LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS (līdz 2020. gadam)

LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2020. gadam
neizmanto.
PĜaviĦu - Daugavas ūdens komplekss - ieguĜ zem kvartāra vai Katlešu svītas nogulumiem 24
līdz 31 m dziĜumā un pilsētā ir galvenais dzeramā ūdens avots. Pilsētas teritorijā augšdevona
Daugavas, Salaspils un PĜaviĦu svītu kopējais biezums ir 65 - 70 m. To griezumā dominē
dolomīti un dolomītmerăeĜi ar māla starpkārtām. Ekspluatācijas urbumi pazemes ūdens
ieguvei ierīkoti gan visā kompleksā, gan arī kompleksa atsevišėos ūdens horizontos.
Kompleksa ūdeĦi ir spiedienūdeĦi 7 . Urbumos statiskie ūdens līmeĦi svārstās no 4 m zem
zemes, līdz 4 m virs zemes. Ūdens daudzums atsevišėos slāĦos ir aptuveni vienāds, bet
Salaspils svitā – mazāks, jo tā satur daudz mālainu starpslāĦu. Ūdensapgādes urbumu, kas
ierīkoti uz šo kompleksu, debiti mainās no 3 līdz 10 l/sek., īpatnējie debiti svārstās 0.3 - 3
l/sek. robežās. Kompleksā sastopamie saldūdeĦi pieder hidrokarbonātu kalcija - magnija vai
magnija - kalcija tipam ar mineralizāciju 0.3 – 0.4 g/l. To kopējā cietība ir 5 - 6mekv/l un
dzelzs saturs mainās no 0.2 līdz 2 mg/l. Atsevišėos urbumos novērojama ūdens kvalitātes
pasliktināšanās ko izsauc sulfātu satura pieaugums no 127 līdz 263 mg/l (mineralizācija
palielinās līdz 0.6 – 0.8 g/l, bet kopēja cietība līdz 12.7 mekv/l). Šādas ūdens ėīmiskā sastāva
izmaiĦas var izraisīt ăipša starpslāĦi kompleksa nogulumos.
Pēc Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā esošajām ziĦām 4 ekspluatācijas
urbumi ierīkoti uz šo kompleksu. DziĜāk griezumā ieguĜ Amatas, Gaujas, Burtnieku un
Arukilas svītas smilšakmeĦi ar aleirolītu un mālu starpslāĦiem. Šo nogulumu virsma ieguĜ 96
- 97 m dziĜumā un to kopējais biezums ir ap 220 - 225 m. Šie četri ūdensnesošie horizonti
savā starpā vairāk vai mazāk hidrauliski ir saistīti. Arukilas - Amatas ūdens kompleksa
statiskie līmeĦi paceĜas 5 - 9 m virs zemes virsas. Urbumu debiti ir 8 – 12 l/sek., īpatnējie
debiti – 1 – 1.5 l/sek.
Augšējam – Amatas (D 3 am) horizontam nav pastāvīgas nozīmes ūdensapgādē urbumu
smilšošanās dēĜ, bet Gaujas (D 3 gj) horizonts jāizvēlas kā perspektīvākais ekspluatējamais
ūdens horizonts Lubānā (kas tiek ekspluatēts arī tagad). Horizonts ieguĜ 130 – 155 m dziĜumā
no zemes virsmas un tajā dominē hidrogēnkarbonātu kalcija vai kalcija - magnija saldūdeĦi ar
mineralizāciju 0.3 g/l, kopējo cietību 5 – 5.5 mekv/l un dzelzs saturu līdz 1.3 mg/l. Pēc
atdzelžošanas no šī horizonta iegūstamo pazemes ūdeĦu kvalitāte atbilst likumdošanā
noteiktajām dzeramā ūdens nekaitīguma normām.
Pašlaik pilsētas ūdensapgādē divi urbumi izmanto Gaujas horizontu, bet pārējie ekspluatācijas
urbumi ierīkoti uz PĜaviĦu - Daugavas ūdens horizontu kompleksu. DziĜāk iegulošos
vidusdevona Burtnieku vai Arukilas ūdens horizontu izmantošana nebūtu ekonomiski
lietderīga, kā arī pazemes ūdeĦu kvalitāte tajos, visticamāk, būs sliktāka kā Gaujas ūdens
horizontā. Pašlaik pēc Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā esošajām ziĦām
Lubānas pilsētas teritorijā ierīkoti 6 ūdensapgādes urbumi. To dziĜums mainās no 35 līdz 180
m. Visu urbumu raksturojums dots 6. tabulā.
Pilsētas teritorijā artēziskie ūdeĦi kopumā ir Ĝoti labi aizsargāti no virszemes piesārĦojuma
iekĜūšanas. Nozīmīgāko (Gaujas) ūdens horizontu visā pilsētas teritorijā klāj vairāki ūdeni vāji
caurlaidīgu nogulumu (morēnas smilšmāls, augšdevona Katlešu svītas māli un aleirolīti, u.c.)
slāĦi, kuru kopējais biezums pārsniedz 35 m. 2005. gadā apsekojot ekspluatācijas urbumus
Lubānas pilsētas teritorijā (SIA „Geo Consultants”) tika atrasti 4 urbumi un novērtēts to
stāvoklis: 2 - darbojās, 2 – jātamponē. Vēl par diviem – nekas nav zināms, jo tos neizdevās
atrast.
7
Atsedzot šādu ūdens slāni, ūdens līmenis ir augstāks par slāĦa virsmu.
18