Paskaidrojuma raksts - Madona.lv

Praulienas pagasta saistošo noteikumu Nr. 

„Praulienas pagasta teritorijas plānojums” 

pielikums 

APSTIPRINĀTS 2007.gada Praulienas pagasta 

padomes sēdē, lēmums Nr. 

SIA „Metrum” 

Reģ. Nr.40003388748 

Vienības gatve 87 Rīga, LV-1004 

Tālr. 67609030, fakss 67609044 

E-pasts: metrum@metrum.lv, 

http://www.metrum.lv 

Pasūtījums Nr. 21-2006 

Praulienas pagasta 

padome 

Reģ. Nr.90000054750 

Kalna iela 2, Prauliena 

Madonas rajons, LV-4825 

Tālr./fakss 4860080 

E-pasts: prauliena@madona.lv 

Madonas rajona 

PRAULIENAS PAGASTA 

TERITORIJAS PLĀNOJUMS 

2007-2019 

(4 sējumos) 

1. sējums 

Paskaidrojuma raksts 

Teritorijas plānojuma izstrādes 

vadītājs, 

Praulienas pagasta padomes 

priekšsēdētājs 

Projekta vadītāja – plānotāja 

Projekta vadītāja – plānotāja 

Kartogrāfe- tehniķe 

Valdis GOTLAUFS 

Silvija ŠĪRE 

Inese SOLOZEMNIECE 

Dace MĀLNIECE 

Madona, 2007

Praulienas pagasta teritorijas plānojums. Pirmā redakcija. 

1. daļa. Paskaidrojuma raksts 

1. Teritorijas plānojums struktūra un sastāvs 

I. sējums Paskaidrojuma raksts 

1. Praulienas pagasta pašreizējās situācijas raksturojums un teritorijas attīstības 

priekšnoteikumi 

2. Praulienas pagasta perspektīva attīstība 

II. sējums Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 

Praulienas pagasta Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 

III. sējums Grafiskā daļa 

1. Topogrāfiskā plāna pamatne ar mēroga noteiktību M 1: 10 000 

2. Pagasta teritorijas esošā izmantošana M 1:10000 

3. Plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana M 1: 10 000 

4. Galvenās aizsargjoslas M 1: 10 000 

5. Praulienas ciema teritorijas esošā izmantošana, M 1: 5000 

6. Praulienas ciema plānotā (atļautā) izmantošana , M 1: 5000 

7. Vecsaikavas ciema teritorijas esošā izmantošana, M 1: 5000 

8. Vecsaikavas ciema teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, M 1: 5000 

IV. sējums Vides pārskats 

Izstrādāts, pamatojoties uz Praulienas pagasta teritorijas plānojuma 

novērtējuma ietvaros. 

stratēģiskā ietekmes uz vidi 

V. sējums 

Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi 

1. Vietējās pašvaldības lēmumi par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes 

uzsākšanu, darba uzdevuma apstiprināšanu, sabiedriskās apspriešanas 

organizēšanu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanu; 

2. Sabiedriskās apspriešanas materiāli (ietverot priekšlikumus, kas saľemti, uzsākot 

vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi, kā arī izstrādes otrā posma 

sabiedriskās apspriešanas rezultātus); 

3. Ziľojums par vērā ľemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu 

priekšlikumiem un iebildumiem; 

4. Institūciju sniegtā informācija, nosacījumi, atzinumi; 

5. Ziľojums par institūciju nosacījumu ievērošanu; 

6. Ziľojums par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka 

plānošanas līmeľa teritorijas plānojuma prasībām. 

7. Cita informācija, kas izmantota vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei 

2



SATURS 

1. IEVADS.................................................................................................................. 5 

PRAULIENAS PAGASTA TELPISKĀ ATTĪSTĪBA ................................................................ 6 

2. PLĀNOŠANAS KONTEKSTS ....................................................................................... 

2.1. Nacionālais līmenis ................................................................................................................................ 7 

2.2. Reģiona līmenis ..................................................................................................................................... 8 

2.2.1. Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns ....................................................... 8 

2.2.2. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns......................................................................... 12 

2.3. Rajona līmenis ..................................................................................................................................... 13 

2.3.1. Madonas rajona teritorijas plānojums .................................................................................... 13 

2.5. Vietējais līmenis ................................................................................................................................... 15 

2.5.1. Attīstības plānošanas dokumenti ........................................................................................... 15 

3. PRAULIENAS PAGASTA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS .............................................. 16 

3.1. Praulienas pagasta esošā situācija ...................................................................................................... 16 

3.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība .............................................................................................................. 17 

4. DABAS APSTĀKĻI UN RESURSI .............................................................................. 18 

4.1. Klimats ................................................................................................................................................. 18 

4.2. Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs ................................................................................................... 18 

4.3. Virszemes ūdeľi .................................................................................................................................. 19 

4.4. Pazemes ūdeľi .................................................................................................................................... 20 

4.5. Derīgie izrakteľi ................................................................................................................................... 21 

4.6. Meţi ..................................................................................................................................................... 24 

4.7. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi .................................................................. 24 

4.8. Vides stāvokļa raksturojums ................................................................................................................ 26 

4.8.2. Potenciālie riska un piesārľojuma avoti ................................................................................ 26 

4.8.4. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ................................................................................... 28 

4.9. Civilās aizsardzības sistēma ................................................................................................................ 28 

4.8.3. Plānotās prioritārās investīciju programmas un to ietekme uz vidi ...................................................... 27 

4.10. Kultūrvēsturiskais mantojums .............................................................................................................. 29 

4.10.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ............................................................................... 29 

4.10.2. Kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas ............................................................................................ 30 

4.10.3. Kapsētas ............................................................................................................................... 31 

5. PRAULIENAS PAGASTA SOCIĀLI EKONOMISKĀ SITUĀCIJA ...................................... 31 

5.1. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija ....................................................................................................... 31 

5.2. Nodarbinātība ...................................................................................................................................... 34 

5.3. Uzľēmējdarbības raksturojums un attīstības tendences. .................................................................... 35 

5.3.1. Raţošanas uzľēmumi un teritorijas ...................................................................................... 36 

5.3.2. Lauksaimnieciskā darbība ..................................................................................................... 36 

5.3.3. Tūrisms .................................................................................................................................. 37 

5.4. Zemju struktūra .................................................................................................................................... 37 

5.5. Sociālā infrastruktūra ........................................................................................................................... 39 

3



6. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS ............................................... 43 

6.1. Autoceļi ................................................................................................................................................ 43 

6.1.1. Valsts autoceļi ....................................................................................................................... 43 

6.1.2. Pašvaldības ielas un laukumi ................................................................................................ 44 

6.1.4. Sabiedriskais transports ........................................................................................................ 45 

6.2. Dzelzceļš .............................................................................................................................................. 46 

7. INŢENIERAPGĀDES UN TEHNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS ................ 46 

7.1.1. Ūdensapgādes sistēma ......................................................................................................... 46 

7.1.2. Notekūdeľu savākšana un attīrīšana .................................................................................... 47 

7.2. Siltumapgāde ....................................................................................................................................... 48 

7.3. Sakaru infrastruktūra ............................................................................................................................ 49 

7.3.1. Fiksētie telefona sakari .......................................................................................................... 49 

7.3.2. Mobilie sakari ........................................................................................................................ 49 

7.3.3. Internets ................................................................................................................................ 50 

7.4. Elektroapgāde ...................................................................................................................................... 50 

7.5. Gāzes apgāde ...................................................................................................................................... 50 

8.Pašvaldības teritorijas telpiskās attīstības 

priekšlikumi...................................................................................................................................................51 

8.1 Pašvaldības administratīvās teritorijas telpiskā attīstība..............................................51 

8.2. Praulienas apdzīvojuma struktūras attīstība.............................................................................52 

8.3. Administratīvi teritoriālā reforma..............................................................................................52 

8.4. Kopīgo interešu teritorijas ar kaimiľu teritorijām 

9. Teritorijas plānotā atļautā izmantošana 

9.1. Dzīvojamās apbūves teritorijas .............................................................................................57 

9.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas.............................................................................................57 

9.1.2.Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas......................................................................57 

9.1.3.Lauku apbūves teritorijas.......................................................................................................57 

9.2. Publiskās apbūves teritorijas.................................................................................................58 

9.2.1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas...................................................................58 

9.2.2. KOmerciestāţu apbūves teritorijas..........................................................................58 

9.3. Raţošanas objektu un tehniskās apbūves teritorijas.............................................................58 

9.3.1. Raţošanas objektu un noliktavu apbūves teritorijas................................................59 

9.3.2. Tehnisko objektu apbūves teritorijas.......................................................................59 

9.3.3. Satiksmes infrastruktūras objekti un teritorijas........................................................59 

9.3.4. Tehniskās līnijbūves teritorijas .............................................................................59 

9.3.5. Derīgo izrakteľu atradnes.........................................................................................59 

9.4. Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu.................................59 

9.4.1. Meţu teritorijas..........................................................................................................59 

9.4.2. Ūdeľu teritorijas........................................................................................................60 

9.4.3 Dabas teritorijas .......................................................................................................60 

9.4.4. Labiekārtojumu apstādījumu teritorijas ....................................................................60 

9.4.5. Tūrisma un atpūtas teritorijas ..................................................................................61 

9.5. Teritorijas ar īpašām prasībām..............................................................................................61 

9.5.1. kapsētas ...................................................................................................................61 

9.5.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti........................................................61 

9.5.3.Piesārľotās un potenciāli piesārľotās vietas..............................................................61 

9.5.4. Praulienas un Vecsaikavas ciems.............................................................................61 

9.6. Lauksaimniecībā izmantojamaš teritorijas............................................................................61 

9.7. Kultūras pieminekļu teritorijas...............................................................................................62 

4



10.Pielikumi.................................................................................................................................62 

Ievads 

Praulienas pagasta teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz Praulienas pagasta padomes 

2005.gada janvāra lēmumu nr... „ Par Praulienas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi”. 

Teritorijas plānojuma izstrādāšana uzsākta saskaľā ar Latvijas Republikas likumu “Teritorijas plānošanas 

likumu” (12.06.2002.) un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas 

noteikumi” (19.10.2004.). 

Praulienas pagasta teritorijas plānojuma pirmā redakcija uzsākta 2007. gadā. 

Teritorijas plānojuma sastāvdaļas: 

I daļa Paskaidrojuma raksts; 

II daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 

III daļa Grafiskā daļa; 

IV daļa Ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats 

V daļa Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi. 

Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana definēta, ľemot vērā: 

• Esošo teritorijas izmantošanu (zemes lietojuma veidu, līdzšinējo izmantošanu); 

• Valsts mēroga nozaru attīstības dokumentos, Vidzemes reģiona plānošanas dokumentos un Madonas 

rajona plānojumā definētos nosacījumus; 

• Sociāli ekonomisko situāciju Praulienas pagastā un apkārtējās teritorijās reģiona un valsts mēroga 

attīstības tendences; 

• Normatīvo aktu prasības un valsts institūciju izsniegtos nosacījumus Praulienas pagasta teritorijas 

plānojumam; 

• Zemes īpašnieku, Praulienas pagasta iedzīvotāju, Praulienas pagasta redzējumu par teritorijas 

turpmāko izmantošanu. 

Teritorijas plānojuma izstrādes mērķi 

Nodrošināt Praulienas pagasta teritorijas līdzsvarotu un ilgspējīgu attīstību 

Teritorijas plānojuma izstrādes uzdevumi 

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un 

noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un aprobeţojumus; 

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzľēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; 

3) iekļauties kaimiľvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos; 

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālās izmantošanas nodrošināšanai, 

rūpniecisko un vides risku novērtēšanai; 

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaľā ar teritorijas plānojumu; 

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;’ 

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt 

kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. 

5



2. Praulienas pagasta telpiskās attīstības 

priekšnoteikumi un pamatvirzieni 

2.1. ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI 

Atrašanās tiešā Madonas pilsētas ietekmes teritorijā, saplūšana ar pilsētu: 

Pakalpojumu, it īpaši augstas kvalitātes un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamība Madonā; 

Darba vietu pieejamība vietējos uzľēmumos un Madonas pilsētā; 

Pilsētas intereses Praulienas pagasta teritorijā –potenciālā individuālā apbūve un pakalpojumu objektu 

attīstība pie valsts autoceļiem. 

Inţenierinfrastruktūras nodrošinājums 

Blīvs ceļu tīkls, divi pirmās šķiras valsts autoceļi šķērso pagasta teritoriju; 

Atrašanās tiešā P 84 Madona - Varakļāni autoceļa tuvumā: 

- tirdzniecības attīstība; 

- pakalpojumu attīstība; 

- tūrisma attīstība. 

Dabas potenciāls 

- Lielas vienlaidus meţa platības; 

- Lielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, kā arī augstvērtīgas lauksaimniecībā izmantojamās 

zemes; 

- Vērtīgas ainavu teritorijas; 

- 21 ezers lielākie Baltiľš, Dibenezers, Starpiľezers, Melnezers, Praulienas dzirnavezers; 

- 16 upes lielākās no tām Aiviekste, Kuja, Ilga, Niedruška, Rieba. 

- Dabas parks „ Kuja” un „ Aiviekstes paliena”, dabas piemineklis „ Velna skroderis”, 4 diţkoki. 

2.2. TELPISKĀS PLĀNOŠANAS PAMATPRINCIPI 

Praulienas pagasta teritorijas plānojuma izstrādē tiek ievēroti šādi teritorijas plānošanas principi: 

1) ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu 

ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras 

mantojuma attīstību un saglabāšanu; 

2) interešu saskaľotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaľā ar citiem 

teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaľo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un 

privātās intereses; 

3) daudzveidības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumā izstrādē tiek ľemta vērā dabas, 

kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība; 

4) detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, 

rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi; 

5) konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus 

uzľēmējdarbībai; 

6) nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka mainoties spēkā esošajam plānojuma 

pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru 

pamatojums nav mainījies; 

7) atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un 

nodrošinot informācijas un lēmumu pieľemšanas atklātumu. 

6



2.3. NACIONĀLAIS LĪMENIS 

Izstrādājot Praulienas pagasta teritorijas plānojumu jārespektē Latvijas Nacionālais attīstības plāns, kurš ir 

galvenais valsts vidēja termiľa plānošanas dokuments no 2007. – 2013.gadam, apstiprināts LR Ministru 

kabinetā 2006.gada 4.jūlijā, pieľemot noteikumus Nr.564. 

Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas 

paaugstināšanu citu valstu vidū. 

Nacionālā attīstības plāna stratēģiskais mērķis un prioritātes: 

Izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai 

Izglītots un radošs cilvēks 

Uzľēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība 

Zinātnes un pētniecības attīstība 

Izvirzītais mērķis ir ilgtermiľa izvēle, jo turpmākajos septiľos gados – NAP darbības laikā - ir jāpanāk 

lūzums izglītībā, zinātnē un raţošanā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats cilvēku dzīves 

kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam Latvijā. Reģionālās politikas uzdevums ir veicināt visas valsts 

teritorijas līdzsvarotu un policentrisku attīstību, lai Latvija būtu pievilcīga telpa darbam, dzīvei un atpūtai ne 

tikai šai, bet arī nākamajām paaudzēm. 

Policentriska attīstība - iespēja reģioniem 

Policentriska attīstība, veidojot pilsētu tīklu, rada priekšnosacījumus līdzsvarotas valsts attīstībai. Pilsētām 

jākļūst par nozīmīgu katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku, kuru potenciālu un perspektīvo 

attīstības virzienu nosaka reģiona telpiskās plānošanas procesā, sadarbojoties valsts institūcijām, 

pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai. Pilsētu tīklu radīšana un nostiprināšana palielina 

šo pilsētu savstarpējās papildināšanas spēju un ir efektīvs instruments līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo 

sinerģiju izmantošanai. 

Risināmie uzdevumi: 

(1) nodrošināt vienotas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu valstī, lai panāktu vertikālo un horizontālo 

sadarbību visos plānošanas līmeľos, pamatojoties uz regulāru valsts attīstības analīzi un paredzot iespēju 

nepieciešamības gadījumā koriģēt nozaru attīstības plānus atbilstoši reģionu līdzsvarotas attīstības 

vajadzībām; 

(2) izstrādāt un īstenot teritoriāli diferencētus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus, nodrošināt to 

savstarpējo papildinātību, veidojot labvēlīgus priekšnosacījumus (sakārtota infrastruktūra, uzľēmējdarbību 

veicinošo un tās uzsākšanu atvieglojošo īpašo pasākumu un pakalpojumu esamība u.c.) tautsaimniecības 

attīstībai; 

(3) stiprināt reģionu kapacitāti plānošanas jomā, nodrošinot reģionos gan materiāli tehnisko bāzi, gan 

cilvēkresursus; 

(4) sekmēt pilsētu – lauku sadarbības veidošanos, radot jaunas un nostiprinot esošās funkcionālās saites 

starp pilsētu un lauku teritorijām; 

(5) akcentēt un iekļaut teritoriālajā plānošanā reģiona un lokālās kultūrvides savdabību un kvalitāti kā 

ilgtspējīgas teritoriju attīstības un konkurētspējas nosacījumu. Daţādot un pastiprināt kultūrvēsturiskā 

mantojuma un laikmetīgās kultūrvides sociālekonomisko ietekmi; 

(6) PPP principa plaša izmantošana reģionu attīstības nodrošināšanai. 

7



2.4. REĢIONA LĪMENIS 

Vidzemes reģionam ir izstrādāti vairāki plānošanas dokumenti, kuru vadlīnijas jādetalizē Praulienas pagasta 

teritorijas plānojumā: 

2.4.1. Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns 

Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns tiek izstrādāts 1 . 

Vidzemes plānošanas reģiona atrašanās vieta Eiropā un Latvijā. 

1.attēls Vidzemes reģiona ģeogrāfiskais novietojums 

2.attēls Vidzeme reģiona administratīvā karte 

Apdzīvojuma struktūra ir būtiska ekonomiskajai attīstībai un raţošanas attīstībai, jo tā nodrošina ar 

darbaspēku, energoresursiem, infrastruktūru un inţenierkomunikācijām, kā arī pieeju daţādiem izglītības, 

finansu un administratīvajiem pakalpojumiem. 

1 Vidzemes attīstības aģentūra, Rietumflandrijas pašvaldību sadarbības institūcija. Vidzemes plānošanas 

reģiona telpiskās struktūras plāns. Informatīvā daļa, 2004.gada aprīlis. 

8



3. attēls Praulienas pagasts iekļaujas Madonas vēlamās rūpniecības attīstības virzienā * 

4.attēls Vēlamā rūpniecības attīstības struktūra 

9



Reģiona ekoloģiskās struktūras balsts ir fiziski ģeogrāfiskā sistēma, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus 

lauksaimniecības, meţsaimniecības, ainavas un apdzīvojuma funkcionēšanai. Tādēļ ir svarīgi saglabāt 

fiziskās sistēmas elementus- augsni, reljefu, upes, mitrājus, meţus un citus resursus arī nākamajām 

paaudzēm. Reģiona mērķis ir saglabāt vizuāli izteiksmīgās un savdabīgās ainavas, kas veido reģiona 

identitāti. 

* Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāna materiāls 

Reģionālas nozīmes ceļiem izvirzītās prasības ir: 

• Nepieciešama ceļu seguma kvalitātes uzlabošana, jauno segumu izbūve, taču reizē ar satiksmes 

drošības paaugstināšanu ir jāsaglabā ceļu ainavas identitāte, 

• Ceļu tuvumā nepieciešama tūrisma infrastruktūras attīstība (stāvvietas, skatu vietas, takas, norādes, 

u.t.t.). 

Sabiedriskajā transportā svarīga savstarpēja reģionālas nozīmes centru tieša sasaiste (pamatā rītā – 

vakarā, darba un izglītības pieejamībai). 

Sabiedriskais transports (autotransporta un dzelzceļa, ūdens un gaisa satiksmes pārvadājumi) vēlamās 

telpas struktūrā tiek skatīts saistībā ar apdzīvojuma struktūras sasniedzamību, funkcionalitātes uzlabošanu 

un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. 

Tūrisma attīstības areāli reģiona vēlamās telpas struktūrā tiek skatīti kā daţāda veida tūrisma attīstībai 

nozīmīgas un piemērotas teritorijas. 

Kritēriji: 

Kultūrvēsturisko un estētisko teritoriju un objektu: 

o Pieejamība (norādes, drošība, sakari, u.t.t) 

o Nozīmība (vēsturiskā vērtība, ietekme, stils u.t.t.) 

o Pievilcība (kvalitāte, vide, u.t.t.) 

o Pakalpojumi (ēdināšana, informācija, atpūta, tirdzniecība u.t.t.) 


Daudzveidīgas, skaistas ainavas, 

Tūrisma infrastruktūras esamība. 

Kultūrvēsturiskā, ekotūrisma un tūrisma attīstība 

Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana 

- augstas intensitātes tūrisma teritoriju sasaiste ar nacionālas un reģionālas nozīmes ceļu tīklu un sabiedriskā 

transporta mezgliem, 

- pievedceļu un esošo tūrisma infrastruktūru uzlabošana, 

- atpūtas un aktīvā tūrisma attīstībā jānodrošina saikne ar citām aktivitātēm (atpūtu pilsētās, sporta un 

kultūras pasākumiem, lauksaimniecību, meţsaimniecību, makšķerēšanu, medniecību), 

- viesnīcu, kempingu, viesu māju u.t.t. izbūves atbalstīšana, 

- ekotūrisma infrastruktūras izveide, attīstība. 

- attīstīt velotūrisma infrastruktūru, 

- iekļauties Eiro velo 11 maršrutā, izveidojot reģionālos atzarus, 

- Tūrisma infrastruktūras izveide 

Lietišķie veloceļi paaugstina iedzīvotāju mobilitāti pilsētās un piepilsētu urbānajos areālos, nodrošinot 

pieejamību darba vietām, izglītības iestādēm un daţādu pakalpojumu saľemšanas vietām. 

Tūrisma veloceļi nodrošina vietējo un ārzemju velotūristu aktīvās atpūtas pieprasījumu, dodot iespēju 

iepazīt Vidzemes dabas un kultūrvēsturisko ainavu pievilcību un pieejamību atpūtas, tūrisma teritorijām un 

objektiem. 

Iedalījuma kritēriji : 

10



- Satiksmes drošības paaugstināšana , 

- Mobilitātes paaugstināšana piepilsētu areālos, 

- Tūrisma infrastruktūras attīstība un pakalpojumu daţādošana 

Iedalījums: 

- Eiropas nozīmes (Eiro – Velo) veloceļi, 

- Pilsētu un piepilsētu (lietišķie) veloceļi, 

- Tūrisma veloceļi: 

o satelītmaršruti Eiro Velo zonā 

o reģionālas nozīmes tūrisma attīstības koridoru teritorijā 

o rajonu un novadu tūrisma maršruti 

- Velonomas un velosipēdu apkopes, remonta centri. 

5.attēls Praulienas pagasta saistība ar veloceliņu attīstību* 


Mērķis paaugstināt Vidzemes reģiona iedzīvotāju mobilitāti izveidojot veloceliľu tīklu, garantējot gājēju un 

velosipēdistu drošību un nodrošinot alternatīvas pārvietošanās iespējas. 

Uzlabot velosipēdistu un gājēju pārvietošanās drošību, lai sekmētu ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu: 

- Piepilsētu teritorijās uz valsts galvenajiem un I šķiras autoceļiem nodalīt gājēju un velosipēdistu plūsmu, 

uzstādīt satiksmes organizēšanas tehniskos līdzekļus un gājēju pāreju apgaismojumu; 

11



- Rekonstruējot nacionālas un starpreģionālas nozīmes autoceļus, izveidot nodalītu gājēju un velosipēdistu 

kustības plūsmu; 

- Plānot veloceliľu izbūvi pilsētās gar maģistrālām ielām, ciemos gar tranzītceļiem. 

Paaugstināt un daudzveidot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas pilsētu urbānajos areālos: 

- Izveidot veloceliľu tīklu riteľbraucējiem starp ciemiem, apdzīvotām vietām un pilsētām: 

o nacionālas, reģionālas nozīmes centru tiešā tuvumā (Valmiera, Cēsis, Madona, Gulbene, 

Alūksne, Smiltene, Valka); 

- Reklamēt velosipēdu izmantošanu, kā alternatīvu pārvietošanās iespēju, nokļūšanai uz darbu, izglītības 

iestādēm un pakalpojumu pieejamībai. 

Attīstīt velotūrisma infrastruktūru un iekļauties Eiro velo 11 maršrutā : 

- Veloceliľu plānošana un marķētu velomaršrutu izveidošana reģionālas nozīmes tūrisma attīstības 

teritorijās; 

- Satelītmaršrutu attīstība Eiro velo 11 zonā; 

- EIROVELO principiem atbilstoša maršrutu izveide Eiro velo Nr.11 Atēnas – Nordkaps, Vidzemes zonā 

(Rēzekne - Madona - Sigulda - Cēsis - Valmiera – Valka): 

o Braucēju drošība (2 velobraucējiem pārvietojoties blakām, transporta intensitāte < 1000 

automašīnas dienā, ceļa zīmes un marķējums, ceļa pārskatāmība); 

o Ceļiem jāsavieno pilsētas un jāšķērso pilsētu centri; 

o Ceļa seguma atbilstība (28"riteľiem ar smagām velo somām) ap 90% melnā seguma; 

o Apkārtnes ainaviskuma (līkumi, reljefs, skatu punkti un stāvvietas, mozaīkveida ainava) 

izmantošana; 

o Apkalpes infrastruktūras un informācijas pieejamība (veikali, naktsmītnes, ēdināšana, velo 

serviss, muzeji, atpūta un izklaide, norādes u.c.); 

Analizējot Praulienas pagasta teritoriju Vidzemes reģiona kontekstā, galvenie secinājumi ir: 

• Praulienas pagasta teritorija ir kā urbānā teritorija un ietekmes telpa Madonas pilsētai; 

• Praulienas pagasta teritorijā atrodas Vidzemes reģiona nozīmes ceļš P 84; 

• Praulienas pagasta teritorija Vidzemes teritorijas plānojumā tiek noteikta kā lauksaimnieciskās raţošanas 

teritorija5; 

• Praulienas ciems reģionā līmenī noteikt kā vietējas nozīmes centrs. 

• Cauri Praulienas pagastam tiek plānots starptautiskais EIRO Velo maršruts. 


2.4.2. Daugavas baseina apsaimniekošanas plāns 

“Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns” ir viens no Latvijas un Zviedrijas kopīgi finansētā 

“Daugavas upes baseina projekta” rezultātiem. Projekts darbojās, pamatojoties uz LR Vides aizsardzības un 

reģionālās attīstības ministrijas un Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras speciālo 19.01.2000. līgumu Nr. 

225-163-00u. Projekta mērķis bija, izstrādājot Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānu, 

demonstrēt direktīvas 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas kopienas rīcību ūdeľu aizsardzības 

politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva), prasību ieviešanas iespējas un metodes Latvijas apstākļos. 

Plāns līdz šim Latvijā nav apstiprināts. 

Plāns sniedz rekomendācijas virszemes ūdeľu kvalitātes uzlabošanai Aiviekstes baseinā, kurā ietilpst arī 

Praulienas pagasts. Līdz ar to plāns ievērots, izstrādājot Praulienas pagasta teritorijas plānojumu. 

12



2.5. Rajona līmenis 

2.5.1. Madonas rajona teritorijas plānojums 

Madonas rajona teritorijas plānojums tika apstiprināts 28.10.2003 2 . Madonas rajona plānojums vairākās 

sfērās ietver prasības vietējam līmenim, kas jāľem vērā arī Praulienas pagasta teritorijas plānojumā. 

Praulienas pagasts ir viens no lielākajiem, kurā ir liels LIZ īpatsvars. Daļa pagasta teritorijas saistīta ar 

Lubānas līdzenuma daļu. Praulienas pagastā pēc Madonas rajona teritorijas plānojuma ir noteiktas 468,9 ha 

nacionālās nozīmes un 96.11 ha rajona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 

6.attēls Madonas rajona nacionālās un rajona nozīmes LIZ 

Praulienas pagasta teritorijā atrodas Madonas rajonam nozīmīgs 1. šķiras valsts autoceļš P 82 

Jaunkalsnava – Lubāna, kas iet gar Aiviekstes labo krastu, P 84 Madona – Varakļāni, P 62 Madona - Preiļi - 

Kārsava , Madonas rajona teritorijas plānojumā ir paredzēta šo ceļu rekonstrukcija, kas ir nozīmīgi 

Praulienas teritorijas infrastruktūras attīstībai. 

Madonas rajonā plānotais starptautiskais velomaršruts Eiro Velo 11 šķērso arī Praulienas pagasta teritoriju. 

2 Madonas rajona padomes 28.10.2003 lēmums „Par Madonas rajona teritorijas plānojuma apstiprināšanu un plānoto 

pasākumu pabeigšanu” 

13



7. attēls Madonas rajona plānotā tehniskā infrastruktūra 

Rajonā nav attīstīta laivošana pa upēm, kaut ir visi tai nepieciešamie resursi: piemērotas upes - Aiviekste, 

Kuja. Pie šīm upēm ir attīstīts ceļu tīkls un piebraukšana. 

2002. gadā EMERALD projekta ietvaros Madonas rajona teritorijas plānojumā kā perspektīvās dabas 

aizsargājamā teritorija ir minētas dabas parks Kuja. Dabas parks Kuja tika nodibināts 2004. gadā. 

Kā riska teritorija tiek noteikta degvielas uzpildes stacija Švānā, uz šo brīdi tā nedarbojas. 

Rajona plānojums nosaka, kā ciemu apbūves teritorijas ir Prauliena. Pašvaldību teritorijas plānojumā noteikt katras 

ciema apbūves funkcionālo nozīmi un pakalpojumu struktūru attīstību. Ciemu apbūves teritoriju robeţas 

parādīt vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos. 

8.attēls apdzīvoto centru līmeņi 

Madonas rajona teritorijas plānojumā Praulienas pagasta upēm tiek noteikti upju kvalitātes mērķi: 

Upes nosaukums Ūdens izmantošanas mērķis Piesārľojuma novērtējums 

Aiviekste L 1, P 3 Vāji piesārľota 

Niedruška L 1, P 3 Vāji piesārľota 

Kuja L 1, P 3 Vāji piesārľota 

Rieba K 2 Vāji piesārľota 

Lisa K 2 Vāji piesārľota 

LIbe K 2 Vāji piesārľota 

L 1 – Lašūdeľi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu, foreļu, alatu un sīgu eksistenci 

K 2 – Karpūdeľi, ūdeľi, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpveidīgo zivju, kā arī citu zivju sugu 

eksistenci; 

P 3 – Peldūdeľi 

14

Rajona plānojums nosaka šādas aizsargjoslas: 



1. Vides un dabas resursu aizsargjoslas 

100 m plata josla katrā krastā 25 – 100 km garām upēm Kuja – 77 km; 

50 m plata josla katrā krastā 10 – 25 km garām upēm- Libe – 18 km; Rieba – 21 km; Lisa – 10 km;; 

Upsts – 16 km; Ilga – 12 km; Niedruška – 12 km; 

300 m plata josla katrā krastā upēm, kuras ir garākas par 100 km -Aiviekste – 132 km; 

2. Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem noteikt vietējo pašvaldību plānojumos, lai nodrošinātu kultūras 

pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu daţāda veida negatīvo ietekmi uz nekustamiem 

kultūras pieminekļiem. 

3. Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem – lauku apvidos 500 m, pilsētās 100 m. 

4. Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām noteikt vietējo pašvaldību plānojumos, lai nodrošinātu ūdens 

resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārľojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo 

ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtves ekspluatācijas laikā ( nemazāk kā uz 25 gadiem). 

5. Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības sakaru līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to 

maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamās ietekmes, kuras rezultātā var tikt 

traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij. 

6. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem: 

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek 

noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. 

Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums: 

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko 

norobeţo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvada līnijām ar 

nominālo spriegumu: 

- līdz 20 kilovoltiem – 10 m; 

- no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru; 

- virs 110 kilovoltiem - 30 metru. 

7.Pašvaldību plānojumos noteikt pārējās rajona plānojuma mērogā neietilpstošās aizsargjoslas atbilstoši 

aizsargjoslu likumam un LR MK noteikumos apstiprinātajai metodikai. 

2.6.1. Attīstības plānošanas dokumenti 

2.6. Vietējais līmenis 

2000.gadā Praulienas pagasta padome apstiprināja Praulienas pagasta attīstības programmu un 

Praulienas pagasta ģenerālplānu, tajā ietvertas ziľas par pagasta teritorijas sociāli ekonomisko 

raksturojumu, iedzīvotāju aptauja, SVID (Stipro, vāju pušu , iespēju un draudu) analīze un secinājumi 

perspektīvai pagasta teritorijas attīstībai. 

Plānojumā pēc iespējas aktualizēta programmā minētā informācija un dati, izvirzīti attīstības 

uzdevumi. 

mērķi un 

15



3. Praulienas pagasta vispārīgs raksturojums 

3.1. Praulienas pagasta esošā situācija 

Teritorija 

Teritorijas kopējā platība ir 19788.5 ha 

Iedzīvotāju skaits 1767 iedzīvotāji (PMLP dati uz 01.01.2007.) 

Ģeogrāfiskais Praulienas pagasts atrodas Latvijas Republikas Vidzemes centrālās augstienes 

novietojums dienvidrietumos, Madonas centrālajā daļā. Robeţojas ar Madonas pilsētu un 7 pagastu 

pašvaldībām – Lazdonas, Mārcienas, Ļaudonas, Mētrienas, Barkavas, Sarkaľu pagastiem. 

Pagasta teritorijas dienvidos atrodas robeţupe – Aiviekste. 

Pagasta centrs - Prauliena, apdzīvotās vietas - ciemi Vecsaikava, Lazdona - 1 

Attālums līdz rajona centram Madonas pilsētai – 6 km, galvaspilsētai – Rīgai – 170 km. 

Ceļu tīkls Valsts 1.šķiras autoceļi 

P 84 Madona – Varakļāni 

P – 82 Jaunkalsnava - Lubāna 

P – 62 Krāslava – Preiļi – Madona 

Valsts 2.šķiras autoceļi: 

V – 841 Madona – Ļaudona – Jēkabpils 

V – 875 Praulienas pievedceļš 

V- 891 Praulienas Linājkalns 

V – 866 Vecpoļi – Lūza 

V – 874 – Saikava – Trākši – Prauliena 

V – 892 – Saikava – Visagala stacija 

Zemju struktūra 

Meţi 8047.1 ha 40.7 % 

Lauksaimniecība 

izmantojamā zeme 9147.6 ha 46.2 % 

Zem ūdeľiem 392.1 ha 2.00 % 

Pagalmi 222.2 ha 1.1 % 

Ceļi 465.2 ha 2.4 % 

Krūmāji 769.1 ha 3.9 % 

Pārējās zemes 528.8 ha 2.7 % 

kopā 19788.5 100 % 

Zemes dzīļu dolomīts, smilts, māls, kūdra, sapropelis 

resursi 

Dabas vērtības Aiviekstes palienas pļavas, aizsargājamie augi, dabas teritorija „ Kuja”, Saikavas parks, diţkoki, 

dabas piemineklis „ Velna skroderis” 

Kultūrvēsturiskais 

mantojums 

Rozu senkapi, Aizpurves senkapi, Aizāru senkapi, Ūbānu pilskalns, Praulienas skolas senkapi, 

Ganiľu viduslaiku kapsēta, Baltiľu senkapi, Trākšu senkapi, Sīļu senkapi, Upstu senkapi, 

Vecsaikavas senkapi, Ūbānu baznīckalns, Praulienas senkapi. 

Iedzīvotāju blīvums 11 iedzīvotāji / km 2 

Iedzīvotāju 

vecumstruktūra 

Līdz darbspējas vecumam – 15.85 %, darbspējas vecumā – 64.7%, virs darbspējas vecuma 

19.44%. 

Nacionālais 

sastāvs 

90 % latviešu; 

7 % krievu; 

16



3 % pārējo iedzīvotāju (baltkrievi, poļi, ukraiľi, lietuvieši, igauľi 

Pilsonība Latvijas pilsoľi 90% 

Nodarbinātība Bezdarba līmenis Praulienas pagastā ir 7% no visiem darbaspējīgiem iedzīvotājiem. 

Uzņēmumi 

Nodrošinājums ar 

inţenierkomunikācijām 

Sociālās 

infrastruktūras 

nodrošinājums 

SIA „ Norte”, 

SIA „ Medene” , 

z/s „ Muiţnieki”, 

z/s „ Auziľas”, 

z/s „ Ievlīči”, 

z/s „ Vārpurves”, 

z/s „ Krastmaļi”, 

z/s „ Granstkalni” 

z/s „ Vēršalas”, 

z/s „ Lejnieki” . 

Ārējā ūdensapgāde no artēziskiem urbumiem 

Ārējā kanalizācija uz attīrīšanas ierīcēm 

20 kW un 0.4 kW elektrolīnijas 

Lattelekom sakaru līnijas 

Pamatskola, bērnudārzs, slimnīca, sociālās aprūpes centrs „Vecsaikava”, pasta nodaļa, 

bibliotēka, Saikavas kultūras nams, Saikavas un Praulienas bibliotēkas, Madonas „Saules 

aptiekas” filiāle, Ģimenes ārsta privātprakse, Praulienas Pasta nodaļa. 

Pašvaldības 

ekonomiskās 

situācija 

Pagasta teritorijā galvenokārt ir attīstīta lauksaimniecības, tūrisma, kokapstrādes, tirdzniecības 

pakalpojumu nozare. 

Īpašās iezīmes Praulienas pagasts ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un vērtīgām dabas ainavu 

teritorijām.. 

3.2. Teritorijas vēsturiskā attīstība 

Vēsturiskajos dokumentos Prauliena pirmoreiz minēta 1507. gadā. Pirmās reti izkaisītās apmetnes pirms 

gandrīz trim gadu tūkstošiem veidoja somugru cilts lībieši – zvejnieki un mednieki. Vēlāk reti apdzīvotajā 

Lubānas līdzenumā sāka ieplūst baltu ciltis no dienvidu puses. Latgaļi aizgāja tālāk uz ziemeļiem un 

rietumiem, Aiviekstes labajā krastā apmetās sēļi – lopkopji un zemkopji. Praulēniešu senči ir sēļi, kuri 

pamazām asimilēja senākos iedzīvotājus – lībiešus. 

Ziľas par to, no kurienes nāca Praulienas zeme un ļaudis izriet no ģeoloģiskajiem, arheoloģiskajiem un 

lingvistiskiem pētījumiem, bet par to, kā radās Praulienas vārds, zinātne klusē. 

Prauliena bija neliela muiţa un tās lielu daļu aizľēma meţi, purvi un ūdeľi. Nedaudzo zemnieku sētu tīrumi 

un pļavas veidoja divas nelielas saliľas, divus ciematiľus – Kripānus un Katānus. Katāni atradās vēlāko 

Vecpoļu un Būdānu apvidū, bet Kripāni – starp muiţas tīrumiem, kas pletās ap Praulienas centru un vēlāko 

mācītājmuiţu. Pēc gadiem astoľdesmit Praulienai pievienoja vēl trešo saliľu Dzinteli jeb Zinteli, kura atradās 

tagadējā Trākšu galā pie Ilgas upītes. Pirms 500 gadiem Praulienā vairs nebija brīvzemnieku, visi bija kļuvuši 

par dzimtļaudīm, par muiţas īpašumu. Prauliena piederēja pie Ļaudonas draudzes. Ļaudona bija tālu, tādēļ 

saskarsme ar baznīcu aprobeţojās galvenokārt ar iesvētīšanu, laulāšanu un sieciľiem – nodevām. 

17



Pirms 400 gadiem Praulienā bija poļu laiki, grūti laiki, varbūt visgrūtākie visos tās piecos gadu simtos. Pēc 

ilgiem miera laikiem 1558. gadā sākās Livonijas karš.1585. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Praulienu 

uzdāvināja Danielam Hermanam, kurš to tūlīt pārdeva Bērzaunes kungam Johanam Tīzenhauzenam. Bet jau 

1594. gadā Praulienas muiţu nopirka Lorencs Ofenbergers. Poļu laikiem beidzoties, Zviedrijas karalis 

Gustavs Ādolfs rekvizētās Praulienas un Lazdonas muiţas uzdāvināja zviedru dienestā pārgājušam 

Hinriham Klēbekam. 

1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš. 1704. gada 4. jūlijā iebruka arī Praulienā. Prauliena pārcieta gan 

kara postu, gan tam sekojošo lielo mēri 1710. un 1711. gadā. Vidzemē sākās krievu laiki. Praulienas muiţa 

joprojām piederēja Klēbeku dzimtai un administratīvi ietilpa Vidzemes guberľas Cēsu apriľķī Lazdonas 

draudzē. Praulienas zemnieku tiesiskais un saimnieciskais stāvoklis viszemāko robeţu sasniedza uz 19. 

gadsimta sliekšľa. 

Praulienas muiţai sāka mainīties īpašnieki. No Klēbeku dzimtas to nopirka Fēgezaks, no 1852. – līdz 1869. 

gadam Prauliena piederēja grāfam Gustavam Zīversam, bet gadsimtu mijā Prūsijas vācietim Štokam. 

Grāfs Zīverss pagastam uzdāvināja 1872. gadā iesvētīto Gustavskolu. 

1905. gadā revolūcijas laikā Praulienā darbojusies rīcības komiteja, notikuši mītiľi un demonstrācijas. 

Lielākas pārmaiľas laukos ienesa 1941. gads, kad uz Sibīriju izsūtīja 30 Praulienas cilvēkus un 1949. gadā 

tika izsūtīti 187 Praulienas pagasta iedzīvotāji. 

1949. gadā sākās kolhozu dibināšana. Pagasta teritorijā nodibinājās 4 kolhozi – „ Rosība”, „ Ceļš uz 

komūnu”, „ Ozolsala”, Kolektīvais spēks”. Pēc pāris gadiem šie kolhozi apvienojās vienā - „ Sarkanais 

karogs” . 

1968. gadā nodibinājās p/s „ Prauliena”. 

1985. gadā p/s „ Prauliena” sadalījās divās saimniecībās – p/s „ Prauliena” un p/s „ Saikava”, kuras 1993. 

gadā likvidējās. 

Teritorijas turpmākās izmantošanas risinājumi un to pamatojums 

Perspektīvā Praulienas pagasta teritorija attīstās un veidojas līdzās Madonas pilsētai, realizējot administratīvi 

teritoriālo reformu, kad Praulienas pagasts tiek apvienots Madonas novada teritorijā. 

4. Dabas apstākļi un resursi 

4.1. Klimats 

Klimats relatīvi kontinentāls. Nokrišľu daudzums 500 – 600 mm gadā. Vidējā janvāra temperatūra – 

7 o C, jūlijā + 17 o C, aktīvo temperatūru summa 1850 o C - 1900 o C. 

Veģetācijas periods vidēji no 22.aprīļa līdz 13. oktobrim, tas ir 173 dienas. Pēdējās salnas pavasarī 

līdz 22.maijam, pirmās salnas rudenī ap 5. – 23. septembri. Upes aizsalst ap 11. decembri, atbrīvojas no 

ledus ap 6. aprīli. Pastāvīgā sniega sega izveidojas ap 6. decembri, nokūst ap 10. aprīli. Madonas – Trepes 

vaļľa meţiem apaugušajās ieplakās tas saglabājas vidēji 2 nedēļas ilgāk. Sniega segas pastāvēšanas 

ilgums vidēji 115 – 120 dienas. Pirmais sniegs uzkrīt vidēji ap 6. novembri. Sniega segas biezums: decembrī 

– 7 cm, janvārī – 14 cm, februārī - 22 cm, martā – 20 cm, aprīlī – 3cm. Augsnes sasalšanas dziļums: 

novembrī – 6 cm, decembrī – 26 cm, janvārī – 37 cm, februārī - 45 cm, martā – 46 cm. Vidēji augsnes 

sasaluma ilgums – 121 diena. 

4.2. Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs 

Praulienas pagasta reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Pagasta teritorija ietilpst Aronas paugurlīdzenuma Praulienas 

paugurainē, Lubānas un Jersikas līdzenumos. 

Praulienas pagasta teritorijai raksturīga salīdzinoši vienkārša ģeoloģiska uzbūve: uz prekembrija kristāliskā 

pamatklintāja dislocētajiem ieţiem sagulst bieza apakšējā paleozoja nogulumieţu slāľkopa, kas pārklāta ar 

nevienmērīga biezuma kvartāla ieţu segu, kuru veido kvartāra ieţu segu, kuru veido kvartāra morēnas 

smilšmāls un mālsmilts ar smilšu smilts – grants – oļu slāľojumiem, aptuveni 22 m (Vecsaikavā) līdz 83 m 

18



(Lazdona – 1) biezumā, kas nosedz pirmskvartāla slāľus. Pirmskvartāra slāľus veido; Katlešu – Ogres (D 3ktl 

– og), Pļaviľu – Daugavas (D 3pl – dg) ūdens horizonti un Gaujas Amatas (D 3gj+am) ūdens horizonti. Šie 

slāľi sastāv no karbonātieţiem (Dolomīts, dolomītmerģelis) un sedimentāro ieţu (kaļķakmens, smilšakmens 

un māls ar aleirolīta starpkārtām) starpslāľiem. 

Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojums 

Teritorijas ģeoloģiskie apstākļi un reljefs nenosaka ierobeţojumus būvniecībai. 

4.3. Virszemes ūdeņi 

Praulienas pagasta virszemes ūdeľu tīklu veido lielākās upes: Aiviekste, Kuja, Niedruška, Ilga, Upsts, Rieba, 

Lībe un citas 11 mazās upītes, kā arī 21 ezers, no kuriem lielākie būtu Baltiľš (16 ha), Dibenezers (7.1 ha), 

Starpiľezers (5.8 ha), Melnezers (5.7 ha), Praulienas dzirnavezers (4.4 ha), Timsenis (3.7 ha) un Sīmaľu 

(3.4 ha). Pārējo ezeru platība ir no 1 – 2.8 ha. 

Praulienas pagasta lielākās ūdensteces 

Upju nosaukums 

Garums km 

Aiviekste 114 

Kuja 76 

Lībe 22 

Rieba 15 

Padauklis 11 

Tēce 17 

Zvirgzdupīte 15 

Upsts 19 

Ilga 12 

Niedruška 12 

Lisa 10 

Lielākā upe ir Aiviekste, kas iztek no Lubāna ezera un ceļā līdz ietekai Daugavā viens upes posms veido 

Praulienas pagasta DA robeţu. Upes kopējais garums ir 182 km un sateces baseins 9321 km 2 . 

Kuja līdz ietekai Aiviekstē ZA - DR virzienā šķērso visu pagasta teritoriju, upes kopgarums 77 km, sateces 

baseins 673 km 2 . Kujas krastos atrodas NATURA 2000 teritorija Kujas dabas parks. Kujas labā krasta 

pieteka - Ilga ir tikai 12 km gara ar 38.6 km 2 sateces baseinu. Upes Niedruškas garums 12 km un sateces 

baseins 31.3 km 2 . 

Praulienas pagasta teritorijā būtisku vietu ieľem Baltiľa kaskādes ezeru sistēma, kurā ietilpst 8 ezeri – 

Viļvānu, Ķeceru, , Ganiľu, Mušu, Baltiľš, Starpiľezers, Melnezers. Lielākais no šiem ezeriem ir Baltiľš, kura 

platība ir 16 ha. Tas ir caurteces ezers, vidējais dziļums 3.0 m, maksimālais 0- 4.8 m. Ezeram ir 0.7 ha liela 

sala. Ezera dibena struktūra smilšaina un dūľaina. Dūľu slānis 0.2 – 3 m. 

Praulienas ciema teritorijā atrodas nelielais (tikai 2 ha) Praulienas ezers. Tā austrumu ziemeļaustrumu puses 

krasts ir pārpurvots. Uz ezeru ir iespējama pārplūde no kanalizācijas sūkľu stacijas, gadījumā, ja tajā notiek 

avārija. 


Saskaľā ar Aizsargjoslu likumu ap upēm ir spēkā vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 

teritorijas plānojums tām neizvirza papildus prasības: 

Aiviekstes upei un Salu ezeram tiek noteikta tauvas josla 10 m. 

19



Peldvietas 

Praulienas pagastā nav oficiālu peldvietu. 


Praulienas pagasta teritorijā perspektīvā ir iespējams ierīkot kādu peldvietu vai atpūtas vietu pie esošajiem 

ezeriem. 

4.4. Pazemes ūdeņi 

Pazemes ūdeľi pagasta teritorijā plaši izplatīti. Ūdens ietverieţi ir smilts, mālsmilšu un grants – oļu 

veidojumi. Nereti ūdens horizonti ieguļ tuvu zemes virsmai un ir cieši saistīti ar virszemes procesiem. Akās 

ūdens līmeľu augstums vidēji 0.2 – 4.0 zem zemes virsmas. Starpmorēnas ūdens slāľu ekspluatācijas 

urbumos ūdens pjezometriskais līmenis Vidzemes Centrālajā augstienē konstatēts 3.0 – 21.5 m dziļumā. 

Kvartāla ūdeľiem raksturīga neliela mineralizācija – pārsvarā līdz 1 mg/1. Vairākums tie ir hidrokarbonāti 

kalcij – magnija (HCO 3Ca – Mg) saldūdeľi Šāds ūdeľu ķīmiskais sastāvs veidojas atmosfēras nokrišľiem 

infiltrējoties caur ieţiem, kas nesatur viegli šķīstošus sāļus (smilšakmeni, kaļķakmeni). Karbonātnogulumos, 

kas sastāv pārsvarā no dolomītiem, starp katjoniem nereti dominē Mg. Tieši šie ūdeľi visplašāk tiek izmantoti 

ūdensapgādē. Problēma ir augstā dzelzs Fe koncentrācija pazemes ūdenī un kvartara ūdenskompleksa 

ūdeľos esošās organiskās vielas, kas ar Fe veido noturīgus kompleksos savienojumus. Q ūdeľiem 

raksturīga arī augsta oksidējamība un nereti paaugstināta amonija, fenolu un mangānu koncentrācija. 

Reizēm paaugstinātu Fe saturu dzeramajā ūdenī izraisa cauruļu izrūsēšana. 

Kvartāra ūdeľu horizontu ūdens bagātība ir vāja. Avotu debits parasti svārstās no 0.02 – 0.005l/s. Šahtveida 

aku vidējais debits nepārsniedz 0.03 l/s, bet urbumu īpatnējās devas no 0.16 l/s līdz 4.4 l/s. Tā kā kvartāra 

ūdeľi atrodas tuvu zemes virsmai un to saturošiem ieţiem ir atšķirīga ūdens caurlaidība, ūdens horizontu 

reţīms strauji svārstās, bet to, šiem pazemes ūdeľiem ir liela nozīme lauku teritoriju ūdens apgādē. Īpaša 

nozīme ir ūdeľiem, kas saistīti ar fluvioglaciāliem nogulumiem, kā arī morēnā esošajām smilts – grants 

lēcām un starpslāľiem, kas satur ūdeni. Šos ūdeľus rekomendē izmantot reljefa paaugstinājumos. Ūdeľi, 

kas saistīti ar kūdrājiem pēc savām ķīmiskajām un fiziskajām īpašībām nav izmantojami ūdens apgādē. 

Kvartāra nogulumu ūdeľus ekspluatē pārsvarā ar šahtveida akām, izmanto iedzītas akas un urbumus, aku 

dziļums vidēji 3 – 6 m. Daudzu aku sanitārais stāvoklis ir slikts vai pat neapmierinošs. Šo nogulumu ūdeľus 

nav ieteicams izmantot centralizētajā ūdensapgādē. 

Artēziskie urbumi Praulienas pagastā 

N.p.k. Atrašanās vieta Dziļums (m) Ūdens 

Nepieciešamie pasākumi 

horizonta 

ģeoloģiskais 

indekss 

1. Avotiľi 93 dg Izmantot kā ūdens 

ľemšanas vietu 

2. Baltiľi 100 dg Izmantot kā ūdens 


3. Budāni 85 dg Ievērot sanitāros 

noteikumus 

4. Ezerkalni 75 dg Izmantot kā ūdens 


5. Kaļvāres 90 dg Izmantot kā ūdens 


6. Lamberti 120 pl Izmantot kā ūdens 


7. Lazdukalns 110 dg Izmantot kā ūdens 


8. Lūza 100 dg Veikt spiedkatla remontu 

20



9. Rubeľi 85 dg Izmantot kā ūdens 


10. Skābernieki 62 og Izmantot kā ūdens 


11. Vecpoļi 102 dg Izmantot kā ūdens 


12. Centrs 1 204 gi Ūdens torľa remonts 

13. Vecsaikava 60 gi Ūdens torľa remonts 

14. Lazdona 120 dg Ūdens torľa remonts 

15. Centrs-2 105 dg Ūdens torľa remonts 

4.5. Derīgie izrakteņi 

Praulienas pagasta derīgo izrakteľu atradnes un izpausmes ir saistītas ar: 

1) devona (D) ieţiem (dolomīts); 

2) kvartāra (Q) ieţiem (Kūdra, māls, grants, saldūdens kaļķakmens, sapropelis un minerālās 

krāszemes. 

Pagastā ir viena dolomīta atradne Saikavā. Dolomītu atradne ir saistīta ar augšdevona sargajevas, buregas 

un semilukas horizontiem (D3, sr. Br unsm), kuri iznāk pirmskvartāra virsmā. Derīgais slānis (kvernozs, 

slānains, pelēks, dolomīts) vidēji 10.8 – 16.5 m biezs. Segkārta (morēna, kaltešu svītas māli un merģeli) 

vidēji 2.5. – 4.9 m. Pētīta 1958., 1986. Kopējā Saikavas (Kamatausku) karjera platība ir 12 ha, laukuma 377 

ha, kopējie krājumi (1992.g.) 39522 t.m 3 , no tiem rūpnieciski izstrādājumi 1313 t.m 3 , kas izmantojami kaļķu 

dedzināšanai un ceļu būvei. Ieguvi apgrūtina augstais gruntsūdens līmenis. Līdz 1963. gadam izmantoja 

kaļķu dedzināšanai, šķembu raţošanai līdz 1992.g. 

9., 10. attēls Dolomītu atradne Saikava 

Praulienas pagasta dolomīta atradnes 

Nr.p.k. Atradne Karjers Derīgais 

Platība, ha Izmantojums 

izraktenis 

1. Saikava Saikava dolomīts 12 Kaļķu 

dedzināšanai, 

Ceļu būvei 

Praulienas pagastā atrodas 3 smilts - grants atradnes, kuru galvenais izmantošanas veids ir ceļu būvei. 

21



Praulienas pagasta smilts - grants atradnes 



izraktenis 

1. Vizbuļi Vizbuļi Smilts, grants 1.0 Ceļu būvei 

2. Silnieki Silnieki Smilts, grants 23.3 Ceļu būvei 

3. Podnieku 

smilts 0.1 Ceļu būvei 

kalns 

4 Sili smilts 10 Ceļu būvei 

5. Kalniľi smilts 1.7 Ceļu būvei 

Nr.p.k. 

Latvijas 

kūdras 

reģ.Nr. 

Praulienas pagasta kūdras atradņu saraksts 

Atradne Karjers Derīgais 

izraktenis 

Platība, ha 

Izmantojums 

1. 15998 Pikānu kūdra 16.4 Pakaiši, 

Mēslojums 

2. 15968 Salas - kūdras 19 mēslojums 

3. 15966 - - kūdras 27 mēslojums 




7. 15991 Aukas - kūdras 15 Enerģētika, 

mēslojums, 

pakaiši 

8. 15990 Ţagatiľu - kūdras 24.2 pakaiši 

9. 15993 - - kūdras 57.3 Enerģētika, 

mēslojums 

10. 15986 Pakuļu, 

Ezerpurvs 

- kūdras 280.0 Enerģētika, 

mēslojums 

11. 16005 - - kūdras 25 Enerģētika, 

mēslojums 

12. 15995 Ganiľu - kūdras 158.0 

(Mārcienas 

pag.) 

Enerģētika, 

mēslojums, 

pakaiši 

13. 16008 - - kūdras 45.6 mēslojums 

14. 16010 Lumstes - kūdras 67.0 Mēslojums, 

pakaiši 

15. 16013 Pārkārtnes - kūdras 75.4 mēslojums 

ezera 

16. 16007 - - kūdras 32.8 mēslojums 

17. 16018 Liniľu ezera - kūdras 20.5 pakaiši 

18. 16009 Purnaviešu 

Jokstu 

- kūdras 182.0(arī 

Mārcienas 

Enerģētika, 

mēslojums 

pagasts) 

19. 15851 - - kūdras 843.0 (arī 

Indrānu pag.) 

20. 15850 Olgas - kūdras 4650.0 

(Dzelzavas 

pag., Indrānu 

pag., ) 

Enerģētika, 

mēslojums, 

pakaiši 

Enerģētika, 

mēslojums, 

pakaiši 

22



Lūzā atrodas viena no lielākajām Madonas rajona ezeru – ledāju bezakmeľu māla atradnēm. Kopējā 

atradnes platība ir 42 ha, sākotnējie krājumi 1.75 milj. Karjers izmantots no 1956 – 1975. gadam. Šis māls 

var tikt izmantots celtniecībā, ķiegeļu, māla trauku raţošanā. 

Praulienas pagasta māla atradnes 



izraktenis 

1. Lūza Lūza māls 41.88 Celtniecībai, 

ķiegeļu 

raţošanai, 

māla trauku 

izgatavošanai 

Praulienas pagasta teritorijas ezeros ir 9 ezeru sapropeļu atradnes, piecās no tām ir iespējama izmantošana 

ārstniecisko dūľu ieguvei, bet parējās atradnes mēslojumam. 

Praulienas pagasta ezeru sapropeļa atradnes 

Ezera 

fonda 

Nr. 

Atradnes 

nosaukums 

Ezera 

platība, ha 

Ūdens 

dziļums, m 

Sapropeļa 

iegulas 

platība, ha 

Sapropeļa 

slāņa 

biezums, m 

Sapropeļa 

iegulas 

apjoms, 

tūkst.m 3 

Sapropeļa 

veids, 

kvalitātes 

rādītāji % 

1368 Skolas 1.8 4.0 1.8 ~4.5 ~80 - - 

1369 Praulītis 3.3 1.0 3.3 5.2 162 Kaļķains A- 

49.6, 

W – 88.4 

1377 Viļvānu 3.4 2.5 3.4 6.3 180 Diatomeju 

– smilšains 

A-41.4, W- 

90.5 

1385 Baltiľš 16.1 4.8 15.0 4.3 480 Kaļķains, 

smilšaini - 

kaļķains 

1384 Melnezers 9.1 3.7 8.5 4.3 306 Organogēni 

smilšains A 

– 33.9, W- 

91.5 

2456 Starpiľezers 6.4 2.1 6.4 10.0 426 Daţādaļģu 

A – 15.1, W 

– 96.1 

1389 Dibenezers 7.3 2.0 7.3 5.6 255 Kūdrainais 

A-16.5, W- 

97.0 

1395 Kalēju 2.2 2.8 2.2 8.5 132 Daţādaļģu 

A-21.1, W- 

95.0 

1394 Sīmaľu 3.4 1.9 3.4 5.1 >173 Smilšaini 

kaļķains A- 

35.4, W- 

94.0 

Izmantošanas 

virziens 

mēslojums 

mēslojums 

Mēslojums, 

augšľu 

kaļķošanai 

Ārstnieciskās 

dūľas, 

mēslojums 


dūľas, 

mēslojums 


dūľas, 

mēslojums 


dūľas, 

mēslojums 

mēslojums 

23



4.6. Meţi 

Praulienas pagastā meţu platības aizľem 41.4 % ar kopējo platību 3158.3 ha. 

No Praulienas pagasta meţu teritorijām AS „ Latvijas valsts meţi” apsaimniekošanā ir 2512.8 ha kopplatībā. 

Meţsaimniecībā izmantojamo teritoriju apsaimnieko LVM Meţs Ziemeļlatgales meţsaimniecības 1. Madonas 

meţā iecirknis. 

Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošie meţi un pārējā meţsaimniecībā 

izmantojamā zeme 

Kadastra vienības nr. 

Platība, ha 

70860030036 254.8 

70860040002 444.2 

70860050065 136.0 

70860070030 8.2 

70860070031 222.8 

70860070032 17.5 

70860080024 15.7 

70860100095 91.7 

70860100182 21.9 

70860160065 901.0 

70860160066 46.4 

70860160165 7.7 

70860170049 299.9 

70860170102 45.0 

Praulienas pagastā atrodas šādi LVM Meţš Ziemeļlatgales meţsaimniecības uzľēmumu ceļi: 

Ceļa nosaukums 

Garums km 

Slīpā līnija 2.1 

Linājkalna ceļš 2.5 

Ābeļdārza ceļš 6.0 

Pagalmiľa līnija 3.2 

Praulienas pagasta meţā zemēs noteikti 3 mikroliegumi: 

1) izveidots (16.09.2004.) mikroliegums melnajam stārķim – 26.2 ha platībā, ar buferzonu 2.2 ha; 

2) izveidots (10.03.2005.) mikroliegums skuju koku meţa biotopam – 26.9 ha platībā; 

3) izveidots (10.03.2005.) mikroliegums augam – akotajam grīslim – 3.2 ha. 

Minētie mikroliegumi atrodas AS „ Latvijas valsts meţi” meţa zemēs. 


• Jebkādas darbības plānojuma teritorijā, kas ietekmē LVM apsaimniekojamo teritoriju, meţaudzes vai 

ainas stāvokli tajā, saskaľojums ar AS „ Latvijas valsts meţi” ; 

• Ievērot LR MK noteikumos Nr.45 „ Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas 

noteikumi” noteiktās vides aizsardzības prasības. 

4.7. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi 

Saskaľā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas aģentūras informatīvās sistēmas datu bāzēs un 

Dabas aizsardzības pārvaldē pieejamo informāciju, Praulienas pagastā ir divas Natura 2000 vietas – Kujas 

dabas parks un Aiviekstes palienas dabas parks. Abas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir izveidotas 

2004. gadā un daļa to teritorijas atrodas Praulienas pagastā, neskatot projektā iekļauto ciemu teritorijas. 

24



Dabas parka Aiviekstes paliene kopējā platība ir 1155 ha. Parka teritoriju veido apmēram 23 km garš un 

līdz 1 km plats Aiviekstes palienes posms starp Kujas un Aronas ieteku. Liela daļa teritorijas applūst gandrīz 

katru pavasari un reizēm arī vasarās vai rudeľos pēc lieliem nokrišľiem. Teritorija iekļauta otrajā Eiropas 

putniem nozīmīgo vietu sarakstā, tajā konstatētas vairākas nozīmīgas dabas vērtības – upju palieľu pļavas 

ar vairākiem aizsargājamo augu atradnēm( mānīgā knīdija Cnidium dubium, odu gimnadēnija Gymnadenia 

conopsea, jumstiľu gladiola Gladiolus imbricatus, Sibīrijas skalbe Iris sibirica, dzeguţpirkstītes Datylorhiza 

baltica un Dactylorhiza maculata) un daudzām aizsargājamo putnu sugām ( nozīmīga ligzdojošo grieţu Crex 

un caurceļojošo ziemēlu gulbju Cygnus, mazo gulbju Cygnus columbianus, mazo gauru Mergus albellus 

koncentrācija). Nozīmīga teritorija Biotopu direktīvas I pielikuma upju palieľu, sugām bagāto atmatu un 

mēreni mitro pļavu saglabāšanā. 

Dabas parka Kuja kopējā platība ir 10788 ha. Izveidots 2004. gadā. Parka teritoriju veido mozaīkveida 

lauksaimniecības zemju un meţu ainava gar Kujas upi, meliorētās, bet daudzviet pamestās un dabiski 

atjaunojošās Kujas palienes. Teritorija ar izcili augstu putnu faunas daudzveidību un starptautiski nozīmīgām 

„ Putnu” direktīvas un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu populācijām. Pavisam konstatētas 32 „ Putnu” 

direktīvas I pielikuma putnu sugas. Nozīmīgākās no tām ir mazais ērglis 

Aquila pamarina ( 38 - 40 pāri), ķikuts Gallinago media (vismaz 10 – 15 

pāri), mazais ormanītis Porzana parva, purva pūce Asio flammeus un 

melnais stārķis Ciconia nigra.Kujas dabas parks izveidots putnu 

aizsardzībai.No aizsargājamiem augiem īpaši pieminams plašās lakša 

jeb meţkloka Allium ursinum audzes. Parka teritorijā sastopamas arī 3 

Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās bezmugurkaulnieku sugas 

(lapkoku praulgrieszis Osmoderma eremita, bērzu brieţvabole 

Ceruchus chrysomelinus un biezā perlamutrene Unio crassus). Kujas 

11.attēls dabas parks Kuja 

dabas parkam tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns. 

Bez augšminētajiem ĪADT pagasta teritorijā ir arī viens ģeoloģiskais un 

ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Velna Skroderis, kurš ĪADT sarakstā 

iekļauts 2001. gada Velna Skroderis ir 6.4 m garš, 6.0 m plats un 4.2. m 

augsts Rapakivi granīts ar apkārtmēru 20 m un tilpumu apt.100 m 3 . 

12. attēls dižakmens Velna Skroderis 

Bez ĪADT no aizsargājamiem objektiem pagasta teritorijā ārpus dabas parkiem vēl ir sastopami 3 

mikroliegumi : 

Mikroliegumu teritorijās ir sastopams Melnais Stārķis 26.1 ha, Skuju koku meţa biotops 26.9 ha un 

Akotainais grīslis 3.2 ha, 9 aizsargājamo augu sugas (akotainais grīslis Carex atherodes, augstais gaiļpiesis 

Delphinium elatum, Hellera ķīļlape Anastrophyllum hellerianum, jumstiľu gladiola Gladiolus imbricatus, 

mānīgā knīdija Cinidium dubium, mazā lēpe Nuphar pumila, mellenāju kārkls salix myrtilloides, meţa 

silpurene Pulsatilla patens un zālainā eţgalvīte Sparganium gramineum) . 

Praulienas pagasta teritorijā ir 4 diţkoki: 

- Parastais ozols – atrodas Madonas rajons, Praulienas pagasts , Rempēni, 300 m no Rempēnu 

mājām, apkārtmērs 6.44 m, augstums 18m, stumbru skaits 1; 

- Parastais ozols – atrodas Madonas rajons, Praulienas pagasts, Saikava, pie Aizsargu nama, 

apkārtmērs 5.43 m, augstums 23 m, stumbru skaits 1.; 

- Parastais ozols – atrodas Madonas rajons, Praulienas pagasts, Vecsaikava, 130 m no lapiľu mājām 

un darbnīcām, tīruma vidū, apkārtmērs 7.47 m, augstums 23 m, stumbru skaits 1.; 

- Auziľu paeglis saukts par Zviedrijas kadiķi– atrodas Madonas rajons, Praulienas pagasts, Auziľas, 

ceļmalā pie vecām Auziľu dzirnavām, apkārtmērs 2. 5m augstums 8m , kokā iespēris zibens – sašķelts divās 

daļās. 

25



13., 14. Auziņu paeglis uz 13.04.2007. 

15. attēls Parastais ozols Saikavā 


• Darbības ar dabas aizsargājamām teritorijām reglamentē MK not. Nr. 415 "Īpaši aizsargājamo 

dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 6. un 8. sadaļa. 

• Dabas aizsargājamām teritorijām nepieciešams izstrādāt dabas aizsardzības plānus. 

• 

4.8. Vides stāvokļa raksturojums 

Praulienas pagasta teritorijas plānojumam ir piemērots stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. 

4.8.1. Potenciālie riska un piesārņojuma avoti 

Praulienas pagastā pēc piesārľoto vai potenciāli piesārľoto vietu reģistra datiem ir reģistrētas 3 potenciāli 

piesārľotās vietas: 

Skaidu atkritumu izgāztuve Silniekos, atkritumu izgāztuve „Ienaškalns” , atkritumu izgāztuve „ Jurupe”. 

Atkritumu izgāztuve Silniekos ar kadastra Nr. 70860060096, platība 3.6 ha (izmantošanas mērķis – 

lauksaimniecībā izmantojamā zeme) īpašnieks Rita Oļukalne. Piesārľoto vai potenciāli piesārľoto vietu 

reģistrā reģistrēta kā potenciāli piesārľota vieta. Atkritumu izgāztuves aktīvais izmantošanas laiks ir 6 gadi 

26



(1997 – 2003). Skaidu atkritumu izgāztuve radusies ar meţsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu 

saistītiem pakalpojumiem. 

Atkritumu izgāztuve „ Ienaškalns” ar kadastra Nr. 70860100198, platība 4.07 ha, īpašnieks Praulienas 

pagasta pašvaldība. Piesārľoto vai potenciāli piesārľoto vietu reģistrā reģistrēta kā potenciāli piesārľota 

vieta. Atkritumu izgāztuves aktīvais izmantošanas laiks ir 6 gadi ( no 1998. gada). Atkritumu izgāztuve 

radusies veicot atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas tīrīšanu. 

Atkritumu izgāztuve „ Jurupe” ar kadastra Nr.70860160160, platība 2.27 ha, īpašnieks Praulienas pagasta 

pašvaldība. Piesārľoto vai potenciāli piesārľoto vietu reģistrā reģistrēta kā potenciāli piesārľota vieta. 

Atkritumu izgāztuves kopējais izmantošanas laiks 6 gadi no ( 1998. gada – 2004.g). Atkritumu izgāztuve 

radusies veicot atkritumu apsaimniekošanu un teritorijas tīrīšanu. 

Praulienas pagasta pašvaldībā kā potenciāli piesārľotos objekti tiek noteiktas arī divas ķīmiskās 

minerālmēslu noliktavas z/s „ Silieši” un z/s „ Gravu” teritorijā. 

4.8.2. Plānotās prioritārās investīciju programmas un to ietekme uz vidi 

Viena no vides aizsardzības prioritātēm ir ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana atbilstoši Latvijas 

normatīvajiem aktiem, vispārpieľemtajiem pakalpojumu standartiem un Eiropas Savienības direktīvām. 

Kopējās investīcijas Praulienas pagasta ūdenssaimniecības sakārtošanai pārsniedz pašvaldības iespējas 

projektā piedalīties ar saviem līdzekļiem. Bez tam ir jāľem vērā arī iedzīvotāju maksātspējas līmenis. 

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanā Praulienas pašvaldībai nozīmīgākās prioritātes 

ir: 

Ūdensapgādes stabilitātes un nepārtrauktības nodrošināšana; 

Standartiem atbilstošas kvalitātes tīra dzeramā ūdens piegāde; 

Ūdens zudumu ūdensapgādes tīklos un lietus ūdeľos pieplūde kanalizācijas tīklos 

samazināšana, tādejādi uzlabojot darbības efektivitāti un samazinot ekspluatācijas 

izmaksas, kā arī resursu nelietderīgu izmantošanu; 

Vides piesārľojuma samazināšana un novēršana, nodrošinot ilgspējīgu notekūdeľu 

attīrīšanu un pieslēdzot kanalizācijas tīkliem jaunus klientus. 

Praulienas pagasta prioritārās investīciju programmas pasākumiem ir noteikti vairāki mērķi: 

1. Patēriľa uzskaites ieviešana, kas sekmēs ūdens resursu taupīšanu, tādejādi nodrošinot 

pazemes ūdens resursu efektīvu izmantošanu atbilstoši ŪSD 2000/60/EC 11.3c panta 

prasībām. 

2. Nodrošināt efektīvu notekūdeľu savākšanas sistēmu atbilstoši KNAD 91/271/EEc 3.1 

pantam un novērst grunts, gruntsūdeľu un virszemes ūdeľu piesārľošanu no 

izvedamajām bedrēm atbilstoši ŪSD 2000/60/ec pamatnostādnēm 

3. Samazināt lietus ūdeľu gruntsūdeľu pieplūdi kanalizācijas sistēmā atbilstoši KNAD 

91/271/EEC 3.2. pantam; 

4. Notekūdeľu attīrīšana atbilstoši KNAD 4. un 5. panta un 1 b pielikuma prasībām; 

5. Nodrošināt pazemes ūdeľu aizsardzību atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC 1 b 

un 1d panta prasībām; 

6. Nodrošināt ūdensapgādes pakalpojumu drošību un nepārtrauktību, pilnvērtīga un tīra 

dzeramā ūdens piegādi patērētājiem atbilstoši DzŪD 98/83/EC 4.1 un 6.1a panta prasībām 

Atbilstoši šiem mērķiem tika sagatavota prioritārā investīciju programma. 

- Ūdens ľemšanas vietas sakārtošana Praulienas, Vecsaikavas un Lazdonas - 1 ciemos; 

- Ūdens atdzelţošanas iekārtas uzstādīšana Praulienas , Vecsaikavas ciemā; 

- Praulienas ūdensapgādes tīkla rekonstrukcija Praulienas, Vecsaikavas, Lazdona - 1 ciemā; 

- Attīrītā ūdens rezervuāra un 2 pacēluma sūkľu uzstādīšana; 

- Ūdens mērītāju uzstādīšana Praulienas un Vecsaikavas ciemā; 

- Kanalizācijas tīkla paplašināšana Praulienas un Vecsaikavas ciemā; 

- Kanalizācijas tīkla rekonstrukcija Praulienas, Vecsaikavas un Lazdonas - 1 ciemā; 

- Praulienas NAI atjaunošana; 

- Jaunu Vecsaikavas NAI izbūve; 

27



- Ūdenstorľa remonts; 

- Ūdensapgādes tīkla paplašināšana Lazdona – 1 ciemā; 

Prioritārā investīciju programma uzlabos esošās ŪK sistēmas darbību un ilgtspēju, nodrošinās tīra dzeramā 

ūdens piegādi esošajiem un ilgtermiľā arī jaunajiem klientiem, palīdzēs samazināt ūdens patēriľu un 

zudumus, kā arī infiltrāciju kanalizācijas tīklos, nodrošinās notekūdeľu attīrīšanu atbilstoši normatīvu 

prasībām Vecsaikavā, tādejādi novēršot vai samazinot piesārľojumu slodzi uz vidi, novērsīs Praulienas NAI 

darbības svārstības un nodrošinās nepārtrauktību notekūdeľu attīrīšanā atbilstoši standartu prasībām, 

tādejādi novēršot vai samazinot piesārľojuma slodzi uz vidi, nodrošinās ar centralizētās kanalizācijas 

pakalpojumiem jaunus klientus, atjaunos un modernizēs ūdenssaimniecības infrastruktūru, tādejādi radot 

priekšnosacījumus tās turpmākajai paplašināšanai un pakalpojumu nodrošināšanai jauniem klientiem. 

4.8.3. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana 

Praulienas pagastā sadzīves atkritumu apsaimniekošana tiek veikta sadarbojoties ar SIA „ Madonas 

namsaimnieks”. Ar SIA” Madonas Namsaimnieks” ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu 

apsaimniekošanu. Pagastā atrodas 3 atkritumu izgāztuves – „ Ienaškalns”(darbojās no 1998 – 2004) , „ 

Jurupe” un skaidu atkritumu izgāztuve Siliniekos (darbojās 1997 – 2003). Minētās atkritumu izgāztuves ir 

slēgtas, tiek izstrādāts atkritumu izgāztuvju rekultivācijas projekts. 


• Nepieciešams veikt bijušo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju. 

• Risināt jautājumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pagasta lauku teritorijās.. 

4.9. Civilās aizsardzības sistēma 

Madonas rajonā ārkārtas situācijām ir izveidota ārkārtējo situāciju operatīvā komisija, tā ir patstāvīgs 

koordinējošs un konsultatīvs veidojums, kas darbojas komisijas priekšsēdētāja vai līdzpriekšsēdētāja vadībā 

Madonas rajona administratīvajā teritorijā, ārkārtējo situāciju novēršanas preventīvo pasākumu izstrādei, 

ārkārtas situācijas tiešu draudu, avārijas situāciju un tās seku likvidēšanas laikā. 

Komisijas priekšsēdētājs – Madonas rajona padomes priekšsēdētājs, komisijas līdzpriekšsēdētājs – VUGD 

Madonas brigādes komandieris, komisijas sekretārs – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas 

brigādes komandiera vietnieks civilās aizsardzības jautājumos. 

Komisijas sastāvā tiek iekļauti pārstāvji no: 

- Madonas pilsētas, rajona pašvaldības; 

- Madonas rajona policijas pārvaldes; 

- VUGD Madonas brigādes; 

- BOPU “Madonas slimnīcas”; 

- SVA Gulbenes filiāles Madonas nodaļas; 

- Zemessardzes 25. Kājinieku bataljona; 

- Madonas Reģionālās Vides pārvaldes; 

- Valsts meţa dienesta Madonas virsmeţniecības; 

- Pārtikas un veterinārā dienesta Madonas pārvaldes; 

- VAS “Latvijas dzelzceļš” Madonas ekspluatācijas iecirkľa; 

- VAS “Latvenergo” ZAET; 

- AS “Latvijas propāna gāze” Madonas apkalpes zonas; 

- Madonas pilsētas pašvaldības siltumtīklu uzľēmuma; 

- A/S “ Madonas ūdens”; 

- Teiču valsts rezervāta; 

- VAS “Vidzemes ceļi” filiāles “Madonas 10 CP”. 

Komisijas sēdes tiek organizētas Madonas rajona padomes vai VUGD Madonas nodaļas telpās. 

Nepieciešamības gadījumā tās var rīkot kādā komisijas darbā iesaistītā dienesta telpās vai ārkārtas 

notikuma vietās. Lēmumu par komisijas sasaukšanu pieľem Madonas rajona padomes priekšsēdētājs 

vai līdzpriekšsēdētājs pēc ziľojuma par ārkārtas situāciju. 

28



Apziņošanas mehānisma struktūra 

Ziľojums 

Madonas rajona padomes 

priekšsēdētāja rīkojums 

Madonas rajona vecākais speciālists 

ĀSOK sekretārs 

VUGD Madonas 

brigādes vadība 

ĀSOK 

Komisijas locekļi 

VUGD Madonas 

brigādes 

personālsastāvs 

Pašvaldības, kuras teritorijā notikusi 

ārkārtēja situācija administrācija 


• Teritorijas plānojums ar 1 : 5000 mēroga precizitāti norāda hidrantu un ūdenstilpes ugunsdzēsības 

vajadzībām atrašanos. 

• Teritorijas plānojumā noteiktās drošības aizsargjoslas – valsts nozīmes autoceļam 50m, 

• Veidojot perspektīvo ceļu vai ielu shēmas, teritorijas plānojumā ľem vērā LBN 201-96 'Ugunsdrošības 

normas", kā arī citu spēka esošo normatīvo aktu prasības par piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm 

ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai (brauktuves minimālais platums – 3m). 

• Plānojumā noteikta prasība būvprojektēšanā jāľem vērā esošo normatīvo aktu prasības par 

ugunsdrošības atstarpēm starp daţādu ugunsdrošības pakāpju un funkcionālas nozīmes ēkām un būvēm. 

• Plānojumā noteikts, ka jāľem vērā pagasta teritorijā ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājums 

saskaľā ar LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" prasībām. 

• Plānojumā noteikts, ka jāparedz rūpniecisko avārijas risku novērtējumu ar rūpniecisko avārijas 

novēršanas programmu paaugstinātas bīstamības objektos, kā arī objektu avārijas gatavības un civilās 

aizsardzības pasākumu plānu izstrādē. Riska analīzes secinājumi jāľem vērā veicot ģenerālo plānu izstrādi un 

pilsētas apbūves attīstību. 

4.10. Kultūrvēsturiskais mantojums 

4.10.1. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi 

Praulienas pagasta teritorijā atrodas kultūras pieminekļi – objekti, kas iekļauti spēkā esošajā valsts 

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru 29.10.1998. apstiprinājusi LR Kultūras ministrija ar rīkojumu 

Nr.128. 

Praulienas pagasta teritorijā ir vairāki valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi . 

29



Nr. 

kartē 

Valsts 

aizs. 

numurs 

Pieminekļu 

vērtības grupa 

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi 

Pieminekļu 

veids 

Pieminekļa 

nosaukums 

Pieminekļa atrašanās vieta 

1778 Valsts nozīmes Arheoloģijas Aizāru senkapi 

(Augstā sala) 

Madonas raj., Praulienas pag., pie 

Aizārēm 

1779 Valsts nozīmes Arheoloģijas Aizpurvu senkapi 

(Krāsmata) 


Aizpurviem 

1780 Valsts nozīmes Arheoloģijas Baltiľu senkapi Madonas raj., Praulienas pag., pie 

Baltiľiem 

1781 Valsts nozīmes arheoloģija Ubānu pilskalns Madonas raj., Praulienas pag., pie 

bij.Lejasubāniem 

1782 Valsts nozīmes Arheoloģijas Praulienas skolas 

senkapi 

1783 Valsts nozīmes Arheoloģijas Vecsaikavas 

(Kapukalnu 

senkapi) 


bij. Praulienas skolas 


bij.Vecsaikavas kroga, Vecsaikavā 

pie Kapukalniem 

1785 Valsts nozīmes arheoloģija Praulienas senkapi 

(Krāsmata) 

Madonas raj.,Praulienas pag.,pie 

Imantām, Atmatām un 

Kalnakmenājiem 

1786 Valsts nozīmes Arheoloģija Rozu senkapi Madonas raj., Praulienas pag., pie 

Rozām un Praulienas kapsētas 


Sīļiem 

1787 Valsts nozīmes Arheoloģija Sīļu senkapi (Kapu 

kalniľš) 

1788 Valsts nozīmes Arheoloģija Trākšu senkapi Madonas raj., Praulienas pag., pie 

Trakšu fermas 

1789 Valsts nozīmes Arheoloģija Upstu senkapi Madonas raj., Praulienas pag., pie 

Upstiem 

1781 Valsts nozīmes arheoloģija Ubānu pilskalns Madonas raj., Praulienas pag., pie 


1784 Valsts nozīmes arheoloģija Ubānu baznīckalns 

( Ozolkalns) - kulta 

vieta 

1790 Vietējās 

nozīmes 

Arheoloģijas 

Ganiľu viduslaiku 

kapsēta 


Ilgsalām un ozolkalniem un 


Madonas raj., Praulienas pag., 

starp Kaspariem, Vālantiem un 

Ganiľu ezeru. 

Starp pieminekļiem, kam piešķirts valsts aizsardzības statuss, ir arī arheoloģijas pieminekļi. Pašreiz to 

izmantošana saistīta tikai ar aprobeţojumu ievērošanu ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. 

Kultūras pieminekļu tālākā aizsardzība nodrošināma, ievērojot LR normatīvajos aktos noteikto kārtību. 

4.10.2. Kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas un teritorijas 

Praulienas pagastā ir vairāki objekti, kas ir ar kultūrvēsturisku nozīmi. Tie ir Vistiľlejas kapu vecā kapliča un 

Saikavas muiţas klēts, Saikavas muiţas parks, Praulienas muiţas klēts, šie objekti ir iekļauti valsts 

aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā. Lai saglabātu un uzturētu šīs kultūrvēsturiskās vērtības 

ir nepieciešams veikt to rekonstrukciju. 


• Saskaľā ar likuma „ Par kultūras pieminekļu aizsardzību 23. pantu un Aizsargjoslu likuma 8. pantu 

aizsardzības zona ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem lauku teritorijā noteikta ne mazāk kā 500 

30



m, ja tā nav noteikta īpaši. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar 

Inspekcijas atļauju. 

• Kultūras pieminekļi ir objekti, kas iekļauti šobrīd spēkā esošajā Valsts aizsargājamo kultūras 

pieminekļu sarakstā (apstiprināts Kultūras ministrijā ar 29.10.1998 rīkoju mu Nr.128), aizsargājami un 

izmantojami saskaľā ar likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un Ministru kabineta 26.08.2003. 

noteikumiem Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, 

restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. Minēto 

noteikumu 43.punkts nosaka, ka „Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, 

ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārľojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, kā arī iekārtas, kas 

izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā 

aizsardzības zonā nodrošināma ugunsdrošība, optimāla hidroģeoloģiskā situācija, gaisa un ūdenskrātuvju 

tīrība. Nav pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tai skaitā gruntsūdens līmeľa maiľa), kas var apdraudēt 

kultūras pieminekli.” 

• Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā parādītas aizsardzības zonas ap kultūras pieminekļiem. Papildus 

pētījumi palīdzētu precizēt individuālās aizsardzības zonas un ľemt vērā apkārtējās vides īpatnības. 

• Arī citiem objektiem un ēkām ir kultūrvēsturiska vērtība, un nepieciešama to atjaunošana. 

• Izstrādājot apbūves noteikumus, respektējama kultūrvēsturiski nozīmīgā ainava un esošās apbūves 

mērogs. 

4.10.3. Kapsētas 

Praulienas pagasta teritorijā ir viena pašvaldības kapsēta – Vistiľlejas kapi, to platība ir 5.6 ha. Vistiľlejas 

kapu teritorijā ir kultūrvēsturiski nozīmīga ēka, kas nav iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā - 

Vistiľlejas kapliča. 

Pagasta teritorijā Mauros ir Mauru privātā kapsēta. 

16. attēls Vistiņlejas kapi 

5. Praulienas pagasta sociāli ekonomiskā situācija 

5.1. Iedzīvotāji, demogrāfiskā situācija 

Praulienas pagasta teritorijā uz 2007. gada janvāri bija reģistrēti 1767 iedzīvotāji, no tiem Praulienā - 422, 

Vecsaikavā - 132 un Lazdona – 1 ciemā 47 iedzīvotāji. Praulienas pagastā dzīvo 0.08 % no visiem Latvijas 

iedzīvotājiem un 4.1% no Madonas rajona iedzīvotājiem. 

31

Iedzīvotāju skaits 



No kopējā iedzīvotāju skaita 49% ir vīrieši, bet 51 % ir sievietes. Iedzīvotāju skaits Praulienas pagasta 

teritorijā analizējot iedzīvotāju skaita rādītājus no 1998.g. līdz 2007. gadam samazinās vidēji par 12 %. 

Praulienas pagasta iedzīvotāju skaita dinamika laikā no 1989. gada - 2007. 

gadam 

2050 

2000 

1950 

1900 

2002 

1934 

1942 

1918 

1920 

1850 

1800 

1750 

1700 

1650 

1837 

1767 

1600 

1989.g. 1992.g. 1995.g. 1998.g. 2000.g. 2004.g. 2007.g. 

17.attēls 

Analizējot bērnu vecuma struktūru Praulienas pagastā lielākais īpatsvars ir bērni vecumā no 7-18 gadiem, 

tas ir 81.8% no visiem bērniem vecumā no 0 – 18 gadiem. Pēc bērnu dzimuma struktūras 52% ir vīrieši, bet 

48% sievietes. 

Bērnu vecumstruktūra, Praulienas pagastā uz 01.01.2007., 

32



180 

160 

140 

120 

100 

80 

60 

40 

135 162 

sievietes 

vīrieši 

20 

0 

30 36 

0 - 6.g. 7 -18.g. 

18.attēls 

Dzimuma un vecuma struktūra Praulienas pagastā uz 

01.01.2007. 

700 

600 

500 

617 

542 

400 

300 

vīrieši 

sievietes 

200 

234 

100 

145 117 

112 

0 

Līdz darbspējas 

vecumam 

Darbspējas 

vecumā 

Pēc darbspējas 

vecuma 

19.attēls 

Praulienas pagastā pēc nacionālā sastāva 91% ir latviešu tautības iedzīvotāju. Pārējo tautību iedzīvotāji ir 

9%, no tiem 7% krievu, 1% baltkrievu, 1% pārējās tautības. 

33



Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Praulienas pagasts, %, 01.01.2005 

7% 

1% 

1% 

latvieši 

krievi 

baltkrievi 

citas tautības 

91% 

20.attēls 


• Praulienas pagasta iedzīvotāju skaits varētu pieaugt, jo daudziem iedzīvotājiem darba vietas ir 

Madonas pilsētā, līdz ar to iedzīvotāji izvēlas dzīvot pilsētai pieguļošajos pagastos. 

• Praulienas pagastā nepieciešams veidot interesi jauniešos par pagasta turpmāko attīstību, lai viľi 

iegūstot izglītību atgrieztos atpakaļ Praulienas pagastā. 

5.2. Nodarbinātība 

Praulienas pagastā no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem 65 % ir nodarbināti. 

Bezdarba līmenis pagastā ir 7%, Madonas rajonā vidējais 8%. Praulienas pagastā bezdarba līmenim 

tendence ir samazināties. 

Bezdarba līmenis % Praulienas pagastā 

no 2000. - 2006.g. 

12 

10 

8 

6 

11,4 

9,8 

10,1 

9,04 

8,6 

8 

7 

4 

2 

0 

2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 

21.attēls 

34



Praulienas pagasta darbspējas vecuma iedzīvotāji galvenokārt nodarbināti ir Madonā , Praulienas pagastā 

un Madonas rajonā. Daļa nodarbināto iedzīvotāju darba vietas ir Rīgā un citās valstīs. 

Nodarbinātības līmenis Praulienas pagastā no 2001.g. - 2005.g. (VID dati) 

740 

730 

720 

710 

700 

690 

680 

670 

660 

650 

640 

731 

717 

712 

685 

671 

2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 

22.attēls 

5.3. Uzņēmējdarbības raksturojums un attīstības tendences 

Galvenās uzľēmējdarbības nozares rajonā ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms un tirdzniecība. 

Izplatītākā uzľēmējdarbības forma Madonas rajonā ir sabiedrības ar ierobeţotu atbildību. Individuālie 

uzľēmumi, kā uzľēmējdarbības forma, pārsvarā darbojas tirdzniecības sfērā. Pēc lieluma rajonā dominē 

mazie (1-50 strādājošie) un vidējie (50-250 strādājošie) uzľēmumi. Madonas rajonā uzľēmuma 

(komercreģistra) reģistrēti 2121 uzľēmumi, t.sk.arī zemnieku saimniecības. 

Praulienas pagastā pēc Uzľēmuma reģistra jeb Komercreģistra datiem reģistrētas 129 uzľēmējsabiedrības, 

no tām 4 individuālie komersanti, 14 Sabiedrības ar ierobeţotu atbildību un 111 zemnieku saimniecības. 

Pēc uzľēmējdarbības veidiem galvenokārt ir attīstīta lauksaimniecība, meţsaimniecība, tirdzniecība un 

pakalpojumi. 

Madonas rajonā ir 10 aktīvie uzľēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Tas liecina par zemu uzľēmējdarbības 

aktivitāti, jo vidēji Latvijā ir 17 aktīvo uzľēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. 

Uzņēmējsabiedrību skaita struktūra ( UR dati) 

3% 11% 

i/u 

Sia 

z/s 

86% 

23. attēls 

35



5.3.1. Raţošanas uzņēmumi un teritorijas 

Praulienas pagastā ar kokapstrādi nodarbojas vairāki uzľēmumi SIA „ Norte”, SIA „ Medene” un z/s „Silieši”. 

Lielākais uzľēmums - SIA „ Norte”. Dibināts 1992. gadā. Jau pirmsākumos uzľēmums nodarbojās 

kokapstrādi – masīvkoka zāģmateriālu pirmapstrādi. Esošajā situācijā uzľēmums veic masīvkoka apstrādi – 

priedes un egles zāģmateriālu kaltēšanu, zāģēšanu, ēvelēšanu, frēzēšanu un iepakošanu. Papildus 

minētajām darbībām tiek veikta masīvkoka gareniskā un plātnes līmēšana. SIA „ Norte” raţoto produkciju var 

iedalīt divās produktu grupās – būvniecībā izmantojamie materiāli un mēbeļu detaļas un sagataves. 

Uzľēmumā tiek nodarbināti 40 darbinieki. Uzľēmuma apgrozījums ir 250 000 latu gadā. 

SIA „ Medene” un z/s „Silieši” produkcijas veidi – zāģmateriāli, eiropaletes, konteineri dārzeľu uzglabāšanai. 

Produkcija tiek raţota pagasta un rajona vajadzībām, kā arī eksportam. 

Teritorijas plānojuma risinājumu kopsavilkums 

Raţošanas teritorijas Praulienas pagasta plānojumā noteiktas atbilstoši esošajai situācijai, ľemot vērā 

iepriekš izmantotās teritorijas raţošanai un infrastruktūras pieejamībai. 

5.3.2. Lauksaimnieciskā darbība 

Praulienas pagastā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 8771.6. 6 ha, t.sk. aramzeme 4870.2 ha, augļu 

dārzi 50.7 ha, ganības 1709.6 ha, pļavas 2141.1 ha. Vidējā kadastrālā vērtība ir 137 Ls/ha, bet vidējais 

novērtējums 33 balles/ha. 

No kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes meliorēti ir 5913.90 ha jeb 66.7 %. Madonas rajona 

teritorijas plānojumā Praulienas pagastā ir noteiktas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes – 345 ha 

un rajona nozīmes lauksaimniecības zemes – 220 ha. 

Par nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēm tiek noteiktas tās zemes, kuru vērtība ir 50 balles vai 

lielāka, neľemot vērā īpašuma robeţas, kur zemju kopējā platība ir vairāk kā 50 ha. 

Rajona nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir tās zemes, kuru vērtība ir 50 balles vai lielāka un 

zemes platība, neľemot vērā īpašuma robeţas, nepārsniedz 50 ha. 

Praulienas pagastā pēc nekustamā īpašumu lietošanas mērķu grupas „ Lauksaimniecība”, kuru galvenā 

ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība kopā ir 687 zemes īpašumi ar kopējo platību 14051.7 ha un 163 

lietojumi ar kopējo zemes platību 1797 ha. 

Ar zemkopību un lopkopību nodarbojas zemnieku saimniecības; “Muiţnieki”(242 ha; piena lopkopība), 

“Auziľas”( 175 ha; graudkopība) „Ievlīči”(124 ha; meţsaimniecība), „Vārpurves”(124 ha; piena lopkopība), 

”Krastmaļi”(88 ha; graudkopība), “Grantskalni”( 42 ha; graudkopība, piena lopkopība),”Vērsgalas”(60 ha; 

piena un gaļas lopkopība), “Lejnieki”(96 ha; lopkopība). 

Zemnieku saimniecības nodarbojas arī ar netradicionālām nozarēm. Līdumnieku un Ataugu zemnieku 

saimniecības audzē zemenes. Zemnieku saimniecība Lejnieki nodarbojas ar biškopību, Z/s „Auziľas” 

darbojas graudu kalte, kur tiek sniegti pakalpojumi zemnieku saimniecībām graudu kaltēšanā, miltu malšanā 

un lopbarības sagatavošanā. 

36




- Veidojot jaunus nekustamos īpašumus, tie jāveido tā, lai nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemes 

netiktu dalīta par 50 ha mazākās platībās un tiktu veicināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes 

konsolidācija. 

- Nav pieļaujama šo zemju augsnes auglības samazināšanās; 

- Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas atļauts izmantot tikai lauksaimnieciskās produkcijas 

raţošanai. 

5.3.3. Tūrisms 

Tūrisms ir viena no perspektīvajām uzľēmējdarbības nozarēm Madonas rajona un Praulienas pagasta 

teritorijas attīstībā. Praulienas pagasts ir bagāts ar dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem, kas padara 

tūrismu par perspektīvu nozari. 

Praulienas pagasta ģeogrāfiskā atrašanās vieta - Madonas pilsētas tuvums, Aiviekstes upe, Praulienas 

pauguraine ar daudzajiem ezeriem, Velna Skrodera akmens, Auziľu paeglis, Ūbānu pilskalns, Niedrišķu 

pilskalns, Baltiľu ezeru sistēma, Gustavskola radījuši priekšnoteikumus tūrisma attīstībai. Prauliena un 

Saikava ir bagāta arī ar kultūrvēsturiskām vietām ar kurām saistīti kordiriģents Haralds Medenis, rakstnieki – 

Jānis Ezeriľš, Ilze Indrāne, dzejnieks Jānis Mednis u.c. objektiem, kas padara apmeklējumu daudzpusīgu. 

Praulienas pagastā ar tūristu uzľemšanu nodarbojas trīs viesu mājas : 

- „ Apiņu kalte” - viesnīca, semināru – banketu zāle, pirts un baseins; 

- 

- 

24.attēls viesnīca „ Apiņu kalte” . 

- 

- 

- 

- 

- 

- 

- „Madaras” – laivas un ūdens 

velosipēdi, pirts, naktsmītnes (vietu 

skaits 8), kafejnīca, makšķerēšana un vizināšanās ar katamarānu, peldēšanās, teltsvietas 

- „ Palejas” - telpa svinībām, pirts, kamīns, makšķerēšana, telšu vietas, sporta laukums, 

ugunskura vieta, virtuve, rotaļu laukums bērniem, šautuve, kur var rīkot šaušanas sacensības 

daţādās disciplīnās. 


Ľemot vērā daudzu nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu izvietojumu pagasta teritorijā, tūrisma nozarei ir 

prioritāte pagasta attīstībā. 

5.4. Zemju struktūra 

Praulienas pagastā pēc VZD datiem kopējā zemes platība ir 19611.7.5 ha. T.sk.: 

Zemes sadalījums pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām uz 01.01.2007. 

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 

Īpašumu vai 

lietojumu skaits 

Kopplatība 

(ha) 

37



Lauksaimniecība 852 15849.2 

Meţsaimniecība 62 3158.3 

Ūdenssaimniecība 5 127.4 

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2 18.4 

Zvejsaimniecība un zivsaimniecība, zivaudzētavas 0 0.0 

Vienģimenes un divģimeľu dzīvojamo māju apbūve 76 27.9 

Daudzdzīvokļu māju apbūve 20 30.9 

Darījumu iestāţu un komerciāla rakstura apbūve 1 0.5 

Sabiedriskās nozīmes objekti 9 34.6 

Rūpniecības objekti 3 7.3 

Satiksmes infrastruktūras objekti 44 337.9 

Inţeniertehniskās apgādes tīkli un objekti 7 10.0 

Pārējie objekti 4 9.3 

KOPĀ 1085 19611.7 

Zemju sadalījuma struktūra Praulienas pagastā 

1% 

4% 

Zemes sadalījuma struktūra pa zemes lietošanas veidiem 

3% Praulienas pagastā 

1% 3% 

3% 

LIZ 

Meži 

Krūmāji 

Purvi 

44% 

Zem ūdeņiem 

Pagalmi 

Ceļi 

Pārējās zemes 

41% 

25.attēls 

Zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 02.02.2007. 

Zemes lietošanas veidi Platība, ha % no kopplatības 

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme: 8771.6 44.7 

t.sk. aramzeme 4870.2 

augļu dārzi 50.7 

pļavas 2141.1 

ganības 1709.6 

Meţi 8112.3 41.4 

Krūmāji 764.9 3.9 

Purvi 206.2 1.0 

Zem ūdeľiem 501.2 2.6 

Pagalmi 219.2 1.1 

Ceļi 485.2 2.5 

Pārējās zemes 551.1 2.8 

KOPĀ 19611.7 100 

38



Praulienas pagastā meliorēti ir 67 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūra Praulienas pagastā 

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju struktūra 

aramzeme 

augļu dārzi 

24% 

19% 

1% 

56% 

pļavas 

ganības 

26.attēls 

Praulienas pagastā ir 819 īpašumi ar kopējo zemes platību 14739.6 ha. No tiem 7539.5 ha (51%) ir 

lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meţi 5402.2 ha (36.6%), krūmāji 661.3 ha (4.5%), purvi 190.3 ha 

(0.13%), zem ūdeľiem 290.6 ha( 2%), pagalmi 173.4 ha( 1.2%), ceļi 125.5 ha (0.8%), pārējās zemes 356.8 

ha ( 2.4%). 

Praulienas pagastā ir 264 lietojumi ar kopējo zemes platību 4871.6 ha. No tiem 1231.8 ha (25%) ir 

lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meţi 2710.1 ha (55.6%), krūmāji 103.6 ha (2%), purvi 15.9 ha (0.3%), 

zem ūdeľiem 210.6 ha( 4.3%), pagalmi 45.6 ha( 1.2%), ceļi 359.7 ha (0.9%), pārējās zemes 194.3 ha ( 

3.8%). 

5.5. Sociālā infrastruktūra 

Praulienas pagastā ir vairāki sociālās nozīmes objekti: Praulienas pamatskola, bērnudārzs „ Pasaciľa”, 

Saikavas tautas nams, 4 pasta nodaļas, 2 bibliotēkas Saikavā un Praulienā, sociālās aprūpes centrs 

„Vecsaikava” , Daces Kreicbergas ģimenes ārsta prakse, SIA „ Saules aptieka” Praulienas filiāle. 

Izglītība 

Praulienas pamatskolā ir viena no lielākajām Madonas rajonā, celta 1980. gadā, 2000. gadā veikta skolas 

ēkas renovācija. 

Skola piedāvā pamatizglītības programmas apguvi, kā arī daudzpusīgu izvēli interešu izglītībā: 

- sports; 

- vokālais ansamblis; 

39



- kori; 

- skolēnu teātris; 

- tautas dejas; 

- mūsdienu dejas; 

- vizuālā māksla; 

- keramika. 

Interešu pulciľiem un mākslinieciskajiem kolektīviem ir labi sasniegumi rajona, novada un valsts konkursos, 

skatēs, sacensībās. Skolēni gūst godalgotas vietas rajona un novada mācību olimpiādēs. 

Skolā izveidotas tradīcijas: 

- Zinību diena, 

- skolas dzimšanasdienas svinības 

- salidojumi, 

- skrējiens “Apkārt Praulienai” 

- konkursi “Mazā liepa, Mazais ozols”, “Gada skolēns”, “Gada klase”, “Zvirbulis”. 

Praulienas pamatskola ir mūsdienīga, konkurētspējīga skola ar labu materiāltehnisko bāzi, piedāvā 

kvalitatīvu pamatizglītības apguvi. 

27.attēls Praulienas pamatskola 

Bērnudārzs „ Pasaciņa” 

Dibināta 1983.gada 26.novembrī p/s “Prauliena” paspārnē. No 1991.gada 1.janvāra iestāde ir Praulienas 

pagasta pašvaldības iestāde. 

PII “Pasaciľa” darbojas 5 grupiľas: “Cālīši”, “Sprīdīši”, “Rūķīši”, “Zaķīši”, “Bitītes” bērniem no 1 – 7 gadu 

vecumam. 

Mēs saviem audzēkľiem un viľu vecākiem piedāvājam: 

- apgūt pirmsskolas izglītības programmu 01011111, 

- logopēda nodarbības, 

- rotaļas ūdenī un peldētapmācības nodarbības iestādes slēgtajā peldbaseinā, 

- deju pulciľa nodarbības, 

- veselīgu un garšīgu, bērnu vecuma īpatnībām atbilstošu, ēdināšanu, 

- diennakts grupu pakalpojumus piecas diennaktis nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai. 

Bērnudārzā strādā 15 pedagogi un 15 darbinieki, tiek piesaistīts finansējums piedaloties projektos, lai 

veicinātu vecāku un bērnudārzu darbinieku tālākizglītību. 

40



28. attēls Praulienas pirmsskolas izglītības iestāde „ Pasaciņa” 

Veselības aizsardzība 

Praulienas pagastā medicīnisko un pirmo neatliekamo palīdzību sniedz Daces Kreicbergas ģimenes ārsta 

prakse. 

Profilaktiskos izmeklējumus un ārstēšanu ir iespējams veikt Madonas slimnīcā. 

Praulienā atrodas SIA „ Saules lāse” aptiekas Praulienas filiāle. 

Sociālā palīdzība 

Praulienas pagasta bāriņtiesa- darbību uzsāka 1999. gadā. Galvenais bāriľtiesas darbības uzdevums 

ir darbs ar nelabvēlīgajām ģimenēm. Bāriľtiesas uzraudzībā ir 44 augsta riska ģimenes, bērnu skaits 

augsta riska ģimenēs ir 102. 

Vecsaikavā atrodas sociālās aprūpes centrs „ Vecsaikava”. Sociālās aprūpes centrā , vietu skaits 11. 

Kultūra un sports 

Praulienas pagastā darbojas Saikavas tautas nams. 

Praulienas pagasta iedzīvotājiem brīvajā laikā ir iespēja: 

- dejot vidējās paaudzes deju kopā „ Saikavieši”; 

- spēlēt Saikavas dramatiskajā kolektīvā; 

- spēlēt Praulienas amatierteātrī; 

- dziedāt sieviešu vokālajā ansamblī; 

- bērniem dziedāt bērnu vokālajā ansamblī; 

- pusaudţiem un jauniešiem dejot deju studijā ’” 2dacer*s”. 

29.attēls 

Saikavas tautas nams 

41



Bibliotēkas 

Praulienas pagastā darbojas 2 bibliotēkas – Praulienā un Saikavā. 

Praulienas bibliotēka 

Bibliotēkā ir 8 lasītāju vietas. Lasītājiem ir iespējams lietot 3 datorus, viens ir pieslēgts pastāvīgajam 

internetam. Bibliotēkā tiek rīkoti arī bibliotēkās organizētie tematiskie pasākumi un izstādes. 

Grāmatu, CD, fonds uz 31.12.2006. 10266 

Izsniegums 

3035 eksemplāri 

Lietotāju skaits 158 

Apmeklējumu skaits 1423 

Sniegtas uzziľas un konsultācijas 171 

Iepirktas grāmatas, CD, par pašvaldības līdzekļiem LVL 429 

Pasūtīta periodika ( nosaukumu skaits) LVL 324 

Masu pasākumi- izstādes, tikšanās, ekskursijas u.c. 18 

Saikavas bibliotēka 

Grāmatu, CD, fonds uz 31.12.2006. 8099 

Izsniegums 

3035 eksemplāri 

Lietotāju skaits 145 

Apmeklējumu skaits 1110 

Sniegtas uzziľas un konsultācijas 

Iepirktas grāmatas, CD, par pašvaldības līdzekļiem LVL 

Pasūtīta periodika ( nosaukumu skaits) LVL 

Masu pasākumi- izstādes, tikšanās, ekskursijas u.c. 

42



6. Transporta infrastruktūras raksturojums 

6.1.1. Valsts autoceļi 

Praulienas pagastu šķērso vairāki valsts nozīmes autoceļi: 

Valsts 1.šķiras autoceļi 

P 84 Madona – Varakļāni 

P – 82 Jaunkalsnava - Lubāna 

P – 62 Krāslava – Preiļi – Madona 

Valsts 2.šķiras autoceļi: 

V – 841 Madona – Ļaudona – Jēkabpils 

V – 875 Praulienas pievedceļš 

V- 891 Praulienas Linājkalns 

V – 866 Vecpoļi – Lūza 

V – 874 – Saikava – Trākši – Prauliena 

V – 892 – Saikava – Visagala stacija 

6.1. Autoceļi 


1.šķiras valsts autoceļiem atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām noteikta 60 m aizsargjosla no ceļa 

ass uz katru pusi, 2. šķiras valsts autoceļiem tiek noteikta 30 m aizsargjosla no ceļa ass uz katru pusi. 

Lai samazinātu esošo ceļu pieslēgumu vietas pie autoceļa un, lai neveidotos jaunas pieslēguma vietas, 

tiek plānoti pievedceļi pie pagasta ceļiem, kas savienoti ar valsts autoceļiem. 

Servisa objektu būvniecība un reklāmas izvietošana gar valsts nozīmes ceļa, saskaľojama ar VAS 

„Latvijas valsts ceļi”. 

6.1.2.Pagasta ceļi 

Praulienas pagastā pagasta ceļi tiek sadalīti 3 grupās: 

- A grupas ceļi – ar grants segumu 50,395 km , melno segumu 1.35 km; 

- B grupas ceļi – ar grants segumu 13.85 km; 

- C grupas ceļi – ar grants segumu 20.15 km. 

Pagasta ceļi kopā ir 85.74 km, t. sk. ar grants segumu 84.395 km un ar melno segumu 1.35 km. 

Praulienas pagasta ielu un ceļu saraksts 

N.p.k. Autoceļa nosaukums Garums, km Seguma veids 

A grupa ceļi 

1. Lazdona- Prauliena – Vecpoļi Nr.5 6.8 

0.2 

Grants 

Melnais segums 

2. Lejasziedupes – Lūza – Dravsalas, Nr.11 9.23 Grants 

43



3. Dravsalas – Auziľas – Trākši, Nr.26 7.54 Grants 

4. Praulienas apvedceļš, Nr. 15 1.35 Grants 

5. Prauliena – Saulgoţi, Nr.16 0.42 

0.28 

Grants 


6. Lazdona – Mārciena, Nr.18 0.87 

1.33 

Grants 


7. Trākši – Sili – Glāznieki – Zosupi, Nr.22 5.8 Grants 

8. Gailīši – Vīksneskalns, Nr. 28 4.10 Grants 

9. Caunes - Kamatauskas, Nr.27 6.425 Grants, šķembas 

10. Vistiľlejas kapu pievadceļš, Nr.10 0.5 Grants 

11. Dzintari – Salas, Nr.9 2.40 Grants 

12. Silnieki – Dob salas, Nr.25 3.00 Grants 

13. Silnieki- Skābernieki, Nr.13 1.50 Grants 

B grupas ceļi 

1. Lazdona – Baltiľi, Nr.24 2.10 Grants 

2. Noras – Kalnāji, Nr.19 4.30 Grants 

3. Trākši – Dešupi, Nr.20 2.30 Grants 

4. Pļavnieki – Veri – Dupeni, Nr.24 3.65 Grants 

5. Lazdiľi – Zvirgzdupe, Nr.14 1.50 Grants 

C grupas ceļi 

1. Rozas – Vintieši, Nr.31 1.70 Grants 

2. Sīļkalni – Baltais purvs, Nr.17 2.10 Grants 

3. Glāznieki – Vizbuļi, Nr.23 1.25 Grants 

4. Ievgrīvas – Liepkalni, Nr.6 4.3 Grants 

5. Lūza – Ţūkļa purvs, Nr.12 10.80 Grants 


Pagasta ceļiem atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām tiek noteikta 30 m aizsargjosla no ceļa ass uz 

katru pusi. 

6.1.3. Pašvaldības ielas un laukumi 

Praulienas pagastā Praulienas ciemā ir 15 ielas ar kopējo garumu 3.98 km, no tiem 1.79 km ar grants segumu, 

2.19 km ar melno segumu. 

Praulienas pagasta ielu saraksts 

Nr. 

p.k. 

Ielas nosaukums 

Ielu raksturojoši parametri 

Garums 

(m) 

Laukums 

(kv.m.) 

Seguma 

veids 

Sarkanās 

līnijas 

1. Alejas 1220 7320 Asfaltbetons 1100 14 

m, grants 120 m 

2. Ziedu 510 4080 grants 12 

3. Liepu 150 900 grants 12 

4. Ozolu 150 900 grants 10 

5. Skolas 100 600 asfalts 14 

6. Krasta 250 1500 grants 12 

7. Parka 300 1200 grants 18 

8. Upes 450 2700 Asfaltbetons 300 

m, grants 150 m 

14 

44



9. Tilta 180 1280 grants 10 

10. Dārza 210 1050 Asfaltbetons 90m, 10 

grants – 120 m 

11. Pilsdārzu 300 1500 asfaltbetons 12 

12 Mazā iela 160 960 grants 

13. Kalna iela 19 


Praulienas ciema kā galvenā iela noteikta Kalna iela. 

Veicot ielu rekonstrukciju un izbūvi, primāri jāievērtē ūdensapgādes un kanalizācijas vadu ievietošana, 

kā arī ielu apgaismojuma, elektroapgādes kabeļu, sakaru tīklu ievietošana un trotuāru un veloceliľu izbūve. 

Nepieciešams ieplānot jauna ceļa izbūvi līdz dolomīta atradnei „ Saikava” . 

Laukumi 

Praulienas pagasta teritorijā nav neviena publiskā stāvlaukuma. Auto novietošana iespējama pie esošajiem 

sabiedriskās nozīmes objektiem. 

Praulienas pagastā atrodas bijušā lidlauka teritorija, tā teritorijā tiek rīkoti daţādi publiski pasākumi. 


Stāvlaukumu izbūve jāparedz pie katra publiskās apbūves objekta, tā zemes gabala robeţās. 

Bijušo lidlauku teritoriju iespējams izmantot pēc nozīmes un rīkot publiskos pasākumus. 

6.2. Sabiedriskais transports 

Sabiedriskie transporta pakalpojumi tiek nodrošināti pa valsts 1. šķiras autoceļiem P 84 Madona – Varakļāni, P 

– 82 Jaunkalsnava - Lubāna, P – 62 Krāslava – Preiļi – Madona un Valsts 2.šķiras autoceļiem 

V – 841 Madona – Ļaudona – Jēkabpils, V – 875 Praulienas pievedceļš, V- 891 Praulienas Linājkalns, V – 866 

Vecpoļi – Lūza, V – 874 – Saikava – Trākši – Prauliena. 

Praulienas pagasta teritorijā regulārie pasaţieru pārvadājumi ar autobusiem nodrošināti kopā 26 rajona un 8 

tālsatiksmes autobusu maršrutos. 

Viens no pasaţieru pārvadātajiem Praulienas pagasta teritorijā ir SIA „ Ceļavējš” , kurš nodrošina pasaţieru 

pārvadājumus 2 maršrutos: 

Nr.6509 Stirnienes stacija – Varakļāni – Madona ; 

Nr. 6342 Murmastiene – Silagals - Madona. 

Deviľos rajona autobusu maršrutos, kas šķērso Praulienas pagasta teritoriju veic rajona lielākais pārvadātājs 

SIA „ Madonas ceļu būves SIA”. 

SIA „ Madonas ceļu būves autobusu maršruti Praulienas pagastā: 

Nr. 6749 Mētriena – Ļaudona – Mūrnieki – Madona; 

Nr.6339 Lubāna – Meirāni –Madona; 

Nr. 6997. Lubāna – Zvidziena – Madona ; 

Nr.7712 Viļāni – Madona; 

Nr.7692 Balvi – Lubāna - Madona ; 

Nr. 6507. Madona – Cesvaine – Lubāna – Barkava – Madona; 

Nr. 6510 Švāni – Saikava – Madona; 

Nr.6866 Degumnieki – Meirāni – Saikava – Madona; 

Nr.7728 Rēzekne – Varakļāni – Madona. 

45



Septiľus tālsatiksmes autobusu maršrutus apkalpo 7 pārvadātāji: SIA „ Madonas ceļu būves SIA”, SIA „ Ripo”, 

A/s „ Cata”, SIA „ Dautrans” , Rēzeknes AP, a/s „ Nordeka”. 

No Praulienas pagasta nodrošināta tiešā satiksme ar citu rajonu pilsētām Rēzekni, Daugavpili, Cēsīm, Zilupi , 

Balviem un Rīgu. 

6.3 Dzelzceļš 

No Praulienas pagasta tuvākā dzelzceļa stacija ir Madonas dzelzceļa stacija, tas ir 5 km no Praulienas ciema 

centra. 

Madonas dzelzceļa stacija atrodas Madonas pilsētā, Saules ielā 2. Stacija atrodas uz dzelzceļa līnijas 

Pļaviľas - Gulbene, kādreiz no šīs stacijas sākās arī Dzelzceļa līnija Madona - Lubāna, kuru slēdza 

1990. g. 


Praulienas pagasta teritorijā uz bijušās dzelzceļa līnijas iespējams izbūvēt velo maršrutu, kas 

perspektīvā būtu viens tūrisma produktiem Praulienas pagastā. 

7. Inţenierapgādes un tehniskās infrastruktūras 

raksturojums 

7.1.1. Ūdensapgādes sistēma 

Praulienas pagasta teritorijā centralizētā ūdensapgāde ir ierīkota tikai Praulienas, Vecsaikavas un Lazdona – 1 

ciemos. Katrā no tiem ir viena atsevišķa centralizētā ūdensapgādes sistēma. Pārējā pagasta teritorijā 

iedzīvotāji ūdensapgādei izmanto lokālos risinājumus, t.i. ūdeni iegūts no grodu vai artēziskajām akām. 

Praulienas ciemā ar centralizēto ūdensapgādi ir nodrošināti 96%, bet ar centralizēto kanalizāciju 88% 

iedzīvotāju. Ūdensapgāde ir 8 daudzdzīvokļu mājām un 11 privātmājām. Centralizētā ūdensapgāde no ciema 

sistēmas ir pieejama arī 14 privātmājām Praulienas ciema apkārtnē un 3 sabiedriskām iestādēm un 5 

komercuzľēmumiem. 

Centralizētā ūdensapgādes sistēma Praulienas ciemā darbojas kopš 1973. gada. Ūdens tiek ľemts no 

pazemes avotiem un pašlaik ūdens ieguve tiek veikta no viena artēziskā urbuma, ūdens uzkrāšanai un 

spiedienu nodrošināšanai sistēmā ir uzstādīts ūdenstornis. Pazemes ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs un 

duļķainība, kas ir raksturīgi Latvijas pazemes ūdeľiem kopumā, bet pēc pārējiem rādītājiem tas atbilst Latvijas 

un ES standartu prasībām. Ūdensapgādes sistēmai ir nepieciešama rekonstrukcija. Ūdensapgādes tīkla 

vecums pamatā ir 35 gadi, atsevišķi posmi ir nedaudz jaunāki. 

Galvenās problēmas ir: 

- noslēgarmatūras sliktais stāvoklis; 

- ķeta un tēraudu ūdensvadu sliktais stāvokļus; 

- nav nodrošinātas ugunsdzēsības vajadzības; 

- nav nodrošināta ūdens uzskaite. 

Praulienas ciemā nav nodrošinātas ugunsdzēsības vajadzības. Tuvākā dabiskā ūdenskrātuve ir Praulienas 

ezers, kas atrodas ciema centrā. Pie ezera pašlaik nav ierīkotas ugunsdzēsības ūdens ľemšanas akas, taču 

ūdens ľemšana ir iespējama, jo ezers atrodas Kalna ielas malā, kur iespējama autotransporta piebraukšana un 

stāvēšana. 

Vecsaikavas ciemā ar centrālo ūdensapgādi ir nodrošināti 91% iedzīvotāju, ūdensapgāde ir 4 daudzdzīvokļu 

mājas un 24 privātmājas. Pārējie ciema iedzīvotāji ūdensapgāde izmanto lokālos risinājumus. 

46



Vecsaikavā centralizētā ūdensapgāde ir 2 sabiedriskajām iestādēm un 2 komercuzľēmumiem, kuri 

izvietoti vienas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos. 

Centralizētā ūdensapgādes sistēma Vecsaikavas ciemā darbojas kopš 1989. gada. Ūdens tiek ľemts no viena 

artēziskā urbuma, ūdens uzkrāšanai un spiediena nodrošināšanai sistēmā ir uzstādīts ūdenstornis. Ūdens 

attīrīšanas iekārtu sistēmā nav. Dzeramā ūdens kvalitāte kopumā ir laba un, izľemot dzelzs saturu, pēc 

pārējiem rādītājiem atbilst Latvijas un ES standartu prasībām. 

Vecsaikavas ciema ūdensapgādes sistēmā ir nepieciešams uzstādīt ūdens atdzelţošanas iekārtu, lai pazemes 

ūdeni attīrītu no paaugstinātā dzelzs satura. 

Vecsaikavas ciema ūdensapgādes tīkls ir izzaru, bez sacilpojumiem. Ūdensvads līdz „ Līvānu” mājām izbūvēts 

no plastmasas pirms 30 gadiem un tā stāvoklis ir kritisks. 



- plastmasas ūdensvada kritiskais stāvoklis; 



Vecsaikavas ciemā nav nodrošinātas ugunsdzēsības vajadzības. Tuvākā dabiskā ūdenskrātuve ir Aiviekstes 

upe, kuras labajā krastā atrodas ciema apbūve. Pie upes pašlaik nav ierīkotas ugunsdzēsības ūdens 

ľemšanas akas. 

Centralizētā ūdensapgādes sistēma Lazdona – 1 ciemā darbojas kopš 1973. gada. Ūdens tiek ľemts no viena 

artēziskā urbuma, ūdens uzkrāšanai un spiediena nodrošināšanai sistēmā ir uzstādīts ūdenstornis. Ūdens 

attīrīšanas iekārtu sistēmā nav. Pazemes ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs, kas ir raksturīgi Latvijas 

pazemes ūdeľiem kopumā. Dzeramā ūdens kvalitāte kopumā ir laba un, izľemot dzelzs saturu , pēc pārējiem 

rādītājiem atbilst Latvijas un ES standartu prasībām. 

Lazdonas -1 ciemā nav nodrošinātas ugunsdzēsības vajadzības. Tuvākā dabiskā ūdenskrātuve ir Lazdonas 

ezers. Pie ezera nav ierīkotas ugunsdzēsības ūdens ľemšanas akas. 



- ūdensvada kritiskais tehniskais stāvoklis; 

- zems spiediens ūdensapgādes sistēmā; 



7.1.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 

Centralizētā kanalizācijas sistēma Praulienas ciemā darbojas kopš 1973. gada. To veido 3065 m pašteces 

kanalizācijas tīkli, 445 m spiedvads, viena kanalizācijas sūkľu stacija no bioloģiskās NAI. NAI ir izbūvēta slēgta 

ēkā. NAI teritorija ir ierobeţota ar metāla stiepli. 

Praulienas ciema kanalizācijas sistēmai nav rūpniecisko pieslēgumu. 

Attīrītie notekūdeľi tiek novadīti meliorācijas grāvī, kas tālāk ietek Ilgas upē. 

Sadzīves notekūdeľu pašteces kanalizācijas tīkla tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, izľemot atsevišķus 

posmus. Ir nepieciešams veikt kanalizācijas tīkla pārbūvi posmos pamatskola – KSS, Liepu iela – Kalna iela, 

Alejas iela – KSS un Ziedu ielā, lai novērstu kanalizācijas vadu plīsumus un aizsērējumus. Kanalizācijas sūkľu 

stacijas tehniskais stāvoklis ir slikts. Ēka un notekūdeľu pieľemšanas rezervuārs ir sliktā stāvoklī, 

elektroinstalācijas un mehāniskās iekārtas, kā arī sūknis ir nolietojušies. 

Praulienas bioloģiskās NAi KY – 200 ir izbūvētas 1973. gadā. Attīrīšanas iekārtu ēka ir sliktā stāvoklī. Ēkai 

nepieciešams remonts, ēkas iekšpusē nepieciešams NAI baseinu rekonstrukcija. Kanalizācijas tīklam nav 

pieslēgumu, kur ieplūstu raţošanas notekūdeľi, tādēļ nepastāv NAI dūľu piesārľojuma risks ar smagiem 

metāliem vai toksiskām vielām un tās būtu izmantojamas lauksaimniecībā. 

47



NAI attīrīšanas pamatā ir bioloģiski aktīvo dūľu process. Attīrītie notekūdeľi visumā atbilst Latvijas un ES 

standartu prasībām. Taču ľemot vērā niecīgo kontroles analīţu skaitu un neregulitāti, nevar apgalvot, vai 

attīrīšanas process nodrošina nepārtrauktu notekūdeľu attīrīšanu atbilstoši normatīvajām prasībām. 

Centralizēto kanalizācijas sistēmu Vecsaikavas ciemā uzsāka izbūvēt 1989. gadā, bet tā arī to nenodeva 

ekspluatācijā. To veido 50 m pašteces kanalizācijas vadu, 750 m nepabeigta spiedvada un viena kanalizācijas 

sūkľu stacija. BIO – 200 NAI tika izbūvēta apkalpes ēka, pieľemšanas un novadīšanas akas, uzstādīti 

attīrīšanas bloki. NAI netika pabeigti mehānisko un elektrisko iekārtu montāţās darbi un līdz ar to arī tās 

nepalaida ekspluatācijā. 

Kanalizācijas tīkliem ir pieslēgtas tikai 2 daudzdzīvokļu mājas. Notekūdeľi nonāk KSS pieľemšanas kamerā, 

kur tālāk caur pārplūdes vadu neattīrīti aiztek uz Aiviekstes upi. Nosēdumus no pieľemšanas kameras izved uz 

Praulienas NAI. Pārējās individuālās mājas notekūdeľu savākšanai izmanto lokālos risinājumus – izvedamās 

bedres vai arī notekūdeľus infiltrē gruntī. 

Atbilstoši Praulienas pagasta Komunālās nodaļas uzskaitei 2004. gadā no Vecsaikavas ciema vidē tika novadīti 

4 800 m3/gadā jeb vidēji 13 m3/d, 2005. gadā – 4850 m3/gadā . Neattīrītie notekūdeľi nonāk Aiviekste supē. 

Notekūdeľu daudzumu pašvaldība aprēķina, balstoties uz aprēķināto patērētā ūdens daudzumu. 

Vecsaikavas ciemā nav ierīkota atsevišķa lietus kanalizācijas sistēma. Vecsaikavā ir nepieciešams veikt 

kanalizācijas tīklu paplašināšanu individuālo māju apbūves zonā. Vecsaikavā nepieciešama jaunu kompaktu 

NAi izbūve, lai novērstu neattīrītu notekūdeľu novadīšanu vidē. 

Ciemā „ Lazdona – 1” kanalizācijas pakalpojumus nodrošina blakus esošā Lazdonas pagasta SIA „ Lazdonas 

KSU”. Centralizētā kanalizācijas sistēma Lazdonas – 1 ciemā darbojas kopš 1973. gada. To veido 650 m 

pašteces kanalizācijas vadu. Notekūdeľi paštecē nonāk uz blakus esošā Lazdonas pagasta Lazdonas ciema 

kanalizācijas sistēmas sūkľu stacija, kura notekūdeľus pārsūknē uz Lazdonas NAI. Tālāk ar notekūdeľu 

attīrīšanu nodarbojas SIA „ Lazdonas KSU”. 


• Apdzīvotajā vietā „ Skaistkalnos” tiek plānots veidot pieslēgumu pie esošajām maģistrālajām 

inţenierkomunikācijām. 

7.2. Siltumapgāde 

Siltumapgāde Praulienas pagastā tiek nodrošināta centrālā apkure no lokālajām katlu mājām pašvaldības 

iestādēm – Praulienas pamatskolai, pirmsskolas izglītības iestādei „ Pasaciľa”, Praulienas pagasta padomes 

ēkai. Pagasta padomes ēkā atrodas privātā ģimenes ārsta prakse, Praulienas bibliotēka, aptieka. 

Saikavas sociālās aprūpes centra katlu mājā uzstādīti 2 KT – 300 katli. 

Daudzdzīvokļu mājās ir ierīkota individuālā malkas apkure, un dauddzīvokļu mājās, kurās ir ierīkota 

centrālapkure, tā tiek nodrošināta no lokālajām katlu mājām. 


• Saskaľā ar Aizsargjoslu likumu, gar pazemes siltumvadiem , sadales iekārtām un būvēm – zemes gabals, 

kuru aizľem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa , ko norobeţo nosacītas 

vertikālas virsmas 2 m attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka , kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas; 

• Ap virszemes siltumvadiem , sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizľem 

siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa , ko norobeţo nosacītas vertikālas virsmas 1 

m attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju noţogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz 

zemes vai citas virsmas. 

48



7.3. Sakaru infrastruktūra 

7.3.1. Fiksētie telefona sakari 

Praulienas pagastā fiksētos telefona sakarus un datu pārraidi nodrošina SIA Lattelekom. Pagasta teritorijā 

darbojas automātiskā analogā telefona centrāle Saikava, tajā pieslēgti 63 analogie abonenti un ATC Prauliena, 

kurā pieslēgti šādi SIA Lattelekom pakalpojumi: 4 ISDN un 1 taksofons Praulienā. 

Praulienas ciema abonenti pieslēgti ciparu tīklam, izmantojot bezvadu sakaru tehnoloģiju. Saikavas ciema 

abonentus ciparu tīklam plānots pieslēgt, izmantojot bezvadu sakaru tehnoloģiju 2008. gadā. 


• Visi būvniecības darbi jāveic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, ievērojot arī Aizsargjoslu likumā 

un Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodikā (MK noteikumi Nr. 465) ietvertās 

normas. Atbilstoši tam ap telekomunikāciju sakariem ir spēkā 2,5 metru aizsargjosla no kabeļa ass. Atbilstoši 

10 000 mērogam, kartē parādītas tikai līnijas. 

• privātiem telekomunikāciju tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt Lattelekom SIA publiskajam telekomunikāciju 

tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tehniskajiem noteikumiem 

(SPRK 2002.11.12. sēdes protokols Nr.64(94) 10.p.), kuros norādīti tīklu savienošanas nosacījumi; 

• privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši MK apstiprinātajiem 

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem (MK noteikumi Nr.496); 

• Telekomunikāciju tīkla infrastruktūras attīstību SIA „Lattelekom” plāno atbilstoši pieprasījumam. 

• Elektronisko sakaru tīklu uzturēšanai vēlams informēt Lattelekom SIA par plānoto ielu un teritoriju 

rekonstrukciju. 

7.3.2. Mobilie sakari 

Praulienas pagasta teritorijā atrodas „ Latvijas mobilais Telefons” SIA piederošais nekustamais īpašums – 

zemes gabals „ LMT tornis”, kadastra Nr. 7086 0101 0252, adrese – „ LMT tornis”, Praulienas pagasta, 

Madonas rajons, un uz tā esošā LMT bāzes stacija, sastāvoša no būvēm – radiotornis H – 72 M un aparatūras 

konteiners. 

2007.g. plāno izvietot „ Latvijas Mobilais Telefons” SIA jaunu bāzes staciju apdzīvotās vietas Vecsaikava 

tuvumā, iegādājoties īpašumā nekustamo īpašumu – zemes gabalu, un pēc pirkuma līguma noslēgšanas LR 

spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izprojektēt, izbūvēt un nodot ekspluatācijā jaunu bāzes 

staciju. 

SIA „ Tele 2” nav bāzes stacijas Praulienas pagastā, un tuvākajā laikā ir plānota jaunas bāzes stacijas 

uzstādīšana. 


Izstrādājot Madonas rajona Praulienas pagasta teritorijas plānojumu, paredzēta iespēja Praulienas pagasta 

teritorijā uzstādīt un ekspluatēt publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās 

inţenierkomunikācijas kā palīg izmantošanu. 

49



7.3.3. Internets 

Praulienas pagasta iedzīvotājiem publiski interneta piekļuve ir nodrošināta Saikavas un Praulienas bibliotēkā, 

tajās Interneta piekļuve tika īstenota ar nodibinājuma Vidzemes attīstības aģentūra projektu ”E – Vidzeme”. 

Papildus Praulienas pagasta teritorijā iespējams piekļūt interneta resursu punktiem, izmantojot GPRS bezvadu 

datu pārraidi, pieslēdzoties Latvijas Mobilais Telefons vai Tele 2 tīklam. 

. 

7.4. Elektroapgāde 

Praulienas pagasta elektroenerģijas patērētāju elektroapgādi realizē VAS „ Latvenergo” filiāles Ziemeļaustrumu 

(ZAET) elektriskie tīkli”. 

Elektroenerģija pievadīta visām dzīvojamām, sabiedriskām, darījumu un raţošanas ēkām. 

Praulienas pagastā elketroenergijas padevi nodrošina 18 transformatoru apakšstacijas. 

Praulienas pagastā elektropiegāde tiek nodrošināta pa 20 kW un 0.4 kW elektrolīnijām. 


Veicot Praulienas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi ievērot īpašuma lietošanas tiesību 

ierobeţojumus elektropārvaldes līniju aizsargjoslās, kas noteikti ar Aizsargjoslu likuma 35. un 45. pantu, 

nodrošinot iespēju brīvai piekļuvei esošo inţenierkomunikāciju apkalpei un rekonstrukcijai; 

Inţenierkomunikāciju izvietojumu teritorijā plānot tādu, lai tas atbilstu Ministru kabineta 2004.g. 28. 

decembra noteikumiem Nr.1069 „ Noteikumi par ārējo inţenierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, 

ciemos un lauku teritorijās”. Plānojot jaunu objektu būvniecību, paredzēt vietu inţenierkomunikāciju 

koridoriem to pieslēgšanai pie esošajiem vai jaunizveidotajiem inţeniertīkliem. Plānojot 

elektroapgādes objektu un elektroietaišu izvietojumu jāpairdz to netraucēta apkalpošana un transporta 

piekļūšanas iespējas. Nav pieļaujama apbūve energoapgādes objektu aizsargjoslās. Elektroietaišu 

projektēšana un būvniecība jāveic atbilstoši 08.11.2005. MK noteikumiem Nr.841 „ Elektroapgādes 

būvju būvniecības kārtību. 

7.5. Gāzes apgāde 

Praulienas pagasta teritoriju nešķērso maģistrālie gāzes cauruļvadi. Praulienas pagastā gāzes apgāde 

teorētiski iespējama no maģistrālā gāzes vada Rīga - Daugavpils. Praulienas pagastā nav centralizētās 

gāzes apgādes sistēmas. Daudzdzīvokļu namu kvartālos Praulienas ciemā atrodas 1 gāzes pazemes krātuve, 

tā ir slēgta. Pagasta iedzīvotāji savām vajadzībām iegādājas gāzi balonos. 

Šobrīd SIA „Latvijas propāna gāze” neplāno atjaunot centralizēto gāzes apgādi no esošajām neizmantotajām 

gāzes krātuvēm. Praulienas ciemā nav pieprasījuma izmantot centralizētu gāzes apgādi. 


Konkrēta patērētāja apgādi un jaunu gāzes krātuvju novietni jāsaskaľo ar SIA „Latvijas propāna gāze” 

Madonas apkalpes zonu, un to var risināt saskaľā ar jaunu patērētāju vajadzībām pēc nepieciešamā gāzes 

daudzuma, kā arī tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas. 

Saskaľā ar Aizsargjoslu likumu, drošības aizsargjosla ap sašķidrinātās ogļūdeľraţu gāzes pazemes 

cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām ir 100 metru attālumā. 

50



8. Pašvaldību teritorijas telpiskās attīstības priekšlikumi 

8.1.Pašvaldības administratīvās teritorijas telpiskā attīstība 

Praulienas pagasts atrodas Vidzemes Centrālās augstienes dienvidrietumos, Madonas rajona centrālajā daļā. 

Robeţojas ar Madonas pilsētu un Lazdonas, Mārcienas, Ļaudonas, Mētrienas, Barkavas, Sarkaľu pagastiem. 

Pagasta dienvidos robeţupe Aiviekste. 

Praulienas pagasta teritorijā ir vairākas apdzīvotas vietas: Prauliena, Saikava, Trākši, Lazdona – 1 ciems, 

Lūza. Teritorijas plānojumā kā apdzīvotas vietas ir noteiktas Praulienas ciems un Saikavas ciems. Ciemiem tiek 

noteiktas ciemu robeţas. 

Praulienas ciems ir Praulienas pagasta centrs, tas atrodas 6 km attālumā no rajona centra Madonas pilsētas. 

Saikavas ciems atrodas aptuveni 14 km attālumā līdz pagasta centram Praulienas ciemam. 

Attālums no Praulienas ciema līdz galvaspilsētai Rīgai – 170 km. 

Praulienas pagasta atrašanās vieta Madonas rajonā 

30.attēls 

Praulienas pagasta teritoriju šķērso valsts 1.šķiras autoceļi: P 84 Madona – Varakļāni; P – 82 Jaunkalsnava - 

Lubāna; P – 62 Krāslava – Preiļi – Madona un valsts 2.šķiras autoceļi: V – 841 Madona – Ļaudona – Jēkabpils; 

V – 875 Praulienas pievedceļš; V- 891 Praulienas Linājkalns, V – 866 Vecpoļi – Lūza; V – 874 – Saikava – 

Trākši – Prauliena; V – 892 – Saikava – Visagala stacija. 

Madonas pilsētas tuvums dod iespēju kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības 

pakalpojumu nodrošināšanā. 

Blakus esošo pagastu un Madonas pilsētas intereses– tirdzniecības, pakalpojumu, kultūras un izglītības, kā arī 

raţošanas uzľēmumu izvietojums, potenciālā individuālā apbūve. 

51



8.2.Praulienas pagasta apdzīvojuma struktūras attīstība 

Praulienas pagasta apdzīvotās vietas tiek iedalītas pēc J. Turlaja un G. Milliľa Latvijas apdzīvoto vietu 

klasifikatora – vidēji lieli ciemi, mazciemi, skrajciemi. 

Vidēji lieli ciemi ir lauku apdzīvotās vietas ar vairāk nekā 100 pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī vismaz 

vienu no sekojošajiem infrastruktūras objektiem – vispārizglītojošo skolu, pastu, medpunktu, pagastmāju, 

baznīcu. Ja apdzīvotā vietā ir vismaz trīs no iepriekš minētajiem objektiem, tā ieskaitāma vidēji lielo ciemu 

kategorijā arī tad, ja pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks par 100. Vidēji lielo ciemu kategorijā tāpat 

ieskaitāmas visas iepriekš minētajiem kritērijiem neatbilstošās apdzīvotās vietas ar vairāk nekā 200 

pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šai kategorijai atbilstošs ir Praulienas ciems. 

Mazciemi ir lauku apdzīvotās vietas ar kompaktu apbūvi, kuru veido vismaz 5 dzīvojamās ēkas. Dzīvojamo 

ēku skaits var būt arī mazāks (līdz 3), ja apdzīvotajā vietā ir kāda sabiedriska rakstura celtne – veikals, 

meţniecība, stacija, pasts, skola utt. Šai kategorijai atbilstošs ir apdzīvotās vietas – Baltiņi, Budāni, 

Jaunsaikava, Kaļpi, Lazdona, Lūza, Siļkalpi, Slavieši,Trakši, Vecpoļi, Vecsaikava raksturojums. 

Skrajciemi – viensētu grupas bez kompaktas apbūves, kas sastāv vismaz no četrām apdzīvotām sētām un 

kuras vēsturiski iedzīvotāji uzskata par vienotām un apzīmē tās ar vienu nosaukumu. Pēc skrajciemu 

raksturojuma Praulienas pagastā ir šādas apdzīvotas vietas – Kamatauskas. 

Praulienas pagasta citas apdzīvotas vietas, kas netiek klasificētas ir Čukāni, Graviľas, Indāni, Mušķi, Sili, 

Viļvāni. 

Madonas rajona teritorijas plānojuma apdzīvoto centru līmeľu noteikšanai ir izvēlēta sekojoša shēma: 

- Galvaspilsēta; 

- Starpreģionālās nozīmes centri; 

- Reģionālās nozīmes centri; 

- Vietējās nozīmes centri; 

- Zemākā līmeľa centri. 

Madonas rajona teritorijas plānojumā tiek noteikti trīs apdzīvojuma centra līmeľi: 

1) Reģionālās nozīmes centrs - Madona – rajona centrs 

2) Vietējā līmeľa centri – Varakļānu pilsēta, Lubānas pilsēta, Cesvaines pilsēta, Aiviekste, Aizpurve, 

Barkava, Sauleskalns, Bērzaune, Biksēre, Degumnieki, Dzelzava, Ērgļi, Jaunkalsnava, Kusa, 

Ļaudona, Lazdona, Liezēre, Ozoli, Ošupe, Prauliena, Mārciena, Mētriena, Murmastiene, 

Vestiena, 

3) Zemāka līmeľa centri – Lautere, Stalīdzāni, Kraukļi, Meirāni, Jumurda, Zvidziena, Kokari, 

Sausnēja, Kalnakrogs, Sāviena, Barkavas muiţa, Vecsaikava, Liepkalne, Stirniene, Grozas, 

Lielie leimaľi, Poči, Vutnāni, Graši, Kārkli, Kārzdaba, Bučauska, Katrīna, Vecumi, Ērgala, 

Jāľukalns, Veckalsnava, Toce, Jaunmuiţnieki, Silagals, Lūza, Patkule, Sarkaľi, Zelgauska. 

Pie Madonas rajona vietējā līmeľa centriem pieder Prauliena, bet pie zemāka līmeľa centriem pieder 

Vecsaikava , Lūza. Praulienas ciemā dzīvo 50% no visiem pagasta teritorijas iedzīvotājiem. 

Apdzīvojumu raksturo nevienmērīgs apdzīvoto vietu izvietojums pagasta teritorijā. Iedzīvotāji 

koncentrējas lielākajā apdzīvotajā vietā Praulienā, Vecsaikavā, Trākšos, Vecpoļos, Lūzā un pie pagasta vai 

valsts autoceļiem. 

Praulienas pagasta apdzīvojumam raksturīgas arī viensētas lauku teritorijās. 

8.3. Administratīvi teritoriālā reforma 

Latvijā ir izstrādāts modelis administratīvi teritoriālai reformai, kuras gaitā paredzēts izveidot valsts 

teritorijas mērogam un iedzīvotāju skaitam atbilstošas divu līmeľu pašvaldības. Pirmā līmeľa pašvaldības ir 

paredzēts apvienot novados. To skaits būs ievērojami mazāks nekā šobrīd esošo administratīvo teritoriju 

52



skaits, jo tiks palielināta pirmā līmeľa pašvaldības teritorija un iedzīvotāju skaits. Kā pamats kalpo 

Administratīvi teritoriālās reformas likums (pieľemts 1998. gada 30. oktobrī) un tā 2000.gada 5. oktobrī 

pieľemtie grozījumi. Administratīvi teritoriālās reformas likumā paredz administratīvi teritoriālo reformu trijos 

posmos pabeigt līdz pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā 

Saskaľā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteikto līdz 2009.gada vietējo pašvaldību 

vēlēšanām tiks realizēta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski 

attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu 

pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Novads izveidojas apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un 

pilsētām, novadā ir viena vietējā pašvaldība. Novadā apvienotie novada pagasti un novada pilsētas saglabā 

pirms apvienošanās esošo nosaukumu un teritoriju. 

31.attēls 

Informācija no Madonas rajona padomes) 

Ieguvumi izveidojot novadus. 

Izveidojot novadus tās pašvaldības, kurās nav pieejami kvalificēti speciālisti, varēs piesaistīt juristus, 

ekonomistus, finansistus, personāla speciālistus, teritorijas un attīstības plānotājus, projektu vadītājus un 

sociālos darbiniekus. Būs iespējams uzlabot iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus tādās jomās, kā izglītība, 

sociālā palīdzība, kultūra, ekonomika. 

Izglītība. Izglītības jomā novadi varēs nodrošināt konkurētspējīgāku izglītību, jo spēs piesaistīt vairāk 

kvalificētus skolotājus un nodrošināt labāku skolu materiālo bāzi. Palielināsies iespējas vispusīgai interešu 

izglītībai - sporta skolu, mūzikas skolu, mākslas skolu utt. pieejamībai novadā. 

Kultūra. Plašākas atbalsta iespējas kultūras dzīvei novadā, kā arī pašdarbības un sporta pasākumiem. 

Palielināsies iespējas organizēt kultūras un sporta pasākumus novadā, piešķirot tiem lielāku atbalstu. 

Sociālie pakalpojumi. Pieejamāki veco ļauţu nami vai izbraukuma palīdzības dienests pie 

maznodrošinātiem, gados veciem iedzīvotājiem, kā arī lielākas sociālās aprūpes un sociālās palīdzības 

bērniem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem saľemšanas iespējas. 

Ekonomika. Paplašināsies iespējas novadā piesaistīt jaunus biznesa veidus, attīstīt tūrismu kā nozari ar 

darba vietām un iespējām izmantot esošos resursus, palielināt investīciju piesaisti. 

Infrastruktūra. Novada iedzīvotājiem būs plašākas iespējas saľemt sev nepieciešamos pakalpojumus 

sakārtotos un modernizētos infrastruktūras objektos. Tiks nodrošināta stabilāka sabiedriskā transporta sistēma. 

Attīstīta infrastruktūra veicinās uzľēmējdarbības paplašināšanos novadā, kas savukārt dos iedzīvotājiem 

jaunas darba vietas. 

53



Pašvaldību pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. 

Saskaľā ar likumu „Par pašvaldībām”, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību 

novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas novada centrs, novada dome izveido pakalpojumu 

centrus, kuros vietējie iedzīvotāji var saľemt sev nepieciešamos pakalpojumus (veikt maksājumus, saľemt 

sociālos pabalstus, izziľas u.c.). Tas nozīmē, ka pakalpojumu saľemšanai iedzīvotājiem nebūs jādodas uz 

novada administratīvo centru, jo to pieejamība tiks nodrošināta pakalpojumu centros. 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā novada domes paraugnolikumā ieteikts, 

ka novada domes priekšsēdētājs organizē iedzīvotāju pieľemšanu arī novada pagastu un novada pilsētu 

pakalpojumu centros. 

Novada veidošanas nosacījumi. 

Veidojot novadus tiek ľemti vērā šādi novadu veidošanas nosacījumi: 

- ir nodrošināta novada teritorijas ilglaicīga un līdzsvarota attīstība; 

- ir novadu pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra; 

- novada teritorijas lielums; 

- pastāvīgo iedzīvotāju skaits novada teritorijā; 

- pastāvīgo iedzīvotāju blīvums novada teritorijā; 

- novada pašvaldības sniegto pakalpojumu sasniedzamība; 

- novadu veidojošo vietējo pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība; 

- ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ľemot vērā blakusesošo novadu 

pašvaldību intereses. 

Novadu veidošanas gaita. 

- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz konsultācijām ar vietējām 

pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pilsētu savienību, Latvijas Pagastu apvienību, izstrādāja 

vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu; 

- Ar 2006.gada 28.jūnija MK rīkojumu Nr.478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma 

projektu” Ministru kabinets ir apstiprinājis vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu 

(turpmāk – projekts); 

- Pamatojoties uz projektu, kurš var tikt precizēts, Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod 

noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, kuros norāda, kuri novada pagasti un 

kuras novada pilsētas veido katru novadu; 

- vietējā pašvaldība var pieľemt lēmumu par novada veidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim tikai projektā 

vai noteikumos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu noteiktajās novadu robeţās; 

- 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tiek izsludinātas novados, kuri norādīti administratīvi teritoriālā 

iedalījuma noteikumos un Republikas pilsētās. 

(Informācija no www.raplm.gov.lv mājas lapas) 

Pēc 2006. gada 28.jūnija MK rīkojuma Nr.478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma 

projekta Praulienas pagasts tiks apvienots Madonas novadā kopā ar Madonas pilsētu, Lazdonas pagastu, 

Mārcienas pagastu, Mētrienas pagastu, Barkavas pagastu, Sarkaľu pagastu, Aronas pagastu, Liezēres 

pagastu, Bērzaunes pagastu, ar novada centru Madonas pilsētu. 

Potenciālā Madonas novada kopējā teritorija ir 1531.87 km 2 ar kopējo iedzīvotāju skaitu 12733. 

54



8.4. Kopīgo interešu teritorijas ar kaimiņu teritorijām 

Pašvaldība Teritorijas plānojums Kopējo interešu teritorijas 

Madonas pilsēta 

Madonas rajons 

Barkavas 

pagasts 


Mētrienas 

pagasts 


Indrānu pagasts 


Lazdonas 

pagasts 


217.10.2005. 

apstiprināts, bet ir 

uzsākti teritorijas 

plānojuma grozījumi 

Tiek izstrādāta 

teritorijas plānojuma 

galīgā redakcija 







Apstiprināts ar 

saistošajiem 

noteikumiem 

27.07.2006. protokols 

Nr.10, 1.§ 

- Paredzēt perspektīvā Madonas pilsētas apvedceļa trasi. 

- Noteikt Sala ezera aizsargjoslu un precīzus teritorijas 

izmantošanas un apbūves noteikumus, kas sasauktos ar 

apstiprinātā Madonas pilsētas detālplānojumu teritorijai pie 

Salu ezera. 

- Uzrādīt Salu ezerā atrodošā Valsts kultūras pieminekļa 

arheoloģiskās senvietas „ salu ezera mītne” aizsargjoslu. 

Aiviekstes upes ūdens resursu aizsardzība; 

Plānojumā paredzēt saglabāt abām pašvaldībām kopīgas 

satiksmes infrastruktūras objektus – gājēju tiltiľu un pontona 

tiltu Saikavā. 

Aiviekstes upes ūdens resursu aizsardzība 

Dabas parka „ Aiviekstes paliena” apsaimniekošana 

Valsts autoceļa P 62 Krāslava – Preiļi – Madona rekonstrukcija 


Kapu ezera apsaimniekošana un attīstības iespējas; 

Valsts autoceļa P 62 Krāslava – Preiļi – Madona 30 m 

aizsargjoslu. Ja te šī ceļa paredzama jaukta savrupmāju, 

darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorija, tad ceļš P 

62 kļūst par maģistrālo ielu ar sarkano līniju 22 m, kā tas ir 

Lazdonas pagasta teritorijā. 

Pašvaldības ceļa Nr.2 Āriľi – Baltiľu krustojums – 30 m 

aizsargjoslu. Lauku teritorijā dzīvojamās ēkas izvieto ne tuvāk 

par 20 m no pašvaldības ceļa ass. 

Iespēju izmantot Lazdonas ciema ūdensapgādes sistēmas 

rekonstrukcijas projektā paredzētās pieslēguma vietas 

Praulienas pagasta zemes īpašumos „Pauguri” un 

Benķernieki:. Paredzamais ūdensvada diametrs 2xDe 160. 

Lazdonas ezera apsaimniekošana 

Ļaudonas 

pagasts 


Mārcienas 

pagasts 


Sarkaľu pagasts 






teritorijas plānojuma 1. 

redakcija 


teritorijas plānojuma 1. 

redakcija 


Dabas parka „ Aiviekstes paliena” apsaimniekošanā; 

Valsts autoceļa P 82 „ Jaunkalsnava – Švāni” seguma maiľa 

Kultūras un ekonomikas sadarbības veicināšana 

Dabas parka „ Kuja” apsaimniekošana; 

55



9. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana 

Praulienas pagasta teritorijas plānojums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka prasības 

katras konkrētas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā noteiktās teritorijas (funkcionālās zonas) izmantošanu. 

Daţādu izmantošanas teritoriju robeţas ir autoceļu nodalījuma joslu robeţas, ielu sarkanās līnijas, 

zemesgabalu robeţas, grāvji, ūdenstilpju un ūdensteču krasta līnijas un citas dabā redzamās robeţšķirtnes. 

Teritorijas izmantošanas mērķis un zemes vērtējums plānotās apbūves teritorijās stājas spēkā pēc to atbilstošās 

izmantošanas uzsākšanas. 

Praulienas pagasta teritorijā tiek noteikti šādi teritorijas izmantošanas mērķi (funkcionālās zonas): 

Zonējums 

Dzīvojamās apbūves teritorijas: Apzīmējums kartē 

Savrupmāju apbūves teritorijas 

Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas 

Vairākstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas 

2) Publiskās apbūves teritorijas : 

sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

komercizstāţu apbūves teritorijas 

3) Raţošana objektus un tehniskās apbūves teritorijas: 

Raţošanas objektu un noliktavu apbūves teritorijas. 

Tehnisko objektu apbūves teritorijas. 

4) Dabas un apstādījumu teritorijas: 

Meţu, krūmāju teritorijas 

Parku, skvēru (zaļo joslu) teritorijas. 

Dabas teritorijas 

Kapu teritorijas 

56



Ūdens teritorijas 

5) Lauku zemju teritorijas 

Lauksaimniecības zeme 

Mazdārziľu teritorijas 

9.1. Dzīvojamās apbūves teritorijas 

9.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas 

Savrupmāju apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir brīvstāvošu 

vienģimenes vai divģimenu dzīvojamo māju apbūve, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana. Atļautā izmantošana - 

Savrupmāja, dvīľu māja (divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas), rindu mājas, tuvākās teritorijas 

apkalpošanai paredzēts sabiedrisks un darījumu objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, 

pirmsskolas bērnu iestāde, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts; augļu dārzs. Palīgizmantošana – vienā 

zemes vienībā divas saimniecības ēkas (palīgēkas), kas ir vai nu garāţa (25m 2 ), vai būve mājlopiem, vai 

siltumnīca. 

9.1.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas 

Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kuru primārais zemes izmantošanas veids ir 

daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve, bet sekundārais - cita atjautā izmantošana. Atļautā izmantošana - 

vairākstāvu (trīs stāvi) daudzdzīvokļu māja, mazstāvu daudzdzīvokļu māja (līdz 3 stāviem), vietējas nozīmes 

pārvaldes iestāde, pirmskolas bērnu iestāde, telpas individuāla darba vajadzībām, tirdzniecības, pakalpojumu 

objekts, sporta būve, katlu māja, rindu māja; Labiekārtotas apstādījumu teritorijas. Palīgizmantošana – 

autostāvvieta. 

9.1.3. Lauku apbūves teritorijas 

Lauku apbūves teritorijas noteiktas, lai paredzētu jaunu dzīvojamo apbūvi ārpus apdzīvotām vietām, ar 

augstāku apbūves intensitāti kā viensētu izvietojums lauksaimniecības zemēs, lielāku brīvo (zaļo) zonu, 

maksimāli saglabājot kokus, zemsedzi, upes vai ezera ekosistēmu un dabisko reljefu un, kur tas iespējams, - 

kompakti (māju grupās) izbūvējot inţenierkomunikācijas. Atļautā izmantošana vienģimenes, divģimeľu 

dzīvojamo māju apbūve, dvīľu māja, viensēta, augļu dārzs, darījumu un komerciāla rakstura objekts, tūrisma 

objekts. Sabiedrisks objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, sporta būve, siltumnīca. 

. 

9.1.4. Lauku retinātas apbūves teritorijas 

Lauku retinātas apbūves teritorijas noteiktas, lai paredzētu jaunu dzīvojamo apbūvi ārpus apdzīvotām vietām, ar 

zemāku apbūves intensitāti kā lauku apbūves teritorijās, lielāku brīvo (zaļo) zonu, maksimāli saglabājot ainavu, 

kokus, zemsedzi, upes vai ezera ekosistēmu un dabisko reljefu . Atļautā izmantošana vienģimenes, divģimeľu 

dzīvojamo māju apbūve, dvīľu māja, viensēta, augļu dārzs, darījumu un komerciāla rakstura objekts, tūrisma 

57



objekts. Sabiedrisks objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, sporta būve, siltumnīca. 

Palīgizmantošana Dzīvojamai apbūves teritorijai – vienā zemes vienībā līdz divām saimniecības ēkām 

(palīgēkām), kas ir vai sporta būve ģimenes vajadzībām vai telpas individuālā darba vajadzībām, vai garāţa 

(25m 2 ), vai būve mājlopiem. 

9.2. Publiskās apbūves teritorijas 

9.2.1. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas 

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas būves 

izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem, kā arī ietver valsts un pašvaldības, reliģijas, 

kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes vai citu līdzīgu nekomerciālu iestāţu izvietošanu, bet 

sekundārais - cita atļautā izmantošana. Atļautā izmantošana - valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde, 

reliģiska iestāde, izglītības iestāde, kultūras iestāde, veselības aprūpes iestāde, sociālās aprūpes iestāde, 

sporta būve, ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestāde, tirdzniecības vai pakalpojumu 

objekts, administrācijas ēka, birojs. Palīgizmantošana - dzīvoklis, garāţa, autostāvvieta. 

9.2.2. Komerciestāţu apbūves teritorijas 

Komerciestāţu apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas vai citas būves vai tās 

daļas izmantošanas veids ir darījumu (komerciāla rakstura) iestādes: bankas, biroji, kantori viesnīcas, 

tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādes, kongresu, konferenču, izklaides un atpūtas iestādes, kā arī citu 

komerciāla rakstura iestāţu izvietošana, bet sekundārais – cita atļautā izmantošana. Atļautā izmantošana - 

darījumu un komerciāla rakstura objekts, tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, servisa uzľēmums, tūrisma 

un atpūtas objekts, motelis, kempings, viesnīca, sporta objekts, kultūras iestāde, sabiedriska iestāde, vieglās 

rūpniecības uzľēmums, degvielas gāzes uzpildes stacija. Palīgizmantošana – dzīvoklis, garāţa, 

autostāvvieta, inţenierkomunikāciju objekts. 

9.3. Raţošanas objektu un tehniskās apbūves teritorijas 

Jaunām raţošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijām zemes vienības īpašnieks, iesniedzot Praulienas 

pagasta padomē zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projektu, papildus teritorijas izmantošanas un 

apbūves noteikumu 1.6.punkta 5.apakšpunktā noteiktajām prasībām, norāda risinājumu blakus esošo zemes 

vienību aizsardzībai pret trokšľiem un cita veida piesārľojumu 

9.3.1. Raţošanas objektu un noliktavu apbūves teritorijas 

Raţošanas objektu un noliktavu apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citas 

būves vai tās daļas izmantošanas veids ir raţošanas, komunālais vai noliktavu uzľēmums un iestāde, kam ir noteiktas 

sanitārās vai citas aizsargjoslas, vai īpašas prasības kravu transportam (kravu bīstamība, kravu apgrozījums lielāks 

par 40 vienībām diennaktī), bet sekundārais - cita atļautā izmantošana. Atļautā izmantošana - raţošanas 

uzľēmums (vispārīgās rūpniecības uzľēmums), lauksaimniecības raţošanas uzľēmums, meţsaimnieciskās 

raţošanas uzľēmums, tehniskās apkopes stacijas, u.tml., vairumtirdzniecības iestāde, Inţenierkomunikāciju 

objekts un līnijas - katlu māja, ūdens urbums, rezervuārs, notekūdeľu savākšanas attīrīšanas iekārtas, 

elektroapgādes, ūdensapgādes un kanalizācija un sakaru tīkli, komerciestāde, mazumtirdzniecības un 

58



pakalpojumu objekts, birojs, administratīvā ēka. Palīgizmantošana - noliktavas, garāţas, stāvvietas, atklātas 

uzglabāšanas laukumi 

sporta, tūrisma un rekreācijas objekts, sabiedriska iestāde. kas saistīta ar konkrētās teritorijas 

pamatizmantošanu. 

9.3.2. Tehnisko objektu apbūves teritorijas 

Tehnisko objektu apbūves teritorijas nozīmē zemesgabalus, arī teritoriju, kur primārais izmantošanas veids ir 

inţeniertehniskās komunikācijas un inţeniertehnisko komunikāciju objekti, bet sekundārais – cita izmantošana. 

Atļautā izmantošana - Katlu māja, ūdens urbums, sūkľu stacija, rezervuārs, elektroapgādes un sakaru sadales 

tīkli, komunālo pakalpojumu uzľēmumi, attīrīšanas ierīces, noliktava, atklātas uzglabāšanas laukums, 

stāvvieta, ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi, lietotu auto tirdzniecības vietas, autoserviss, garāţas, 

darbnīcas, inţenierkomunikāciju objekts (inţenierkomunikācija, inţenierbūve). Palīgizmantošana - dienesta 

dzīvoklis, administratīvā ēka. 

9.3.3. Satiksmes infrastruktūras objekti un to teritorijas 

Satiksmes infrastruktūras objekti un to teritorijas nozīmē zemesgabalus un teritorijas, kur primārais zemes 

izmantošanas veids ir valsts un pašvaldības (arī iestāţu, uzľēmumu un iedzīvotāju) kopējas izmantošanas transporta 

būves - ielas laukumi, veloceliľi, u.tml., bet sekundārais - cita atļautā izmantošana. Atļautā izmantošana - 

Autotransporta, velosipēdu, gājēju un satiksmes apkalpes būves: ielas, valsts un pašvaldības ceļi, gājēju un 

velosipēdistu celiľi, autobusu pieturas, īslaicīgas apstāšanās stāvlaukumi. Maģistrālās inţenierkomunikācijas 

(izvieto galvenokārt starp brauktuvi un sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robeţu). 

Palīgizmantošana - ar ceļu funkciju saistīti pakalpojumu objekti, komunikāciju objekti. 

9.3.4. Tehniskās līnijbūves un to teritorijas 

Galvenā izmantošana - Elektroapgādes, siltumapgādes, gāzes apgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, 

elektronisko sakaru maģistrālo tīklu un citu ar šīm inţenierkomunikācijām saistīto tehnisko būvju izvietošanai. 

Atļautā izmantošana - inţenierkomunikāciju objekts (maģistrālais ūdensvads, kanalizācijas vads, sakaru vai 

elektroapgādes gaisvads vai kabelis, )ar līnijbūvēm saistītie objekti (elektroapgādes transformatori, sakaru 

starpcentrāļu stacijas, kanalizācijas akas, urbumi, gāzes glabāšanas pazemes tvertne u.c.)). Palīgizmantošana 

- Būves un citi izmantošanas veidi, kas nodrošina galveno izmantošanu - inţenierapgādi un 

inţenierkomunikāciju teritoriju apsaimniekošanu. 

9.3.5. Derīgo izrakteņu atradnes 

Teritorijas paredzētas derīgo izrakteľu ieguvei. Atļautā izmantošana - izrakteľu ieguves karjers ar palīgbūvēm. 

Palīgizmantošana - dienesta telpas personālam. 

9.4. Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu 

9.4.1. Meţu teritorijas 

Teritorijas plānojumā kā meţu teritorijas ir noteiktas meţu, krūmāju, jaunaudţu un izcirtumu teritorijas, zeme 

zem meţa infrastruktūras objektiem, meţā ietilpstoši un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces 3 . 

Meţsaimnieciskās teritorijas ir noteiktas tikai Praulienas pagasta lauku teritorijā. Šajā kategorijā ietilpst arī 

3 Saskaņā ar 29.04.2005 likumu “Meža likums” 

59



apmeţojamās teritorijas pēc zemju transformācijas. Atļautā izmantošana meţsaimniecība, kokmateriālu 

sagatavošana, medniecība, ar meţsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, rekreācija 

(ogošana, sēľošana, pastaigas) un dabas aizsardzība. Palīgizmantošana - izmantošanas veidi, kas nodrošina 

primāro izmantošanu (tostarp ceļu, meliorācijas grāvju, inţenierkomunikāciju izbūve). Atpūtas un rekreācijas 

vietas infrastruktūra bez pastāvīgu būvju būvniecības. 

9.4.2. Ūdeņu teritorijas 

Ūdeľu teritorijas ir sabiedrībai pieejamas ūdensobjektu teritorijas, kas ietver dabīgas vai mākslīgas ūdenstilpes 

(ezerus, dīķus u.c.) un ūdensteces (upes, strautus u.c.), kuru izmantošana saistīta ar ūdenssaimniecību, 

rekreāciju, virszemes ūdeľu noteci un uzkrāšanos, kā arī ekosistēmas uzturēšanu. Atļautā izmantošana – 

ūdenssaimniecība, zivsaimniecība, ūdens uzkrāšana, ūdens novadīšana, sporta nodarbības, atpūta, 

peldvietas, makšķerēšana, ar ūdeľu teritoriju izmantošanu saistītām transporta, atpūtas, virszemes ūdeľu 

noteces būvēm u.c. infrastruktūru, kas saistīta ar attiecīgā ūdensobjekta izmantošanu (laivu piestātnes, 

peldētavas u.c.) un uzturēšanu (slūţas, dambji, tilti, laipas u.c. hidrotehniskas būves). Palīgizmantošana - 

teritoriju izmantošana izriet no šo teritoriju īpatnībām un nepieciešamības, piemēram, tilti, aizsprosti, laivu 

piestātnes, peldētavu laipas un citas hidrotehniskas būves. 

9.4.3. Dabas teritorijas 

Kā dabas teritorijas Praulienas pagasta teritorijas plānojumā ir noteikti ciemos esošie meţi, pļavas, mitrāji un 

citas neapbūvētas un neapbūvējamas vietas ar daļēju vai pilnīgi dabisku veģetāciju. Tās netiek intensīvi 

koptas, labiekārtotas un apsaimniekotas. Apbūve šajās teritorijās nav primārais izmantošanas veids, bet pieļaujama 

tikai tad, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai. Atļautā izmantošana Dabas aizsardzība, koku, 

krūmu stādīšana, atpūta, izziľas un dabas tūrisms. Atpūtas vietas, informācijas, gājēju infrastruktūras (takas, 

soli u.tml.), sporta infrastruktūras (slēpošanas trases, velotrases u.c.) izvietošana, mājdzīvnieku pastaigu 

laukumi. Palīgizmantošana – autostāvvieta. 

9.4.4. Labiekārtotu apstādījumu teritorijas 

Labiekārtotu apstādījumu teritorijās Praulienas pagasta teritorijā ietilpst meţaparki, parki, skvēri, apzaļumoti 

laukumi, joslas gar ceļiem, ielām, līnijbūvēm un virszemes ūdens objektiem un citas apstādījumu teritorijas, 

kuras tiek koptas un apsaimniekotas. Atļautā izmantošana - Parki, skvēri, meţaparki, apstādījumi, zaļās joslas, 

labiekārtotas atpūtas vietas pie ūdens un atpūtai dabā, āra izklaides un atpūtas pasākumu iestāţu (atrakciju 

parku, brīvdabas estrāţu, sporta laukumu) apbūve, sezonāla rakstura kafejnīcu un līdzīgu apkalpes uzľēmumu 

pagaidu būves. Palīgizmantošana – autostāvvietas, piemiľas vietas un objekti. 

9.4.5. Tūrisma un atpūtas teritorijas 

Teritorijas izmantojamas tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai. Galvenie 

nekustamie īpašuma lietošanas mērķi: īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meţa parku, aleju, 

pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā 

saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa, darījumu iestāţu 

un komerciāla rakstura apbūve. Atļautā izmantošana mikroklimata uzlabošana, atpūta, izziľas un dabas 

tūrisms. Tūristu mītne, sabiedriskās ēdināšanas uzľēmums, viesu māja, kultūras iestāde, brīvdabas estrāde, 

slēgta sporta būve, atklāts sporta laukums, kempinga vieta, telšu vieta, atrakciju aprīkojums un citi atpūtas 

pakalpojumu objekti. Gājēju un velobraucēju infrastruktūras objekti (informācijas stendi, takas, soli, tualete, 

u.tml.), sporta infrastruktūras (slēpošanas trases, velotrases u.c.) izvietošana. 

60



9.5. Teritorijas ar īpašām prasībām 

9.5.1. Kapsētas 

Kapsētas ir nodalītas teritorijas, kurās gan vēsturiski ir notikuši, gan pašlaik tiek veikti apbedījumi. Atļautā 

izmantošana Iedzīvotāju kapa vietu, piemiľas vietu ierīkošana. Ar apbedīšanu saistītu ceremoniālo ēku , krematorija 

apbūve. Palīgizmantošana - sabiedriska autostāvvieta, teritorijas uzturēšanai nepieciešamie inţeniertehniskie objekti, 

labiekārtojums, ūdens ľemšanas vieta, publiskā tualete. 

9.5.2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorija ir pašvaldības administratīvās teritorijas daļas, kurās īpašumu zemes 

vienību un gabalu primārā zemes izmantošana un apbūves veids ir ar likumu aizsargāts kā dabas aizsardzības 

objekts- liegums, mikroliegums, u.c. Atļautā izmantošana dabas izpēte, tūrisms un rekreācija. 

9.5.3. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas 

Potenciāli piesārľotajās vietās pirms jaunas darbības uzsākšanas veic augsnes un gruntsūdeľu piesārľojuma 

analīzi 4 . Ja tiek konstatēts piesārľojums, bez tā novēršanas zemes īpašniekam nav tiesību to apbūvēt vai 

uzsākt jaunu (atšķirīgu no līdzšinējās) saimniecisko darbību . 

Augsnes un gruntsūdeľu piesārľojumu novērš saskaľā ar vides aizsardzības institūciju nosacījumiem un 

normatīvo aktu noteiktā kārtībā. 

Plānotā izmantošana pēc sadzīves atkritumu izgāztuves teritorijas rekultivācijas ir meţsaimnieciskā 

izmantošana. Plānotā izmantošana citām potenciāli piesārľotajām vietām ir saskaľā ar teritorijas plānojumu. 

9.5.4. Praulienas un Vecsaikavas ciems 

Praulienas pagastā noteiktas divas blīvi apdzīvotas vietas – Praulienas ciems un tā robeţas un Vecsaikavas 

ciems un tā robeţas, kur ir spēkā teritorijas plānojuma prasības apdzīvotajām vietām. Pārējā teritorijā, tai skaitā 

Saikavas ciemā, ir spēkā teritorijas plānojuma prasības lauku teritorijai. 

Ciema robeţu noteikšana neizjauc iedibināto adresācijas kārtību. Veidojot jaunus nekustamos īpašumus, ľem 

vērā jaunās ciema robeţas, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām 5 . 

9.6. Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas 

Lauksaimniecības zeme nozīmē teritoriju, kurā galvenais zemes izmantošanas veids ir lauksaimnieciskās 

produkcijas raţošana (tīrumi, pļavas, dārzi) un kurās izvieto zemnieku sētu apbūvi (viensētas), kur katra no tām 

izmantojama vienīgi kā vienas vai vairāku kopā dzīvojošu ģimeľu mājoklis. Atļautā izmantošana - augkopība, 

lopkopība un cita lauksaimniecības produkcijas raţošana, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzľēmums, 

viensētas apbūve ar vienu dzīvojamo māju un nepieciešamajām palīgēkām: saimniecības ēkām, būvēm 

mājlopiem, dzīvnieku novietnēm, šķūľiem, nojumēm, siltumnīcām, pagrabiem; kokaudzētava, dīķsaimniecība, 

tūrisma un atpūtas objekts, sporta būve, tirdzniecības un pakalpojumu objekts, meţsaimnieciskā izmantošana, 

kokapstrādes uzľēmums, vieglās rūpniecības uzľēmums. Palīgizmantošana – inţenierkomunikāciju objekts, 

atklāta uzglabāšana. 

4 Ministru kabineta 2003.07.15 noteikumi Nr.388 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei” 

5 LR likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu; Ministru 

kabineta 27.08.2002 noteikumi Nr. 384 „Adresācijas noteikumi”. 

61



9.7. Kultūras pieminekļu teritorijas 

Kultūras pieminekļu teritorijas ir konkrētas kultūrvēsturiski nozīmīgas teritorijas un atsevišķi objekti, kuriem ar 

likumu ir noteikts izmantošanas, saglabāšanas un aizsardzības statuss. 

10. Pielikumi 

10.1. pielikums Nr.1 Ar teritorijas izmantošanu 

saistītie normatīvie akti 

Teritorijas plānošana 

Teritorijas plānošanas likums (26.06.2002. ar grozījumiem 17.12.2002., 10.04.2003., 17.08.2004) 

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi Nr.883 (19.10.2004) 

Aizsargjoslas 

Aizsargjoslu likums (11.03.1997.,pēd. groz. 22.06.2005) 

Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika (MK not. 43, 20.01.2004), 

Aizsprostu un hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontrolmērietaišu aizsardzība un 

aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr. 93 (25.02.2003) 

Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika MK not. 465 (19.08.2003), 

Ekspluatācijas aizsargjoslu ap sakaru līnijām noteikšanas metodika MK nr.61 (13.02.2001.) 

Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsargājamās zonas) noteikšanas metodika Nr.392 (15.07.2003), 

Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku 

lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meţa zemēs Nr.258 (13.05.2003), 

Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšup un lejpus aizsprostiem Nr.94 (25.02.2003, groz. 

13.07.2004.), 

Meţa aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika Nr.63 (04.02.2003), 

Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.162 (10.04.2001), 

Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika Nr.225 (22.06.1999, groz. 18.12.2001), 

Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika Nr.502 (29.12.1998, groz. 25.09.2001.), 

Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.457 (15.12.1998), 

Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika Nr.413 

(20.10.1998), 

Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika 

Nr.414 (20.10.1998), 

Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika Nr.415 (20.10.1998), 

Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika Nr.416 (20.10.1998), 

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika Nr.284 (08.08.1998), 

Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslas noteikšanas metodiku Nr.198 

(26.05.1998) 

Noteikumi par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku Nr.412 

(10.09.2002) 

Kultūras pieminekļu aizsardzība 

LR Augstākās Padomes 1992. gada 12. februāra likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, 1993. gada 01. 

jūnijā, 1993. gada 02 decembrī, 1995. gada 09. februārī, 1998. gada 11. augustā, 2001. gada 15. novembrī, 2003. gada 

06. novembrī grozījumi. 

Ministru kabineta 26.08.2003 noteikumi Nr. 474 „Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, 

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. 

Ministru kabineta 26.08.2003 noteikumi Nr. 473 Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami aizsargājamo 

kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta; 

62



Ministru kabineta 1998 gada 29 oktobra rīkojums par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu. 

Ugunsdrošība 

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (01.01.2003., grozījumi 19.12.2002, 27.12.2002., 29.05.2003, 

30.10.2003, 07.04.2004) 

Ugunsdrošības noteikumi (17.02.2004.) 

Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami 

ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti Nr.674 (03.08.2004.) 

Atkritumu apsaimniekošana 

Atkritumu apsaimniekošanas likums (01.03.2001., grozījumi 19.02.2004, 22.04.2002.) 

Par ietekmes uz vidi novērtējumu (14.10.1998., groz. 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004.) 

Par piesārņojumu (15.03.2001, groz. 20.06.2002., 18.12.2003.) 

Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu Nr.371 (08.07.2003) 

Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu 

uzskaites kārtība Nr.319 (23.07.2002) 

Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju 

apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai Nr.15 (03.01.2002) 

Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība Nr.529 (18.12.2001) 

Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība Nr.432 (09.10.2001) 

Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu raţošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu 

apsaimniekošanu Nr.425 (02.10.2001, groz. 30.03.2004.) 

Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai Nr.323 (17.07.2001. groz. 

23.10.2001., 20.08.2002., 04.02.2003.) 

Noteikumi pat atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus Nr.258 (19.06.2001, 

groz. 03.07.2002.) 

Būvniecības atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Nr.36 (22.10.2002.) 

Vides aizsardzība 

Noteikumi par gaisa kvalitāti Nr.588 (21.10.2003) 

Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei Nr.388 (15.07.2003) 

Noteikumi par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru Nr.162 (08.04.2003) 

Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām 

cisternām Nr.269 (03.08.1999, groz. 22.01.2002.) 

Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām Nr.691 (08.03.2004.) 

Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs Nr.628 (27.07.2004., groz. 

05.10.2004.) 

Vides trokšņa novērtēšanas kārtība Nr.597 (13.07.2004.) 

Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai Nr. 380 (22.04.2004.) 

Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī Nr. 34 (22.01.2002.) 

Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar 

nitrātiem Nr. 531 (18.12.2001.) 

Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība Nr.483 (20.11.2003., groz. 

28.10.2003.) 

Dzīvnieku kapsētu ierīkošanas un uzturēšanas noteikumi Nr. 632 (27.07.2004.) 

Ūdeņu apsaimniekošana 

Ūdens apsaimniekošanas likums (16.10.2002. grozījumi 12.12.2002, 29.04.2004) 

Noteikumi par virszemes ūdens objektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno 

slodţu noteikšanas kārtību Nr.858 (19.10.2004) 

Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem Nr.857 (19.10.2004) 

Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti Nr.118 (12.03.2002. groz. 01.10.2002.) 

Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju Nr.736 (23.12.2003) 

Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām Nr.283 

(27.05.2003) 

Noteikumi par upju baseinu apgabalu robeţu aprakstiem Nr.179 (15.04.2003) 

Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība Nr.80 (17.02.2004., groz. 11.05.2004., 24.08.2004.) 

63



Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot 

hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus Nr.27 (15.01.2002. 

Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa 

programmu izstrādei Nr.92 (17.02.2004.) 

Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju Nr. 736 (23.12.2003. 

Noteikumi pat notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli Nr.365 (20.08.2002) 

Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā Nr. 22 (02.07.2002.) 

Dabas aizsardzība 

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997, 28.02.2002, 12.12.2002, 

20.11.2003) 

Sugu un biotopu aizsardzības likums(16.03.2000.) 

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nr.415 (22.07.2003, 

groz. 26.10.2004) 

Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskiem un ģeomorfoloģiskiem dabas pieminekļiem Nr.175 (17.04.2001) 

Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem Nr.69 (23.02.1999., groz. 30.04.2002., 08.04.2004.) 

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā Nr.199 (28.05.2002) 

Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi Nr. 45 (30.01.2001.) 

Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobeţoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu Nr.396 

(14.11.2000., groz. 27.07.2004.) 

Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu Nr.421 (05.12.2000) 

Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo 

sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem Nr.345 (31.07.2001.) 

Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai 

bojāšanu Nr.117 (13.03.2001.) 

Zvejniecības likums (12.04.1995., grozījumi 01.10.1997, 29.10.1998, 17.02.2000, 18.10.2001, 19.06.2003, 

30.10.2003, 30.09.2004) 

Meţi, zeme 

Meţa likums (24.02.2000. groz. 13.03.2003.) 

Meţa atjaunošanas noteikumi Nr. 398 (11.09.2001., groz. 06.11.2001.) 

Meţa monitoringa veikšanas kārtība Nr. 212 (22.05.2001.) 

Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanās piešķirtajās zemēs (20.01.2003.) 

Meţa biotopu, kuriem izveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika Nr.7 (09.11.2001.) 

Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā Nr.189 (08.05.2001., groz. 26.02.2002.) 

Meţa ieaudzēšanas un plantāciju meţu noteikumi Nr.108(06.03.2001.) 

Meţaudzes novērtēšanas kārtība Nr. 90 (27.02.2001., groz. 26.06.2001., 11.12.2001.) 

Noteikumi par meţa reproduktīvo materiālu Nr. 648 (19.11.2003., groz. 22.04.2004.) 

Medību likums(spēkā no 26.08.2003.) 

Medību noteikumi(Nr.760 (23.12.2003, groz. 23.03.2004) 

Noteikumi par meţa aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu meţā Nr.217 (29.05.2001, 

groz. 03.07.2001, 21.09.2004) 

Lauksaimniecība 

Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām Nr.684 (09.12.2003) 

Meliorācijas likums (20.11.2003.) 

Zemes transformēšana un ierīcība 

Par zemes ierīcību un zemes lietošanu (21.06.1991, groz. (10.11.1994) 

Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un 

izsniedz zemes transformācijas atļaujas Nr. 619 (20.07.2004.) 

Būvniecība 

Būvniecības likums (10.08.1995, groz. 27.02.1997., 01.10.1997., 07.03.2002., 27.02.2003., 13.03.2003., 

31.03.2004.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi” Nr.75 (10.02.2004) 

64



Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība Nr.382 (08.07.2003.) 

Vispārīgie būvnoteikumi Nr.112 (01.04.1997, groz. 02.05.2000, 11.12.2001, 01.04.2003, 30.09.2003, 20.04.2004) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves" Nr. 411 (28.11.2000.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-03 "Būvakustika" Nr.468 (29.04.2004.) 

Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā Nr. 299 (13.04.2004.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" Nr.435 

(23.09.2003.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas" Nr. 229 

(29.04.2003.). 

Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība Nr. 190 (22.04.2003.) 

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi Nr. 496 (04.11.2002.) 

Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli" Nr.485 (29.10.2002.) 

Noteikumi par maģistrālo cauruļvadu projektēšanu, būvniecību un atbilstības novērtēšanu Nr.235 

(18.06.2002.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika” Nr.495 

(27.11.2001.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā" Nr. 466 (06.11.2001.) 

Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā Nr.446 (23.10.2001.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana" Nr.446 (16.10.2001.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" Nr.142 (27.03.2001.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inţenierizpētes noteikumi būvniecībā" Nr. 168 (02.05.2000.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" Nr.38 (01.02.2000.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" Nr.214 (15.06.1999.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" Nr.409 

(20.10.1998.) 

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" Nr.256 

(21.07.1998.) 

Dzelzceļa būvnoteikumi Nr. 394 (02.12.1997., groz. 20.10.1998., 02.03.1999., 31.08.2004.) 

Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi nr.363 (28.10.1997.) 

Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi Nr.309 (02.09.1997.) 

Noteikumi par Būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" Nr.318 (31.10.1995, groz. 24.12.2004.) 

Derīgie izrakteņi 

Par zemes dzīlēm (02.05.1996. 11.02.1999, 07.09.2000) 

Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi Nr.239 (08.07.1997, groz. 08.02.2000., 02.01.2001., 08.04.2003., 

14.10.2003.) 

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas 

kārtība Nr.307 (05.09.2000, groz. (08.04.2003) 

Inţenierinfrastruktūra 

Par autoceļiem (11.03.1992, groz. 27.01.1994, 01.10.1997., 10.10.2002., 30.10.2003 ) 

Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti Nr.126 (30.03.1999., groz. 06.11.2001., 30.03.2004 ) 

Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem Nr. 245 (06.07.1999., groz. 15.07.2003., 03.02.2004., 14.09.2004.) 

Kārtība, kādā gar autoceļiem izvietojami servisa objekti Nr.126 (30.03.1999., groz. 06.11.2001., 30.03.2004.) 

Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli Nr.871 

(19.10.2004.) 

Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi 

un ierobeţojumi nr. 456 (15.12.1998.) 

Noteikumi par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu Nr.411(20.10.1998, ar 

groz. 06.08.2002., 12.10.2004.) 

Ceļu satiksmes likums (01.10.1997., groz. 20.12.1999., 20.06.2000., 17.07.2000., 15.02.2001., 08.07.2003.) 

kustības sarakstu apstiprināšanas kārtība Nr.484 (29.10.2002.) 

Dzelzceļa staciju atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtība Nr.433 (10.11.1998., groz. 

09.03.1999.) 

Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi Nr.371 (29.09.1998.) 

Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība Nr.251 (13.05.2003.) 

Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi Nr.496 (04.11.2002.) 

65



10.2. pielikums Nr.2 Izmantotā literatūra 

Praulienas pagasta sociāli ekonomiskās attīstības plāns. Esošās situācijas izpēte un sabiedriskā apspriešana 

1996./1997.gads 

SIA Ekoprojekts Tehniski ekonomiskais pamatojums ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības 

projektam, ūdenssaimniecības attīstība Praulienaspagasta Praulienas, Vecsaikavas un Lazdona – 1 ciemos 

SIA Geo Consultants Ūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un pazemes ūdeņu ekspluatācijas krājumu 

izvērtēšana 

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (2007. – 2013.), 1. redakcija 

Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns 

Madonas rajona teritorijas plānojums 

Enciklopēdija Latvijas pagasti 

66



67



68



69



70



71

Paskaidrojuma raksts - Madona.lv

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?