Iepirkumu uzraudzības birojs Iesniegumu izskatīšanas komisija L Ē ...

Rīgā 2012.gada 24.septembrī
Iepirkumu uzraudzības birojs
Iesniegumu izskatīšanas komisija
L Ē M U M S
Nr.4-1.2/12-350
Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija, izveidota ar
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas D.Gailes 2012.gada 18.septembra rīkojumu Nr.1-
2/424, šādā sastāvā:
komisijas priekšsēdētāja – E.Mugina – Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece,
Juridiskā departamenta direktore;
komisijas locekļi:
pieaicinātais eksperts:
ar komisijas sekretāri –
piedaloties:
iesniedzēja – SIA “iSoft Solutions” pārstāvjiem:
pasūtītāja – Zemkopības ministrijas pārstāvjiem:
ieinteresētā piegādātāja pārstāvjiem:
J.Mucenieks – Iepirkumu uzraudzības biroja Informācijas
departamenta direktors;
S.Muceniece – Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā
departamenta vecākā referente – juriste;
Ā.Āriņš – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
asociācijas biedrs;
A.Virkavu – Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta
vecāko eksperti;
M.Muižniekam – SIA “iSoft Solutions” pilnvarotajai personai;
V.Laukam – SIA “iSoft Solutions” valdes priekšsēdētājam;
A.Šmitam – Zemkopības ministrijas pilnvarotajai personai;
A.Brokānam – Zemkopības ministrijas pilnvarotajai personai;
S.Kalnačai – Zemkopības ministrijas pilnvarotajai personai;
G.Neihartei-Sausiņai – Zemkopības ministrijas pilnvarotajai
personai;
Z.Zemei – Zemkopības ministrijas pilnvarotajai personai;
Z.Velmerei – AS “Exigen Services Latvia” pilnvarotajai personai;
V.Zūlem – AS “Exigen Services Latvia” pilnvarotajai personai;
2012.gada 19.septembrī atklātā sēdē izskatīja SIA “iSoft Solutions” (turpmāk –
Iesniedzējs) iesniegumu par Zemkopības ministrijas (turpmāk – Pasūtītājs) rīkotā atklātā
konkursa “Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas izstrāde”
(id.Nr.ZM 2012/9) (turpmāk – Konkurss) nolikumā noteiktajām prasībām.
Iesniegumu izskatīšanas komisija
konstatēja:
Iesniedzējs 2012.gada 24.augustā iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk -
IUB) iesniegumu un 2012.gada 17.septembrī iesnieguma papildinājumus par Konkursa
nolikumā ietverto prasību neatbilstību Publisko iepirkumu likumam, kas Iesniedzēja ieskatā
nenodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un rada nepamatotus ierobežojumus
1

konkurencei iepirkuma procedūrā.
1. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.4.punkts nosaka: “Pretendentam ir
pieredze un kompetence Web bāzētu informācijas sistēmu izstrādes jomā valsts iestādēm
pēdējo 3 (triju) gadu laikā (sākot no 2009.gada līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa
beigām), ko apliecina vismaz 2 (divi) pretendenta veiksmīgi realizēti projekti, kur katrs no
šiem realizētiem projektiem pēc finanšu apjoma ir vienāds vai pārsniedz pretendenta finanšu
piedāvājuma summu, un kur pretendents ir veicis vismaz 70% (septiņdesmit) procentus no
projekta finanšu un darbu apjoma. Projektos ir jābūt realizētai datu apmaiņai ar Oracle
tehnoloģiskās platformas ārēju informācijas sistēmu, izmantojot Web servisus. Šādu projektu
ietvaros ir jābūt realizētām, veiksmīgi ieviestām un piedāvājuma iesniegšanas brīdī
ekspluatācijā (produkcijas vidē) esošām informācijas sistēmām. Gadījumā, ja attiecīgais
projekts tika uzsākts pirms 2009.gada (piemēram, 2008.gadā), tad šis projekta periods
kalendārajās dienās (periods pirms 2009.gada) nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta
termiņa”.
1.1. Iesniedzējs norādīja, ka gan IUB, gan projektu realizāciju uzraugošās iestādes
vairākkārt ir norādījušas, ka prasība, lai informācijas sistēmas būtu izstrādātas valsts iestādēm
vai publiskajam sektoram, pati par sevi ir ierobežojoša un piemērojama tikai gadījumos, ja
pretendents nepieciešamo pieredzi var iegūt tikai izstrādājot specifiskas, ekskluzīvi valsts
vajadzībām nepieciešamas informācijas sistēmas. Saskaņā ar Konkursa nolikuma tehnisko
specifikāciju izstrādājamā sistēma ir tiešsaistes datu savākšanas, apstrādes un analīzes
sistēma (ar saskarnēm ar ārējām sistēmām), ar to līdzīgas funkcionalitātes sistēmas var pasūtīt
gan privātie komersanti, gan pašvaldības, gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to
prasība attiecībā uz pretendenta pieredzi tieši valsts sektorā nav neatraujami saistīta ar
iepirkuma priekšmetu un nevar tikt uzskatīta par atbilstošu Publisko iepirkumu likuma
42.panta otrās daļas prasībām, kas nosaka, ka piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas
apliecināmas atbilstoši pakalpojumu raksturam un svarīguma pakāpei.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
atbildē uz iesniegumu Pasūtītājs ir norādījis, ka iepirkuma priekšmets ir valsts informācijas
sistēmas izstrāde, tādēļ pretendenta pieredze informācijas sistēmu izstrādē valsts iestādēm ir
nozīmīga un svarīga arī šajā iepirkumā, bet nav konkretizējis, kādas tieši specifiskas
zināšanas vai prasmes nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei, kuras nav iespējams iegūt,
sniedzot pakalpojumus, piemēram, pašvaldībām vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem,
kuru darbību tāpat regulē publisko iepirkumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju
iepirkumu likums, vai sniedzot informācijas sistēmu izstrādes pakalpojumus komercbankām,
kuru informācijas sistēmu regulējums attiecībā uz drošību ir pat stingrāks, kā informācijas
sistēmām valsts sektorā. Līdz ar to Iesniedzēja ieskatā iesniegumā atspoguļotais šīs prasības
ierobežojošais raksturs nav pamatots.
1.2. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.4.punktā ir noteikts, ka pretendenta
pieredze apliecināma ar vismaz diviem projektiem, kuru finanšu apjoms nav mazāks par
piedāvājuma summu un kuros realizēta datu apmaiņa ar Oracle platformas ārēju informācijas
sistēmu, izmantojot WEB servisus.
1.2.1. Iesniedzējs norādīja, ka tehniskās un profesionālās spējas nav atkarīgas no
realizēto projektu skaita, bet gan no to sarežģītības un to ietvaros veicamo uzdevumu skaita,
līdz ar to prasība pēc tieši divu finanšu ziņā līdzīgu projektu realizācijas nav leģitīma, jo
nenosaka prasības tehniskajām spējām, bet gan pārdošanas kapacitātei.
1.2.2. WEB servisu jeb tīmekļa pakalpju mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu
starp dažādām informācijas sistēmām, tajā skaitā starp sistēmām, kuras bāzētas uz dažādām
tehnoloģiskajām platformām. Tīmekļa pakalpju izstrādi reglamentējošie industrijas standarti
(piemēram, WSDL (Web Services Description Language) – standarts saskarņu aprakstīšanai,
WSS (Web Services Security) – standarts tīmekļa pakalpju drošības nodrošināšanai, XSD
2

(XML Schema Definition) – W3C (World Wide Web Consortium) rekomendācijas, kuras
definē XML dokumenta elementus, XSLT (eXtensible Stylesheet Language Transformations)
– standarts XML dokumentu transformēšanai) ir platformneatkarīgi, līdz ar to nav nekādas
objektīvas nepieciešamības izdalīt kādu konkrētu tehnoloģisko platformu (šajā gadījumā –
Oracle), turklāt šāda prasība nav saistīta ar iepirkuma priekšmetu un pēc savas būtības
nepamatoti ierobežo konkurenci, jo pēdējo trīs gadu laikā ir ierobežots projektu skaits, kuri
atbilst šādām prasībām.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
paskaidrojumos uz iesnieguma 1.2.1.punktu Pasūtītājs ir norādījis, ka pieredze divos
realizētos projektos noteikti vairāk apliecina Pretendenta profesionālās spējas, nekā pieredze
tikai vienā projektā. Tomēr Iesniedzēja ieskatā Publisko iepirkumu likums nosaka tiesības
izvirzīt prasības tehniskajām un profesionālajām spējām, nevis tādiem kvantitatīviem
parametriem, kā realizēto projektu skaits. Bez tam IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas
lēmumos norādīts, ka šādi kvantitatīvi rādītāji raksturo pretendenta iepriekš veikto darbu
apjomu, tomēr tas nenorāda uz pieredzes atšķirībām, respektīvi, nav pamatots apgalvojums,
ka pretendents, kurš realizējis vienu nolikuma prasībām atbilstošu projektu, nespēs
nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pasūtītājam vai veiks to zemākā kvalitātē, lēnāk vai
sliktāk, kā pretendents, kurš realizējis divus vai trīs līdzīgus projektus. Bez tam Iesniedzēja
ieskatā, lai pārliecinātos par pretendenta spējām realizēt lielus projektus, nav nepieciešams
prasīt pieredzi divu vai vairāku projektu realizācijā.
Iesniedzējs norādīja, ka savos rakstveida paskaidrojumos attiecībā uz iesnieguma
1.2.2.punktu Pasūtītājs ir norādījis, ka saistībā ar VMS (Oracle datu sistēma) dati būs jālasa
tieši no VMS Oracle datu bāzes (nevis izmantojot tīmekļa pakalpi), savukārt tīmekļa pakalpes
jāizstrādā ar ERS sistēmu (Oracle datu sistēma). No šī Iesniedzējs secina, ka izpildītājam
jālieto dažādi paņēmieni, lai veiktu datu apmaiņu ar Oracle tehnoloģijas ārējām sistēmām.
Tādā gadījumā Iesniedzēja ieskatā šajā nolikuma punktā nav pamata prasīt pretendentam
pieredzi projektos, kuros realizēta datu apmaiņa ar Oracle platformas ārēju informācijas
sistēmu, izmantojot konkrēto tehnoloģiju – Web servisus, jo konkrētās integrācijas
tehnoloģijas izmantošanas pieredze jau tiek pieprasīta nolikuma 2.6.punktā (prasībā par
pieredzi integrācijā ar ārējām sistēmām, kur integrācija veidota pēc SOA arhitektūras un
izstrādāta Web servisu tehnoloģijā). Atbilstoši minētajam Iesniedzēja ieskatā prasība
jāpārformulē, prasot pieredzi datu apmaiņā ar Oracle tehnoloģijas ārēju sistēmu, nenorādot
integrācijas paņēmienus.
1.3. Iesniedzējs norādīja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas
2.punktam, lai pierādītu atbilstību prasībām, piegādātājs var iesniegt informāciju par
būtiskākajiem sniegtajiem pakalpojumiem, bet ne vairāk kā pēdējos trīs gados. Līdz ar to
Iesniedzēja ieskatā minētā norma nosaka, ka pieredzes apliecinājumos var atsaukties uz
pieredzi, kura iegūta pēdējos trīs gados, bet nekādā veidā neierobežo to projekta daļu, kura
šajā laikā realizēta. Nosakot nolikumā prasību, ka laika posms, kurā realizēts projekts, pirms
2009.gada nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta termiņa, Pasūtītājs paplašina likumā
noteikto ierobežojumu, kas pati par sevi ir rīcība, kura neatbilst administratīvo tiesību
principam, ka atļauts ir tas, kas tieši noteikts tiesību normā, turklāt, šādā veidā Pasūtītājs
neatļauj pieredzes pierādīšanai izmantot projektus, kuru finanšu apjoms, iespējams, pārsniedz
miljonu latu, bet no kopējā apjoma 2009.gadā realizēta 1/3 daļa (kas ievērojami pārsniedz
paredzamo līgumcenu). Tāpat Iesniedzējs norādīja, ka Iesniedzēja ieskatā šāda prasība ir
pretrunā ar termiņu skaitīšanas principiem – tai atbilst arī projekti, kuri pabeigti 2009.gada
jūlijā, kas ir vairāk kā pēdējie trīs gadi.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
savos rakstveida skaidrojumos Pasūtītājs ir norādījis, ka ar šādu prasības traktējumu ir
paplašinājis iespējamo pretendentu loku, jo neprasa, lai pretendents būtu pilnībā realizējis
3

atbilstošu projektu laikā no 2009.gada 6.septembra līdz 2012.gada 5.septembrim. Šādam
skaidrojumam Iesniedzējs nepiekrīt, jo Publisko iepirkumu likums nekādā veidā nenosaka, ka
projektam, uz kuru atsaucas pretendents, jābūt uzsāktam pēdējo trīs gadu laikā. Tajā pašā
laikā prasības redakcija par atbilstošu atzīst projektu, kurš uzsākts 2008.gada 1.decembrī, bet
pabeigts 2009.gada 30.jūnijā, jo Pasūtītājs nav grozījis prasību, precizējot, ka pieredze
pierādāma ar projektiem, kuri pabeigti pēc 2009.gada 6.septembra. Pasūtītājs nav sniedzis
skaidrojumu arī par iespējamo situāciju, kad pieredzes apliecināšanai tiek izmantots projekts,
kurš uzsākts, piemēram, 2008.gadā, bet kura ietvaros pēdējo trīs gadu laikā veikto darbu
līgumcena pārsniedz pretendenta piedāvāto līgumcenu. Līdz ar to Iesniedzējs uzskata, ka
Pasūtītājs nav novērsis iesniegumā norādītos trūkumus.
2. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.5.punktā ir noteikts:“Pretendents
pēdējo 3 (trīs) gadu laikā (sākot no 2009.gada līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa
beigām) ir veicis vismaz 1 (vienu) informācijas sistēmas izstrādi, izmantojot Microsoft NET
un Microsoft SQL datubāzi. Gadījumā ja attiecīgais projekts tika uzsākts realizēt pirms
2009.gada (piemēram, 2008.gadā), tad šis projekta periods kalendārajās dienās (periods
pirms 2009.gada) nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta termiņa kalendārajās dienās.”
Iesniedzējs norādīja, ka no Konkursa dokumentācijas neizriet, ka programmatūra
jāizstrādā, izmantojot tieši Microsoft SQL datu bāzi un Microsoft NET programmēšanas vidi
(kas pats par sevi būtu prettiesiski). Līdz ar to, līdzīgi kā Iesniedzējs norādīja iesnieguma
1.2.punktā, šī prasība nav saistīta ar iepirkuma priekšmetu un ir prettiesiska.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
iepirkuma komisija skaidro, ka šī prasība ir pamatota, jo esošā Latvijas zivsaimniecības
integrētās kontroles un informācijas sistēma (turpmāk – LZIKIS) ir izstrādāta, izmantojot
Microsoft SQL datu bāzi un pretendentam, lai izstrādātu jauno sistēmu, būs jāveic esošās
sistēmas analīze. Tajā pašā laikā 1.atbildē uz ieinteresēto piegādātāju 30.jūlija jautājumiem
norādīts: “Norādām, ka jaunizstrādājamās sistēmas LZIKIS specifikācija orientēta uz pilnīgi
jaunas sistēmas izstrādi.” Līdz ar to Iesniedzēja ieskatā nav pamatota prasība pēc pieredzes
darbā ar Microsoft NET programmēšanas vidi, jo jaunās sistēmas izstrādei šāda kompetence
viennozīmīgi nav nepieciešama – izstrādi iespējams veikt kā ar Oracle, tā arī ar atvērta
pirmkoda rīkiem. Savukārt, ņemot vērā apstākli, ka esošajai sistēmai vairākas no sākotnējām
komponentēm ir atslēgtas vai nestrādā pilnvērtīgi (2.atbilde uz ieinteresēto piegādātāju
30.jūlija jautājumiem), nav skaidra esošās sistēmas analīzes jēga (ja nu vienīgi noskaidrot, kā
nevajag darīt).
3. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.6.punktā ir noteikts:“Pretendents
pēdējo 3 (trīs) gadu laikā ir veicis vismaz 2 (divu) informācijas sistēmu izstrādi, garantijas
apkalpošanu un uzturēšanu, kurās tiek nodrošināta integrācija ar vismaz 2 dažādām ārējām
sistēmām, kuru pamatā ir dažādu tehnoloģiju datubāzes (piemēram, Microsoft SQL, Oracle),
integrācija veidota pēc SOA arhitektūras un izstrādāta Web servisu tehnoloģijā.”
Iesniedzējs norādīja, ka attiecībā uz šo prasību jāņem vērā iesnieguma 1.2.punktā
norādītais par tīmekļa pakalpēm un to atbilstību industrijas standartiem, līdz ar to Iesniedzēja
ieskatā nav būtiski, vai saistīto sistēmu platforma ir Microsoft SQL un Oracle vai SAP, DB2,
Postgree vai MySQL.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
šajā gadījumā nav būtiskas nozīmes saistīto sistēmu skaitam un to tehnoloģiskajai platformai,
ja integrācija veikta, izmantojot tīmekļa pakalpju tehnoloģiju. Bez tam, arī šajā prasībā
ietverta prasība par 2 (divu) informācijas sistēmu izstrādi, līdz ar to arī uz šo prasību attiecas
iebildumi, kuri norādīti iesnieguma 1.2. punktā.
4. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā ir izvirzīta prasība
projekta vadītājam: “PMI (Project Management Institute) vai ekvivalenta projekta vadītāja
4

kvalifikāciju apliecinoša sertifikācija (Project Management Professional, PMP) vai
līdzvērtīgas papildu izglītības sertifikāts projektu vadības jomā.”
Iesniedzējs paskaidroja, ka nav apšaubāma Pasūtītāja vēlme nodrošināt kvalitatīvu
projekta vadību, tomēr jāņem vērā, ka zināšanu apjomā līdzvērtīgu (vai pat labāku)
kompetenci nodrošina arī maģistra grāds projektu vadībā. Nosakot obligātu prasību pēc
papildizglītības, Pasūtītājs diskriminē speciālistus, kuri ieguvuši augstāko izglītību
akadēmiskās mācību iestādēs, turklāt jāņem vērā, ka projekta vadītājs neietilpst reglamentēto
profesiju skaitā, kuriem izvirzīt prasības pēc obligātas sertifikācijas atļauj Publisko iepirkumu
likuma 40.pants.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
Pasūtītājs savā atbildē skaidro, ka projekta kvalitatīvu realizāciju spēj nodrošināt projekta
vadītājs, kurš sertificēts ar PMI sertifikātu vai ekvivalentu, bet Iesniedzēja ieskatā Pasūtītājs
ir ignorējis iesniegumā norādīto, ka līdzvērtīgu kompetenci iegūst projektu vadības maģistra
studiju kursā. Atbilstoši IUB lēmumam lietā Nr.4-1.2/10-258 šāda prasība ir diskriminējoša
pret personām, kuras apguvušas projektu vadības kursu akreditētā augstskolā, līdz ar to
Pasūtītājs savu mērķi var sasniegt, arī atzīstot par atbilstošu projekta vadītāju, kuram ir
projektu vadības maģistra izglītība.
5. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.8.4.3 punktā ir izvirzīta prasība
Oracle datubāzu ekspertam:“Oracle Certified Master (vai ekvivalenta) sertifikācija”.
Atbilstoši tehniskajai specifikācijai izstrādājamā sistēma ir jāintegrē ar Pasūtītāja
rīcībā esošo risinājumu Zvejas darbību elektroniskās reģistrēšanas un ziņošanas sistēmu ERS,
kura izstrādāta, izmantojot Oracle Database 11g Express Edition programmatūru, kura ir
Oracle RDBVS bezmaksas versija ar ierobežotu funkcionalitāti un ierobežotām iespējām, līdz
ar to nav neviena cita pamatojuma pieprasīt augstākās kvalifikācijas Oracle ekspertu, kā vien
apsvērums, ka konkrēts piegādātājs šādu ekspertu nodarbina. Līdz ar to šādas prasības
izvirzīšana Iesniedzēja ieskatā ir tiešs Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punkta
pārkāpums, t.i., prasība ir izvirzīta ar mērķi ierobežot konkurenci.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
Pasūtītājs savos paskaidrojumos ir norādījis, ka Pasūtītājam par ERS sistēmu nav pieejama
pilnīga tehniskā dokumentācija, līdz ar to Pasūtītāja ieskatā ir nepieciešams Oracle Certified
Master, lai integrācijas darbu būtu iespējams veikt, jo, iespējams, Pretendentam būs jāveic
ERS sistēmas padziļināta analīze. Ņemot vērā apstākli, ka pēc Iesniedzējam pieejamās
informācijas Latvijā ir 5 speciālisti, kuri sertificēti atbilstoši Oracle Certified Master
sertifikācijas programmai, pie tam trīs no tiem strādā SIA “DBA Competence Center”,
Iesniedzējs uzskata, ka minētā nolikuma prasība ir ierobežojoša.
6. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.8.8.3.punktā ir izvirzīta prasība
informācijas tehnoloģiju drošības ekspertam: “CISA vai līdzvērtīgs informācijas tehnoloģiju
drošības pārvaldību apliecinošs sertifikāts”.
Iesniedzējs paskaidroja, ka CISA ir informācijas sistēmas auditora, nevis drošības
speciālista kompetenci apliecinošs sertifikāts. Populārākie sertifikāti drošības jomā ir CISM,
CISSP, CEH. Turklāt, līdzīgi kā iesnieguma 4.punktā, arī šo kompetenci var apliecināt ar
augstāko izglītību konkrētā specializācijā. Līdz ar to arī šis Konkursa nolikuma punkts
Iesniedzēja ieskatā ir pretrunā Publisko iepirkumu likumam.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
Pasūtītājs ir veicis nolikuma grozījumus, aizvietojot CISA ar CISM, tomēr nav sniegts nedz
šādas prasības pamatojums, nedz skaidrojums, līdz ar to arī šajā punktā Iesniedzējs uztur
iesniegumu, pamatojoties uz iesnieguma 4.punktā norādītajiem argumentiem.
7. Iesniedzējs norādīja, ka Konkursa nolikuma 8.2.3 punktā ir noteikts: ”Gadījumā, ja
pretendentu piedāvājumi pārsniedz Pasūtītāja finanšu iespējas, iepirkuma komisija ir tiesīga
5

samazināt iepirkuma priekšmeta apjomu vai atteikties no kāda piedāvātā pakalpojuma.”
Iesniedzējs paskaidroja, ka no Konkursa nolikuma nav skaidrs, no kura pakalpojuma
Pasūtītājs plāno atteikties, jo visi pakalpojumi ir neatraujamas projekta sastāvdaļas, līdz ar to
(īpaši ņemot vērā Konkursa nolikuma 1.5.4.punktā norādīto maksimālo līguma summu, kura
nav pietiekama visu tehniskās specifikācijas prasību realizācijai) nav skaidrs, no kādiem
pakalpojumiem tieši Pasūtītājs plāno atteikties un kā šādas atteikšanās gadījumā tiks
nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka
atbildē uz iesniegumu Pasūtītājs norādījis, ka gadījumā, ja iesniegtie piedāvājumi pārsniegs
plānotās izmaksas, iepirkums tiks izbeigts bez rezultāta. Šāda atbilde ir apmierinoša, tomēr
lai izvairītos no tiesiskas nenoteiktības, Iesniedzēja ieskatā ir nepieciešami atbilstoši
nolikuma grozījumi.
8. Iesniedzējs norādīja uz vairākām pretrunām tehniskajā specifikācijā un Pasūtītāja
sniegtajās atbildēs uz pretendentu uzdotajiem jautājumiem.
Iesniedzējs paskaidroja, ka tehniskās specifikācijas mērķis ir definēt Pasūtītāja
prasības, tomēr, definējot prasības, jāievēro Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā
noteiktā valsts līdzekļu efektīva izmantošana un Pasūtītāja risku mazināšana. Tehniskā
specifikācija, kura satur prasības, kuru realizācija tieši prasītajā veidā rada Pasūtītājam riskus,
acīmredzami ir jāmaina.
Savos 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumos Iesniedzējs norādīja, ka,
ņemot vērā Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumus, Iesniedzējs neuztur iesnieguma 8.punktu
par tehniskās specifikācijas iespējamām neatbilstībām labas informācijas sistēmu pārvaldības
prakses prasībām.
Ņemot vērā augstākminēto, Iesniedzējs lūdza IUB aizliegt Pasūtītājam slēgt līgumu
un uzdot Pasūtītājam atcelt pretlikumīgās iepirkuma nolikuma prasības.
No Pasūtītāja 2012.gada 7.septembra rakstveida paskaidrojumos (vēstule Nr.8.4-
4/3243/2012) norādītā izriet, ka Pasūtītājs Iesniedzēja iesniegumu neatzīst un uzskata
iesniegumu par nepamatotu.
1. Attiecībā uz Iesniedzēja iesnieguma 1.punktā norādīto Pasūtītājs paskaidroja, ka:
1.1. Ņemot vērā to, ka iepirkuma priekšmets ir valsts informācijas sistēmas izstrāde,
Pasūtītāja ieskatā pretendenta pieredze informāciju sistēmu izstrādē valsts iestādēm ir
nozīmīga un svarīga šajā iepirkumā, un šīs prasības izpildei atbilstoši Konkursa nolikumam
pretendents var balstīties arī uz citu uzņēmēju iespējām (pieaicinot apakšuzņēmējus, startējot
apvienībā u.tml.).
1.2.1. Iesniedzēja arguments “Prasībā noteikts, ka pieredze apliecināma ar vismaz
diviem projektiem, kuru finanšu apjoms nav mazāks par piedāvājuma summu un kuros
realizēta datu apmaiņa ar Oracle platformas ārēju informācijas sistēmu, izmantojot Web
servisus. Pirmkārt, tehniskās un profesionālās spējas nav atkarīgas no realizēto projektu
skaita, bet gan no to sarežģītības un to ietvaros veicamo uzdevumu skaita, līdz ar to prasība
pēc tieši divu finanšu ziņā līdzīgu projektu realizācijas nav leģitīma, jo nenosaka prasības
tehniskajām spējām, bet gan pārdošanas kapacitātei”, atsaucoties uz Publisko iepirkuma
likuma 42.panta otrās daļas 2.punktu, ir nepamatots, jo:
a) pieredze divos realizētos projektos noteikti vairāk apliecina pretendenta
profesionālās spējas nekā pieredze tikai vienā projektā. Tas mazina riskus, ka pretendents,
realizējot projektu, tomēr nespēs līdz galam tikt galā ar sistēmas izstrādi un
ieviešanu;
b) finanšu summa ir viens no uzskatāmiem projekta rādītājiem, kas Pasūtītājam ir
svarīgs, jo apliecina attiecīgā projekta lielumu (apjomu), kurā piedalījies Pretendents.
Pasūtītāja ieskatā pieredze līdzīgos pēc finanšu apjoma projektos apliecina pretendenta
6

profesionālās spējas un mazina riskus, ka pretendents, realizējot šāda lieluma projektu, tomēr
nespēs līdz galam tikt galā ar pietiekoši lielas sistēmas izstrādi un ieviešanu;
c) LZIKIS ir valsts informācijas sistēma un sistēmai ir jābūt izstrādātai kvalitatīvi,
tādēļ Pasūtītājam ir jābūt pietiekošai pārliecībai, ka pretendentam ir atbilstoša pieredze un
tehniskās spējas, lai kvalitatīvi veiktu nepieciešamos darbus;
d) šīs prasības izpildei atbilstoši nolikumam pretendents var balstīties arī uz citu
uzņēmēju iespējām (pieaicinot apakšuzņēmējus, startējot apvienībā, u.tml.).
1.2.2. Pasūtītājs paskaidroja, ka prasība par datu apmaiņas realizācijas pieredzi ar
Oracle tehnoloģijas ārēju sistēmu ir pamatota un ir saistīta ar iepirkuma priekšmetu, jo
projekta laikā ir jāveic datu apmaiņa realizācijas darbi ar VMS un ERS sistēmu, kuras
izmanto Oracle tehnoloģijas. Šajā sakarā Pasūtītājs norādīja, ka:
a) saistībā ar VMS sistēmu – VMS ir Oracle datu sistēma, ar kuru jaunajai LZIKIS
būs jānodrošina tiešsaistes datu lasīšana pa tiešo no VMS Oracle datubāzes. VMS sistēmai
nav pieejamas Web saskarnes, kā arī nav pieejama tehniskā dokumentācija. LZIKIS izstrādes
laikā pretendentam būs nepieciešams veikt VMS sistēmas datubāzes analīzi, lai izstrādātu
atbilstošu saskarni. Tehniskās dokumentācijas neesamība aktualizē nepieciešamību veikt
detalizētu VMS sistēmas datubāzes analīzi, tādējādi pretendentam, kas realizēs šos darbus, ir
nepieciešamas labas zināšanas, pieredze un augsti kvalificēti speciālisti par Oracle
tehnoloģijām;
b) saistībā ar ERS sistēmu – ERS ir Oracle datu sistēma, ar kuru jaunajai LZIKIS būs
jānodrošina abpusēja datu apmaiņa, izstrādājot un izmantojot SOA tīmekļa pakalpju
tehnoloģijas. Atbilstoši tehniskās specifikācijas 3.2.7.punkta aprakstam pretendentiem,
analīzes fāzē plānojot saskarņu arhitektūru, būs jāņem vērā arī datu sniedzēju (ERS)
interfeisu prasības un, ja nepieciešams, jāspēj realizēt visas paredzētās darbības. Pie jaunās
LZIKIS datu apmaiņas realizācijas darbiem ar ERS sistēmu ir pieskaitāmi ne tikai pašu
saskarņu kodēšanas darbi, bet arī analīzes darbi un citi saistošie darbi, lai saskarnes koda
izstrāde būtu iespējama, piemēram, ERS sistēmas arhitektūras, datubāzes analīze, esošo ERS
saskarņu funkcionālo un izmantošanas iespēju analīze, tiesību piešķiršanas iespējas piekļūt
un saņemt vajadzīgos ERS sistēmas datus u.c. darbi. Uz analīzes gaitā iegūtās un apkopotās
informācijas par ERS sistēmu pamata tiks veikti vajadzīgo saskarņu kodēšanas darbi. Bez
minēto darbu veikšanas nav iespējams izstrādāt kvalitatīvas un darboties spējīgas datu
apmaiņas saskarnes, neskatoties uz to, ka pats saskarnes kods, kas balstīts uz SOA tīmekļa
pakalpju tehnoloģijām un XML, ir neatkarīgs no integrējamo sistēmu tehnoloģiskajām
platformām. Pasūtītājs norādīja, ka šī projekta ietvaros pretendentam noteikti būs jāveic ERS
sistēmas analīzes darbi. Tehniskās dokumentācijas neesamība par ERS sistēmu aktualizē
nepieciešamību veikt detalizētu ERS sistēmas analīzi, tādējādi pretendentam, kas realizēs šos
darbus ir nepieciešamas labas zināšanas, pieredze un augsti kvalificēti speciālisti par Oracle
tehnoloģijām. Tehniskajā specifikācijā ir paredzēts PPS un PPA izstrādes posms, paredzot
analīzes darbus un veicamos darbus saistībā ar datu apmaiņas realizāciju (skatīt tehniskās
specifikācijas 3.1.2. ”LZIKIS izstrādes, ieviešanas un garantijas prasības” un 3.2.7. “LZIKIS
integrācijas prasības”).
1.3. Pasūtītāja ieskatā Konkursa nolikuma 2.4.punkta prasība nevis ierobežo, bet gan
paplašina iespējamo pretendentu loku, jo Pasūtītājs neprasa, lai pretendents pilnībā būtu
realizējis projektus, t.i. projekta, uz ko Iesniedzējs atsaucas, uzsākšanas datums un projekta
pabeigšanas datums būtu robežās no 2009.gada 6.septembra līdz 2012.gada 5.septembrim.
Pasūtītājs pieļauj, ka projekti, kas apliecina pretendenta pieredzi, varētu būt uzsākti pirms
2009.gada un pabeigti 2012.gadā vai vēlāk, tādējādi Pasūtītājs, lai mazinātu iespēju, ka kāds
projekts ir uzsākts ievērojamu laiku pirms 2009.gada un tai pašā laikā arī pabeigts pirms
2012.gada 6.septembra, kas nozīmē, ka, pieejot precīzai Publisko iepirkumu likuma izpildei,
projekts nav realizēts pēdējo 3 gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas datuma, ir skaidri
7

norādījis realizēto projektu izstrādes uzsākšanas laiku – periods pirms 2009.gada nedrīkst
pārsniegt kalendārajās dienās 20% no kopējā projekta termiņa.
2. Attiecībā uz iesnieguma 2.punktā norādīto Pasūtītājs paskaidroja, ka Konkursa
nolikuma 2.5.punkta prasība ir pamatota un ir saistīta ar iepirkuma priekšmetu, jo jāņem vērā,
ka esošā sistēma LZIKIS ir izstrādāta uz Microsoft NET tehnoloģijām un izmanto Microsoft
SQL datu bāzi. Lai izstrādātu jauno LZIKIS, pretendentam būs jāveic esošā LZIKIS sistēmas
analīze. Jāņem vērā arī aktuālas tehniskās dokumentācijas trūkums par esošo LZIKIS, kā arī
problēmas, kas saistītas ar esošā LZIKIS kodu, kas minēts tehniskajā specifikācijā. Pasūtītājs
norādīja, ka pretendentam ir jābūt pieredzei izstrādāt sistēmas Microsoft NET un Microsoft
SQL tehnoloģijās, lai spētu kvalitatīvi veikt esošās LZIKIS sistēmas analīzes darbus.
3. Attiecībā uz iesnieguma 3.punktā norādīto Pasūtītājs paskaidroja, ka Konkursa
nolikuma 2.6.punkta prasība ir pamatota, jo Pasūtītāja ieskatā pieredze dažādu tehnoloģiju un
ražotāju produktu integrācijā ir nozīmīga, jo apliecina pretendenta spēju kvalitatīvi veikt
LZIKIS sistēmas izstrādē nepieciešamo ārējo informācijas sistēmu integrāciju (skat. atbildi
uz 1.jautājumu).
4. Pasūtītājs paskaidroja, ka Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā izvirzītā prasība
projekta vadītājam ir pamatota, jo, ņemot vērā izstrādājamās sistēmas sarežģītības līmeni un
sadarbības nepieciešamību ar iesaistītajām personām (iestādēm), projektu vadītājs, kas
sertificēts ar PMI sertifikātu vai ekvivalentu, ir šajā projektā nepieciešams, lai nodrošinātu
projekta kvalitatīvu plānošanu un sekmīgu tā realizāciju.
5. Attiecībā uz Konkursa nolikuma 2.8.4.3.punktu Pasūtītājs paskaidroja, ka
Pasūtītājam par ERS sistēmu nav pieejama pilnīga tehniskā dokumentācija, tādēļ šajā
projektā Oracle ekspertam ir jābūt Oracle Certified Master (vai ekvivalentai) sertifikācijai, lai
integrācijas darbus būtu iespējams kvalitatīvi veikt, jo, iespējams, pretendentam būs jāveic
ERS sistēmas padziļināta analīze.
6. Attiecībā uz Konkursa nolikuma 2.8.8.3.punktu Pasūtītājs paskaidroja, ka šī ir
gramatikas kļūda un nolikuma 2.8.8.3.punkts tiks labots sekojošā redakcijā: “2.8.8.3. CISM
vai līdzvērtīgs informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldību apliecinošs sertifikāts”.
7. Pasūtītājs paskaidroja, ka iepirkuma komisija, izsludinot iepirkumu, ir
konsultējusies ar speciālistiem par attiecīgā pakalpojuma izmaksām, kā rezultātā ir izstrādāta
tehniskā specifikācija, kuras realizācijai nevajadzētu pārsniegt Pasūtītājam pieejamos finanšu
resursus. Vienlaikus Pasūtītājs norādīja, ka, sagatavojot piedāvājumu, jāņem vērā, ka
Pasūtītājs ir norādījis, ka Pasūtītāja rīcībā, iespējams, atrodas risinājuma izstrādei
nepieciešamās trešo pušu licences, kā rezultātā pakalpojuma izstrādes izmaksas tiktu
samazinātas. Gadījumā, ja iesniegtie piedāvājumi pārsniegs plānotās izmaksas, ņemot vērā
radušos situāciju un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kuri būs
iesnieguši piedāvājumu, iepirkums tiks izbeigts bez rezultāta.
8. Attiecībā uz Iesniedzēja iesnieguma 8.punktā minēto Pasūtītājs paskaidroja, ka
nepiekrīt Iesniedzēja argumentiem, sniedzot paskaidrojumus attiecībā uz apstrīdētajām
tehniskās specifikācijas prasībām un nosacījumiem.
Pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, noklausoties lietas dalībnieku iesnieguma
izskatīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus, kā arī ņemot vērā pieaicinātā eksperta viedokli,
iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums par Pasūtītāja rīkotā
Konkursa nolikuma prasībām ir daļēji pamatots.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 31.punktu šā likuma 8.panta
8

pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras un tā septītajā daļā minētos iepirkumus, kā arī 8. 1
pantā minētos iepirkumus, kas izsludināti, publicējot attiecīgi paziņojumu par līgumu,
paziņojumu par veicamo iepirkumu vai paziņojumu par plānoto līgumu, līdz 2012.gada
31.jūlijam, pabeidz, tajā skaitā apstrīd vai pārsūdz, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas
bija spēkā iepirkuma procedūras vai iepirkuma izsludināšanas dienā.
Ņemot vērā, ka Konkurss IUB mājaslapā internetā tika izsludināts 2012.gada 11.jūlijā,
uz Konkursu ir attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums, kurš bija spēkā līdz
2012.gada 31.jūlijam.
Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmā daļa nosaka, ka persona, kura ir vai ir
bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai
pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis
likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada
varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga
iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām
specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par
pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā.
Publisko iepirkumu likuma 84.panta sestā daļa paredz, ka iesniegumu izskatīšanas
komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem
faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 51.panta pirmās daļas 4.punktu, pirms tiek
publicēts paziņojums par līgumu, atklātam konkursam tiek sagatavots konkursa nolikums,
kurā cita starpā ietver prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību,
pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām
spējām noteiktās prasības, saskaņā ar šā likuma 43.pantu un 44.pantu noteiktās prasības, kā
arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar
minētajām prasībām.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta otro daļu piegādātāja tehniskās un
profesionālās spējas atbilstoši pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var
apliecināt ar informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos
gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas); informācijai
pievieno pircēja atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus (2.punkts); pakalpojumu
sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem
dokumentiem, it sevišķi personām, kuras atbildīgas par pakalpojuma sniegšanu (6.punkts).
Saskaņā ar Konkursa nolikuma 1.5.1.punktu iepirkuma priekšmets ir Latvijas un
Eiropas Savienības ar zivsaimniecību saistītās jomas kompetento iestāžu vienotas
informācijas aprites instruments – Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un
informācijas sistēmas (LZIKIS) jaunas versijas izveidošana, kas sekmēs datu (ierakstu,
reģistru, rezultātu) ievadi, rediģēšanu, uzglabāšanu un pārraidi atbilstoši tehniskajai
specifikācijai (Konkursa nolikuma 1.pielikums); CPV kods 72230000-6.
No Iesniedzēja 2012.gada 17.septembra iesnieguma papildinājumiem izriet, ka
Iesniedzējs neuztur iesnieguma 8.punktā norādīto prasību, savukārt iesnieguma izskatīšanas
sēdes laikā Iesniedzēja pārstāvji, iepazīstoties ar Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem un
iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā Pasūtītāja pilnvaroto pārstāvju sniegtajiem
paskaidrojumiem, atzina, ka neuztur arī iesnieguma 6.punktā norādīto prasību. Ņemot vērā
iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka minētajos iesnieguma punktos
strīds vairs nepastāv, tādējādi iesniegums šajos punktos ir atstājams bez izskatīšanas.
No Iesniedzēja iesniegumā un tā papildinājumos norādītā izriet, ka Iesniedzējs apstrīd
Konkursa nolikuma 2.4., 2.5., 2.6., 2.8.1.3., 2.8.4.3. un 8.2.3.punktā izvirzīto prasību
pamatotību.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2.pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt:
9

iepirkuma procedūras atklātumu (1.punkts); piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu
un taisnīgu attieksmi pret tiem (2.punkts); valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu
izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku (3.punkts). Publisko iepirkumu likuma
2.pantā noteiktie likuma mērķi nav vērtējami un piemērojami atrauti viens no otra, bet katrā
konkrētajā situācijā jāvērtē to savstarpējā sakarība, lai, ievērojot vienu principu, netiktu
ignorēts cits princips.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 37.panta pirmajai daļai pasūtītājs atlasa
kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 40., 41., 42., 43. un 44.pantā noteiktajām
kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos
noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteikto
piedāvājumu izvēles kritēriju. Saskaņā ar šī panta otro daļu pasūtītājs var noteikt minimālo
atbilstības līmeni šā likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām; prasību apjomu, kā arī
pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma
priekšmetam; šādas minimālās atbilstības līmeņa prasības iekļauj paziņojumā par līgumu (ja
attiecīgā paziņojuma veidlapa šādu informāciju paredz), kā arī iepirkuma procedūras
dokumentos.
No minētā secināms, ka Publisko iepirkumu likums atļauj pasūtītājam noteikt prasības
attiecībā uz pretendenta un tā speciālistu kvalifikāciju nodrošinātu Publisko iepirkumu
likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka jebkuras prasības iepirkuma procedūras
nolikumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos zināmā mērā ierobežo kāda iespējamā
kandidāta vai pretendenta iespējas iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā, tādējādi
prioritārais jautājums ir prasību pamatotība, nevis kāda kandidāta vai pretendenta iespējas
minētās prasības izpildīt. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtēs apstrīdēto
Konkursa nolikuma punktu pamatotību iesniegumā norādītajā secībā, katru apstrīdēto
Konkursa nolikuma punktu izskatot atsevišķi.
1. No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Iesniedzējs ir apstrīdējis Konkursa nolikuma
2.4.punkta prasību.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Konkursa nolikuma 2.4.punktā ir
noteikts: “Pretendentam ir pieredze un kompetence Web bāzētu informācijas sistēmu
izstrādes jomā valsts iestādēm pēdējo 3 (triju) gadu laikā (sākot no 2009.gada līdz
piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām), ko apliecina vismaz 2 (divi) pretendenta
veiksmīgi realizēti projekti, kur katrs no šiem realizētiem projektiem pēc finanšu apjoma ir
vienāds vai pārsniedz pretendenta finanšu piedāvājuma summu, un kur pretendents ir veicis
vismaz 70% (septiņdesmit) procentus no projekta finanšu un darbu apjoma. Projektos ir
jābūt realizētai datu apmaiņai ar Oracle tehnoloģiskās platformas ārēju informācijas
sistēmu, izmantojot Web servisus. Šādu projektu ietvaros ir jābūt realizētām, veiksmīgi
ieviestām un piedāvājuma iesniegšanas brīdī ekspluatācijā (produkcijas vidē) esošām
informācijas sistēmām. Gadījumā, ja attiecīgais projekts tika uzsākts pirms 2009.gada
(piemēram, 2008.gadā), tad šis projekta periods kalendārajās dienās (periods pirms
2009.gada) nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta termiņa”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iesnieguma 1.punkta ietvaros
Iesniedzējs apstrīd Konkursa nolikuma 2.4.punktu vairākos aspektos, kurus iesniegumu
izskatīšanas komisija lēmumā secīgi izvērtēs.
1.1. Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzēja ieskatā Pasūtītāja
prasība, ka Konkursa nolikuma 2.4.punktā minētajām informācijas sistēmām ir jābūt
izstrādātām valsts iestādēm, ir prettiesiska un nepamatota, jo Iesniedzēja ieskatā tam, kas ir
sistēmas pasūtītājs, nav tieša sakara ar iepirkuma priekšmetu un identiskas sistēmas var
pasūtīt arī privātpersonas, pašvaldības u.c.
Kā izriet no Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem, Pasūtītāja ieskatā ir būtiski, lai
10

pretendentam būtu pieredze informācijas sistēmu izstrādē tieši valsts iestādēm, jo Pasūtītāja
ieskatā šāda pazīme ir tiešā veidā saistīta ar iepirkuma priekšmetu un valsts iestāžu
informācijas sistēmām ir īpašas drošības pazīmes.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma
42.panta otrās daļas nosacījumiem Pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasības pretendenta
iepriekšējai pieredzei, taču šīs tiesības nav absolūtas un minētās prasības jānosaka samērīgi,
saistībā ar iepirkuma priekšmetu. Konkrētajā gadījumā iepirkuma priekšmets ir valsts
informācijas sistēmas izstrāde – integrētās kontroles un informācijas sistēmas jaunas versijas
izveidošana atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Vienlaikus ir izvērtējams, vai konkrētā
iepirkuma priekšmeta īstenošanai (tehniskās specifikācijas izpildei) ir nepieciešama
iepriekšēja pieredze tieši valsts iestādēs, kas norādītu uz izšķirošām tehniskajām un
funkcionālajām atšķirībām sistēmas izstrādē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Pasūtītāja paskaidrojumiem nekonstatē objektīvu
pamatojumu Konkursa nolikuma 2.4.punkta prasības noteikšanai attiecībā uz iepriekšējo
pieredzi valsts iestādēs, arī iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā Pasūtītāja pārstāvji nevarēja
sniegt objektīvi pamatotus argumentus tam, kāpēc informācijas sistēmas izstrāde valsts
iestādēm ir tik specifiska, salīdzinot ar līdzvērtīgu tehnisko risinājumu ieviešanu privātajā
sektorā, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē arī kādas būtiskas funkcionālo prasību
atšķirības informācijas sistēmu izstrādē, ieviešot līdzvērtīgus risinājumus valsts iestādēs un
privātpersonām, t.i., pastāv atšķirības procesos kā tādos, tomēr iesniegumu izskatīšanas
komisija nekonstatē šādas būtiskas atšķirības attiecīgo risinājumu ieviešanā, ja ir līdzvērtīgas
sistēmu funkcionalitātes.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka tas, ka informācijas sistēmas izstrādes
darbi veikti valsts iestādē, pats par sevi nenozīmē, ka šo darbību veikšana tehniski jebkādā
veidā būs atšķīrusies no līdzīgu darbību veikšanas pie citas personas, norādot uz kvalitatīvi
atšķirīgu pieredzi.
Ņemot vērā iepriekš minēto un uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu
izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa nolikuma 2.4.punkta prasība par pieredzi
pakalpojumu sniegšanā valsts iestādēm ir nesamērīga un nevar pati par sevi (automātiski) tikt
vērtēta kā specifiska un ar būtiskām funkcionālo prasību atšķirībām, salīdzinot ar
informācijas sistēmas izstrādi, piemēram, privātajā sektorā, tādējādi Iesniedzēja iesniegums
šajā daļā ir pamatots.
1.2. No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Iesniedzējs apstrīd Konkursa nolikuma
2.4.punkta prasību attiecībā uz to, ka pretendenta pieredze jāapliecina ar vismaz 2
pretendenta veiksmīgi realizētiem projektiem, kur katrs no šiem realizētiem projektiem pēc
finanšu apjoma ir vienāds vai pārsniedz pretendenta finanšu piedāvājuma summu. Kā izriet
no Iesniedzēja iesnieguma, Iesniedzēja ieskatā nav nozīmes, cik daudz finanšu apjoma ziņā
līdzvērtīgus projektus ir realizējis pretendents, un par pretendenta spējām pietiekamā mērā
liecinātu arī viens veiksmīgi realizēts projekts, kurā veikti konkrēti uzdevumi, jo Iesniedzēja
ieskatā primāri ir jāvērtē projekta ietvaros veikto uzdevumu sarežģītība, specifika un
atbilstība, nevis finanšu apjoma ziņā līdzvērtīgu projektu skaits.
No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka Pasūtītāja ieskatā prasība par
pieredzi vismaz divos finanšu apjoma ziņā līdzvērtīgos projektos ir pamatota, jo tādā veidā
Pasūtītājs sasniedz Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteikto likuma mērķi – samazina
Pasūtītāja risku. Pasūtītāja ieskatā arī finanšu apjomam ir nozīme, jo tas liecina par to, ka
pretendentam ir pieredze līdzīga apjoma projektu realizācijā, un finanšu apjoms ir viens no
būtiskajiem projektu raksturojošajiem apstākļiem. Savukārt attiecībā uz to, ka pieredze
pierādāma ar diviem projektiem, Pasūtītājs norādīja, ka Pasūtītājam ir jārodas pietiekošai
pārliecībai, ka pretendents spēj kvalitatīvi realizēt tāda apjoma projektu kā iepirkuma
priekšmets, un tas, ka pretendents ir spējis realizēt divus šāda apjoma projektus, mazina risku,
11

ka izstrādātā informācijas sistēma būs nekvalitatīva.
Attiecībā uz finanšu apjoma ziņā līdzvērtīgiem projektiem iesniegumu izskatīšanas
komisija norāda, ka projekta izmaksas ir viena no projektu raksturojošajām pazīmēm, kas
turklāt netieši liecina par projekta darbietilpību un pretendenta spēju organizēt tāda apjoma
darbus. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasību, ka
pretendenta tehniskās un profesionālās spējas pierādāmas ar pretendenta pieredzi finanšu
apjoma ziņā līdzvērtīgu realizētu projektu projektu, turklāt papildus šai pazīmei Pasūtītājs
Konkursa nolikumā ir noteicis arī citas projektu raksturojošās pazīmes, tādējādi iesniegumu
izskatīšanas komisija nepiekrīt Iesniedzēja argumentam, ka tas liecina vienīgi par pretendenta
pārdošanas kapacitāti.
Attiecībā uz Iesniedzēja iebildumiem, ka pretendenta tehniskās un profesionālās
spējas pierādāmas ar diviem projektiem, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka
Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka tehniskās un
profesionālās spējas var apliecināt ar informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai
sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi jau minētā likuma norma norāda uz to, ka pasūtītājs ir
tiesīgs noteikt prasību par pieredzi vairākos projektos. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas
komisija norāda, ka prasībai ir jābūt pamatotai un samērīgai.
Iesniegumu izskatīšanas sēdes laikā Iesniedzēja pārstāvji norādīja, ka prasības
attiecībā uz pretendenta iepriekšējo pieredzi ir noteiktas Konkursa nolikuma 2.4.punktā (2
projekti), 2.5.punktā (1 projekts) un 2.6.punktā (2 projekti), kas gadījumā, ja dažādi tehniskie
risinājumi, kas atrunāti minētajos punktos ir veikti dažādos projektos, noved pie tā, ka
pretendentam ir jābūt pieredzei 5 projektos, kas Iesniedzēja ieskatā liecina par šādas prasības
nesamērīgumu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma
2.panta nosacījumiem Pasūtītājam ir jānodrošina riska izslēgšana, vienlaikus nepamatoti
neierobežojot konkurenci. Konkrētajā gadījumā Konkursa nolikuma 2.4., 2.5. un 2.6.punktā
Pasūtītājs ir noteicis prasības, kas Pasūtītāja ieskatā ir svarīgas, lai pārliecinātos par
pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām iepirkuma priekšmetā ietilpstošu
specifisku darbu veikšanā, vienlaikus Pasūtītājs ir noteicis, ka šīs projektu raksturojošās
pazīmes var pierādīt ar dažādiem projektiem. Ņemot vērā pušu argumentus un uzklausot
pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka, izdalot
pretendentam nepieciešamās prasmes atsevišķās prasībās, Pasūtītājs nevis sašaurina
ieinteresēto piegādātāju loku, bet gan paplašina to, jo gadījumā, ja prasībās visas
nepieciešamās projektu raksturojošās pazīmes tiktu noteiktas kā veiktas viena projekta
ietvaros, no dalības iepirkumā tiktu izslēgti pretendenti, kas ir veikuši dažādu konkrētu
informācijas sistēmu izstrādi, bet kas nebūtu izstrādājuši informācijas sistēmu, kurā
apvienotas visas iepirkuma priekšmetu raksturojošās pazīmes. Bez tam iesniegumu
izskatīšanas komisija arī norāda, ka, neskatoties uz to, ka Konkursa nolikuma 2.4., 2.5. un
2.6.punktā kopumā tiek prasīta pieredze 5 projektos, situācijā, ja pretendents ir veicis tādu
sistēmu izstrādi, kuras iekļauj visas minētajos punktos noteiktās prasības, tas attiecīgo
pieredzi var pierādīt ar diviem projektiem, kas iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā ir
samērīgi.
Attiecībā uz projektu skaitu (divi projekti) iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā
arī gadījumā, ja piegādātājs ir veicis viena līdzvērtīga projekta realizāciju, tas norāda uz šī
piegādātāja spēju attiecīgo darbu izpildē, tomēr vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija
uzskata, ka tikai viena līdzvērtīga projekta realizācija var neliecināt par noteiktu pieredzi,
t.sk. projektos, kas aptver dažādas situācijas, tādējādi atkarībā no konkrētā iepirkuma
specifikas, pasūtītājam ir tiesības izvirzīt prasības attiecībā uz vairāku projektu (2–3 projekti)
realizāciju, lai apliecinātu piegādātāja profesionālās spējas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu
12

izskatīšanas komisija secina, ka šajā daļā Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.
1.3. No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Iesniedzēja ieskatā Konkursa nolikuma
2.4.punktā noteiktais, ka projektos, ar kuriem pierādāmas pretendenta tehniskās un
profesionālās spējas, jābūt realizētai datu apmaiņai ar Oracle platformas ārēju informācijas
sistēmu, izmantojot Web servisus, nav pamatota, jo Web servisu jeb tīmekļa pakalpju mērķis
ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp sistēmām, kuras bāzētas uz dažādām
tehnoloģiskajām platformām. Tīmekļa pakalpju izstrādi reglamentējošie industrijas standarti,
savukārt, ir platformneatkarīgi, tādējādi Iesniedzēja ieskatā nav objektīvas nepieciešamības
noteikt kādu konkrētu tehnoloģisko platformu (šajā gadījumā – Oracle). Tādējādi Iesniedzēja
ieskatā šāda prasība nav saistīta ar iepirkuma priekšmetu, turklāt ir konkurenci ierobežojoša.
No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka Pasūtītāja ieskatā prasība par datu
apmaiņas pieredzi ar Oracle tehnoloģijas ārēju sistēmu ir pamatota un ir saistīta ar iepirkuma
priekšmetu, jo projekta laikā ir jāveic datu apmaiņas darbi ar VMS un ERS sistēmu. Uz ko
Iesniedzējs ir iebildis, ka no Pasūtītāja paskaidrojumiem secināms, ka VMS dati būs jālasa
tieši no Oracle datu bāzes (nevis izmantojot tīmekļa pakalpi), savukārt tīmekļa pakalpes
jāizstrādā ar ERS sistēmu, kas Iesniedzēja ieskatā liecina par to, ka Konkursa nolikuma
2.4.punktā nav pamata prasīt pretendentam pieredzi projektos, kuros realizēta datu apmaiņa
ar Oracle platformas ārēju informācijas sistēmu, izmantojot Web servisus, jo konkrētās
integrācijas tehnoloģijas pieredze jau tiek prasīta Konkursa nolikuma 2.6.punktā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka piegādātāju brīvas konkurences
nodrošināšana un efektīva līdzekļu izmantošana ir iespējama, izvirzot iepirkuma procedūras
dokumentos tādas prasības, kas ir nepieciešamas un atbilstošas, lai pasūtītājs varētu
iepirkuma procedūras rezultātā iegādāties preces, pakalpojumus vai būvdarbus, kas ir
nepieciešami tā vajadzību apmierināšanai un attiecīga līguma noslēgšanas gadījumā
pasūtītājam nebūtu jāuzņemas nepamatots risks, ka iepirkuma procedūras rezultātā
izraudzītais piegādātājs nespēs izpildīt noslēgto iepirkuma līgumu. Vienlaikus minētās
prasības nedrīkst būt nesamērīgas, proti, pārsniegt iepriekš minētā mērķa sasniegšanai
nepieciešamās prasības.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, pievienojas
Iesniedzēja norādītajiem iebildumiem un secina, ka Pasūtītājs ir nepamatoti sašaurinājis
prasību, nosakot konkrētu tehnoloģisko prasību, turklāt, kā izriet no Iesniedzēja iesnieguma
un Pasūtītāja paskaidrojumiem, saskaņā ar Konkursa tehnisko specifikāciju šāda prasība nav
arī tiešā veidā saistīta ar iepirkuma priekšmetu.
Ņemot vērā minēto un uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu
izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.
1.4. No Iesniedzēja iesnieguma secināms, ka Iesniedzējs apstrīd Konkursa nolikuma
2.4.punkta prasību daļā par laika periodu, ar kurā veiktajiem darbiem pierādāmas pretendenta
tehniskās un profesionālās spējas. No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Iesniedzēja ieskatā
Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkts dod iespēju pretendentam atsaukties
uz pieredzi, kas iegūta iepriekšējos trijos gados, taču neierobežo projekta daļu, kas šajā
periodā veikta, savukārt Pasūtītājs ir noteicis ierobežojumus, ka projekta daļa, kas veikta
pirms 2009.gada, nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā projekta termiņa, kas Iesniedzēja ieskatā
neatbilst Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumiem.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Konkursa nolikuma 2.4.punktā ir
noteikts, ka pretendents savu pieredzi var apliecināt ar projektiem, kas veikti pēdējo 3 (triju)
gadu laikā (sākot no 2009.gada līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām). Gadījumā, ja
attiecīgais projekts uzsākts pirms 2009.gada (piemēram, 2008.gadā), tad šis projekta periods
kalendārajās dienās (periods pirms 2009.gada) nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta
termiņa.
Kā izriet no Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem, Pasūtītāja ieskatā šādā veidā
13

Pasūtītāja rīcība nevis sašaurina, bet paplašina piegādātāju loku un ir tiesiski noteikt prasību,
ka lielākajai projekta daļai jābūt realizētai pēdējo trīs gadu laikā, nevis periodā pirms tam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 42.panta
otrās daļas 2.punktā ir noteikts, ka pretendenta tehniskās un profesionālās spējas apliecināmas
ar informāciju par būtiskākajiem sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos
gados. Iesniegumu izskatīšanas komisija paskaidro, ka ar jēdzienu “iepriekšējie gadi” tiek
saprasti kalendārie gadi, tādējādi pretendentam ir tiesības apliecināt savu pieredzi ar
projektiem, kas realizēti 2009., 2010. un 2011.gadā, kā arī 2012.gadā periodā līdz
piedāvājuma iesniegšanai. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko
iepirkumu likums nenosaka projekta daļu, kurai jābūt veiktai minētajā periodā. Publisko
iepirkumu likuma regulējums paredz, ka konkrētajam pakalpojumam jābūt sniegtam, proti,
līguma saistībām jābūt izpildītām ne agrāk kā iepriekšējos trīs gados. No Publisko iepirkumu
likuma 42.panta regulējuma neizriet, ka projektam jābūt uzsāktam un pabeigtam iepriekšējo
trīs gadu laikā vai ka lielākajai projekta daļai jābūt realizētai iepriekšējo trīs gadu laikā.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pretendents ir tiesīgs balstīties arī uz
tādu projektu, kas ir uzsākts realizēt pirms minētā perioda, taču līguma galējā izpilde un
iepirkuma priekšmeta pieņemšana ekspluatācijā notikusi šo iepriekšējo trīs gadu laikā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs ir
nepamatoti ierobežojis pretendentu tiesības atsaukties uz iepriekšējo trīs gadu laikā iegūto
pieredzi, tādējādi Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.
2. No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Iesniedzējs apstrīd Konkursa nolikuma
2.5.punktā ietverto prasību. Konkursa nolikuma 2.5.punktā ir noteikts: “Pretendents pēdējo 3
(trīs) gadu laikā (sākot no 2009.gada līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām) ir
veicis vismaz 1 (vienu) informācijas sistēmas izstrādi, izmantojot Microsoft NET un
Microsoft SQL datubāzi. Gadījumā, ja attiecīgais projekts tika uzsākts realizēt pirms
2009.gada (piemēram, 2008.gadā), tad šis projekta periods kalendārajās dienās (periods
pirms 2009.gada) nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā projekta termiņa kalendārajās dienās.”
No Iesniedzēja iesnieguma izriet, ka Konkursa nolikuma 2.5.punktā norādītā prasība
attiecībā uz to, ka pretendentam ir jābūt pieredzei informācijas sistēmas izstrādē, izmantojot
Microsoft NET un Microsoft SQL datubāzi, Iesniedzēja ieskatā ir prettiesiska, jo saskaņā ar
tehniskās specifikācijas prasībām, tā nav saistīta ar iepirkuma priekšmetu un jaunās
informācijas sistēmas izstrādei šāda kompetence nav nepieciešama.
No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka Pasūtītāja ieskatā šī prasība ir
saistīta ar iepirkuma priekšmetu, jo jāņem vērā, ka esošā sistēma ir izstrādāta uz Microsoft
NET tehnoloģijām, izmantojot Microsoft SQL datubāzi, un, lai izstrādātu jauno sistēmu,
pretendentam būs jāveic vecās sistēmas analīze, tādējādi, lai kvalitatīvi veiktu šo analīzi,
pretendentam ir jābūt pieredzei attiecīgu sistēmu izstrādāšanā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija atkārtoti norāda, ka piegādātāju brīvas konkurences
nodrošināšana un efektīva līdzekļu izmantošana ir iespējama, izvirzot iepirkuma procedūras
dokumentos tādas prasības, kas ir nepieciešamas un atbilstošas, lai pasūtītājs varētu
iepirkuma procedūras rezultātā iegādāties preces, pakalpojumus vai būvdarbus, kas ir
nepieciešami tā vajadzību apmierināšanai un attiecīga līguma noslēgšanas gadījumā
pasūtītājam nebūtu jāuzņemas nepamatots risks, ka iepirkuma procedūras rezultātā
izraudzītais piegādātājs nespēs izpildīt noslēgto iepirkuma līgumu. Vienlaikus minētās
prasības nedrīkst būt nesamērīgas, proti, pārsniegt iepriekš minētā mērķa sasniegšanai
nepieciešamās prasības.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, pievienojas
Iesniedzēja norādītajam un secina, ka Pasūtītājs ir nepamatoti sašaurinājis prasību, nosakot
konkrētu tehnoloģisko prasību, turklāt, kā izriet no Iesniedzēja iesnieguma un Pasūtītāja
paskaidrojumiem, saskaņā ar Konkursa tehnisko specifikāciju šāda prasība nav arī tiešā veidā
14

saistīta ar iepirkuma priekšmetu. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tikai
tas apstāklis, ka sistēmas izstrādes laikā varētu rasties nepieciešamība pēc esošās sistēmas
analīzes, kas savukārt ir izstrādāta, izmantojot Microsoft NET un Microsoft SQL datubāzi,
nav pietiekams pamats prasīt pieredzi tieši šādu informācijas sistēmu izstrādē pretendentam,
turklāt, ja saistībā ar tehniskajā specifikācijā noteikto atsevišķu darbu veikšanu ir
nepieciešamas kādas specifiskas zināšanas, tad Pasūtītājs var izvirzīt šādu prasību
pretendenta piedāvātajam speciālistam, kas tiek iesaistīts līguma izpildē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē objektīvu
pamatu Konkursa nolikuma 2.5.punktā norādītajai prasībai attiecībā uz to, ka pretendentam ir
jābūt pieredzei informācijas sistēmas izstrādē, izmantojot Microsoft NET un Microsoft SQL
datubāzi, tādējādi šī prasība ir uzskatāma par nepamatotu un nesamērīgu.
Bez iepriekš minētā iesniegumu izskatīšanas komisija arī konstatē, ka Konkursa
nolikuma 2.5.punktā laika periods, kurā izpildītie projekti tiks uzskatīti par atbilstošiem
Konkursa nolikuma prasībām, ir definēts tāpat kā Konkursa nolikuma 2.4.punktā, kas nav
atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktam (skatīt lēmuma motīvu
daļas 1.4.punktu).
Ņemot vērā minēto un uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu
izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.
3. No Iesniedzēja iesnieguma 3.punkta iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka
Iesniedzējs ir apstrīdējis Konkursa nolikuma 2.6.punktā noteikto prasību.
Konkursa nolikuma 2.6.punktā ir noteikts: “Pretendents pēdējo 3 (trīs) gadu laikā ir
veicis vismaz 2 (divu) informācijas sistēmu izstrādi, garantijas apkalpošanu un uzturēšanu,
kurās tiek nodrošināta integrācija ar vismaz 2 dažādām ārējām sistēmām, kuru pamatā ir
dažādu tehnoloģiju datubāzes (piemēram, Microsoft SQL, Oracle), integrācija veidota pēc
SOA arhitektūras un izstrādāta Web servisu tehnoloģijā.”
Iesniedzējs norādīja, ka Iesniedzēja ieskatā nav būtiski, vai saistīto sistēmu platforma
ir Mictrosoft SQL un Oracle vai SAP, DB2, Postgree vai MySQL, kā arī nav būtiskas
nozīmes saistīto sistēmu skaitam, ja integrācija veikta, izmantojot tīmekļa pakalpju
tehnoloģiju. Tādējādi Iesniedzēja ieskatā nepamatota ir prasība par divu dažādu tehnoloģiju
izmantošanu viena projekta ietvaros (divas dažādas ārējās sistēmas, kuras ir izstrādātās uz
divām dažādām platformām), jo saskaņā ar tehnisko specifikāciju būtiska ir pieredze integrēt
informācijas sistēmas, izmantojot Web servisu.
Bez tam Iesniedzējs norādīja, ka arī šajā prasībā ietverta prasība par 2 (divu)
informācijas sistēmu izstrādi, līdz ar to arī uz šo prasību attiecas iebildumi, kuri norādīti
iesnieguma 1.2.punktā.
Kā izriet no Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem, Pasūtītāja ieskatā pieredze dažādu
tehnoloģiju un ražotāja produktu integrācijā ir nozīmīga, jo apliecina pretendenta spēju
kvalitatīvi veikt LZIKIS sistēmas izstrādē nepieciešamo ārējo informācijas sistēmu
integrāciju.
Ņemot vērā izvirzītās prasības mērķi un iepirkuma priekšmetu, kā arī uzklausot
pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa
nolikuma 2.6.punktā ietvertā prasība ir pamatota attiecībā uz nodrošinātu integrāciju ar
vismaz divām dažādām ārējām sistēmām, tomēr nosacījums “kuru pamatā ir dažādu
tehnoloģiju datubāzes” nav atbilstošs un samērīgs iepirkuma priekšmetam. Uzklausot
iesnieguma izskatīšanas sēdē Pasūtītāja pārstāvjus, iesniegumu izskatīšanas komisija secina,
ka Pasūtītājs nav attiecīgi pamatojis šāda nosacījuma izvirzīšanu Konkursa nolikuma
2.6.punktā, turklāt arī Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos ir norādīts tikai uz
nepieciešamību apliecināt pretendenta spēju kvalitatīvi veikt LZIKIS sistēmas izstrādē
nepieciešamo ārējo informācijas sistēmu integrāciju, par ko izskatāmās lietas ietvaros strīds
nepastāv.
15

Ņemot vērā iepriekš minēto un uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu
izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja iesniegums šajā iesnieguma daļā ir pamatots.
Bez iepriekš minētā iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs apstrīd
arī Konkursa nolikuma 2.6.punktu daļā par to, ka pieredze šajā punktā apliecināma ar diviem
projektiem, līdzīgi kā tas ir definēts Konkursa nolikuma 2.4.punktā, kas ir uzskatāms par
atbilstošu Publisko iepirkumu likumam (skatīt lēmuma motīvu daļas 1.2.punktu). Tādējādi
iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka minētais Iesniedzēja iebildums nav pamatots.
4. Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs savā iesniegumā apstrīd
Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā izvirzīto prasību projekta vadītājam: “PMI (Project
Management Institute) vai ekvivalenta projekta vadītāja kvalifikāciju apliecinoša
sertifikācija (Project Management Professional, PMP) vai līdzvērtīgas papildu izglītības
sertifikāts projektu vadības jomā”, jo Iesniedzēja ieskatā projekta vadītāja kvalifikāciju
apliecina ne tikai attiecīgā sertifikācija, bet arī augstākā izglītība projektu vadības jomā.
No Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka Pasūtītāja ieskatā šāda apmēra
projektam ir nepieciešams kvalificēts projektu vadītājs un to ir iespējams nodrošināt,
pieprasot Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā noteikto sertifikātu, kas Pasūtītāja ieskatā
apliecina nepieciešamās profesionālās iemaņas.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 40.panta pirmo daļu pasūtītājs var pieprasīt
pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām, savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu publisku
pakalpojumu līgumu gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas
īpašas organizācijas biedriem, lai tie attiecīgajā valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu,
pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.
Izvērtējot Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā noteiktās prasības atbilstību Publisko
iepirkumu likuma 40.pantam, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka aplūkojamā
prasība ir noteikta nepamatoti, jo tā nosaka prasību iepirkuma procedūrā iesniegt sertifikātu,
kura obligātu nepieciešamību piegādātāja darbībai un preču pārdošanai, pakalpojumu
sniegšanai vai būvdarbu veikšanai neparedz normatīvie akti, kā arī attiecīgo pakalpojumu
sniegšanai piegādātājiem nav jābūt īpaši pilnvarotiem vai jābūt kādas īpašas organizācijas
biedriem, par ko konkrētās lietas ietvaros nepastāv strīds.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 6.punktu piegādātāja
tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam,
kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar būvdarbu veicēja vai pakalpojuma
sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem
dokumentiem, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai
pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši minētajam pasūtītājs var noteikt prasības piegādātāja vadošā personāla (arī
projekta vadītāja) izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai un to apliecinošajiem
dokumentiem. Tomēr šāda prasība nosakāma samērīgi līguma priekšmetam, proti, noteiktajai
prasībai ir jābūt pamatotai ar konkrētā iepirkuma projekta ietvaros veicamajiem darbiem,
kuru veikšanai ir nepieciešamas attiecīgās projekta vadītāja zināšanas un profesionālā
kvalifikācija. Nosakot prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, kas apliecina
nepieciešamās zināšanas vai profesionālo kvalifikāciju, ir nepieciešams pamatojums konkrētu
iesniedzamo dokumentu noteikšanai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Konkursa nolikuma
2.8.1.3.punktā ietvertās prasības formulējumam Pasūtītājs ir vēlējies iegūt pierādījumus par
piegādātāja vadošā personāla – projektu vadītāja – profesionālo kvalifikāciju projektu
vadības jomā, kas ir apliecināma ar konkrētu dokumentu veidu – sertifikātu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no aplūkojamās Konkursa nolikuma
prasības un Pasūtītāja sniegtajiem paskaidrojumiem nav konstatējams pamatojums konkrētu
16

profesionālās kvalifikācijas dokumentu (attiecīgo sertifikātu) pieprasīšanai, ņemot vērā, ka
par atbilstošu apliecinājumu nepieciešamajai projektu vadītāja kvalifikācijai ir uzskatāms arī
akreditētās augstskolas izsniegts diploms, turklāt Konkursa nolikumā projektu vadītājam ir
izvirzītas prasības arī attiecībā uz iepriekšējo pieredzi projektu vadībā. Līdz ar to iesniegumu
izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma 2.8.1.3.punktā ietvertā prasība nav
formulēta atbilstoši Pasūtītāja definētajam tās mērķim – pārliecināties, ka piegādātāja
piedāvātajam projekta vadītājam ir nepieciešamā kvalifikācija – un minētā prasība ir
uzskatāma par nesamērīgu un līdz ar to konkurenci nepamatoti ierobežojošu.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja
iesniegums šajā daļā ir pamatots.
5. Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs apstrīd Konkursa
nolikuma 2.8.4.3.punktā izvirzīto prasību Oracle datubāzu ekspertam “Oracle Certified
Master (vai ekvivalenta) sertifikācija”, jo Iesniedzēja ieskatā šāda prasība ir noteikta
nesamērīgi iepirkuma priekšmetam – izstrādājamā sistēma ir jāintegrē ar esošu risinājumu,
kurš izstrādāts, izmantojot Oracle RDBVS bezmaksas versiju ar ierobežotu funkcionalitāti,
kas ir uzskatāma par samērā vienkāršotu darbību, tādējādi eksperts ar Pasūtītāja noteikto
kvalifikāciju šādam uzdevumam nevar būt nepieciešams.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Pasūtītāja ieskatā attiecīgas
kvalifikācijas speciālists ir nepieciešams, jo Pasūtītājam par ERS sistēmu nav pieejama
pilnīga tehniskā dokumentācija un iespējams, ka būs jāveic padziļināta ERS sistēmas analīze.
Šī lēmuma 4.punktā iesniegumu izskatīšanas komisija norādīja, ka atbilstoši Publisko
iepirkumu likuma normām Pasūtītājs var noteikt prasības piegādātāja vadošā personāla
izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai un to apliecinošajiem dokumentiem. Tomēr šādas
prasības nosakāmas samērīgi līguma priekšmetam, proti, tām ir jābūt pamatotām ar konkrētā
iepirkuma projekta ietvaros veicamajiem darbiem, kuru veikšanai ir nepieciešamas attiecīgā
speciālista zināšanas un profesionālā kvalifikācija.
Konkrētajā gadījumā, uzklausot pieaicinātā eksperta viedokli, iesniegumu izskatīšanas
komisija secina, ka iepirkuma priekšmets ir Latvijas un Eiropas Savienības ar zivsaimniecību
saistītās jomas kompetento iestāžu vienotas informācijas aprites instruments – Latvijas
zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) jaunas versijas
izveidošana, kas sekmēs datu (ierakstu, reģistru, rezultātu) ievadi, rediģēšanu, uzglabāšanu un
pārraidi atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Kā izriet no Konkursa tehniskās dokumentācijas,
iepirkuma priekšmeta ietvaros veicamie uzdevumi ir uzskatāmi par standarta risinājumiem,
kuru izpilde nav uzskatāma par unikālu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka
Konkursa nolikuma 2.8.4.3.punktā ir izvirzīta prasība par konkrētu piedāvātā speciālista
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu – Oracle Certified Master sertifikātu, kas ir augstākā
līmeņa Oracle sertifikāts un apliecina augstākā līmeņa Oracle datubāzu administratora
profesionālās iemaņas. Saskaņā ar Iesniedzēja norādīto un uzklausot pieaicinātā eksperta
viedokli, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Latvijā šāds sertifikāts ir ierobežotam
personu lokam, kas būtiski ierobežo konkurenci.
Ņemot vērā minēto un to, ka iepirkuma rezultātā izstrādājamā sistēma nav uzskatāma
par unikālu, pat neskatoties uz to, ka, iespējams, būtu jāveic esošās sistēmas padziļināta
analīze, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē pamatojumu tāda speciālista
nepieciešamībai, kas būtu sertificēts atbilstoši Konkursa nolikuma 2.8.4.3.punktā noteiktajam
līmenim. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma
2.8.4.3.punktā ietvertā prasība ir uzskatāma par nesamērīgu un līdz ar to konkurenci
nepamatoti ierobežojošu.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja
iesniegums šajā daļā ir pamatots.
17

6. Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs apstrīd Konkursa
nolikuma 8.2.3.punktu, kurā noteikts, ka gadījumā, ja pretendentu piedāvājumi pārsniegs
Pasūtītāja finanšu iespējas, iepirkuma komisija ir tiesīga samazināt iepirkuma priekšmeta
apjomu vai atteikties no kāda piedāvātā pakalpojuma, pamatojoties uz to, ka no Konkursa
nolikuma neizriet, no kurām daļām Pasūtītājs atteiksies.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka savos rakstveida paskaidrojumos
Pasūtītājs ir norādījis, ka gadījumā, ja iesniegtie piedāvājumi pārsniegs plānotās izmaksas,
iepirkums tiks izbeigts bez rezultāta. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē,
ka Pasūtītājs nav veicis attiecīgus grozījumus Konkursa nolikumā un 8.2.3.punktu nav
izslēdzis. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, neskatoties uz Pasūtītāja
paskaidrojumiem, esošā Konkursa nolikuma 8.2.3.punkta redakcija ir pretrunā Pasūtītāja
paskaidrojumiem, tādējādi uzskatāma par maldinošu un izslēdzama no Konkursa nolikuma.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja
iesniegums šajā punktā ir pamatots.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja
iesniegums ir atstājams bez izskatīšanas iesnieguma 6. un 8.punktā, iesniegums ir daļēji
pamatots iesnieguma 1. un 3.punktā, pamatots iesnieguma 2., 4., 5. un 7.punktā un, ņemot
vērā to, ka konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību
piešķiršanu, tie ir novēršami, veicot grozījumus Konkursa nolikumā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un vadoties no Publisko iepirkumu likuma pārejas
noteikumu 31.punkta, Publisko iepirkumu likuma 2.panta, 37.panta pirmās un otrās daļas,
42.panta otrās daļas 2. un 6.punkta, 51.panta pirmās daļas 4.punkta, 83.panta pirmās daļas,
84.panta otrās daļas 3.punkta un sestās daļas, iesniegumu izskatīšanas komisija
nolēma:
aizliegt pasūtītājam – Zemkopības ministrijai – bez attiecīgu grozījumu veikšanas
Konkursa nolikumā turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā
“Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas izstrāde” (id.Nr.ZM
2012/9), kā arī atcelt Konkursa nolikuma 2.4., 2.5., 2.6., 2.8.1.3., 2.8.4.3. un 8.2.3.punktā
noteiktās prasības saskaņā ar lēmumā minēto.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 85.panta pirmo daļu lēmumu var pārsūdzēt
Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
Komisijas priekšsēdētāja
E.Mugina
18