijā• ieņem precīzu ķermeņa stāvokli.MASĀŽAS VIETAS ATRAŠANA:• ar stiprākās rokas rādītājpirkstu atrodi vietu, kur savienojas ribu loki (krūšu kurvjaapakšējā trešdaļā,• cieši blakus šim pirkstam noliec 2 vājākās rokas pirkstus uz krūšu kaula,• augšpus šiem pirkstiem, tieši uz krūšu kaula novieto stiprākās plaukstas pamatni. Te irmasāžas vieta.Masāžu veic iespiežot krūšu kurvi 4-5 cm dziļumā.Ja reanimāciju veic 1 palīdzības sniedzējs, attiecība starp elpas iepūšanu un krūšu kurvjamasāžas uzspiedieniem (kompresijām) ir 2 : 15.Atdzīvināšanas (reanimācijas) pasākumus turpina, līdz:• cietušajam atjaunojas pulss un elpošana,• atdzīvināšanu pārņem profesionāļi.2

ABC algoritmsKāds guļ un nekustascietušā atbildes reakcijas noteikšanaJautāt "Kas noticis?", viegli pakratot aiz plecacietušaisreaģēnereaģēsaukt palīgā, lūgt izsaukt ĀPrīcība:*izvērtēt cēloni *pagriezt cietušo uz muguras ,*noteikt ievainojumu*atkārtoti novērtētatbildes reakciju*novietot uz cieta pamata,*nodrošināt elpceļu caurlaidību,*pārbaudīt cietušā elpošanu:redzēt krūšu kurvja kustības,dzirdēt elpošanas skaņas,sajust elpošanas plūsmu.cietušaiselponovieto cietušo stabilā sānu guļāneelpoveikt cietušajam 2 mākslīgās ieelpascietušā mākslīgā ventilācija (elpināšana)neiespējamaiespējamanovērst cēloni, attīrīt elpceļus, veikt Hemliha paņēmienusveikt 2 mākslīgās ieelpas ventilācijapulsspārbaudīt miega artērijasirnavmākslīgi elpināt apm. 12 × minūtē veikt sirds netiešo masāžu pārmaiņus ar elpināšanuSaīsinājumi:Cietušais nekavējoties jātransportē uz medicīnas iestādi - (CNJMI).Mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža - (MENSM).Mākslīgā elpināšana - (ME).Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam - (PPSC).3

Reanimācija1. Reanimācijas ABC algoritms un palīdzības soļu secība.2. Ja mākslīgo elpināšanu un netiešo sirds masāžu cietušajam veic 1 cilvēks, attiecībaelpināšanai pret sirds kompresijām ir 2 : 15.3. Pazīmju kombinācija, kas raksturo klīnisko nāvi - iztrūkstoša elpošana un sirdsdarbība,acu zīlītes platas un uz gaismas intensitātes izmaiņām nereaģē.4. Bioloģiskā nāve (neatgriezenisks process) iestājas - pēc (klīniskās nāves) 5-6 minūtēm.5. Lai izdarītu krūšu kurvja kompresijas, reanimējot pieaugušu cilvēku, vienu roku uzliek uzotras, ar apakšējās rokas pamatni spiežot uz - krūšu kaula apakšējās trešdaļas.6. Pieaugušam cilvēkam bezsamaņas stāvoklī pulss jātausta - uz miega artērijas.7. Izdarot mākslīgo elpināšanu, ar acīm jāseko cietušā - krūšu kurvja ekskursijām.8. Izdarot netiešo sirds masāžu pieaugušam cilvēkam, krūšu kauls jāspiež - 4 - 5 cm dziļi.9. Ja cietušajam bezsamaņas stāvoklī jāatbrīvo elpceļi - atliekt galvu un pacelt zodu.Nekādas sānguļas!Terapija.1. Visbiežāk sastopamais elpceļu aizsprostojuma cēlonis cietušajam bezsamaņas stāvoklī -mēle un uzbalsenis.2. Ja cietušajam (esot pie samaņas) ir elpceļu daļējs aizsprostojums un viņš spēcīgi klepo -nedarīt neko.3. Sāpju veids, kas raksturīgs aklās zarnas piedēkļa (apendicīta) iekaisumiem pieaugušajiem- sāpes pakrūtē, kas pārvietojas uz leju vēdera labajā pusē.4. Lai sniegtu palīdzību cilvēkam, kuram indīga viela iekļuvusi organismā caur gremošanastraktu - dot dzert aptuveni 1 litru silta ūdens un izraisīt vemšanu. Šo procedūru atkārto 10reizes.5. Ja cietušajam ir stipras sāpes vēderā - nedot ēst, nedot dzert, izsaukt ātro medicīniskopalīdzību.6. Saindēšanās gadījumā ar mazgāšanas līdzekļiem - sārmiem - dot dzert lielu daudzumusilta ūdens - veikt kuņģa skalošanu un CNJMI.NEDRĪKST:• nekavējoties izsaukt vemšanu;• dot dzert vājas skābes (piem., citronskābes) ūdens šķīdumu.7. Saindēšanās gadījumā caur gremošanas traktu ar skābēm, jādod dzert liels silta ūdensdaudzums (aptuveni 1 litrs) un jāizraisa vemšana. Šo procedūru atkārto vismaz 10 reizes -tiek veikta kuņģa skalošana - CNJMI.NEDRĪKST:• dot dzert nelielas koncentrācijas dzeramās sodas ūdens šķīdumu, jo iespējamauzputošanās, kas aizsegtu elpceļus;• veikt tūlītējas vemšanas izraisīšanu, jo pastāv iespēja, ka kuņģī var rasties plīsumi.8. Kā palīdzēt cilvēkam ģīboņa gadījumā? Gulošam cietušajam abas kājas pacelt vertikāli uzaugšu, lai veicinātu asiņu pieplūdumu galvas smadzenēs.9. Epilepsijas lēkmes laikā nedarīt neko. Gaidīt lēkmes beigas.10. Stipru sāpju gadījumā vēdera labajā pusē, steidzami izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, laiizslēgtu akūtu apendicīta iekaisumu vai citu akūtu vēdera dobuma orgānu saslimšanu.4

11. Saindējoties caur gremošanas traktu ar ķīmiski stipriem sārmiem …. (rīcība tāda pat kāiedzerot veļas pulvera šķīdumu).12. Pēkšņu asu sāpju cēlonis krūšu kurvja kreisajā pusē var rasties no stenokardijas vaimiokarda infarkta.13. Paskaidrot precīzāk - kas ir Hemliha paņēmieni? (Ne visi studenti to saprot. Protams, tasīsti nesaistās ar terapiju, tāpat kā daži citi šai sadaļā iekļautie jautājumi. Arī nākošais.)14. Paskaidrot - kas ir Hipokrāta cepurīte. Ir nezinīši - studenti.Traumatoloģija1. No avarējuša transporta līdzekļa cietušais jāizvelk,- apņemot zem padusēm.2. Galvas smadzeņu satricinājumam raksturīga pazīmju kombinācija - samaņas zudumstraumas mirklī, slikta dūša (vemšana), cietušais neatceras notikušo.3. Galvas smadzeņu satricinājuma gadījumā, cietušā pulss paliek bez izmaiņām.4. Ja svešķermenis no durtas brūces ir izņemts - brūce jāpārsien, cietušais jānovieto guļasstāvoklī un CNJMI.5. Ja durtā brūcē atrodas svešķermenis (nazis, koka vai metāla šķemba, u.c.), tas jāatstājbrūcē, brūce jāpārsien un CNJMI.6. Plaukstas vai pirksta mehāniskas amputācijas gadījumā, brūcei uzliek pārsēju vai žņaugu.Amputētās ķermeņa daļas ievieto polietilēna maisiņā un kopā ar cietušo transportē uzārstniecības iestādi.7. Ja cietušajam mehāniskas traumas rezultātā ir atrauts skalps, uz galvas jāuzliek pārsējs.Cietušo un skalpu transportē uz ārstniecības iestādi.8. Ja cietušo sakodis suns. Cietušais jānogādā ārstniecības iestādē, lai veiktu trakumsērgasprofilaktiskus pasākumus.9. Asiņošanu no auss var izraisīt galvas pamatnes lūzums. Steidzami izsaukt ātromedicīnisko palīdzību.10. Ārkārtējos apstākļos, lai apturētu arteriālo asiņošanu, ekstremitātei uzlikto žņaugu drīkstatstāt ne ilgāk - par 2 stundām.11. Ja ir aizdomas par izmežģījumu pleca locītavā, precīzākā veicamo pasākumu secība ir -uzlikt imobilizāciju cietušā rokai un organizēt transportēšanu uz medicīnas iestādi.12. Rīcības pareiza secība apakšstilba vaļēja lūzuma ar arteriālu asiņošanu gadījumā - uzliktžņaugu, pārsēju brūcei, imobilizāciju.13. Apakšdelma lūzuma gadījumā - roku fiksēt trīsstūra lakatiņā un CNJMI.14. Augšstilba kaula lūzuma gadījumā, transportējot cietušo, imobilizācijai jānodrošina miersne tikai starp lauztā kaula fragmentiem, bet arī - gūžas, ceļa un pēdas locītavās.15. Ja lauzts mugurkauls, cietušais jānogulda - uz muguras, uz dēļiem vai grīdas.16. Cilvēkam, kuram aizdegušās virsdrēbes - uzmest virsū biezu audumu (segu, mēteli),nogāzt uz zemes un valstīt pa to.17. Deguna asiņošanas gadījumā censties to apturēt, spiežot ar pirkstu uz deguna asiņojošopusi. Ja šādā veidā neizdodas asiņošanu pārtraukt, CNJMI.18. Gadījumā, ja cietušajam ir vaļējs krūšu kurvja bojājums, uz brūci jāuzliek hermētiskspārsējs (piemēram, aptiekās esošie, dažāda izmēra leikoplāksteri, kuru centrā ir tampons,kas piesūcināts ar dezinficējošiem un anestezējošiem medikamentiem) un CNJMI.19. Ķermeņa lokāla apsaldējuma gadījumā, apsaldējuma vietai uzlikt pārsēju, nepārklājot to arjebkādiem medikamentiem un CNJMI.20. Ķermeņa lokāla apdeguma gadījumā … (R.A.O. komentārs - pārklāt ar Rinkes ziedi -Rinkes kunga adrese - Jūrmala, Lielupe, Būru ielā 3). Acs ķīmiska apdegumagadījumā, to skalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens, uzliek vieglu pārsēju un CNJMI.21. Acs fiziskas traumas gadījumā, tai jāuzliek pārsējs un CNJMI.5

Augstāk minēto studentiem jāapgūst patstāvīgi., izmantojot lekciju konspektus.R.A.O. replika.Kā rīkoties gadījumā - patāls lauku apvidus, telefona sakari praktiski tikpat kā nav, tuvākaismedicīniskās aprūpes punkts vismaz 30 km tālu vai vēl vairāk.Cietušajam elektrotrauma - klīniskā nāve. Labi, ja palīdzības sniedzēji orientējas vismaz daļējipirmās palīdzības jautājumos. Manuprāt, - cietušo ievieto smagās automašīnas kravas kastē.Labi, ja glābēji ir divi. Kratoties pa lauku ceļiem, cietušajam jāsniedz palīdzība - mākslīgāelpināšana un netiešā sirds masāža līdz brīdim, kad to var nodot profesionāļu rokās.Studentiem individuāli apgūstāmās tēmas,izmantojot lekciju konspektus un rekomendētoliteratūru(Zemāk minētās tēmas atbilst mācību kursa programmai)Pirmās palīdzības organizācija negadījuma vietā.Sirds - plaušu reanimācijas pamati klīniskās nāves apstākļos.Pirmās palīdzības jēdziens. Glābšanas ķēdītes soļu secība. Steidzams izsaukums. Terminālostāvokļu raksturojums. Mākslīgās elpināšanas un netiešās sirds masāžas paņēmieni. Elpošanasceļu nosprostojums, to cēloņi, pazīmes. Elpceļu atbrīvošanas paņēmieni pieaugušajiem unbērniem. Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana.Pirmā palīdzība patoloģisku stāvokļu unSAINDĒŠANĀS GADĪJUMOSPirmā palīdzība sekojošu patoloģisku stāvokļu gadījumos: sāpes krūtīs, elpas trūkums,ģībonis, šoks, krampji, vemšana, epilepsija, psihisks uzbudinājums, organismaalerģiska reakcija pie insektu kodieniem. Pirmā palīdzība barības vadu, elpceļu un acuapdegumu gadījumos. Saindēšanās caur elpošanas, gremošanas ceļiem un ādu. Biežāksastopamās ķīmiskās vielas, kas var izsaukt iekšējo orgānu apdegumus un saindēšanos.Neatliekamā palīdzība akūtas saindēšanās gadījumos. Kuņģa skalošanaPirmā palīdzība asiņošanas un traumu gadījumosBrūču klasifikācija. Asiņošanas (arteriālās, venozās, kapilārās) apturēšanas paņēmieni.Deguna, galvas asiņošana. Asiņošana no auss vai mutes. Asiņošana no dzimumorgāniem.Lūzumi, to veidi un klasifikācija, pazīmes un imobilizācijas paņēmieni. Mugurkaula lūzumi.Galvas traumas. Slēgtas un vaļējas vēdera dobuma orgānu traumas. Krūšu kurvja traumas.Acu traumas. Traumas ķermeņa saspiešanas gadījumos. Traumas amputācijas rezultātā.Svešķermenis brūcē. Pārsēju veidi un to uzlikšanas paņēmieni.6

Pirmā palīdzība cilvēka dzīvībaiUN VESELĪBAI KRITISKOS APSTĀKĻOS.Ķermeņa atdzišana un pārkaršana. Apsaldējumi. Elektrotraumas, tai skaitā, zibens spērieni.Pirmā palīdzība pie sāpēm vēderā. Apendicīta un kuņģa čūlas komplikācijas. Iekšējaasiņošana. Durtas brūces kaklā, krūtīs un vēderā. Pirmā palīdzība satiksmes negadījumos.Ievainoto šķirošana turpmākai evakuācijai. Ievainoto transportēšanas paņēmieni. Neatliekamāpalīdzība smagi cietušajiem. Nepieciešamais pirmās palīdzības aptieciņas saturs un tāslietošana.Literatūra1. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā. - Labklājības ministrijas katastrofumedicīnas centrs., Rīga, 1996, 78 lpp.2. LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS RĪKOJUMS, Nr.257, Rīgā,05.09.1996.3. R.Rožkalns. "Pirmā palīdzība.", Rīgā, 1998.4. Zenz. - Occupational Medicine: Principles and Practical Applications. 2nd ed. St.Louls,MO: Mosby Year Book, Inc. 1988.5. Scaton, R.Agius. - Practical Occupational Medicine. - Edward Arnold. London, 1994.6. Pirmā palīdzība. – Rīgā, Zvaigzne ABC, 2003. No angļu valodas tulkojis prof. MārisBaltiņš, redaktors Jūlijs Aldersons. 288 lpp.7