virpuļviesuli pārvietoja ievērojamas gaisa masas sākot no valsts rietumdaļas un šķērsojaLatvijas centrālos rajonus ziemeļu virzienā, aiz sevis atstājot lielus postījumus.Pēdējā vislielākā viesuļvētra Latvijas teritorijā plosījās 1969. gada 02. novembrī. Tā radās pieSkotijas salām, šķērsoja Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju, Latviju un beidza savu ceļuSelahardas rajonā (Krievijā), kopumā noskrienot 4700 km ar ātrumu līdz 40 m/s.Drošības pasākumi, saņemot informāciju par viesuļvētras tuvošanos:• aizvērt ēku logus, durvis, lūkas;• apdzēst ugunskurus un uguni kurtuvēs, krāsnīs;• iespējamās vietās atvienot elektropievada līnijas;• noslēgt cauruļvadus pa kuriem plūst viegli uzliesmojošas vielas (dabas gāze, naftasprodukti);• nostiprināt ēku nedrošo konstrukciju vietas; (kārtīgs saimnieks gan negaida viesuļvētru,bet šādu pasākumu veic savlaicīgi R.A.O.)• lopus sadzīt kūtīs.Drošības pasākumi viesuļvētras laikā:• atstāt ieslēgtus portatīvos radiouztvērējus ar autonomu elektroenerģijas barošanas avotu,jo iespējama elektriskās strāvas padeves pārtraukšana tās tīklos;• atrasties dzīvojamo ēku apakšējā vai pagrabstāvā;• netuvoties logiem, lai neiegūtu savainojumus ar stiklu šķembām;• neiziet no telpām, ja vējš pierimis, jo pēkšņas brāzmas var atkārtoties.Atrodoties atklātā laukā vai mežā:• nogulties, cieši pieplokot pie zemes, (vislabāk bedrē vai grāvī);• atrodoties mežā, censties paslēpties un nogulties jaunaudzē, krūmājā, kuru tuvumā navlieli koki.7.2 Virpuļviesulis• Gaisa spirālveida (virpuļa) kustība, kuras vidējais pārvietošanās ātrums centrā irrobežās 200 - 300 m/s. Maina pārvietošanās virzienu. Gaisā no pietiekami lielaattāluma redzams putekļu stabs, iespējams, ka dzirdama šņākoņa. Iespējams, kasavlaicīgi šī šņākoņa nav saklausāma, jo, kā zināms, tad skaņas izplatīšanās ātrums gaisāir 330 m/s. Pa gabalu ieraugāms tikai pārvietojamies putekļu spirālveida stabu.• Virpuļviesulis rodas pēkšņi virs sauszemes vai ūdens krātuves. Tas var rasties ganciklona, gan anticiklona laikā. Rašanās cēloņi pilnībā nav izpētīti.• Pa gaisu spēj pārvietot smagus ķermeņus un priekšmetus.• Drošības pasākums atrodoties atklātā laukā:• nogulties, pieplokot pie zemes, vai ieplakā, grāvī.No preses slejām:• pie Dundagas virpuļviesulis apgāzis smago kāpurķēžu traktoru;• virpuļviesulis pacēlis gaisā teļu ganāmpulku un pēc kāda laika no tā atbrīvojies - teļinokrituši zemē, traumēti;2
• kādā zivjaudzētavas dīķu kaskādē, virpuļviesulis pacēlis gaisā un pārvietojis vienadīķa ūdens masu ar visām zivīm - kaut kur tālāk mežā "nolijis zivju lietus".7.3 Dabas stihiskās nelaimes ziemas gadalaikāSniega vētras - biežāk rodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Veicamie drošības pasākumi irgluži tādi paši kā viesuļvētru gadījumos citos gadalaikos. Sniega vētras rada sniegasanesumus - aizputināti ceļu posmi, blīvi sniega sanesumi pie ēku sienām, kas var apdraudētceltņu konstrukciju mehānisko izturību.Pasākumi pēc sniega vētras:• ar lāpstām jāatrok aizputinātās vietas;• jāatbrīvo ieputinātie transporta līdzekļi;• jāsakārto ceļu braucamās daļas.Apledojumi (atkalas). Šī parādība rodas atmosfēras spiediena strauju izmaiņu rezultātā, kurupavadoņi parasti ir krasas gaisa temperatūras izmaiņas.Ja ilgāku laiku pieturējies kailsals, kam seko klimatiskās izmaiņas - sāk līt lietus vai slapjšsniegs, nokrišņi uz zemes un ceļu braucamajām daļām veido apledojumu - atkalu. Vai arī -lijis lietus, bet notiek strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Apledojumi, kas izveidojasuz laukiem un rada ledus kārtiņu sniega virspusē, veido, t.s. sērsnu. Sērsna saskarē ar cilvēkaatkailinātu ķermeņa daļu rada grieztas brūces. Sniegiem bagātas ziemas apstākļos, sērsna varievainot dzīvniekus un aizkavēt to pārvietošanās iespējas.Par braucamo ceļu atbrīvošanu no atkalas, jārūpējas pašvaldībām, izkaisot uz tiem smiltismaisījumā ar nātrija un kālija hlorīdiem. Braucot ziemas apstākļos ar automašīnu, ieteicamsvest līdz maisiņu ar sausām smiltīm un lāpstu. Šī rekomendācija gan nav domāta, lai pretotosatkalai, bet gan tāpēc, lai vieglāk izkļūtu no situācijas, kad nokļūst sniega kupenas gūstā.Īpaša uzmanība jāvelta, ja apledojuši ir koku zari. Ledus slānis ir biezs un smags. Nepalīdzotkokiem, to zari var nolūzt. Sevišķi svarīgi, ja tādi koku zari spēj bojāt elektropārvades līnijas.Ļoti nozīmīgi ir atbrīvot elektropārvades līniju vadus no apledojuma kārtas. Šis darbs irnepieciešams, bet prasa, lai tiku ievēroti personīgās drošības pasākumi:• jāuzmanās, lai laicīgi ievērotu un netuvotos pārrautam vadam, tādejādi izslēdzotiespēju nokļūt "soļa sprieguma" ietekmes zonā;• vēlams, lai elektriskās strāvas līnija tiktu atslēgta no strāvas padeves;• elektrolīnija jāatbrīvo no smagā ledus slāņa, vēlams rīkoties tā, lai darbības rezultātānepārrautu vadus. Šo darbu veic ar kāšu (ķekšu) palīdzību.Iespējamie plūdu rašanās cēloņi:7.4 Plūdi• vētras laikā un ilgstoša, stipra lietus rezultātā;• ūdenskrātuvju aizsargdambju pārrāvumi;• strauja temperatūras celšanās pavasarī, kas izraisa intensīvu sniega kušanu un palus;• ledus sastrēgumi upēs.3
- Page 1 and 2: LATVIJAS UNIVERSITĀTEMedicīnas fa
- Page 3 and 4: TēmasFailsIEVADS .................
- Page 6 and 7: 1. LR likuma "Par civilo aizsardzī
- Page 8 and 9: LR CA sistēmas strukturālā shēm
- Page 11 and 12: IV nodaļaValsts apdraudējuma pār
- Page 13 and 14: 2. nodaļaDARBINIEKU PĀRSTĀVĪBAS
- Page 15 and 16: 13. nodaļaPĀRBAUDE, PIEŅEMOT DAR
- Page 17 and 18: 23. nodaļaDARBINIEKA ATBILDĪBA86.
- Page 19 and 20: 136. pants. Virsstundu darbs137. pa
- Page 21 and 22: V nodaļaUZRAUDZĪBA, KONTROLE UN A
- Page 23 and 24: asinspiediens zemāks un veselības
- Page 25 and 26: ijis gatavs uz jebkuru jūsu agres
- Page 27 and 28: Ne jau par velti pasaules gudrākie
- Page 29 and 30: Dzīvojiet šodienai!SVEIC RĪTAUSM
- Page 31 and 32: “Vielmaiņas procesu forma”.
- Page 33 and 34: 5. Rekomendācijas pašaizsardzība
- Page 35 and 36: huligāni, tie pārstās spārdīt,
- Page 37 and 38: Ar 2003.gada 1. janvāri spēkā ir
- Page 39 and 40: Savukārt, policijas speciālisti
- Page 41 and 42: terorisma aktu varētu klasificēt
- Page 43 and 44: d. Izejiet no telpas un aizveriet d
- Page 45 and 46: Saīsinājumu atšifrējums:CAĀSĀ
- Page 47 and 48: Shēma 6.2.Iedzīvotāju apziņoša
- Page 49: 7. Dabas stihiju izraisītās ārk
- Page 53 and 54: Ūdenskrātuves dambja pārrāvums.
- Page 55 and 56: Degoša meža principiālā shēmaP
- Page 57 and 58: 7.6 Lauku ugunsgrēkiIepriekšējā
- Page 59 and 60: 8.1 Ugunsgrēku vēsture Latvijā(I
- Page 61 and 62: • Drīkst!Atkarībā no uguns apt
- Page 63 and 64: • evakuācijas laikā par negadī
- Page 65 and 66: 10. Drošības pasākumi un aizsard
- Page 67 and 68: Šie abi piemēri ir visvienkārš
- Page 69 and 70: • līdzstrāvai 300 mA.Jāiegaum
- Page 71 and 72: Varbūtība ir ļoti neliela, bet t
- Page 73 and 74: • maiņstrāvu - ar 220 vai 380 V
- Page 75 and 76: Jāpiebilst, ka vates - marles aps
- Page 77 and 78: Respirācija (lat. respiratio) - el
- Page 79 and 80: • šādā stāvoklī rokas jāiev
- Page 81 and 82: 11.5 att. Iebūvētas patvertnes pl
- Page 83 and 84: 12. Agresīvs vides ķīmiskais pie
- Page 85 and 86: Maskavas koncertzālēm, kurā če
- Page 87 and 88: alonam, kurā uzglabāts benzols. A
- Page 89 and 90: 4. Hlorpikrīns (trihlornitrometān
- Page 91 and 92: Nepieciešams veikt profilaktiskus
- Page 93 and 94: Vai Dzintara jūra Latvijas krastus
- Page 95 and 96: 13. Drošības pasākumi saskarē a
- Page 97 and 98: 3. Pagatavo aptuveni 20% trīsvērt
- Page 99 and 100: NĀVĒJOŠI!Letālā deva: zilskāb
- Page 101 and 102:
Benzols ( C 6 H 6 ) (analogi - tolu
- Page 103 and 104:
14.Vides bakterioloģiskais piesār
- Page 105 and 106:
• ierobežo un kontrolē iedzīvo
- Page 107 and 108:
1990.-1995. gads Reliģiskās sekta
- Page 109 and 110:
15. Iedzīvotāju rīcība vides ra
- Page 111 and 112:
1986. gada 26. aprīlī uzsprāga v
- Page 113 and 114:
Radioķīmiskā rūpniecība - radi
- Page 115 and 116:
Principiāls, shematisks priekšsta
- Page 117 and 118:
Attiecības starp mērvienībām1 B
- Page 119 and 120:
• SARGĀTIES NO PUTEKĻIEM.15.4 a
- Page 121 and 122:
Spoguļu kosmiskā ieroča būtisk
- Page 123 and 124:
6. J.Avotiņš - LU docents, Dr.che
- Page 125 and 126:
Nozīmīgākie, sistēmai veicamie,
- Page 127 and 128:
Glābšanas darbu organizēšana lo
- Page 129 and 130:
18. Galvenie riska faktori un darba
- Page 131 and 132:
Pieļaujamais trokšņa spiediena l
- Page 133 and 134:
Elektromagnētisko viļņu izstaroj
- Page 135 and 136:
• UV starojuma ietekmi uz cilvēk
- Page 137:
Strādājot ar AF un UAF radioviļ
- Page 140 and 141:
• Ja nav speciālas gaismu izklie
- Page 142 and 143:
20. Pirmā palīdzība negadījuma
- Page 144 and 145:
ABC algoritmsKāds guļ un nekustas
- Page 146 and 147:
11. Saindējoties caur gremošanas
- Page 148:
Pirmā palīdzība cilvēka dzīvī