LBAS VÄstis Nr. 144 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

More documents

Recommendations

Info

8 / LBAS VĒSTIS / 12. DECEMBRIS, 2012 DALĪBORGANIZĀCIJĀS LSAB uzvara LR Augstākajā tiesā 17. oktobrī LSAB viceprezidentei Irēnai Kalniņai, pārstāvot Augstākajā tiesā darbinieci J.M, pret kuru darba devējs bija cēlis prasību par darba līguma izbeigšanu, izdevās pierādīt, ka darbinieci nevar atlaist no darba tikai tāpēc, ka viņa atteicās parakstīt nelabvēlīgus darba līguma grozījums, ar kuriem tiek samazināta viņas darba samaksa par 62%. Šis Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedums ir nozīmīgs precedents darbinieku tiesību aizsardzībā. IRĒNA KALIŅA, LSAB VICEPREZIDENTE LSAB GALVENIE ARGUMENTI: • DARBA TIESĪBU MĒRĶIS - aizsargāt darbiniekus. Darba tiesības vēsturiski ir izveidojušās kā patstāvīga speciālo privāttiesību nozare, lai aizsargātu darbiniekus, kuri ir personiski un ekonomiski atkarīgi no darba devēja. Darba tiesību mērķis ir pēc iespējas pasargāt darbinieku personību, viņu sociālo stāvokli no negatīvajām sekām un riskiem viņa veselībai, kas varētu rasties, strādājot darba devēja vadībā. • DARBA DEVĒJA PIEDĀVĀ- TO DARBA LĪGUMU GROZĪJUMU ROBEŽAS. Darba likuma (DL) 97. pants definē darba devēja un darbinieka vienošanās procesu par darba līguma grozījumiem. DL 98. pants paredz sekas, kuras iestājas, ja darbinieks nepiekrīt piedāvātajiem grozījumiem, tomēr ir 3 priekšnoteikumi uzteikuma iesniegšanai: • uzteikumam jābūt ekonomiski pamatotam - DL 102. un 104. pants; • jābūt tiesiskajam pamatam – DL 101. panta pirmā daļa; • darba devēja uzteikums nedrīkst pasliktināt darbinieka stāvokli pretēji normatīvajiem aktiem un darba tiesību mērķim - DL 6. pants. Atbilstoši DL 101. panta ievaddaļai, darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kuri ir izmeļoši uzskaitīti DL 101. panta pirmajā daļā (1.- 10. punkts). Tādējādi darba līguma uzteikšana uz DL 98. panta pamata nav tiesiski iespējama. 2005. gada 13. oktobrī īpaši tika grozīta Darba likuma 98. panta redakcija (stājās spēkā 2005. gada 16. novembrī) šādā veidā: "Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101. panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem." Ar šo likumdevējs uzsvēra, ka nav pieļaujams darba devēja uzteikums vienīgi uz DL 98. panta pamata sakarā ar darbinieka atteikšanos parakstīt grozījumus darba līgumā, jo tas ir pretēji Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr. 158 „Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu” 4. pantam. Šāds viedoklis apstiprināts arī ar tiesību teorijām, norādot, „ka darba devējam, uzsakot līgumu, uzteikums jāpamato ar 101. panta 1. daļas ģenerālklauzulas nospraustajām robežām. Šāds rezultāts rodas, ne tikai veicot sistēmisku interpretāciju, bet arī vēsturisku un teleoloģisku. Tas dod paredzamu priekšstatu par gadījumiem, kādos darba devējs varēs vienpusēji uzteikt līgumu. Šāds iztulkojums veicina likumā izvirzītā mērķa, principu, taisnīguma un līdztiesības nostiprināšanos darba tiesiskajās attiecībās.” (Pļaviņš, J. Kā interpretēt Darba likuma 98. pantu//Jurista Vārds, Nr. 18 (251), 2002. gada 10. septembris). Būtiski, ka šajā lietā faktiski ir notikusi darbinieku skaita palielināšana, jo prasības iesniegšanas brīdī (2010. gada 15. septembrī) uzņēmuma attiecīgajā nodaļā strādāja 9 darbinieki, bet šobrīd 12 darbinieki. Vispirms darba devējs mainījis atbildētājas darba funkcijas – pazeminājis viņu amatā, saglabājot iepriekšējo darba algu, bet ar nākošajiem LAKRS jaunieši sarosās 30. oktobrī uz kopīgu semināru „Komandas saliedēšana un mērķu uzstādīšana" tikās arodbiedrības LAKRS jaunieši. Seminārā piedalījās aktīvākie un atraktīvākie jaunieši no viesnīcu un restorānu sektora, komunālo pakalpojumu sektora, transporta sektora un no Informācijas tehnoloģiju darbinieku arodorganizācijas ITDA. ELĪNA DĀBOLA, LAKRS ORGANIZATORISKO PASĀKUMU SPECIĀLISTE LAKRS organizētais seminārs pulcēja aktīvākos arodbiedrības jauniešus, lai tos informētu par: arodbiedrības LAKRS darbības pamatprincipiem un aktualitātēm, tās darbības mērķiem; sasniegto un plānoto, kā arī, lai motivētu jauniešus aktīvāk un pārliecinošāk pievienoties arodbiedrībai un iesaistīties tās rīkotajās aktivitātēs. Šī mērķa sasniegšanai semināra dalībnieki tika aicināti aktīvi iesaistīties aktivitātēs par tēmu „Komandas saliedēšana un grozījumiem samazinājis darba algu. Šāda rīcība nav pieļaujama, ievērojot darbinieka ekonomisko un personisko atkarību no darba devēja. Šī ir neliela, bet nozīmīga uzvara darbiniecei, LSAB un visiem, kas iestājas par cienīgu darbu un cienīgu dzīvi Latvijā. Tāda ir iespējama tikai ar arodbiedrībām - pievienojies, nestāvi malā! mērķu uzstādīšana". Semināra aktīvā darbība un uzdevumi, kuros dalībnieki iesaistījās, palīdzēja vienam otru labāk iepazīt, noskaidrot to domas un viedokļus par arodbiedrību un to, kāda ir arodbiedrības nozīme darbinieku ikdienā, kā arī izstrādāt soļus, kā sasniegt katra dalībnieka izvirzītos mērķus saistībā ar jaunu biedru – jauniešu piesaisti arodbiedrībai. Vairākums dalībnieku kā galveno arodbiedrības nepieciešamības iemeslu minēja drošību un aizsardzību, kam sekoja informācijas pieejamība un kopības izjūta, jo arodbiedrība ir darbinieka sabiedrotais visdažādākajās situācijās. Pasākuma noslēgumā semināra dalībnieki un LAKRS darbinieki pārliecinājās par šādu biedru saliedēšanas pasākumu nepieciešamību arī turpmāk, tāpēc mēs aicinām jauniešus no LAKRS dalīborganizācijām un uzņēmumiem iesaistīties un pievienoties jaunajiem aktīvistiem, dalīties ar idejām un sasniegt mērķus KOPĀ!
DALĪBORGANIZĀCIJĀS LBAS VĒSTIS / 12. DECEMBRIS, 2012 / 9 LIZDA – par veselīgu darba vidi pedagogiem Stress darba vidē ir 21.gadsimta viena no aktuālākajām problēmām. Nespēja tikt galā ar uzdotajiem pienākumiem, raizes par atalgojumu, neziņa, pārslodze, nepietiekama atpūta, nesakārtotība darba vidē, kā arī saasinātas attiecības ar vadību un kolēģiem – tie ir biežākie faktori, kas izraisa stresa līmeņa paaugstināšanos. DITA KALNIŅA, LIZDA SABIEDRISKO ATTIECĪBU ASISTENTE Stress var ietekmēt ikvienu darbinieku neatkarīgi no profesijas un darba iestādes, taču pēc Eiropas Darba drošības un veselības organizācijas datiem izglītībā strādājošie ir viena no stresam visvairāk pakļautajām profesiju grupām. Tas saistīts ar pedagoga atbildīgo un daudzpusīgo darbu, pildot saistības gan ar skolēniem un viņu vecākiem, gan izglītības iestādes vadību, līdz ar to darba procesā ir jātiek galā ne tikai ar tiešajiem pienākumiem, bet arī jārisina sarežģītas situācijas, kurās iesaistīti psiholoģiskie un emocionālie faktori. Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) pērn veiktajā pētījumā atklājās, ka starp 30 Eiropas valstu izglītības iestādēm Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skolās strādājošajiem stresa līmenis ir viens no visaugstākajiem. Pētījuma rezultāti rāda, ka tieši Latvijas pedagogi ir visvairāk neapmierināti ar darba vidi un dzīvi kopumā – 59%, kamēr citās Eiropas valstīs ar darbu un dzīvi neapmierināto pedagogu skaits vidēji ir ievērojami mazāks – 33%. Latvijā 50% strādājošo pedagogu jūtas nedroši un 49% atrodas uz profesionālās izdegšanas robežas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir uzsākusi aktīvu darbu, lai uzlabotu pētījumā atklātos nevēlamos rezultātus un palīdzētu pedagogiem atgriezt sirdsmieru un dzīvesprieku gan darbā, gan ārpus tā. LIZDA darba grupas rudenī caur konkrētiem pedagogu minētiem piemēriem un darba situācijām pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs analizēja stresa faktorus indivīda, skolas, valsts līmenī. Balstoties uz šo analīzi, arodbiedrība izstrādāja Rekomendāciju stresa un vardarbības mazināšanai (http:// ej.uz/rekomendaciju), ar kuru novembrī konferencē „No stresa un vardarbības brīva pedagoga darba vide” iepazīstināja sabiedrību. LIZDA Rekomendācija ir pasākumu kopums ar mērķi radīt izpratni sabiedrībā, politikas veidotājos un darba devējos par stresu darbā, palīdzēt izprast, identificēt pazīmes un veidot labvēlīgu psihoemocionālo un fizisko darba vidi pedagogiem. LIZDA ieteiktie darba virzieni arodbiedrību, valsts, darba devēju un vecāku organizācijām stresa mazināšanai pedagogu darba vietā balstās uz trīs svarīgu faktoru ievērošanu – darba organizāciju, preventīvo, rehabi- 14. NOVEMBRĪ LIZDA RĪKOJA KONFERENCI „NO STRESA UN VARDARBĪBAS BRĪVA PEDAGOGA DARBA VIDE”. ATTĒLĀ: LEKTORE PSIHOTERAPEITE AIGA ABOŽINA AUDITORIJU IEPAZĪSTINA AR STRESA MAZINĀŠANAS TEHNIKĀM litācijas un korekcijas pasākumu kopumu un profesijas statusu sabiedrībā. Šo faktoru ievērošana nepieciešama gan pedagogu darba vietā, pašvaldības un novada līmenī, gan valstī kopumā, organizējot konkrētas aktivitātes un veidojot izglītības politiku. Darba vides uzlabošana jāsāk ar esošo problēmu apzināšanu. Ir jāļauj pedagogiem brīvi izteikt savas raizes un nebaidīties atzīt, ka viņus piemeklējis nevēlamais stress. Jāņem vērā, ka psihoemocionālās problēmas ir iespējams ilgstoši apslēpt un par tām nerunāt, tādēļ ļoti svarīgi ir uzlabot komunikāciju, lai veicinātu atklātu un pozitīvu atmosfēru darba vidē. Darbinieki jāiesaista veselības un darba drošības jautājumu risināšanā, un regulāri jāorganizē darba devēja un arodorganizācijas konsultācijas darba vides uzlabošanas jautājumos. Skolu vadībai jānodrošina strādājošie pedagogi ar iespēju konsultēties ar speciālistiem veselības un darba drošības jautājumu risināšanā, kā arī jāiekļauj stresa mazināšanas pasākumi darba koplīgumā. Savukārt pašvaldībām jāorientējas uz veselības apdrošināšanas, sociālo garantiju, apmaksātu profesionālās pilnveides kursu, profesionālu psihologu atbalsta un konsultāciju nodrošināšanu. Jāizmanto esošie, pieejamie resursi, veidojot atbalsta pasākumus, piemēram, piedāvājot apmeklēt sporta zāles, baseinu, jogas nodarbības un citas aktivitātes bez maksas FOTO NO LIZDA ARHĪVA Arodbiedrība atgādina, ka komunikācija ir galvenais instruments, lai sāktu atbrīvoties no problēmu sloga, un aicina ikvienu būt iecietīgam un saprotošam ikdienas gaitās, jo dusmas, negatīva attieksme, nervozitāte, necieņa un īgnums kalpo par barjeru pozitīvām pārmaiņām! vai par zemāku samaksu. Valsts līmenī būtu jāsāk ar motivējošas darba samaksas sistēmas izveidi, tādējādi veicinot pedagogu, akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku statusu sabiedrībā. Skaidras nākotnes perspektīvas un iespēja attīstīt karjeru, plānojama un pārredzama slodze – tie ir būtiski faktori, kas ietekmē pedagogu pašsajūtu un vēlmi strādāt. Latvijai jāņem labākie piemēri no citām Eiropas Savienības valstīm, kurās izstrādāta pedagogu veselības politika, kurā iekļauta veselības apdrošināšanas sistēma pedagogiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ietverot tajā arodveselības programmu, fiziskās un emocionālās veselības rehabilitācijas programmu un fizioterapijas iespējas ar atlaidēm. Svarīgi ir apzināties, ka reformām izglītības jomā jābūt balstītām uz pētījumiem, apspriestām pedagogu un pētnieku profesionālajās organizācijās un sabiedrībā. LIZDA turpinās neatlaidīgi risināt problēmjautājumus, kas skar stresa līmeņa paaugstināšanos Latvijas pedagogu vidū. Procesā tiks strādāts ar visām iesaistītajām pusēm – valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestāžu vadību, pedagogiem un sabiedrību kopumā.
Page 1 and 2: 12. decembris, 2012 (Nr.144) 16. NO
Page 3 and 4: SOCIĀLAIS DIALOGS LBAS VĒSTIS / 1
Page 5 and 6: PROJEKTI LBAS VĒSTIS / 12. DECEMBR
Page 7: DALĪBORGANIZĀCIJĀS LBAS VĒSTIS
Page 11 and 12: EIROPĀ LBAS VĒSTIS / 12. DECEMBRI

LBAS VÄstis Nr. 144 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

LBAS VÄstis Nr. 144 - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba