LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS (līdz 2020. gadam)

L U B Ā N A S N O V A D A D O M E 

Apstiprināts ar Lubānas novada domes 

2008. gada __ ___________ sēdes 

lēmumu (protokols Nr. ___ __.§) 

L U B Ā N A S P I L S Ē T A S 

T E R I T O R I J A S P L Ā N O J U M S 

(līdz 2020. gadam) 

I daĜa 

PASKAIDROJUMA RAKSTS 

Lubānas novada domes priekšsēdētājs 

Miėelis Gruzītis 

SIA „Reăionālo Pētījumu un Plānošanas Centrs” 

Arhitekts, sertifikāts Nr.10-0885 

Mikhail Cheburashkin 

Lubāna, 2008

LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2020. gadam 

PROJEKTA SASTĀVS 

I. daĜa PASKAIDROJUMA RAKSTS. 

II daĜa 

LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA GRAFISKĀ DAěA. 

III daĜa 

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI. 

IV daĜa 

PARSKATS PAR TERITORIJAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDI. 

2


SATURS 

IEVADS .....................................................................................................................................5 

1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts. .......................................................................7 

1.1. Pilsēta teritorijas īss raksturojums. ..................................................................................7 

1.1.1. Ăeogrāfiskais raksturojums. .........................................................................................7 

1.1.2. Vēsturiskā attīstība. ......................................................................................................7 

1.1.3. Pašreizējā situācija........................................................................................................7 

1.2. Dabas raksturojums. ........................................................................................................7 

1.2.1. ŪdeĦu sateces baseini...................................................................................................8 

1.2.2. Ūdensteces....................................................................................................................9 

1.2.3. Ūdenstilpes. ................................................................................................................12 

1.2.4. Dabas liegumi, mikroliegumi, dabas pieminekĜi........................................................12 

1.2.5. Apstādījumu un dabas teritorijas, dižkoki. .................................................................12 

1.2.6. Meliorācijas sistēma. ..................................................................................................12 

1.2.7. Lubānas pilsētas ăeoloăiskā uzbūve un zemes dzīĜu resursi. .....................................16 

1.2.8. Potenciāli piesārĦotas teritorijas.................................................................................21 

1.3 Apdzīvojuma struktūra. ..................................................................................................23 

1.4. Pilsēta infrastruktūra......................................................................................................24 

1.4.1. CeĜi, satiksme. ............................................................................................................24 

1.4.2. Inženierkomunikācijas................................................................................................24 

1.4.2.1. Ūdens apgāde...........................................................................................................24 

1.4.2.2. Kanalizācija. ............................................................................................................25 

1.4.2.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma......................................................................27 

1.4.2.4. Elektroapgāde ..........................................................................................................27 

1.4.2.5. Gāzes apgāde. ..........................................................................................................28 

1.4.2.6. Sakari.......................................................................................................................28 

1.4.2.7. Drošība. ...................................................................................................................28 

1.4.3. Izglītības, kultūras un pārvaldes infrastruktūra. .........................................................28 

1.5. Aizsargājamie kultūras pieminekĜi ................................................................................29 

1.6. Lauksaimniecība............................................................................................................30 

1.7. Zemes īpašumi...............................................................................................................30 

1.8. Lubānas pilsētas detālplānojumu saraksts .....................................................................31 

1.9. Izvilkums no Lubānas pilsētas attīstības programmas teritorijas attīstības jomā..........31 

1.9.1. Attīstības nākotnes redzējums līdz 2020. gadam........................................................31 

1.9.2. Ieteikumi teritorijas plānojumam: ..............................................................................32 

2. Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums........................33 

2.1 Nacionālās, rajona nozīmes un īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti......................33 

2.2 Paaugstinātas bīstamības vai riska objekti .....................................................................33 

2.3 Pilsētas attīstība. .............................................................................................................33 

2.3.1. Dzīvojamās un saimnieciskās apbūves teritorija........................................................33 

2.3.2. CeĜu struktūras modernizācija ....................................................................................34 

2.3.3. Ražošanas un darījumu teritorijas...............................................................................35 

2.3.4. Dabas aizsardzība. ......................................................................................................35 

2.3.5. Labiekārtojums, rekreācija un tūrisms........................................................................36 

2.3.6. Dārzkopības teritorijas................................................................................................37 

2.3.7. Atkritumu savākšanas un pārstrādes būvju, dzīvnieku kapsētu teritorijas. ................37 

3


2.4 Virszemes ūdeĦu pirmās pakāpes pieteku, virszemes ūdeĦu kvalitātes atbilstība 

noteiktajam izmantošanas mērėim, ūdens Ħemšanas vietas, notekūdeĦu novadīšanas vietas, 

nozīmīgāko peldvietu izvietojums, pazemes ūdeĦu aizsardzības teritorijas. .......................37 

3. Plānu saraksts .......................................................................................................................38 

4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. .......................................................39 

4.1. Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma I redakcijas izstrādes process un metodes........39 

4.2 Paveikto darbu apraksts..................................................................................................40 

4.2.1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana....................................................................40 

4.2.2. Lubānas pilsētas teritorijas apsekošana ......................................................................40 

4.2.3. Esošās situācijas plānu izstrāde (M 1:2000)...............................................................42 

4.2.4. Inženierkomunikāciju plānu izstrāde ( M1:2000) ......................................................42 

4.2.5. AtĜautās un plānotās teritorijas izmantošanas ar aizsargjoslām plānu izstrāde 

(M1:2000).............................................................................................................................42 

4.2.6. Apbūves noteikumu projektu izstrāde. .......................................................................43 

4.2.7. Publiskie semināri, sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros............................43 

4.3 Vadlīnijas turpmākajai plānošanai .................................................................................44 

5. Pārskats par citu plānojumu prasībām attiecībā uz Lubānas pilsētas teritoriju. ...................45 

6. Teritorijas plānojuma kopsavilkums ....................................................................................48 

4


IEVADS 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums ir Lubānas pašvaldības politikas dokuments 

pilsētas teritorijas turpmākās attīstības un zemes izmantošanas 12 gadu ilgam laika 

periodam – no 2008.gada līdz 2020.gadam. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka 

pašvaldības galvenos attīstības virzienus, kā arī reglamentē katra zemes gabala izmantošanu 

turpmākajam plānošanas periodam. Teritorijas plānojuma prasības ir saistošas, izstrādājot 

detālplānojumus un uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu vai robežu 

pārkārtošanu, būvprojektēšanu un būvniecību, teritorijas labiekārtošanu, rekultivāciju, 

meliorāciju, zemes transformāciju, zemes dzīĜu izmantošanu vai kādu citu saimniecisko 

darbību pilsētā. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums ir izstrādāts pamatojoties uz Lubānas pilsētas domes 

18.10.2001. sēdes lēmumu (sēdes lēmuma izraksts Nr. 15. (2.§), „Par teritoriālplānojuma 

uzsākšanu”) 1 un saskaĦā ar līgumu Nr.5-07.3/36, kurš noslēgts starp Lubānas pilsētas domi un 

SIA „Reăionālo Pētījumu un Plānošanas Centrs”, un Lubānas pilsētas domes apstiprināto 

darba uzdevumu Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādāšanai, kā arī Ħemot vērā valsts 

institūciju izsniegtos nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādei. Lubānas pilsētas teritorijas 

plānojuma izstrādes gaitā sabiedrībai bija nodrošināta iespēja iegūt informāciju un izteikt savu 

viedokli. 

Pilsētas teritorijas plānojums ir Lubānas pilsētas teritorijas attīstības plāna sastāvdaĜa un 

balstās uz pašvaldības attīstības programmā izvirzītajiem mērėiem un teritorijas plānojuma 

darba uzdevumu. Teritorijas plānojums nosaka Lubānas pilsētas teritorijas esošo un plānoto 

zemes izmantošanu un šīs izmantošanas ierobežojumus. Lubānas pilsētas dome nozīmēja par 

teritorijas plānojuma pašvaldības atbildīgo personu – pilsētas plānotāju Gunti Stalbovu 2 . 

Teritorijas plānojuma projektu sadarbībā ar Lubānas pilsētas pašvaldības speciālistiem 

izstrādāja SIA „Reăionālo Pētījumu un Plānošanas Centrs” – direktors Pēteris ŠėiĦėis; 

projekta vadītājs, arhitekts Mikhail Cheburashkin. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums sastāv no teksta daĜas un grafiskās daĜas. Kopumā 

projekts sastāv no 3 sējumiem: 

I sējums. 

Paskaidrojuma raksts: 

1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts; 

2. Lubānas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un 

pamatojums; 

3. Plānu saraksts; 

4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi (pašvaldības lēmumi, kas 

attiecas uz plānojuma izstrādāšanu; izsniegtie nosacījumi plānojuma izstrādāšanai; 

sabiedriskās apspriešanas materiāli); 

5. Teritorijas plānojuma kopsavilkums; 

6. Pielikums. 

1 Skatīt pielikumu Nr.1 Lubānas pilsētas domes lēmuma kopija par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu. 

2 Skatīt pielikumu Nr.1 Lubānas pilsētas domes lēmuma kopija par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu. 

5


II sējums. 

Saistošā daĜa (kartes). 

III sējums. 

Teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi. 

IV sējums. 

Sabiedriskās apspriešanas pārskats. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts analizējot Valsts zemes dienesta kadastra 

datus: kadastra datu bāzi un kartogrāfisko attēlu mērogā M 1:2 000. Plānojuma izstrādāšanai 

izmantoti sekojoši kartogrāfiskie materiāli: 

• Valsts zemes dienesta sagatavotā Lubānas pilsētas topogrāfiskā karte mērogā M 

1:2000; 

• Lubānas pilsētas informācija par inženierkomunikāciju tīkliem tehniskās pase līmeni; 

• LVĂMA Lubānas pilsētas ūdensapgādes urbumu karte, M 1:2000; 

• Madonas virsmežniecības dati par pilsētas aizsargjoslu meža nogabaliem. 

Topogrāfiskie plāni izstrādāti LKS-92 koordinātu sistēmā. Apsekošanas darbi veikti laikā no 

2005.gada jūlija līdz novembrim. Grafiskās daĜas plānos mērogā M 1:2 000 parādīts teritorijas 

iedalījums atbilstoši noteiktajiem teritorijas zemes izmantošanas mērėiem un 

ierobežojumiem. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz: 

• Lubānas pilsētas domes 2005.gada.10.jūnija lēmumu Nr.183 un darba uzdevumu 3 

teritorijas plānojuma izstrādei; 

• Izdotajiem nosacījumiem 4 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts saskaĦā ar LR likumu „Teritorijas plānošanas 

likums” (22.05.2002.) un LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.883 “Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi” (19.10.2004.). 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums ar Lubānas novada domes lēmumu Nr.__ (__.__.2008.) 

tiek pieĦemts kā saistošie noteikumi un stājas spēkā no publicēšanas brīža „Latvijas 

Vēstnesī”. 

3 

Skatīt pielikumu Nr.2 Darba uzdevuma kopija. 

4 Skatīt pielikumu Nr.3 „Institūciju izsniegto nosacījumu kopijas” un Nr.4 „Institūciju izsniegto nosacījumu 

apkopojums”. 

6


1. Teritorijas pašreizējās izmantošanas apraksts. 

1.1. Pilsēta teritorijas īss raksturojums. 

1.1.1. Ăeogrāfiskais raksturojums. 

Lubānas pilsēta atrodas Austrumvidzemē (Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā), 

Madonas rajona austrumu daĜā, uz austrumiem no Madonas pilsētas. Pilsētas platība 4,39 km 2 . 

Iedzīvotāji 1936 (2006. g.). Attālums no Lubānas līdz Madonai ir 42 km, līdz valsts 

galvaspilsētai Rīgai - 212 km. 

1.1.2. Vēsturiskā attīstība. 

Lubāna pirmoreiz minēta 13. gadsimtā. Ciems pie muižas sāka veidoties 19. gadsimta otrajā 

pusē. 1958. gadā Lubāna ieguva pilsētciemata tiesības. Parka iela ir bijušais Lubānas muižas 

galvenais ceĜš. Šajā ielā saglabājušās vairākas bijušās muižas (atradās Aiviekstes labajā 

krastā) saimniecības ēkas: muižas pagrabi Parka iela 8 un muižas klētis Parka ielā 6. Pilsētā 

atrodas luterāĦu baznīca (celta 1869.- 1872.g.) ar 1871. gadā būvētajām ērăelēm (paplašinātas 

1931.g.), mākslas pieminekĜi ir trīs vitrāžas (19. gs.) un greznais neogotikas altāris ar gleznu 

„Kristus pie krusta”. KatoĜu baznīca darbojas Brīvības ielā 7 1938. gadā iegādātajā ēkā. Pie 

bijušās valsts ăimnāzijas ēkas Skolas ielā 6 atrodas piemiĦas plāksne (1938.g.) K. Ulmanim. 

Tilts pār Aivieksti celts 1964. gadā, izmantojot rekonstruētos 1937. gada tilta balstus. 

1.1.3. Pašreizējā situācija. 

Pilsētā ir labi izveidota infrastruktūra: autoceĜi, iedzīvotāju ērtībai ir pirmsskolas izglītības 

iestāde, divas skolas, bibliotēka, kultūras nams un klubs, divas baznīcas, veikali, kafejnīcas un 

bāri, frizētavas, veselības un sociālās aprūpes centrs, aptiekas, auto servisi un degvielas 

uzpildes stacija. Pie pilsētas teritorijas pieved valsts 1.šėiras autoceĜi P 82 (Jaunkalsnava - 

Lubāna), P 83 (Lubāna - Dzelzava) un 2.šėiras ceĜš V 842 Lubāna – Upatnieki. 

1.2. Dabas raksturojums. 

Lubānas pilsēta atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma malā Aiviekstes upes 

krastos. Pilsētas platība 4,39km 2 . Zemes virsas augstums A daĜā ir 95-95,5 m v.jl., DR daĜā 95 

m v.jl., pilsētas centrālā daĜā (vēsturiskais centrs) 96 m v.jl. Pilsētas teritoriju divās daĜās 

sadaĜa Aiviekste upe. Pilsētā nav lielas ūdenstilpes. Ugunsdzēsības vajadzībām un pārpurvoto 

vietu likvidācijai izveidoti vairāki dīėi. 

7


attēls Nr. 1 

Dabas apvidu izvietojums Madonas rajonā 

Lubāna līdzenums 

Jersikas līdzenums 

Adzeles pacēlums 

Aronas paugurlīdzenums 

Vestienas pauguraine 

Piebalgas pauguraine 

Augšogres pazeminājums 

Augšgaujas pazeminājums 

Gulbenes paugurvalnis 

Lubānas pilsētas teritorija ir unikāla ar saviem dabas apstākĜiem, kuri no vienas puses pievelk 

iedzīvotājus apmesties dzīvot tuvāk dabai blakus pilsētai, bet no otras puses rada papildus 

apgrūtinājumu. Teritorijas plānojuma mērėis atrast risinājumu šai un citām zemes lietošanas 

pretrunām. 

1.2.1. ŪdeĦu sateces baseini. 

Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) ūdeĦu aizsardzības un apsaimniekošanas politikas 

principi ir iestrādāti direktīvā 2000/60/EC "Ūdens struktūrdirektīva" (turpmāk tekstā - ŪSD), 

kas definē nostādnes ES dalībvalstu rīcībai ūdens resursu aizsardzībā un apsaimniekošanā un 

veido struktūru, kā praksē saskaĦojamas jau spēkā esošo ūdeĦu direktīvu prasības. 

ŪSD mērėis ir veicināt ilgtspējīgu ūdeĦu izmantošanu, nodrošināt virszemes un pazemes 

ūdeĦu aizsardzību, to kvalitātes uzlabošanos. ŪSD ir pirmā ūdens sektora direktīva, kas 

virszemes (starp tiem arī piekrastes un pārejas ūdeĦus) un pazemes ūdeĦus aplūko kopumā, 

Ħemot vērā to saistību un mijiedarbību. 

ŪdeĦu apsaimniekošanas pamatvienība ir upju baseinu apgabals, kas tālāk tiek iedalīts 

ūdensobjektos, lai tajos varētu veikt konkrētus pasākumus, kuri ir orientēti uz konkrēto 

piesārĦojuma samazināšanu konkrētajā ūdensobjektā. Ūdensobjekti ir atsevišėi un nozīmīgi 

upes baseina apgabalu veidojošie elementi. Tie var būt arī atsevišės upes posms vai ezera 

daĜa. Tāpat arī vairākas vienam tipam piederošas upes (arī vienam tipam piederoši ezeri) var 

tikt apvienoti vienā ūdensobjektā. Katra atsevišėi izvēlētā ūdensobjekta kvalitāte raksturo visa 

upju baseina apgabala vides kvalitāti. Arī pazemes ūdeĦi jāiedala atsevišėos ūdensobjektos, 

kuri var būt atsevišės pazemes ūdens horizonts vai horizontu komplekss vai to grupa. 

Latvijas Republikas teritorijā izstrādāts ūdens saimniecisko iecirkĦu objektu klasifikators 

(USIK). USIK objekti ir ūdensteču un ūdenstilpju sateces lielbaseini, baseini un tajos 

ietilpstošie ūdens saimnieciskie iecirkĦi Latvijas Republikas teritorijā, ko veido reāla 

virszemes ūdeĦu notece, ievērojot apkārtnes reljefu, hidrogrāfisko tīklu, meliorācijas sistēmas 

un hidrotehniskās būves. 

Pēc Latvijas Vides, Ăeoloăijas un Meteoroloăijas Aăentūras datiem Lubānas pilsētas 

teritorija sadalās sekojošos sateces baseinos: 

8


- pirmās pakāpes sateces baseini (Lielbaseini) 

Nr. Lielbaseinu nosaukums Kods 

Pietekas 

pazīme 

1. Aiviekstes baseins 42 L 

2. 

Tabula Nr. 1 

Baseina 

pazīme 

- otrās pakāpes sateces baseini (Apakšbaseini) 

Nr. Apakšbaseinu nosaukums Kods 

Pietekas 

pazīme 

Tabula Nr. 2 

Baseina 

pazīme 

1. Aiviekste 423 S 

2. 

Paskaidrojums: 

• pietekas pazīme kolonā “pietekas pazīme”: 

L - labā krasta pieteka. 

• baseina pazīme kolonā “baseina pazīme”: 

S - starpbaseins, kas ir apkopojums no zemākās kārtas baseiniem un starpbaseiniem. 

1.2.2. Ūdensteces. 

Cauri Lubānai tek Aiviekstes upe (pilsētā 5,18 km). Aiviekste - lielākā Daugavas pieteka 

Latvijas teritorijā, Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu robežupe. Garums - 114 km. 

Baseina platība - 9160 km 2 . Gada notece - 1,81 km 3 . Upes kopējais kritums 23 m (0,2 m/km). 

Aiviekste iztek no Lubāna. Sākumā tek pa Lubāna līdzenumu ZA virzienā, pēc tam posmā no 

PiestiĦas ietekas līdz regulētajai Pededzes ietekai veido lielu pusloku, pagriežas DR virzienā 

un cauri Lubānai, Saikavai un ěaudonai plūst uz Daugavu. Augštecē līdz Lubānai Aiviekstei 

ir Ĝoti mazs kritums, šajā posmā Aiviekstē ieplūst 3 pietekas - Iča, Balupe un Pededze. 

Aiviekste tek pa Austrumlatvijas zemienes Lubāna un Jersikas līdzenumu un Aronas 

paugurlīdzenumu. Aiviekstes gultnē pamatieži (dolomīti) atsedzas pie AkmeĦtača (83. km), 

Saikavas (49. km), ěaudonas (31. km), Aiviekstes ciema (15. km); tie vienmēr traucējuši 

gultnes veidošanos. Nelielais gultnes šėērsgriezums un Ĝoti niecīgais garenslīpums (īpaši 

augštecē) pavasara palu periodā, kad ūdens pieplūde 2 - 4 reizes pārsniedz noteci, rada lielus 

applūdumus. Līdz Lubāna iedambēšanai (1984) Aiviekstes augštecē novēroja hidroloăiski 

retu parādību -Ičas, Balupes ūdeĦi un daĜa Pededzes ūdeĦu palu kāpjošajā fāzē tecēja nevis pa 

Aivieksti uz leju, bet atpakaĜ uz Lubānu. Kad ezers bija piepildīts, sākās Lubāna klānu 

applūšana. ŪdeĦiem bagātos pavasaros ezers un applūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpi 

600 km 2 platībā, t.i., vismaz 6 reizes lielāku par Lubānu tā dabiskajos krastos. Lai palielinātu 

Aiviekstes caurplūdumu un samazinātu applūšanu, 1926.-1938. gados upes gultne 78 km 

garumā no ezera līdz Kujas ietekai tika regulēta — padziĜināta un iztaisnota. Pēc regulēšanas 

Aiviekstes gultne šajā posmā saīsinājās līdz 72 km. Pēc Lubāna iedambēšanas Aiviekstes 

iztekā ūdens režīmu regulē ar slūžām. Aiviekstes baseina meliorācijas gaitā 1959.gadā 

izveidojās jauna pieteka — Meirānu kanāls, kas uzĦem agrāk Lubānā ietekošās LisiĦas, 

Teicijas, Malmutes, SuĜkas u.c. ūdeĦus un pie Meirānu ciema tos tieši ievada Aiviekstē. Upes 

baseinā 25% teritorijas aizĦem meži, 15% — purvi un pārpurvotas pĜavas, kas lielās platībās 

ir meliorētas. Aiviekste vidustecē un lejtecē plūst pa viegli viĜĦotu apvidu, gultnes platums 

9


40-60 m, vairākās vietās ir sēkĜi, salas. Pie Aiviekstes ciema HES darbība atjaunota 1994.g. 

22 decembri, jauda 1240 kW. Aiviekste ietek Daugavā pie PĜaviĦām. Pašā upes lejtecē 

ūdenslīmeni ietekmē PĜaviĦu HES ūdenskrātuve līmeĦa svārstības (68 —72 m vjl.). 

Aiviekstes lejtecē gada vidējais caurplūdums ir 45 m 3 /s, bet palu periodā maks. caurplūdums 

ir 10 reižu lielāks. 

Aiviekstes lielākās pietekas (km) 

# Labā krasta km Kreisā krasta km 

1. Krēsle 19 Abaine 14 

2. Iča 71 Meirānu kanāls 25 

3. PiestiĦa 24 Isliena 25 

4. Balupe 81 VaibiĦa 12 

5. Pededze 159 Bērzaune 29 

6. Liede 60 Braslava 15 

7. Kuja 77 

8. Svētupe 15 

9. Arona 44 

10. Veseta 56 

Tabula Nr. 3 

Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra (LVĂMA) Lubānas pilsētas teritorijā 

veic ūdens līmeĦa novērojumus Lubānas stacijā sākot no 1936. gada. Maksimālā ūdens līmeĦa 

atzīmes tika iegūtas teorētiskajos aprēėinos, lietojot iepriekš minētās novērojumu stacijas 

datus. Precīzāku datu iegūšanai jāveic mērīšanas darbi Lubānas pilsētas teritorijas robežās. 

Pilsētas teritorijā Aiviekstes upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās no 

94,22 m Baltijas jūras sistēmā (BS) ZA robežās, līdz 93,72 m BS DR robežās. Maksimālais 

ūdens līmenis tika novērots 1956. gada 8. maijā un sasniedza pilsētas ZA robežās 94,39 m BS, 

DR robežās - 93,89 m BS. Par LVĂMA teorētisko aprēėinu patiesību liecina 1922.gada plūdi, 

skatīt attēlu Nr.2 – 4. 

10


attēls Nr. 2 

Lubānas pilsētas plūdi 26.06.1922. 

attēls Nr. 3 


11


attēls Nr. 4 


1.2.3. Ūdenstilpes. 

Lubānas pilsētā nav ūdenskrātuves, izĦemot atsevišėus dīėus 0,8 ha kopplatībā. 

1.2.4. Dabas liegumi, mikroliegumi, dabas pieminekĜi. 

Pilsēta teritorijā nav dabas liegumu, mikroliegumu un dabas pieminekĜu. 

1.2.5. Apstādījumu un dabas teritorijas, dižkoki. 

No pilsētas apstādījumu un dabas teritorijām pilsētas mežs aizĦem 86,24 ha un Aiviekstes upe 

12,152 ha. 

SaskaĦā ar LVĂMA Dabas aizsardzības informatīvās sistēmas datiem, Lubānas pilsētas 

teritorijā nav aizsargājamu dižkoku. 

1.2.6. Meliorācijas sistēma. 

Pilsētā ierīkotā meliorācijas sistēma pilsētā sadalās trijos nogabalos: dienvidu daĜa ar numuru 

7058M069, ziemeĜu daĜa ar numuru 7058M089 un neliels nogabals rietumu daĜā ar numuru 

158A. Kopumā pilsētas teritoriju šėērso ūdensnotekas - grāvji: PatmaĜu grāvis (2457-M-1), 

12


2457-K-1, 2457-K-2, Ziedu-N-1, 376-N-4, 12-N-1, 226-N-1, 226-N-2. Pēc zemes dienesta 

datiem Lubānas pilsētas kopējā platība uz 2006.gadu ir 439 ha, lauksaimniecībai 

izmantojami 28 ha. Šajās platībās ierīkotas sekojošas meliorācijas sistēmu būves un ierīces: 

Valsts nozīmes: 

− regulētas upes un strauti - Aiviekste 5,3 km 

− tilti un caurtekas -1 tilts 

Koplietošanas nozīmes: 

− ūdensnotekas - 5,3 km 

− caurtekas un tilti - 5 caurtekas 

Viensaimniecības nozīmes: 

− ūdensnotekas - 1,1 km 

− drenas - 25,2 km 

− liela diametra kolektori - 0,3 m diametrā un lielāki nav 

− drenu akas -2 akas un 10 iztekas 

Aizsargjoslu likuma 18.pants „Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm” nosaka, ka 

šādas aizsargjoslas tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju 

un drošību. Latvijas Republikas 2003.gada 11.decembra „Meliorācijas likuma” IV nodaĜa ir 

teikts, ka: 

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 

ekspluatāciju un uzturēšanu šim nolūkam paredzēto budžeta līdzekĜu 

ietvaros nodrošina Dienests. 

20.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgā pašvaldība. 

21.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. 

22.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina 

attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 

Par meliorācijas darbu finansēšanu V nodaĜā teikts, ka 

24.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 

būvniecību, ieskaitot rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un 

uzturēšanu, finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta 

līdzekĜiem. 

25.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu 

finansē pašvaldība. 

26.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un 

uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši 

noteiktai maksai. 

(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un 

uzturēšanas izmaksas aprēėina, to sadales un norēėinu kārtību nosaka 

Ministru kabinets. 

27.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu 

finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. 

28.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un 

izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu 

valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam 

paredzētajiem valsts budžeta līdzekĜiem. 

13


Koplietošanas un viensaimniecības meliorācijas sistēmu būvju un ierīču kopšanas un 

remontdarbi jāveic zemes īpašniekiem vai lietotājiem. SaskaĦā ar Aiviekstes meliorācijas 

sistēmas valsts pārvaldes datiem teritorijas plānojuma paredzētajā termiĦā nav plānots veikt 

valsts meliorācijas sistēmu tīkla un būvju rekonstrukcijas vai renovācijas darbus. 

Plānojuma paredzētajā termiĦā meliorācijas sistēmas tīkla un būvju uzturēšanas darbus būs 

nepieciešams veikt pašvaldībai un īpašniekam. Nepieciešams izstrādāt kartību, kā panākt 

privāto zemes īpašnieku reālu atbildību par koplietošanas meliorācijas sistēmas būvju 

uzturēšanu tehniskajā kārtībā. 

Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras novērojumu stacija Lubānas pilsētas 

teritorijā veic ūdens līmeĦa novērojumus Lubānas stacijā sākot no 1936. gada. Maksimālā 

ūdens līmeĦa atzīmes tika iegūtas teorētiskajos aprēėinos, lietojot iepriekš minētās novērojumu 

stacijas datus. 

Pilsētas teritorijā Aiviekstes upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās no 

94,22 m Baltijas jūras sistēmā (BS) ZA robežās, līdz 93,72 m BS DR robežās. Maksimālais 

ūdens līmenis tika novērots 1956. gada 8. maijā un sasniedza pilsētas ZA robežās 94,39 m 

BS, DR robežās - 93,89 m BS 5 . LVĂMA aprēėinātā applūšanas zona attēlota Lubānas 

pilsētas kartē Nr.1. ESOŠA SITUĀCIJA un Nr.5. ATěAUTĀ UN PLĀNOTĀ 

TERITORIJAS IZMANTOŠANA AR AIZSARGJOSLĀM. 

Sakarā ar to, ka applūšanas zona aizsniedz dzīvojamās mājas, ražošanas un tehniskās būves 

trijās vietās pilsētas teritorijā (Sporta ielā pie Aiviekstes upes, Meirānu un Ozolu ielās 

iekĜaujot attīrīšanas ietaises, mājas Upes un Oskara Kalpaka ielās pie PatmaĜu grāvja), 

teritorijas plānojumā nepieciešams paredzēt pretplūdu pasākumus. Kopumā varam secināt, ka 

pilsētas teritorija Aiviekstes upes labajā krastā ir pieskaitāma pie nacionālās nozīmes 

paaugstināta riska teritorijām. 

5 

Skatīt pielikumu Nr.5. Latvijas Vides, Ăeoloăijas un Meteoroloăijas aăentūras vēstule no 15.02.2005. 

14


1.2.7. Lubānas pilsētas ăeoloăiskā uzbūve un zemes dzīĜu resursi 6 . 

LVĂMA pēc līguma nosacījumiem ar pašvaldību, izmantojot Ăeoloăijas fonda un arhīva 

materiālus, kā arī Datu bāzes “Būvmateriālu izejvielu atradnes” un “Urbumi” ir sagatavojusi 

informācijas paketi par Lubānas pilsētas hidroăeoloăiskajiem apstākĜiem, pazemes ūdens 

izmantošanu, ūdensapgādes urbumiem, pazemes un gruntsūdeĦu aizsargātību no iespējamā 

piesārĦojuma, kā arī par tuvākajām būvmateriālu izejvielu atradnēm. Informācijas pakete 

papildināta ar tabulām. Darbs galvenokārt balstīts uz pilsētas teritorijā dažādos laika periodos 

veiktajiem ăeoloăiskās kartēšanas un hidroăeoloăiskiem darbiem, kā arī apkopojošiem 

tematiskiem darbiem. Šo darbu pārskati glabājas un ir pieejami Latvijas Vides, ăeoloăijas un 

meteoroloăijas aăentūras Ăeoloăijas fondā, Rīgā, Eksporta ielā 5 

1.2.7.1. Būvmateriālu izejvielas. 

Lubānas pilsēta ir ievērojams būvmateriālu izejvielu, ko iegūst no zemes dzīlēm, patērētājs. 

Tie tiek izmantoti gan celtniecībā, gan ceĜu būvē, gan arī ielu uzturēšanai ziemā. Latvijas 

Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra, izvērtējot pieejamo informāciju “Derīgo 

izrakteĦu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūĦu) krājumu bilance par 2004. 

gadu” ir izveidojusi pilsētai tuvāko smilts - grants un smilts, kā arī dolomīta atradĦu, kurās 

notiek šo izejvielu ieguve, sarakstus, kurus piedāvājam 4. un 5. tabulā. 

Tabula Nr. 4 

Lubānai tuvākās smilts-grants un smilts atradnes, kurās 2004.gadā notika šo derīgo 

izrakteĦu ieguve 

Nr. 

p.k. 

Atradnes 

nosaukums 

Administratīvā 

piesaiste 

1. CeĜinieki Madonas raj., 

Lazdonas pag. 

2. KraukĜi Madonas raj., 

Cesvaines lauku 

terit. 

3. Līči 

Madonas raj., 

(Kalnieši) 

4. Mazie 

Silagusti 

ěaudonas pag. 

Gulbenes raj., 

Tirzas pag. 

5. SūĦi - 1983.g. Madonas raj., 

Bērzaunes pag. 

6. Zāăukalns Madonas raj., 

Dzelzavas pag. 

Izmantotājs 

VAS “Vidzemes 

ceĜi” filiāle Madonas 

10.CP 

VAS “Vidzemes 

ceĜi” filiāle Madonas 

10.CP 

ěaudonas pag. 

padome 

Tirzas pag. padome , 

VAS “Latvijas 

valsts meži” 

SIA “Bērzaunes 

komunālais 

uzĦēmums” 

Derīgais 

izraktenis 

smilts 

smilts-grants 

smilts 

smilts-grants 

smilts 

smilts-grants 

smilts 

smilts-grants 

smilts 

smilts-grants 

Krājumu atlikums 

2005.01.01., tūkst.m 3 

A N 

kategorija kategorija 

361,2 

504,1 

30,5 

293,7 

208,5 

128,3 

33,0 

12,9 

28,6 

137,1 

SIA “Dzelzava” smilts-grants 168,2 - 

- 

- 

- 

- 

- 

6 

Sīkāk skatīt LVĂMA pārskatu par Lubānas pilsētas hidroăeoloăiskiem apstākĜiem, pazemes ūdeĦiem un to 

aizsargātību”, Rīga 2006. 

16


Tabula Nr. 5 

Lubānai tuvākās dolomīta atradnes, kurās 2004.gadā notika šī derīgā izrakteĦa ieguve 

Nr. 

p.k. 

Atradnes 

nosaukums 

1. Aiviekste – kreisais 

krasts 

(Valsts nozīmes 

atradne) 

Administratīvā 

piesaiste 

Jēkabpils raj., 

Krustpils, Variešu 

pag. 

2. Pērtnieki – 1953.g. Rēzeknes raj., 

Sakstagala pag. 

Izmantotājs 

SIA “PĜaviĦu 

DM” 

Derīgais 

izraktenis 

Krājumu atlikums 

2005.01.01., tūkst.m 3 

A N 

kategorija kategorija 

dolomīts 10908 75229 

SIA “Vlakon” dolomīts 1249 679 

1.2.7.2. Pilsētas hidroăeoloăiskie apstākĜi, pazemes ūdeĦu resursi un to aizsargātība. 

Lubānas pilsētas teritorija ietilpst Baltijas artēziskā baseina centrālās daĜas austrumos, kur 

kopējais nogulumiežu biezums sasniedz ap 850 – 1110 m. Šajā baseina daĜā raksturīgs izturēts 

ăeoloăiskais griezums: nogulumieži ieguĜ monoklināli ar nelielu kritumu dienvidrietumu 

virzienā. Pēc sastāva viendabīgie, ūdeni saturošie, slāĦi veido ūdens horizontus. Blakus 

ieguĜošos un hidrauliski saistītos ūdens horizontus apvieno ūdens horizontu kompleksos. Tos 

atdala ūdeni vāji caurlaidīgi slāĦi (sprostslāĦi). 

Pēc ūdens apmaiĦas intensitātes un tā ėīmiskā sastāva Baltijas artēziskā baseina griezumā 

izdala trīs, praktiski izolētas, hidroăeoloăiskas zonas: aktīvās ūdens apmaiĦas jeb saldūdeĦu, 

palēninātas ūdens apmaiĦas, jeb sāĜūdeĦu un stagnanto (Ĝoti apgrūtināto) ūdens apmaiĦas 

zonu. Par robežu starp tām visā Latvijā tiek pieĦemti divi galvenie ūdens sprostslāĦi: 

vidusdevona Narvas svīta un ordovika – silūra slāĦkopa. Ūdens pārtece starp šīm zonām 

iespējama nelielos apjomos tikai plaisu un lūzumu zonās. 

Nozīmīgākā pilsētai ir aktīvas ūdens apmaiĦas (saldūdeĦu) zona, kas aptver kvartāra un 

pirmskvartāra ūdens horizontus līdz pirmajam reăionālajam sprostslānim – Narvas svītai. 

Pilsētas teritorijā saldūdeĦu zonas biezums mainās 335 - 340 m robežās. DziĜākos slāĦos 

sastopami mineralizēti pazemes ūdeĦi. 

Kvartāra nogulumi, pārsvarā morēnas smilšmāli un mālsmilts ar atsevišėiem smilšu 

starpslāĦiem, kas nav izturēti ne griezumā, ne plānā, izplatīti visā pilsētas teritorijā un to 

biezums mainās no 10 līdz 25 m. Ūdens daudzums šajos nogulumos ir neliels un tas var 

nodrošināt tikai individuāla patērētāja vajadzības, piedevām horizonti ir slikti aizsargāti no 

virszemes piesārĦojuma. 

Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras datu bāzē „Urbumi” nav ziĦu par 

ūdensapgādes urbumiem Lubānas pilsētā, kuru filtri būtu ierīkoti kvartāra ūdens horizontā 

(skat. 6.tabulu). Pilsētas teritorijā zemkvartāra virsā ieguĜ augšdevona Katlešu (D3kt) vai 

Daugavas (D 3 dg) svītu ieži. 

Praktiski visas pilsētas teritorijā zem kvartāra nogulumiem atsedzas Katlešu svītas nogulumi, 

kurus veido ūdensnecaurlaidīgu mālu vai aleirolītu mija ar ūdeni saturošiem 

smalkgraudainiem smilšakmeĦiem un plasainiem dolomītiem. Nogulumu virsma ieguĜ 10 līdz 

22 m dziĜumā un to biezums sasniedz līdz 15 - 16 m (pašā pilsētas dienvidu malā - šie 

nogulumi nav konstatēti). Ūdens daudzums šajos nogulumos ir mazs un ūdensapgādē to 

17


neizmanto. 

PĜaviĦu - Daugavas ūdens komplekss - ieguĜ zem kvartāra vai Katlešu svītas nogulumiem 24 

līdz 31 m dziĜumā un pilsētā ir galvenais dzeramā ūdens avots. Pilsētas teritorijā augšdevona 

Daugavas, Salaspils un PĜaviĦu svītu kopējais biezums ir 65 - 70 m. To griezumā dominē 

dolomīti un dolomītmerăeĜi ar māla starpkārtām. Ekspluatācijas urbumi pazemes ūdens 

ieguvei ierīkoti gan visā kompleksā, gan arī kompleksa atsevišėos ūdens horizontos. 

Kompleksa ūdeĦi ir spiedienūdeĦi 7 . Urbumos statiskie ūdens līmeĦi svārstās no 4 m zem 

zemes, līdz 4 m virs zemes. Ūdens daudzums atsevišėos slāĦos ir aptuveni vienāds, bet 

Salaspils svitā – mazāks, jo tā satur daudz mālainu starpslāĦu. Ūdensapgādes urbumu, kas 

ierīkoti uz šo kompleksu, debiti mainās no 3 līdz 10 l/sek., īpatnējie debiti svārstās 0.3 - 3 

l/sek. robežās. Kompleksā sastopamie saldūdeĦi pieder hidrokarbonātu kalcija - magnija vai 

magnija - kalcija tipam ar mineralizāciju 0.3 – 0.4 g/l. To kopējā cietība ir 5 - 6mekv/l un 

dzelzs saturs mainās no 0.2 līdz 2 mg/l. Atsevišėos urbumos novērojama ūdens kvalitātes 

pasliktināšanās ko izsauc sulfātu satura pieaugums no 127 līdz 263 mg/l (mineralizācija 

palielinās līdz 0.6 – 0.8 g/l, bet kopēja cietība līdz 12.7 mekv/l). Šādas ūdens ėīmiskā sastāva 

izmaiĦas var izraisīt ăipša starpslāĦi kompleksa nogulumos. 

Pēc Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā esošajām ziĦām 4 ekspluatācijas 

urbumi ierīkoti uz šo kompleksu. DziĜāk griezumā ieguĜ Amatas, Gaujas, Burtnieku un 

Arukilas svītas smilšakmeĦi ar aleirolītu un mālu starpslāĦiem. Šo nogulumu virsma ieguĜ 96 

- 97 m dziĜumā un to kopējais biezums ir ap 220 - 225 m. Šie četri ūdensnesošie horizonti 

savā starpā vairāk vai mazāk hidrauliski ir saistīti. Arukilas - Amatas ūdens kompleksa 

statiskie līmeĦi paceĜas 5 - 9 m virs zemes virsas. Urbumu debiti ir 8 – 12 l/sek., īpatnējie 

debiti – 1 – 1.5 l/sek. 

Augšējam – Amatas (D 3 am) horizontam nav pastāvīgas nozīmes ūdensapgādē urbumu 

smilšošanās dēĜ, bet Gaujas (D 3 gj) horizonts jāizvēlas kā perspektīvākais ekspluatējamais 

ūdens horizonts Lubānā (kas tiek ekspluatēts arī tagad). Horizonts ieguĜ 130 – 155 m dziĜumā 

no zemes virsmas un tajā dominē hidrogēnkarbonātu kalcija vai kalcija - magnija saldūdeĦi ar 

mineralizāciju 0.3 g/l, kopējo cietību 5 – 5.5 mekv/l un dzelzs saturu līdz 1.3 mg/l. Pēc 

atdzelžošanas no šī horizonta iegūstamo pazemes ūdeĦu kvalitāte atbilst likumdošanā 

noteiktajām dzeramā ūdens nekaitīguma normām. 

Pašlaik pilsētas ūdensapgādē divi urbumi izmanto Gaujas horizontu, bet pārējie ekspluatācijas 

urbumi ierīkoti uz PĜaviĦu - Daugavas ūdens horizontu kompleksu. DziĜāk iegulošos 

vidusdevona Burtnieku vai Arukilas ūdens horizontu izmantošana nebūtu ekonomiski 

lietderīga, kā arī pazemes ūdeĦu kvalitāte tajos, visticamāk, būs sliktāka kā Gaujas ūdens 

horizontā. Pašlaik pēc Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā esošajām ziĦām 

Lubānas pilsētas teritorijā ierīkoti 6 ūdensapgādes urbumi. To dziĜums mainās no 35 līdz 180 

m. Visu urbumu raksturojums dots 6. tabulā. 

Pilsētas teritorijā artēziskie ūdeĦi kopumā ir Ĝoti labi aizsargāti no virszemes piesārĦojuma 

iekĜūšanas. Nozīmīgāko (Gaujas) ūdens horizontu visā pilsētas teritorijā klāj vairāki ūdeni vāji 

caurlaidīgu nogulumu (morēnas smilšmāls, augšdevona Katlešu svītas māli un aleirolīti, u.c.) 

slāĦi, kuru kopējais biezums pārsniedz 35 m. 2005. gadā apsekojot ekspluatācijas urbumus 

Lubānas pilsētas teritorijā (SIA „Geo Consultants”) tika atrasti 4 urbumi un novērtēts to 

stāvoklis: 2 - darbojās, 2 – jātamponē. Vēl par diviem – nekas nav zināms, jo tos neizdevās 

atrast. 

7 

Atsedzot šādu ūdens slāni, ūdens līmenis ir augstāks par slāĦa virsmu. 

18


Veicot teritorijas attīstības plānošanu, liela uzmanība jāpievērš ūdensapgādes risinājumam 

attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Neizmantoti un neapsaimniekoti ūdens apgādes urbumi 

ir viens no potenciāli visbīstamākajiem pazemes ūdens piesārĦošanas avotiem. Izlemjot 

turpmāko katra konkrētā ūdensapgādes urbuma apsaimniekošanas kārtību, jāĦem vērā: 

urbuma turpmākās izmantošanas perspektīva; 

urbuma tehniskais stāvoklis; 

urbuma atveres un stingra režīma aizsargjoslas sanitārais stāvoklis. 

ĥemot vērā to, ka Civillikumā un likumā “Par zemes dzīlēm” noteikts – pazemes ūdens 

pieder zemes īpašniekam, galīgo lēmumu par ūdens ieguves turpmāko perspektīvu un tātad arī 

urbumu likvidāciju, jāpieĦem zemes īpašniekam, kura īpašumā ūdens apgādes urbums 

atrodas. 

ĥemot vērā iepriekš piedāvātos kritērijus, ūdensapgādes urbumus var sadalīt divās grupās: 

1. urbumi, kurus iespējams izmantot nākotnē; 

2. urbumi, kuru izmantošana (dažādu iemeslu dēĜ) nav iespējama. 

Urbumiem, kurus izmanto un iespējams izmantot nākotnē, nepieciešams: 

a) sakārtot stingrā režīma aizsargjoslu; 

b) nodrošināt urbuma atveres hermetizāciju; 

c) novērst urbuma un stingra režīma aizsargjoslas teritorijas applūšanas vai piegružošanas 

iespēju; 

d) nodrošināt urbuma aizsardzību no tā fiziskas bojāšanas. 

Pirms urbumu izmantošanas atsākšanas vēlams veikt tā tehniskā stāvokĜa pārbaudi un ūdens 

atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noĦemšanu tā kvalitātes pārbaudei. 

Lai likumdošanas aktos noteiktā kārtībā veiktu pazemes ūdens ieguvi: 

katram ūdens apgādes urbumam jābūt Urbuma pasei; 

ja ieguves apjoms pārsniedz 10 m 3 /dnn., nepieciešams saĦemt ūdens lietošanas atĜauju 

Reăionālajā vides pārvaldē; 

ja pazemes ūdeĦus izmanto centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai vai fasēšanai un 

tirgošanai cilvēku patēriĦam, nepieciešams veikt hidroăeoloăiskās izpētes darbus, lai 

aprēėinātu pazemes ūdens krājumus, noteiktu bakterioloăisko un ėīmisko aizsargjoslu un 

akceptētu tos Pazemes ūdens krājumu akceptācijas komisijā, kā arī saĦemt Latvijas 

Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā pazemes ūdens atradnes pasi un zemes 

dzīĜu izmantošanas licenci. 

Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēĜ nav iespējama, nepieciešams 

likvidēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt 

uzĦēmējsabiedrība, kurai ir Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūra izsniegta 

licence šāda veida darbu veikšanai. 

19


Tabula Nr. 6 

Lubānas pilsētas teritorijā ierīkoto ūdensapgādes urbumu raksturojums 8 

Nr. 

Adrese 

Koordinātas, km LKS92 

LVĂMA 

DB Nr. X Y 

Urbuma 

atveres 

absolūtais 

augstums, 

m 

Urbšanas 

dziĜums, 

m 

Urbšanas 

gads 

Filtra intervāls, m 

Ūdens 

horizonts no līdz 

Statiskais 

līmenis, m 

no zemes 

virsmas* 

Sūknēšanas 

debits, l/s 

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 

1. Lubāna, Jaunā ielā 34, SIA 

"Lubānas KP" 

2. Lubāna, Ozolu iela 1, SIA 

„Lubānas KP" 

3. Lubāna, Rugāju ielā 6, SIA 

"Pīlādzītes" 

4. Lubāna, Jaunā ielā 34, SIA 

„Lubānas KP" (2005.g. 

urbums nav atrasts) 

5. Lubāna, Mācītājmuižas ielā, 

bez saimnieka 

6. Lubāna, Stacijas ielā 7, LKS 

Lubāna 94 (2005.g.urbums 

nav atrasts) 

Urbuma 

tagadējais 

statuss 

6980 6309191,3 665779 95,7 180 1985 D 3 gj 138 178 -5,5 7,6 darbojošs 

7052 6310346 665180,4 94,7 171 1964 D 3 gj 140 165 -8 12 darbojošs 

7416 6310425,1 665302,2 94,8 35 1936 D 3 dg 28 35 4 0,5 darbojošs 

23235 6309180 665781 95 98 1961 D 3 pl 72 98 0,6 7,5 nav atrasts 

23237 6310107,7 666378,8 94,5 39 1966 D 3 dg 37 39 1,7 3 jātamponē 

23238 6310118 664994 94,5 42,5 1955 D 3 dg 30,8 40 -3,65 10 nav 

zināms 

8 

LVĂMA dati no „Īss pārskats par Lubānas pilsētas hidroăeoloăiskiem apstākĜiem, pazemes ūdeĦiem un to aizsargātību”, Rīga 2006. 

20


1.2.7.3. Mūsdienu ăeoloăiskie procesi. 

Pilsētas teritorijā ăeoloăiskie procesi galvenokārt saistīti ar ūdens darbību. Aiviekste ieleja 

drenē virszemes ūdeĦus un gruntsūdeĦus. Procesi, kas saistīti ar pašu upju ăeoloăisko 

darbību, norisinās upju ielejās. To darbība, galvenokārt, izpaužas krastu noārdīšanā. Erozijas 

procesi pastiprinās palu laikā un lietavu periodā paaugstinoties ūdens līmenim upē un 

palielinoties straumes ātrumam. Ūdens plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upes līkumos. 

Pavasaru palos daudzviet paliene pārplūst. 

Pārpurvošanās procesi vērojami reljefa pazeminājumos, kur zemes virspusē atsedzas ūdeni 

vāji caurlaidīgi nogulumi. Šajos iecirkĦos ūdens notece ir apgrūtināta. Tāpat ir apgrūtināta 

ūdens infiltrācija. Jāatzīmē, ka pārpurvošanās procesi noris Ĝoti lēnām – aptuvenais kūdras 

uzkrāšanās temps purvos ir 1 mm/gadā. 

1.2.8. Potenciāli piesārĦotas teritorijas. 

Potenciāli piesārĦotās teritorijas ir tās, kuras šobrīd nav piesārĦotas, bet to saimnieciskās 

darbības rezultātā pastāv piesārĦojuma risks. 

SaskaĦā ar LVĂMA piesārĦoto un potenciāli piesārĦoto vietu reăistru datiem par 

piesārĦotām un potenciāli piesārĦotām vietām, Lubānas pilsētas teritorijā atrodas 1 potenciāli 

piesārĦota teritorijā atkritumu izgāztuve „Zaėu vecaine” 9 (2008. gadā rekultivēta). 

SaskaĦā ar novada domes datiem pie potenciāli piesārĦotām vietām vel pieskaitāmas 7 

teritorijas 10 . Potenciāli piesārĦoto teritoriju izvietojumu skatīt plānojuma 1.kartē „Lubānas 

pilsētas pašreizējā teritorijas izmantošana” un 5. kartē „AtĜautā un plānotā teritorijas 

izmantošana ar aizsargjoslām”. 

9 

10 

Skatīt tabulu Nr.7 Lubānas pilsētas potenciāli piesārĦoto teritoriju saraksts pozīcija Nr.1. 

Skatīt tabulu Nr.7 Lubānas pilsētas potenciāli piesārĦoto teritoriju saraksts pozīcijas Nr.2-8. 

21


# Reă. numurs 

Kadastra. 

numurs 

Kategorija 

(informācijas 

avots) 

1. 70135/3041 70130040118 2. Potenciāli 

piesārĦota vieta 

(LVĂMA) 

2. 70130040118 2. Potenciāli 


(Dome) 

3. 70130020097 2. Potenciāli 


(Dome) 

4. 70130050086 2. Potenciāli 


(Dome) 

5. 70130050053, 

70130050010, 

70130050014, 

70130050054, 

70130050098 

6. 70130050104, 

70130050012, 

2. Potenciāli 


(Dome) 

2. Potenciāli 


(Dome) 

70130050055 

7. 70130050082 2. Potenciāli 


(Dome) 

8. 70130050041 2. Potenciāli 


(Dome) 

Nosaukums 

SIA „Lubānas KP” 

Atkritumu izgāztuve 

„Zaėu vecaine” 


Atkritumu izgāztuve 

„Zaėu vecaine” 


esošā notekūdeĦu 

sūkĦu stacija 


esošā notekūdeĦu 

attīrīšanas iekārtas 

SIA „Tehnoserviss” 

esošais kokapstrādes 

uzĦēmums. 

SIA „Pats - 4” esošais 

kokapstrādes 

uzĦēmums. 

SIA „OS īpašums” 

esošā degvielas 

uzpildes stacija. 

SIA „Holzwerke 

Lubāna” esošais 

kokapstrādes 

uzĦēmums. 

Izveidošanas 

gads 

Platība 

(m 2 ) 

Tabula Nr. 7 

Lubānas pilsētas potenciāli piesārĦoto teritoriju saraksts 

Atkritumu 

apjoms 

(m 3 ) 

NACE 

kods 

PiesārĦojuma veids 

Komentāri 

1978. 13987 33 046 9000 Sadzīves atkritumi Esoša, reăistrēta 

sadzīves atkritumu 

izgāztuve. 

1978. 13987 Nav datu 9000 Sadzīves atkritumi Esoša, sniega 

uzglabāšanas lauks. 

Ielu kaisīšanai 

netiek izmantots 

1970 2513 Nav datu Komunālo sadzīves 

notekūdeĦu 

(kanalizācijas) 

pārsūknēšana 

1970 8600 241t. Komunālie sadzīves 

notekūdeĦi 

(kanalizācija), dabiski 

mitras dūĦas. 

1994 28302 Nav datu Koksnes pārstrādes 

atliekas 


atliekas 

sāls maisījums. 

NotekūdeĦu 

pārsūknēšana uz 

attīrīšanas iekārtam. 

NotekūdeĦu 

attīrīšanas iekārtu, 

dūĦu uzglabāšanas 

dīėi. 

Kokmateriālu 

uzglabāšana, 

pārstrāde. 

Kokmateriālu 


pārstrāde. 

1988 1105 Nav datu Naftas produkti Naftas produktu 

uzglabāšana. 


atliekas 

Kokmateriālu 


pārstrāde. 

22


1.3 Apdzīvojuma struktūra. 

Lubāna pilsēta ir vēsturiski veidojusies apdzīvota vieta uz muižas teritorijas un apbūves 

pamata ar atbilstošu labiekārtojumu un sociālo pakalpojumu spektru. Neskatoties uz padomju 

laika saimniekošanas veidu, tā tomēr saglabājusi pilnībā savu vēsturisko vidi un telpisko 

struktūru. Lubāna pirmoreiz minēta 13. gadsimtā. Ciems pie muižas sāka veidoties 19. gadsimta 

otrajā pusē. 1958. gadā Lubāna ieguva pilsētciemata tiesības. Parka iela ir bijušais Lubānas 

muižas galvenais ceĜš. Pilsētā ir labi izveidota infrastruktūra: autoceĜi, iedzīvotāju ērtībai ir 

bērnudārzs, vidusskola, mākslas skola, bibliotēka, kultūras nams, klubs, pasts, divas baznīcas, 

estrāde, veikali, kafejnīcas un bāri, frizētavas, veselības un sociālas aprūpes centrs, aptiekas, 

auto servisi un degvielas uzpildes stacija. Pie pilsētas pieved valsts 1.šėiras autoceĜi P 82 

(Jaunkalsnava - Lubāna), P 83 (Lubāna - Dzelzava) un 2.šėiras ceĜš V842 Lubāna – 

Upatnieki. Pilsētas platība 4,39km 2 . Iedzīvotāji 1936 (2006. g.). 

Kopumā apdzīvojuma struktūra pilsētā telpiski veidojusies pēc 3 galvenajiem nosacījumiem: 

dabas veidojumi (Aiviekstes krasti), vēsturiski apdzīvoto vietu teritorijas (muižas), ceĜu 

struktūra. 

− Pilsētas dabu veidojošie faktori - Aiviekstes upe, kura teritoriju sadala divās daĜās; 

slapju mežu teritorija, applūstošas pĜavas un Aiviekste upes krastu augstums, kuri 

nosaka apdzīvojumu teritorijas robežas. 

− Vēsturiski minētām divām daĜām pamatā bijis muižas izvietojums: kungu un mācītāju. 

Pilsētas struktūru akcentē centra dominante – luterāĦu baznīca, veidojot pilsētu tēlu. 

DzelzceĜa stacijas izbūve noteica ražošanas zonas izveidi Aiviekstes labajā krastā. 

Ražošanas teritorijas tuvumā uzbūvētas daudzstāvu mājas. Tādējādi sadalot pilsētu: 

labā krasta teritorijā – ražošana un daudzstāvu teritorija ar galvenajām transporta 

plūsmām; kreisā krasta teritorija ar administratīvo, garīgo, izglītības centru un 

savrupmāju apbūvi. Labā krasta teritorijā iespējams attīstīt ražošanas zonu dzelzceĜa 

teritorijas vietā. Plānojumā nepieciešams paredzēt pilsētbūvnieciskā tēla saglabāšanu, 

nosakot vēsturiskā centra robežas atbilstoši lietošanas veidiem un apbūves principiem. 

Kopumā nepieciešams izstrādāt priekšlikumus pilsētas teritorijas sakārtošanai un 

turpmākai attīstībai. 

− Starp šiem centriem veidojas ceĜu struktūra, kuru nostiprina tilta izbūve, veidojot 

pilsētas galveno satiksmes „mugurkaulu”. Acīmredzot ar pilsētas perspektīvo attīstību 

šis satiksmes „mugurkauls” būs pārslogots un veidos potenciāli bīstamu situāciju tilta 

zonā. Nepieciešams plānojumā izvērtēt un paredzēt transporta novirzīšanu iespēju no 

pilsēta centra. 

Neapgūtas teritorijas pilsētas centrā saglabājušās kvartālu iekšienē. DaudzdzīvokĜu apbūves 

rajoni ir nodrošināti ar centralizētām inženierkomunikācijām. Individuālās apbūves ar 

centralizētām inženierkomunikācijām nodrošinātas nepilnā apjomā. Pilsētai ir lielas 

perspektīvas attīsties dienvidu virzienā. Pilsētas teritoriju raksturo ainaviskā pievilcība: 

pauguraina ainava centrā, koncentrēta vēsturiskā apbūve, upju ainava, ceĜu struktūra, ozolu 

alejas. Teritorija ir labi pieejama autotransporta īpašniekiem un sabiedriskajam transportam. 

Lubāna pilsētā ir izveidojusies sabiedriskā centra zona ar potenciālām zaĜajām zonām, kuras ir 

iespējams izmantot bērnu laukumiem, sporta un kultūras pasākumiem un sabiedriskajai 

23


atpūtai. Vēsturiskajā Lubānas muižas un mācītāju muižas teritorijā izvietotas dzīvojamās 

mājas un ražošanas objekti. Teritorija gar Aiviekstes upi nav pietekoši labiekārtota. 

Iedzīvotājiem nav teritorijas atpūtai, izĦemot nelielu parku ap estrādi. 

Vidzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojumā 2007.-2027. Lubānas pilsēta iekĜauta 

3.līmenī apdzīvojuma struktūrā, kā novada nozīmes centrs. Lubānas pilsēta atbilst 

izvirzītajam apdzīvojuma centru iedalījuma veidošanas kritērijiem. 

1.4. Pilsēta infrastruktūra. 

1.4.1. CeĜi, satiksme. 

Kopumā pilsētā autoceĜu tīkls ir labi attīstīts 11 . Kopējais ielu garums Lubānas pilsētas 

teritorijā ir 20,0 km, tajā skaita ar asfaltbetona segumu 11,0 km, ar grants segumu 9,0 km, 

kopējais ceĜu blīvums – 4,65 km/km 2 . 

Sakara ar to, ka pilsētas teritorija atrodas valsts nozīmes ceĜu galā, pilsētu apkalpo dažādu 

rajonu autobusu maršruti. Rajona maršrutus nodrošina Madonas transporta uzĦēmums SIA 

“Madonas CB”. Papildus sabiedriskā transporta maršrutiem pašvaldība ar mikroautobusu 

nodrošina skolēnu pārvadāšanu. Autobusu pieturas ir izvietotas atbilstoši apdzīvojumam un 

daĜēji apmierina iedzīvotāju vajadzības. Nākotnē varētu palielināt autobusu pieturu skaitu. 

Valsts 1.šėiras autoceĜi – P82, P83 nodrošina tranzīta satiksmi, ērtu satiksmes iespēju ar 

Madonas pilsētu. Iedzīvotājus apmierina satiksme ar Rīgu, Gulbeni un Balviem. 

Nepieciešams uzlabot satiksmi ar Rēzekni. Piebraukšana atsevišėiem sabiedriskas nozīmes 

objektiem nodrošināta pilnīgi. Pilsētā nepieciešams sakārtot satiksmi, paredzot: apvedceĜu 

labā krasta pilsētas teritorijai, perspektīvās ceĜu trases jaunajām apbūves teritorijām. Pilsētas 

teritorijā nav attīstīts veloceliĦu tīkls. VeloceliĦu maršrutus pēc iespējas nepieciešams atdalīt 

no autoceĜiem. Perspektīvā nepieciešams paredzēt veloceliĦu tīklu attīstību. CeĜu 

modernizācijas laikā nepieciešams paredzēt pasākumus ozolu aleju saglabāšanai. 

SaskaĦā ar Madonas rajona teritorijas plānojumu perspektīvā vietējo pašvaldību centru 

savienojumiem ir paredzēts asfaltbetona segums. Lubānas pilsētas gadījumā plānots noasfaltēt 

ceĜu P83 un ceĜu Lubāna – Degumnieki 12 . Papildus tam paredzēts rekonstruēt 2.šėiras ceĜu 

V842 Lubāna – Upatnieki no Lubānas pilsētas līdz rajona robežai. Kopumā tas palielinās 

Lubānas pilsētas nozīmi un pievilcību sociālā un uzĦēmējdarbības jomā. Ir sagaidāma tranzīta 

plūsmas palielināšanās, kas savukārt izraisa prasības pakalpojumu sfērai un infrastruktūrai 

kopumā. 

1.4.2. Inženierkomunikācijas. 

NodaĜas materiālus skatīt plānā Nr.3 Lubānas pilsētas INŽENIEROMUNIKĀCIJAS 

SHĒMA. M 1:2 000. 

1.4.2.1. Ūdens apgāde 

Pēc Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā pieejamajām ziĦām pašlaik 

Lubānas pilsētas teritorijā visi ekspluatācijas urbumi ierīkoti uz PĜaviĦu - Daugavas ūdens 

horizontiem. Urbumu raksturojums dots 6.tabulā. No 1936. līdz 1985. gadam Lubānas pilsētas 

11 

12 

Skatīt plānus Nr.1 Pašreizējā teritorijas izmantošana. 

Skatīt Madonas rajona teritorijas plānojuma karte „Madonas rajona plānotā transporta infrastruktūra”. 

24


teritorijā ierīkoti 6 ūdensapgādes urbumi. To dziĜums mainās no 35 līdz 180 m. Pēc 

apsekošanas datiem pilsētas teritorijā 3 urbumi darbojas, vienu nepieciešams tamponēt, bet 

par diviem - nav ziĦu. 

Arī turpmāk pilsētā ūdensapgādei var rekomendēt izmantot PĜaviĦu - Daugavas ūdens 

horizontu kompleksu. Kompleksā sastopamie saldūdeĦi pieder hidrokarbonātu kalcija - 

magnija vai magnija - kalcija tipam ar mineralizāciju 0.3 – 0.4 g/l. To kopējā cietība ir 5 - 

6mekv/l un dzelzs saturs mainās no 0.2 līdz 2 mg/l. 

Lubānas pilsētas artēziskie urbumi atrodas pilsētas centrālajā daĜā, sabiedriskajā zonā 13 , 

vienstāvu un daudzstāvu apbūves teritorijā. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtas atrodas pilsētas 

DR malā. Iekārtas neatrodas aizsargjoslā. SIA „Lubānas KP” nodrošina Lubānas pilsētas 

iedzīvotājus un infrastruktūras objektus ar nepieciešamo dzeramo ūdeni, kā arī notekūdeĦu 

attīrīšanu. 

Lubānas pilsētas ūdensapgāde tiek nodrošināta no artēziskā urbuma AA1 Jaunā ielā 34 

(Latvijas Vides aăentūras klasifikatora Nr. P600209). Ūdens tiek padots ūdenstornī, kura 

ietilpība ir 115 m 3 . Ūdenstornis nodots ekspluatācijā 1968.gada. Artēziskā aka AA1 Lubānas 

ielā -17 (P600209) nodota ekspluatācijā 1986. gada. Kopējais ūdens patēriĦš 2003.gadā 

sasniedza -240 m 3 diennaktī jeb 87 430 m 3 gadā. Centralizētajam ūdensvadam piesaistīti 

aptuveni -1950 cilvēki. Artēziskais urbums Ozolu ielā 1 atrodas rezervē. 

Centralizētais ūdensvads ekspluatācijā nodots laika posmā no 1969. līdz 1972. gadam. 

Ūdensvada kopgarums sastāda 13,6393 km. No tiem čuguna caurules 6,377 km ar diametru 

50, 100 un 150 mm; tērauda caurules- 0,722 km ar diametru 25, 32 un 50 mm; polietilēna 

caurules- 3,953 km ar diametru 32, 40 un 50 mm; dzelzsbetona caurules 0,511 km ar 

diametru 100 mm; polivinilhlorīda caurules 1,960 km ar diametru 110 mm un cinkotas 

caurules 0,117 km ar diametru 32 un 50 mm. Ugunsdzēsības hidranti 36 gab., māju 

pievadi 286 gab.un 153 skatakas. Divas reizes gadā notiek ūdensvadu un ūdenstorĦa 

skalošana un dezinfekcija. Katrā reizē tiek izlietoti 15-20 kg kalcija hipohlorīda. 

Sakara ar „Ūdenssaimniecības attīstības Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās II kārtas ” 

projektu pilsētas ūdensapgādes rekonstrukciju plānots pabeigt 2008.gada beigās. 

Plānojumā atspoguĜota sekojoša nodaĜas informācija: 

• esošas, rekonstruējamas un perspektīvas ūdensvadiem; 

• ūdensapgādes urbumiem, tā Nr. datu bāzē un statusu; 

• jaunās AS, rezervuāra un artēziskās akas izbūves vieta; 

• centralizētai ūdensapgādes sistēmai pieslēgtās un plānotās pieslēguma teritorijas. 

1.4.2.2. Kanalizācija. 

Lubānas pilsētā ir notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas BĪO- 400 (Latvijas Vides aăentūras 

klasifikatora identifikācijas numurs A600140) ar izplūdi Aiviekstes upē. Iekārtas nodotas 

ekspluatācijā 1978. gadā, atrodas Meirānu ielā 11, Lubānā. 1998. gadā veikta sūkĦu staciju 

un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Projektētā jauda 400 m 3 /diennaktī. BIO-400 

raksturojošie parametri: sūkĦu stacija, spiediena dzēšanas aka, cieto daĜiĦu uztvērējs - 

pakāpjveida rotējošs siets, smilšėērājs, aerotenka, darba tilpums 400 m 3 , 2 otrreizējie 

nostādinātāji ar darba tilpumu 70 m 3 , gaisa pūtējs BUSH WN-80 AO ar ražību 115 

13 

Skatīt plānu Nr.3 Lubānas pilsētas Inženierkomunikācijas shēma. M 1:2 000. 

25


m 3 /stundā, elektromotors MARELLI MOTORI 3-MA 132 MA 4, dūĦu nostādinātājs, dūĦu 

kompostēšanas lauks. NotekūdeĦu attīrīšanas iekārtas nodrošina Lubānas pilsētas 

daudzdzīvokĜu māju, individuālo māju un skolas, bērnudārza un citu infrastruktūras objektu 

notekūdeĦu attīrīšanu. No lielākajiem ražošanas uzĦēmumiem centralizētajai kanalizācijas 

sistēmai pieslēgts tikai LKS „Lubāna-94”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības darbu 

pakalpojumu sniegšanu. Centralizētajai kanalizācijas sistēmai piesaistīti apm. 950 cilvēki. 

Kanalizācijas ūdeĦi pa cauruĜvadiem no ēkām saplūst kolektorā, tad nonāk attīrīšanas iekārtās 

un tālāk Aiviekstes upē 14 . Kopējais notekūdeĦu daudzums 2003. gadā sastādīja -170 m 3 

diennaktī jeb 61 752 m 3 gadā. Attīrīšanas iekārtām ir 24 stundu nepārtraukts darba režīms. 

Lietus ūdeĦi, sniega un ledus kušanas ūdeĦi tiek savākti un novadīti lietus un drenāžas 

kanalizācijas sistēmā, no kurienes tālāk novadīti uz centralizēto kanalizācijas tīklu. Lietus 

kanalizācijas kopgarums 0,950 km. 

NotekūdeĦu bioloăisku attīrīšanu nodrošina aktīvo dūĦu biocenoze. Gadā no aerotenkiem tiek 

atsūknēts ~ 168 t dabiski mitru aktīvo dūĦu. No attīrīšanas iekārtām dūĦas tiek savāktas un 

uzglabātas dūĦu laukos 3-5 gadus, lai tās nostāvas un tur sadalās. Pēc tam tās tiek izlietotas kā 

mēslojums augšĦu kvalitātes uzlabošanai. DūĦu uzglabāšanai plānots izmantot speciāli šim 

mērėiem ierīkoto laukumu pilsētas rekultivētajā izgāztuvē. 

Kanalizācijas sistēmas raksturojums: 

- kopējā kanalizācijas sistēma ar kanalizācijas tīklu kopgarumu 7,859 km. 

- Keramikas kolektori - caurules 1,359 km ar diametru 200, 250 un 300 mm, 

dzelzsbetona kolektori 0,415 km ar diametru 250 un 300 mm. 

- Ielu un pagalmu tīkli ar kopgarumu 4,833 km. 1,252 km spiedvadi ar diametru 150 

mm. 

Attīrīšanas iekārtu operators nodrošina privātmāju izsmeĜamo bedru (septiėu) un sauso 

tualešu izvešanu. Bedru saturs tiek izvests uz speciāli izbūvētu septiėi, kurā ir metāla siets 

nešėīstošo atkritumu aizvervēšanai. Pēc tam šėidrie asenizētie atkritumi nonāk sūknētavā un 

tālāk attīrīšanas iekārtās. 

Kanalizācijas sistēmas darbības rezultātā rodas organiskie un neorganiskie atkritumi. 

Neorganiskie atkritumi (iesaiĦojamais materiāls, plastmasa, lupatas u.c.) regulāri tiek izĦemti 

no tiem paredzētas kastes, kur tos novieto automātisks, rotējošs pakāpjveida siets. Atkritumi 

tiek uzglabāti konteinerā promvešanai uz sauso sadzīves atkritumu izgāztuvi. Organiskie 

atkritumi - dūĦas tiek uzglabātas atklātos dūĦu laukos 3-5 gadus. Pēc tam tiek izmantotas 

augsnes uzlabošanai. 

Plānojumā atspoguĜota sekojoša nodaĜas informācija: 

• esošās kanalizācijas spiedvads; 

• esošās un perspektīvās pašteces kanalizācijas vadi; 

• esošās un perspektīvās sūkĦu stacijas; 

• attīrīto notekūdeĦu izvades vietas; 

• centralizētai kanalizācijas notekūdeĦu savākšanas sistēmai pieslēgtās un plānotās 

pieslēguma teritorijas. 

14 


26


1.4.2.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma 

Izgāztuve „Zaėu vecaine” atrodas Madonas rajonā, Lubānā, kas ir aptuveni 42 km uz 

austrumiem no Madonas. Izgāztuve izvietota aptuveni 0,8 km uz dienvidrietumiem no pilsētas 

dzīvojamās daĜas. Aptuveni 0,3 km attālumā uz ziemeĜrietumiem no izgāztuves plūst tuvākā 

ūdenstilpe - Aiviekste. Izgāztuves teritorijas kopējā platība ir 1,6 ha. Apkārt izgāztuvei izrakts 

grāvis, dienvidrietumu daĜā uzbērts valnis. Iebraukšana izgāztuvē ir no ziemeĜiem, centrālā 

daĜā atkritumi tiek bērti, bet vēlāk tos pārstumj uz izgāztuves malām. Praktiski no gandrīz 

visām pusēm izgāztuvi ieskauj mežs, ziemeĜrietumu malā atrodas reljefa ieplaka, kura ir 

pārpurvojusies, ziemeĜos izgāztuvei pieguĜ pĜava. Kopējais noglabāto atkritumu daudzums no 

1978.gada ~ 33 046m 3 . 

No 2006.g. ar sauso sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Lubānas pilsētas un Indrānu pagasta 

teritorijā nodarbojas SIA „Alba” - iekraušana, pārvadāšana (uz izgāztuvi no klientiem), 

novietošana, apglabāšana. Lubāna tiek apkalpota visā tās teritorijā, Indrānu pagastā - 3 

sabiedriskie objekti. 

Emisiju ietekmi uz vidi - izgāztuves gruntsūdeĦu, zemes piesārĦojumu, iespējams kontrolēt ar 

2004. gadā izbūvētiem 3 jauniem gruntsūdeĦu novērošanas urbumiem. Pārbaude uz bīstamību 

netiek veikta, jo izgāztuvē netiek novietoti bīstamie atkritumi. 

Pēc Madonas RVP inspektoru izgāztuves apmeklējuma 2003. gada novembrī tika norādīts, ka 

izgāztuves atkritumu apglabāšanas resurss ir izsmelts un izgāztuve drīzumā būs jāslēdz, 

jārekultivē (pārklāt ar lietus ūdeĦus necaurlaidīgu slāni, apzaĜumot, novērot gruntsūdeĦus un 

tml. virkne pasākumu). 

1.4.2.4. Elektroapgāde 

Visa pilsētas teritorija ir nodrošināta ar elektroapgādi. Pilsētā elektroenerăijas piegādi 

nodrošina AS „Sadales tīkls” ZiemeĜaustrumu reăiona Madonas nodaĜas Lubānas iecirknis. 

Elektroenerăija tiek piegādāta pa 20kV elektrolīnijām un tīklu kabeĜiem. Aizsargjoslas gar 

elektriskajiem tīkliem veido zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo 

nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijām - apdzīvotās vietās 20 kV EPL - 2,5 metru attālumā 

no malējiem vadiem. No visām esošām elektrolīnijām mērītas tikai gaisa vadu elektrolīnijas. 

Sakarā ar to plānojumā aizsargjoslas ăenerētas tikai no mērītajām elektrolīnijām. 

Elektroenerăijas transformāciju un sadalījumu nodrošina apakšstacijas. Galvenie 

elektroenerăijas patērētāji ir uzĦēmumi, sabiedriskās iestādes un iedzīvotāji (individuālie 

patērētāji). Samazinoties ražošanai, pēdējo astoĦu gadu laikā ir izveidojusies situācija, ka 

uzstādītās elektroietaišu jaudas ir ar zināmu rezervi, kas Ĝauj tuvāko gadu laikā attīstīt 

ražošanu bez jaunu elektroiekārtu izbūves. 

Izstrādājot pilsētas atsevišėu teritoriju detālplānojumus un atsevišėu objektu būvprojektus, 

tajos parādīt esošās 20 un 0,4 kV elektropārvades līnijas un transformatoru punktu 

atrašanās vietas, paredzēt iespēju izbūvēt jaunas 20 kV un 0,4 kV pazemes kabeĜlīnijas un 

izvietot 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Tos izvietot pēc iespējas tuvāk slodžu 

centriem un ielai, ceĜam vai piebraucamam ceĜam. 

NodaĜas materiālus skatīt plānā Nr. 3 Lubānas pilsētas INŽENIEROMUNIKĀCIJAS 

SHĒMA. M 1:2 000. 

27


1.4.2.5. Gāzes apgāde. 

Lubānas pilsētas iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota sašėidrinātā gāze. Pilsētā nav 

pieejama gāzes piegāde no augstspiediena gāzes vada. SaskaĦā ar AS „Latvijas gāze” 

Stratēăijas un attīstības daĜas nosacījumiem plānojumā ir iestrādāti shematiski priekšlikumi 

gāzes apgādes perspektīvai attīstībai. Plānojumā atspoguĜota informācija par perspektīvo 

vidējas spiediena sadales gāzesvadu (4bar) izvietojumu. 

NodaĜas materiālus skatīt plānā Nr.4 PERSPEKTĪVĀS GĀZES APGĀDES PLĀNOJUMS. 

M 1:5 000. 

1.4.2.6. Sakari. 

Pilsēta teritorija ir labi nodrošināta ar sakaru un komunikāciju iespējām. Telefonu sakarus 

pilsētā nodrošina SIA Lattelecom”. Pilsētā darbojas 1 automātiskā telefonu centrāle. Pilnīgi 

visā teritorijā ir mobilo sakaru pārklājums. Pilsēta ir pietiekoši nodrošināta ar interneta 

pakalpojuma iespējām. 

Plānojumā shematiski atspoguĜota informācija par sakaru līnijām saskaĦā ar SIA 

„Lattelecom” Tīkla dienesta Tīklu uzturēšanas daĜas Vidzemes reăiona Tīklu uzturēšanas 

nodaĜas datiem. Plānojumā parādīts esošo un perspektīvo sadales skapju izvietojums. 

Pieejamā informācija par sakaru līnijām ir shematiska un no tās nav iespējams ăenerēt 

aizsargjoslas. Sakarā ar to, ka sakaru kabeĜu izvietojums paredzēts ielu sarkanajās līnijās, šo 

informācijas trūkumu iespējams kompensēt detālplānojuma un ielu komunikāciju 

rekonstrukcijas projektu izstrādes laikā. 

NodaĜas materiālus skatīt plānā Nr.3 INŽENIEROMUNIKĀCIJAS SHĒMA. M 1:2 000. 

1.4.2.7. Drošība. 

Ugunsdzēsību pilsētā nodrošina Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienesta Madonas 

brigāde. 

1.4.3. Izglītības, kultūras un pārvaldes infrastruktūra. 

Lubānas pilsētā darbojas vidusskola, kā arī pirmsskolas izglītības iestāde “Rūėīši”. Lubānas 

vidusskolā mācās 451 skolēns un strādā 40 skolotāji. Lubānas vidusskolu apmeklē skolēni 

gan no pašas pilsētas, gan apkārtējiem pagastiem. 23% –106 Lubānas vidusskolas skolēni ir 

Indrānu pagasta iedzīvotāji. 17 bērni, kas mācās Lubānas vidusskolā, nāk no Ošupes pagasta 

un vēl 13 skolēni nāk no citiem pagastiem un rajoniem. Transporta nodrošinājums ir 

pietiekams, lai apkārtējo pagastu skolēni nokĜūtu uz mācībām Lubānas vidusskolā. 

37 pedagogiem no 40, kas strādā Lubānas vidusskolā, ir augstākā izglītība t.sk.3 ir maăistri. 

Lubānas vidusskolā ir 31 mūsdienīgs dators.16 datori ir pieslēgti interneta tīklam. 

Lubānas pirmsskolas izglītības iestādē “Rūėīši” ir 84 audzēkĦi, strādā 25 darbinieki. 

Pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē arī bērni no apkārtējiem pagastiem. No Lubānas 

pilsētas - 51, no Indrānu pagasta - 25, no Ošupes pagasta - 7, no Līgo pagasta - 1. 

Lubānas pilsētā darbojas Bērnu mākslas skola, kurā mācās 80 audzēkĦi. 63 audzēkĦi no 

Lubānas pilsētas, 7 – no Indrānu pagasta un 10 – no Ošupes pagasta. Mākslas skola piedāvā 

izglītības kursus arī pieaugušajiem. Mākslas skolas dibinātāja ir Lubānas pilsētas domes. 

28


Lubānas pilsētā darbojas vienota kultūras nama struktūra, kuras pakĜautībā ir 2 ēkas – klubs 

un kultūras nams. Kultūras namā darbojas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi: 2 

dramatiskie kolektīvi, TDA “Lubāna”, 2 sieviešu kori, jauktais vokālais ansamblis 

“Naktsputni”, folkloras kopa, ritma deju grupa, 2 bērnu sporta deju kolektīvi. 

Mākslinieciskajā pašdarbībā darbojas 184 dalībnieki. 

Lubānā darbojas Madonas bērnu mūzikas skolas Lubānas filiāle. Mūzikas skolā puse 

pedagogu ir Lubānas pilsētas iedzīvotāji, otra puse pedagogu brauc no Madonas. 

Pilsētā darbojas divas bibliotēkas: 

− Lubānas bērnu bibliotēka, 

− Lubānas bibliotēka. 

Pieaugušo bibliotēka Lubānā ir viena no iestādēm, kur aktīvi norit kultūras dzīve (izstādes, 

tematiskie vakari u.t.t.). Bibliotēkā ierīkots sabiedriskais interneta pieslēguma punkts ar 

divām darba vietām, kuru Ĝoti aktīvi izmanto iedzīvotāji. Lasītāju skaits bibliotēkā ir - 450, no 

tiem apmēram viena ceturtā daĜa ir Indrānu un Ošupes pagastu iedzīvotāji. 

Pilsētas parkā ir brīvdabas estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi. Lielu 

lomu pilsētas sabiedriskajā dzīvē ieĦem nevalstiskā organizācija “Cerība”, kura apvieno 

aktīvākos Lubānas pilsētas pensionārus, Daugavas vanagu Lubānas kopa, represēto biedrība 

un Nacionālo karavīru biedrība. 

1.5. Aizsargājamie kultūras pieminekĜi 

Pilsētā ir trīs valsts nozīmes aizsargājami pieminekĜi, kas iekĜauti šobrīd spēkā esošajā Valsts 

aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā (apstiprināts LR KM 29.10.1998. ar rīkojumu Nr. 

128, sk. pielikumu). Visi šie pieminekĜi aizsargājami un izmantojami saskaĦā ar likumu „Par 

kultūras pieminekĜu aizsardzību”. Papildus tam plānojumā noteikti vel četri aizsargājami 

pieminekĜi. No tiem viens piemineklis - Lubānas luterāĦu baznīca iekĜauta valsts aizsargājamo 

kultūras pieminekĜu saraksta projektā. Trīs nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti nav iekĜauti valsts 

aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā un pēc pieminekĜu dokumentācijas centra datiem 

atrodas uzskaitē. 

# 

Valsts 

aizsardz. 

Nr. 

PieminekĜa 

vērtības 

grupa 

1. 2449 Valsts 

nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 

4. Nr.-1 Valsts 

nozīmes 

projektā 

Tabula Nr. 8 

Lubānas pilsētas valsts nozīmes aizsargājamo pieminekĜu saraksts 

PieminekĜa 

veids 

Māksla 

PieminekĜa nosaukums 

Vitrāža „Kristus ar 

bērniem” 

PieminekĜa atrašanās vieta 

Madonas raj., Lubāna, 

Baznīcas iela 1, Lubānas lut. 

baznīca. 

Māksla Vitrāža (2) Madonas raj., Lubāna, 


baznīca. 

Māksla Ērăeles. Madonas raj., Lubāna, 


baznīca. 

Arhitektūra 

Lubānas luterāĦu 

baznīca 

Madonas raj., Lubāna, 

Baznīcas iela 1. 

PieminekĜa 

datējums un 

piezīmes 

19.g.s. 

19.g.s. 

1871, 

1931g. 

1869.- 

1872.g 

29


# 

Valsts 

aizsardz. 

Nr. 

PieminekĜa 

vērtības 

grupa 

1. Nr.-2 Kultūrvēst. 

nozīmes 


nozīmes 


nozīmes 

Tabula Nr. 9 

Lubānas pilsētas pilsētas nozīmes aizsargājamo pieminekĜu saraksts 

PieminekĜa 

veids 

PieminekĜa nosaukums 

PieminekĜa atrašanās vieta 

Vēstures Lubānas muižas klēts Madonas raj., Lubāna, 

Parka iela 6. 

Vēstures Lubānas muižas pagrabi Madonas raj., Lubāna, 

Parka iela 8. 

Vēstures DzelzceĜa stacija Lubāna Madonas raj., Lubāna, 

Vidzemes iela 2. 

PieminekĜa 

datējums un 

piezīmes 

Uzskaitīto pieminekĜu numerācija atbilst plānos pieĦemtai numerācijai. 

1.6. Lauksaimniecība. 

SaskaĦa ar VZD kadastra datiem Lubānas pilsētā ar zemes lietošanas mērėi NĪLM 0101 

(zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība) ir reăistrēti 25 īpašumi. No 

šiem īpašumiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 150,48 ha jeb 33,98% pilsētas 

teritorijas, tai skaitā aramzeme – 6,77 ha jeb 1,53% pilsētas teritorijas. Savukārt 33 īpašumi 

bija reăistrēti ar lietošanas mērėi individuālo augĜu dārzu ēku apbūve (kods 0603), pēc NĪ 

lietošanas mērėu aktualizācijas, lietošanas mērėis nomainīts uz vienăimeĦu dzīvojamo māju 

apbūves zeme (kods 0601). Kopuma iespējams secināt, ka Lubānas pilsētas teritorijai nav 

raksturīgi lauksaimnieciska orientācija un šī situācija saglabāsies visā teritorijas plānojuma 

darbības periodā jeb 12 gadus. 

1.7. Zemes īpašumi. 

Lubānas teritorija sadalījums pēc lielākiem NĪLM lietotajiem ir sekojošs: 150,48 ha jeb 

33,98% pilsētas teritorijas aizĦem zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir 

lauksaimniecība; 86,24ha jeb 19,53% aizĦem - fizisko un juridisko personu īpašumā vai 

lietošanā esošie meži un pārējā zeme, uz kuras galvenā ekonomiskā darbība ir 

mežsaimniecība. Bet pēc nekustamo īpašuma apakšmērėiem meži aizĦem 96,76ha jeb 

21,91% no pilsētas teritorijas; trešo pozīciju aizĦem zeme zem koplietošanas ceĜiem - ielām, 

šosejām, tuneĜiem, tiltiem, estakādēm u.c. 25,96ha jeb 5,88%. 

Lubānas pilsētā kopumā 607 īpašumu vienības. Vislielākie zemes īpašnieki pilsētā: pilsētas 

pašvaldība - 199,93ha jeb 44,14% no pilsētas teritorijas un Lubānas evaĦăēliski luteriskā 

draudze – 45,84ha jeb 10,38%; fiziskām personām pieder 124,74ha jeb 28,25% no pilsētas 

teritorijas. 

Teritorijas plānojumā izmantota VZD informācija pēc kadastra kartes datiem 15 , nekustamo 

īpašumu galvenajiem lietošanas mērėiem (NĪLM), īpašuma statusu (valsts un pašvaldības 

īpašumi). Kadastra kartes dati izmantoti kā pamatslānis teritorijas plānojuma kartēm 

pašreizējā teritorijas izmantošanas sadaĜā. Kopumā pilsētā ir 607 kadastrā reăistrētas zemes 

vienības. Teritorijas plānojuma mērėis ir sakārtot NĪLM atbilstoši likumdošanas prasībām. 

15 

Skatīt teritorijas plānojuma plānu Nr.1 ”Pašreizēja teritorijas izmantošana” M 1:2 000.. 

30


1.8. Lubānas pilsētas detālplānojumu saraksts 

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā Lubānas pilsētas domē nebija saĦemti iesniegumi 

detālplānojumu projektu izstrādes uzsākšanai. Līdz ar to Lubānas novada domē nav neviena 

lēmuma par detālplānojumu uzsākšanu. 

1.9. Izvilkums no Lubānas pilsētas attīstības programmas teritorijas attīstības jomā 

Pašreiz pilsētā notiek ekonomiskās pārvērtības. Šajā laikā būtiski ir virzīt spēkus uz 

iedzīvotāju dzīves līmeĦa paaugstināšanu, veicot aktivitātes, kas spēj nodrošināt augstus 

iedzīvotāju ienākumus. Ekonomiskās izaugsmes procesam jāaptver visi iedzīvotāju slāĦi. 

Galvenais ilgtermiĦa mērėis 

– panākt videi draudzīgu, līdzsvarotu sociāli ekonomisko attīstību pilsētā (sasniegt 

iedzīvotāju augstāku dzīves līmeni un palielināt ienākumus). 

1.9.1. Attīstības nākotnes redzējums līdz 2020. gadam. 

Pilsēta nodrošina pilnu iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Pašvaldība 

sadarbojas ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā galveno savas 

darbības uzdevumu izvirzot iedzīvotāju dzīves līmeĦa paaugstināšanu. Ir nodrošināta 

cilvēka pamatvajadzību apmierināšana (iztika, stabilitāte un drošība), līdz ar to pilsētas 

iedzīvotāji tiecas pēc estētisko, kultūras un izglītības, savstarpējās saskarsmes 

vajadzību apmierināšanas. Sekmīgi darbojas nevalstiskās organizācijas, tās 

līdzdarbojas reăiona aktivitātēs. 

Lubānas pilsēta ir teritorija, kurā visi jautājumi, kas rodas starp iedzīvotājiem, 

dažādām valsts pārvaldes institūcijām un citām interešu grupām, tiek risināti mierīgā 

un demokrātiskā ceĜā, respektējot visus viedokĜus. Vietējā sabiedrība ir informēta par 

pilsētā notiekošajiem procesiem, darbībām un piedalās to apspriešanā un realizācijā. 

Skolas un kultūras nami ir kĜuvuši par pilsēta kultūras dzīves centriem, kas apvieno 

vietējo sabiedrību dabas, kultūrvides un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. 

Mazpilsētas dzīves veidam raksturīga mājas un sadzīves kultūra – kārtība un sakoptība 

istabā, pagalmā, saimniecības ēkās un tīrumā. 

Ir izveidojusies daudzveidīga un integrēta uzĦēmējdarbība, kas nodrošina 

konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Pilsētā attīstās 

apkalpojošās sfēras uzĦēmumi, attīstās noliktavu bizness. IzslāĦojušās zemnieku 

saimniecības, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu tirgum, 

attīstās netradicionālās saimniekošanas veidi. 

Veidojas līdzsvars starp cilvēka darbību un vidi, pateicoties pieaugošajām investīcijām 

vides jomā, saprātīgai attīstības plānošanai un katra iedzīvotāja personīgai 

ieinteresētībai. 

Ilgtspējīga lauku attīstība ir kĜuvusi par pamatprincipu, kas samazina un novērš 

31


migrāciju no laukiem, samazina lauku iedzīvotāju nabadzību, maksimālu uzmanību 

pievēršot nodarbinātības stimulēšanai un vienādu iespēju nodrošināšanai. 

1.9.2. Ieteikumi teritorijas plānojumam: 

1. Detalizēt apbūves blīvumu atkarībā no esošās apbūves rakstura un labiekārtojuma 

līmeĦa; 

2. Dot nosacījumus gruntsgabalu apvienošanai, maksimālajām platībām, neizjaucot 

apbūves raksturu; 

3. Izveidot apbūves koncepciju – apbūves raksturs, telpiski vizuālā koncepcija; 

4. Pārskatīt ielu struktūru, piedāvāt ielu struktūras uzlabošanas priekšlikumus; 

5. Paredzēt gājēju ietvju un veloceliĦu izbūvi; 

6. Paredzēt teritorijas sporta būvju un sporta laukumu celtniecībai; 

7. Ūdensapgādes un notekūdeĦu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana un 

pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi; 

8. Izstrādāt ieteikumus centra labiekārtošanas koncepcijai; 

9. Izstrādāt ieteikumus pilsētas un pieguĜošo mežu izmantošanai; 

10. Nepieciešami noteikumi par žogu izbūvi pilsētā; 

11. Izvērtēt applūstošās teritorijas, piedāvājot pretplūdu pasākumus; 

12. Sadzīves atkritumu saimniecības sakārtošana. 

32


2. Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un 

pamatojums. 

Izanalizējot iepriekšējos plānus, valsts resoru, pašvaldības un iedzīvotāju ierosinājumus, 

atrasti iespējamie risinājumi Lubānas pilsētas teritorijas attīstības problēmām. Šie risinājumi 

iestrādāti atĜautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānos. 

2.1 Nacionālās, rajona nozīmes un īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti 

• Pilsētā nav nacionālās un rajona nozīmes zemes dzīĜu nogabalu, derīgo izrakteĦu un 

atradĦu teritorijas. 

• No nacionālās un rajona nozīmes rekreācijas, tūrisma, kultūras un sociālās infrastruktūras 

teritorijām Lubānas pilsētā atrodas trīs aizsargājami mākslas pieminekĜi. 

• Pie nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām Lubānas pilsētā pieskaitāmas 

Aiviekstes upes applūstošās teritorijas. 

• Pilsētas teritorijā nav nacionālās nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas, 

objekti, tīkli, lidlauki un to satiksmes zonas. 

• Pilsētā nav īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas. 

• Pilsētā nav valsts, rajona īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti. 

• Pilsētā nav valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objekti. 

• Pilsētā nav nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas; 

• Kā rajona nozīmes rekreācijas teritorija paredzēta perspektīvais tūrisma - atpūtas centrs. 

• Pilsētā nav objektu, kuriem nepieciešams IVN, kas rada paaugstinātu piesārĦojumu vidē, 

troksni vai cita veida traucējumus. 

2.2 Paaugstinātas bīstamības vai riska objekti 

Balstoties uz Latvijas Vides, Ăeoloăijas un Meteoroloăijas Aăentūras aprēėinātiem datiem un 

ăenerēto applūšanas zonu šī informācija attēlota Lubānas pilsētas kartēs Nr.1 PAŠREIZĒJĀ 

TERITORIJAS IZMANTOŠANA un Nr.5 ATěAUTĀ UN PLĀNOTĀ TERITORIJAS 

IZMANTOŠANA AR AIZSARGJOSLĀM. Sakarā ar to, ka applūšanas zona aizsniedz 

dzīvojamas mājas, ražošanas un tehniskas būves trijās vietās pilsētas teritorijā (Sporta ielā pie 

Aiviekstes upes; Meirānu un Ozolu ielās iekĜaujot attīrīšanas ietaises; mājas Upes un 

O.Kalpaka ielās pie PatmaĜu grāvja), teritorijas plānojumā nepieciešams paredzēt pretplūdu 

pasākumus. Kopumā varam secināt, ka pilsētas teritorija Aiviekstes upes kreisajā krastā ir 

pieskaitāma pie nacionālās nozīmes paaugstināta riska teritorijām. 

Pie nosacīti risku objektiem Lubānas pilsētas teritorijā var pieskaitīt: 

• potenciāli piesārĦoto atkritumu izgāztuves „Zaėu vecaine” teritoriju, kura 2008. gadā ir 

rekultivēta; 

• degvielas uzpildes staciju Vidzemes un Stacijas ielu krustojumā. 

2.3 Pilsētas attīstība 16 . 

2.3.1. Dzīvojamās un saimnieciskās apbūves teritorija. 

• Plānojumā noteiktas pilsētas kultūrvēsturiskā centra robežas. Kultūrvēsturisko centra 

robežu noteikšanai izmantoti ainavu analīzes ieteikumi, saglabājot savdabīgo ainavu, 

16 Skatīt 5. plānu Lubānas pilsētas. „AtĜauta un plānota teritorijas izmantošana ar aizsargjoslām.” M 1:2 000. 

33


skaisto ozolu aleju sistēmu, vēsturisko apdzīvoto struktūru un apbūves principus. 

Palielināta centra prezentācijas nozīme. 

• Pilsētas teritorijas izmantošanu apgrūtina applūšanas draudi. Sakarā ar to plānojumā 

paredzēti sekojoši pretapplūšanas pasākumi (dambju, aizsargvaĜĦu būvniecība): 

− Sporta ielas galā gar Aiviekstes upes un grāvju Nr. 12-N-1 krastiem. Pasargās 

esošo savrupmāju apbūvi no potenciāliem draudiem un dos iespēju izmantot 

neapgūto teritoriju; 

− Parka ielas galā gar Aiviekste upes krastu līdz pilsētas robežām starp attīrīšanas 

iekārtam un upes krastu. Sakarā ar reljefa īpatnībām tālākā dambja robeža 

precizējama saskaĦā ar Indrānu pagasta teritorijas plānojumā noteiktiem 

pretapplūšanas pasākumiem, pasargās ražošanas un attīrīšanas iekārtu teritorijas no 

potenciāliem draudiem; 

− No Oskara Kalpaka ielas gar PatmaĜu grāvi un Aiviekstes upes krastu līdz pilsētas 

dienvidu malai. Tāla perspektīva rezervējot teritoriju pilsētas attīstībai. 

Potenciāli applūstošās teritorijas izmantošana iespējama tikai pēc pretapplūšanas 

pasākumu realizācijas. 

• Pilsētas plānā attēlota teritorija, kurai nepieciešams izstrādāt detālplānojumus: 

− Sporta un Krasta ielu zona gar Aiviekste upi - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Klānu un Ērgalas ielu zona - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Zona starp Latgales ielu un grāvji Nr.226-N-2 - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Zona starp Latgales ielu un grāvji Nr.226-N-2 – mežaparka apbūves zona (DzP); 

− Zona starp Rugāju un Cesvaines ielām - jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu 

apbūve (JC); 

− Vidzemes, Dārza ielas un grāvja Ziedu-N-1 zona – jaukta rūpniecības un darījumu 

iestāžu apbūve (JR); 

− No Oskara Kalpaka ielas gar PatmaĜu grāvi un Aiviekstes upes krastu līdz slēgtajai 

pilsētas izgāztuvei pilsētas dienvidu malā. Tālā perspektīvā rezervējot teritoriju 

pilsētas attīstībai. 

• Plānojumā paredzēts intensīvāk izmantot iekškvartālu teritorijas saskaĦā ar apbūves 

noteikumos pieĦemtajiem NĪLM un gruntsgabalu lielumiem (Latgales, Meža, Klānu, 

Ērgalas, Brīvības, Oskara Kalpaka, Līgo, Miera, Sporta, Rugāju, DzelzceĜa ielas). 

• Jaunas savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas paredzētas: Krasta un Sporta ielās pēc 

pretapplūšanas pasākumu realizācijas; Klānu un Ērgalas ielu zonā; Lauku ielas zonā. 

• Pilsētas sociālās un kultūras iestādes ir pilnībā nodrošinātas ar funkciju veikšanai 

nepieciešamajām teritorijām un plānotajā periodā nav nepieciešama teritorijas 

paplašināšana. 

• Perspektīvā nepieciešams paredzēt teritoriju jaunai novada pašvaldības ēkai ar atbilstošu 

stāvlaukumu kultūras nama, Oskara Kalpaka un J.Zābera ielas rajonā. 

• Visām iepriekš minētajām teritorijām ir iespēja pieslēgties pie esošajām 

inženierkomunikācijām. 

• Pilsētas teritorijā nav paredzētas valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un 

objekti. 

• Pilsētas plānā izdalītas nepieciešamās teritorijas pašvaldības funkciju īstenošanai. 

2.3.2. CeĜu struktūras modernizācija 

Kopumā pilsētas teritorija atrodas valsts ceĜu galapunktā, kas nosaka transporta kustības 

34


intensitāti, ceĜu struktūru un nepieciešamo labiekārtojumu. Plānojumā paredzēta pilsētas ceĜu 

struktūras optimizācija. CeĜu optimizācija galvenokārt skars pilsētas teritoriju labajā krastā. 

DaĜēji tas saistīts ar valsts I. šėiras ceĜu (P82 un P83) izvietojumu, starp kuriem nav ērta 

savienojuma. 

• Ar mērėi novirzīt tranzītu no pilsētas centra labā krasta teritorijas plānojumā paredzēts: 

− Organizēt ērtu Vidzemes un DzelzceĜa ielas savienojumu; 

− Pagarināt DzelzceĜa ielu līdz Rugāju ielai (administratīvi Indrānu pagasta teritorija); 

• Ar mērėi nodrošināt drošu satiksmes iespēju autovadītājiem un gājējiem, pagarināt 

Madonas ielu līdz DzelzceĜa ielai; 

• Ozolu ielas pagarinājums līdz pilsētas robežai aiz pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas 

iekārtām; 

• Savienot Jauno ielu ar Latgales ielu, tādejādi radot ērtu piebraukšanas iespēju pilsētas 

pirmsskolas izglītības iestādei. 

• SaskaĦā ar Latvijas AutoceĜu direkcijas ierosinājumu plānojumā paredzēta lokveida 

kustības krustojuma izbūve Tilta, O.Kalpaka un Baznīcas ielu krustošanās vietā. 

• Ar mērėi nodrošināt ērtu, drošu un racionālu satiksmes iespēju riteĦbraucējiem, 

plānojumā paredzēts plašs veloceliĦu tīkls, pēc iespējas ārpus centrālajām ielām. 

VeloceliĦu tīkls apvieno visas pilsētas daĜas ar visiem galvenajiem sabiedrisko 

pakalpojumu objektiem. 

2.3.3. Ražošanas un darījumu teritorijas. 

Ražošanas teritoriju izvietojums atkarīgs no ceĜu struktūras un galveno transporta virzienu 

kustības. Tāpēc ražošanas teritorijas izvietotas galvenokārt pilsētas labā krasta teritorijā. 

• Esošajām ražošanas teritorijām ir pietekoši daudz brīvas teritorijas attīstībai nākotnē: 

− zona starp Meirānu un Dārza ielām; 

− zona starp Cesvaines un Stacijas ielām; 

− zona Rugāju ielā pie Aiviekstes upes. 

• Sakarā ar to, ka pilsētas ražošanas zonām pietekoši daudz iekšējās brīvās teritorijas, 

plānojumā bijušā dzelzceĜa teritorija paredzēta jauktai rūpniecības un darījumu iestāžu 

apbūvei (JR); 

• Iepriekš minētie faktori arī nosaka teritorijas starp Ozolu, Cesvaines un Parka ielām 

izmantošanu jauktai rūpniecības un darījumu iestāžu apbūvei (JR); 

• Zona starp Rugāju un Cesvaines ielām paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu 

iestāžu apbūvei (JC); 

Pilsētas kreisā krasta ražošanas teritorijas izvietotas tikai uz esošām nelielām ražošanas 

objektu teritorijām. Šajā pilsētas daĜā nav plānota ražošanas teritorijas attīstība. Darījumu 

teritorijas izvietotas pilsētas centrā, kopā ar pilsētas administrāciju, izglītības un kultūras 

iestādēm veido pilsētas fokusu. 

2.3.4. Dabas aizsardzība. 

Pilsētā kopumā pietekoši daudz sabiedriskām vajadzībām meža parku teritorijas. 

• Nākotnē teritoriju no vecajiem pilsētas kapiem līdz Aiviekstes upei paredzēts izmantot 

sporta būvēm un atpūtai. 

• Pilsētas plānojumā priekšlikumus par pretapplūšanas dambju būvniecību lietderīgi 

izmantot zaĜās zonas labiekārtošanai, veidojot vienotu sistēmu. 

• Pilsētas mežu teritorijas plānojumā paredzēts izmantot veselības un atpūtas taku sistēmu 

ierīkošanai. Pilsētas meža teritorijas, kadastra Nr.7013-003-0019 1. kvartāla l.- 

35


16.nogabals, apsaimniekošanu regulē MK noteikumi Nr.189 ,,Dabas aizsardzības 

noteikumi meža apsaimniekošanā” (08.05.2001.) 

• Pilsētas teritorijā nav paredzēta derīgo izrakteĦu iegūšana. 

• No pilsētā esošajām potenciāli piesārĦotām vietām rekultivācija paredzēta vienai faktiski 

piesārĦotai teritorijai SIA „Lubānas KP” atkritumu izgāztuvei „Zaėu vecaine” ar kadastra 

numuru 70130040118. 

• Kopumā pilsētā nav potenciāli bīstamu objektu, kuriem nepieciešama IVN procedūras 

piemērošana. 

2.3.5. Labiekārtojums, rekreācija un tūrisms. 

• Pilsētas kultūrvēsturiskā centra zonas un pieminekĜu fiksācija nākotnē palīdzēs to 

sakopšanai ar mērėi izveidot tūrisma apskates objektu vienotu sistēmu. 

• Plānojumā paredzēta pilsētas teritorijā esošo ozolu un bērzu aleju sakopšana. Tādējādi 

saglabājot tās ne tikai kā ainavas vēsturiski nozīmīgākos elementus, bet arī kā atraktīvus 

tūrisma elementus. 

• Plānojumā paredzēta vieta masu pasākumiem, sporta būvēm (stadions, sporta halle) 

teritorijā aiz pilsētas kapiem starp J.Zābera un Krasta ielām, Tai ir ērts izvietojums, viegli 

piebraukt ar autotransportu, ir iespējams nodrošināt atbilstoši pasākumam lielu 

stāvlaukumu. 

• Rekreācijas vajadzībām izdalītā teritorija - Aiviekstes upes applūstošās palienu pĜavas. 

• Pilsētas mežu teritorijas plānojumā paredzētas izmantot veselības un atpūtas taku sistēmu 

ierīkošanai ar atbilstošu labiekārtojumu. Prasības labiekārtojumam skatīt sadaĜā 2.3.5.1. 

• Pilsētas teritorija nav ūdens objektu, kuros plānota intensīva zivsaimniecība un ūdens 

braucamrīku izmantošana. 

Prasības pastāvīgu tūristu apmetĦu un atpūtas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai. 

Tūristu apmetne - īpaši norādīta un speciāli iekārtota apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta, 

kur viegli piebraukt ar transportu. 

• Apmetnes minimālais labiekārtojums: 

1) speciāli ierīkota ugunskura vieta, 

2) galds un soli, 

3) atkritumu novietošanas vieta, 

4) tualete, 

5) telšu celšanas un nometĦu ierīkošanas vieta, 

6) informācijas stends ar izvietotu informāciju, 

7) piebraucamais ceĜš un transporta novietošanas vieta - stāvlaukums ar iekārtotu 

velosipēdu novietošanas vietu, 

8) norādes zīmes uz apmetni, 

9) piktogrammas: „stāvlaukums”, „informācija”, „telšu celšanas vieta”, „ugunskura 

vieta”, „tualete”, „atkritumu izmešanas vieta". 

• Apmetnes apsaimniekotājam jānodrošina: 

1) atkritumu savākšana un izvešana, 

2) malkas piegāde, 

3) apmetnes teritorijas satīrīšanas un uzturēšanas kārtība, 

4) labiekārtojumu, tualešu, informācijas dēĜa un norādes zīmju uzturēšana (bojājumu 

novēršana, labošana, atjaunošana, papildināšana), 

5) apmeklētāju informēšana par Lubānas pilsētas tūristu apmetĦu noteikumiem, citu 

normatīvo aktu prasībām. 

36


2.3.6. Dārzkopības teritorijas. 

Pilsētā ir neliela dārzkopības teritorija Lauku iela rajonā. Pārsvarā dārzkopības teritorijas 

apsaimnieko daudzdzīvokĜu māju iedzīvotāji. Nelielās platības dēĜ teritorija pieskaitāma pie 

piemājas dārziem. NotekūdeĦu problēmu šajās teritorijās nav. Plānojumā nav paredzēta 

dārzkopības teritorijas paplašināšana. 

• Teritorijas plānojumā izvirzītas prasības par minimālo grunts gabalu platību palielināšanu 

līdz 1200m 2 . Tādējādi arī samazināsies grunts gabalu apbūves intensitāte. 

• Dārzkopības teritorijas nav paredzēts attīstīt, saglabājamas esošās teritorijas. 

2.3.7. Atkritumu savākšanas un pārstrādes būvju, dzīvnieku kapsētu teritorijas. 

• Bijusī atkritumu izgāztuve „Zaėu vecaine” ar kadastra numuru 70130040118 rekultivēta. 

• Pilsētā nav paredzēta jaunu atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes un glabāšanas 

būvju izvietošana. 

• Lubānas pilsētas dome ar 2006.gada 1.jūniju noslēgusi līgumu ar SIA „Alba” par 

atkritumu savākšanu un turpmāko glabāšanu. 

• Pilsētā nav paredzēta dzīvnieku kapsēta. Lubānas pilsētas iedzīvotājus pēc izsaukuma 

apkalpo SIA „EKO VIDE”, Reă. numurs 40103104656, Valmiera Rūpniecības iela 1, par 

mirušo dzīvnieku savākšanu un turpmāko likvidēšanu. 

2.4 Virszemes ūdeĦu pirmās pakāpes pieteku, virszemes ūdeĦu kvalitātes atbilstība 

noteiktajam izmantošanas mērėim, ūdens Ħemšanas vietas, notekūdeĦu novadīšanas 

vietas, nozīmīgāko peldvietu izvietojums, pazemes ūdeĦu aizsardzības teritorijas. 

• Lubānas pilsētas teritorija pilnībā atrodas Aiviekstes sateces baseinā un tāpēc plānojumā 

nav atspoguĜotas baseina robežas. Sīkāk skatīt sadaĜu 1.2.1. ŪdeĦu sateces baseini. 

• Lubānas pilsētas teritorijā nav paredzēta publisko peldvietu ierīkošana. Turpmākā 

teritorijas plānojuma detalizācijas stadijā detālplānojumus vai peldvietu projektus 

izstrādās īpašnieks saskaĦā ar MK noteikumiem Nr.300 (11.08.1998) un Nr.446. 

(01.10.2002). 

• Teritorijas plānojumā ūdens Ħemšanas vietas parādītas kā artēziskās akas saskaĦā ar 

LVĂMA datiem. 

• Plānojumā uzrādīta viena notekūdeĦu novadīšanas vieta 17 . Kanalizācijas ūdeĦi pa 

cauruĜvadiem no ēkām saplūst kolektorā, tad nonāk attīrīšanas iekārtās un tālāk Aiviekstes 

upē 18 

• Plānojumā paredzēta viena dūĦu uzglabāšanas vieta - pilsētas attīrīšanas iekārtu teritorijā 

pašvaldības īpašumā esošā zemes gabalā ar kadastra numuru 70130050126. 

• SaskaĦā ar LVĂMA datiem pazemes ūdeĦi pilsētas teritorijā ir pilnīgi aizsargāti. Sīkāku 

informāciju skatīt sadaĜā 1.2.7.2. Pilsētas hidroăeoloăiskie apstākĜi, pazemes ūdeĦu resursi 

un to aizsargātība. 

17 

18 

Sīkāku informāciju skatīt sadaĜā 1.4.2.2. „Kanalizācija” un plānus Nr.3 Inženierkomunikācijas shēma. 


37


3. Plānu saraksts 

PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 

1. Lubānas pilsēta. PAŠREIZĒJĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA. M 1:2 000. 

TEMATISKĀS KARTES 

ĂEOLOĂISKĀ UZBŪVE 

2. Lubānas pilsēta. ŪDENSAPGĀDES URBUMU KARTE. M 1:10 000. 

INŽENIERKOMUNIKĀCIJU KARTES 

3. Lubānas pilsēta INŽENIEROMUNIKĀCIJU SHĒMA. M 1:2 000. 

4. Lubānas pilsēta PERSPEKTĪVĀS GĀZES APGĀDES PLĀNOJUMS. M 1:2 000. 

ATěAUTĀ UN PLĀNOTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 

5. Lubānas pilsēta. ATěAUTĀ UN PLĀNOTĀ TERITORIJAS IZMANTOŠANA 

AR AIZSARGJOSLĀM. M 1:2 000. 

38


4. Pārskats par pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi. 

4.1. Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma I redakcijas izstrādes process un metodes 

Plāna izstrādes process noritējis saistībā ar izstrādāto plānu. Semināros tika pastāvīgi veidota 

informācijas apmaiĦa, izmantojot priekšrocības ideju radīšanai un saskaĦoti viedokĜi par 

būtiskākajiem teritoriālā attīstības procesa veidošanas jautājumiem - mērėiem un prioritātēm. 

Visā plāna izstrādē tika mēăināts sekot kopīgai situācijas noskaidrošanai (situācijas 

raksturojums attīstības jomās, apsekošana, informācija), tās izvērtēšanas (attīstības jomu 

analīze, semināri) un attīstības virzienu, rīcības (priekšlikumi saskaĦā ar attīstības jomām, 

semināri) noteikšanas shēmai. 

Lubānas pilsētas dome nozīmēja pilsētas plānotāju Gunti Stalbovu kā atbildīgo personu par 

pašvaldības teritorijas plānojumu. Teritorijas plānojuma izstrādes process noritējis saistībā ar 

pašvaldību darbinieku, pašvaldības atbildīgo personu izstrādāto kopīgo viedokli par plāna 

izstrādes ceĜiem. Kopā ar pašvaldības darbiniekiem veikts atsevišėu attīstības jomu stāvokĜa, 

problēmu un iespēju izvērtējums, dotas rekomendācijas rīcībai. 

Plānojuma izstrādes process un saturs atbilst 2004. gada 19. oktobra LR Ministru Kabineta 

Noteikumiem Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 

Plāna izstrādes daĜas 

Visā plāna izstrādes laikā tika sekots kopīgai shēmai: 

• situācijas noskaidrošana; 

• situācijas izvērtēšana; 

• papildināšana pirmajā tuvinājumā – kamerāli; 

• precizējumi dabā – ceĜu tīkla apsekojums un vizuālā laukumu korekcija; 

• papildus objektu izveide. 

Lai padarītu teritoriālo plānojumu kvalitatīvāku, apmierinātu mūsdienu prasības un izpildītu 

tehnisko nosacījumu prasības, izmantota ciparu formāta topogrāfiskā informācija. Lai to 

nodrošinātu, Lubānas pilsētas pašvaldība 30.12.2004. parakstīja līgumu Nr.5-54/1 ar Valsts 

Zemes Dienestu (VZD), pēc kura VZD apĦēmās izgatavot Lubānas pilsētas topogrāfisko karti 

M 1:2 000 atbilstoši normatīvo aktu prasībām un VZD specifikācijām. 

Kopumā teritorijas plānojuma izstrādes laikā tika izpildīti sekojoši darbi 19 : 

1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana; 

2. Lubānas pilsētas teritorijas apsekošana; 

3. Pašreizējās teritorijas izmantošanas plānu izstrāde (M 1:2 000); 

4. Inženierkomunikāciju plānu izstrāde (M 1:2 000, 1:5 000); 

5. Pašreizējās teritorijas izmantošanas – ceĜu plānu izstrāde (M 1:2 000); 

6. Aizsargjoslu plānu izstrāde (M 1:2 000); 

7. AtĜautās un plānotās teritorijas izmantošanas plānu izstrāde (M 1:2 000); 

8. Apbūves noteikumu I redakcijas izstrāde; 

9. Kopā ar pašvaldību sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros noorganizēti 2 semināri; 

10. Sabiedriskās apspriešanas materiālu apkopojums. 

19 

SaskaĦā ar darba grafiku, līguma neatĦemama daĜa, skatīt attēlu Nr.2. 

39


4.2 Paveikto darbu apraksts 

4.2.1. Izejas materiālu vākšana un apkopošana 

Pamatojoties uz saĦemtajiem tehniskajiem nosacījumiem 20 ir veikta izejas informācijas 

vākšana un apkopošana. 

• Pašvaldība organizē informāciju saĦemšanu no Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts 

biroja par IVN stratēăisko ietekmes uz vidi novērtējumu procedūru nepiemērošanu 21 . 

• Kopā ar pašvaldību organizēta informācijas pasūtīšana un saĦemšana no Latvijas 

vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas Aăentūras – topogrāfija M 1:2 000; kadastra dati dgn. 

un Excel formātā par nekustamā īpašuma lietošanas mērėiem un īpašniekiem. 

• Organizēta informācijas pasūtīšana un saĦemšana no Aiviekstes meliorācijas sistēmu 

valsts pārvaldes - dati par meliorācijas grāvjiem un paredzētiem pasākumiem. 

• Kopā ar pašvaldību organizēta informācijas saĦemšana no SIA „Lattelekom” par 

sakaru komunikācijām. 

• Plānošanas mērėiem izanalizēta Lubānas pilsētas attīstības programma. 

• Organizēta tikšanās ar AS „Latvijas Gāze” par gāzes apgādes problēmām un 

perspektīvām. 

• Organizētas vairākas sarunas ar Madonas virsmežniecības administrāciju par Lubānas 

pilsētas aizsargjoslas mežu iecirkĦu datiem, pārrunu rezultāta precizēti nosacījumi 22 . 

• Izanalizēta Madonas rajona plānojuma nostādnes Lubānas pilsētas plānojuma izstrādē. 

4.2.2. Lubānas pilsētas teritorijas apsekošana 

Pirms plānošanas darbu uzsākšanas, paralēli pilsētas topogrāfisko plānu izstrādei, SIA 

„Reăionālo Pētījumu un Plānošanas Centra” darbinieki apsekoja visu pilsēta teritoriju. Par 

paveikto darbu liecina apsekošanas materiāli, ar kuriem tika iepazīstināti pilsētas 

izpilddirektors I.Bodžs un pilsētas plānotājs G.Stalbovs. 

20 

21 

22 

Skatīt pielikumu Nr.4 „Institūciju izsniegto nosacījumu apkopojums. 

Skatīt pielikumu Nr.6 Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja vēstule Nr.7-04/1667 no 11.11204. 

Skatīt pielikumu Nr.7 Madonas virsmežniecības vēstūleNr.5-2/149 no07.04.2006. 

40

ID Task Name 

1 PIRMAIS ETAPS 

2 Sākumposms 

3 Lubānas pilsētas dome lēmums par teritorijas plānojuma uzsākšanu 

4 Pagasta padome lēmums par darba uzdevuma apstiprināšanu 

5 Līgums ar projektētāju (izpildītāju) 

6 1. posms. Sabiedriskās apspriešanas 

7 PaziĦojums institūcijām un nosacījumu saĦemšana (


4.2.3. Esošās situācijas plānu izstrāde (M 1:2000) 

Pamatojoties uz sākotnējo informāciju, apsekošanas rezultātiem un topogrāfiskajiem plāniem, 

izstrādāts Lubānas pilsētas esošās situācijas plāns M 1:2000. Informācijas atspoguĜošanai 

izmantota pamatne ar datiem par zemes lietošanas mērėiem, īpašumu statusu, mežu 

teritorijām, ceĜiem pēc piederības un segumu veidiem, reljefu, aizsargājamām teritorijām un 

objektiem, inženierinfrastruktūras objektiem. 

4.2.4. Inženierkomunikāciju plānu izstrāde ( M1:2000) 

Pamatojoties uz A/S “Latvijas gāze”, VZD un pašvaldības datiem, izstrādāti šādi plāni: 

Lubānas pilsētas „Inženierkomunikāciju plāns” M 1:2000, un Lubānas pilsētas „Perspektīvās 

gāzes apgādes plānojums” M 1:5000. Esošā informācija par sakaru un gāzesvadu līnijām 

atspoguĜota shematiski. 

4.2.5. AtĜautās un plānotās teritorijas izmantošanas ar aizsargjoslām plānu izstrāde (M1:2000) 

Pamatojoties uz: izdotajam nosacījumiem 23 ; visiem iepriekš izstrādātajiem plāniem; Lubānas 

pilsētas attīstības programmas nostādnēm; Madonas rajona plānojuma nostādnēm; “Vidzemes 

plānošanas reăiona telpiskās struktūras plānu“; “Vidzemes reăiona attīstības programmu“; AS 

„Latvijas Gāze” gāzes apgādes perspektīvo shēmu; VZD; Aiviekstes meliorācijas sistēmu 

valsts pārvaldes; Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas; Madonas 

virsmežniecības un pašvaldības datiem; publiskās apspriešanas rezultātiem, izstrādāts 

Lubānas pilsētas AtĜautās un plānotās teritorijas izmantošanas ar aizsargjoslām plāns ar M 

1:2000. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma sadaĜa „Aizsargjoslas” tika izstrādāta atbilstoši LR 

Ministru Kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi”, „Aizsargjoslu likuma” un ar MK 04.10.1998. Noteikumiem Nr. 284 apstiprināto 

aizsargjoslu noteikšanas metodikas prasībām. 

SaskaĦā ar LR Ministru Kabineta 19.10.2004. Noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības 

teritorijas plānošanas noteikumi” 4.15. punktu, pašvaldības teritorijas plānojumā tiek 

noteiktas „aizsargjoslas (aizsardzības zonas) atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas 

plānojuma mēroga noteiktībai”. Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, 

sadarbībā ar pašvaldības un valsts institūciju atbildīgajiem speciālistiem, ir apzināti objekti, 

kuriem, atbilstoši aizsargjoslu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ir nosakāmas 

aizsargjoslas. Darba rezultātā ir sagatavotas un digitālajās aizsargjoslu kartēs attēlotas tās 

aizsargjoslas, kuru objektus ir bijis iespējams identificēt Latvijas Vides, ăeoloăijas un 

meteoroloăijas aăentūras sagatavotajā vienkāršotajā topogrāfiskajā kartē M 1:2000: 

1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas: 

1.1. Aiviekstes upes aizsargjosla; 

1.2. ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslas; 

1.3. plūdu riska teritorijas; 

1.4. aizsargjoslas ap ūdens Ħemšanas vietām; 

1.5. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekĜiem. 

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas: 

23 

Skatīt pielikumu Nr.4 Institūciju izsniegto nosacījumu apkopojums. 

42


2.1. aizsargjoslas gar elektrisko tīklu kabeĜu līnijām; 

2.2. aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām (no 20 līdz 110 kV); 

2.3. aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 

2.4. aizsargjoslas ap valsts meteoroloăisko un hidroloăisko novērojumu stacijām 

un posteĦiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa 

punktiem un posteĦiem; 

2.5. aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem; 

2.6. aizsargjoslas ap ăeodēziskajiem punktiem; 

2.7. aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm. 

3. Sanitārās aizsargjoslas: 

3.1. ap kapsētām; 

3.2. ap atkritumu izgāztuvēm; 

3.3. ap teritoriju atklātai notekūdeĦu apstrādei un atklātiem dūĦu laukiem. 

4. Drošības aizsargjoslas: 

4.1. aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ėīmisko vielu produktu vadiem, 

noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzĦēmumiem. 

Ūdens objektu aizsargjoslu ăenerēšanai izmantoti pieejamie Latvijas Vides, ăeoloăijas un 

meteoroloăijas aăentūras dati par gada vidējiem ūdens līmeĦiem. SaskaĦā ar LVĂMA 

datiem 24 Aiviekstes upes ūdens līmeĦa dati ar 1% varbūtību tika iegūti teorētiskajos 

aprēėinos, lietojot Lubānas novērojumu stacijas pagarināto datu rindu. Lubānas novērojumu 

stacijā LVĂMA veic ūdens līmeĦa novērojumus sākot no 1936. gada. Pilsētas teritorijā 

Aiviekstes upes maksimālais ūdens līmenis ar 1% varbūtību mainās no 94,22 m Baltijas 

jūras sistēmā (BS) ZA robežās, līdz 93,72 m BS DR robežās. Maksimālais ūdens līmenis tika 

novērots 1956. gada 8. maijā un sasniedza pilsētas ZA robežās 94,39 m BS, DR robežās - 

93,89 m BS. 

Informācija par sakaru līnijām pilsēta teritorijā ir shematiska un no tām nav iespējams ăenerēt 

aizsargjoslas. 

4.2.6. Apbūves noteikumu projektu izstrāde. 

Kopā ar pilsētas būvvaldes speciālistiem izstrādāts Lubānas pilsētas apbūves noteikumu 

projekts. Apbūves noteikumu projekts tika apspriests publiskā seminārā 08.06.2005. 

4.2.7. Publiskie semināri, sabiedriskās apspriešanas procedūras ietvaros. 

Sabiedriskās apspriešanas procedūra tika veikta atbilstoši LR Ministru Kabineta 19.10.2004. 

Noteikumu Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām. 

Iedzīvotāji, kaimiĦu pašvaldības, institūcijas tika savlaicīgi informēti ar paziĦojumu 

publikācijām laikrakstos 25 un paziĦojumu vēstulēm. Sabiedriskās apspriešanas procedūras 

izpildes laikā notikuši 3 semināri: 2005.gada 26. janvārī; 2006.gada 31. martā; 2007.gada 26. 

martā. SaskaĦā ar paziĦojumiem laikrakstos organizēta iedzīvotāju un uzĦēmēju priekšlikumu 

saĦemšana un sniegtas atbildes. 

24 

25 

Skatīt pielikumu Nr.5. Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūras vēstule Nr.4-6/169 no 

15.02.2005. 

Skatīt 4.4. sadaĜu Lubānas pilsētas teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pārskats. 

43


4.3 Vadlīnijas turpmākajai plānošanai 

Aktualizējot Lubānas pilsētas teritorijas plānojumu, kā arī detalizējot to jārealizē: 

Detālie plānojumi: 

• Pilsētas plānā attēlotas teritorijas, kurām nepieciešams izstrādāt detālplānojumu: 

− Sporta un Krasta ielu zona gar Aiviekste upi - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Klānu un Ērgalas ielu zona - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Zona starp Latgales ielu un grāvi Nr.226-N-2 - savrupmāju apbūvei (DzS); 

− Zona starp Latgales ielu un grāvi Nr.226-N-2 – mežaparka apbūves zona (DzP); 

− Zona starp Rugāju un Cesvaines ielām - jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu 

apbūvei (JC); 

− Vidzemes, Dārza ielas un grāvja Ziedu-N-1 zona – jauktai rūpniecības un darījumu 

iestāžu apbūvei (JR); 

− No Oskara Kalpaka ielas gar PatmaĜu grāvi un Aiviekstes upes krastu līdz slēgtai 

pilsētas izgāztuvei pilsētas dienvidu malā, tālā perspektīvā rezervējot teritorija 

pilsētas attīstībai. 

Izpētes un projekti: 

• Labiekārtojuma projekts vēsturiskajam centram. Pie estrādes paredzēts labiekārtots 

auto stāvlaukums; 

• Labiekārtojuma projekts zaĜajai zonai gar Aiviekstes upi; 

• Vidzemes un DzelzceĜa ielas savienojums; 

• DzelzceĜa ielas pagarinājums līdz Rugāju ielai (administratīvi Indrānu pagasta 

teritorija); 

• Madonas ielas pagarinājums līdz DzelzceĜa ielai; 

• Ozolu ielas pagarinājums līdz pilsētas robežai aiz pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas 

iekārtām; 

• Jaunās ielas savienojums ar Latgales ielu; 

• Pie vidusskolas attīstīt bērnu rotaĜu laukumus un sporta laukumus; 

• Perspektīvās ăimenes māju apbūves teritorijas ierīkošana; 

• DaudzdzīvokĜu māju apbūves teritoriju vides sakārtošana un labiekārtošana; 

• Darījumu iestāžu apbūves attīstība; 

• Sabiedriskās apbūves teritorijas attīstība; 

• Sadzīves atkritumu savākšana un utilizācija atbilstoši higiēniskajām prasībām, īpašu 

uzmanību veltot mežu teritorijām; 

• Pilsēta veloceliĦu trases detalizēta izpēte un projekts; 

• Mežu takas labiekārtojuma projektu izstrāde. 

Izstrādājot Lubānas pilsētas detālplānojumus, būvprojektus, labiekārtošanas un citus 

projektus, jāievēro Lubānas pilsētas Apbūves Noteikumu prasības. 

44


5. Pārskats par citu plānojumu prasībām attiecībā uz Lubānas pilsētas 

teritoriju. 

Lubānas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts pamatojoties uz sekojošo projektu nostādnēm 

un prasībām: 

Nr. Projekta nosaukums Mērėi teritorijas plānojumam Piezīmes 

1. Vidzemes plānošanas 

reăiona attīstības 

stratēăija. 

1.1. Apdzīvojuma struktūra: izvērtēt 

Vidzemes pilsētu un apdzīvoto vietu 

potenciālu, noteikt to vietu un lomu 

urbānās sistēmas hierarhijā; attīstīt 

pilsētu un lauku sadarbību, stiprināt 

pilsētu lomu lauku teritoriju atbalstam; 

efektīvi un pilnvērtīgi izmantot katras 

pilsētas un apdzīvotās vietas 

potenciālu. 

1.2.Atvērtā telpa: 

Dabas resursu racionāla un ilgtspējīga 

izmantošana; Ainavu un kultūras 

mantojuma saglabāšana un attīstība. 

1.3. Īpaši vērtīgās dabas, ainaviski 

nozīmīgās, tūrisma attīstības teritorijas 

1.4. Infrastruktūra: uzlabojot autoceĜu 

kvalitāti, lai tā atbilstu Eiropas 

standartiem, gāze. 

1.5. Vēlamā telpiskās struktūras 

sintēze: nacionālās un reăionālās 

nozīmes autoceĜu tīklu, nozīmīgas 

lauksaimniecības un mežsaimniecības 

teritorijas, nozīmīgākās tūrisma 

attīstības un ainavu daudzveidības 

teritorijas, ieteicamos rūpniecības 

attīstības virzienus. 

1.6. Vadlīnijas: rekomendācijas 

minimālo pakalpojumu 

nodrošināšanai; lauku apdzīvojuma 

attīstībai; ražošanas attīstībai; 

reăionālas nozīmes teritorijas 

detalizēšana un attēlošana pašvaldību 

plānojumos 

Plānojumā noteikta pilsētas saites ar kaimiĦu 

pagastiem; noteikti reglamentējošie paĦēmieni 

saglabājot unikālo ainavu; noteiktas perspektīvās 

rūpnieciskās zonas; izstrādāti priekšlikumu 

infrastruktūras sistēmai attīstībai. 

Dabas resursi izvērtēti, izstrādāti priekšlikumi 

un reglamentācijas atĜautai un perspektīvai 

izmantošanai. Izveidoti priekšnoteikumi 

teritorijas attīstībai neradot konfliktus ar dabas 

teritorijām. Noteikti rekreācijas zonas ar dabas 

un kultūras pieminekĜu fokusiem.. 

Plānojumā iestrādāti rekreācijas zonas, kā arī citi 

aizsargājamie objekti saskaĦā ar likumdošanas 

prasībām, priekšlikumi tūrisma attīstībai. 

Noteikti ielu - ceĜu un gāzes apgādes sistēmas 

perspektīvai attīstībai, 

Prasības izpildītas un iestrādātas kā esošās 

situācijas kartēs, tā atĜautās un plānotās 

teritorijas izmantošanas kartēs. 

ĥemti vērā un izpildīti. 

45


2. Vidzemes plānošanas 

reăiona teritorijas 

plānojums 2007-2027. 

3. Madonas rajona 

attīstības programma 

1. Telpiskas struktūras komponentu 

saglabāšana - Vidēja termiĦa mērėi 

2.1.4.2.2. Saimnieciskās darbības 

plānošana un attīstība, dabas 

aizsardzības intereses saskaĦojot ar 

ekonomiskajām interesēm. 

2. Apdzīvojuma struktūra: 

2.2.1.2.1. Efektīvi un pilnvērtīgi 

izmantot katras pilsētas potenciālu. 

2.2.1.2.2. Iedzīvotāju skaita 

saglabāšana Vidzemē, apstādināt 

iedzīvotāju „aizplūšanas”. 

2.2.1.2.4. Piedāvāt pievilcīgu pilsētvidi 

iedzīvotājiem un investīcijām. 

2.2.1.2.9. Nodrošināt vietējo/novadu 

pašvaldību noteiktos administratīvos 

pakalpojumus, saglabājot lauku 

teritoriju identitāti. 

2.2.3.2.2. Novada centros rezervēt 

platības jaunu ražotĦu izveidei vietēja 

līmeĦa uzĦēmumu piesaistei. 

3. Infrastruktūra 

2.3.1.2.2. Uzturēt augstu satiksmes 

drošības līmeni atvērtajā telpā un 

apdzīvotās vietas. 

2.3.1.2.2. UzĦēmējdarbības attīstību 

veicinošas autoceĜu infrastruktūras 

nodrošināšana. 

2.3.3.2. Uzlabot velosipēdistu un 

gājēju pārvietošanās drošību, lai 

sekmētu ceĜu satiksmes drošības 

paaugstināšanu. 

2.3.5.2.1. Dabas gāzes pieejamības 

nodrošināšana nacionālas un reăionālas 

nozīmes centriem. 

Esošo ražošanas nozaru attīstība: 

1. Kokapstrāde ar lielāku pievienoto 

vērtību; 

2. mēbeĜu ražošana; 

Apbūves iespējas: 

1. brīvās teritorijas un ēkas ir resursi 

biznesam; 

Tūrisma attīstība: 

1. pašvaldību sadarbībai attīstoties, 

ir iespējas sagatavot un realizēt 

kopīgus pārobežu sadarbības 

projektus; 

2. tūrisma produkta piedāvājuma 

pakešu veidošana; 

3. kultūrtūrisms, saglabājot 

kultūrvēsturisko vidi; 

4. ekotūrisms, izmantojot unikālos 

dabas resursus. 

Plānojuma robežās paredzēti nepieciešamie 

priekšnoteikumi mērėu realizācijai, situāciju 

pārskats, nepieciešamo teritoriju rezervēšana, 

rūpniecisko zonu optimizēšana, garantēto 

labvēlīgo apstākĜu radīšanas noteikumi, 

mērėtiecīga zemes lietojuma politika. 

Dabas resursu inventarizācija, ainavu plāna 

izstrādes priekšlikumi un reglamentācijas 

atĜautai un perspektīvai izmantošanai. 

Plānojumā paredzēti priekšlikumi dabas ainavas 

saglabāšanai un racionālai izmantošanai, 

infrastruktūras sakārtošana, vizuālā tēla 

iekĜaušana pilsētvidē. 

PieminekĜu inventarizācija, viĦu robežu 

noteikšana, noteikumi izmantošanai; teritoriju 

rezervēšana sportu objektiem – tūrisma 

infrastruktūras attīstībai 

Priekšlikumi transporta infrastruktūras 

uzlabošanai valsts un pašvaldības ceĜiem, ar 

mērėi atrisināt potenciālos transporta konfliktu 

punktos, perspektīvo apvedceĜu nospraušana, 

veloceliĦu tīkla izveides priekšlikums. 

Kvalitatīvas sabiedrisko un komunālo 

pakalpojumu iespēju nodrošināšana. 

Sakaru līniju, mobilā tel.tīklu inventarizācija, 

pamats turpmākai attīstībai. 

AS „Latvijas Gāzes” priekšlikumi gāzes vadu 

attīstībai. 

Pilsēta piedāvā uzĦēmējiem pilnu paketi 

teritorijas attīstības un inženierkomunikācijas 

apgādes griezumā 

Piedāvājums kopā risināt infrastruktūras 

attīstības problēmas. 

Pilsētas vēsturiskā centra sakārtošana kopā ar 

pakalpojumu objektiem veidos 

priekšnoteikumus pilnvērtīgu produktu 

piedāvājumam. 

Plānojumā viens no galvenajiem mērėiem 

saglabāt vēsturisko pilsētas vidi, nodefinēt 

vēsturiskā centra robežas ar noteikumiem. 

Plānojumā paredzēti priekšlikumi dabas ainavas 

saglabāšanai un racionālai izmantošanai. 

46


4. Madonas rajona 

plānojums 

5. Nacionālā programma 

„Kultūra”, 

Apakšprogramma 

„Kultūras mantojums” 

Galvenie rajona attīstības virzieni un 

attīstības stratēăija. 

1. Sekmēt uzĦēmējdarbības 

aktivitāti un jaunu uzĦēmumu 

veidošanos. 

2. Veidot labvēlīgu vidi investīciju 

piesaistei. 

3. Sekmēt uzĦēmējdarbības 

attīstībai nepieciešamās 

infrastruktūras 

4. Sekmēt kvalitatīvu veselības 

aprūpes un sociālās palīdzības 

pakalpojumu pieejamību. 

5. Madonas rajonam raksturīgo 

dabas vērtību un ainavu 

saglabāšana. 

6. Sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu 

izmantošanu, veicinot videi 

draudzīgu tehnoloăiju pielietošanu. 

7. Kultūrvēsturiskā mantojuma, 

kultūras tradīciju saglabāšana, atpūtas 

un sporta pasākumu attīstība. 

Kultūras mantojuma integrācija cilvēka 

dzīvē, kultūras mantojuma pieejamība, 

sabiedrības informētība, kultūras 

mantojuma vienotība un daudzveidība, 

sabiedrības tolerances attīstība, 

kultūras mantojums un identitāte, 

sabiedrības apziĦas veidošana, 

kultūras mantojums kā ekonomiska 

vērtība, kultūras mantojums 

līdzsvarotas attīstības procesā, 

tradicionālo materiālu, īpaši koka, 

ekoloăisko vērtību propaganda, 

kultūras mantojums un atzinība 

sabiedrības tradicionālajām vērtībām, 

kultūras mantojums kā tūrisma resurss 

un produkts. 

Pilsēta piedāvā uzĦēmējiem pilnu paketi 

teritoriālās attīstības un inženierkomunikāciju 

apgādes griezumā. 

Teritoriālās attīstības iespējas kopā ar 

inženierkomunikācijas paketi veidos atbilstošus 

priekšnoteikumus. 

Plānojumā rezervētas nepieciešamās teritorijas 

un ieplānota ērta satiksmes infrastruktūra. 

Plānojumā pilnīgi saglabāta pilsēta ainava un 

paredzēts sapratīgi izmantot dabas resursus. 

Ieplānota pilsētas kodola zona (kultūr 

vēsturiskais centrs ar atbilstošajām zaĜajām 

zonām un rekreācijas funkcijām. 

Visi objekti ar kultūrvēsturisko nozīmi apzināti 

un atzīmēti teritorijas plānojumā. Teritorijas 

plānojuma ietvaros identificēti nepieciešamie 

pasākumi pieminekĜu un apkārtējās vides 

saglabāšanai. 

47

6. Teritorijas plānojuma kopsavilkums 


Lubānas pilsēta atrodas Austrumvidzemē (Aiviekstes zeme – Lubāna līdzenuma purvaine), 

Madonas rajona austrumu daĜā, uz austrumiem no Madonas pilsētas. Pilsētas platība 4,39 km 2 . 

Iedzīvotāji 1936 (2006. g.). Attālums no pilsētas centra Lubāna līdz Madonas centram ir 42 

km, līdz valsts galvaspilsētai Rīgai - 212 km. Lubānas pilsēta robežojas ar 2 pašvaldību 

administratīvajām teritorijām – Indrānu un Ošupes pagastiem. 

Lubāna pirmoreiz minēta 13. gadsimtā. Ciems pie muižas sāka veidoties 19. gadsimta vidū. 

1958. gadā Lubāna ieguva pilsētciemata tiesības. Parka iela ir bijušais Lubānas muižas 

galvenais ceĜš. Šajā ielā saglabājušās vairākas bijušas muižas (atradās Aiviekstes labajā 

krastā) saimniecības ēkas: muižas pagrabi Parka iela 8 un muižas klētis Parka ielā 6. Pilsētā 

atrodas luterāĦu baznīca (celta 1869.- 1872.g.) ar 1871. gadā būvētajām ērăelēm (paplašinātas 

1931.g.), mākslas pieminekĜi ir trīs vitrāžas (19. gs.) un greznais neogotikas altāris ar gleznu 

„Kristus pie krusta”. 

Pilsētā ir labi izveidota infrastruktūra: autoceĜi, iedzīvotāju ērtībai ir bērnudārzs, vidusskola 

un mākslas skola, divas bibliotēkas, kultūras nams, klubs, divas baznīcas, veikali, kafejnīcas 

un bāri, frizētavas, veselības un sociālais aprūpes centrs, aptieka, auto servisi un degvielas 

uzpildes stacija. Pie pilsētas teritorijas pieved valsts 1.šėiras autoceĜi P 82 (Jaunkalsnava - 

Lubāna) un P 83 (Lubāna - Dzelzava). 

Teritorijas plānojuma mērėis atrast risinājumu racionālai un drošai teritorijas izmantošanai, 

maksimāli saglabājot esošos dabas resursus. Lai atrisinātu šīs problēmas, teritorijas plānojumā 

noinventarizētas pilsēta aizsargjoslas, pilsēta ielas pēc seguma tipa. Noinventarizēti no 

pašvaldības, valsts iestādēm un privātajām firmām pieejamie dati par inženierkomunikācijām. 

Balstoties uz veiktajiem darbiem, atrisinātas pilsētu teritoriālās attīstības problēmas. 

Plānojumā precīzi nofiksētas applūšanas teritorijas robežas. Izdalītas pilsēta teritorijas, kurām 

nepieciešams veikt detālplānojumu izstrādi. Plānojumā iestrādāti priekšlikumi par pilsētas 

teritoriju labiekārtošanu un tūrisma attīstību. Paredzēts plašs veloceliĦu tīkls. 

Pilsētā paredzēts slēgt un rekultivēt izgāztuvi. Lubānas pilsētas teritorijas iedzīvotājus pēc 

izsaukuma apkalpo SIA „EKO VIDE”, Reă. numurs 40103104656, Valmiera Rūpniecības 

iela 1, par mirušo dzīvnieku savākšanu un turpmāko likvidēšanu. 

Teritorijas plānojuma izstrādes process notika saskaĦā ar likumdošanā noteikto sabiedriskās 

apspriešanas procedūru. Sabiedrība savlaicīgi tika informēta ar paziĦojumiem republikas 

laikrakstos, rajona un pašvaldības laikrakstos („Latvijas Vēstnesis”, Lubānas pilsētas 

laikrakstā „Lubānas ziĦas”). Lubānas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts saskaĦā ar LR 

likumu “Teritorijas attīstības plānošanas likums” (15.10.1998.) un LR Ministru kabineta 

noteikumiem Nr.883 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” (04.11.2004.) 

48

LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS (līdz 2020. gadam)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?