LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS (līdz 2020. gadam)

LUBĀNAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS līdz 2020. gadam
1.3 Apdzīvojuma struktūra.
Lubāna pilsēta ir vēsturiski veidojusies apdzīvota vieta uz muižas teritorijas un apbūves
pamata ar atbilstošu labiekārtojumu un sociālo pakalpojumu spektru. Neskatoties uz padomju
laika saimniekošanas veidu, tā tomēr saglabājusi pilnībā savu vēsturisko vidi un telpisko
struktūru. Lubāna pirmoreiz minēta 13. gadsimtā. Ciems pie muižas sāka veidoties 19. gadsimta
otrajā pusē. 1958. gadā Lubāna ieguva pilsētciemata tiesības. Parka iela ir bijušais Lubānas
muižas galvenais ceĜš. Pilsētā ir labi izveidota infrastruktūra: autoceĜi, iedzīvotāju ērtībai ir
bērnudārzs, vidusskola, mākslas skola, bibliotēka, kultūras nams, klubs, pasts, divas baznīcas,
estrāde, veikali, kafejnīcas un bāri, frizētavas, veselības un sociālas aprūpes centrs, aptiekas,
auto servisi un degvielas uzpildes stacija. Pie pilsētas pieved valsts 1.šėiras autoceĜi P 82
(Jaunkalsnava - Lubāna), P 83 (Lubāna - Dzelzava) un 2.šėiras ceĜš V842 Lubāna –
Upatnieki. Pilsētas platība 4,39km 2 . Iedzīvotāji 1936 (2006. g.).
Kopumā apdzīvojuma struktūra pilsētā telpiski veidojusies pēc 3 galvenajiem nosacījumiem:
dabas veidojumi (Aiviekstes krasti), vēsturiski apdzīvoto vietu teritorijas (muižas), ceĜu
struktūra.
− Pilsētas dabu veidojošie faktori - Aiviekstes upe, kura teritoriju sadala divās daĜās;
slapju mežu teritorija, applūstošas pĜavas un Aiviekste upes krastu augstums, kuri
nosaka apdzīvojumu teritorijas robežas.
− Vēsturiski minētām divām daĜām pamatā bijis muižas izvietojums: kungu un mācītāju.
Pilsētas struktūru akcentē centra dominante – luterāĦu baznīca, veidojot pilsētu tēlu.
DzelzceĜa stacijas izbūve noteica ražošanas zonas izveidi Aiviekstes labajā krastā.
Ražošanas teritorijas tuvumā uzbūvētas daudzstāvu mājas. Tādējādi sadalot pilsētu:
labā krasta teritorijā – ražošana un daudzstāvu teritorija ar galvenajām transporta
plūsmām; kreisā krasta teritorija ar administratīvo, garīgo, izglītības centru un
savrupmāju apbūvi. Labā krasta teritorijā iespējams attīstīt ražošanas zonu dzelzceĜa
teritorijas vietā. Plānojumā nepieciešams paredzēt pilsētbūvnieciskā tēla saglabāšanu,
nosakot vēsturiskā centra robežas atbilstoši lietošanas veidiem un apbūves principiem.
Kopumā nepieciešams izstrādāt priekšlikumus pilsētas teritorijas sakārtošanai un
turpmākai attīstībai.
− Starp šiem centriem veidojas ceĜu struktūra, kuru nostiprina tilta izbūve, veidojot
pilsētas galveno satiksmes „mugurkaulu”. Acīmredzot ar pilsētas perspektīvo attīstību
šis satiksmes „mugurkauls” būs pārslogots un veidos potenciāli bīstamu situāciju tilta
zonā. Nepieciešams plānojumā izvērtēt un paredzēt transporta novirzīšanu iespēju no
pilsēta centra.
Neapgūtas teritorijas pilsētas centrā saglabājušās kvartālu iekšienē. DaudzdzīvokĜu apbūves
rajoni ir nodrošināti ar centralizētām inženierkomunikācijām. Individuālās apbūves ar
centralizētām inženierkomunikācijām nodrošinātas nepilnā apjomā. Pilsētai ir lielas
perspektīvas attīsties dienvidu virzienā. Pilsētas teritoriju raksturo ainaviskā pievilcība:
pauguraina ainava centrā, koncentrēta vēsturiskā apbūve, upju ainava, ceĜu struktūra, ozolu
alejas. Teritorija ir labi pieejama autotransporta īpašniekiem un sabiedriskajam transportam.
Lubāna pilsētā ir izveidojusies sabiedriskā centra zona ar potenciālām zaĜajām zonām, kuras ir
iespējams izmantot bērnu laukumiem, sporta un kultūras pasākumiem un sabiedriskajai
23