RAKSTI 2012 mlenraksts - Patnis

PATNISRAKSTA 2012
Atklāsmes
Rūta (12.kl.)
Pulkstenis
Plūst upe- maigi, taču strauji un nežēlīgi. Es
eju savādāk, lai gan arī esmu laika simbols. Es
eju, skaitot sirdspukstus, skaitot nesaskaitāmos
mirkļus. Patiesībā tam nozīmes nav, jo katra
elpa var slēpt savu jēgu.
Kā sapņos es saskaitīšu pāris minūtes, bet tev
paies stundas, dienas, nedēļas. Tu radīsi jaunas
pasaules, kas plūdīs tavā apziņā kā upes, kā
košiem triepieniem gleznotas kustīgas
ekspresionisma gleznas. Bēgdams sapņos no
realitātes, tu dzīvosi vairāk nekā šeit, manis
skaitītajā laikā. Un varbūt tas sāks tevi biedēt.
Jutīsies kā iesprostots saplēsta spoguļa otrā
pusē, kur, rītam austot, tavs ķermenis lauzīsies
cauri stiklam. Pamošanās sāp.
Mūsu sapņi aiziet bojā iekš mums un tur trūd,
un indē mūs. Un pēkšņi dzīvot ir grūtāk. Pēkšņi
ir smagāk pat kā sapņos, pat kā murgos...
Bet vai viens cilvēks var ar savām rokām
apturēt upi Un tu nāksi. Brīvais cilvēk, tu
rāposi uz ceļiem, lūgdams man pagriezties
atpakaļ. Sasmelt manu vārdu atbalsis rokās un
iegrūst tās miglainos bezdibeņos. Pazaudēt
dziļos ūdeņos, kur skaņu vairs nav. Tu asiņo,
ko tava sirds grūda cauri taviem asinsvadiem
vēl sekundes iepriekš, cerot pagriezt manu
laiku atpakaļ. Bet es nezinu- kā. Un tu nezini-
kā.
“Viena nedēļa. Viena diena. Viena
stunda. Un tavs laiks stāv uz vietas,
un mans laiks skrien vienmēr.”
Viena elpa, un tu mūžīgi dzīvo ar rēgiem. Tev
sāp. Viena nedēļa. Viena diena. Viena stunda.
Un tavs laiks stāv uz vietas, un mans laiks
skrien vienmēr. Mūžīgi.