Lejupielādēt - Naukšēnu novads

Naukšēnu
novada
pašvaldības
informatīvs
izdevums
2011.gada aprīlis (22)
Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.
Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!
Arnis Ozoliņš
Spēlējam volejbolu
«600 kilometru diametrā»
Trijās apkārtnes sporta
zālēs 9.aprīlī notika Naukšēnu
pagasta balvu izcīņa volejbolā,
Naukšēnos – «Vīriešu 40 +»
grupā, Rencēnos – vīriešu
pamatgrupā, bet Kārķos –
sieviešu grupā. Superfināli,
savukārt, visi tika izspēlēti
Naukšēnu sporta hallē. «40+»
grupā startēja Viļķenes, Daugavpils,
Priekuļu, Kārķu un
Naukšēnu komandas, pamatgrupā
– Talsu, Madonas,
Daugavpils, Rīgas, EESTI
POIS (Igaunija) un Naukšēnu
komandas. Sieviešu komandu
grupā cīnījās Siguldas novada,
Karksi-Nuijas (Igaunija),
Tallinas, Talsu, Jelgavas un
Naukšēnu komandas. Ja paņemtu
cirkuli un kartē ar
centru Naukšēnos vilktu riņķa
līniju, tad tālākie dalībnieki
iezīmētu riņķa diametru gandrīz
600 kilometru tālumā,
un nākošgad varētu domāt
par vēl «starptautiskāku»
turnīru. Te jāatgādina, ka
pagājušo gadu piedalījās
arī komanda no Īrijas, un
varējām tad teikt – aiz mums
ir ne tikai Igaunija, bet arī
Īrija. Šogad, toties, pirmo reizi
uzņēmām komandas no
Daugavpils. Kāpēc sportisti
brauc pie mums sacensties,
kaut tajā dienā citur arī notiek
dažādas volejbola sacensības
Garantēta kvalitāte, interesants
un pietiekoši augsts
komandu līmenis, laba izklaide,
ēdināšana un arī –
personīgie kontakti, – tā saka
sacensību rīkotājs, Naukšēnu
novada domes priekšsēdētājs
Jānis Zuments. Pie vairākām
komandām ir braukts uz viņu
balvu izcīņām, bet, kā
parasti, visas spēlēt gribošās
komandas uzņemt nevarējām.
Varbūt tad, kad gatava būs
Rūjienas vidusskolas lielā
sporta zāle...
Milzīgs paldies visu sporta
zāļu saimniekiem, skolu direktoriem,
pašvaldību vadītājiem
un pārstāvjiem par
silto spēlētāju uzņemšanu, atbalstu
un zāļu sagatavošanu
sacensībām. Kārķu sporta zāli
izmantojām pirmo reizi, un
visi ar to ir ļoti apmierināti.
Arī Kārķu skolas virtuve ir «uz
goda!». Bet vakarā Naukšēnu
kultūras namā par spēlētāju
vēderiem rūpējās Naukšēnu
novada vidusskolas virtuves
saimniecītes. Ceļi gan ir tādi
kā ir – gan braucot no
Daugavpils, gan Igaunijas
– Latvijas daļā. Mēs esam
pieraduši, bet igauņi – nē.
Lai sacensības varētu sekmīgi
notikt, savu atbalstu
sniedza SIA MATTHAI,
Swedbank un SIA «Naukšēni».
Mačus, kā jau ierasts, tiesāja
Elmārs Gaišais ar savu
tiesnešu brigādi – paldies viņiem.
Par rezultātiem. Sievietēm
pirmo vietu ieguva Talsu
komanda, kura ļoti sīvā
cīņā finālā uzvarēja Siguldas
novada komandu, trešās –
jelgavnieces. Mūsējās gan palika
5.vietā.
Vīriešu 40+ grupā pirmie
Naukšēni, 2. – Daugavpils, 3.
– Kārķi. Pamatgrupā finālcīņa
«gāja» punkts punktā – Rīga
pret Naukšēniem. Rezultātā
– 1.vieta Rīga, 2. – Naukšēni,
3. – Talsi. Naukšēniešiem droši
vien tik labus rezultātus
sasniegt ļāva arī komandas
jaunās formas ar atbalstītāju
SIA «Rostes» un SIA «Naukšēni»
emblēmām un, protams,
palīdzēja arī mūsu skatītāji!
Kad nu svētku šampanietis
ir izdzerts, atsākas ikdienas
darbs un arī – šad tad –
volejbola treniņi. NCv
Pali Rūja pie Naukšēnu kultūras nama. Laipu glābšanas karstākajos brīžos, ledus gabali tilta
vidusdaļu jau bija paspieduši gabalu lejup pa straumi. Vasarā būs jādomā par stiprinājumu
pārbaudi un tilta nostiprināšanu. (Foto – Diāna Glušonoka)
Meža dienas arī Naukšēnos
4.maijā plkst.10.00 pulcēsimies pie Sarkanajiem šķūņiem,
lai atjaunotu aleju Valmieras šosejas virzienā. Līdzi
jāņem lāpsta un, ja iespējams, arī savu liepas vai ozola
stādu (ap 1,20 m garu). Pēc darba – spirdzinājumi un
uzkodas.
Maruta Krastiņa
Vasarā Ķoņu kalnā būs deju grīda!
Lai apmierinātu pagasta iedzīvotāju vajadzības
ērtai un labai atpūtai Ķoņu kalnā,
biedrība «Ķoņu kalna dzīves skola» marta
mēnesī iesniedza Valmieras novada fondam
projektu: «Ķoņu kalna atpūtas vietas
pilnveide Ķoņu pagasta iedzīvotājiem».
Projekta rezultātā bija paredzēts iegūt
finansējumu kokmateriālu iegādei, lai kalnā
varētu ieklāt deju grīdu. VNF, izvērtējot projekta
nepieciešamību, ir piešķīris finansējumu
kokmateriālu iegādei. Materiāli būs, bet
grīdas pamatu betonēšana un ieklāšana jāveic
pašu spēkiem. Organizēsim vairākas
talkas un lūgsim palīgā iedzīvotājus un citus
brīvprātīgos palīgus. Būs nepieciešams transports,
cements, naglas.
Esiet, lūdzu, visi atsaucīgi un piesakieties
palīgos! Ieguvēji būsim mēs visi – būs
uzlabota brīvdabas kultūras un atpūtas vieta
Ķoņu kalnā – vieta, kur apmeklēt pasākumus,
klausīties koncertus, skatīties izrādes un labi
padejot. NCv
Mūsu komanda apbalvošanas laikā Naukšēnu kultūras
namā. Pamatgrupā finālcīņa «gāja» punkts punktā – Rīga
pret Naukšēniem. Rezultātā – 1.vieta Rīga, 2. – Naukšēni.
Naukšēnu 215.js vienības jaunsargu instruktors Gatis Ceriņš
Uzvara 215.js vienībai
Aprīļa sākumā, jau trešo
gadu, Naukšēnu novada vidusskolas
šautuvē notika
Naukšēnu ceļojošā kausa izcīņa
ložu šaušanā jaunsargiem.
Sacensības notiek starp
četrām jaunsargu vienībām –
Naukšēnu 215., Valmieras
216., Limbažu 209. un Stalbes
204.
Šaušanas disciplīnas trīs –
standartšaušana, ķīlnieks un
dueļi. Standartšaušanā no trīs
dažādiem stāvokļiem individuāli
pirmās trīs vietas
Naukšēnu jaunsargiem Uvim
Seņkānam, Kristapam Lukjaņenokam,
Līgai Ratniecei.
Vingrinājumā «ķīlnieks» individuāli
1.vieta Kristapam
Lukjaņenokam, 2.vieta Druvim
Safarovam no Stalbes,
3.vieta Līgai Ratniecei. Dueļu
šaušanā uzvarot visas komandas,
Naukšēnu jaunsargi bija
pārliecinoši šajā šaušanas disciplīnā
un arī kopvērtējumā
ieguva tiesības vēl vienu gadu
paturēt ceļojošo kausu. Naukšēnu
komandā, kaut arī bez
individuālām uzvarām, labi
startēja Elvis Vorps.
Sīva cīņa izvērtās par 2.-3.
vietu starp Limbažu un Stalbes
komandām. Kopvērtējumā
starp abām komandām tika
dalītas šīs vietas, jo rezultāts
bija pilnīgi vienāds. Ceturtā
vietā palika 216.js vienība, kuru
pārstāvēja Ķoņu skolas
jaunsargi Gundars Virsis,
Amanda Bētaka, Žaklīna Birkava,
Kristaps Krūmiņš. Dueļu
šaušanā Ķoņu jaunsargi
izcīnīja trešo vietu.
Aprīļa beigās jaunsargi dosies
uz Igauniju, lai piedalītos
patruļā «LAIDONERI 2011»,
kur 25 km trasē būs jāveic
dažādi uzdevumi. Maijā jaunsargiem
jāpiedalās dažādās
sacensībās, pārgājienos un citos
pasākumos.
Lai veicas! NCv

2
Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada aprīlis (22)
Oskars Reiziņš
Domes sēdēs
Naukšēnu novada domes sēdē
2011.gada 13.aprīlī
• Apstiprināja Naukšēnu novada pašvaldības 2010.gada
finanšu pārskatu ar bilances kopsummu Ls 3 421 935 (trīs miljoni
četri simti divdesmit viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit
pieci lati).
• Nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansēt
Naukšēnu novada vidusskolas Naukšēnu skolas ēku
apdrošināšanu, iepirkumu komisijai organizējot iepirkumu.
• Apstiprināja maksas pakalpojumu Naukšēnu novada
vidusskolā – ēdināšanas pakalpojumi tūristu grupām Ls 1,50
+ PVN no personas.
• Atļāva veikt projektēšanas un būvniecības darbus Naukšēnu
novada pašvaldības objektos 1) elektrotīklu pieslēguma
ierīkošana Naukšēnu pagasta «Doktorātā», 2) siltumtrases
izbūve Naukšēnu pagastā posmā Doktorāts – Senči – Vārpas,
3) siltumtrases izbūve Naukšēnu pagastā posmā Maģistrālais
vads – Darbnīcas, 4) katlu mājas rekonstrukcija «Siltums»,
Naukšēnu pagastā.
• Nolēma reģistrēt Zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda
dzīvokļu īpašumus Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.6, Nr.7, Nr.10,
Nr.12 Naukšēnu pagasta «Lapeglēs».
• Nolēma iznomāt pašvaldībai piekritīgo zemi Ķoņu pagasta
«Jaunbangas».
• Nolēma sadalīt nekustamos īpašumus Ķoņu pagastā
«Kalnkļavas» un «Alkšņi».
• Atļāva biedrībai Jaunatnes tehniskais sporta centrs «Eriņi»
rīkot motokrosa sacensības 2011.gada 7.maijā, 23.jūlijā un 1.
oktobrī Eriņu mototrasē, saskaņā ar sacensību nolikumu.
• Piešķīra 1 personai finansiālu atbalstu dēla futbola tērpa
iegādei.
• Anulēja deklarēto dzīvesvietu 1 personai Naukšēnu pagasta
«Mazaldaros» un 5 personām Ķoņu pagasta «Krustiņos».
• Apstiprināja Naukšēnu novada delegācijas sastāvu Vācijas-
Latvijas sadarbības forumā Handevittē (Vācija) no 2011.gada
24.- 28.augustam – domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, lauku
attīstības speciāliste Antra Krievāne un Naukšēnu novada vidusskolas
11.klases skolnieces Agnese Čākure un Kristīne
Kazakēviča.
• Atļāva zemnieku saimniecībai «Bezdelīgas» veikt
saimniecības ēkas projektēšanu un būvniecību un Rūjienas
meža īpašnieku biedrībai veikt Eriņu dīķa rekonstrukcijas darbus.
NCv
Ar domes sēžu lēmumu pilnu tekstu var iepazīties Naukšēnu
novada pašvaldībā un mājas lapā www.naukseni.lv.
Nākošā novada domes sēde 11.maijā.
Sezona sākas Igaunijā!
10.aprīļa rītā pieci Naukšēnu jaunie
ugunsdzēsēji kopā ar savu treneri Oskaru
Reiziņu devās uz sacensībām Igaunijas pilsētā
Paidē. Brauciens notika kopā ar Rīgas sportistiem
un viņu treneri. Paidē sportistus
sagaidīja jauna, moderna halle, kurā ir arī
aprīkojums ugunsdzēsēju sportam. Šīs bija
pirmās sacensības mūsu mazākajiem sportistiem
Markusam Mazuram un Kārlim Pūcem.
Izturēts godam! Markusam 3.vieta jaunākajā
grupā, Elvim Vorpam 3.vieta vidējā grupā,
bet 1.vietu un zelta medaļu vecākajā grupā
izcīnīja Rihards Reiziņš. Šoreiz sacensības
tika organizētas vienā disciplīnā - uzkāpšanā
mācību tornī ar āķkāpnēm. Treneris atzina,
ka pastrādāts godam. Arī Olafs Liekniņš un
Kārlis Pūce nostartēja atbilstoši savām spējām.
Ziemas sezona beigusies, un sportisti jau
raugās uz stadiona pusi, kad varēs trenēties
tur. Vēlam izturību, pacietību un veiksmi, tad
arī rezultāti neizpaliks. NCv
Sveicam Aprīļa
apaļajās jubilejās
ĶOŅOS!
Lai vienmēr pasaulē
būtu kaut kas,
ko gribi iemācīties,
ko vēlies darīt,
kāda vieta,
kur vēlies nonākt,
cilvēks, kuru gribi satikt!
Lai dzīve, nekad nekļūst vienmuļa!
Ilgonis Bērziņš -50
Ligita Paju – 50
REMONTĒJU TV, audio, video un
sadzīves tehniku. Izbraucu pie klienta
uz mājām.
Interesēties – mob.tel. 25561611.
Kaspars Roķis, iegūstot informāciju no www.vzd.gov.lv
Iespēju aktualizēt informāciju par ēkām Kadastrā,
neveicot ēku uzmērīšanu
Valsts zemes dienests (turpmāk – VZD)
informē, ka 2011.gada 23.februārī ir stājušies
spēkā grozījumi 2006.gada 18.aprīļa Ministru
kabineta noteikumos Nr. 305 «Kadastrālās
vērtēšanas noteikumi», kuros ir mainīta
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā (turpmāk – Kadastrā)
reģistrēto datus par ēkām aktualizācijas kārtība.
Jaunie noteikumu grozījumi paredz,
ka klienti var vērsties VZD, lai precizētu
(aktualizētu) Kadastrā reģistrētos datus par
savām ēkām bez ēku apsekošanas dabā. VZD
veiks ēku datu aktualizāciju Kadastrā ēku neapsekojot
dabā šādos gadījumos:
Ja nepieciešams aktualizēt ēkas raksturojošos
datus – informāciju par labiekārtojumu
(elektroapgāde un kanalizācija) un ēkas
nosaukumu (garāža, kūts, malkas šķūnis).
Lai aktualizētu šos datus, klientam jāvēršas
VZD reģionālajā nodaļā un jāiesniedz akts
par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja tāds
nav VZD arhīvā) vai būvniecību pārvaldošās
pašvaldības institūcijas (būvvaldes) apliecināts
dokuments, kurā norādītā informācija
satur aktualizējamos datus.
Informācija par to, kā aktualizēt Kadastrā
reģistrēto informāciju par labiekārtojumiem
Agnese Auniņa-Linmeijere
Naukšēni-Helme
Septītajā un astotajā aprīlī projekta
«Still active» (Joprojām aktīvs)
ietvaros Helmē (Igaunija) apmācību
semināros par pārrobežu sadarbību
kultūras un sociālā jomā tikās projekta
dalībnieki no Naukšēnu un
Helmes pašvaldībām. Ar plašu un
uzskatāmu informāciju par Helmes
pašvaldību, iestādēm, kultūras objektiem,
iedzīvotāju blīvumu un
teritoriju iepazīstināja Helmes
pašvaldības vadītājs Tarmo Tamm.
Mācību mērķis bija uzzināt
maksimāli daudz informācijas
latviešiem par igauņiem un otrādi,
kā arī sagatavot rokasgrāmatu, kas
atspoguļotu visas projekta laikā
notiekošās aktivitātes. Abas dienas
mācības vadīja Astrīda Org. Viņa
pielietoja savdabīgu metodi, kā
palīdzēt iegaumēt latviešiem
igauņu vārdus un igauņiem
latviešu. Proti, katram uz lapas bija
jāuzraksta un jāuzzīmē savs vārds
un uzvārds, ja tam ir kāda nozīme
vai tulkojums jebkurā valodā.
Vārdu sakot, jāilustrē un uzskatāmi
jāizstāsta par sevi tā, lai pārējiem
būtu vieglāk atcerēties un asociatīvi
uztvert cilvēka vārdu. Tikpat jautrs
bija uzdevums par stereotipiem,
kādi latviešiem ir par igauņiem un
kādi igauņiem par mums. Izrādās,
pierobežā klīst leģenda, ka latviešiem
ir seši kāju pirksti un dunduri
kož kā latvieši. Toties pilnīgi
droši viņi zina vārdu «saldējums»,
Latvijas balzāmu, konfektes «Gotiņa»
un Laimas šokolādi, zina
Siguldu un Jūrmalas SPA. Latviešiem
visstiprākās atmiņas ir par
braucieniem pēc desām padomju
laikos, igauņi šo parādību neatminas
un nav novērojuši, taču ierosina
izveidot vēsturiskās vietas un
veidot tūrisma maršrutu – «Desu
ceļš». Vēl latvieši atminas pepsikolu,
apelsīnu košļenes, zina dzērienu
Vana Tallin, Kalev šokolādi. Uzskata,
ka igauņi ir patrioti, labsirdīgi
un miermīlīgi. Tika uzsvērts arī tas,
ka Igaunijā ir labi ceļi, neskatoties
uz to, ka tikko bijām izbraukuši
gandrīz pa bezceļu caur Unguriņiem
un Lilli. Dienas noslēdzās ar ekskursiju
uz slavenā karavadoņa
Barkleja de Tolli mauzoleju un
muzeju.
Otrajā dienā vairāk nācās pa--
strādāt ar galvu, jo atkal bija jāmeklē
kopīgais un atšķirīgais Helmē un
Naukšēnos. Viss, kas saistās ar
sportu, dejām, dziesmām, teātri,
kultūras pasākumiem, mākslu, pieminekļiem,
muzejiem utt. Salīdzinājām,
kas kuram ir, kādi kopīgi
un kā aktualizēt Kadastrā reģistrēto informāciju
par ēkas nosaukumu, tiks publicēta
nākamajā NCV numurā.
Ja Kadastrā par ēku ir reģistrēti tikai masveida
apsekošanā iegūtie dati. Šajā gadījumā
klients var lūgt aktualizēt Kadastra teksta
un grafiskos datus par ēku atbilstoši klienta
iesniegtajiem dokumentiem un VZD arhīva
dokumentos norādītajai informācijai. Ja
VZD arhīvā ir ēkas kadastrālās uzmērīšanas
(tehniskās inventarizācijas) dokumenti, kuri
satur aktualizācijai nepieciešamo informāciju.
VZD pēc datu aktualizēšanas izgatavos ēkas
apbūves plānu un stāva plānu un sagatavos
ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, kas
atbilst Kadastra dokumenta statusam. Lai
aktualizētu šos datus, klientam no Naukšēnu
novada jāvēršas VZD Vidzemes reģionālajā
nodaļā.
VZD aicina klientus izmantot šo iespēju
precizēt savu ēku datus Kadastrā, jo
aktuāli dati ļaus VZD precīzāk aprēķināt
ēku kadastrālo vērtību, kuras būs spēkā
nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam
ar 2012.gadu. Informācija par VZD klientu
apkalpošanas vietu un tās darba laikiem tika
publicēta NCV iepriekš. NCv
Lauku atbalsta dienests ir uzsācis iesniegumu
pieņemšanu platību maksājumiem 2011.gadam
Lauku atbalsta dienests
(LAD) informē, ka no šī gada
11.aprīļa ir sākusies Platību
maksājumu iesniegumu 2011.
gadam pieņemšana. Platību
maksājumu iesniegums un
lauku bloku kartes ar precīzi
iezīmētām platībām LAD jāiesniedz
līdz 2011.gada 16.maijam.
Iesniegumi tiks pieņemti
arī līdz 10.jūnijam, taču piemērojot
1% atbalsta apjoma
samazinājumu par katru nokavēto
darba dienu.
Tiem lauksaimniekiem, kuri
vēlas pieteikties platību
maksājumu saņemšanai, bet
vēl nav kļuvuši par LAD
klientiem, ir jāreģistrējas tajā
LAD reģionālajā lauksamniecības
pārvaldē (RLP), kuras
teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā
lauksamniecībā
izmantojamās zemes (LIZ)
platība.
LAD aicina izmantot elektroniskās
pieteikšanās sistēmas
(EPS) priekšrocības. Ar
EPS lietošanas noteikumiem
var iepazīties LAD mājas lapā
www.lad.gov.lv sadaļā «Elektroniskā
pieteikšanās sistēma».
Sīkāka informācija par 2011.
gada platību maksājumu atbalsta
saņemšanas nosacījumiem
pieejama mājas lapas
sadaļā «Tiešie maksājumi».
Visi, kas vēlas, lai atved platību
maksājumu pieteikumus,
lūdzu, zvaniet lauku attīstības
speciālistei un nosauciet LAD
klienta numuru, pieteikumus
pieteikt līdz 5.maijam. Platību
maksājumu iesniegumus vešanai
uz Ziemeļvidzemes
LAD lūdzu iesniegt līdz 11.
maijam. NCv
Lauku attīstības speciāliste
Antra Krievāne tel. 29497504.
Nodarbība projektā «Joprojām aktīvs»Helmē Igaunijā ar sadarbības
partneriem
pasākumi notiek, kādus vēl varētu
kopīgi rīkot. Labas idejas bija par
kultūras dienām Helmē, kuru laikā
latvieši varētu mācīties igauņu
dziesmas, dejas, rokdarbus, pēc laika
līdzvērtīgu pasākumu rīkot
Naukšēnos, un igauņi mācītos to
pašu. Tāpat tika ierosināts rīkot
kopīgus gadatirgus, koncertus un
sporta pasākumus. Noslēgumā
sadalījām pienākumus, kurš kuru
aicinās uz tuvākajiem pasākumiem,
kurš fotografēs, kurš pierakstīs,
kurš sagaidīs un pavadīs sadarbības
partnerus. Abas dienas pagāja
jautrā gaisotnē, stipri piepūlējot
smadzeņu krokas, jo projekta
mērķauditorija ir cilvēki virs 40,
līdz ar to sarunas notika krievu
valodā, kura arī ir mazliet piemirsusies.
NCv

Ļoti liels paldies visiem Kārķu
Meža dienu atbalstītājiem: Valkas novada
domei (priekšsēdētājs Kārlis Albergs),
AS «Latvijas valsts meži» Austrumvidzemes
mežsaimniecībai (izpilddirektors
Andrejs Lācis), AS «Latvijas
Finieris» (ģenerāldirektors Uldis
Biķis), Dabas aizsardzības pārvaldei
(ģenerāldirektors Jānis Strautnieks),
Valsts meža dienesta Valkas mežniecībai
(mežzinis Jānis Jaunslavietis),
SIA «Mārupes Siltumnīcas» (valdes
priekšsēdētājs Jānis Bērziņš), Latvijas
Valsts Augļkopības institūtam (direktore
Edīte Kaufmane), SIA «Jaunrozēni»
(valdes locekle Mārīte Kalniņa),
SIA «Grācija X» (valdes priekšsēdētājs
Jānis Ērglis), SIA «A.G.V.»
2011.gads • aprīlis
Meža dienās Kārķos iecerēts stādīt, kopt un kopīgi atpūsties
• 9.00 Meža dienu atklāšana,
svinīgā karoga pacelšana. Pie Kārķu
pagasta pārvaldes.
• 9.45 Izbraukšana uz objektiem:
skolas apkārtne, ceļmalu tīrīšana,
dižkoku sakopšana, meža stādīšana
u.c.
• 10.00 Darbu uzsāk radošā darbnīca
«Zaļais koks». Pie Kārķu pagasta
pārvaldes.
• 12.00 Atvērtas izstādes – talcinieku
pūču izstāde un izstāde
«Atmiņas Mežos un laukos». Amatnieku
un stādu audzētāju tirdziņš.
Pie Kārķu pagasta pārvaldes.
• 13.00. Saviesīga pēcpusdiena
(vadīs pasaules apceļotājs Jānis
Vaišļa): paveikto darbu prezentācijas,
muzicē grupa «Andrejs un
draugi», kopīga maltīte, sacensības
vīriem un jauniešiem loka šaušanā,
u.c. Pie Kārķu pagasta pārvaldes.
• Pēc 16.00 iespēja apskatīt briežu
dārzu Z/S «Jasmīni» Edmunda Juškeviča
pavadībā.
• 19.00. Kārķu amatieru teātra M.
Zīles izrāde «Trīs košas dāmas».
Tautas namā.
Latvijas gada putns ir pūce –
aicinām līdzi ņemt no dažādiem
materiāliem gatavotas pūces, lai
piedalītos izstādē! Pārsteiguma
balvas garantētas!
Informācija: Aivars Cekuls
26497944, Vallija Ābele 26425031,
Sandra Pilskalne 26391447.
Stārķu dzīves stāsti
(valdes priekšsēdētājs Gunārs Vīksne),
Z/S «Jasmīni» (Edmunds Juškevičs),
Z/S «Kalnstāles» (Mirdza un Jānis
Porīši), z/s «Auri» (Mārtiņš Pētersons),
piemājas saimniecības īpašniecei
Vinetai Vīksnai, Latvijas Amatniecības
kameras priekšsēdētājam
Vilnim Kazākam, Latvijas Lauku tīklam
(sekretariāta vadītājs Dzintars
Vaivods).
Lūdzu, ja iespējams, uz talku
līdzi ņemiet darbarīkus – grābekļus,
lāpstas, spaiņus! Ģērbieties
koši, nāciet droši! Ikviens būsiet
mīļi gaidīti kopīgi strādāt, par
kokiem un dabu gādāt, pēc tam
atpūsties un spēku pavasarī pasmelties!
NCv
• Sandra Pilskalne
Mums katram pavasara sajūta sirdī ir nedaudz
atšķirīga – dažam tā saistās ar vizbulītēm piebērtu
mežu, dažam ar uzartu vagu, kādam ar cīruļu
dziesmu, taču kārķēnietei Mārītei Kalniņai pavasaris
sākas tad, kad stārķi pārnākuši mājās un
svētelis mājas pagalmā vij ligzdu. Svēteļu
klātbūtne bagātina ļaužu dzīves un padara acis un
sirdis redzīgākas.
Stārķus vēro arī Kārķu skolas skolotāja Ģertrūde
Ābele ar skolēniem un 4. klases skolnieks Edgars
Skrastiņš, kurš skolotājas Laimas Vartas vadībā Valkas
novada zinātniski pētniecisko darbu konferencei
sagatavoja darbu par stārķiem. Edgars atzīst, ka
viņam paši mīļākie putni ir zīlītes un sarkankrūtīši,
kas dzīvo viņa mājas pagalmā, taču stārķus vienmēr
ar interesi vēro ejot garām kaimiņu mājas ligzdai.
Mārītes Kalniņas «Jaunrozēnu» mājas pagalmā
stārķi ligzdu vij jau no 1945. gada, kad tā sākotnēji
tika izveidota mākslīgi. Mārītes tētis galdnieks
Alfrēds Tenters bija dzīvesgudrs vīrs, kurš strādājot
savā darbnīcā starp ēveļu skaidām un ikdienas
pienākumiem vienmēr atrada laiku vērot un izprast
dabu. Tēta stāstīto dziļi sirdī glabā meita Mārīte un,
to papildinot vēl ar saviem vērojumiem, iegūta
informācija, kas nav pat grāmatās izlasāma.
Atgriešanās dzimtenē un ligzdas būvniecība
Kārķu pamatskolas skolotāja Ģertrūde Ābele,
kura Kārķos uzskaitījusi 16 stārķu ligzdas,
konstatējusi, ka ligzdu būvniecībā tiek izmantoti
pat neiedomājami materiāli. «Apskatot ligzdu, kura
bija vējā nogāzusies redzēju – tajā bija visdažādākie
materiāli, pat lielas ķieģeļu lauskas. Grūti saprast,
kā tās iespējams atnest un ievīt,» secina Ģertrūde
Ābele. Savi vērojumi ir arī Mārītei Kalniņai. «Mans
tētis bija konstatējis, ka ligzdā atgriežas tie paši putni,
kas iepriekšējā gadā. Pēdējos gados stārķi
atgriežas samērā vēlu. Stārķu tēvs parasti atlido pirmais,
pēc vairākām dienām māte, taču esmu
Sveicam maija
jubilārus!
Iet pa zemi un pamanīt
Brīdi, kad esi vajadzīgs,
Kad esi neaizstājams –
Kā ūdens, kā gaiss, kā māja.
(Ā.Elksne)
Ziedīti Sviķi 01.05.
Ivaru Supi 01.05.
Edmundu Juškeviču 03.05.
Juri Kalniņu 06.05.
Nelliju Pētersoni 07.05.
Dzintru Janeli 16.05.
Tatjanu Stukanovu 18.05.
Vacslavu Žuku 20.05.
Svetlanu Dudari 27.05.
Raisu Kalniņu 27.05.
Māri Veinbergu 29.05.
Pagasta pārvalde
9.aprīlī Kārķu tautas namā
16.reizi notika «Dziesma
manai paaudzei» koncerts.
Šis pasākums Kārķos ir tradicionāla
un pārbaudīta vērtība
– tas ir viens no apmeklētākajiem
kultūras pasākumiem
visa gada garumā.
Pasākumā piedalījās 38 dalībnieki
ar 21 priekšnesumu.
Skatītāju simpātijas izpelnījās
ne tikai dalībnieki, bet arī koncerta
vadītājs – bijušais kārķēnietis
Gints Ristamecs, kurš
sirsnīgi un vienkārši prata vienot
visas paaudzes. Dalībnieku
priekšnesumus muzikāli pavadīja
grupa «Tauriņdeja». Vakara
gaitā skatītājiem bija
iespēja balsot par jebkuru
priekšnesumu, balsojuma rezultātā
skatītāju simpātiju balvas
ieguva: 1.vieta Sandra Sermuss
ar meitu Valeriju («Šūpļdziesma»),
2.vieta Mārtiņš
novērojusi, ka pēdējos gados abi atlido reizē.
Dažkārt cīņas mātes dēļ ir diezgan dramatiskas.
Stiprākais – tas, kurš uzvarējis, paliek ligzdā,» stāsta
Mārīte. Stārķi ir diezgan sabiedriski putni, to apliecina
arī «Jaunrozēnos» vērotā pieredze. Tur ir vesela
komunālā saimniecība – tajā pašā kokā dzīvo
zvirbuļi, strazdi un vēl arī citi putni.
Mārīte novērojusi – putni pazīst cilvēkus. «Ikdienā,
kad staigājam gar ligzdu, stārķi ir mierīgi un
nejūtas traucēti. Ja sabrauc ciemiņi, putni to jūt un
uzmanīgi vēro apkārtni pār ligzdas malu.»
Mazuļu perēšana un barošana
«Tiklīdz ola izdēta, tā stārķi sāk perēt, tāpēc arī
mazie stārķēni vienā ligzdā ir dažāda vecuma.
Vecāki nekad olas un no sākuma mazuļus ligzdā
neatstāj vienus – viens perē, bet otrs dodas pēc
barības. Vecāki atnesto barību atrij. Tas ir tikai mīts,
ka stārķu ligzdas tuvumā jāuzmanās no čūskām.
Mums nekad šo daudzo gadu laikā pagalmā čūskas
nav bijušas. Stārķi knābī nes tikai zarus, atrītā barība
– vardes, čūskas un pārējā dzīvā radība acīmredzot
kuņģa sulas iedarbības rezultātā jau vairs nav dzīva.
Tādā pašā veidā tiek nests arī ūdens,» vērojumos
dalās Mārīte Kalniņa.
Mazuļu sagatavošana lielajai dzīvei
Kārķu pagasta kādreizējais «Tūžu» saimnieks
Radvilis Tobīss, kurš tagad jau aizsaulē, bija novērojis
ļoti interesantu lietu – ļoti karstās dienās,
kad mazuļi ligzdā ir tikpat kā uz cepešpannas,
vecāki visas dienas garumā lēnām virzās ligzdai pa
apli, lai bērniem kristu ēna un tie tiktu pasargāti no
pārlieku lielā karstuma.
Daba ir dažkārt gudrāka par cilvēku. Tai labāk
zināms un saprotams, kad kas darāms. Ja gaidāma
sausa vasara un stārķi jūt pietrūks barības, vārgākie
mazuļi no ligzdas tiek izgrūsti. Ar cilvēka prātu tas
liekas neiedomājami un nežēlīgi, taču varbūt, ja
šādās situācijās ligzdā paliktu visi stārķēni, arī
stiprākie barības trūkuma dēļ būtu vārgi un līdz ar
to tiem visiem mazākas izredzes izdzīvot.
Vīksne («Es skrienu»), 3.vieta
Andai Kalniņai («Sniegs»)
Paldies sponsoriem par viņu
Stārķu ligzda «Tūžos»
«Interesants ir brīdis, kad stārķi māca jaunajiem
lidot. Ja stārķi sasnieguši pietiekamu lielumu, tad
vecāki sāk dot mazāk ēst un sagatavo lidošanai –
vieglākiem vieglāk palidot, kā arī neliels bads rosina
pašiem darboties un uzsākt barības meklēšanu,»
stāsta Mārīte.
Mārītes ģimenei katru gadu nedaudz nostalģisks
ir brīdis, kad vecie stārķi pārceļas nakšņot uz mājas
jumta un ligzdā vairs paliek tikai jaunie – tas nozīmē
tuvojas rudens un pamazām jāsāk domāt par
lidošanu uz siltajām zemēm. Bet nekas jau nebeidzas,
līdz ar aizlidošanu sākas putnu gaidīšana
mājās. NCv
• Sandra Pilskalne
P.S. Ja arī jums ir interesanti dabas vērojumi, tad
zvaniet vai rakstiet. Varam tos publicēt «Naukšenu
Cilvēkvēstīs». Izzinot dabu mēs jūtamies drošāk un
stiprāk vidē, kur dzīvojam.
Kārķos koncerts «Dziesma manai paaudzei» pulcē visu paaudžu skatītājus
piešķirtajām nominācijām –
Z/S «Jasmīni» balvu piešķīra
skolas jaunatnei par aktīvu
piedalīšanos, muzikantiem
un kultūras darboņiem par
ieguldīto darbu koncerta
sagatavošanā, Z/S «Gundegas»
balvas dāvināja aktīvajai
un nenogurstošajai
Intai Engerei un tautas
nama vadītājai Dacei Piečei
par lielo darbu sagatavojot
koncertu, biedrība «Ugunspuķe»
savas balsis atdeva
senioru dāmu deju kopai
par «Spāņu valsi», Kārķu
pamatskola un arī Kārķu
pagasta pārvalde balvu
piešķīra Sandrai Sermuss
ar meitu Valeriju, Kārķu
aptieka – jaunākajai dalībniecei
– Evelīnai Vīksnei),
muzikanti savu specbalvu
dāvāja Anda Kalniņai.
NCv
• Sandra Pilskalne
3

Kārķu pirmskolas grupas vienmēr smaidīgā
audzinātāja ar tik pavasarīgo uzvārdu Arta
Pūpola aprīļa sākumā, pūpolu ziedēšanas laikā,
ieejot sestajā gadu desmitā, svinēja skaistu dzīves
jubileju. Bērni, mazbērni un viņas pirmskolas
izglītības grupas audzēkņi ir viņas dzīves
vislielākās vērtības.
«Dzīve ir kā rūtains deķis. Lai arī kā gājis, atskatoties
uz vēja spārniem aizskrējušiem gadiem, varu
teikt – esmu laimējusi likten’s spēlē,» vērtē Arta
savu mūža gājumu.
Vienmēr ceļā
«Mans dzīves stāsts aizsākas Rīgā Stradiņa
slimnīcā, kur es esmu nākusi pasaulē. Ģimenē
bijām trīs bērni – māsa Vilija, brālis Atis un es. Es
vienmēr esmu ļoti mīlējusi savus vecākus – mammu
Almu un tēti Edmundu. Bērnība mums nebija
viegla. Mamma bija uzaugusi audžu ģimenē, kura
viņu adoptējusi no bērnunama. Pēc tam tālākā
dzīvē apguvusi piensaimniecību un tirdzniecību.
Savu bērnību atceros kā ceļojumu no vienas vietas
uz otru. Mamma strādāja daudzās pienotavās un
krejotavās. 50-to gadu nogale bija laiks, kad pienotavas
apvienoja un tā mēs pārbraucām no vienas vietas
uz otru. Esmu dzīvojusi Lejasciemā, Brenguļos,
Ķoņos, Līgatnē un Valmierā,» atceras Arta. Viņa
cenšas savām meitām Evijai un Silvai atgādināt
– jūs esat laimīgas, jums ir dzimtā vieta, jūs esat
Kārķos uzaugušas, izskolojušās un dzīvojat šeit
joprojām! Arta to spēj novērtēt un cenšas ieaudzināt
nākamajām paaudzēm dzimtās vietas mīlestību.
Spilgtākās bērnības atmiņas Artai saistās ar
dziedāšanu. Mamma spēlēja ģitāru, tētis ļoti labi
dziedāja. Visās mājās viesībās tika dziedāts līdz
Laimējusi likten’s spēlē
rītam. Skanīgas balsis un dziedātprieku mantojusi
arī Arta, māsa, brālis, meitas un mazbērni. Artai
bērnība saistās arī ar jāņtārpiņiem, kariņu spēlēm
kopā ar puikām un teātra spēlēšanu. Pirmā loma
viņai bija vāverīte izrādē «Sniegbaltītes skola». Šis
skatuves pārdzīvojums palicis prātā visu mūžu.
Svarīgi – lai būtu paēdusi
«Pabeidzot Viesturu vidusskolu un izvēloties
profesiju, tētis ļoti vēlējās, lai studēju. Augām diezgan
grūtos apstākļos, mamma sacīja – jāmācās tāds
amats, lai vienmēr būtu paēdusi. Tā nu izvēlējos
Bulduru tehnikumā apgūt augļu un dārzeņu
konservēšanas specialitāti. Skolas laiks bija ļoti skaists.
Kad pabeidzu tehnikumu, Valmierā likvidējās
augļu un dārzeņu cehs. Sāku strādāt Valmieras Piena
kombinātā un ātri vien apprecējos. Valmieras
laiks man palicis atmiņā ar neparastu notikumu –
biju aizgājusi pie kaimiņiem salasīt ābolus. Pēkšņi
uznāca negaiss. Mēs ar kaimiņieni paskrējām zem
jumta pie klēts lieveņa un tajā brīdī man cauri
izskrēja zibens strāva. Vakarā sacēlās temperatūra,»
atceras Arta. Bieži vien publikācijās rakstīts, ka
cilvēkiem, kuri pārcietuši zibens traumas, pēc tam
parādās gaišredzība. Arta teic, ka viņai ir laba
intuīcija un tas ļoti noder strādājot ar bērniem.
Jaunībā Arta rakstījusi dienasgrāmatu, tajā ir viss
par tā laika izjūtām.
Piepilda tēta sapni
«Dzīve cilvēku ievirza tieši tur, kur Tev vajadzīgs.
1974.gadā ar vīru Ervīnu atnācu dzīvot uz Kārķiem
un sāku strādāt bērnudārzā. Tā nebija joma, kuru
iepriekš biju mācījusies, taču man ļoti patika. Pateicoties
tā laika sovhoza direktoram Guntim Gulbim,
man bija iespēja vienlaicīgi strādāt un mācīties,»
vērtē Arta. 1991.gadā Kārķu bērnudārzs likvidējās
un tas bija liels emocionāls pārdzīvojums visiem darbiniekiem,
taču Artas enerģija bija apbrīnojama un
viņa nodibināja vienu no pirmajām rotaļu grupām
valstī, kas pēc tam tika pārveidota par pirmsskolas
izglītības grupu pie Kārķu skolas un pastāv vēl
šodien. Par vienu no lielākajiem dzīves sasniegumiem
Arta uzskata augstskolas diploma saņemšanu
57 gadu vecumā, absolvējot neklātienē Daugavpils
Universitātes Limbažu filiāli un iegūstot pirmsskolas
izglītības skolotāja izglītību ar kvalifikāciju
pedagoģijā. Interesanta sakritība, ka tajā pašā laikā
arī meita Evija studēja un ieguva pedagoga diplomu.
Ceļā pie Dieva
«Esmu kristīgs cilvēks. Man ticība un paļāvība
ir devusi spēku izturēt daudz grūtību. Varu teikt
godīgi - padomju laikā biju komjauniete un zināmā
mērā ticēju ideoloģijai, kas tajā laikā tika pasniegta.
Dieva klātbūtne man pavēra pilnīgu citu skatījumu
uz lietām un notikumiem. Esmu pateicīga Dievam,
ka man ir divas brīnišķīgas meitas un lieliskas
saimnieces - Evija un Silva, pieci burvīgi mazbērni
Gunārs, Sandis, Andris Adrians, Emīls, Auce un
divi jauki znoti Sandris un Ingars, kuri mani sauc
Brenguļu pagasta Staužās 1957.gada 9.jūlijs. Arta
ar vecākiem, brāli Ati un māsiņu Viliju (ratiņos)
par nestandarta sievasmāti. Dievs man devis arī
daudz vaļasprieku – dziedu, patīk dejot, rakstīt
dzejoļus un rīmes, spēlēju teātri, jaunībā ļoti patika
volejbols. Vaļasprieks ir arī kaziņas, kas man dod kā
praktiskam latvietim pienu un sieru. Man tik daudz
kas patīk, ka visam neatliek laika, jo visu savu darba
mūžu kā galveno pienākumu esmu uzskatījusi
kārtīgi padarīt darbu,» vērtē Arta.
«Kā Dieva brīnumu es uzskatu arī to, ka man
blakus bijuši labi cilvēki un darba kolēģi.
Mammai pavisam netīši risinot krustvārdu mīklu,
izdevās atrast savas mātes dzimtu. Krustvārdu
mīklā bija minēts Kalkaus uzvārds un radi no
Austrālijas rakstīja: „Šis uzvārds ir tik rets kā vistai
zobi.» Mamma un tētis 90 –to gadu sākumā ciemojās
Austrālijā. To var tikai apbrīnot, ka vecākiem bija
tāda uzņēmība nezinot angļu valodu, doties tik tālā
ceļā. Mani visu mūžu pavada vecāku dzīvesgudrība
un padomi, lai arī vecāki jau aizsaulē. Vecāki mācīja,
ka ūdens, malka, jebkura materiāla lieta jātaupa un
katrai lietai ir sava vieta. Tēva padoms – dzīve nav
rožu lauks, bet rūtains deķis ir tik patiess.»
Artas dvēsele un sirds ir mīlestības pilna, tā pietiek
visiem – puķēm, dabai, darbam un cilvēkiem..
NCv
• Sandra Pilskalne
4
Noslēdzies zolītes
čempionāts
10.aprīlī Kārķos noslēdzās
8.atklātais zolītes čempionāts,
kas risinājās 14 kārtās. Pavisam
čempionātā piedalījās 42 cilvēki
no Kārķiem, Naukšēniem, Rūjienas
un Ērģemes.
«Ja spēlētu viens cilvēks,
tad kopā būtu nospēlētas 284
cilvēkdienas no viena darba gada,»
apbalvošanas ceremonijā ar
humoru sacīja sacensību organizators
Aivars Cekuls. Uzvarētāji
(skat. attēlā) 8.Zolītes čempionātā:
1.vietā Imants Zvirbulis (268
punkti), Ērģeme, 2.vietā Arnis
Andrejauskis (260 punkti), Kārķi,
3.vietā Harijs Spalva (251 punkts),
Naukšēni, 4.vietā Edmunds
Veinbergs (249), Kārķi, 5.vietā – Gints Spalva (239
punkti) Naukšēni, 6.vietā Andis Sproģis (236 punkti),
Kārķi. Noslēguma pasākumā tika apbalvots
labākais zolētājs Edmunds Veinbergs, pārsteiguma
balva Andim Bullenreiteram kā vienas kārtas
...Tik sirdī iezadzies ir cīruls mazs,
Un sirds nu skan, un viss ir citāds kļuvis!
(L.Paegle)
Sveicam
Egiju Rikmani un Mareku Dubrovku ar
dēliņa Rainera piedzimšanu,
Diānu Ruciņu un Gati Reinsonu ar dēliņa
Toma Renāra piedzimšanu!
Pagasta pārvalde
lielākajam neveiksminiekam. Vīriem atliek gaidīt
rudeni, jo tā jau ir tradīcija – Kārķos no oktobra līdz
aprīlim svētdienās tiek spēlēta zolīte. NCv
Pasākumi Kārķos
• Sandra Pilskalne
• 20.maijā plkst. 22.00 tautas namā grupas
«Tranzīts» koncerts – balle.
• 27.maijā plkst. 19.00 tautas namā dziedošo
un muzicējošo ģimeņu svētki.
• Līdz 1.jūnijam tautas nama kamīnzālē
Birutas Rukas gleznu izstāde.
Kārķu pagasta dziedošo un
muzicējošo ģimeņu svētku NOLIKUMS
Norises laiks: 2011.gada
27.maijs.
Norises vieta: Kārķu
tautas nams.
Rīkotāji: Kārķu pamatskola
sadarbībā ar Kārķu
tautas namu un Kārķu
pagasta pašvaldību
Mērķi:
• Apzināt Kārķu pagastā
esošās dziedošās un
muzicējošās ģimenes;
• Attīstīt un pilnveidot
Kārķu pagasta svētku
tradīcijas;
• Nodrošināt dziedošo
un muzicējošo ģimeņu
svētku tradīciju tālāku attīstību
Programma:
Svētkos ģimenes izpilda
programmu, kas sastāv
no :
- Divām brīvas izvēles
dziesmām vai
- diviem brīvas izvēles
skaņdarbiem vai
- vienas brīvas izvēles
dziesmas un viena brīvas
izvēles skaņdarba.
Pārējie noteikumi
Drīkst izmantot visa
veida mūzikas instrumentus,
kā arī fonogrammas
pavadījumu. Vienas
ģimenes uzstāšanās laiks
ir ne vairāk kā 10 minūtes.
Ģimeni pārstāv vismaz
divas personas.
Svētku dalībnieki
Ģimene (vecāki, bērni,
vecvecāki, brāļi, māsas,
brālēni, māsīcas).
Kārķu pagasta dziedošās
un muzicējošās ģimenes,
kuras būs pieteikušās
Kārķu tautas namā,
Kārķu pamatskolā un
aizpildījušas pieteikuma
anketas līdz 2011.gada
15.maijam
Pieteikuma anketu var
sūtīt uz e-pastu skruode@
inbox.lv.
Pēc pieteikumu anketu
saņemšanas ar katru
ģimeni tiks saskaņota tālākā
darbība, kas saistīta
ar svētku veidošanu.
Svētku nolikumu un
pieteikuma anketas var
saņemt Kārķu pamatskolā
vai Kārķu tautas namā,
tālr. 29630455; 28385661;
26634429. NCv

Raksts tapis sadarbībā ar SIA «Metāla Alianse»
Lielākā daļa jumtu jau ir atbrīvojušies
no sniega nastas, un daudzi jumtu
īpašnieki jau ķērušies pie jumta
apskates un labošanas. Aizvadītā ziema
nodarīja ievērojamus postījumus
namīpašniekiem un daudziem lika
atcerēties par nepadarītiem jumta darbiem.
Patiesībā, jumts ir jāapseko katru
gadu un jālabo pēc nepieciešamības.
Jumtu apsaimniekotāji bieži vien
domā, ka jauni jumti nav jākopj.
Diemžēl šis stereotips var kaitēt gan
jumtam, gan visai ēkas konstrukcijai.
Vairumā specializētās literatūras ir
norādīts, ka ēkas ilgmūžību nosaka ne
tik daudz pamati un sienas, cik jumta
kvalitāte. Ja teknes netiek savlaicīgi
tīrītas, veidojas aizsērējumi un ūdens
krājas teknēs. Ja teknes ir pilnas, ūdens
var tecēt tieši uz fasādes vai citām
konstrukcijas daļām. Īpaši svarīgi ir
iztīrīt teknes pavasaros un rudeņos
pirms ziemas iestāšanās. Ja ēku
tuvumā ir koki, kuru lapas var nokļūt
2011.gada aprīlis (22)
Vai tavu māju apmierina JUMTS
teknēs, teknes jātīra vēl biežāk. Svarīgi
ir pievērst uzmanību arī sūnām un
gružiem, kas regulāri krājas un veidojas
uz jumta seguma. Šie elementi var
aizsprostot teknes, pat ja ēka atrodas
tālu no kokiem un koku lapas teknēs
nenonāk. Attīrot segumu no sūnām,
ieteicams izvēlēties instrumentus, kas
būs saudzīgi pret jumta segumu. Var
lietot paštaisītus koka skrāpīšus, ko
var piemērot jumta seguma veidam,
attiecīgi piesitot klāt gumiju vai izveidojot
formu, kas piemērota tieši
seguma viļņojumam.
No darba drošības viedokļa ieteicams
jumtu apkopi veikt divatā, lai
viens var veikt tīrīšanu, bet otrs turētu
kāpnes. Vēl labāk, ja kāpnes ir piesietas
vai citādi piestiprinātas. Uzmanība
jāpievērš arī izvēloties apavus – slidenas
zoles ir īpaši nepiemērotas un
bīstamas šim darbam, jo jumts var būt
slapjš vai pat apledojis.
Jumta remonts notiek tikai pēc
rūpīgas jumta apskates un attīrīšanas
no sūnām, lapām un gružiem. Lauku
apgabalos izplatītākais jumtu segums
ir azbesta šiferis, kas kalpo jau 30 līdz
50 gadus. Parasti tas ir piestiprināts ar
naglām. Daudz praktiskāk ir, ja katra
loksne tiek stiprināta ar skrūvēm.
Pēdējos gados izplatītās vētras mēdz
sabojāt tikai dažas loksnes, nevis visu
segumu. Ja loksnes ir pieskrūvētas, ir
daudz vieglāk tās noņemt nesalaužot
un aizvietot ar citām. Lai izvilktu naglas,
ir nepieciešams atbalsta punkts.
Par šo punktu parasti kalpo pats šiferis.
Rezultātā loksne tiek salauzta un nav
derīga tālākai lietošanai. Metāla jumtu
segumiem ar mazu slīpumu un biezu
sniega segu aktuālākā problēma
ir savienojumi, pa kuriem mitrums
var nokļūt zem seguma. Šādos gadījumos
ieteicams aizpildīt šķirbas ar
hermētiķi un regulāri tīrīt sniegu ar
koka vai plastmasas lāpstu, lai sniega
sega nepārsniegtu 5-7 cm biezumu.
Ja segums ir uzklāts nesen, ieteicams
uzzināt, vai veiktajiem darbiem
un segumam ir garantija. Ja ir garantija,
tad uzņēmums, kas veica jumta
darbus, norīkos speciālistus, kas
novērtēs situāciju un veiks labošanas
darbus. Garantija veiktajiem darbiem
ir būtiska, ja ir bojājumi jumtam no
iekšpuses jeb pašai konstrukcijai –
spārēm, korei, latojumam. Iespējams,
ka remontam būs nepieciešami speciāli
instrumenti un atbilstoši speciālisti.
Ja izbūve vai nomaiņa ir vēl tikai
priekšā, ieteicams izanalizēt katra
Naukšēnu Cilvēkvēstis
seguma trūkumus un priekšrocības.
Lai cik materiāls būtu unikāls, katrai
jumta formai, ēkas atrašanās vietai
un veidam ir piemērots savs jumta
segums. Ja jumtam ir mazs slīpums,
var izvēlēties metāla segumu. Klasikas
un ilgmūžības cienītāji izvēlas keramisko
dakstiņu vai metāla dakstiņu
ar kvarca smilšu pārklājumu. Īpaši
sarežģītu jumtu izbūvē izmanto bitumena
šindeli, jo to ir viegli montēt
vietās, kur citi segumi nav piemēroti.
Šīfera cienītāji var izvēlēties bezazbesta
viļņuplāksnes, kas vizuāli
atgādina parasto pelēko šīferi, bet
ir videi draudzīgas un nopērkamas
dažādās krāsās.
Pēc speciālistu domām, regulāri
apsekojot jumtus, to ilgmūžību
var paildzināt pat 1,5 reizes. Ja tiek
izbūvēts vai renovēts jumts, darba
veicēja garantija var samazināt risku,
ka nepareizas izbūves gadījumā
visi remontdarbi būs jāveic pašam
namīpašniekam. Plašajā jumta segumu
klāstā ir grūti orientēties, taču
jāatceras, ka ļoti lēti segumi var
būt viltojumi vai brāķi, tāpēc par
kvalitāti var pārliecināties, lūdzot
jumtu pārdevējam uzrādīt atbilstošu
sertifikātu. NCv
Studentu diena
Student, vai atceries laiku,
kad biji vidusskolēns, gatavojies
kļūt par studentu un
nezināji, kuru mācību iestādi
izvēlēties Ar šādu uzrunu
savus bijušos skolēnus, tagadējos
studentus, uzrunāja
Naukšēnu novada vidusskola
un aicināja studentus
1.aprīlī iegriezties savā skolā,
lai tiktos ar pašreizējiem
vidusskolēniem. Laiks, kad
izvēlēties savu tālāko dzīves
ceļu, ir patiešām sarežģīts,
tādēļ bijušo skolēnu pieredze
lieti noderēs nākamajiem absolventiem.
Rūdolfs, Toms, Mārtiņš,
Klāvs, Sintija un Zane stāstīja
par savām mācību iestādēm,
par mācību priekšmetiem,
lekcijām un pasniedzējiem.
Klausīties gribētāju bija
daudz – pilna skolas bibliotēkas
lasītava. Galvenais, ko
studenti uzsvēra, ka augstskolā
jāveic daudz patstāvīgā
darba, tāpēc brīvais laiks
ir tikai šķietams .Zane stāstīja
par studentu apmaiņas
braucieniem, kuros pati ir
piedalījusies, un tas viss ir
iespējams, ja esi sekmīgs un
aktīvs students
Skolēnu parlaments absolventiem
parādīja, kādas pārmaiņas
notikuša skolā. Jauns
ir dabaszinību kabinets, un
ievērojamas pārmaiņas ir
notikuša fizikas kabinetā.
Absolventi atkal sēdās skolas
solos, klausījās skolotāja Ivara
Ansona stāstījumā un vēroja
dažādus eksperimentus.
Šādas tikšanās ar absolventiem
Naukšēnu novada
vidusskolā notiek vairākus
gadus, un vienmēr par tām ir
labas atsauksmes.
Mācības
Naukšēnu novada vidusskola
var pamatoti lepoties
ar 9.klases skolēna Klāva
Ozola sasniegumiem mācību
priekšmetu starpnovadu un
arī valsts olimpiādēs. Klāvs ar
94 punktiem 9.klašu grupā ir
ieguvis 1.vietu valsts ķīmijas
olimpiādē. Spožs izrāviens,
jo 2.vietas ieguvējs savāca
Kas notiek Naukšēnu novada vidusskolā
77 punktus. Klāvs piedalījās
arī valsts fizikas olimpiādē.
Viņam tuvas ir dabaszinības,
tādēļ viņš darbojas vides pulciņā,
lasa par ceļojumiem un
piedzīvojumiem. Brīvajā laikā
arī sporto. Nākotnē Klāvs
domā studēt ķīmiju.
Projekti
Visā Latvijā risinās videi
draudzīgs projekts
«Mammadaba». Viens šī
projekta virziens ir «Izzini
mežu», kurā ir iesaistījušies
Naukšēnu novada vidusskolas
3.klases skolēni skolotājas
Praudiņas vadībā.
Šī gada dziļajā ziemā bija
ļoti nepieciešams palīdzēt
meža zvēriem ar barību, tādēļ
trešklasnieki krāva ragavās
kartupeļus, burkānus,
kāpostus, ābolus, ozolzīles
un sienu devās uz mežu izlikt
barību stirniņām un arī
meža cūkām.
Projekts paredz iepazīties
ar kādu no kokapstrādes uzņēmumiem.
3.klases skolēni
devās uz SIA «Koksne» Ķoņu
pagastā. Tur viņi iepazinās
ar logu un durvju ražošanas
procesu un ieguva vērtīgu
kokmateriālu, no kā projektu
nedēļas laikā pagatavoja rotaļlietas
pašiem mazākajiem
audzēkņiem skolā. Koka klucīši
bija izdevušies glīti un
mazajiem interesanti.
Vēl trešklasnieki
vēroja putnus
un, protams,
tos vairāk
iepazina. Viņi
redzēja meža
un mājas strazdus,
dzilnīšus un
baltvēdera pīli,
kura pie mums
parasti nav novērota.
Sports
Skolas ugunsdzēsības
komanda
piedalījās sa-
Viens projekta «Mammadaba» virziens ir «Izzini mežu», kurā ir iesaistījušies Naukšēnu
novada vidusskolas 3.klases skolēni
censībās Igaunijā
un «Paide
Torn» kausā uzkāpšanā
mācību
tornī ar āķkāpnēm
uzrādīja labus rezultātus:
• jaunākajā grupā – Markus
Mazurs 3.vietu,
• vidējā grupā – Elviss Vorps
3.vietu,
• vecākajā grupā – Rihards
Pasākumi maijā
Naukšēnu kultūras namā
Reiziņš 1.vietu.
13.aprīlī starpnovadu sacensībās
futbolā 2000./2001.
gadā dzimušo zēnu grupā
Naukšēnu novada mazie futbolisti
piecu komandu konkurencē
ieguva 3.vietu. Šajās
5.maijā plkst.17
Tikšanās ar zemnieku saimniecību «Dārzniecība».
Dekoratīvo koku, krūmu un citu stādu tirdzniecība.
Konsultē dārza dizainere Kristīne Čakste. Ieeja Ls 1.
***
19.maijā plkst.13
Muzikāla rotaļu pēcpusdiena
«Kaķis un zaķis stāda»
Paņem līdzi savus draugus un 3 sēkliņas.
Ieeja Ls 1.
***
29.maijā plkst.12
aiz Naukšēnu kultūras nama
«Dārza svētki»
bērniem un pieaugušajiem. Izklaidējoša programma ,
nesportiskas aktivitātes un kafejnīca.
sacensībās piedalījās komandas
no Matīšiem, Burtniekiem,
Rencēniem, Mazsalacas
un Naukšēniem. Pirmo
vietu izcīnīja Mazsalacas vidusskolas
futbolisti. NCv
Pasākumi maijā ĶOŅOS
7.maijā Novadpētniecības izstāde
«2.Pasaules kara dalībnieki Ķoņu
pagastā» Ķoņu bibliotēkā
***
12.maijā plkst. 16.00
Pārruna – konkurss «Drošība internetā»
***
28.maijā plkst.17.00
Apvidus šķēršļu pārvarēšanas
sacensības Ķoņu kalnā
«Drumlina skarbais pieskāriens»
***
28.maijā plkst.21.30
Zaļumballe Ķoņu kalnā
5

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada aprīlis (22)
Rakstu veidoja I.Griško un A.Gruzdiņa
Ķoņu skolā martā un aprīlī
Mācību darbs
17.martā Valmierā notika
starpnovadu vizuālās
mākslas olimpiāde. Ķoņu
skolas godu aizstāvēja Rūdis
Rūdolfs Linmeijers (4.
kl.), Jēkabs Jānis Linmeijers
(5.kl.), Marta Reiziņa (5.
kl.,),Zeltīte Jonāne (6.kl.),
Dagnis Belousovs (8.kl.),
Toms Zolmanis (8.kl.), Zane
Zolmane (9.kl.).
Rūdis Rūdolfs Linmeijers
(sk. S.Jirgensone) un Jēkabs
Jānis Linmeijers (sk. A.Stiere)
ieguva 3.vietu.
13.aprīlī Emīls Miks Pētersons
(5.kl.) piedalījās novadu
mājturības/ mājsaimniecības
un tehnoloģiju
olimpiādē 6.klašu zēniem
un ieguva godpilno 2.vietu
(sk. U.Žīgurs).
14.aprīlī Iļja Kvaks piedalījās
novadu 4.klašu olimpiādē/
maratonā angļu valodā
un saņēma atzinību par
veiksmīgu dalību angļu valodas
olimpiādē «Jautrajā
karuselī» 4.klasēm (sk.
M.Kalniņa). Paldies skolēniem
un skolotājiem par ieguldīto
darbu!
Vēstule aprīļa jubilārei
Sveika, Ginta !
Pavasarī, kad Tu svini savu
skaisto dzīves jubileju, cilvēks
vēro zemi, meklēdams gadskārtējo
atdzimšanu. Mēs paši atplaukstam
kopā ar pirmo zaļumu, vēlāk- ar
zilo, dzelteno un balto krāsu.
Tavam pavasarim, agrajam, trūkst
sarkanā, tas nāks vēlāk ar tulpēm.
Mēs vērojam un skatāmies tālumā,
tālumi vilina ar savu burvību. Tie
ir glāstoši, nebiedē ar augstumu,
ne dziļumu.
Tu, Ginta, tālumu jau vairāk kā
trīsdesmit piecus gadus vēro no
Naukšēniem. Kā pati saki – no putna
ligzdas vidusskolas trešajā stāvā.
Tur Tevi gaida bērni, kam vajadzīga
Tava prasme un zināšanas. Viņiem
vēl daudz jāmācās, bet Tev vienmēr
ir ko dot. Lai padarītu savu ikdienu
krāsaināku, Tu mācies pati un
vilini to darīt arī citus. Tu ar pilnu
sparu iesaistījies projektos, kur
iemācījies pērļot un gatavot puķes
no dažādiem materiāliem. Laika
pietika dekupāžai, filcēšanai, un
ziemas vakaros plecus sildīs pašas
darināts lakats. Tas viss, lai ikdiena
būtu krāsaināka, lai rastos jaunas
idejas darbos ar bērniem.
Kopā strādājam jau vairākus gadus,
zinu, ka Tev par visu būs savs
viedoklis. Brīžiem var apbrīnot
Tavu enerģiju, lai piepildītu un padarītu
visas ieceres. Bet pastāvēs,
kas pārmainīsies! Tavam darbam ir
Ārpusstundu aktivitātes
5.aprīlī 1. – 4. un 5. – 6.
klašu deju kolektīvi sniedza
labdarības koncertus sociālās
aprūpes centros «Lode»
un «Rūja». Dejotāji iepriecināja
SAC iemītniekus, rādot
latviešu tautas deju apdares
un deju starplaikos skandējot
tautasdziesmas par putniem.
Paldies deju kolektīvu
vadītājai Ingai Mednei
par koncerta sagatavošanu,
skolotājām Sanitai Jirgensonei
un Dignai Liepiņai par
organizatoriskajām rūpēm
koncerta dienā. Ķonieši tika
sirsnīgi gaidīti, mīļi apsveikti
un pacienāti. Mūsu
skolas bērni SAC bija pirmo
reizi, un tā bija laba pieredze,
lai saprastu – pasaule
un cilvēki tajā ir tik dažāda,
un jādzīvo ir visiem.
Jau no marta skolotājas
Airas Burves vadībā 2. –
9.klašu skolēni un pirmsskolas
grupas audzēkņi apguva
dziesmas Talantu pēcpusdienai.
Šis skolēnu pašpārvaldes
organizētais sarīkojums
bija iecerēts aprīļa
vidū.
Talantu pēcpusdienā, 15.
aprīlī, pasākuma vadītāji
Kaspars Mednis un Andris
Ērglis novēlēja, lai mēs iepazīstam
viens otru. Tā arī
notika, un teju katrs zālē sēdošais
šai pēcpusdienā rādīja
savas spējas. Apsveicami
tas, ka šogad bija daudz
lielāka priekšnesumu dažādība.
Skanēja gan solodziesmas,
gan dueti. Skatītāji ar
skaļiem aplausiem sveica
pirmsskolas grupas audzēknes
Zanes Lezdiņas
priekšnesumu, atbalstīja skolēnu
pašu iestudētos dejas
soļus(2., 3.kl.) un miniainiņas
«Lielā meitene un mazais
zēns» (S.Graudiņa, Ē.
stiprs pamats, jo no skolēniem prasi
disciplīnu un kārtību. Tas ir labs
pamats zināšanām. Darbus darot,
vajadzīga liela pacietība, rūpība,
un tad balvā būs skaists rezultāts.
To visu Tu centies ieaudzināt savos
skolēnos. Lai veicas!
Ginta, jubileja nosvinēta, taču
labie vārdi sakāmi vienmēr, tādēļ –
Skaiti savu dārzu pēc ziediem,
Nekad ne pēc lapām, kas krīt.
Skaiti savas dienas pēc zelta
stundām.
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem,
Bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas
dienā
Skaiti savu veikumu pēc
draugiem,
Bet ne pēc gadiem.
(Viktors Igo)
Jeske, G.Ārgalis ),priecājās
par veiksmīgo 3./4.klases
veidoto piramīdu, novērtēja
5./6.klases meiteņu graciozi
iestudēto dziesmu
«Rīts ir tālu vēl», 9.kl. audzēkņu
Zanes Zolmanes un
Amandas Bētakas, kā arī
mazās Lauras Bogdanovičas
dziedājumu, brīnījās
par Lailas Bogdanovičas
dzirkstošo enerģiju un no
sirds izsmējās 7.klases atveidotajā
skečā «Dakteris
un pacienti. Ainiņas iz dzīves»
( galvenajā lomā - Edgars
Eksto). Šī skeča teksta
autore ir mūsu skolotāja
Evita Rakecka, savukārt iestudēja
- 7.klases audzinātāja
A.Gruzdiņa. Visiem
klātienē bija arī iespēja redzēt
5./6.kl. un audzinātājas
I.Mednes priekšnesumu konkursam
«Zvaigžņu klase» –
Svešvalodas stunda uz
kuģa. Paldies arī visiem dalībniekiem,
kuri nav nosaukti
vārdā, par drosmi
uzstāties un pacietību vingrināties!
Īpašā ziņa
Mūsu skolas 5./6.kl. komanda
konkursa «Zvaigžņu
klase» III kārtā ieguvusi
6.vietu, bet kopvērtējumā
- 3.vietu!!! Lai viņiem kopā
ar skolotājām I.Medni un
E.Rakecku pietiek spēka,
izdomas un zināšanu tā turēties
līdz konkursa beigām!
NCv
Pirmsskolas skolotāja
Eva Reiziņa
Naukšēnu novada MAIJA pasākumu plāns
5. 17.00 Tikšanās ar Z/S «Dārzniecība», stādu tirdzniecība Ls 1 k/n Naukšēnos
un konsultācijas
6. 13.00 Mātes dienai veltītais koncerts Ķoņu skolā
6. 18.00 Mātes dienai veltītais koncerts k/n Naukšēnos
7. Novadpētniecības izstāde «2.Pasaules kara dalībnieki
Ķoņu pagastā»
Ķoņu pagasta
nams
11. 14.00 Šautriņu mešanas sacensības JC Naukšēnos
12. Konkurss – pārruna «Drošība internetā»
14. 18.00 Cilvēkmuzeja nakts izbraukuma ekspotīcija Igaunija
19. Muzikāla rotaļu pēcpusdiena «Kaķis un zaķis stāda» Ls 1 k/n Naukšēnos
20. Pēdējā zvana svētki Skolā Ķoņos
20. Pēdējā zvana svētki Skolā Naukšēnos
21. Projekta «Still active» ietvaros Riteņbraukšanas un
nūjošanas pasākums Helmes pašvaldībā Igaunijā. Sīkāka
informācija pie Antras Krievānes 29497504.
28. 17.00 Apvidus šķēršļu pārvarēšanas sacensības «Drumlina
Ķoņu kalnā
skarbais pieskāriens»
28. 21.30 Zaļumballe Ķoņu kalnā
28. Projekta «Still active» ietvaros Dejošanas svētki Helmes
pašvaldībā Igaunijā. Sīkāka informācija pie Antras
Krievānes 29497504.
29. Dārza svētki bērniem un pieaugušajiem Aiz k/n Naukšēnos
Nākošās
«NAUKŠĒNU
CILVĒKVĒSTIS»
iznāks 27.maijā
14.maijā Cilvēkmuzeja nakts izbraukuma
EKSPOTĪCIJA
Numura bilde
Cilvēkmuzejā
Jau satumsušajā 12.aprīļa novakarē Kosmonautikas dienas
koncerta noslēgumā, pēc klausītāju vēlēšanās, Katrina
Gupalo, Ģirts Pavēnis un Artūrs Kutepovs izpilda arī dziesmu
franču valodā, kuras laikā aiz loga izskan svētku salūts.
9.aprīlī kora «SŌLA» izpildījumā skan dadaistisks
skaņdarbs.
14.maijā Cilvēkmuzeja nakts izbraukuma EKSPOTĪCIJA
•17.30 Pulcēšanās Naukšēnu muižā, leģendas lasīšana.
•18.00 Izbraukšana EKSPOTĪCIJĀ (obligāti līdz jābūt pasēm,
bērni līdz 18 gadu vecumam – vecāku pavadībā, būs sejkontrole).
Vietu autobusā rezervē savlaicīgi vai labāk brauc ar savu auto! Pa
ceļam atrodi «3 priedes»!
• Galapunktā – viduslaiku mūzikas ansambļa MODUS VIVENDI
koncerts, mulgu dejas, ekskursija nezināmajā, ugunsvira, lāpas,
pārsteigumi.
• 23.00 Atpakaļceļš ar Intrigu pulksten 24.00
• Sekojiet reklāmai! Vietu autobusā pieteikt pa tālr. 26452037.
Nez, kas domāts ar šo žestu Sadancošanās vakars Naukšēnu
kultūras namā.
Naukšēnu Cilvēkvēstis
Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevums
Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī
Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247
«Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244
Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795
e-pasts: padome@naukseni.lv
Izdevumu sagatavoja
Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko
attiecību speciālists Arnis Ozoliņš
Tālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv
Datorgrafika: Arnis Ozoliņš
Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»
www.naukseni.lv
Par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem
atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs.
Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu
pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai
ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie
Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu
pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai
Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta.