Paskaidrojuma raksts - Madona.lv

Praulienas pagasta teritorijas plānojums. Pirmā redakcija.
1. daļa. Paskaidrojuma raksts
Pirms 400 gadiem Praulienā bija poļu laiki, grūti laiki, varbūt visgrūtākie visos tās piecos gadu simtos. Pēc
ilgiem miera laikiem 1558. gadā sākās Livonijas karš.1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Praulienu
uzdāvināja Danielam Hermanam, kurš to tūlīt pārdeva Bērzaunes kungam Johanam Tīzenhauzenam. Bet jau
1594. gadā Praulienas muiţu nopirka Lorencs Ofenbergers. Poļu laikiem beidzoties, Zviedrijas karalis
Gustavs Ādolfs rekvizētās Praulienas un Lazdonas muiţas uzdāvināja zviedru dienestā pārgājušam
Hinriham Klēbekam.
1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. 1704. gada 4. jūlijā iebruka arī Praulienā. Prauliena pārcieta gan
kara postu, gan tam sekojošo lielo mēri 1710. un 1711. gadā. Vidzemē sākās krievu laiki. Praulienas muiţa
joprojām piederēja Klēbeku dzimtai un administratīvi ietilpa Vidzemes guberľas Cēsu apriľķī Lazdonas
draudzē. Praulienas zemnieku tiesiskais un saimnieciskais stāvoklis viszemāko robeţu sasniedza uz 19.
gadsimta sliekšľa.
Praulienas muiţai sāka mainīties īpašnieki. No Klēbeku dzimtas to nopirka Fēgezaks, no 1852. – līdz 1869.
gadam Prauliena piederēja grāfam Gustavam Zīversam, bet gadsimtu mijā Prūsijas vācietim Štokam.
Grāfs Zīverss pagastam uzdāvināja 1872. gadā iesvētīto Gustavskolu.
1905. gadā revolūcijas laikā Praulienā darbojusies rīcības komiteja, notikuši mītiľi un demonstrācijas.
Lielākas pārmaiľas laukos ienesa 1941. gads, kad uz Sibīriju izsūtīja 30 Praulienas cilvēkus un 1949. gadā
tika izsūtīti 187 Praulienas pagasta iedzīvotāji.
1949. gadā sākās kolhozu dibināšana. Pagasta teritorijā nodibinājās 4 kolhozi – „ Rosība”, „ Ceļš uz
komūnu”, „ Ozolsala”, Kolektīvais spēks”. Pēc pāris gadiem šie kolhozi apvienojās vienā - „ Sarkanais
karogs” .
1968. gadā nodibinājās p/s „ Prauliena”.
1985. gadā p/s „ Prauliena” sadalījās divās saimniecībās – p/s „ Prauliena” un p/s „ Saikava”, kuras 1993.
gadā likvidējās.
Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums
Perspektīvā Praulienas pagasta teritorija attīstās un veidojas līdzās Madonas pilsētai, realizējot administratīvi
teritoriālo reformu, kad Praulienas pagasts tiek apvienots Madonas novada teritorijā.
4. Dabas apstākļi un resursi
4.1. Klimats
Klimats relatīvi kontinentāls. Nokrišľu daudzums 500 – 600 mm gadā. Vidējā janvāra temperatūra –
7 o C, jūlijā + 17 o C, aktīvo temperatūru summa 1850 o C - 1900 o C.
Veģetācijas periods vidēji no 22.aprīļa līdz 13. oktobrim, tas ir 173 dienas. Pēdējās salnas pavasarī
līdz 22.maijam, pirmās salnas rudenī ap 5. – 23. septembri. Upes aizsalst ap 11. decembri, atbrīvojas no
ledus ap 6. aprīli. Pastāvīgā sniega sega izveidojas ap 6. decembri, nokūst ap 10. aprīli. Madonas – Trepes
vaļľa meţiem apaugušajās ieplakās tas saglabājas vidēji 2 nedēļas ilgāk. Sniega segas pastāvēšanas
ilgums vidēji 115 – 120 dienas. Pirmais sniegs uzkrīt vidēji ap 6. novembri. Sniega segas biezums: decembrī
– 7 cm, janvārī – 14 cm, februārī - 22 cm, martā – 20 cm, aprīlī – 3cm. Augsnes sasalšanas dziļums:
novembrī – 6 cm, decembrī – 26 cm, janvārī – 37 cm, februārī - 45 cm, martā – 46 cm. Vidēji augsnes
sasaluma ilgums – 121 diena.
4.2. Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs
Praulienas pagasta reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Pagasta teritorija ietilpst Aronas paugurlīdzenuma Praulienas
paugurainē, Lubānas un Jersikas līdzenumos.
Praulienas pagasta teritorijai raksturīga salīdzinoši vienkārša ģeoloģiska uzbūve: uz prekembrija kristāliskā
pamatklintāja dislocētajiem ieţiem sagulst bieza apakšējā paleozoja nogulumieţu slāľkopa, kas pārklāta ar
nevienmērīga biezuma kvartāla ieţu segu, kuru veido kvartāra ieţu segu, kuru veido kvartāra morēnas
smilšmāls un mālsmilts ar smilšu smilts – grants – oļu slāľojumiem, aptuveni 22 m (Vecsaikavā) līdz 83 m
18