Darba aizsardzības apmācību metodes - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

lbas.lv

Darba aizsardzības apmācību metodes - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

DARBAAIZSARDZĪBASAPMĀCĪBUMETODESLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība© Labklājības ministrijaIzdots Eiropas Savienības Struktūrfondu programmas ”Cilvēkresursi un nodarbinātība”apakšaktivitātes “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošananozarēs un uzņēmumos“ (Nr. IDP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros.Materiālu izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienība.2010. gads


Šīs grāmatas pirmais izdevums ir meklējams Latvijas – Spānijas divpusējā sadarbībasprojekta ”Atbalsts turpmākai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanaidarba drošības un veselības jomā”, kad 2002.–2003.gadā tika sagatavota un izdotagrāmatu sērija darba aizsardzībā. Tajā laikā šīs grāmatas aizpildīja izveidojošos tukšumudarba aizsardzības literatūrā latviešu valodā.No izdošanas laika mūsu valstī ir notikušas lielas pārmaiņas ne tikai darba aizsardzībastiesību aktos, bet arī darbadevēju un darba ņēmēju attieksmē pret darba aizsardzību.Jaunā ESF projekta ”Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiskapiemērošana nozarēs un uzņēmumos” aktivitātes ”Darba aizsardzības grāmatu aktualizāciju”ietvaros tika pārskatītas visas sērijas grāmatas, iespēju robežās tika veiktas izmaiņas.Grāmatās integrētas jauno tiesību aktu prasības, atjaunoti statistikas dati.Grāmata ”Darba aizsardzības apmācību metodes” skar svarīgu sadaļu darba aizsardzībasapmācībā – apmācību metodes. Tiek atklātas pasniedzēja, izglītojamā galvenāsdarbības un savstarpējā mijiedarbība. Šīs apmācības galarezultāts – nodarbinātā zināšanasdrošai darbu veikšanai.Grāmatas sūtība – kļūt par rokasgrāmatu gan darba devējam, gan darba aizsardzībasspeciālistam, gan uzticības personai, gan darbinieku pārstāvim, gan darba ņēmējam.Lai varētu argumentēti un precīzi izpildīt galveno darba aizsardzības mērķi – saglabātdarbinieku veselību un drošību!P. KrīgersLatvijas Brīvo arodbiedrībusavienības priekšsēdētājs


SatursIevads......................................................................................................................71. nodaļa. PEDAGOGS...........................................................................................9APMĀCĪBU MODEĻI.................................................................................................11IEPRIEKŠĒJA IEPAZĪŠANĀS AR IZGLĪTOJAMIEM...........................................................18NOSTĀDŅU SKALAS................................................................................................20MĀCĪBU PROGRAMMAS GATAVOŠANA....................................................................352. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA................................41PEDAGOGA DARBĪBA ATBILSTOŠI APMĀCĪBAS MĒRĶIEM...........................................45PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ DARBĪBAS.................................................................47APMĀCĪBU VEIDI......................................................................................................51APMĀCĪBAS APSTĀKĻI UN DARBĪBU LAIKS.................................................................52APMĀCĪBAS DARBĪBAS.............................................................................................53Vingrinājumi............................................................................................................54Darbs mazās grupās................................................................................................56Mācību satura mutisks izklāsts...................................................................................60Reāls objekts kā mācību līdzeklis...............................................................................67Attēls.......................................................................................................................70Interneta izmantošana apmācībā..............................................................................74Pašmācība...............................................................................................................76MĀCĪBU LĪDZEKĻI UN MATERIĀLI..............................................................................77Mācību līdzekļu klasifikācija......................................................................................78Attēls kā mācību līdzeklis..........................................................................................78Dažādi vizuālo mācību līdzekļu tipi............................................................................80Signāls kā mācību līdzeklis........................................................................................85PRAKTISKĀS APMĀCĪBAS...........................................................................................863. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS...95IZGLĪTOJAMAIS........................................................................................................95GRUPA – KLASE........................................................................................................98VĒRTĒŠANA...........................................................................................................100Vērtēšanas galvenie principi....................................................................................101Vērtēšanas mērķi....................................................................................................101Vērtēšanas metodes................................................................................................102LITERATŪRA.........................................................................................................115


7IEVADSMācīšanās ir dabisks process visā dzīves garumā. Laba darba organizācija un pareizumācību metožu izmantošana ir stūrakmeņi jebkurai apmācībai, t. sk. sekmīgai eksāmenukārtošanai. Tomēr mācīšanās ir aktivitāte, kuru iespējams organizēt vairākos veidos – kļūtpar studentu un mācīties augstskolā, apmeklēt profesionālās pilnveides kursus, seminārus,lekcijas, meklēt informāciju internetā vai lasīt grāmatas un informatīvi skaidrojošos materiālus.Taču ne vienmēr pats students vai izglītojamais izvēlas sev piemērotāko metodi – tovar izdarīt arī darba devējs, kurš nosūta nodarbināto uz apmācībām vai kursiem. Izvēlotiesapmācību metodi, jāņem vērā vairāki apstākļi, t. sk.:• vieta, kur notiks mācības;• paredzamais mācību ilgums;• apmācības piemērošana izglītojamā individuālajām vajadzībām,kā arī darba devēja vajadzībām;• ne vienmēr apmācības, kā arī eksāmenu kārtošana, no nodarbināto puses ir brīvprātīga.Katru gadu vairāk nekā tūkstotis nodarbināto Latvijā cieš nelaimes gadījumā darbā,savā darba vietā gūstot savainojumus vai traumas. Lai novērstu gan šos negadījumus, ganneplānotos finansiālos izdevumus, kas rodas, ja nodarbinātais tiek savainots, darba devējamir nepieciešams iekārtot un uzturēt darba vidi tā, lai tā būtu droša un veselībai nekaitīga.Taču nepieciešams atcerēties, ka pat situācijās, kad darba devējs ir ievērojis visas darba aizsardzībasprasības, riska pakāpi būtiski ietekmē pats nodarbinātais, kurš pieņem lēmumukonkrētajā situācija (piemēram, lietot darba aprīkojuma aizsargus vai ne, lietot individuālosaizsardzības līdzekļus vai ne utt.). Pareizus un drošus lēmumus var pieņemt tikai zinošs nodarbinātais,tāpēc apmācība darba aizsardzībā ir būtiska, lai samazinātu nelaimes gadījumuun arodslimību skaitu gan katrā konkrētajā uzņēmumā, gan valstī kopumā.Pētījumi rāda, ka mēs atceramies aptuveni 10% no tā, ko lasām, 20% no tā, ko dzirdam,30% no tā, ko redzam, 70% no tā, ko sakām un 90% no tā, ko mēs paši darām.Līdz ar to ir skaidri saprotams, kāpēc cilvēki, kas paši strādā, vairāk atceras no tā, ko mācās.Šīs grāmatas mērķis ir sniegt papildu informāciju par darba aizsardzības apmācībāizmantojamām metodēm, kas ir svarīgas gan pedagogiem, gan izglītojamiem – visiemtiem, kas saistīti ar apmācību darba aizsardzībā.


871PEDAGOGSPASNIEDZĒJSDarbība – MAINĪTIZGLĪTOJAMIEPedagogs jeb pasniedzējs ir cilvēks, kasnodarbojas ar zinātni vai mākslu un arī tomāca. Definīcija vārdam “skolotājs” ir līdzīga:cilvēks, kas māca zinātni, māksluvai profesiju.Mēs nepretendējam uz sarežģītāku definīciju,lai gan jēdziens “pasniedzējs”, bezšaubām, ļauj iesaistīties diskusijā par tāpapildu aspektiem: šo jēdzienu paplašinošiem,ierobežojošiem, pat pretrunīgiem vainenozīmīgiem.Patiešām, runājot par pasniedzēju, mēsdomājam par cilvēku, kas prot SNIEGT citiemcilvēkiem zināšanas, darbības veidus,pat spēju vērtēt utt., ar skaidru mērķi – mainītizglītojamo uzvedību. Uzvedības MODI-FIKĀCIJA – tas tad arī ir galvenais jēdzienā“pasniedzējs”.Pirms termina “mācīšana” apskatīšanasnepieciešams uzsvērt, ka šīs grāmatasietvaros ar jēdzienu “IZGLĪTOJAMAIS” navIZGLĪTOJAMIEPieprasījums pēcIZGLĪTĪBASLēmuma pieņemšanaVajadzībasPASNIEDZĒJSUZVEDĪBAS MAIŅAMĀCĪBU METODES


10 1. nodaļa. PEDAGOGSNOLŪKS VEIKT IZMAIŅASSPĒJA KONSTATĒT IZGLĪTOJAMO VAJADZĪBASPASNIEDZĒJSIESPĒJAS IZSTRĀDĀT ATBILSTOŠU APMĀCĪBAS STRATĒĢIJUdomāts bērns vai pusaudzis, kurš apmeklēvispārizglītojošo mācību iestādi, vai students,kurš izglītojas augstskolā. Ar terminu“izglītojamais” saprot jebkuru cilvēku, kasapgūst zināšanas un izglītojas. Tā kā grāmatair par darba vidi, tad galvenais uzsvarsbūs uz nodarbināto apmācību.Tātad “mācīšana” ietver sevī mērķtiecīguuzvedības maiņu (vai vismaz vēlēšanosto mainīt) pasniedzēja apziņā. Vārda“mācīt” nozīmi var definēt šādi: “sniegt zināšanas,teorijas, likumus vai priekšstatus”.Šajā definīcijā ir kāds “nolūks”, vēlēšanāsmainīt izglītojamo (skolēnu, audzēkņu, studentu,kursantu, nodarbināto u. tml.) uzvedību.Turklāt, izmaiņas var būt:• intelektuāli kognitīvas – kad izglītojamaisveic individuālās aizsardzības pasākumus,jo atceras par tiem;• emocionāli praktiskas – kad izglītojamaisizšķiras par aizsarglīdzekļu lietošanu,jo apzinās to nepieciešamību;• psihomotoras – kad izglītojamais veic aizsardzībaspasākumus atbilstoši tās darbavides apstākļiem, kurā viņš strādā.Jebkurā gadījumā MĀCĪŠANA paredzzināmu IZMAIŅU veikšanu, un pedagogs iraicināts tās īstenot. Neapšaubāmi, iepriekšminētaisneparedz absolūtu pasniedzējaautoritāti jautājumā par to, kā tieši izmainīsiesun kāda būs izglītojamā uzvedība pēcapmācīšanas. Protams, izglītojamam (vēljo vairāk, ja tas ir pieaugušais), jārīkojaspēc saviem ieskatiem, pieņemot lēmumus,izdarot izvēli un akceptējot viņam piedāvātāsizmaiņas. Tikai tad, ja pedagogs toizprot, viņš izmanto atbilstošas METODES,kas veicina notiekošās izmaiņas, lai tāsbūtu patiešām ILGSTOŠAS un INTEGRĒTASizglītojamā apziņā.Ņemot vērā visu iepriekšminēto, varammēģināt noteikt pasniedzēja “īpašības” jebminimālās prasības, kas būtu izvirzāmasšim nodarbošanās veidam (sk. attēlu). Mūsumēģinājums noteikt pasniedzēja “īpašības”MĀCAJānotiek uzvedībasmodifikācijaiPASNIEDZĒJSINFORMĒModifikācija iriespējama,bet atkarīga noizglītojamā gribas


1. nodaļa. PEDAGOGS11precīzi nodala viņa PEDAGOGA un INFOR-MĒTĀJA lomas. Pirmajā gadījumā pasniedzējsveic mērķtiecīgu izglītojamā uzvedībasmaiņu, bet otrajā – šāda nolūka nav.Protams, šīm abām lomām ir daudz kopīga.Ikviens apmācību process ir saistīts arinformācijas sniegšanu, un jebkurš izglītojošsprocess balstās uz informācijas sniegšanu.Tomēr šī atšķirība ir nozīmīga, jopar “apmācīšanu” nevar uzskatīt vienkāršuinformācijas sniegšanu (piemēram, kādaziņojuma publicēšanu vai tādu ierastu darbībukā ar darba aizsardzības tēmām saistītuplakātu izlikšanu pie ziņojumu dēļa).Informēšana izraisīs vēlamo uzvedību tikaitad, ja tā tiks sniegta mērķtiecīgi, ar skaidrunolūku – saņemt vēlamo atbildi vai reakcijuno informācijas uztvērēja.Jebkurā gadījumā izglītojamos – pieaugušos– INFORMĒŠANA var izraisīt uzvedībasmaiņu (un tas ir darba aizsardzībasapmācības pamatmērķis). Tomēr šādauzvedības maiņa rodas tikai tad, ja skolēniem“a priori” ir tieksme uztvert stimulu unviņi ir gatavi pozitīvi atbildēt uz to. TādosMOTIVĀCIJA(pozitīva attieksme pretinformācijas uztveršanu)+ INFORMĀCIJAgadījumos mēs mēdzam teikt, ka cilvēkamveidojas MOTIVĀCIJA informācijas uztvereiun apguvei. Tādējādi APMĀCĪBAS mērķis irpanākams, summējot šos divus faktorus:Šajā gadījumā pedagoga galvenaisuzdevums ir AKTIVIZĒT IZGLĪTOJAMĀ MO-TIVĀCIJU. Motivācija var būt izglītojamāpašā, jo no malas viņu nevar motivēt, vartikai stimulēt motivācijas veidošanos. Izglītojamais,kuram ir tieksme uztvert jebkādusjaunus datus var palūgt informāciju pasniedzējamvai kādam citam speciālistam, kāarī meklēt to patstāvīgi (pašizglītības ceļā,kas mūsdienās ir ļoti izplatīts dažādu tehnoloģiju,piemēram, interneta dēļ).Papildus tam jāņem vērā, ka patssvarīgā kais apmācību procesā ir atcerētiesiegūto informāciju un tālāk to izmantot.ATCE RĒ ŠANĀS procesu var iedalīt divāsdaļās – īslaicīga atmiņa un ilglaicīga atmiņa.Kad tiek izmantota īslaicīgā atmiņa,informācija, ja tā netiek atkārtoti lie tota,ātri aizmirstas (piemēram, mēģinājums atcerētiestelefona numuru līdz brīdim, kadtas tiek pierakstīts vai tiek veikts nepieciešamaiszvans). Lai tiktu izmantota ilgtermiņaatmiņa, informāciju nepieciešams garīgiapstrādāt ar mērķi – uzglabāt to un vēlāksaņemt no atmiņas.APMĀCĪBU MODEĻIKad ir izskatīts jēdziens “pasniedzējs”,pāriesim pie apmācības modeļiem, ko pasniedzējsvar izmantot savā darbā (piemēram,informācijas pasniegšanas veidi utt.).Atbilstoša modeļa izvēli galvenokārt nosakašādi faktori:Tagad veiksim apmācības modeļu klasificēšanu:PASNIEDZĒJA – TEORĒTIĶA informācijassniegšana noris VIENKĀRŠA SAZI-ŅAS PROCESA ietvaros:Tāds sazināšanās process (pasnie dzējs –izglītojamais) parasti ir VIENPUSĒJS (auditorijasaktivitāte ir minimāla). Apmācībasmērķus pedagogs mēdz formulēt IEPRIEKŠ(bet tas nenozīmē, ka izglītojamo grupanedrīkstētu piedalīties mācību programmasizstrādāšanā).


12 1. nodaļa. PEDAGOGSMĀCĪBU MĒRĶI(Ir atkarīgi no pasniedzēja uzdevuma –VEICINĀT izglītojamo motivāciju vai sniegtefektīvu INFORMĀCIJU.)IZGLĪTOJAMO GRUPAS SASTĀVSPASNIEDZĒJS –TEORĒTIĶISMĀCĪBU PRIEKŠMETSPASNIEDZĒJS – TEORĒTIĶISMācību saturaapguveInformācijassniegšanasprocessIzglītojamiereproducē pasniedzējauzvedības modeliNosaka mācību procesa vispārīgo virzību.Panāk uzvedības izmaiņas, iedarbojotiesgalvenokārt uz intelektuāli kognitīvo sfēru(iegaumēšana, identificēšana, izpratne).Svarīgākais teorētiķa DARBĪBAS VEIDS irIZSKAIDROŠANA.Pasīvā uztvereIzmantojot šo apmācību modeli, pedagogsparasti nepieļauj KRITISKU ATTIEKSMIpret sniedzamo informāciju. Teorētiķim ireksperta statuss, un viņš aprobežojas arnepieciešamās informācijas sniegšanu izglītojamam.Jāatzīmē, ka šāds apmācību modelisbalstās galvenokārt uz INFORMĀCIJASsniegšanu, tātad mācību procesa efektivitātelielā mērā ir atkarīga no izglītojamoMOTIVĀCIJAS līmeņa. Savukārt MOTIVĀ-CIJA, kas nepieciešama, lai pasniedzēja –teorētiķa sniegtā informācija būtu efektīva, iratkarīga galvenokārt no šādiem faktoriem:IZGLĪTOJAMĀMOTIVĀCIJAIzglītojamais atzīstpasniedzēju par ekspertu.Izglītojamā nepieciešamībasaņemt konkrētu informāciju.Informācijas sniegšana irefektīva, ja mācību processir interesants.


1. nodaļa. PEDAGOGS13Situācija, kad izglītojamais ir “motivēts”,kad viņš ir noskaņots saņemt informācijuno teorētiķa, ir noteicošā mācībupro cesā. Tomēr pasniedzēji – teorētiķi bieživien to neņem vērā. Viņiem ir ērtāk mācībupriekšmetu pašu par sevi uzskatīt partik svarīgu, ka pietiek izglītojamos tikai iepazīstinātar to, lai viņus stimulētu motivācijai.Diemžēl, ne vienmēr tā notiek, jo biežipasniedzēja – teorētiķa sniegtā informācijanav saistāma ar reālo dzīvi vai ir novecojusi,it īpaši gadījumos, ja pasniedzējamnav saistības ar praktisko darbu (piemēram,informācija par jaunajām tehnoloģijām,normatīvo aktu piemēro šanu dzīvēutt.). Kā tipisks šādu pasniedzēju piemērsminama liela daļa augstskolu pasniedzēju,kuri gadu desmitiem pasniedz vienu no topašu priekšmetu un līdztekus nestrādā citādarba vietā.Turklāt, ir jāņem vērā, ka šo apmācībumodeli daļa izglītojamo var nepieņemt,uztvert kā akceptējamu PIESPIEDU KĀR-TĀ, kā kaut ko obligātu, ar ko viņiem NAVNEKĀ KOPĪGA. Tēma – darba aizsardzība,ugunsdrošība, rīcība ārkārtas situācijā iruzskatāma par tēmu, kuru nodarbinātietipiski uztver kā informāciju, kas uz viņiemneattiecas, jo bieži nepazīst darba videsrisku (piemēram, varbūtība, ka birojā būsugunsgrēks un nāksies evakuēties ir salīdzinošineliela, tad kāpēc būtu par to jāklausāskatru gadu). Šāda izglītojamo uzvedība tieksaukta par atsvešinātību, kas var izpaustiesdažādos veidos:PASNIEDZĒJA, KURŠ IZMANTOAKTĪVĀS jeb RADOŠĀS APMĀCĪBASMODELI, galvenā darbības sfēra ir REF-LEKSIJA. Viņš rosina izglītojamos analizētapkārtējo pasauli. No vienas puses, taspalīdz izglītojamiem pašiem atklāt savasvajadzības, un, no otras puses, refleksijaļauj motivēt izglītojamos tieši mācību procesalaikā.TraucējumiuztveršanasprocesāNepareizainformācijassniegšanasformaIZGLĪTOJAMO GRUPAPasniedzējastatusanepietiekamaatzīšanaGandrīz tūlītējasaņemtāsinformācijasaizmiršanaPasniedzēja, kas savā darbā izmantoaktīvās apmācības modeli, galvenais mērķisir – MAINĪT izglītojamo PIEŅĒMUMUS,t. i., – iedarboties uz viņu emocionālosfēru. Tomēr šādām izmaiņām ir jānotiekDISKUSIJU un ANALĪZES procesā par izglītojamovajadzībām, ar viņu pašu LĪDZ-DALĪBU.Pasniedzējs, kas izmanto šo apmācībasmodeli, nekādā gadījumā nedrīkst PIESPIESTizglītojamos. Viņam ir jāveicina, lai nepieciešamāsizmaiņas izglītojamā uzvedībānotiktu NO BRĪVAS GRIBAS. Pedagogs kļūstpat izglītojamo vajadzību KATALIZATORUrefleksijas procesā par viņiem pašiem unapkārtējo pasauli. Izpratne izraisīs interesesrašanos, un tā, savukārt, izglītojamo MO-TIVĀCIJU.


14 1. nodaļa. PEDAGOGSAKTĪVĀ APMĀCĪBU MODEĻA PASNIEDZĒJSREFLEKSIJAANALĪZEIZGLĪTOJAMIEPasniedzējs, kas savā darbā izmanto šoapmācību modeli:rosina izglītojamos, NEMANIPULĒJOT arviņu gribu.STIMULĒŠANAS METODESrosina izglītojamo grupu uz REFLEKSIJU.(Tā tiek uzskatīta par šī mācīšanās modeļagalveno metodi.).piedalās mācību procesa plānošanā(vajadzību izpēte, mērķu un metodikasnoteikšana).sniedz izglītojamam viņa vajadzībāmatbilstošu INFORMĀCIJU (vēl vairāk –sūta skolnieku pēc viņam nepieciešamāsinformācijas uz dažādām iestādēm, norādainformācijas avotus – grāmatas, žurnālusutt.).RADOŠĀ APMĀCĪBU MODEĻAPASNIEDZĒJSiedarbojas uz PSIHOMOTORO sfēru (galvenokārt fiziskas darbības,piemēram, konkrētu darbu izpildes veidi, rīkošanās ar mehānismiem,iekārtu lietošana utt.).var vadīt nodarbības, kurām mēs varam dot kopīgu nosaukumu –PRAKTISKĀS NODARBĪBAS.nodrošina izglītojamiem tiešu saikni ar viņu darba vidi.PASNIEDZĒJS-INSTRUKTORSir atbildīgs par praktisko IEMAŅU izveidošanu.


1. nodaļa. PEDAGOGS15REFLEKSIJA – ANALĪZEvidē kā šādus piemērus iespējams minētspecifiskās apmācības, piemēram, praktiskāsadaļa bīstamo iekārtu apkalpojošāpersonāla apmācībā (stropēšanas darbi),autoiekrāvēja vadīšana utt.Visi apmācību modeļi papildina citscitu. Tādēļ par mācību procesa efektivitātimēs varam runāt tad, ja izglītojamais:IZGLĪTOJAMO GRUPAVĒLASIR APGUVISdarbotieszināšanas šajā jomāROSINĀŠANAVEIKT ANALĪZIAKTĪVĀ APMĀCĪBUMODEĻAPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMOVAJADZĪBASINFORMĀCIJAPASNIEDZĒJS-TEORĒTIĶISvaiINFORMĀCIJASAVOTITādējādi izglītojamo grupai būs MO-TIVĀCIJA piedalīties mācību procesā. Nošāda redzes viedokļa aktīvā apmācību modeļapasniedzējs būtiski papildina pasniedzēja– teorētiķa darbu. Veicot motivēšanasfunkciju, pedagogs padara efektīvāku mācībuprogrammas izklāstu.PASNIEDZĒJS – INSTRUKTORS ir atbildīgsgalvenokārt par PRAKTISKO IEMA-ŅU MĀCĪŠANU. Citiem vārdiem – vadotiesno savas personīgās pieredzes, instruktorskonsultē, risina praktiskus uzdevumus, veicinakādu operāciju pareizu izpildi. DarbaSPĒJlietot zināšanas praksēTas nozīmē, ka pastāv trīs pedagogadarbības virzieni un vairāki mācību metodikuvarianti, kuru izvēle ir atkarīga no izvirzītajiemmērķiem. Mācību process iziet caurišiem trijiem līmeņiem. Un tikai tad, kad tievisi ir pilnībā realizēti, var runāt par mācīšanāsEFEKTIVITĀTI.Ir vēlama visu trīs mācību modeļu lietošanaviena pedagoga darbā. Tādos gadījumospedagogs ir pietiekami elastīgs, laiizmantotu visus minētos modeļus. Šāds pedagogsvar būt labs aktīvā modeļa pasniedzējs,kad ir nepieciešams motivēt savus audzēkņus;viņš korekti sniedz informāciju, kasvienmēr ir atbilstoša izglītojamo vajadzībām;viņš var iemācīt arī praktiskās iemaņas. Praktiskajādarbībā (un tā notiek gandrīz vienmēr)pasniedzēji nevadās pēc trim minētajiemmodeļiem. Vienkārši tas vai cits apmācībumodelis atbilst pedagoga iedzimtajām vai iegūtajāmīpašībām, kā arī viņa paša veiktajaimācību procesa interpretācijai.Daži pedagogi ignorē nepieciešamībuizglītojamos rosināt uz motivāciju, uzskatot,ka viņiem vienkārši ir jāsniedz iespējamilielāks informācijas apjoms. Kā jautika minēts iepriekš, viņi kļūdaini uzskata,ka zināšanas pašas par sevi var izraisīt izglītojamointeresi. Turklāt šādi pedagogi ir


16 1. nodaļa. PEDAGOGSINFORMĀCIJA(konkrētasintelektuālāszināšanas)IZGLĪTOJAMAISMOTIVĀCIJA(vēlēšanāsdarboties,piedalītiesmācību procesā)IEMAŅAS(praktiskās realizācijas iespējas)cijas avotiem ir jābūt pēc iespējas daudzveidīgākiem.Norādīt izglītojamam informācijasavotu, kas interesē tikai pašu pasniedzēju – tāir manipulācija, bet nekādā ziņā – nepieciešamāsinformācijas sniegšana.Abos gadījumos – vai tas būtu prasmīgs,vispusīgs pedagogs, vai, biežāk, – pedagogugrupa, kas prot efektīvi veikt mācībuprocesu, galvenais, lai apmācības modeļitiktu mainīti atkarībā no izvirzītajiem mērķiem.Izskatīto apmācības modeļu iekļaušanamācību plānā to padarīs efektīvākuun integrētu izglītojamā apziņā.Papildus iepriekš minētajiem apmācībumodeļiem ir jāmin vēl viens – PROGRESĪ-VĀS APMĀCĪBAS MODELIS.Progresīvo apmācību modeli var uzskatītpar vienu no mūsdienu pieaugušo izglītībaspamatiem, īpaši arodizglītības jomā. Būtībāšis modelis neatšķiras no jau apskatītajiem.Turklāt to nav iespējams precīzi definēt, joPROGRESĪVĀS APMĀCĪBAS MODEĻAPASNIEDZĒJSpārliecināti, ka izglītojamais – pieaugušaisvienmēr ir gatavs mācīties, jo viņš taču irpieaugušais un apzinās, ka viņam obligātiir jāklausās noderīga informācija. Turklātpieaugušo kolektīvā (pašus pedagogusieskaitot) nereti ir vērojams refleksijas unpašanalīzes pieredzes trūkums. Tādos gadījumosizglītojamie jārosina uz pašanalīzi,kas ļaus viņiem atklāt savas vajadzības untrūkumus. Var arī dot izglītojamiem iespējuatklāt kādu problēmu, kas attiecas uz viņudarba gaitām vai arī nav ar tām saistīta.Ir arī tādi pedagogi, kas izmanto tikai aktīvāsapmācības modeli. Šie pedagogi motivēizglītojamos, bet bieži vien nespēj apmierinātviņu vajadzības. Nedrīkst aizmirst, ka informācijassniegšanai ir tāda pati nozīme kā izglītojamāmotivēšanai. Turklāt šiem informā-Galvenā funkcija – sniegt informācijukolektīvam, kuram pieder viņš pats.Viņš ir aktīvā apmācību modeļa pasniedzējssavā grupā.Viņš ir profesionālis citā jomā, nepieciešamībasgadījumā kļūst par pasniedzēju.


1. nodaļa. PEDAGOGS17progresīvas apmācības modeļa pedagogssavā darbā apvieno visu trīs iepriekšējomode ļu īpatnības. Piebildīsim, ka šā modeļanozīmīgākās pazīmes ir: spe cializētuuzdevumu izpilde un darbības epizodiskums(tomēr daži no šiem pasniedzējiemstrādā tikai pedagoģiskajā darbā).Galvenā šā apmācību modeļa īpatnībaat tiecībā uz darba aizsardzības apmācībuuzņēmumā ir tā, ka pedagogs nemāca visamkolektīvam, bet tikai kādai daļai nodarbināto,lai viņi savukārt varētu sniegt zināšanaspārējiem. Tipisks šāda progresīvās apmācībasmetodes piemērs darba aizsardzībasinstruktāžu veikšanai uzņēmumā – instruktāžudarba vietā veic darba aizsardzībasspeciālists vai persona (piemēram, struktūrvienībasvadītājs, darbu vadītājs vai meistars),kurai ir atbilstoša pieredze attiecīgajādarbā (amatā vai profesijā) un kuru par šokonkrētiem jautājumiem ir apmācījis darbaaizsardzības speciālists, kompetenta institūcijavai kompetents speciālists (konkrētojautājumu loks ir norādīts noteikumu tekstā).Progresīvās apmācības modeļa pedagoguraksturojošās funkcijas:1) viņš pats ir nodarbinātais, t. i., grupasdalībnieks;2) labi pārzina konkrētu mācībupriekšmetu vai tēmu, kas interesē viņu unviņa kolēģus;3) spēj pārliecināt grupu un novērstfaktorus, kas traucē mācībās. Prot sniegtinformāciju;4) māk novērtēt savas grupas mācīburezultātus;5) kļūst par pedagogu savā “dabiskajāvidē” un, nepieciešamības gadījumā,sniedz saviem kolēģiem zināšanas, kuraspats ir apguvis;6) ir spējīgs papildināt savas zināšanas;7) viņam ir jāmāca tā, lai viņa audzēkņinākotnē varētu kļūt par tādiem pašiempedagogiem. Tādējādi veidojas “zināšanuķēdīte”, kuras visi dalībnieki pilnībā ir iesaistītimācību procesā.MĀCĪŠANAPROGRESĪVĀSAPMĀCĪBAS MODEĻAPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMAIS(vēlāk arī PROGRESĪVĀS APMĀCĪBAS MODEĻAPASNIEDZĒJS)


18 1. nodaļa. PEDAGOGSIEPRIEKŠĒJA IEPAZĪŠANĀS AR IZGLĪTOJAMIEMPedagogs pieļauj kļūdu, uzsākot mācībuprocesu, pirms viņa rīcībā nav pēc iespējasvairāk informācijas par izglītojamogrupu, īpaši, ja tajā ir pieaugušie. Iepriekšējainformācija par izglītojamiem ļauj paaugstinātapmācības efektivitāti, kas atspoguļojastās rezultātos.No informācijas par nākamajiem izglītojamiempedagogs (vai pedagogu un izglītojamogrupa) var secināt divus faktorus:ko mācīt? un – kā mācīt?MācībumērķiKo mācīt?Informācijapar izglītojamiemMācību metodesun paņēmieniKā mācīt?Protams, izglītojamo vajadzību noteikšanāvar piedalīties ne tikai pats izglītojamais,bet arī pedagogs vai pedagogu grupa.Darba vidē bieži tas var būt arī darba devējs,tiešais vadītājs vai personāla spe ciālists. Gatavojotmācību plānu un formulējot tā mērķus,var tikt atklātas NEAPZINĀTAS apmācībasvajadzības. Piemēram, nodarbinātogrupa var neapzināties kāda organizato riskapasākuma nozīmi. Šajā gadījumā nevar apgalvot,ka grupai nebūtu šo “vajadzību”, betgan to, ka nodarbinātie to neapzinās.Nedrīkst aizmirst, ka mēs runājam paraudzēkņiem–pieaugušajiem, kuriem parastiir liela darba pieredze. Lai varētu noteiktviņu vajadzības, izglītojamiem tiek piedāvātsatbildēt uz jautājumiem:• KO ES GRIBU IEMĀCĪTIES?• KAS MAN IR JĀZINA?• KĀDA INFORMĀCIJA IR NEPIECIE-ŠAMA, LAI ES VARĒTU ATRISINĀT SAVASPROBLĒMAS?Ja izglītojamo vajadzību apzināšanuveic pedagogs, viņam jāatbild uz šādiemjautājumiem:Izglītojamo grupasapzinātās vajadzībasIZGLĪTOJAMIENovērotāja atklātāsizglītojamo grupas vajadzībasNOVĒROTĀJS


1. nodaļa. PEDAGOGS19• KAS IR JĀIEMĀCA ŠAI GRUPAI?• KAS IZGLĪTOJAMIEM JĀZINA, LAI VA-RĒTU PIEŅEMT PAREIZO LĒMUMU?Abos gadījumos vajadzību apzināšanasprocesam ir šādas trīs fāzes:gan apmācību metodes un mērķus lielāmērā nosaka informācija par nākamajiem“izglītojamiem”.Lai iegūtu pēc iespējas vairāk datu, nepieciešamsveikt šādu rādītāju pētīšanu:Izglītojamo līdzdalībaIzglītojamā līdzdalībavajadzību noteikšanāRefleksijaIzglītojamo vajadzībuakceptēšanaIzglītojamais lemj par savāmvajadzībāmNo paša sākuma integrējasmācību procesāVajadzību izpētē noteikti ir jāpiedalās pašiemizglītojamiem. Mācību mērķu izvēle bezgrupas līdzdalības parasti samazina mācībudarbības efektivitāti. Izglītojamais labāk integrēsiesmācību procesā, ja viņam būs bijusiiespēja piedalīties mācību mērķu izvēlē.Iepriekšēja informācija par izglītojamiemir nepieciešama kā mācību saturaatlasei, tā arī savlaicīgai mācību metožu izvēlei.Par metodēm mēs runāsim vēlāk. Šeittikai atzīmēsim, ka gan apmācību modeli,Grupas zināšanu līmenis plānotajāmācību priekšmetāPaaugstinās izglītojamā motivācijaIzglītojamais aktīvi sadarbojasar pasniedzējuPaaugstinās iegaumēšanas līmenisIzglītojamais pieņem pasniedzējapiedāvāto vērtību orientācijuMijiedarbojas ar saviem kolēģiem,mudina viņus mācīties. Izglītojamaispats var kļūt par progresīvās apmācībumetodes pasniedzējuUzdevumi, kurus izglītojamie veicsavā darba vietāIzglītojamo personīgās intereses,motīvi un uzvedībaIntelektuālais līmenisKonkrētā situācija grupāIzglītojamo zināšanu līmeņa noteikšanaplānotajā mācību priekšmetā nenozīmē, kapedagogs šajā darba posmā jau zina, kotieši viņš mācīs. Pagaidām nepieciešamsnoskaidrot tikai sniedzamo zināšanu “tematiskolauku”. Tikai pēc tam izglītojamiemkopā ar pedagogu jāformulē konkrētiemācību uzdevumi. Lai veiktu nākamoizglītojamo grupas (vai t. s. grupas “sākumasituācijas”) izpēti, mūsu rīcībā ir šādasmetodes:


20 1. nodaļa. PEDAGOGSIndividuālās pārrunasPārrunas grupāAnketēšanaNostādņu skalasTestēšanaTiešā novērošanaGan veicot pārrunas, gan anketēšanu,vai arī lietojot jebkuras citas metodes, būtujāievēro šādi ieteikumi:• jautājumiem jābūt KONKRĒTIEM un precīziformulētiem;• jācenšas izvairīties no jautājumiem ardaudznozīmīgas interpretēšanas iespējām(tādēļ to sagatavošanā ir jāievēroizglītojamo valodas īpatnības);• atbildei uz jautājumu ir jābūt vienkāršai;• jālieto vienkārši formulējumi;• jāizvairās no jautājumiem, kas nav tiešisaistīti ar interesējošo tēmu un kalpo tikaikā papildu izziņas materiāls, lai anketanebūtu pārāk gara un ar mazu lietderīgāsinformācijas saturu;• veicot pārrunas, anketēšanu vai, izmantojotjebkuru citu metodi, ir rūpīgi JĀGATA-VOJAS, lai bez lielas piepūles varētu iegūtlielāku datu apjomu. Lai pārbaudītu, ciklielā mērā izglītojamiem ir saprotamaspedagoga prasības, nepieciešams veiktIEPRIEKŠĒJU APTAUJU vai IEPRIEKŠĒJASPĀRRUNAS ar dažiem grupas pārstāvjiem;• PĀRRUNAS var būt spontānas, bez iepriekšējassagatavošanās. Lai veiktu šādaspārrunas, pedagogam ir jābūt lielaipieredzei. Ja pētniecības darba mērķi irskaidri formulēti, pārrunas grupā ļaujlabāk iepazīt kolektīvu. Taču spontānaspārrunas dos labus rezultātus tikai tajāgadījumā, ja katrs to dalībnieks uztverssarunbiedru sacīto un ja visiem izglītojamiembūs iespēja pašiem uzdot jautājumusun atbildēt uz tiem;• PĀRRUNU (spontānu vai iepriekš sagatavotu)laikā būs iespējams veikt grupasNOVĒROŠANU. Šī ir laba metode, kāiegūt iepriekšējo informāciju par izglītojamiem.Ja pārrunas risinās brīvi, savstarpējāssapratnes gaisotnē, pārrunu vadītājamir daudz iespēju veikt TIEŠO NOVĒROŠA-NU un izdarīt nozīmīgus slēdzienus.Nostādņu skalasNostādne ir dzīves laikā iegūta un izveidojusiespersonīgā pieredze (pieņēmumi),saskaņā ar kuru indivīds kādā noteiktā veidāreaģē uz cilvēkiem, priekšmetiem vai situācijām.Nostādņu noteikšana tiek veikta arīpašu skalu palīdzību, kur izglītojamam ļautsizteikt savu viedokli, pozitīvi vai negatīvi reaģējotuz sniegtajiem apgalvojumiem. Skalasastāv no apgalvojumiem, kas tieši vai netiešiir saistīti ar pētījumu objektu. Izglītojamamir jāpauž sava apstiprinājuma vai noliegumapakāpe attiecībā uz šiem apgalvojumiem.Ir dažādi nostādņu skalu tipi. Visbiežāktiek izmantota LIKERTA aditīvā skala.NOSTĀDŅU SKALAS paraugs parādītsturpmāk. Šī skala paredzēta izglītojamo attieksmesanalizēšanai pret kursu “DARBAAIZSARDZĪBAS APMĀCĪBU METODES”. Nostādņuskalās ir sniegts noteikts skaits apgalvojumu,no kuriem pusei jābūt “pozitīviem”,


1. nodaļa. PEDAGOGS21bet otrai pusei – “negatīviem”. Par pozitīvutiek uzskatīts tāds apgalvojums, pret kuruvispozitīvākā ATTIEKSME (IEVIRZE) ir tad, jaatzīme izdarīta ailē PILNĪGI PIEKRĪTU. Ja apgalvojumsir “negatīvs”, par vispozitīvāko IE-VIRZI attiecībā uz pētāmo jautājumu liecinaailē PILNĪGI NEPIEKRĪTU izdarītā atzīme.PilnīgipiekrītuPiekrītuMan irvienalga Nepiekrītu Pilnīginepiekrītu1. Lai veiktu apmācību darba aizsardzībasjautājumos, ir jāzina apmācību metodes.2. Uzņēmumiem ir jāparedz laiksapmācībai darba aizsardzībā.3. Lai izglītojamie labi apgūtu darbaaizsardzības jautājumus, pedagogam irperfekti jāpārzina šis mācību priekšmets.4. Viens no pedagoga uzdevumiemir – ro si nāt audzēkņos motivāciju.5. Apmācīšana darba aizsardzībasjautājumos ir vienmuļš darbs.6. Lielāko daļu no tām zināšanām, koapgūst kursos par darba aizsardzībasjautājumiem, var iemācīties no grāmatām.7. Mācību stundas efektivitāte navatkarīga tikai no pedagoga.8. Izglītība ir nozīmīgs socializācijaspastarpinātājs.9. Apmācību darba aizsardzības jautājumosautoritārs pedagogs veic efektīvāk nekādemokrātisks pedagogs.10. Apmācība darba aizsardzībasjautājumos ir tikpat interesanta kā jebkuršcits tehniskais mācību priekšmets.11. Kurss “Mācību metodes” man sniedzpasniegšanai nepieciešamās zināšanas.12. Pedagogam ir jāizmanto viņa rīcībāesošie pedagoģiskie materiāli.13. Veicot apmācību darbaaizsardzības jautājumos uzņēmumā,iespējamas nevēlamas situācijas.14. Mācību stundas gaitu lielā mērā ietekmēizglītojamo attieksme pret mācību priekšmetu.


22 1. nodaļa. PEDAGOGSAbu atbilžu tipu sarindošana jauktā kārtībāneļauj izglītojamam atbildēt “uz labulaimi”, jo katrā konkrētā gadījumā viņam at-bilde ir jāapsver. Tādējādi var viegli noteikt,ja izglītojamais ir atbildējis nepārdomāti.Ļoti viegli novērtējama ir šāda līkne:PilnīgipiekrītuPiekrītuMan irvienalgaNepiekrītuPilnīginepiekrītuPozitīvie apgalvojumi 5 4 3 2 1Negatīvie apgalvojumi 1 2 3 4 5Kad katra atbilde ir novērtēta atbilstošinorādītajam punktu skaitam, atliektikai summēt visus iegūtos punktus. Šīs skalasmaksimālo punktu skaitu iegūst ar visiemapgalvojumiem, kas reizināti ar 5. Tie norādauz vispozitīvāko izglītojamā attieksmi pretpētāmo jautājumu. Vislielākais punktu skaitstiek iegūts tad, ja izglītojamais PILNĪBĀ PIE-KRĪT pozitīvajiem apgalvojumiem un PILNĪ-BĀ NEPIEKRĪT negatīvajiem apgalvojumiem.Pēc visu punktu saskaitīšanas aprēķināmskopējais rādītājs. Skalā ar desmit apgalvojumiemtas varētu būt 27/50. Piemēram:PilnīgipiekrītuPiekrītuMan irvienalgaNepiekrītuPilnīginepiekrītuPozitīvais apgalvojums 1x(4)Negatīvais apgalvojums 2x(5)Negatīvais apgalvojums 3x(2)Pozitīvais apgalvojums 4x(1)Izglītojamais iegūst 12 punktus. Šajāparaugā mums ir 4 apgalvojumi, un maksimālaispunktu skaits varētu būt 20. Tātadšajā gadījumā varam runāt par NOSTĀDNI12/20. Jāpiebilst, ka NOSTĀDNE ir PO-ZITĪVA, ja daļskaitļa skaitītājs ir lielāks vaivienlīdzīgs ar ¾ saucēja.Neapšaubāmi, testēšana ar nostādņuskalu – kā apgalvojumu sagatavošana,tā punktu saskaitīšana – ir darbietilpīgsprocess. Papildus šīm grūtībām nostādņuskalai ir vēl viens trūkums – ar vienkāršupunktu summēšanu tomēr nevar noteikt,vai izglītojamā attieksme ir vairāk pozitīvavai negatīva, īpaši, ja skala nav laika gaitāpārbaudīta vai nav pietiekami aptveroša.Turklāt indivīda vai kolektīva nostādnes,laikam ejot, mainās. Tāpēc, izmantojot šometodi, iesakām ļoti rūpīgi pārdomāt ganskalas apgalvojumu gatavošanu, gan arīiegūto rezultātu turpmāko izmantošanu.Dažkārt izglītojamo vajadzību atklāšanai irmērķtiecīgāk izmantot anketēšanu, paralēliveicot sistemātisku grupas novērošanu. Iespējams,ka šādā veidā iegūtos datus būssarežģītāk apkopot un tie būs subjektīvāki,tomēr tie varētu būt praktiskāki un nepastarpinātāki,it īpaši, ja šo iepriekšējo izpētiveic pats pedagogs.Šajā praktiskajā rokasgrāmatā mēs neapskatīsimtēmu par izglītojamo intelekta līmeņatestēšanu. Šādas pārbaudes ir jāveicspeciālistiem (psihologiem) – ar testiem, kaspiemēroti katrai konkrētajai cilvēku grupai.


1. nodaļa. PEDAGOGS23Tomēr, veicot iepriekšējo iepazīšanos ar grupu,izglītojamo intelekta līmeņa noteikšanair tik nozīmīga, ka jāpiemin alternatīvās testēšanasformas. Tiesa gan, izmantojot šīsiespējas, mēs nevaram izdarīt precīzus aprēķinus,un tās noder tikai aptuvenu rādītājuiegūšanai. Bet arī šāda informācija, ja tā tiekprasmīgi izmantota, var būt noderīga pedagogadarbā. Viena no alternatīvajām metodēmvar būt šādu jautājumu iekļaušana kopējāanketā: “Ar ko Jūs nodarbojaties brīvajālaikā? Kāda ir Jūsu izglītība? Kādi ir Jūsu vaļasprieki?”utt. Atbildes uz jautājumiem, kasskar izglītojamā personisko dzīvi, var daudzko liecināt arī par viņa intelekta līmeni.Veicot iepriekšējo iepazīšanos ar grupu,līdzās pārrunām, ļoti efektīva metode ir jauminētā NOVĒROŠANA. Daži (divi vai trīs)apmācīti novērotāji var apspriesties par savadarba rezultātiem un stundas laikā izdarīt pilnīgipieņemamu slēdzienu kā par pašu grupu,tā par atsevišķiem tās pārstāvjiem, kā arīatklāt grupas vajadzības. Lai veiktu NOVĒ-ROŠANU, ir svarīgi ievērot šādus faktorus:NOVĒROŠANU NAV IETEICAMS VEIKT VIENPERSONISKI.VISPIRMS IR JĀNOSAKA NOVĒROŠANAS OBJEKTS:- atsevišķu grupas dalībnieku aktivitāte;- aktivitātes pakāpe;- attiecības grupā;- kolektīva pasīvo dalībnieku ietekme;- grupas dalībnieki ar negatīvu ievirzi;- iespējamie līderi u.c.NOVĒROŠANU VAR VEIKT SISTEMĀTISKI(ja mums ir formulārs – neliels novērošanas objektu saraksts). KATRU REIZI, KAD TIEK IZDARĪTSKONSTATĒJUMS, MĒS TO ATZĪMĒJAM.NOVĒROŠANA VAR BŪT “LINEĀRA”, KAD TIEK PIERAKSTĪTS VISS, KAS NOTIEK GRUPĀ (šajāgadījumā novērošanas objekts ir noteikts, bet formulārs netiek izmantots).NOVĒROTĀJIEM IR JĀVEIC SAVU DARBA REZULTĀTU SALĪDZINĀŠANA. PAR DERĪGIEM TIEKATZĪTI PRECĪZI FORMULĒTI NOVĒROJUMI, KAS SASKAN SAVĀ STARPĀ (novērotājiem iepriekšjāsaskaņo, tieši kādas parādības viņi novēros).


24 1. nodaļa. PEDAGOGSIzglītojamo skaitsIzglītojamais vai izglītojamie,kas pirmie izrāda aktivitātiVEIDLAPAS PARAUGS NOVĒROŠANAI GRUPĀgrupas dalībnieks dalības raksturs novērojuma momentsDalības raksturs (pozitīvs,negatīvs, saskarsme,jautājumi pedagogam,jautājumi grupai utt.)Pasīvie izglītojamiegrupas dalībnieks dalības raksturs novērojuma momentsDalībnieku iespējamamijiedarbībaLīdera vietas meklējumiIzvairīšanas no mijiedarbībasar kādu no grupasdalībniekiem


1. nodaļa. PEDAGOGS25IEPRIEKŠĒJĀ NODARBĪBAIZGLĪTOJAMOVAJADZĪBUANALĪZE– PĀRRUNAS GRUPĀ– ANKETĒŠANA– GRUPAS NOVĒROŠANAmaksimums – 1 nedēļa– mērķu formulēšana– metodoloģiskās stratēģijas izvēle– kursa darba plāns(tēmas, pasniedzēji)NODARBĪBASTātad mēs varam secināt – pirms mācībuprocesa uzsākšanas ir nepieciešamstikties ar nākamajiem izglītojamiem. Šaitikšanās reizei vajadzētu ilgt ne vairāk parstundu. Lai novērojumu rezultātus varētu izmantot,plānojot mācību kursu, tikšanos irjāorganizē savlaicīgi.Turpinājumā mēs iepazīstināsim ar pieciemanketu paraugiem grupas “sākumasituācijas” izpētei. Visas šīs anketas ir sagatavotas,lai pēc iespējas īsākā laikā parizglītojamiem varētu iegūt svarīgākos datus(kurus mēs jau minējām). Protams, tieir tikai orientējoši varianti. Katrā konkrētāgadījumā pedagogam vai pētnieku grupaijautājumi ir JĀGATAVO atbilstoši šīs grupasīpatnībām. Izvēloties jautājumus, jāņemvērā, tieši kādi dati ir nepieciešami konkrētāsmācību programmas izveidei. Iepazinušiesar šiem paraugiem, mēs redzam, kaanketu sagatavošanā var izmantot jebkuruno minētajām pētniecības metodēm, kāarī jauktās metodes (jautājumi, kas paredzīsas atbildes un izvērstas atbildes, nostādņuskalas u. c.). To lietošana var izraisīt zināmujucekli rezultātu aprēķināšanā. Ir jāievēro,ka katrai metodei ir sava galarezultātu apkopošanassistēma (piemēram, nostādņuskalas). Pedagogs personīgi veic novērtēšanuun nosaka darba stratēģiju, kursametodoloģiju un mērķus.


26 1. nodaļa. PEDAGOGS1. PARAUGS1. Kādā nozarē darbojas uzņēmums, kurā Jūs strādājat?Lauksaimniecība .........………………………….Rūpniecība ............…………………………...…Celtniecība ............………...……………………Pakalpojumu sfēra ..........……………………….Pašreiz nestrādāju ...........……………………….2. Kāds ir Jūsu darbs uzņēmumā? Sniedziet īsu aprakstu.3. Cik ilgi Jūs veicat šo darbu?Mazāk par 1 gadu ........………………………….No 1 līdz 3 gadiem .........……………………….Vairāk nekā 4 gadus ........…………………………4. Vai Jūs gribētu, lai avīzes publicētu materiālus par tēmām, kas saistītas ar Jūsudarbu?Jā ................................…………………………Nē ...............................…………………………Man ir vienalga ...............………………………5. Ko Jums patīk darīt brīvajā laikā?Atpūsties un nedarīt neko ....................……………………………………..Nodarboties ar sportu un izklaidēties ...................…………………………Pavadīt laiku ar ģimeni .....................……………………………………….Lasīt vai mācīties ......................……………………………………………..6. Kādās sabiedriskajās aktivitātēs Jūs esat iesaistījies?Esmu sporta (atpūtas) kluba biedrs .........................………………………Aktīvi piedalos politisko un arodorganizāciju darbā .............…………….Piedalos ģimeņu, rajonu, reliģisko u.c. asociāciju darbībā ...............……Sabiedriskajās aktivitātēs neesmu iesaistījies ..................…………………7. Vai Jūs gribētu mainīt savu profesiju?JāNēLai vairāk nopelnītuLai iegūtu lielākas karjeras iespējasTiklīdz rastos šāda iespēja


1. nodaļa. PEDAGOGS278. Vai Jūs esat apmierināts ar savu ikdienas darbu?Ļoti apmierināts ...........………………………….Diezgan apmierināts ..........……………………..Apmierināts ..........….……………………………Ne visai apmierināts .........….…………………..9. Vai Jums ir nepieciešami kvalifikācijas celšanas kursi, lai labāk veiktu savu darbu?JāNēEsmu jau mācījies citos kursosŠāda apmācība man nav nepieciešamaMani neinteresē specializēšanās šajā jomā10. Kādas priekšrocības Jums sniegs mācīšanās šajos kursos?11. Jūsu izglītība:12. Dzimums.Paaugstināsies mana darba ražība ........................……………………….Būs labākas karjeras iespējas .........................……………………………Iegūšu plašākas zināšanas šajā jomā................................... ..………….Šī ir aktuāla tēma un man būtu interesanti vairāk uzzināt par to ............pamata .......................………………………….arodizglītība ................………………………….vidējā ..........................………………………….augstākā .....................………………………….Vīr.Siev.13. Vecums.gadi14. Ģimenes stāvoklis:neprecējiesprecējiesatraitnisšķīries15. Šajos kursos Jūs mācīsieties:darba laikābrīvaj


1. nodaļa. PEDAGOGS29Pilnīgi Piekrītu Man ir Nepiekrītu Pilnīgipiekrītu vienalga nepiekrītuJa es vairāk zinātu parsavu darbu, es to veiktulabākMan patīk mācītiesko jaunuAr katru dienu nepacietīgākes gaidu darba dienasbeigasMājās ir daudz nodarbju,kas man sniedz lielākugandarījumu nekā darbsDarbā man ir interesantāknekā mājās5. Ja Jums būtu jāapmeklē kursi, kas saistīti ar Jūsu darbu, Jūs vēlētos (atzīmējiet nevairāk kā divus variantus):- lai Jums iemāca ko pilnīgi jaunu ..........................…………………………..- lai kursi Jums palīdzētu pilnveidot kādas iemaņas ..................……………..- lai Jums būtu iespēja apspriest ar kolēģiemjaunus darba izpildes veidus ...............………………………………………..- iemācīties labāk organizēt savu darbu .............……………………………...6. Iepriekš organizētie kursi Jūsu uzņēmumā (atzīmējiet tikai vienu atbildi):- neesmu mācījies ...………………………………………………………….…....- iegūtās zināšanas es nevarēju pielietot praksē ...............……………….…...- būtu noderīgāki manai priekšniecībai ..…………………………………….…..- tiem nebija nekā kopīga ar manu darbu ...........……………………………..- kaut kam jau noder, bet iegūtās zināšanas nevar izmantot ........…….…….- bija ļoti noderīgi .....……………………………………………………...……...7. Mācību kursā par darba apstākļiem, higiēnas un darba aizsardzības jautājumiembūtu jāiekļauj šādas trīs tēmas (ierakstiet ailēs):abc


30 1. nodaļa. PEDAGOGS3. PARAUGS1. Vārds ………………………… Uzvārds …………………………… Vecums ………......Ģimenes stāvoklis …..………...……................... Bērnu skaits …........................…….2. Uzrakstiet dažus jautājumus par plānoto mācību saturu, kurus Jūs uzskatātpar nozīmīgiem izglītojamo iepriekšējā zināšanu līmeņa noteikšanai.……………………………………………………………………………………..................……………………………………………………………………………………..................……………………………………………………………………………….........................3. Jūsu izglītība ……………………………………………………………………...................4. Darba vieta ………………………………………………………………………...................5. Jūsu iepriekšējās darba vietas …………………………………………………..................................................................................................................................................6. Vai Jūs esat piedalījies apmācību aktivitātēs par darba apstākļu, darbaaizsardzības un higiēnas jautājumiem?JāNē7. Nosauciet šo aktivitāšu tēmas ………………………………………………….................……………………………………………………………………………….........................………………………………………………………………………………….....................8. Kāpēc Jūs izlēmāt pieteikties šajos kursos? …………………………………….............………………………………………………………………………………….....................………………………………………………………………………………….....................9. Kādēļ Jums ir nepieciešamas zināšanas par šīm tēmām (“Darba aizsardzība”,“Darba higiēna”, “Arodveselība”) ………………………………......................................………………………………………………………………………………….....................………………………………………………………………………………….....................10. Kursos Jūs mācīsieties:darba laikā ...............................…….brīvajā laikā ....................…………….11. Kāda ir Jūsu iecienītā nodarbošanās brīvajā laikā? …………………………...............………………………………………………………………………………….....................………………………………………………………………………………….....................


1. nodaļa. PEDAGOGS314. PARAUGSIzvēlētā kursa nosaukums ……………………………………………....................……..……......Datums …………………………………………………………………………….......................….Laiks: darba laiks.....................................brīvais laiks....................................B.1. Izglītība:A) Personas dati:vārds un uzvārds ................…………………………………………….......................ģimenes stāvoklis ................…………………………………………………................dzimšanas vieta ................………………………………………………….................vecums: mazāk nekā 25 gadi...................no 25 līdz 35 gadiem.................no 36 līdz 50 gadiem.................vairāk nekā 50 gadu...................B) Zināšanas un pieredze:pamata.....................................arodizglītība..............................vidējā........................................augstākā...................................nepabeigta augstākā.................cits variants...............................B.2. Kādos ar šo tēmu saistītos kursos Jūs esat mācījies? ........……………........……..…….……………………………………………………………………………….................................……………………………………………………………………………….................................B.3. Kādās ar šo tēmu saistītās aktivitātēs Jūs esat piedalījies? ...........………….......……………………………………………………………………………………….................................……………………………………………………………………………….................................B.4. Darba pieredze, kas saistīta ar izvēlētā mācību kursa saturu:Darba vieta vai veicamais uzdevums………………………………………………………………………………………………………………………………………Strādāšanas ilgums (stundas).....……………………………………….....……………………………………….....………………………………………


32 1. nodaļa. PEDAGOGSB.5. Ar ko Jūs nodarbojaties brīvajā laikā?Skatos televizoru, lasu preses izdevumus ...........…Lasu grāmatas ...........……………………………….Apmeklēju lekcijas un koncertus ..........……………Eju uz kino un teātri ..........………………………….Nodarbojos ar sportu ......…………………………..Pavadu laiku ģimenes lokā un ar draugiem .......…C. Profesionālie un darba dati.C.1. Uzņēmuma nosaukums .....................……………………………………………………..Uzņēmuma statuss: mazais uzņēmums .........………vidējais uzņēmums ..........……..lielais uzņēmums ..........……….Darbības nozare ......................…………………………………………………………….Jūsu ieņemamais amats vai pienākumi ....................…………………………………….………………………………………………………………………………................Uzdevumi, kurus Jūs veicat savā darba vietā ...................……………………………………………………………………………………………………………….................C.2. Jūs strādājat:no rīta ...……………………vakarā ...……………………naktī ....……………………..no rīta līdz vakaram ..........cits variants ..………………D. Motivācija un mērķi:D.1. Šie mācību kursi Jūs interesē, jo:apmierina Jūsu zinātkāri par šo tēmu, paplašinās Jūsu zināšanas ................informēs par aktualitātēm profilaktiskā darba jomā ..............………………..ļaus pilnveidot Jūsu profesionālo darbību un veselības aizsardzību .........….sagatavos Jūs labākām karjeras iespējām ...........……………………………..labāk mācīties šajos kursos, nekā strādāt ............……………………………..nedomājat, ka tie būs Jums noderīgi. Esat pieteicies pēc darbadevēja iniciatīvas ...............………………………………………………………D.2. Vai Jūs esat apmierināts ar savu darba vietu (darba vidi) uzņēmumā?Vai ir piepildījies viss, pēc kā Jūs tiecāties?Man ir vēl citas vēlēšanās ...........................................………………………Daļēji, ne viss ............................................……………………………………Esmu ļoti apmierināts .........................................……………………………


1. nodaļa. PEDAGOGS335. PARAUGS1. daļa“GRUPAS ZINĀŠANU LĪMENIS PLĀNOTAJĀ MĀCĪBU PRIEKŠMETĀ”1. jautājums. Sniedziet atbildes (ne vairāk kā 5 rindiņas):a) Kas ir ..............................?b) Ko Jūs saprotat ar ..............................?c) Definējiet..............................Piezīme. Anketas autors var izvēlēties trīs jēdzienus no plānotā kursa satura,piemēram:- Kas ir troksnis?- Ko Jūs saprotat ar “darba vides ķīmisko piesārņojumu”?- Definējiet, kas ir ugunsgrēks.2. jautājums. Norādiet vissvarīgākos aspektus (ne vairāk kā 5 rindiņas):a) ražošanāb) arodizglītībāc) kontrolēPiezīme. Var izvēlēties kādu no trim atbildēm, piemēram, uz tādiem jautājumiem:- Norādiet riska faktorus būvdarbu veikšanā.- Norādiet vissvarīgākos drošības pasākumus gāzes metināšanā.Tāpat nepieciešams uzzināt, vai izglītojamais ir apmeklējis citus ar šo tēmusaistītus kursus, kā arī kursu veidu un norises laiku.2. daļa“UZDEVUMI, KURUS IZGLĪTOJAMIE VEIC SAVĀ DARBA VIETĀ”1. jautājums. Kādus uzdevumus Jūs veicat savā darba vietā?2. jautājums. Kādus mehānismus, aparatūru, instrumentus Jūs izmantojat?Citi jautājumi:- uzņēmuma darbības nozare- darba vieta: ārpus telpām ......…….…..telpa .......…………………birojs ........…………….…..noliktava .......………….…ražošanas telpas ........….cits variants ......……….….- ieņemamais amats- cik ilgi Jūs veicat šo darbu?


34 1. nodaļa. PEDAGOGS3. daļa“IZGLĪTOJAMO MOTIVĀCIJA, INTERESES UN NOSTĀDNES”1. jautājums. Kādēļ Jūs esat nodomājis mācīties šajos kursos?Lai paaugstinātu savu vispārīgās izglītības līmeni .........….Lai iegūtu vairāk zināšanu par savu darbu ............……….Lai interesanti pavadītu laiku ...............…………………….Tas ir mans pienākums .........………………………………..Karjeras dēļ ..............…………………………………………Lai atrisinātu darba problēmas ...........……………………..Cits variants ...............……………………………………….2. jautājums. Mācību darbam paredzētais laiks ir:4. daļauzņēmuma darba laiks ..........……brīvais laiks ....................…………arodbiedrības darba laiks ......……pēc vienošanās ...............…………“IEPRIEKŠĒJĀS IZGLĪTĪBAS LĪMENIS”1. jautājums. Jūsu izglītība.2. jautājums. Kādus kursus par darba aizsardzības tēmu Jūs esat apmeklējis?Norādiet aptuvenu to norises laiku.3. jautājums. Jūsu interese par mācībām plānotajos kursos:nekāda .......................……………maza ..........................……………vidēja .........................……………liela ............................……………Citi jautājumi.Vai Jūs esat piedalījies citos ar darba aizsardzību saistītos kursos, semināros ?Kādos? Kad?5. daļa“MĀCĪBU DARBA APSTĀKĻI”- Kursu vai citu aktivitāšu pilna programma, ieskaitot: grupas sastāvu, izglītojamoskaitu, mācību mērķus, nodarbību sarakstu, īsu satura atstāstu utt.- Norises vietas raksturojums (piemērotas telpas, izvietojums,audiovizuālie līdzekļi u.c.).


1. nodaļa. PEDAGOGS35Citi jautājumi.- Vecums un dzimums.- Uzņēmuma nosaukums.- Mācību organizatori.- Grupas uzvedības raksturojums.- Bibliogrāfija un audiovizuālie materiāli mācību tēmas sagatavošanai.Piezīme. Iepriekš iesakām organizēt kursa pasniedzēju un vadītāju tikšanos,lai saskaņotu darbības principus.MĀCĪBU PROGRAMMAS GATAVOŠANADaudzi pedagogi uzskata, ka apmācībasuzsākšanai pilnīgi pietiek ar to, ka viņilabi pārzina savu priekšmetu. Par to, katas tā nav, mēs pārliecinājāmies, aplūkojotnepieciešamību iepazīties ar saviem izglītojamiem.Otrs ļoti svarīgs efektīvas apmācībasnosacījums ir programmas izklāstapareiza plānošana. Pirmkārt, pedagogamir precīzi jāzina, kāds ir apmācības mērķis,citiem vārdiem sakot, kādas darbībasir jāveic izglītojamam, lai pedagogs varētupārliecināties, ka apmācība ir bijusi veiksmīga.Mērķis – vēlamais (ideālais) apmācīburezultāts. Uzdevums – līdzekļi, ar kādiemsasniedz mērķi.MĀCĪBU MĒRĶU DEFINĒŠANAAPMĀCĪBASPRIEKŠMETSMETODIKAPASNIEDZĒJA RĪCĪBA NODARBĪBAS LAIKĀIZGLĪTOJAMO VEIKTĀS DARBĪBAS


36 1. nodaļa. PEDAGOGSTabulā ir minēti galvenie rādītāji, kuriem jāatbilst pedagoga izvirzītajiem mērķiem.MĒRĶU FORMULĒJUMSApmācības MĒRĶI ir jāformulē tā, lai tie izpaustos redzamāsizglītojamo DARBĪBĀS, tas ir, RĪCĪBĀ, kuru iriespējams NOVĒROT (izglītojamais “dara”, “atšķir”,“parāda” utt.)UZDEVUMU LĪMENISMērķa sasniegšanas procesā jāizvirza “uzdevumi” unto īstenošanas etapi. Tas nozīmē, ka pedagogam irjāizvirza virkne uzdevumu, kuru izpilde ir OBLIGĀTA,lai apmācību varētu uzskatīt par notikušu. Sasniedzotaugstākus mērķus, arī zināšanu līmenis būs labāks.MĒRĶA SASNIEGŠANASLAIKSPedagogam ir jāaprēķina, cik daudz laika nepieciešamsšā mērķa sasniegšanai. Apmācības laiks ir atkarīgs nopriekšmeta specifikas, materiālajām iespējām un, itīpaši, no konkrētās izglītojamo grupas īpatnībām (sk.iepriekš). No tā, cik daudz laika ir mūsu rīcībā, ir atkarīgamācību metožu izvēle.MINIMĀLAISIZGLĪTOJAMO SKAITS,KURIEM IR JĀSASNIEDZMĒRĶISLai varētu novērtēt apmācības efektivitāti, pedagogamjau iepriekš ir jānorāda minimālais izglītojamo skaits,kuriem ir jāsasniedz izvirzītais mērķis, ņemot vērā ziņaspar izglītojamiem un savu tēmu. Jāatzīmē, ka optimālaisizglītojamo skaits, kas veic mācību procesa uzdevumus,ir 90%.APSTĀKĻI,KUROS IR IESPĒJAMSNOVĒROT IZGLĪTOJAMOVĒLAMO RĪCĪBURīcība, kas atbilst mācību mērķiem, tas ir, DARBĪBAS,kas jāveic izglītojamiem, pēc kurām pedagogs var NO-VĒRTĒT sava darba efektivitāti, var būt atšķirīga atkarībāno apkārtējās vides apstākļiem (veikt mākslīgo elpināšanumanekenam un dzīvam cilvēkam nav viens un taspats.). Līdz ar to pedagogam ir jāņem vērā, ka vēlamajāmdarbībām ir jāizpaužas adekvātās situācijās, nevisārēji līdzīgos apstākļos. Pretējā gadījumā efektivitātesnovērtējums var būt kļūdains.


1. nodaļa. PEDAGOGS37Minēsim piemēru, kas saistīts ar tēmu“Ugunsdzēsības līdzekļi”.Mērķis – izglītojamam ir jāprot NO-TEIKT un ATŠĶIRT ugunsgrēka kategorijasun ugunsdzēšanas līdzekļus, kā arī jāpārzinadzēsējvielu efektivitāte (mērķu definīcijatiek izteikta darbībās, kas izglītojamam jāprotveikt pēc apmācības beigām).Mērķa sasniegšanai nepieciešamaislaiks – DIVAS STUNDAS (tas, protams, lielāmērā ir atkarīgs no konkrētās grupas īpašībām).Apmācība tiks uzskatīta par noti kušu,ja izglītojamie pareizi atbildēs uz 35 no 40jautājumiem. Pareizas atbildes uz visiemjautājumiem nozīmēs to, ka apmācība irnotikusi PILNĀ apjomā. Apmācības mērķi irjāsasniedz vismaz 90% grupas dalībnieku.Lai noskaidrotu, cik rezultatīva ir bijusi apmācība,izglītojamiem ir jāaizpilda tabulapar ugunsgrēka kategorijām un uguns dzēšanaslīdzekļu savstarpējo saistību, visefektīvākodzēsējvielu apzīmējot ar ciparu 4,piemērotu – ar 3, vidēju – ar 2, vāju – ar 1.Ja kāda no dzēsējvielām konkrētās ugunsgrēkakategorijas dzēšanai ir neefektīva, taipretim ieraksta 0. Ja dzēsējvielu konkrētajāgadījumā lietot nedrīkst, to apzīmē ar *.Turpinājumā ir dots tabulas paraugs,kas palīdz pārbaudīt apmācības efektivitāti.DZÇSÇJVIELU EFEKTIVITÂTE ATKARÎBÂ NO UGUNS KATEGORIJASDZĒSĒJVIELU EFEKTIVITĀTE ATKARĪBĀ NO UGUNS KATEGORIJASUgunsgrēka kategorijaIzsmidzinātsūdensPutasPulverisBCEPulverisABCECitiugunsdzēšamielīdzekļiŪdensstrūklaCO 2A. Cietas, degoðas degošas vielas,kas veido ogles4 4 1 3 2 4 1B. Cietas degoðas degošas vielas,kuras rodas, sadegotðíidrumiem šķidrumiem vai gâzçm; gāzēm; 4-3-2 4 4 4 4 * 3degoði degoši ðíidrumi šķidrumiC. Degoðas Degošas vielasgâzveida gāzveida stâvoklî stāvokli2 1 4 3 3 0 1D. Degoðas Degošas ķīmiski íîmiskiaktîvas aktīvas vielas(metâli (metāli pulvera veidâ, veidā, * * 1 1 * * *specifiski ķīmiskieíîmiskie produkti) produkti)E. Darbojoðos Darbojošos elektriskoiekârtu iekārtu materiāli materiâli (vaduizolâcija (vadu izolācija u.tml.), u. citi tml.), 2 * 2 2 4 * 3materiâli, citi materiāli, kas kas atrodasðo atrodas iekârtu šo tuvumâ iekārtutuvumā


38 1. nodaļa. PEDAGOGSJāņem vērā, ka mērķus var iedalīt trīslielās grupās:APMĀCĪBUMĒRĶIPlānojot apmācības saturu, pedagogamir jānoskaidro, kurai no šīm grupāmir pieskaitāmas DARBĪBAS, kas jāprot veiktizglītojamiem pēc apmācību laika beigām.No tā ir atkarīgs:APMĀCĪBUMĒRĶAVEIDSIZZIŅASEMOCIONĀLIEPSIHOMOTORIENOSAKA APMĀCĪBUMETODES, ATVIEGLOAPMĀCĪBUUZDEVUMUUN PAŅĒMIENU IZVĒLINOSAKA REZULTĀTUNOVĒRTĒŠANASVEIDUSPiedāvājam īsu katras grupas mērķudefinīciju:IZZIŅAS MĒRĶI galvenokārt ir saistīti arintelektuālo darbu (iegaumēšana, izpratneutt.).EMOCIONĀLIE MĒRĶI ir izglītojamā attieksmesveidošana.PSIHOMOTORIE MĒRĶI ir fizisku ie maņuapgūšanas rezultāts, automātiska motoriskaatbildes reakcija. Savukārt katra no šīmmērķu grupām sastāv no vairākiem uzdevumiem.Lai šos mērķus varētu sasniegt, intelektuālāsun/vai fiziskās darbības ir jāsakārtonoteiktā secībā (taksonomija) (sākotno vienkāršākajām līdz vissarežģītākajām).Izziņas mērķu sasniegšanaiizvirzīto uzdevumu secība(taksonomija)A) IZPRATNE. Pirmajā līmenī pedagogscenšas panākt, lai izglītojamais uztvertuun saprastu viņa ziņojumu. Turklāt izglītojamaisšo informāciju it kā PĀRTULKOun formulē saviem vārdiem. Nepieciešams,lai izglītojamais veiktu arī INTERPRETĀCIJU,tas ir, varētu izskaidrot un apkopot no pedagogaiegūto informāciju. Pie IZPRATNESpieder arī EKSTRAPOLĀCIJA, tas ir, izglītojamāspēja izdarīt secinājumus, pielietotcitos apstākļos iegūtās zināšanas.B) LIETOŠANA. Veicot šo uzdevumu,izglītojamais iegūtās zināšanas (normas,likumus, principus) lieto praksē.C) ANALĪZE. Šajā posmā izglītojamamir jāiemācās atdalīt iegūto zināšanu atsevišķoselementus un atrast starp tiem pastāvošāssakarības.D) SINTĒZE. Tagad izglītojamam atsevišķoselementus ir jāprot sakārtot atbilstošāsecībā, organizēt un savstarpēji kombinēt.E) NOVĒRTĒŠANA. Šis ir līmenis, kurāizglītojamais iegūs spēju spriest, kritiski attiektiespret faktiem, parādībām un situācijām.Emocionālo uzdevumusecība (taksonomija)A. UZMANĪBA/UZTVERE. Pirmām kārtāmpedagogam ir jāmodina izglītojamāinterese. Bez uzmanības nav iespējamauztvere. Bez šā pirmā etapa nav iespējamsuzsākt saskarsmes procesu. Šajā emocionālouzdevumu veikšanas līmenī izglītojamamir jāsaprot iegūtā informācija.B. ATBILDES REAKCIJA. Izglītojamamir jāizrāda AKTĪVA UZMANĪBA, kas ir galvenaispriekšnoteikums šīs kategorijas uzdevumurealizēšanai. Pedagogam ir jāpa-


1. nodaļa. PEDAGOGS39nāk, lai izglītojamie būtu gatavi mācīties,būtu atvērti un darboties griboši. Tas ir galvenaispriekšnoteikums, lai rastos interese.Izglītojamais no vairākiem stimuliem izvēlasvienu. Viņš kontrolē savu uzmanību.C. NOVĒRTĒŠANA. Šo apakšgrupubieži izmanto pedagogi, kuri vēlas ātri pārliecinātiespar emocionālo uzdevumu izpildi.Šajā posmā izglītojamais iegūst savu viedokliun attieksmi. Viņš pieņem noteiktu viedokli,kuru uzskata par pareizu, kuram viņš dodpriekšroku citu viedokļu vidū. Viņš nostiprinašo viedokli un darbojas saskaņā ar to.Turpmāk viņš paliek uzticīgs izstrādātajamprincipam un pielieto to savā darbībā.D. SISTEMATIZĀCIJA. Izglītojamam irjāprot ne tikai izvēlēties no vairākiem piedāvātajiemviedokļiem, bet arī sistematizētvērtības un veidot to hierarhiju, nosakotmijiedarbību. Tā rezultātā izglītojamam veidojassava vērtību sistēma.Psihomotoro uzdevumusecība (taksonomija)A. UZTVERE. Izglītojamam ir jāiepazīstasar mācību mērķiem, to īpatnībām unsaistību ar praktisko darbību.B. DISPOZĪCIJA. Izglītojamam ir jābūtemocionāli un fiziski gatavam veikt noteiktasdarbības.C. ATBILDES REAKCIJA. Izglītojamamno vairākiem piedāvātajiem variantiem ir jāizvēlaspareizais. Tas notiek mēģinājumu unkļūdu ceļā vai, imitējot pedagoga darbības.D. IEMAŅU ORGANIZĀCIJA. Šajāposmā konkrēta apgūtā darbība atrod savuvietu skolēna iemaņu kopumā.E. KOMPLEKSAS OPERĀCIJAS VEIK-ŠANA. Izglītojamais darbības veic ātri unpārliecinoši.Pēc tam, kad pedagogs ir precīzi noteicis,kādas DARBĪBAS jāveic izglītojamam,lai sasniegtu mācību mērķi, virzība uz tonotiek pakāpeniski, soli pa solim īstenojotuzdevumus, kuri paredz atsevišķu, jaunudarbības veidu apgūšanu.Ilustrēsim to, balstoties uz jau iepriekšminēto apmācības kursu “Ugunsdzēsībaslīdzekļi”. Atgādināsim, ka mācību mērķisbija formulēts šādi:Izglītojamam ir jāprot NOTEIKT un AT-ŠĶIRT ugunsgrēka kategorijas un ugunsdzēšanas līdzekļi, kā arī jāpārzina dzēsējvieluefektivitāte.Lai sasniegtu MĒRĶI, piemēram, izglītojamamir jāveic šādi uzdevumi:1. Identificēt un atšķirt piecas ugunsgrēkukategorijas, kad deg:a) cietas vielas, kas veido ogles;b) vielas, kas izdala šķidrumusvai gāzes;c) gāzveida vielas;d) spēcīgi reaģējošas vielas;e) elektriskās iekārtas.2. Iegaumēt un prast identificēt astoņasdzēsējvielas:a) izsmidzināts ūdens;b) putas;c) BCE pulveris;d) ABCE kategorijas pulveris;e) citas ugunsdzēšanas vielas;f) ūdens strūkla;g) CO 2.Tātad, lai varētu sasniegt mērķi, ir jāizvirzauzdevumi un jāizkārto hierarhiskākārtībā, tas ir, loģiskā izpildes secībā. Vispirmsgrupa mācās identificēt un atšķirtuguns kategorijas (izglītojamiem tas ir jādarateicami, lai pedagogs varētu pārliecināties,ka DARBĪBAS, kas saistītas ar ugunsidentifikāciju, ir izdarītas, t. i., šis uzdevumsir sasniegts), pēc tam grupas dalībnieki apgūstdzēsējvielu īpatnības.Vispirms izglītojamiem ir jāiemācāsveikt šīs divas DARBĪBAS, un tikai pēc tamviņi mācīsies saistību starp ugunsgrēka ka-


40 1. nodaļa. PEDAGOGStegoriju un atbilstošo dzēsējvielu. Tādē jādidivi UZDEVUMI ir nepieciešami MĒRĶAsasniegšanai. Savukārt abi uzdevumi tieksasniegti, veicot vēl mazākus soļus (šajāgadījumā tos ir grūti sistematizēt), t. i.,identificējot KATRU atsevišķo ugunsgrēkakategoriju un dzēsējvielu. Ņemot vērā visuiepriekšminēto, sastādīsim atbilstošā secībāizkārtotu uzdevumu sarakstu. Tas palīdzēsizglītojamiem analizēt praktiskās darbībasceļā uz MĒRĶA sasniegšanu.UZDEVUMU FORMULĒŠANAS VEIDLAPATĒMA:Darbības, kuras jāprot veikt izglītojamiem pēc mācību beigām:(uzdevums, izteikts darbībās)Uzdevuma sasniegšanai paredzētais laiks:Uzdevuma veids:(galvenokārt “izziņas”, “emocionālais”, “psihomotorais”)Uzdevuma “taksonomiskais” līmenis:Situācijas apraksts, kurā tiks veiktas uzdevumā noteiktās darbības:Uzdevumu secība:1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.Uzdevuma sasniegšanas līmenis:Minimālais izglītojamo skaits, kuriem jāsasniedz mācību mērķis:


872PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀMIJIEDARBĪBAMācības procesā starp pedagogu un izglītojamoizveidojas attiecības, kuru būtībair šāda:a) pedagoga rīcībā ir noteikta informācija,kuru viņš vēlas nodot izglītojamam(turklāt informācijai var nebūt izziņas raksturs,tās uzdevums var būt izglītojamā uzvedībasmaiņa);b) šī informācija ir JĀPAZIŅO izglītojamam;informācija tiek sniegta, izmantojotVALODU, uz kuras balstās savstarpējāsaprašanās starp diviem mācību procesaelementiem.SŪTĪTĀJS(pedagogs)FORMA(valoda)SAŅĒMĒJS(izglītojamais)Valoda ir forma, kādu iegūst paziņojums,lai to varētu sniegt izglītojamam. No paziņojumaformas ir atkarīga informācijas uztvere.Rūpīgi sagatavotu, bet slikti pasniegtumateriālu izglītojamais neuztver. Valodair nosacītu signālu kopums, kuru nozīmisaprot visi saziņas procesa dalīb nieki.Cilvēks veido valodas signālus, piešķirotnosaukumus jēdzieniem, kuri ir abstrakcijasrezultāts. Piemēram, ziņojuma sūtītājs,vadoties pēc savas sensorās uztveres pieredzes,abstrakcijas ceļā izveido jēdzienu“koks”. Pēc tam viņš grafiski vai fonētiskiatveido vārdu “koks” un nodod signālu paziņojumasaņēmējam.KOKSPersoniskā pieredze SŪTĪTĀJS SAŅĒMĒJS Personiskā pieredze


42 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAArī saņēmējs ir veicis tādas pašas darbības– no zināma skaita redzes priekšstatupar koku ir izveidojis KOKA ideju un piešķīristai atbilstošu nozīmi. Tagad viņš ir spējīgssaprast vārdu, kuru izsaka paziņojumasūtītājs. Saprotams, ka aprakstītais processir iespējams tikai tādā gadījumā, ja abikomunikācijas procesa dalībnieki izmantovienu un to pašu kodu, tas ir, vienu valodu.Ja komunikācija noris ar skaņas palīdzību,informācijas nodošana ir saistīta arnoteiktu fizisko kontekstu: balss tembru,runas modulāciju, žestikulāciju utt. Minētoelementu (verbālo un neverbālo signālu)kopums tad arī nodrošina informācijas nodošanusaņēmējam. Viņš dekodē saņemtossignālus, salīdzina ar savu personisko pieredziun tā rezultātā saprot saņemto informāciju.Tādējādi komunikācijas process norispa fiziskiem kanāliem, pa kuriem “plūst”jēdzieniskā saziņa. Turklāt informācijas nodošanasprocess ir atkarīgs arī no emocionālāsvides, kuru rada komunikācijas dalībnieki.Šis faktors var gan veicināt, gan kavētveiksmīgu paziņojuma jēgas nodošanu.SŪTĪTĀJSĶERMENISKODSVārdsSAŅĒMĒJSBALSSInformācijaŽestsDzirdeRedzeIZTEIKSMĪGUMSSAVSTARPĒJĀSATTIECĪBAS+ (veicina)– (kavē)Ar kādām problēmām var saskarties komunikācijasprocesa dalībnieki? Neatkarīgino tā, vai konkrētais process ir vai nav mācībuprocess, to var traucēt vairāki faktori.Svarīgi ir tas, ka mācību procesā tādi faktorivar pārvērsties par nopietnām problēmām,kuras mazina šā procesa efektivitāti.Minēsim dažus šādu problēmu piemērus.A) Problēmas, ko izraisa KOMUNIKĀCIJAS KANĀLA PĀRTRAUKUMI VAI SKAŅASTRAUCĒJUMI PAŠĀ KOMUNIKĀCIJAS KANĀLĀ (piemēram, apmācības notiek trokšņainātelpā vai ārā).KANĀLSziņojumsPASNIEDZĒJSBRUMMBRUMMBRUMMizglītojamie


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA43PASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMIEB) VALODAS KODA problēmas (piemēram, nepietiekamas valodas zināšanas, atšķirīgsintelekta līmenis, dažāds priekšzināšanu līmenis u. c.)STRUKTŪRA...IESAISTĪŠANA...ERGONOMIKA...ZIŅOJUMSPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMIEC) PSIHOLOĢISKĀS PROBLĒMAS (piemēram, iepriekšēja negatīva pieredze, nepatiesasinformācijas sniegšana u. c.)JĒDZIENISKĀ INFORMĀCIJAEMOCIONĀLĀ INFORMĀCIJAPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMIE


44 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAŠīs trīs problēmas bieži kavē saziņasprocesu. No vienas puses, saskarsme noritFIZISKĀ telpā, kura zināmu faktoru ietekmētraucē ziņojuma uztveri. No otras puses,ziņojumu vienmēr pavada neverbāli signāli(izklāsta stils, balss tembrs un skaļums, žestiutt.). Šos signālus izglītojamais interpretētāpat kā verbālos ziņojumus.Tādēļ, lai panāktu MĀCĪBU PROCESA EFEK-TIVITĀTI, nepieciešams:A) NODROŠINĀT LABVĒLĪGU FIZISKOSAZIŅAS KANĀLU:• mācību vietu sagatavošana (auditorijas,mācību vietas kopumā);• traucējošu trokšņu novēršana;• abas redzamības nodrošināšana (pietiekamilieli burti prezentācijā, ierobežotsinformācijas daudzums u. c.);• izglītojamo uzvedības kontrole (ienākšanaauditorijās, iziešana no tām, pārvietošanās,mobilo telefonu lietošanaapmācību laikā utt.);• rūpes par KOMFORTU mācību norisesvietās (laba ventilācija, ērti krēsli, sagatavotiizdales materiāli, kafijas pauzesutt.);B) SASKAŅOT PEDAGOGA UN IZGLĪTO-JAMO LINGVISTISKOS KODUS:• pārzināt izglītojamo runas īpatnības;• lietot plaši pazīstamus vārdus;• lietot no morfoloģiskā viedokļa vienkāršusvārdus;• lietot vārdus ar plašu semantisko nozīmi;• sniegt jauno vārdu un terminu definīcijas;• jaunos vārdus sniegt rakstiskā veidā;• izmantot žestus;• izmantot mācību līdzekļus.C) NODROŠINĀT PEDAGOGA UNIZGLĪTOJAMO EMOCIONĀLĀSTĀVOKĻA ATBILSTĪBU:• balss tonis, skaļums, valodas koduatbilstība;• izglītojamo “grupas” veidošana;• personiska tuvināšanās;• ierobežojumu atzīšana;• izglītojamo “kritiskās” domāšanasaktivizēšana;• diskusijas kā grupas darba formasattīstīšana;• pedagoga darbības atbilstība mācībumērķiem (pedagoga darbības modeļi);• konkrētu, izglītojamo dzīvē un it īpašidarbā sastopamu “gadījumu” aplūkošanamācību procesa ietvaros.SATURSZIŅOJUMSmijiedarbībaFORMAPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMAIS


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA45PEDAGOGA DARBĪBA ATBILSTOŠI APMĀCĪBAS MĒRĶIEMIr svarīgi, lai pedagogs spētu veikt dažādasdarbības atkarībā no apmācībasveida un mērķa. Pedagoga rīcība un līdzar to arī mijiedarbība ar izglītojamiem mācībulaikā nedrīkst būt vienīgi pedagogapašizpausmes veids. Tai ir jāatbilst mācībuprocesa mērķim.Apmācības mērķu saistību ar dažādajāmmetodēm un pedagoga darbībām varizteikt kā:Mērķi Mācību metodes Pedagoga darbībasIZZIŅASDIDAKTISKĀS (jeb“tradicionālās”).Tās galvenokārtir “intelektuālas”,balstītas uz spējuIEGAUMĒT.Demonstrēšana (paskaidrojumi, noteikumi).Liela informācijas apjoma izklāsts galvenokārtVERBĀLĀ formā, ko var pastiprināt dokumentāliinformācijas avoti (piemēram, prezentācijas veidā.EMOCIONĀLIEAktīvas metodes,kas pamatojasuz izglītojamāPIEDALĪŠANOSgrupas darbā.Veicina izglītojamo interesi. Informācijassniegšana pēc izglītojamā pieprasījuma.Empātiskā mijiedarbība. JAUTĀJUMU uzdošanaauditorijai. Izglītojamo verbālās darbībasveicināšana. Iespēja uzdot jautājums semināragaitā, nevis tikai beigās.PSIHOMOTORIE“INSTRUKTĪVĀS”(dažkārt sauktas par“praktiskajām”). Topamatā ir izglītojamoPRAKTISKO darbībuATKĀRTOŠANA.Galvenokārt “praktiskas”. Pedagogs kļūst paratdarināšanas “paraugu”. Verbālā mijiedarbībazaudē galveno lomu; svarīgākais ir nepārtrauktaDEMONSTRĒŠANA. Īpaši svarīga ir iespējapašiem dalībniekiem izmēģināt attiecīgo darbību(piemēram, elpināt manekenu pirmās palīdzībasapmācības laikā).Lai saprastu, kādai ir jābūt pasniedzējarīcībai atbilstoši katram konkrētajam apmācībasmērķim, iepriekš nepieciešamsnoskaidrot PASNIEDZĒJA UN IZGLĪTOJA-MĀ SAVSTARPĒJO ATTIECĪBU izpausmes.PASNIEDZĒJSAttiecībuveidsIZGLĪTOJAMAIS


46 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAAPedagogaverbālā darbībaBIzglītojamāverbālā darbībaNetieša:Tieša:Netieša:Tieša:1. Emocionāla atzinība2. Uzslava vai stimulēšana3. Piekrišana4. Jautājumi5. Paskaidrojums vai pierādījums6. Uzdevumi7. Kritika8. Atbildes9. Spontānā runaCDarbības, kasnav pieskaitāmasnevienaino iepriekšējāmgrupām10. Klusēšana vai samulsumsApmācības procesā var izveidoties desmitdažādas verbālās mijiedarbības situācijas,turklāt vienas darbības ir raksturīgaspedagogam, citas – izglītojamam.Sistemātiski novērojot izglītojamos, kurisasnieguši apmācības mērķi, ir iegūti dati,kas liecina par to, ka visefektīvākās ir šādaspedagoga darbības:IZZIŅAS MĒRĶI1. Emocionāls akcepts2. Uzslava vai stimulēšana3. Piekrišana4. Jautājumi 10%5. Paskaidrojumi 70%6. Uzdevumi 3%7. Kritika 2%8. Atbildes 10%9. Spontānā runa10. Klusēšana vai apmulsums 5%PSIHOMOTORIE MĒRĶI1. Emocionāls akcepts2. Uzslava vai stimulēšana 10%3. Piekrišana4. Jautājumi 20%5. Paskaidrojumi 20%6. Uzdevumi 10%7. Kritika8. Atbildes 30%9. Spontānā runa 10%10. Klusēšana vai apmulsums


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA47EMOCIONĀLIE MĒRĶI1. Emocionāls akcepts 5%2. Uzslava vai stimulēšana 10%3. Piekrišana 5%4. Jautājumi 20%5. Paskaidrojumi 30%6. Uzdevumi7. Kritika8. Atbildes 20%9. Spontānā runa 10%10. Klusēšana vai apmulsumsAttēlosim šīs trīs pasniedzēja darbību grupasdiagrammas veidā.IZZIŅAS MĒRĶI EMOCIONĀLIE MĒRĶI PSIHOMOTORIE MĒRĶIPasniedzējs –teorētiķisAktīvās apmācībasmodeļapasniedzējsPasniedzējs –instruktorsPEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ DARBĪBASIkviens apmācību process ir pedagoga unizglītojamā mijiedarbība. Tas ir tāds attiecībumodelis, kurā pedagogs gan māca, gan veicinaizglītojamā zināšanu apguvi. Turklāt šajāprocesā pasniedzējs veic stimulējošu funkciju,savukārt izglītojamais – aktīvi uztver.Šādas savstarpējās attiecības starp pedagoguun izglītojamo ir iespējamas tikaitādā gadījumā, ja apmācībai ir atbilstošsmērķis un motivācija. Tikai tad, ja pastāvabi šie faktori, pedagoga vēlēšanās unuzdevums ir apmācīt, bet izglītojamā vēlēšanās,pienākums un iespējas – mācīties.Pedagogs un izglītojamais ir apmācībuprocesa galvenie elementi.PASNIEDZĒJSVIDEMĀCĪBU MĒRĶIIZGLĪTOJAMIE


48 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAApmācību procesu var iedalīt trīs posmos:sākotnējais apmācības apraksts jeb PROG-RAMMAS GATAVOŠANA, tās ĪSTENOŠANAjeb pāreja no apraksta uz realizāciju unNOVĒRTĒŠANA. Programmas gatavošanasposmā tiek noteiktas mācību metodes, pedagogaun izglītojamā darbības veidi; nākamajāposmā norisinās to īstenošana, un, visbeidzot,trešajā posmā tiek novērtēta apmācībasefektivitāte. Pedagoga un izglītojamādarbībā izpaužas savstarpēja mijiedarbība,kas ir ikviena apmācības procesa pamats.Izstrādājot programmas, tiek noteiktasdarbības, kas jāizpilda izglītojamam, laisasniegtu atbilstošos apmācības mērķus.Saskaņā ar šo koncepciju programmu izstrādāšanasprocesā ir jāparedz attiecīgāsdarbības un to īstenošanai nepieciešamielīdzekļi, kā arī apmācības mērķi.Jau 1950. gadā Tailers (Thyler) un Vīlers(Wheeler) apgalvoja, ka, gatavojotprogrammu, galvenokārt ir jādod atbildesuz četriem jautājumiem:• Kādi ir mācību mērķi?• Kādas darbības ir jāveic izglītojamiem,lai šos mērķus sasniegtu?• Kādā secībā šīs darbības ir jāveic?• Kā novērtēt, cik lielā mērā izglītojamodarbības atbilst izvirzītajiem apmācībasmērķiem?Šie jautājumi ļauj secināt, cik svarīgsapmācības elements ir “izglītojamo darbības”.Jāatzīmē tas, ka programma ir mācībuprojekts, kura realizācijas gaitā atkarībāno apstākļiem var notikt zināmas izmaiņas.Programmas saturu (projektu) var veidotpēc šādas shēmas:Kā redzams shēmā, pirms programmasgatavošanas un metodikas izvēles jānosakaapmācības mērķi un uzdevumi. Tikai pēctam kļūst skaidrs, kāda rīcība tiek prasīta noizglītojamā mācību beigās, tas ir, – kā mācīburezultāti tiks lietoti praksē. Pēc tam, kadmācību mērķi ir precīzi formulēti, tos nepieciešamsizkārtot pareizā secībā. Tas palīdzēssaskaņot izglītojamo un pedagoga darbībasun ļaus novērtēt apmācības rezultātus.Pēc tam, atbilstoši mūsu shēmai, pirmsnoteikt, kādas darbības būs jāveic izglītojamam,jāizstrādā paredzamā kursa saturs:kādas zināšanas un jēdzieni ir jāapgūst izglītojamam,lai sasniegtu izvirzītos apmācībasmērķus vai uzdevumus.Pedagoga unizglītojamā darbībasTrešajā vietā mūsu shēmā atrodas izglītojamodarbības. Šajā gadījumā runa irpar ārējām rīcības izpausmēm, kas jāveicizglītojamam, lai sasniegtu apmācībasmērķi. Šīs darbības izstrādā un iekļauj programmāpedagogs, vairāk vai mazāk šajāprocesā piedaloties pašam izglītojamam.Atkarībā no tā, kurš no mācību procesa dalībniekiemir aktīvāks, var izšķirt pedagogadarbības un izglītojamo darbības. Tomēr nedrīkstaizmirst, ka ikviena darbība, neatkarīgino tā, cik aktīva loma tajā ir pedagogam,tiek veikta ar precīzi formulētu mērķi. Un, visbeidzot,mācības ir pedagoga un izglītojamākopējas darbības, kas vērstas uz noteiktamērķa sasniegšanu.Efektīvas mācības ir iespējamas tikaiPROGRAMMAS GATAVOŠANASākotnējais aprakstsĪSTENOŠANADarbību veikšanaVĒRTĒŠANAMĒRĶIIzziņas Emocionālie PsihomotorieSATURS DARBĪBAS LĪDZEKĻI VĒRTĒJUMS


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA49tādā gadījumā, ja tajā ir iesaistīti šādi izglītojamāiekšējie mehānismi:• interese;• uzmanība;• domāšana;• griba.Tādējādi viena apmācības procesadalībnieka darbībai atbilst noteikta otraspuses rīcība. Nav iedomājams, ka viensno mācību procesa subjektiem varētu būtabsolūti pasīvs. Kaut arī tas varētu liktiesloģiski, aplūkojamās darbības nevajadzētusajaukt ar operatīvajiem (darbībās izteiktiem)apmācības mērķiem. Patiešām, abosgadījumos runa ir par izglītojamo veiktajāmdarbībām. Tomēr pēdējās ir uzskatāmaspar apmācības procesa galarezultātu, turpretimpirmās tiek veiktas mācību procesagaitā un ir mērķu sasniegšanas līdzeklis.Lai izvēlētās darbības, kuras nāksiesveikt izglītojamiem, būtu efektīvas un adekvātas,apmācības mērķiem ir jābūt precīziun skaidri formulētiem, tiem jābūt reāliemun sasniedzamiem. Izvēlētajiem apmācībasmērķiem ir jāvirza gan izglītojamo redzamā,gan iekšējā darbība.Ja apmācības mērķi atbilst šīm prasībām,konkrētu darbību programmu izstrādātir daudz vieglāk. Pēc tam atliek vienīginoteikt svarīgākos programmas punktus,sagatavot un izkārtot tos pareizā secībā.Nedrīkst aizmirst, ka izstrādātā plāna īstenošanasprocesam ir jābūt elastīgam.Pedagoga uzdevums ir plānot un īstenotsavu darbību trijos virzienos – MOTIVĀCIJA,IZSKAIDROŠANA, ORIENTĀCIJA. Apmācībasprocesā liela nozīme ir motivācijai.Pasniedzēja uzdevums ir stimulēt, piesaistītizglītojamā uzmanību, rosinot viņā interesistrādāt nodarbību laikā. Izskaidrošana,līdzās mutiskajam programmasizklāstam, demonstrējumiem utt., ir viensno galvenajiem informācijas sniegšanaslīdzekļiem, un tā palīdz sasniegt iz-IKVIENAI PASNIEDZĒJA DARBĪBAIATBILST IZGLĪTOJAMĀ DARBĪBAVAI ATBILDES REAKCIJAINICIATĪVAPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMIEATBILDESREAKCIJAIKVIENAI IZGLĪTOJAMĀ VEIKTAIDARBĪBAI SEKO PASNIEDZĒJAATBILDE VAI DARBĪBAziņas mērķus. Visbeidzot, orientācija irpasniedzēja darbības, kas vērstas uz to,lai sniegtu atbalstu un palīdzību izglītojamam.Būtībā tā ir ikviena pedagoga galvenāfunkcija. Pastāv daudzas šā uzdevumaveikšanas iespējas: kopīgs izglītojamāun pedagoga darbs, izglītojamā darbībukoordinēšana, virzīšana u. c.Pedagoga galvenais uzdevums ir ROSI-NĀT IZGLĪTOJAMO DARBOTIES, tāpēc apmācībaijābūt atvērtai un uz izglītojamiemcentrētai un orientētai apmācībai. Lai sagatavotuun realizētu apmācības programmu,nepieciešams ievērot šādas rekomendācijas:


50 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAIZSKAIDROŠANAMOTIVĀCIJADARBĪBAORIENTĀCIJAIzvairīties no improvizācijas, gatavojot darbību programmu.Būt elastīgiem programmas īstenošanā.VEICINĀT izglītojamā iniciatīvu.DARBĪBASGATAVOT MĀCĪBU PROGRAMMU, PIEDALOTIES IZGLĪTOJAMAM: kad vien iespējams,iesaistīt izglītojamos darbību noteikšanas, atlases un organizēšanas procesā.PROGRAMMĀ PAREDZAMĀS DARBĪBAS JĀSASKAŅO AR APMĀCĪBAS MĒRĶI,PRIEKŠMETU UN APSTĀKĻIEM. Visām programmā paredzētajām darbībām irjāatbilst izglītojamo īpatnībām, izglītojamo skaitam, pieredzei, interesēm, mācībuprocesa veikšanas materiālajām iespējām, laikam, vietai utt., kā arī mācību mērķiem.DARBĪBAS NEPIECIEŠAMS VARIĒT: programmā paredzētajām darbībām jābūtiespējami daudzveidīgām, lai nepieļautu izglītojamo uzmanības samazināšanoszem minimālā pieļaujamā līmeņa.IETEIKUMIIzglītojamam ir jādod iespējami liela brīvība un patstāvība, darbojoties komandāsvai nelielās grupās.Jānodrošina optimāls darbību laiks un apstākļi.Programmas izstrādāšanu atvieglo pasniedzēju un izglītojamo dažādu darbību saraksti.Turpinājumā sniedzam apmācības procesā visbiežāk sastopamo darbību sarak stu.Šāds saraksts var pedagogam palīdzēt sagatavot programmu.SAVSTARPĒJI SAISTĪTAS DARBĪBASSTUDĒT STRĀDĀT AR GRĀMATU PIERAKSTĪT PASKAIDROTIZKLĀSTĪT PILDĪT UZDEVUMUS KOMENTĒT LABOTSHEMATIZĒT PĒTĪT APKOPOT SISTEMATIZĒTMOTIVĒT RUNĀT DIALOGĀ ANALIZĒT IZPLATĪTMEKLĒT KOPSAKARĪBAS VIRZĪT REGULĒT IZSKAIDROTSPRIEST SECINĀT KOORDINĒT NOVĒROTSALĪDZINĀTIDEJAS VIENAPRIEKŠMETA IETVAROSAR CITIEM MĀCĪBUPRIEKŠMETIEMAR REALITĀTI


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA51Apmācību veidiParasti izšķir četrus apmācību veidus:darbs ar lielām grupām, darbs vidējās grupāsvai klasēs, darbs mazās grupās, kā arīindividuāls vai patstāvīgs darbs.DARBS LIELĀS GRUPĀSTas parasti tiek veikts dažādās iestādēsun uzņēmumos, kuros ir vairākas grupasvai klases. Šādā gadījumā visu izglītojamogrupu dalībnieki pulcējas uz kopēju nodarbību(piemēram, vienā maiņā strādājošieražotnes darbinieki uz apmācību par rīcībuārkārtas situācijā). Šāda situācija ir piemērotaizglītojamo motivēšanai (rosināšanaipatstāvīgai darbībai), kolektīva interešuizteikšanai, sapulču rīkošanai, iepazīstināšanaiar instrukcijām, informēšanai parizmaiņām darba kārtībā, normatīvajos aktosutt. Bieži šāds veids tiek izmantots arīgadījumos, ja par vienu un to pašu tēmu irieinteresēti dažādu uzņēmumu pārstāvji.DARBS VIDĒJA LIELUMA GRUPĀS –KLASĒSŠis ir visizplatītākais un tradicionālākaisapmācību veids. Šajā gadījumā pedagogsizmanto vairāk vai mazāk individuālas apmācībasmetodes, kuru pamatā ir izskaidrošana,demonstrēšana, kopīgas pasniedzējaun izglītojamā darbības u. tml. (piemēram,visi biroja darbinieki tiek apmācītipar ergonomisku darba vietas iekārtošanuar datoru, kuras laikā katrs cilvēks var pamēģinātnoregulēt sava darba krēsla augstumu).Gadsimtiem ilgi apmācība ir noritējusiindividuāli, kad pasniedzējs un izglītojamaistiekas aci pret aci. Pat tādos gadījumos, jaapmācība notika grupā, pasniedzējs veltījauzmanību katram izglītojamam atsevišķi.Vēlāk apmācība ieguva kolektīvu raksturu,līdz ar to radās nepieciešamība izmantotkolektīvas apmācības metodes. Galvenaiskolektīvo mācību metožu trūkums ir meklējamstajā apstāklī, ka šādā gadījumā naviespējams ņemt vērā izglītojamo individuālāsīpatnības.20. gadsimta beigās tika sperti pirmiesoļi, lai šo problēmu atrisinātu ar jaunuzinātņu – diferenciālās psiholoģijas, socioloģijasun antropoloģijas palīdzību.Izglītojamo individuālo atšķirību jautājumsnodarbināja tādus izglītības teorētiķuskā Djūijs (Dewey), Rekroli (Recroly),Ferjē (Ferriere), Bušē (Boushet) un citus. Tārezultātā tika izstrādātas dažādas individualizācijasmetodes, kas ļāva ņemt vērākatra izglītojamā personības raksturīgāsiezīmes. Šādu metožu izmantošana ir ļotisvarīga, sagatavojot programmas un īstenojotapmācību.20. gadsimta beigās zinātniekus nodarbinājavēl viena problēma – tradicionālāizglītības sistēma ignorēja izglītojamāpersonības sociālo aspektu. Lai arī turpmākšis svarīgais faktors nepaliktu novārtā, tikaizstrādātas izglītojamā sociālās integrācijasmetodes viņa iesaistīšanai grupā. Šādu metožupamatā ir solidaritātes jūtu stimulēšana,atbalsts izglītojamo kopīgam darbam.Arī tas ir jāņem vērā, gatavojot un realizējotmācību programmas.MAZAS GRUPAS JEB DARBA GRUPASDarba grupas izveido, sadalot lielākāsizglītojamo grupas mazākās, lai katra notām izpildītu pedagogu dotu uzdevumu.Darbs mazās grupās ļauj izmantot sociālāsintegrācijas metodes un ņemt vērā izglītojamoindividuālās īpatnības.


52 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBATurklāt liela kolektīva sadalīšanas, izglītojamosadarbības un kopēja darba rezultātāgrupa kļūst daudz dinamiskāka. Tasļauj bagātināt metodiku spektru un palielinātdažu mācību posmu efektivitāti.Ceturtā un pēdējā apmācības forma irINDIVIDUĀLAIS jeb PATSTĀVĪGAIS DARBS.Šajā gadījumā izglītojamais atbilstoši savamdarba ritmam apgūst priekšmetu,izvirza problēmas, apraksta faktus, vispārina,eksperimentē, izpilda praktiskos vairadošos darbus, veic pierakstus utt. Iespējams,ka mācības pēc iepriekš izstrādātasprogrammas ir daudz pilnīgākas.APMĀCĪBAS VEIDIIEDALĪJUMS GRUPĀSLIELA GRUPAVispārējamotivācijaInstrukcijasKolektīva interešuapspriešanaSapulcesGRUPA – KLASESkaidrojumiDemonstrējumiDiskusijasKolokvijiKopējas darbībasMAZA GRUPAUzdevumu izpildeKonkrētu gadījumuanalīzeSadarbībaĪpašas metodesDarbs komandāINDIVIDUĀLIMateriālustudēšanaLasīšanaRadošais darbsAtbildesAprakstiApmācības apstākļi un darbībU laiksIkviena darbība ir jāplāno un jāīsteno noteiktosapstākļos un apmācībai paredzētajā laikā.Tāpat arī jebkuru darbību ilgums ir iepriekšjāplāno, savukārt noteiktie termiņi ir jāievēro,pieļaujot zināmu elastību. Ikvienai darbībai irsavas laika robežas. Šajā gadījumā runa irpar ieteicamo minimālo vai maksimālo laiku,kas paredzēts konkrētās darbības izpildei.Dažādi autori ir izstrādājuši savas metodesun noteikuši tām atbilstošu nepieciešamolaiku. Kā piemēru varam minēt Filipsa 6.6.metodi. Tās autors Donalds Filipss (DonaldPhilips) uzskata, ka visoptimālākais ir lielasgrupas dalījums komandās pa 6 izglītojamiemkatrā. Kopumā ikvienam darbam komandāvai grupā vajadzētu ilgt ne mazāk par40 minūtēm un ne vairāk par pusotru stundu.Protams, tas lielā mērā ir atkarīgs no grupassastāva, vecuma, zināšanu līmeņa utt.Lai noteiktu programmas izklāsta ilgumu,jāņem vērā izglītojamo izglītības līmenis.Tas palīdzēs noteikt, cik ilgi grupa spēj uzmanīgiklausīties to, ko saka pedagogs.Neatkarīgi no faktoriem, kas pastiprinavai samazina izglītojamo uzmanību attiecībāuz pedagoga paskaidrojumiem (piemēram,vecums, interese par priekšmetu,tēmas aktualitāte, līdzdalība apmācībasprogrammas izstrādāšanā utt.), eksistē pastāvīgskolektīva uzvedības modelis.Pētījumu rezultāti liecina, ka nodarbības,kuras ilgums ir 55 minūtes, sākumā pastāvaugsts uzmanības līmenis. Pirmo divdesmitminūšu laikā uzmanības līmenis turpina palielinātiesun sasniedz visaugstāko punktu – brīdi,kad mācību programma tiek apgūta vislabāk.Pēc tam uzmanība pakāpeniski samazinās unsasniedz vislielākā noguruma punktu – aptuveni60 minūtes pēc nodarbības sākuma.Interesanti ir papildu dati par pedagoga


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA53darba produktivitāti, kas izteikti procentos.Pētījumu rezultāti liecina, ka izglītojamā unpe dagoga darba produktivitātes līknes nesakrīt.Pedagoga darba produktivitāte sāksamazināties jau pēc 10 minūtēm, tomēr50 min. atzīmi sasniedz ievērojami augstā-kā līmenī nekā izglītojamo darba produktivitāteslīkne (pedagoga produktivitātes rādītājsir 55 procenti). Tādējādi izglītojamā unpedagoga vislielākās produktivitātes momentinesakrīt.Apmācības darbībasKā galvenās apmācību darbības minamasšādas: vingrinājumi, darbs mazāsgrupās, mutisks programmas izklāsts, reālsobjekts un tā attēlojums.TRADICIONĀLAIS APMĀCĪBAS MODELISIZGLĪTOJAMĀATKARĪBAAPMĀCĪBAS TIPSAPMĀCĪBAS VEIDSINFORMĀCIJASAVOTIAPMĀCĪBAS MĒRĶIIZGLĪTOJAMĀATKARĪBAIzglītojamais pilnībā ir atkarīgs no pedagoga, kuram ir liela autoritāte unkurš vada izglītojamā darbības. Pedagoga kontrolē vingrinājumu izpildesprocesu, tajā viņam vienmēr ir vadošā loma.Izglītojamā mācību procesu vada pedagogs.Parasti individuāls.Pieraksti un teksti. Turklāt pedagogs sniedz informāciju, kasnepieciešama vingrinājumu izpildei.Zināšanu apgūšana, iegaumēšana un lietošana.Galvenokārt intelektuālā jomā.SISTĒMTEHNOLOĢISKAIS MODELISIzglītojamais strādā pedagoga norādītajā virzienā vai arī pilnīgipatstāvīgi.MODERNAIS MĀCĪBU MODELISAPMĀCĪBAS TIPSAPMĀCĪBAS VEIDSINFORMĀCIJASAVOTIAPMĀCĪBAS MĒRĶIIzpēte. Izglītojamais pēta problēmu, patstāvīgi vai pedagoga vadībāatrod tās risinājumu.Parasti darbs komandā vai nelielās grupās.Pedagogs izklāsta mācību saturu un sniedz paskaidrojumus, tačuizglītojamais izmanto ne tikai šos datus. Viņa uzdevums ir meklētsavus informācijas avotus. To atlasi izglītojamais veic pēc saviem vaigrupā izstrādātiem kritērijiem. Turklāt pedagoga uzdevums ir veicinātizglītojamā patstāvīgo darbu.Kopā ar pārējiem grupas dalībniekiem izglītojamam ir jāapgūst pētīšanas,datu analīzes, informācijas avotu izmantošanas, apgūtās vielas organizēšanasun apkopošanas, referātu sagatavošanas u. c. iemaņas. Mācību mērķis ir arīapgūt iemaņas radoši strādāt ar informāciju, noteikt sakarības starp dažādāmparādībām, kā arī strādāt grupā vienotības un progresa garā. Izglītojamamir jāprot izpildīt dažādus uzdevumus, izmantojot analīzes, interpretācijas undažādu viedokļu salīdzināšanas prasmes. Visbeidzot izglītojamam ir jāprotnovērtēt sava darba rezultātus, tādēļ viņš, un tas ir ļoti svarīgi, jutīsies atbildīgspar savām mācībām un līdz ar to arī par konkrēto vingrinājumu izpildi.


54 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAVingrinājumiVingrinājumu izpilde visos laikos ir bijusimācību procesa sastāvdaļa. Jau Ciceronsrunā par EXERCITIUM–EXERCITATIOkā par apmācību, vingrināšanos un praksi.Tolaik ar vingrināšanos saprata intelektuālodarbību, mācību stundās iegūto likumuīstenošanu praksē.PAR VINGRINĀŠANOS SAUC DARBĪBU,KURU VEIC IZGLĪTOJAMAIS MĀCĪBUPROCESA LAIKĀ VAI TĀ REZULTĀTĀ.Pedagoga vingrinājums ir viens no galvenajiemmācību līdzekļiem. Tāpat kā ikvienaidarbībai apmācības procesā vingrinājumiemir jābūt sagatavotiem jau iepriekš. Jāparedzarī to izpildīšanas un novērtēšanas veids.Lai sagatavotu vingrinājumus, pedagogamir nepieciešama loģiska un lielā mērāarī nestandarta domāšana, kā arī iztēle. Laiizstrādātu vingrinājumu programmu un torealizētu, jāņem vērā galvenokārt apmācībaskonteksts, tas ir, konkrētajā gadījumāizmantotais apmācības modelis. Proti, vingrinājumaizpilde tradicionālā apmācībasmodeļa ietvaros nenozīmē to pašu, ko uzdevumarisināšana sistēmtehnoloģiskajāapmācības modelī. Vingrinājumu izpildesplāns individuālajā apmācībā atšķiras nolīdzīgu darbību izpildes grupā utt.Attēlosim šīs atšķirības shematiskāveidā, kas parāda savstarpējās sakarībasstarp vingrinājumu plānošanu un izpildi,no vienas puses, un apmācību modeli,mērķi un apstākļiem, no otras puses, kāarī savstarpējas attiecības starp pedagoguun izglītojamo, informācijas avotiem un tāssaprotamību. Apmācību procesā, lietojotpētījumu metodi neatkarīgi no pedagogaatbalsta, var panākt:• maksimālu izglītojamā aktivitāti;• papildu zināšanu apguvi;• personības pašnoteikšanos, savas vietasun solidaritātes apzināšanos kolektīvā;• izglītojamā izdarīto secinājumu atbilstībupareizajam uzdevuma atrisinājumam;• savu kļūdu noskaidrošanu un atkārtotudatu analīzi.Par vingrinājumu organizēšanu atbildpedagogs. Šajā procesā lielākā vai mazākāmērā var piedalīties arī paši izglītojamie.Abos gadījumos darbību secībai irjābūt šādai:• izvirzīt apmācības mērķus un konkrētāvingrinājuma specifiskos vai operatīvosmērķus;• formulēt problēmu, kuru nāksies risinātizglītojamiem;• izvēlēties piemērotu metodi un apmācībasapstākļus;• paskaidrot vingrinājuma izpildīšanasveidu un norādīt informācijas avotu;• sastādīt uzdevuma izpildes plānu;• izpildīt uzdevumu;• uzrādīt darba rezultātus.DAŽI VINGRINĀJUMU VEIDIIr ļoti daudz vingrinājumu veidu, kurusvar izmantot apmācību procesā. Pateicotiespedagogu un izglītojamo izdomas spējai,tiek modificēti esošie vingrinājumi un radītijauni. Turpinājumā ir minēti visbiežākizmantojamo vingrinājumu veidi:• izglītojamam parādītā objekta aprakstīšana;• salīdzināšana un klasifikācija pēc dažādiemkritērijiem;• apgūstamā materiāla attēlošana grafiskāveidā;• kādas normas vai dokumenta izstudēšanaun sava viedokļa izteikšana ar anketaspalīdzību;• statistikas analīze un rezultātu apkopošana;• ar dažādiem jautājumiem saistītu problēmuizpēte un atrisināšana;


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA55• potenciālu problēmu risinājumu meklēšana;• reālu situāciju simulācija, lomu spēlesutt.;• faktu vai parādību analīze, to organizācijalaikā un telpā;• apkopošana, sintēze u. tml.;• kāda procesa atsevišķo posmu aprakstīšana;• lēmumu pieņemšana sarežģītās situācijās;• praktiska rīcība, kas ir piemērota konkrētāsituācijā;• referātu, ziņojumu utt. sagatavošana;• atbilstoša likuma, noteikuma vai formulaslietojums potenciāli reālā situācijā;• noteiktas praktiskās darbības mērķu unrealizēšanas veidu noteikšana. Šis sarakstsvar būt ļoti garš.PROGRAMMAS IZSTRĀDĀŠANAUN VINGRINĀJUMU SAGATAVOŠANAKatram no minētajiem vingrinājumiemir nepieciešams izstrādāt atbilstošu izpildīšanasmetodiku, rīcības instrukciju. Par piemēruminēsim dažus ieteikumus, kā rakstītkonspektus, izdarīt secinājumus, veikt sintēziun veidot shēmas.KONSPEKTĒŠANAKonspektēt nozīmē pierakstīt pedagogateikto, NECENŠOTIES FIKSĒT KATRU VIŅAVĀRDU.Rakstot konspektu, izglītojamam ir nepieciešama:• prasme klausīties;• spēja vispārināt;• domāšana un izpratne;• prasme ātri un vienkāršoti pierakstīt.Konspekta rakstīšanas procesā ļoti svarīgair prasme klausīties. Tiem, kuri vēlas kļūt parlabiem klausītājiem, noderēs šādi padomi:• nepieciešama aktīva un ieinteresēta attieksme;• jāskatās uz pedagogu un jākoncentrējasuz viņa sacīto;• jāpieraksta galvenā doma un jāfiksēinteresantas detaļas, kopsakarības unparalēles;• kritiski jāvērtē materiāli;• jāpieraksta jautājumi, kuri rodas lekcijasgaitā, un, ja nepieciešams, jāuzdodjautājums lekcijas nobeigumā;• konspektēšanas procesā sev jāuzdodjautājumi par mācību saturu.LAI KONSPEKTĒŠANA BŪTUIESPĒJAMI EFEKTĪVA, ieteicams:Pirms lekcijas sākuma:• sagatavot nepieciešamos rakstāmpiederumus,t. sk. cietu paliktni, ja nav pieejamsgalds;• iepriekš kaut ko izlasīt par tēmu, kuruparedzēts aplūkot lekcijā;• izvēlēties sēdvietu, lai labi sadzirdētupedagoga teikto (iespējami tālāk notrokšņa avotiem) un labi saredzētu uzekrāna vai tāfeles rakstīto;• pārliecināties, vai ir pieejami izdalesmateriāli.Lekcijas laikā:• fiksēt datumu un lektoru, iespēju robežāspierakstot arī viņa kontaktinformāciju;• pierakstīt visu svarīgāko;• precīzi pierakstīt skaitļus;• pārzīmēt uz tāfeles vai slaidos attēlotosgrafikus un shēmas vai arī mēģināt attēlotpašam, ja lektors tās apraksta mutiskāveidā;• pasvītrot vissvarīgākos terminus un frāzes;• pasvītrot to, ko pedagogs akcentē, kāarī viņa izteiktos secinājumus un kopsavilkumus;• censties sekot pedagoga runas loģikai;• vārdu saīsinājumus izmantot tikai plaši


56 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAlietotu jēdzienu un profesionālo terminupierakstīšanai;• neizmantot vārdu saīsinājumus, pierakstotīpašvārdus un zinātnisko terminoloģiju;• pierakstīt formulas.Pēc lekcijas:• papildināt, izcelt (nepārspīlējot ar pasvītrojumiem),uzlabot konspekta noformējumu;• papildināt vārdu saīsinājumus;• salīdzināt savus konspektus ar citu izglītojamopierakstiem.REZUMĒJUMSLai sagatavotu kāda teksta rezumējumu,tas vispirms ir jāizlasa. Lasot tekstuotru reizi, jāpasvītro vissvarīgākie vārdi vaiteikumi. Pēc tam viss pasvītrotais jāsakārtovajadzīgā secībā un jāpārraksta ar tiem pašiemvārdiem. Vienīgi nedaudz jāiz mainateikums, lai izveidotos saprotams teksts.Rezumējumam kā apmācības līdzeklimpiemīt daži trūkumi: tā pamatā ir pārrakstīšana,neiesaistot izglītojamā domāšanu unneprasot izlasītā kritisku novērtēšanu.SINTĒZE UN ANALĪZESintēze ir kādas tēmas galvenās idejasīss izklāsts. Šajā gadījumā izglītojamā uzdevumsnav izmantot tekstā esošās frāzes,bet gan gluži otrādi, – izlasītais jāsaprotun jāizklāsta saviem vārdiem. Analizējamātēma ir jāpārdomā. Tas ir viens no vissvarīgākajiemun sarežģītākajiem uzdevumiemgarīgās darbības jomā. Tam ir nepieciešamazināma prasme un pieredze, spējaskaidri saprast apgūstamo materiālu. Analīzenozīmē izprast, salīdzināt, pretstatīt,spriest, vērtēt, atrast kopsakarības utt.Šā vingrinājuma izpildes process ir līdzīgsrezumējuma sagatavošanai. Vispirmsteksts ir jāizlasa. Lasot otru reizi, izglītojamaispasvītro galvenās domas. Pēc tam viņšpārlasa pasvītrotos vārdus un teikumus unizdara kopsavilkumu. Dažreiz pirms kopsavilkumauzrakstīšanas ir jāizveido pārskatspar galvenajām lekcijā ietvertajām idejām.SHĒMAShēma ir kādas tēmas svarīgāko aspektuattēlošana grafiskā formā. Šis vingrinājumspalīdz:• PILNĪGĀK IZPRAST MĀCĪBU SATURU;• EFEKTĪVĀK TO NOSTIPRINĀT UNIEGAUMĒT;• RADĪT PRIEKŠSTATU PARAPGŪSTAMĀS TĒMAS STRUKTŪRU;• SISTEMATIZĒT VISSVARĪGĀKO.Šis vingrinājums ir interesants tādēļ, kaļauj uzskatāmi attēlot apgūstamās tēmasstruktūru. Shēma sniedz gan pārskatu, ganizpratni par visu mācību saturu kopumā.Lai izveidotu shēmu, nepieciešams:• uzmanīgi izlasīt visus materiālus;• pasvītrot galveno;• izvietot datus ailēs, ņemot vērā tosvarīgumu.Shēmu izveidošanas veidi var būt ļoti dažādi–, izmantojot pieņemtos apzīmējumus,skaitļus, burtus, tabulas utt.Aplūkosim dažus noteikumus, rekomendācijasun aspektus konkrētu vingrinājumuizpildes piemēros. Sagatavojot un izmantojotvingrinājumus nodarbībās, pedagoga uzdevumsir paskaidrot izglītojamam uzdevumuizpildes noteikumus. Tas ļaus izglītojamamtos efektīvāk atrisināt un izdarīt secinājumus.Darbs mazās grupāsSocializējošas metodes tika izmantotasjau pagājušā gadsimta sākumā. Pirmo notām, kas saucās “brīvais darbs grupā”, izstrādājaROŽERS KUZINĒ (Roger Cousinet).Tā kļuva par vienu no izplatītākajām apmācībasmetodēm. Tā ietekmēja arī citus pēt-


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA57niekus – Dekrouli (Decroly), Djūiju (Dewey)un Freinetu (Freinet).Socializējošās metodes ieguva lielu popularitāti.Drīz vien parādījās arī citas teorijas:Magvaira (Maguire) grupas apmācībasplāns, SANDERSONA (Sanderson) darbs grupā,PATERSONA (Paterson) kolektīva dzīve,VAINEKENA (Wyneken) izglītojamo kopienas.Visas šīs metodes bija izstrādātas, lainovērstu tradicionālās apmācības veidu trūkumus,kuros pretēji veselajam saprātamjoprojām tika ignorēts apmācības sociālaisaspekts. Visām socializējošajām metodēm irraksturīgs tas, ka tajās pastiprināta uzmanībatiek pievērsta izglītojamo patstāvīgajamdarbam, pētījumiem un atklājumiem, kurusveic pats izglītojamais. Pretstatā individualizētāsapmācības atbalstītājiem jaunāsteorijas ar lielu entuziasmu pieņēma aktīvāsapmācības piekritēji. Kaut arī jaunās teorijasbija izstrādātas, turpinājās mācības formālajās,tradicionālajās grupās pedagogavadībā, kurš izglītojamam uzspieda mācībumērķi, uzdevumus un mācību plānu.Par izšķirošu soli ceļā uz apmācības socializēšanukļuva grupas dinamikas teorija,kas grupu aplūko nevis kā indivīdu kopumu,bet gan kā vienotu veselumu. Viens no pirmajiemšo jauno virzienu savā programmāiekļāva KURTS LEVINS (Kurt Lewin) (1945).Siriljano (Cirigliano) un Viljaverde (Villaverde)(1966–1983) grupas dinamiku definē šādi:Socializējošo metožu lietošanas procesātika pārvarēta tās noliedzēju pretošanās undaudzas viņu šaubas. Tomēr pat mūsdienāsšīm metodēm ir nepieciešami aizstāvji.Himeno Sakristans (Gimeno Sacristan)(1971) raksta, ka grupas dinamika mācībuprocesā atbild uz jautājumu, kā organizētun orientēt grupas spontāno dinamiku, laisasniegtu virkni iepriekš izvirzīto mērķu.Viena no visizplatītākajām, vienkāršākajāmun efektīvākajām metodēm, kāda ir radīta,pamatojoties uz grupas dinamiku, ir apmācībamazās diskusiju vai darba grupās.Lai lietotu šo vai jebkuru citu apmācībasveidu grupā, pedagogam ir jāzina grupasdinamikas galvenie mehānismi, kā arī šīsmetodes izmantošanas iespējas, priekšrocībasun trūkumi. Nedrīkst aizmirst, ka:Tāspielietošanavar būtMETODE PATI PAR SEVINAV NE LABA, NE SLIKTAEFEKTĪVAINDIFERENTANEREZULTATĪVAGRUPAS DINAMIKAMŪSDIENĪGA DISCIPLĪNA SOCIĀLĀSFILOSOFIJAS IETVAROS, KAS PĒTAGRUPAS UZVEDĪBU KOPUMĀ, GRUPASLOCEKĻU INDIVIDUĀLO UZVEDĪBU UNATTIECĪBAS STARP GRUPĀM. GRUPASDINAMIKA NOSAKA LIKUMUS, PRINCI-PUS UN METODES, KĀ PAAUGSTINĀTGRUPAS DARBA EFEKTIVITĀTI.Kas ir maza grupa? Kādas ir tās pazīmes?Atbildes uz šiem jautājumiem varamsniegt ar nākamās shēmas palīdzību:


58 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAMAZA GRUPANE VISAS IZGLĪTOJAMO KOPAS VAR UZSKATĪT PAR MAZĀM GRUPĀMFAKTORI, KAS IRNEPIECIEŠAMI,LAI VEIDOTOSMAZA GRUPAIZGLĪTOJAMO GRUPAMIJIEDARBĪBAKOPĒJS MĒRĶISPIEDERĪBAS SAJŪTAIEROBEŽOTS SKAITS (ne vairāk par 10 cilvēkiem)Grupas sastāvā esošie izglītojamie savā starpāmijiedarbojas maksimāli brīvi un spontāni.Grupas locekļi tiecas sasniegt vienus un tospašus mērķus (atrisināt problēmas, atrastrisinājumus dažādās situācijās, diskutēt pardažādām tēmām utt.).Izglītojamie, kļūstot par grupas sastāvdaļu,kopīgi attīsta apziņu “mēs”, kas veido grupasvienotības pamatu.Tādējādi:MAZA GRUPA ir neliela skolēnu grupa,kas ciešā sadarbībā veic vienu uzdevumuun apzinās savu piederību kaut kam lielākampar vienkāršu atsevišķo individualitāšusummu.Šai metodei ir raksturīga visas grupaspiedalīšanās, noteikts plāns un zināma struktūra.Neraugoties uz to, šī metode ir neformālaun demokrātiska no visiem viedokļiem.Mācību metode mazās grupās ir jāizvēlas, ja,veicot apmācību grupās, tajā skaitā arī mazāsgrupās, pedagogam un izglītojamiem irjāmaina sava parastā uzvedība.Izglītojamā pienākums ir:• vairāk RUNĀT, nekā klausīties, bet neprevalēt;• UZŅEMTIES ATBILDĪBU;• SADARBOTIES, nevis sacensties;• ORGANIZĒT UN PLĀNOT SAVU DARBĪ-BU kopā ar pedagogu vai patstāvīgi;• PIEŅEMT LĒMUMUS GRUPĀ, nevis vienkāršipiekrist pedagoga lēmumiem;• IZVĒRTĒT SAVAS KĻŪDAS, nevis saņemtvērtējumu no pedagoga.Arī pedagogam ir jāmaina savi ieradumi:• vadīties nevis pēc izglītojamo panākumiem,bet gan pēc kļūdām, kuras viņiemir izdevies novērst;• veicināt zināšanu apguvi, nevis tās sniegt;• uzticēt atbildību, nevis uzņemties to pašam;• vairāk klausīties un mazāk runāt;• piedāvāt un izstrādāt apmācības mērķikopā ar izglītojamiem;• rūpēties par grupas darbību;• vērtēt kopā ar grupu;• strādāt kopā ar grupu;• stimulēt un virzīt, nevis vadīt;• atbalstīt demokrātiski izvirzītos līderus;• panākt grupas atzinību neuzbāzīgi;• veicināt izglītojamo savstarpējo saskarsmi unnodrošināt pareizu šīs metodes lietošanu.Apmācībasuzdevums.Vēlams izmatotNEFORMĀLU UNBRĪVU metodiIzglītojamieir pieaugušieIzglītojamie piekrītmācīties atbilstošišai metodeiInformācijas iegūšana. Pretrunīgu viedokļu noskaidrošana par kādu jautājumu.Problēmas atrisināšana. Lēmumu pieņemšana. Uzdevuma izpilde.Lai panāktu lielāku kolektīva saliedētību, aktīvāku tā locekļu sadarbību,lai panāktu pārliecību, uzticību, ciešākas un draudzīgākas attiecības, laivieglāk panāktu vienošanos.Ronalds Lippits (Ronald Lippit) (1947) uzskata, ka diskusija grupāir galvenā apmācību metode pieaugušajiem.Izglītojamie izvēlas mācības mazā grupā un vēlas kontaktēties ar citiemizglītojamiem.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA59Tādējādi darbs ar grupu pedagogamnav ne ērtāks, ne vieglāks, gluži otrādi –viņa uzdevums kļūst daudz sarežģītāks. Varētudomāt, ka šo metodi varētu izmantotarī bez pedagoga. Tomēr tas nav iespējams.Pēc būtības apmācība grupā ir tikaiapmācību procesa modifikācija, kurā pasniedzējamir atņemta vara un iespēja runātmonologu, bet izglītojamie gūst iespējuizteikties un brīvi darboties.Izmantojot mācību metodi mazā grupā,pedagogs:• tikai daļēji saglabā savu informējošofunkciju;• virza darbību un sniedz nepieciešamosdatus;• neļauj izglītojamiem pārāk ilgi maldītieslabirintos, no kuriem nav izejas, lainovērstu vilšanos;• dalās pieredzē;• risina konfliktsituācijas;• palīdz izglītojamiem novērtēt savu darbu.SAGATAVOŠANĀSNoteikt paredzamo apmācības mērķi untēmu (kopā ar izglītojamiem). Sadalīt klasi(auditoriju) mazās grupās. Šajā posmā jāņemvērā pētījumu rezultāti, saskaņā ar kuriem:• ATŠĶIRĪBAS STARP IZGLĪTOJAMO ZINĀ-ŠANĀM BAGĀTINA GRUPU UN RADATĀS APMĀCĪBAS POTENCIĀLU;• JĀRESPEKTĒ GRUPAS DALĪBNIEKU DA-BISKĀS SIMPĀTIJAS, JO TAS NĀK PARLABU APMĀCĪBAS PROCESAM;• OPTIMĀLU MAZAS GRUPAS DALĪBNIE-KU SKAITU NAV IESPĒJAMS NOTEIKT,VISPRODUKTĪVĀK DARBOJAS GRUPAS,KURĀS IR VAIRĀK PAR 3 UN MAZĀK PAR7 CILVĒKIEM;• IR PIERĀDĪJUŠĀS TO GRUPU PRIEKŠ-ROCĪBAS, JO TO SASTĀVS VISA APMĀ-CĪBU KURSA LAIKĀ NEMAINĀS.Izglītojamiem par atbilstošo tēmu irjābūt iespējami labi sagatavotiem, jo tiekuzskatīts, ka piedalīšanās diskusijās ir tiešisaistīta ar grupas locekļu zināšanu līmeniun informētību par attiecīgo jautājumu. Laiikvienam grupas dalībniekam būtu ērtāksazināties ar pārējiem, grupas locekļiem irjāizvietojas aplī. Ja iespējams, darbam jānoritpie apaļa galda, tomēr, ja paredzētsmainīt grupu sastāvu, tad iespējams strādātarī bez galda.DARBA PROCESS GRUPĀTiklīdz grupa ir izveidota, jānozīmē vadītājsvai koordinators un sekretārs.Diskusijas laikā vadītājs koordinē izglītojamosadarbību, seko, lai viņi brīvi varētuizteikt savu viedokli. Vadītājs arī:• stimulē piedalīšanos diskusijā, ierobežopārāk aktīvo grupas locekļu darbību unmudina darboties pasīvos dalībniekus;• palīdz grupā uzturēt interesi un aktivitāti;• palīdz grupai pakāpeniski nonākt piediskusijas nobeiguma, rezumējot unapkopojot pabeigtos posmus;• uzdod grupai jautājumus, piemēram:“Ko par to domājat jūs?”;• rezumē diskusijas rezultātus;• kontrolē laiku.SEKRETĀRS• pieraksta secinājumus, kas izdarīti grupasdarba procesā;• ja nepieciešams, izvirza jautājumu balsošanai;• nepieciešamības gadījumā pieprasapaskaidrojumus.GRUPAS LOCEKĻI• dalībai grupas darbā ir jābūt brīvai undabiskai;• izglītojamiem jāizdara secinājumi uz kopējasvienošanās (konsensa) pamata;• grupas locekļiem pārējie dalībnieki ir


60 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAjāuzklausa ar izpratni, koncentrējotiesuz idejām, nevis uz personībām;• visiem grupas locekļiem ir jābūt vienisprātisar grupā pieņemto lēmumu;• jāizvairās no garām runām un liekvārdības.NEGATĪVA ATTIEKSMEApmācības procesā grupās var būt sastopamaizglītojamo negatīva attieksme.Parasti tā rodas tad, ja grupas locekļiem navdarba pieredzes šādos apstākļos. Visbiežāknegatīvā attieksme var izpausties kā:• NEDISCIPLINĒTĪBA (mazā grupā brīvasuzvedības apstākļos demokrātiskā atmosfērā);• DISKUSIJA DISKUSIJAS DĒĻ;• APVAINOŠANĀS;• KAUTRĪGUMS (bailes no pārējo grupaslocekļu kritikas);• KONKURENCES GARS;• PRETRUNU GARS;• GRŪTĪBAS PIEŅEMT PRETĒJU VIEDOKLI;• PASIVITĀTE.Parasti, pamazām apgūstot darba pieredzi,grupas uzvedība mainās.PAR GRUPAS LOCEKLI NEPIEDZIMST,BET GAN PAR TĀDU KĻŪST.Un patiešām, strādāt grupā var iemācīties,tajā strādājot. Ja grupā ir sastopamajebkura no negatīvās attieksmes formām, pedagogauzdevums ir kopā ar grupu censtiesizanalizēt radušos konfliktsituāciju. Viņam irjāpalīdz grupai savlaicīgi atrast vissaprātīgākoizveidojušās problēmas risinājumu.Mācību saturamutisks izklāstsSaskaņā ar latviešu valodas vārdnīcuizklāstīt nozīmē secīgi izskaidrot, aprakstīt.Mutiski mācību programmas var izklāstīt vairākosveidos. Neapšaubāmi, šī metode paredz,ka aktīvi darbojas VIENĪGI pedagogs.Viņš uzņemas vadošo lomu, nedodot izglītojamamiespēju aktīvi darboties. Tādējādi šīmetode sevī iekļauj izglītojamā pasivitāti.Runa ir viens no vissvarīgākajiem apmācībaslīdzekļiem. Ja to izmanto vienīgi pedagogs,tad to sauc par IZKLĀSTU. Ja šajāprocesā iesaistās arī izglītojamais, šādu apmācībasformu sauc par PĀRRUNĀM.Pētnieks Štokers (Stocker) izšķir tiešo apmācību,kurā tiek izmantots stāstījums, demonstrējumsun izskaidrošana, kā arī apmācībulīdzdarbojoties, kurā galvenā nozīme irrunai un saziņai. Mācību programmas mutisksizklāsts ir viena no visizplatītākajām unvissenākajām apmācības metodēm. Gadsimtiemilgi šis pedagoga darbības veids bijagalvenais apmācības līdzeklis.MUTISKAIS IZKLĀSTS IR KOLEKTĪVAAPMĀCĪBAS METODE, KADPEDAGOGS VERBĀLĀ FORMĀ SNIEDZIZGLĪTOJAMIEM MĀCĪBU SATURU.IZGLĪTOJAMO UZDEVUMS IR KLAUSĪTIES.Ja šo mācību materiāla izklāsta metodiaplūkojam no komunikācijas teorijas viedokļa,mēs iegūstam šādu shēmu:PASNIEDZĒJSSūtītājsSATURSZiņojumsIZGLĪTOJAMAISSaņēmējsBultiņas norāda, ka ziņojums tiek nodotsvienā, nemainīgā virzienā. Šāds komunikācijasprocess un apmācības veids tiek


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA61No SATURA viedokļa STĀSTĪJUMS Runa ir par faktiem un notikumiem, kasnorisinājušies kādā laikā periodā.APRAKSTSPaskaidrojot parādības, kas pastāv telpā.no PASNIEDZĒJA IZKLĀSTS Mutisks materiāla izklāsts, pasniedzējam irdarbību viedokļavadošā loma.INTERPRETĀCIJAKomentāri par kādu tekstu.saukts par VIENPUSĒJU. Saņēmējs, tas ir,izglītojamais tikai uztver informāciju, kurupedagogs sniedz mutiskā veidā. Šī metodeir KLASISKĀ jeb TRADICIONĀLĀ apmācībuprocesa pamats. Attēlosim šo apmācībumodeli shēmas veidā:SATURSREALIZĀCIJAEKSĀMENSMUTISKSVIELAS IZKLĀSTSSAPRAŠANAIEGAUMĒŠANABALVASODSATSTĀSTSPASNIEDZĒJSIZGLĪTOJAMAISKā liecina shēma, tradicionālajā apmācībumodelī izklāstam ir ļoti svarīga loma.Tradicionālais apmācības modelis praktiskiir identisks vienkāršas komunikācijas shēmai,kuru aplūkojām iepriekš. Mūsdienāsvalda uzskats, ka šādam pedagoga unizglītojamā attiecību modelim nepiemītizteikts izglītojošs raksturs. Kaut arī tradicionālaismodelis jau vairāk nekā gad simtupastāvīgi tiek kritizēts, tomēr tas turpinapastāvēt augstākās izglītības sistēmā. Arīdarba aizsardzībā Latvijā, veicot nodarbinātoapmācību uzņēmumos, visbiežāk tiekizmantota šī metode, lekcijas nobeigumāpieļaujot iespēju uzdot jautājumus par neskaidrībāmun diskutēt.MĀCĪBU SATURA IZKLĀSTSTradicionālā apmācība un mācību saturaizklāsts nebūt nav viens un tas pats.Tradicionālajā apmācību modelī izklāststiek izmantots kā galvenais un svarīgākaisdarbības veids. Tomēr mācību satura izklāstamkā vienam no mācību darbību veidiemir nozīmīga loma arī citos mācību modeļos.Šī metode ir interesanta, nepieciešama unpat neaizstājama, it īpaši, lai sasniegtu izziņasmērķus, ievadītu jaunu tēmu, sniegtuinformāciju. Mācību programmas mutiskajamizklāstam ir savas priekšrocības untrūkumi.


62 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAMĀCĪBU PROCESS IR BALSTĪTS UZ MUTISKU MATERIĀLA IZKLĀSTU.PASNIEDZĒJS PILNĪBĀ KONTROLĒ VISU MĀCĪBU PROCESU.IZGLĪTOJAMAM IR JĀVEIC TRĪS DARBĪBAS:JĀSAPROT – MĀCĪBU SATURS, KURU IZKLĀSTA PASNIEDZĒJS;JĀIEGAUMĒ – PASNIEDZĒJA DOTĀ INFORMĀCIJA;PRECĪZI JĀATSTĀSTA APGŪTĀ VIELA.ŠAJĀ MODELĪ PASNIEDZĒJAM JĀBŪT:AUTORITĀRAM,DOGMATISKAM,DAŽOS GADĪJUMOS – TĒVIŠĶAM.MOTIVĀCIJAS VIETU IEŅEM EKSĀMENS , IZGLĪTOJAMAIS TO VAR NOKĀRTOT (BALVA) VAINENOKĀRTOT (SODS).MUTISKĀ IZKLĀSTA PRIEKŠROCĪBAS:a) Pirmā no priekšrocībām ir jāmin iespējaveikt sintēzi. Pedagogs var izvēlētiesto informāciju, kuru viņš uzskata par nepieciešamusniegt izglītojamiem. Izvēlotiessvarīgāko informāciju, pedagogs vadās pēcsaviem personiskajiem kritērijiem. Šī metodedod iespēju modificēt mācību materiāluatkarībā no konkrētās izglītojamo grupasspējas iegaumēt, darba ritma, izturības uncitām iezīmēm.b) Šīs metodes priekšrocība ir arī tāsekonomiskums: iespēja plānot un sadalītmācību darbu atbilstoši mācību programmāparedzētajam laikam.c) Treškārt, noteiktos gadījumos šī darbībair neaizstājama, piemēram, ja izglītojamamnav nekādu priekšzināšanu paredzamomācību jomā; ja šī metode atbilst izglītojamointeresēm un, visbeidzot, ja mācībutēmas ietvaros ir nepieciešams apraksts, mutiskspaskaidrojums vai stāstījums. Šo darbībunepieciešams lietot ne tikai izziņas mērķusasniegšanai (kaut arī tā šajā gadījumā irvispiemērotākā). Tā ir noderīga arī emocionālomērķu sasniegšanai – pedagoga vārdiizglītojamos var stimulēt, ieinteresēt vai patsatricināt. Turklāt, izmantojot atbilstošus komentārusun paskaidrojumus, ir iespējamsveidot vai izmainīt izglītojamo attieksmi.MUTISKĀ IZKLĀSTA TRŪKUMILīdzās šīs darbības priekšrocībām pētniekiir novērojuši arī zināmus trūkumus.Tomēr negatīvās iezīmes izpaužas vienīgi tādosgadījumos, kad materiāla mutiskais izklāstsnetiek papildināts ar cita veida apmācībasdarbībām, kuras paredz izglītojamolīdzdalību, kā arī ja netiek izmantoti nekādipalīglīdzekļi. Dažādi autori par visbiežāk sastopamomutiskā izklāsta trūkumu min liekvārdību(valodas kā komunikācijas līdzekļapārmērīgu lietošanu), kā arī samērā biežiraksturīgo lektora novirzīšanos no tēmas.Aktīva cīņa pret šo trūkumu izraisījusipretējas tendences rašanos, pārvērtējot tādumetožu nozīmi, kurās runas izmantošanaapmācības procesā tiek iespējami samazināta.Ne visi pētnieki izsakās pret šo darbībupašu par sevi, tomēr visi nosoda mutiskāizklāsta pārmērīgu izmantošanu, proti, tālietošanu tradicionālajā izglītībā, kuras pamatupraktiski veido mutiskais izklāsts. Turklātne visi kritiskie izteikumi ir destruktīvi.R. Bērds (Beard) (1974) uzskata, ka nodarbība,kuras pamatā ir teorētiskais jebmutiskais mācību materiāla izklāsts, var būtefektīva. Lai to panāktu, pedagoga uzdevumsir sniegt precīzu paskaidrojumu par mācībustruk tūru, nodarbības plānā paredzot arī aktīvuizglītojamo līdzdarbību (diskusijas, pro-


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA63blēmu risināšanu, individuālu uzdevumu risināšanu,darbu grupās utt.). Līdz ar to valodakā viens no svarīgākajiem komunikācijaskanāliem apmācības procesā ir vispāratzīta,neatkarīgi no tā, vai tiek pielietots mutiskaisizklāsts. Mācību problēmas var atrisināt, nevispilnīgi atsakoties no mutiskā izklāsta vispār,bet gan zinot, kad, kā un kādā mērāto vajadzētu lietot. Tādēļ mūsdienu didaktikātika izstrādāti noteikumi un rekomendācijas,kā pareizi izmantot mutisko izklāstu.apmācības metodes atbilstībai izglītojamoīpatnībām un mācību saturam.VALODA:Lūk, daži interesantākie noteikumi:• Izmantot piemērotu leksiku, kas ir pielāgotaizglītojamo valodas īpatnībām.• Skaņai un artikulācijai ir jābūt precīzaiun skaidrai.• Apmācības ritmam ir jāatbilst apgūstamāstēmas svarīgumam un grūtībasMUTISKĀ IZKLĀSTA TRŪKUMIAUTORIUNESCOTITONE(TITONE)A.MATTOSS(MATTOS)GOMESS PERESS(GOMEZ PEREZ)SOLERS FERRESS(SOLER FERREZ)CITITRŪKUMINomāc izglītojamo ar pārlieku lielu informācijas daudzumu.Nedod iespēju apdomāt mācību saturu.Pārmērīgi nodarbina izglītojamo uzmanību.Neņem vērā izglītojamo intereses.Liekvārdība.Pārliecīgi noslogo atmiņu.Nostiprina izglītojamā pasivitāti (padara viņu receptīvi pasīvu).Mācības kļūst garlaicīgas un nogurdinošas.Neattīsta kritisko domāšanu.Vienveidība.Intelektualizācija: mācības ir vērstas vienīgi uz intelektu, spēj sniegttikai abstraktas zināšanas.Didaktisms: zināšanu pasniegšana ir svarīgāka par zināšanu apguvi.Masveidība.Dogmatisms: izglītojamo uzdevums ir sniegto informāciju pieņemt,neapšaubot to; netiek pieļauta kritika.Mācīšanās no grāmatām.Vienvirziena darbība: neparedz atgriezenisko saikni.Var sastapt izglītojamā pretestību.MUTISKĀ IZKLĀSTA IZMANTOŠANAAr izklāsta palīdzību pedagogs informē,iepazīstina, sniedz idejas, jēdzienus,argumentus utt. Lai šāda apmācības formabūtu efektīva, nepieciešams ievērot dažusnoteikumus un rekomendācijas.IETEIKUMISaistībā ar izklāsta saturu nepieciešamspievērst uzmanību galvenokārt valodai,pakāpei. Runa nedrīkst būt pārāk lēna,lai tā nekļūtu monotona. Nedrīkst runātarī pārāk ātri, jo tas mazina izglītojamouztveres spējas.• Nav ieteicams izmantot garas frāzes.Valodai jābūt precīzai.• Jāseko, lai pedagoga valoda būtu gramatiskipareiza un atbilstoša auditorijasspecifikai.


64 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAMUTISKĀ IZKLĀSTA IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMIApmācības saturs(idejas, jēdzieni,shēmas, argumenti,pierādījumi utt.)Ārējā formaCiti darbības veidiJāatbilst...Jābūt...IzvēlētiesRitmsIzklāsta uzbūveZināšanunostiprināšanasmetodesPapildus varizmantotizglītojamo intelekta līmenim;izglītojamo leksikas īpatnībām;mācību priekšmetam;vietai un paredzētajam laikam.skaidram un saprotamam;integrētam kopējā mācību procesā;secīgam;interesi izraisošam;motivējošam.tikai pašu svarīgāko (izvairīties no atkāpēm).jāpieskaņo izglītojamo intelektuālās attīstībaslīmenim un apmācības priekšmetam.ievads,galvenā daļa,apkopojums,nobeigums.atkārtošana,akcentēšana.audiovizuālos līdzekļus;izglītojamo līdzdalību: dialogus, jautājumus unatbildes;pielietojumu praksē.ATBILSTĪBALai izglītojamie labāk spētu apgūt mācībuprogrammu, pedagogam savas darbībasir jāsaskaņo ar izglītojamo intelektuālāsattīstības un zināšanu līmeni, apmācībasmērķi un līdzekļiem. Turklāt pasniedzēja uzdevumsir ievērot katrai apmācības darbībaiparedzēto laiku un, protams, stingri ievērojotmācību programmu, īstenot to pietie kamielastīgi.MĀCĪBU PRIEKŠMETSLiela uzmanība ir jāpievērš izklāstaskaidrībai, integrācijai kopējā apmācībasplānā, materiāla atlasei un izkārtojumam,mācību secībai un izglītojamo intereses uzturēšanai.DOMAS SKAIDRĪBAPirmkārt, satura izklāstam ir jābūt tādam,lai izglītojamais to varētu saprast. Tādēļpedagogam ir jāizvēlas piemēroti valodaslīdzekļi un citi apmācības paņēmieni.INTEGRĀCIJAIzklāstā ietvertā tēma nedrīkst būt izo lēta,tāda, kurai nav sakara ar citām tēmām.SECĪBAVisiem mutiskā izklāsta elementiem irjābūt izkārtotiem pareizā secībā un savāstarpā saistītiem.IZGLĪTOJAMO INTERESEMācību tēmas ir jāpasniedz tā, lai tāsmodinātu izglītojamā interesi un zinātkāri.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA65Tādēļ izglītojamos pirmām kārtām nepieciešamsiepazīstināt ar apmācības mērķiem, kāarī satura izklāsta gaitā pievērsties izglītojamopersoniskajai pieredzei. Varētu likties, kastarp nepieciešamību piemērot pedagogavalodu izglītojamo grupas intelektuālajam līmenimun kultūras īpatnībām un zinātniskāsvalodas lietojumu pastāv zināmas pretrunas.Tomēr šo leksikas problēmu var atrisināt, atbilstošāveidā izskaidrojot jaunos terminus.MUTISKĀ IZKLĀSTA FORMAApmācības paņēmieni un forma, izmantojotšo metodi, ir tradicionāli. Klasiskā izklāstastruktūra ir šāda: motivācija, ievads,galvenā daļa, nobeigums un/vai citas darbības.MOTIVĀCIJA UN IEVADSNodarbības sākumā pedagogs rosinaizglītojamos motivācijai, modina viņos interesipar mācību saturu, visas darbībasveicot iespējami atraktīvi. Tādēļ pasniedzējauzdevums ir iepazīstināt izglītojamosar nodarbības mērķiem, ar iegūto zināšanulietojuma iespējām reālajā dzīvē. Šajāposmā tiek izmantoti audiovizuālie lī dzekļi,kā arī sastādīts shematisks pārskats parapgūstamo mācību programmu. Tas tiekdarīts tādēļ, lai izglītojamais gūtu vispārējupriekšstatu par dažādajām izklāsta fāzēm,kā arī lai izprastu saikni starp konkrētās nodarbībassaturu un apgūtajām vai turpmākapgūstamajām zināšanām.GALVENĀ DAĻAAplūkosim izklāsta GALVENO DAĻU,kuru veido:A) zināšanu selektīvā apguve un nostiprināšana;B) nostiprināšanas un apguves metodes.Izklāsta galvenajā daļā ir ļoti svarīgi unefektīvi, ja pedagogs sagatavojis plānu, kurāir uzskaitītas konkrētajā nodarbībā aplūkojamāstēmas, kas izkārtotas hronoloģiskāun loģiskā secībā. Ļoti svarīgi ir paredzēt izmantojamoslīdzekļus, kas veicina izpratni,zināšanu apguvi un nostiprināšanu.Svarīgākās mutiskā izklāsta metodesir atkārtošana, apkopošana un būtiskākāsinformācijas akcentēšana.Viena no kļūdām, kuru pieļauj pedagogi,ir materiāla izklāsts vienveidīgā un lineārāprocesā. Pedagogs visus izklāsta elementussasaista vienotā, nepārtrauktā veselumā,skaidri neiezīmējot robežas starp atsevišķāmtēmas daļām, neatgriežas pie jau apgūtāsmācību programmas un neakcentēsvarīgākās domas.Lai izklāsts būtu efektīvs, pedagogs varizmatot zināšanu apguves un nostiprināšanasmetodes, kuras ļauj panākt to, kaizglītojamais informāciju ne tikai saprot,bet arī apgūst un iegaumē. Ikvienam pasniedzējamir jāzina, cik šādas metodes irsvarīgas, apmācības procesā izmantojotmutisko izklāstu.A) ZINĀŠANU SELEKTĪVĀ APGUVE UNNOSTIPRINĀŠANAPirmais solis šajā procesā – pedagogsatlasa mācību saturu, kurš ir jāapgūst unjānostiprina. Pēc tam pedagogs izvēlas visefektīvākosšīs informācijas apguves un nostiprināšanaspaņēmienus.B) NOSTIPRINĀŠANAS UN APGUVESMETODESVispazīstamākās no tām ir šādas:


66 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAIzklāsta, nostiprināšanas unapguves metodesATKĀRTOŠANABŪTISKĀKO ELEMENTUAKCENTĒŠANAAPKOPOJUMSLietošanaĻauj izglītojamam vieglāk iegaumēt, izceļot un atkārtojotdažādus izklāstā ietvertos elementus.Izglītojamais vairāk uzmanības pievērš tiem elementiem,kurus pedagogs īpaši izceļ.Palīdz izglītojamam iegūt vispārēju priekšstatu un noteiktloģiskās sakarības starp izklāsta elementiem.ATKĀRTOŠANAJa pedagogam ir ērti izmantot šo metodi,viņam ir jāizvairās no pārlieku biežasatkārtošanas, lai nekļūtu izglītojamiemapnicīgs un garlaicīgs. Tādēļ atkārtošanaiir jābūt daudzveidīgai un interesantai. Šīsmācību metodes vērtību apliecina fakts, kamēs labāk iegaumējam to, ko dzirdam divreiz.Vēl labāk mēs atceramies to, ko esamdzirdējuši vairāk par divām reizēm. Tādēļnepieciešams izmantot vairākus atkārtošanasveidus. Piemēram, D. B. Jangs (D. B.Young) izšķir 4 dažādus veidus:VIENKĀRŠĀ ATKĀRTOŠANADISTRIBUTĪVĀ VAI REGULĀRĀATKĀRTOŠANAREZUMĒJOŠA ATKĀRTOŠANANOSLĒGUMA VAI VISPĀRĒJAATKĀRTOŠANABURTISKA PEDAGOGA IZTEIKTO VĀRDU ATKĀRTOŠANA.IZGLĪTOJAMO LŪDZ ATKĀRTOT PEDAGOGA SACĪTO.Sastāv no VĀRDU, FRĀŽU vai SPRIEDUMU atkārtošanasizklāsta procesā.Iepriekš izklāstīto punktu apkopošana pirms pāriešanas pienākamā.Visa satura apkopošana, lai iegūtu kopēju priekšstatu parapgūto tematu.Andervuds (Underwood) savos pētījumosir pārliecinājies, ka visnoderīgākā atkārtošanasmetode ir distributīvā atkārtošana,savukārt Kanners (Kanner) un Maršals(Marshall) ir pierādījuši, ka mācību procesāvissvarīgākā ir noslēguma atkārtošana.BŪTISKĀKĀS INFORMĀCIJASAKCENTĒŠANAKā jau minējām iepriekš, šī metode ļaujkoncentrēt izglītojamā uzmanību uz konkrētiemtēmas aspektiem. Roberts Pinne(Robert Pinne), pētot, kāda ir atšķirība starplabām un sliktām pasniedzēja darbībām,ir noskaidrojis, ka pedagogs ir veicis labasdarbības, ja:• devis vārdiskus norādījumus akcentētvissvarīgākos izklāstā iekļautos aspektus(akcentēt iespējams, arī iekļaujotsvarīgāko izdales materiālos vai norādotprezentācijas tekstā, ko rāda uzsienas):• izmantojis frāzes, piemēram: “Galvenais,kas jums jāatceras, ir ...”;• izmantojis empātiskus izteicienus, izdarotkopsavilkumus, piemēram: “Kā jaues teicu iepriekš, trīs svarīgākie punktiir...”;


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA67• atbalstījis izglītojamo atbildes ar žestiem(piemēram, piekrītoši mājis argalvu) un atzinīgiem vārdiem, kā arīatsaucies uz auditorijas viedokli turpmākajāapmācību gaitā.REZUMĒJUMSEfektīvs mācību paņēmiens ir svarīgākoaplūkotās tēmas aspektu rezumējums. Nodarbībasbeigās ļoti svarīgs ir kopsavilkums.Šo paņēmienu efektivitāti veicina tādi faktorikā balss tonis, mainīgs valodas ritms,žesti un kustības.AIZMIRŠANAS LĪKNETo, ka aplūkotie paņēmieni ir ļoti svarīgi,apliecina tas, ka aizmiršana ir reāls un neapstrīdamsprocess. Tas arī ir galvenais iemels,kāpēc instruktāža un apmācība darba vietāir jāveic regulāri un periodiski – piemēram,atkārtoto instruktāžu veic ne retāk kā reizigadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kāarī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstošidarba devēja apstiprinātajam sarakstam)– ne retāk kā reizi sešos mēnešos.Saglabāšanās atmiņāDienasIzglītības teorētiķis Ebinghauss (Ebbinghaus)ir veicis pētījumu, kura rezultātā viņš uzzīmējalīkni, kurā skaidri redzams atmiņas saglabāšanāslīmenis. Šī atmiņas saglabāšanās līkneparāda, ka informācija, kuru izglītojamais iriegaumējis, izzūd uzreiz pēc mācību beigām,dažkārt pat stundu pēc nodarbības.Nodarbības gaitā izglītojamais iztērēsavus resursus. Ir pierādīts, ka informācijasnostiprināšanas paņēmieni ievērojami palīdzaizkavēt aizmiršanas procesu.SECINĀJUMITie tiek izdarīti pēc katras tēmas daļasnoslēguma. Šie secinājumi veido kopējuslēdzienu pēc visas mācību programmasizklāsta.CITI DARBĪBAS VEIDIPapildus var izmantot apgūto jēdzienulietošanu praksē, kā arī jautājumus un atbildes,kas pedagogam ļauj pārbaudīt, vaiizglītojamie viņu saprot un vai ir sasniegtiizvirzītie mērķi.Reāls objektskā mācību līdzeklisOlsons (Olson) uzskata, ka mācību līdzekļiir tādi līdzekļi, kas paredzēti apmācībaiun kas tieši iedarbojas uz cilvēku sajūtām,galvenokārt uz redzi un dzirdi. Šādi līdzekļitieši un nepastarpināti mums sniedz informācijupar apkārtējo pasauli. Tieši tādēļ irļoti svarīga to izmantošana mācību procesā,jo “nav nekā pārliecinošāka par realitāti”.Tiem ir pieskaitāmi gan reāli objekti vidē,gan ekskursijas un apmeklējumi, prakse,muzeji, modeļi, maketi un eksperimenti.Apmācības darbs, kas saistīts ar reāliemobjektiem, ir jāplāno un jārealizē tad,kad pedagogs ir pārliecināts, ka konkrētajāgadījumā reālais objekts ir svarīgākspar vārdu. Turklāt pedagogam ir jāņemvērā apstāklis, ka dažus apmācības mērķusvar sasniegt efektīvāk, demonstrējot reālusobjektus, nevis izskaidrojot attiecīgo saturuar vārdiem. Neapšaubāmi, vārdam ir lielanozīme arī objekta demonstrēšanas laikā,tomēr tas ir pakārtots reālajam priekšmetam.Tā, piemēram, ja rīko semināru par


68 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAdarba aizsardzības jautājumiem būvniecībā,ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja apmeklēt būvobjektu,kur paši semināra dalībnieki varētuidentificēt gan labos, gan sliktos piemērusattiecībā uz darba aizsardzības prasību ievērošanubūvobjektā. Līdzīgi arī, organizējotnodarbināto instruktāžu uzņēmumos, ļoti svarīgiir parādīt darba aprīkojumu, iemācīt drošasdarba metodes darbā ar šo aprīkojumu,iepazīstināt ar uzņēmumā izvietotajām drošībaszīmēm, praktiski iemācīt lietojot individuālosaizsardzības līdzekļus (piemēram,drošības sistēmu uzvilkšana un pieregulēšanaatbilstoši nodarbinātā augumam) utt.Šis darbības veids prasa zināmu apmācībasprocesā uzkrātu pieredzi. Objektademonstrēšana ir tiešs, nepastarpināts kontaktsar lietu pasauli. Edgara Deila (EdgarDale) pieredzes piramīdā reālais objekts iriekļauts tiešajā mērķtiecīgajā pieredzē, kasatrodas pašā piramīdas pamatnē. Tas nozīmē,ka darbs ar šāda veida zināšanāmapmācības procesā ir visefektīvākais. Piramīdair mēģinājums attēlot, kādā mērā katrsno apmācībā izmantojamajiem līdzekļiempiedalās jēdziena veidošanā. Piramīda sastāvno 11 līmeņiem, tās pamatne attēloviskonkrētāko jēdzienu veidošanās fāzi, betvirsotne – visabstraktāko.EDGARA DEILA PIEREDZES PIRAMĪDAVERBĀLIE SIMBOLIVIZUĀLIE SIMBOLIFIKSĒTI ATTĒLIRADIO IERAKSTIKINEMATOGRĀFIJATELEVĪZIJAMATERIĀLA IZKLĀSTSEKSKURSIJASDEMONSTRĒJUMIEMOCIONĀLĀ PIEREDZEMĀKSLAS PIEREDZETIEŠĀ MĒRĶTIECĪGĀ PIEREDZETiešajai mērķtiecīgajai pieredzei ir raksturīgsizglītojamā tiešs pārdzīvojums un atbildībasapzināšanās par rezultātu. Ja nav iespējamsnodrošināt reālu objektu apmeklēšanu,tad iespējams izmantot fotoattēlus, kas attēloreālus objektus, tāpēc pedagogam ieteicamsveidot datu bāzes, kurās iekļaujami gan labi,gan slikti piemēri, kas atdzīvina jebkuru apmācībasformu (par attēliem skatīt tālāk).REĀLA OBJEKTA KĀ MĀCĪBU LĪDZEKĻAPRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMIAplūkosim, kādas ir reāla objekta izmantošanaspriekšrocības mācību procesā. Pat-


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA69laban pievērsīsimies tādiem objektiem, kuruspedagogs demonstrē auditorijā. Par vidē sastopamajiemobjektiem runāsim nodaļā, kasveltīta mācību līdzekļiem kopumā, konkrētākrunājot par apmeklējumiem un ekskursijām.Nerunāsim arī par tiem objektiem, kuri irizstādīti sabiedriskās vietās vai muzejos unkuru aplūkošanai izglītojamam nepieciešamsatstāt auditoriju un doties turp, kur tietiek demonstrēti. Tātad, izslēdzot šīs divasiespējas, aplūkosim reāla objekta kā mācībulīdzekļa priekšrocības un trūkumus.PRIEKŠROCĪBAS• Ļauj izglītojamam iepazīties ar objektu(piemēram, ne tikai apskatīt, bet arīuzmērīt specifiskus darba cimdus, kasparedzēti smalkiem darbiem).• Izglītojamais uztver objektu kā daļu nosavas vides (piemēram, veicot savus ikdienasdarba pienākumus, pašam nodarbinātajamir jāvalkā līdzīgi cimdi).• Objekts pilda motivāciju rosinošo funkciju(piemēram, ražotājs apgalvo, kajaunie cimdi labāk pieguļ plaukstai, betnodarbinātais var pats pārliecināties,šos cimdus pielaikojot).• Papildina pedagoga sniegto aprakstupar dažādu objektu galvenajām sastāvdaļām,funkcijām un ārējo izskatu.• Izglītojamais informāciju uztver ar vairākiemmaņu orgāniem (redzi, dzirdi, tausti...).TRŪKUMI• Nav iespējams demonstrēt objektus,kuri ir ieguvuši vēsturisku vērtību vai atrodastālu no apmācību vietas, kā arīpriekšmetus, kuri ir pārāk lieli vai arīnav aizsniedzami citu iemeslu dēļ (piemēram,darbs ar bīstamām iekārtām,praktiska apmācība stropēšanā).• Pastāv riska iespējas, ja darbības arobjektu var būt bīstamas (piemēram,apmācība ugunsdrošībā – praktiskadzēšana jāorganizē ugunsdrošā vietā).• Nepieciešami mutiski paskaidrojumivai rakstiskas instrukcijas.• Nepieciešama uzmanības sadalīšana(piemēram, auditorijā ir tikai viens cimduparaugs – kamēr visi to apskata un izmēģina,pedagogs visbiežāk turpina lekciju,turklāt jautājumi bieži rodas, tieši mēģinotizmantot attiecīgo objektu, bet tos uzdotattiecīgajā brīdī vairs nav iespējams).MĀCĪBU PROCESA PRIEKŠNOTEIKUMIREĀLA OBJEKTA DEMONSTRĒŠANAIPat tādā gadījumā, ja pedagogs uzskata,ka šī līdzekļa izmantošana ir ļoti efektīva,tā iekļaušanai apmācību procesā ir daži ierobežojumi.Tas ne vienmēr ir iespējams unne vienmēr ir ieteicams. Šo divu apsvērumudēļ ir jāievēro vairākas rekomendācijas:• objekta kā mācību līdzekļa vērtība irnesaraujami saistīta ar darbībām, kurasizglītojamais ar šo objektu veic;• mācības nevajadzētu pārvērst par kautko PASĪVU;• objekta demonstrēšana ir jāveic ar noteiktumērķi. Tas jāņem vērā, izvēloties,kādus materiālus vai objektus nodot izglītojamiemvērošanai;• nepieciešams, lai objekta apskate notiktupasniedzēja vadībā un pēc viņanorādījumiem;• pedagogam jāpievērš izglītojamo uzmanībaobjektu krāsai, formai, spīdumam,cietībai, sataustāmajām īpašībāmutt. Izglītojamos var lūgt salīdzinātdažādus objektus un izteikt savu viedokli,tomēr šādā gadījumā nepieciešamsvadīt diskusiju, lai tā nekļūst neauglīga.Pedagogam nevajadzētu apmierinātiesar objekta demonstrēšanu no attāluma. Tasir jātuvina izglītojamiem, dodot iespēju aplūkotto no dažādiem redzes leņķiem. Ja,iespējams, objekti jānodod tieši rokās, laikatrs interesents varētu tos pamēģināt/pār-


70 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAbaudīt (piemēram, individuālie aizsardzībaslīdzekļi, ķīmisko vielu vai maisījumu drošībasdatu lapas utt.). Ja iespējams, jāļauj izglītojamiemveikt ar objektu šādas darbības:• izdarīt manipulācijas;• paturēt rokās;• vērot darbībā;• eksperimentēt;• analizēt un novērtēt.Objekta demonstrēšanai ir jāvelta pietiekamidaudz laika, lai no aktīvas saskarsmesar to labumu gūtu visi izglītojamie.Jāņem vērā, ka objekta labai uztverei ir nepieciešamslabs apgaismojums. Šis līdzeklisir izmantojams visās izglītojamo vecumagrupās un visos zināšanu līmeņos, tikai objektusnepieciešams piemērot gan vecumagrupām, gan zināšanu līmeņiem.REĀLA OBJEKTA IZMANTOŠANAMĀCĪBU PROCESĀŠis līdzeklis var atbilst dažādiem mācībuprocesa posmiem. Tā izmantošana iratbilstoši jāplāno.• Nodarbības sākumā objekta demonstrēšanaivar būt organizējoša funkcijavai arī tā var kalpot kā ievads. Ir pierādīts,ka reāls objekts var izraisīt izglītojamointeresi un zinātkāri.• Nodarbības galvenajā daļā objekts varveicināt tiešu intuitīvu uztveri un izpratni.Reāls objekts ir ļoti noderīgs palīglīdzeklispedagoga sniegtajiem aprakstiemun paskaidrojumiem.• Nodarbības beigās to var izmantot rezultātunovērtēšanai, pārbaudot, vai izglītojamaisatpazīst konkrēto objektu.Attēls“Es tev saku, Sančo, labāk vienreiz redzēt,nekā simtreiz dzirdēt.” (M. De Servantess)Kopš tiem laikiem, kad Grieķijā unRomā radās pirmie attēli, kas ilustrēja ģeometrijastraktātus, apmācību procesā tie ieguvaaizvien lielāku nozīmi.Komenio (Comenio) (1549–1671), pirmaisattēlu teorētiķis, ir teicis: “Neapšaubāmi, ka iztēlotiesdegunradzi var vieglāk un pareizāk, jakādreiz esi to redzējis, pat ja tas ir bijis tikai vienureizi, vai arī, ja esi redzējis vismaz viņa AT-TĒLU.” (F. Blaskezs, 1983). Mūsdienās cilvēks irpilnībā iegrimis attēlu pasaulē: afišas, plakāti,komiksi, žurnāli, filmas, video utt. Arī izglītībano tā nevarēja atpalikt. Mūsdienās attēli dominēpār tīri verbāliem apmācību veidiem. Tārezultātā attīstījusies redzes tēlu pedagoģija, unvisas ar šo tēmu saistītās daudzās problēmastika iekļautas arī mācību metožu sfērā.Kas ir attēls?Tas ir viens no svarīgākajiem saziņas līdzekļiemun priekšmetu ārējā izskata atspoguļojums.NOZĪMĪGA IR VIZUĀLĀFORMA, KAS TIEKUZTVERTA NĀKAMAJĀMIRKLĪ PĒCSASKATĪŠANAS.JĀATCERAS, KA ATTĒLS NAVOBJEKTS, BET GAN OBJEKTAVIZUĀLAIS TĒLS.Tiek uztverts arredzes palīdzību.Attēlam ir saturs,kas tiek uztvertsredzēšanas brīdī.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA71ATTĒLU KLASIFIKĀCIJAVeiksim attēlu klasifikāciju, ņemot vērāto saturu un izteiksmes līdzekļus.Atkarībā no SATURA attēls var būt vairākvai mazāk reāls, objektīvs vai simbolisks.Ikvienu attēlu mēs varētu novietot uztaisnes starp diviem galējiem punktiem.Vienā tās galā atrodas reālie jeb objektīvieattēli, bet otrā galā – simboliskie attēli, kurusir iespējams neierobežoti interpretēt.REĀLĀ attēlā objekts ir redzams tāds,kāds tas ir. Reāls attēls ir PATIESA un NO-SLĒGTA LIECĪBA par realitāti. Tas ir kā realitātesFOTOGRĀFIJA.Reāls attēlsSimbolisks attēlsReāls attēls, noslēgts,kuram iespējama tikaiviena interpretācija.VIENNOZĪMĪGSSIMBOLISKAM ATTĒLAM, neatkarīgi notā, vai tas ir vai nav reālistisks, nozīme unsaturs ir atvērts. Ikviens, kurš to redz, attēluvar interpretēt atšķirīgi. Šāds attēls atveidointelektuālu, abstraktu jēdzienu. Tomēršāda veida attēlu atrast nav viegli, jo aizkatra attēla vienmēr slēpjas simbolika, kaspieļauj individuālu interpretāciju.Atkarībā no ATTĒLA NESĒJA attēli iedalāstiešos, projicētos un elektroniskos.Attēla nesēju jomā ir notikusi ievērojamaattīstība. No mūra sienām, vitrāžulogiem un marmora skulptūrām utt., mēsesam nonākuši līdz elektriskām, optiskāmun elektroniskām ierīcēm.Simbolisks attēls,atvērts dažādāminterpretācijām.DAUDZNOZĪMĪGSSAIKNE STARP ATTĒLU UN VĀRDUMācību procesā attēlu ir nepieciešamspapildināt ar vārdu. Komentāri, teksts, mutisksizklāsts un paskaidrojumi ir nepieciešamitad, ja attēls ir pārāk izteiksmīgs; šādāgadījumā ar vārdiem tiek sašaurināta jēgaun novērstas nevajadzīgās interpretācijas.Verbālie līdzekļi ir nepieciešami arī tad, jaattēls ir nepietiekami izteiksmīgs, palīdzotizglītojamiem to pareizi saprast un interpretēt.Vārds un attēls savā starpā ir ciešisaistīti un papildina viens otru, veicinot apmācībasprocesu.TIEŠS ATTĒLSPROJICĒTS ATTĒLSELEKTRONISKS ATTĒLSATTĒLU VEIDIPats attēla nesējs ļauj ieraudzīt attēlu.Attēla nesējs ļauj projicēt attēlu argaismas palīdzību.Vienā informācijas nesējā irapvienots attēls un skaņa.Fotogrāfijas, ilustrācijas, gravīras,komiksiDiapozitīvi, transparenti, filmasVideo, televīzija


72 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAAttēla piemērs apmācībās par darba aizsardzībuIevērojiet distanci (ne mazāku par trim metriem) starp diviem pacēlājiem,kuri pārvietojas vienā virzienā.PROGRAMMAS GATAVOŠANAPlānojot darbības, kurās ir paredzēts izmantotattēlus, nepieciešams:1) ņemt vērā apmācības mērķus;2) apsvērt nepieciešamību izmantotattēlus;3) noteikt:• ATTĒLU DEMONSTRĒŠANAS unKOMENTĀRU secību un ilgumu;4) ņemt vērā mācību APSTĀKĻUS;5) RĒĶINĀTIES ar rīcībā esošajiemmācību līdzekļiem.Vai apmācības mērķi ietekmē attēlu izmantošanu?Programmas izstrādāšana un tās realizācijapirmām kārtām ir atkarīga no apmācībasmērķiem. Pedagogs var izmantot attēlus,lai sasniegtu gan EMOCIONĀLOS, ganIZZIŅAS, gan PSIHOMOTOROS mērķus, javien šis līdzeklis ir piemērots tām apmācībasdarbībām, kuras ir ieplānojis pedagogs.APMĀCĪBAS MĒRĶIAPMĀCĪBU DARBĪBASAPMĀCĪBU APSTĀKĻIILGUMSMĀCĪBU LĪDZEKĻIJāizvirza skaidri mērķi.Jānosaka attēlu demonstrēšanas un komentāru secība.Individuāla apmācība, grupa – klase, maza grupa.Apmācības darbību izpildes laiks.Jāparedz apmācībai nepieciešamie līdzekļi un materiāli.1 MOTIVĀCIJU ROSINOŠĀATTĒLA FUNKCIJASAttēls modina interesi, izraisa jautājumus, ilustrē tekstu. Tā ir visraksturīgākāattēla funkcija.2 INFORMĒJOŠĀAttēls ataino reālus objektus (šajā ziņā attēls ir visloģiskākais unvisizplatītākais līdzeklis).Attēls var būt dokumentāla liecība par konkrētām lietām.Šāda attēla saturam ir tikai viena nozīme.3 PASKAIDROJOŠĀ Attēla nozīmi var papildināt ar bultiņu un zīmju palīdzību.4 ESTĒTISKĀAttēls var būt krāsains, košs utt. Šīm iezīmēm nav izšķirošas nozīmesapmācības procesā, tomēr šāda attēla aplūkošana ir patīkamākaun emocionālāka.5 KONTROLĒJOŠĀ Attēlu var izmantot apmācības rezultātu novērtēšanai.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA73ATTĒLA FUNKCIJAS DAŽĀDĀSAPMĀCĪBU DARBĪBĀSNav nepieciešams pierādīt, cik liela nozīmeir attēlam kā mācību līdzeklim. Tas irvispāratzīts fakts. Rodrigess Diegess (1977)uzskata, ka mācību procesā attēls veic MO-TIVĒJOŠU, PAPILDINOŠU, INFORMĒJOŠU,PASKAIDROJOŠU, ATVIEGLOJOŠU un, visbeidzot,ESTĒTISKU FUNKCIJU. Šo uzskaitījumupapildināsim ar kontroles un novērtēšanasfunkciju.AUTORS PIEŠĶIR ATTĒLAM NOZĪMIIkviena attēla autors izvēlas priekšmetuun visā attēla radīšanas procesa gaitā izsakasavas domas un jūtas. Tādēļ ikviensattēls izsaka autora attieksmi pret realitāti.Autors tam piešķir noteiktu jēgu un saturu.Šis “svešais” skatījums dažkārt kļūst par iemeslu,kāpēc pedagogs nevēlas izmantotattēlu apmācības procesā.PEDAGOGA IESPĒJASPedagogs neapšaubāmi var izvēlētiesattēlus, kuri visvairāk atbilst mācību saturaprasībām. Turklāt pedagogs var izgatavot arīpats savus informatīvi skaidrojošos materiālus,kā arī izmantot paša uzņemtos fotoattēlusvai pieejamos zīmējumus un shēmas.FAKTORI, KAS IEROBEŽO ATTĒLAOBJEKTIVITĀTIBernārs Morels (Bernard Morel) uzskata,ka līdzās attēlojamā priekšmeta izvēlei attēlaobjektivitāti ierobežo arī vēl daži citi faktori:• RAKURSS;• PLĀNS;• GAISMA UN KRĀSA;• ATTĒLOJUMA PRECIZITĀTE;• EKSPOZĪCIJA.Visskaidrāk saskatāmais faktors ir RA-KURSS.ATTĒLA RADĪŠANAKĀ MĀCĪBU DARBĪBAJa apmācība tiek organizēta kopā arobjekta apmeklējumu, fotoattēlu uzņemšanuvar izmantot kā daļu no apmācībasprocesa. Tas ļauj piefiksēt apmācāmo izpratnigan par semināra tēmu, gan spējuatpazīt darba vides problēmas. Turklāt, pildotšādus uzdevumus, izglītojamie var:• attīstīt savas radošās spējas vai parādītesošo prasmju līmeni;• lietot savu meistarību, roku darba iemaņasun tehniskās zināšanas;• interpretēt attēlu.NOBEIGUMSŅemot vērā attēlu izmantošanas nepieciešamību,kā arī to priekšrocības mācībuprocesā, ieteicams pievērst uzmanību šādiemapsvērumiem:• Attēls ne vienmēr ir labākais izteiksmeslīdzeklis, tam ir arī savi trūkumi.• Pedagogam ir jānoskaidro, cik lietderīgavar būt attēla izmantošana konkrētajāgadījumā, kad un kādos apstākļostas ir absolūti nepieciešams.• Daži attēla demonstrēšanas līdzekļi unveidi ir ļoti sarežģīti.• Mūsdienās izglītojamie aizvien labāk orientējasaudiovizuālajos līdzekļos. Tomēr tasnenozīmē, ka viņi spēj saprast un interpretētattēlu bez iepriekšējas sagatavošanās.Attēls pats par sevi – gluži tāpat kā verbālaisziņojums – apmācību nepadara aktīvuvai pasīvu. Tas ir atkarīgs no tā, cik aktīvivai pasīvi attēlus izmanto pedagogs.JA FOTOGRAFĒJAT PAŠI• Pirms fotografēšanas vienmēr pajautājiet,vai fotografēšana uzņēmumā ir atļautatehnoloģiju dēļ (daļa uzņēmumu ir ieviesusiaizliegumu vai noteikusi stingrus ierobežojumus,tāpēc, lai izvairītos no konfliktiem,ieteicams šo rīcību iepriekš saskaņot).


74 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA• Ja fotografējat trūkumus, ieteicams izvairītiesno situācijām, kurās būtu iespējamspazīt uzņēmumu (piemēram, uzņēmumalogo uz nodarbināto darba apģērba vaiautomašīnām), kā arī pazīt nodarbinātos(abos gadījumos iespējamas problēmas,ja vēlēsieties izmantot attiecīgos piemēruscitos uzņēmumos).• Ja gatavojat informatīvos materiālus, kastiks publicēti un būs plaši pieejami ne tikaiJūsu uzņēmuma darbiniekiem, tad saskaņojietiespēju izmantot attiecīgos uzņēmumaattēlus konkrētajā informatīvi skaidrojošajāmateriālā.Interneta izmantošanaapmācībāPedagogi sākumā varētu justies apdraudēti,domājot, ka tehnoloģijas priekšrocības,piemēram, apmācība ar videokonferenčupalīdzību, izspiedīs no šīs jomas pedagogusun viņi kļūs lieki. Datortehnoloģijuintegrācija, mācot kādu priekšmetu, nozīmēlielu laika un darba patēriņu, veidojot jaunasmetodiskas izstrādes. Tāpēc visu esošopedagogu tālākizglītībā informācijas unkomunikāciju tehnoloģijas lietošanas jomāir nozīme arī psiholoģiskajam faktoram, jojebkuras izmaiņas ir saistītas ar nedrošībuun stresu, kas bieži rodas vecāka gadagājumacilvēkiem, sākot lietot datortehniku.WEB BALSTĪTAS MĀCĪBASWeb ir interaktīva multimediju forma.Atbilstoši dažādu pētījumu rezultātiemvieni autori slavē iespēju izmantot audio,video, tekstu un neaptveramo (milzīgi plašo)vidi informācijas iegūšanai, citi – iespējuno pasīvās mācīšanās pāriet uz aktīvumācīšanos. Tomēr daudzi norāda uzproblēmām, kas saistītas ar šo tehnoloģijupotenciāla izmantošanu. Vairākums inovatīvotehnoloģiju izmantotāju atzīmē grūtības,kas rodas šajā procesā – bieži tomērir nepieciešama pastāvīga pedagogu klātbūtne,lai varētu lietot nepieciešamo programmu(lietotājs pats grib pilnībā kontrolētIT izmantošanu, taču viņa zināšanulīmenis ir par zemu). Web lapām pašāmpar sevi ir jāpiesaista mērķauditorija, kāarī jāveido lietotāja pieredze efektīvai webizmantošanai. Tātad, veidojot mācību materiālusWeb vidē, jāņem vērā gan tas, kocilvēks vēlas, gan, kā viņš mācās. Slinkamlietotājam nepatīk interaktīvas web lapas.Lielākā daļa lietotāju dod priekšroku pašaplānotai darbībai, izmantojot savu pieredzivai paļaujoties uz pašatklāsmes procesu.IBM pētījumā piedāvāja divas galējības –pilnīgu pasīvas (Guided tours) vai ārkārtīgiaktīvu (attēlu un informācijas meklēšanudatubāzēs, sarunu (chat) telpu vai žurnālustiešsaistē). Ņemot vērā šos pētījumarezultātus, ka cilvēki labāk izvēlas aktīvumācīšanos, taču internetā grib izvēlētiespasīvu darbību, jādomā, kas būtu jāņemvērā veidojot mācību materiālus tīmeklim.Šobrīd eksistē seši biežāk lietotie apmācībuveidi internetā:• RADOŠS DARBS ( Creative Play). Zīmēt,rakstīt veidot animācijas, izveidot kooriģinālu, balstoties uz apgūto.• Interneta ekskursija padomdevēja vadībā(Guided Tours). Pievienošanāsekspertam (speciālistam), kas pārzinasavu tēmu un vada soli pa solim, pakāpeniskiapgūstot jaunas zināšanas.• INTERAKTĪVAS NORĀDES ( InteractiveReference). Tiek izmantota tipiska tīmekļalapa, kur lietotājs, vadoties nosavām vēlmēm un pieredzes, ar hipersaišupalīdzību iegūst zināšanas parizvēlēto tēmu. (Izvēlas pats to, ko gribuzzināt!)• MĪKLAS/INTERAKTĪVAS MISTĒRIJAS/NOSLĒPUMI/INTERAKTĪVI RISINĀJU-MI (Puzzle/Interactive Mystery). Par pamatutiek ņemta jau izveidota, parasti


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA75interaktīva forma, kurā tiek ierakstītasatbilstošās atbildes vai mistērijas veidātiek meklēti pareizie risinājumi.• LOMU SPĒLES ( Role-playing Story). Lietotājsizvēlas savu lomu spēlē un patspieņem lēmumus, skatās, kas notiek.• SIMULĀCIJA ( Simulation). Modelē notikumusreālā dzīvē (pasaulē) un sekonotikumu gaitai. Lietotāja izvēle nosakarezultātu.Interaktīvās norādes un Interneta ceļojumiir kognitīvā mācīšanās, radošaisdarbs, mīklas, lomu spēles un simulācijasprasa gan afektīvās, gan attīstošās prasmes.Radošais darbs palīdz attīstīt ganrakstīšanas, gan mākslinieciskās spējas.Mīklas un simulācija saistīta ar prognozēšanas,dedukcijas un problēmu risināšanasiemaņu izmantošanu, lomu spēlesveido vērtības un attieksmi, palīdz ņemtvērā citu viedokli.Pēc pētījuma datiem, pieaugušie dodpriekšroku interaktīvo norāžu izmantošanai,bērnus vairāk saista radošais darbs unlomu spēle. Pieaugušie izvēlas uz informācijasiegūšanu balstītas darbības un simulāciju,bērni savukārt – atklājumu piedzīvojumiem:lomu spēlei un radošām aktivitātēm.Pieaugušajiem ir attīstīta kognitīvā mācīšanās,bet bērniem afektīvā, viņus saista interaktivitāte.Pieaugušos vada iekšējā motivācija,kas pamatojas uz iepriekšējo pieredzi.Viņi zina, ko vēlas iemācīties, un gribmācīties nepastarpinātā veidā.Jebkuram cilvēkam nepieciešamamotivācija mācīties, tāpēc viņi izvēlas interaktīvuvidi, kurā tiek sasniegts zināmsrezultāts (atrisinot testu, iegūst augstākupunktu skaitu, saņem balvu utt.). Pētījumosir noskaidrots, ka vismazāk populāras irmīklas/mistērijas un interneta ekskursijapadomdevēja vadībā.Tātad, veidojot web mācību lapuses,būtu jāņem vērā:• MĒRĶAUDITORIJA – pieaugušie dodpriekšroku tipiskām web lapām, bērni– uz mērķi virzītu scenāriju (sevišķi– radošo spēli, lomu spēli), ko piedāvāmultimediju vides interaktīvās iespējas.Nepieciešams norādīt, ka arvienvairāk gados jaunu cilvēku arī labprātizmanto interneta piedāvātās interaktīvāsiespējas.• PEDAGOĢISKĀ PIEEJA – internetaekskursija padomdevēja vadībā uninteraktīvās norādes nodrošina tradicionāloskaidrojošo/didaktisko mācīšanos.Darbošanās mīklas/mistērijasveidā saistās ar uz atklājumu vērstuorientāciju, kurā pareiza atbilde vaisecinājums ir mērķis. Radošā spēle –konstruktīva pieeja, ko stimulē sākumaun beigu pieredze. Simulācijā unlomu spēlēs var saskatīt daudzas mācīšanāsformas, sākot no atklājummācīšanāslīdz konstruktivitātei.Pieredzējuši lietotāji, kas lieliski pārzinasavu tēmu, parasti izvēlas strādātpaši, izmantojot pārsvarā interaktīvāsnorādes. Iesācēji, neatkarīgi no viņuvecuma, dod priekšroku interneta ceļojumam,paļaujoties uz speciālista pieredzi,kas viņus ie vada attiecīgajā tematikā,attīstot motivāciju uzzināt un iemācītiespar interesējošo jautājumu arvienvairāk.Mācīšanās veida izvēli nosaka arīmērķauditorijas struktūra (pakāpe/stāvoklis/kvalitāte).Iesācējiem afektīvāmācīšanās pieredze veido interesi unzinātkāri par saturu/tēmu, kamēr iemaņas/prasmesveidojošās darbības/aktivitātespalīdz attīstīt kompetences turpmākajaiizpratnei. Pieredzējušiem lietotājiemar pamatzināšanām un iemaņāminteraktīvās norādes pilnībā nodrošinakognitīvo mācīšanos, taču iesācējiemmērķorientēti scenāriji (uz noteiktu mērķi


76 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAvirzīts scenārijs) var apvienot/kombinētafektīvo un iemaņu attīstošu mācīšanāspieredzi ar kognitīvo mācīšanos.VEBINĀRIVebinārs ir atvasināts saliktenis no vārdiemWEB UN SEMINĀRS, kas nozīmē – tiešraidesseminārs interneta vidē, kuru var vērotsavā datorā, kas ir pieslēgts internetam. Vebinārsir interneta komunikāciju forma – seminārs,konference vai apspriede, kuras galvenāpriekšrocība ir iespēja auditorijai veidotvirtuālu dialogu ar lektoru – nosūtīt un saņemtziņas, kā arī apspriest vebinārā pieejamo informāciju.Vebināri var būt tiešraides, kā arītos iespējams internetā noskatīties internetalietotājam piemērotā laikā un vietā.TĀLMĀCĪBATālmācība ir pašmācības process, kasorientēts uz cilvēkiem, kuriem iesaistīšanāspilnā apmācības procesā (klātiene) kautkādu apstākļu dēļ nav iespējama. Iesaistotiestālmācības procesā, izglītojamais izvēlassavām interesēm atbilstošu:• PROGRAMMU;• MĀCĪBU UZSĀKŠANAS LAIKU;• TEMPU, KĀDĀ MĀCĪTIES.Tālmācības būtiska iezīme ir arī tā, kanepastāv vecuma un sociālie ierobežojumi.Ir arī studiju programmas, kurās nepastāviepriekšējās izglītības ierobežojumi, turklātjāpiebilst, ka tālmācības mācību gads nesākas1. septembrī. Tālmācība ir process,kurā mācības var uzsākt jebkura laikā. Tālmācībasprocesā centrā atrodas students.Visa darbība tiek pakārtota viņa vēlmēm.To nodrošina speciāla apmācības atbalstasistēma, bez kuras tālmācība pārtop pašmācībā.Apmācības atbalsta sistēma ir:• mācību centra koordinatori, kuri nodarbojasar mācību plānošanu, organizēšanuun atbild par mācību norisi ungalarezultātu;• konsultanti un padomdevēji, kuri palīdz,izskaidro, rosina, virza studentugalarezultātam;• individuālas un grupveida konsultācijas;• speciāli izstrādāti pašpārbaudes testi;• praktiskie darbi.Tālmācība ļoti plaši ir izplatīta Lielbritānijā,Īrijā, Vācijā, Francijā, ASV, Krievijā,Ungārijā, Slovākijā, Grieķijā, Norvēģijā,Somijā. Arī Latvijā arvien vairāk tiek piedāvātasdažādas tālmācības iespējas.PašmācībaLai gan visbiežāk apmācības nozīmēsemināru, lekciju, kursu apmeklēšanu, tomērmācīties iespējams arī pašmācības ceļā,meklējot nepieciešamo informāciju. Lai šādapašmācība būtu efektīva, jāņem vērā vairākiapstākļi – pirmkārt, ļoti svarīga ir vieta, kurcilvēks mācīsies. Vislabāk, ja tā ir īpaši iekārtotaklusa vieta, kurā nav lietu, kas novēršuzmanību. Ļoti svarīga šajā vietā ir ventilācija(svarīga uzmanības koncentrēšanai, kasbūtiski pasliktinās, ja telpā ir karsti vai trūkstgaisa). Otra būtiskā lieta ir piemērots apgaismojums;ieteicams, lai mācību vietā būtu pieejamalampa ar regulējamu staru kūļa virzienu,jo tā samazina acu sasprindzinājumu unnogurumu.Papildus tam būtiska uzmanība ir jāpievērškrēslam – atpūtas krēsls nav piemērotsilgstošam mācību procesam, turklāt biežitrūkst vietas, kur izkārtot visus mācību līdzekļusun palīgmateriālus (pierakstus, izdrukas,mācību grāmatas utt.). Savlaicīgi nepieciešamssaplānot mācību procesu, jo uzmanībasilgstošai koncentrēšanai nepieciešamsregulāri mainīt nodarbošanos – piemēram,aptuveni ik pēc stundas. Tas nenozīmē, kaik pēc stundas nepieciešama atpūtas pauze,tomēr ieteicams nomainīt apmācību me todi,


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA77piemēram, kādu periodu informācija tiekmeklēta internetā, tad tiek veikti konspektino visiem materiāliem, pēc tam tiek mainītavide (piemēram, īss skrējiens vai pastaiga).Veicot pierakstus, ērtāk ir izmantot mapes– reģistrus, jo tur informāciju viegli papildināt,pieliekot jaunas lapas. Lai izceltusvarīgo, ieteicams izmantot dažādas krāsas,kā arī pasvītrot nepieciešamo. Jāraksta kārtīgārokrakstā, jo vairākas reizes pārskatotuzrakstīto informāciju, tad nebūs kaitinošāsnespējas saburtot informāciju. Vēlams 36stundas pēc pierakstu uzrakstīšanas tos pārskatīt,jo tikai tad ir iespējams novērtēt, vaipieraksti ir saprotami un tajos ir iekļauta visanepieciešamā informācija.Mācību līdzekļi un materiāliApmācības procesa elementu, par kururunāsim šajā nodaļā, mēdz saukt dažādi:apmācības līdzekļi, didaktiskie materiāli,mācību līdzekļi utt. 20. gadsimta 60. gadosnorisinājās diskusija par terminu “apmācībastehnoloģija”. Mūsdienās “apmācībastehnoloģija” ir ieguvusi daudz plašākunozīmi, ietverot ne tikai līdzekļus, bet arīapmācības sistēmu kopumā.Ko gan nozīmē jēdziens mācību līdzekļi?Tie ir “LĪDZEKĻU KOPUMS, KURUS IZ-MANTO, LAI VEICINĀTU APMĀCĪBAS PRO-CESU” (F. Blaskezs, 1983).Interesantu definīciju ir izstrādājis Olsens(Olsen). Tie ir līdzekļi, kas “VĒRSTIUZ APMĀCĪBAS PROCESU UN KAS TIEŠIIEDARBOJAS UZ CILVĒKA MAŅU ORGĀ-NIEM, GALVENOKĀRT REDZI UN DZIRDI”.Ņemot vērā šīs divas definīcijas, aplūkosimdivus galvenos mācību līdzekļu elementus.Mācību līdzekļu izmantošanas mērķiVEICINA APMĀCĪBAS PROCESU.IEDARBOJAS UZ MAŅU ORGĀNIEM,GALVENOKĀRT UZ REDZI UN DZIRDI.Kā jau esam pārliecinājušies, mācību līdzekļuattīstībai ir gara vēsture, un tie nepārtrauktipapildinās. Šādi līdzekļi ir izmantotivisos laikos, jo pedagogi intuitīvi ir sajutušito neapšaubāmo efektivitāti. Vēlāk šo viedokli,kas sevi jau pierādījis praksē, apstiprinājaarī daudzu pētījumu rezultāti, kurostika noskaidrots, ka mācību līdzekļi ļauj:rosināt motivācijas veidošanosun IEINTERESĒT izglītojamo;STIMULĒT GARĪGO ATTĪSTĪBU;VEICINĀT VIELAS APGUVI;pilnveidot mācību procesu. Radīt optimālusizglītojamā un pasniedzēja sadarbības apstākļus,kas ir maksimāli pietuvināti reālajai dzīvei.


78 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAMācību līdzekļu klasifikācijaMēs piedāvājam mācību līdzekļu apkopotuklasifikāciju, kas ļaus noteikt to formuun izmantošanas secību.VIDE KĀ MĀCĪBULĪDZEKLIS(pieredze tiešāmijiedarbībā arrealitāti)A. Objekts savā dabiskajāvidēEkskursijas, apmeklējumiB. Pārvietots objektsMuzeji, izstādesC. Reproducēts objekts Modeļi, maketi, situācijas atdarināšanaVizuālie līdzekļiGrafiskie līdzekļi (plakansattēls, tieša aplūkošana)Projicēts un atstarots attēlsKartes, tāfeles, plakāti, fotogrāfijasDiapozitīvi, transparenti, necaurspīdīguattēlu projicēšana, attēlu projicēšana arprojektora palīdzībuAudio līdzekļi(skaņas izteiksmeslīdzekļi)Integrētie līdzekļi,kuros apvienotsattēls un skaņaRadio, magnetofoni, CD /MP3 utt. atskaņotājiNekustīgs attēls, kustīgs attēls (kino, televīzija, filmu,multiplikācijas filmu rādīšanaAttēls kā mācību līdzeklisInterese par attēlu izmantošanu apmācībābalstās uz to, ka ATTĒLS ir viens novisinteresantākajiem SAZIŅAS LĪDZEKĻIEM.Attēls kā saziņas līdzeklis tika izmantots jausensenos laikos: zīmējumi uz alu sienām,dekoratīvā keramika utt. Daži attēlu nesēji,uz kuriem tika veidoti attēli, laika gaitā irsaglabājušies un ļauj mums ielūkoties senolaiku cilvēku dzīvē.Kaut arī cilvēces vēsturē milzīgs atklājumsbija rakstība, tomēr tās parādīšanāsnemazināja attēlu izmantošanu; gluži otrādi– attēls ieguva aizvien lielāku nozīmi,kamēr kļuva par dominējošo līdzekli tāsauktajā “attēlu civilizācijā”. Šī revolūcijaskāra arī apmācību kā vienu no komunikācijasveidiem. Jaunās tehnoloģijas unkomunikācijas līdzekļi ievērojami ietekmējaapmācības procesu un it īpaši – mācībulīdzekļus.Vai tas nozīmē, ka parādījās vienīgi jaunasinformācijas sniegšanas formas? Nē, šīsizmaiņas bija daudz dziļākas, jo saziņas pro -cesā, kas notiek starp pedagogu un izglītojamo,parādījās kaut kas pilnīgi jauns – tehniskielīdzekļi. Jaunās tehnoloģijas un modernieMŪSDIENU KOMUNIKĀCIJAS LĪDZEKĻIIR IETEKMĒJUŠIPašu ziņojumuIzglītojamoPasniedzējuPasniedzējaun izglītojamāattiecībasMācību mērķus;saturu;darbības;paņēmienus;metodes...


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA79mācību līdzekļi iespaidoja cilvēka personībasattīstību. Tādēļ mūsdienās skolēns jūt,sazinās un strādā pavisam citādi, nekā tasbija pirms desmit gadiem.Tātad runa nav tikai par jaunu informācijassniegšanas formu, jo ir notikušas izmaiņasvisā mācību sistēmā un pedagogs vairs navvienīgais zināšanu avots. Informācijas sniegšanasjomā ar viņu konkurē arī citi līdzekļi(piemēram, internets). Informācijas sniegšanavairs nav PEDAGOGA GALVENĀ FUNK-CIJA; to ir aizstājusi LĪDZDALĪBAS FUNKCIJAar visām no tā izrietošajām sekām.Nemainīgas ir saglabājušās šādas pedagogafunkcijas:OBJEKTA DEMONSTRĒŠANAPALĪDZĪBAS SNIEGŠANAMĀCĪBU PROCESĀMācīšanās pamats vairs nav informācijasiegaumēšana, un attiecības starp pedagoguun izglītojamo ir kļuvušas daudz tuvākas.Mācību līdzekļi nekad nevarēs aizstātpedagogu, mainīsies vienīgi apmācībasraksturs – tas kļūs aizvien emocionālāks unhumānāks, pieaugs dažādu tehnoloģiju izmantošana,arvien plašāk tiks izmantotasdistances apmācības iespējas (e-apmācība),kā arī dažādi vebināri, dalība semināros,konferencēs un diskusijās – attālināti arinterneta starpniecību.Kopumā ņemot, pedagogs izmaiņāmpretojas spēcīgāk, nekā citu nozaru speciālisti,tomēr šis process ir neatgriezenisks.Tādēļ pedagogam savās nodarbībās ir jāiekļaujjaunie mācību līdzekļi.Ir šāda veida mācību līdzekļi, kas:BALSTĀS UZVAR KĻŪT NEEFEKTĪVIMUTISKIEMSPRIEDUMIEMVERBĀLUDOMĀŠANASVEIDUVIENKĀRŠASSAZIŅASMODELIIr pierādīts, ka ikvienā apmācības procesāir nepieciešams PĀRMAIŅUS SNIEGTVERBĀLO UN TĒLAINO INFORMĀCIJU.Tomēr pastāv bažas, ka pedagogs intensīvākizmantos verbālo informāciju, jo viņšto pārzina labāk. Verbālie mācību līdzekļiir izpētīti daudz pamatīgāk, un šajā sfērāpedagogs jūtas daudz drošāk.Kādas ir atšķirības starp verbālo untēlaino valodu? Mainot šos abus līdzekļus,apmācība kļūst daudz efektīvāka, joverbālā un tēlainā sfēra viena otru savāziņā papildina. Šīs divas valodas sastāvno signāliem, kuru izcelsme un uztvere iratšķirīga. Tomēr abi zīmju veidi veic vienuun to pašu funkciju – “ar ziņojuma starpniecībunodod domas un zināšanas”. Vispirmsnoskaidrosim, kas ir signāls.


80 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBADažādi vizuālomācību līdzekļu tipi1. TIEŠS ATTĒLSRedze uztver pašu attēlu. Tā priekšrocībasnosaka tas, ka nav nepieciešamasnekādas iekārtas un tā aplūkošanas laiksnav ierobežots, kā tas mēdz būt, skatotieskinofilmas vai televīzijas programmas.Turklāt izglītojamais ar attēlu var rīkoties –grozīt, sagriezt un pat kombinēt tā daļas.Apmācības procesā šo attēlu veidu pārstāvgrafiskie mācību līdzekļi.GRAFISKIE MĀCĪBU LĪDZEKĻIŠie vizuālie mācību līdzekļi ir pieejamijebkurā laikā un jebkurā vietā. Tie ir fiksētiattēli, kurus ir iespējams izmantot jebkurosapmācības apstākļos. To lietošana neprasaīpašas tehniskās zināšanas. Aplūkosim visizplatītākosšī veida mācību līdzekļus.KLASES TĀFELEKlases tāfeles izmantošana ir viena nogalvenajām darbībām, kas vislabāk raksturopedagogu (Alberto del Poso (Alberto delPozo), 1979). Klases tāfele ir viens no visuniversālākajiemmācību līdzekļiem.Tāfele nav vienīgi vizuāls līdzeklis, joar tās palīdzību var attēlot gan zīmējumus,gan verbālos signālus.Senos laikos skolas tāfeles funkciju pildījaar apmetumu klāta siena. Vēlāk parā-dījās piekarināmās tāfeles. Tomēr gludassienas un krīts tiek izmantoti arī mūsdienās.Klases tāfeles var atrasties arī uz saliekamiemtrijkājiem un pat brīvi karāties telpā.Vismodernākās ir magnētiskās tāfeles.Šāda tāfele pēc savas būtības ir metālaplāksne, uz kuras var izvietot nelielus, krāsainus,dažādas formas magnētus. Ar topalīdzību pie tāfeles var piestiprināt visu, konepieciešams parādīt izglītojamam.Klases tāfeles izgatavo arī no koka,fi niera vai uralīta. Mūsdienās ir izplatītasbaltās tāfeles, uz kurām var rakstīt arkrāsainiem flomāsteriem. Tas ir ļoti ērti, joflomāsteri nerada putekļus. Šobrīd arvienretāk tiek izmantotas tāfeles ar krītu – biežākizmanto tāfeles, uz kurām raksta ar flomāsteru,kā arī lielas papīra lapas.Viena no svarīgākajām tāfeles īpašībāmir krāsa. Agrāk priekšroka tika dotamelnajai krāsai, kas ļāva panākt iespējamilielu kontrastu ar balto krītu. Pēc tam tāfelessāka izgatavot zaļos toņos, un drīz vien parādījāsarī krāsainie krītiņi. Uz baltām tāfelēm,ko veido matētas metāla plāksnes, varizveidot krā sainu zīmējumu. Šādas klasestāfeles ir ļoti praktiskas, jo tās var izmantotarī kā ekrānus attēlu projicēšanai (piemēram,izmantojot PowerPoint prezentācijas).Šādā gadījumā iespējams kombinēt, ganattēlu, kas projicēts uz ekrāna, gan papildusveidot zīmējumu ar flomāsteru, bet tadpasniedzējam pirms lekcijas jābūt precīziTĀFELEINFORMATĪVAIS STENDSFOTOGRĀFIJAPLAKĀTS


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA81NOTEIKUMI, KĀ VISPAREIZĀK IZMANTOT TĀFELINOTEIKUMI PRIEKŠROCĪBAS TRŪKUMINodarbības sākumātāfelei ir jābūt tīrai.Tāfeli izmantot skaidriemun noteiktiem mērķiem.Paskaidrojumus nedrīkst izteikt,atrodoties ar seju pret tāfeli.Ja nav īpašas nepieciešamības,neaizpildīt visu tāfeli.Ir jābūt pietiekamamapgaismojumam, kas neradaatspīdumu.Rokrakstam jābūt skaidrisalasāmam.Nedrīkst aizsegt tāfeli ar savuķermeni.Materiāla pierakstam jābūtskaidram un secīgam.Rakstot uz tāfeles, jārunā līdzi, laiarī izglītojamie var pierakstīt.Ekonomiskums (pirkšanasun uzturēšanas ziņā).Uzrakstīto var nodzēstun tāfeli izmantot atkal.Daudzveidīgs lietojums.Pilnībā pieejama ganpasniedzējam, ganizglītojamam.Vienkārši lietojama.Uzskatāmība:tāfele kā attēlu avots.Iespējams sniegtapgūtās vielaskopsavilkumu.Iespējams uzzīmētvienkāršus, vieglisaprotamus un shematiskusattēlus.Attēlam ir īss mūžs(rūpīgs darbs netiekatalgots).Dažreiz pārāk vājšvizuālais kontrasts.Rada netīrumus(izņemot baltās tāfeles).Nav iespējams attēlotburtus vai zīmējumus,kuros nepieciešamassmalkas līnijas.Dažādi klases tāfeļu veidiSIENAS TĀFELESPĀRNĒSĀJAMA TĀFELEBALTATRĪSDAĻĪGĀ KLASES TĀFELEPARASTĀFONOGRĀFSTĀFELE ARATVERĒMRŪTIŅĀSSADALĪTATĀFELEsagatavotam, ka šāda iespēja būs, kā arīpietiekami elastīgam, ja šāda iespēja tomērnepastāv.Tāfeles izmantošana var būt ļoti efektīva,ja tiek ievēroti daži noteikumi un novērsti šāmācību līdzekļa trūkumi. Ļoti svarīgi pirmslekcijas noskaidrot, vai ir pietiekams skaitsrakstāmlīdzekļu (piemēram, pietiekami lielāskaitā un pietiekami lieli krīta gabali, vaiflomāsteri ir darba kārtībā, vai ir līdzekļi, arko tāfele tiks nodzēsta – sūklis un speciālaislīdzeklis flomāsteru gadījumā).


82 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAMagnētiskā tāfele un magnetogrammas.Ceļu satiksmes noteikumu apmācībaiuz tāfeles ar krītu ir uzzīmēta ielu krustojumashēma. Mašīnu figūriņām ir magnēti,kas ļauj tām turēties pie tāfeles.INFORMATĪVAIS STENDSŠis mācību līdzeklis parasti ir veidots nokartona, koka, korķa vai finiera plāksnes,kas pārklāta ar pūkainu audumu. Pie audumatiek piestiprinātas kartona figūriņas, fotogrāfijasun citi attēli. Iespējams izmantot arīmetāliskās tāfeles, pie kurām informācijasnesējus piestiprina ar magnētiņu palīdzību.FOTOGRĀFIJASLielu interesi izraisa fotogrāfijas. Tās varizmantot gan kā patstāvīgu mācību līdzekli,gan kā ilustratīvo materiālu grāmatās, prezentācijāsun cita veida mācību materiālos.PLAKĀTIPlakāts ir viens no vērtīgākajiem mācībulīdzekļiem. Plakāta galvenā funkcija irpiesaistīt izglītojamā uzmanību, ieinteresētviņu ar ļoti vienkāršu attēla jēgu, kas iz teiktaar īsu frāzi vai saukli. Lai plakāts iedarbotosefektīvi, tam jābūt krāsainam, košam unpievilcīgam. Plakāti ir lielisks intereses izraisītājs,it īpaši piemērots mācību emocionālomērķu sasniegšanai (attieksmes veidošanaivai izmanīšanai). Kā šādus piemērus darbaaizsardzībā iespējams minēt Valsts darbainspekcijas kampaņas “Strādā vesels” plakātus(www.stradavesels.lv).2. PROJICĒTS STATISKAIS ATTĒLSŠajā nodaļā aplūkosim attēlus, kas tiekiegūti ar diapozitīvu projektora, kodoskopa,episkopa (necaurspīdīgu attēlu projektora)vai multimedija (projektora) palīdzību. Statiskaattēla projicēšana ir pieejams līdzeklisgan no ekonomiskā, gan tehniskā vie dokļa.Ja pedagogs ir praktiķis un aizraujas ar fotografēšanu,viņš pats var izgatavot mācībumateriālus. Pie šā mācību līdzekļu veidapieder diapozitīvi un transparenti. Šādaveida attēlu demonstrēšanai nepieciešamāsiekārtas ir diapozitīvu projektors un kodoskops.Tie ir vienkārši lietojami un kalpoilgu laiku, tomēr mūsdienās tiek izmantotiarvien retāk. Daudz biežāk tiek izmantotasPowerPoint prezentācijas, kuru sagatavošanair diezgan laikietilpīga. Tomēr kā būtiskapriekšrocība minams fakts, ka šādas prezentācijasir viegli izmaināmas, ja nepieciešamsveikt labojumus, un tas nav saistīts arizmaksām. Statiskie attēli nerada troksni,nenogurdina redzi. Tos var izmantot ganindividuālajā apmācībā, gan grupā. Attēlusir iespējams demonstrēt jebkurā secībā,atbilstoši pedagoga izvēlei. Tos var atlasīt,sistematizēt, kā arī veikt citas darbības. Pedagogsattēlus var izmantot jebkurā brīdī,kad tas viņam šķiet nepieciešams.DIAPOZITĪVIAgrāk bieži tika izmantoti diapozitīvi –tie ir attēli, kas fiksēti uz caurspīdīga materiāla.Diapozitīvi mēdz būt SLAIDU veidā,t. i., rāmīšos, vai arī FOTOFILMAS (35 mm)veidā (iztaisnotas vai rullītī), kurā ir vairāki attēli.Ērtāk ir strādāt ar slaidiem, jo šādā veidāiespējams atlasīt vajadzīgos attēlus un izkārtottos vēlamajā secībā. Uz katra slaida ir jābūtaprakstam vai īsai anotācijai, tēmai, uz kurutas attiecas, un slaida numuram. Pateicotiestam, ka diapozitīvs ir nekustīgs, attēlu ir iespējamsaplūkot ļoti detalizēti un uzmanīgi. Tas varizraisīt izglītojamo diskusijas un komentārus.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA83EPISKOPSEpiskops ir necaurspīdīga attēla projicēšanasaparāts. Interesanti, ka ar tā palīdzībuir iespējams projicēt jebkurus grafiskosmateriālus (gravīras, kartītes, grāmatulapas utt.). Šis aparāts ir dārgs, tam raksturīgilieli izmēri un svars, kā arī nepietiekamsattēla spilgtums.KODOSKOPSŠī iekārta projicē atstarotu attēlu. Ar tāpalīdzību iespējams demonstrēt attēlus, neaptumšojottelpu. Līdz ar to netiek zaudētskontakts ar izglītojamiem. Kodoskopu saucarī par “elektrisko tāfeli”, jo to ir iespējamsizmantot jebkurā nodarbības brīdī. Attēlstiek zīmēts uz speciālas plēves.Kodoskopu var lietot arī eksperimentudemonstrējumiem, izmantojot nelielusvielu daudzumus, piemēram, ķīmiskās krāsureakcijas uz stikla plāksnes. Šis mācībulīdzeklis ir izmantojams ļoti daudzos veidos,turklāt tas ir viegli pieejams.• Pedagogs attēlu var demonstrēt izglītojamogrupai; attēls var būt VIENKĀR-TĪGS, ja tas ir uzzīmēts uz vienas plēves;attēls var būt kombinēts, ja to veidovairāki zīmējumi uz atsevišķām plēvēm.Liekot tās vienu uz otras, attēlu var papildinātvai, gluži otrādi – reducēt.• Attēlu var papildināt ar citiem priekšmetiem,piemēram, caurspīdīgām figūrāmvai siluetiem.• Par rādītājkociņu var izmantot parastulodīšu pildspalvu, virzot to pa attēlu,kas uzzīmēts uz plēves.• Nodarbības gaitā ar flomāsteru uz plēvesvar izdarīt atzīmes.• Var izdarīt pierakstus vai pasvītrojumus uzplēves, kas nosedz oriģinālo zīmējumu.• Ir iespējams projicēt kustīgas figūras vaimaketus no caurspīdīgas plastmasas.• Attēlu var izmērīt ar caurspīdīgu lineālu.Daļu attēla var aizsegt ar kartonuvai papīru.• Jācenšas izvairīties no aparāta pārnēsāšanas.Tas parasti atrodas uz pedagoga galda.MATERIĀLI ATTĒLU IZGATAVOŠANAIAr kodoskopa palīdzību projicējamosattēlus parasti zīmē uz caurspīdīga materiāla,parasti uz acetāta plēves. Var izmantotarī polivinilhlorīdu, polietilēnu un citus sintētiskosmateriālus. Visekonomiskākais notiem ir polivinilhlorīds. Uz celulozes acetātaplēvēm var rakstīt ar tušu, flomāsteriem vaispeciāliem zīmuļiem, tomēr šis materiāls irdārgāks. Plēves var ievietot caurspīdīgāspolietilēna aploksnēs. Plēvēm ir jābūt caurspīdīgām,tomēr tās var būt dažādās krāsās.Šo materiālu ir iespējams iegādātiesarī ruļļos, kuros plēves garums ir 25 līdz 30metri. Šādus ruļļus novieto uz spolēm aparātakorpusa sānos. Ar rokturi, kas griežspoles, plēvi ir iespējams tīt abos virzienos.Uz acetāta plēves var veikt iespieddarbusar lāzera printeri un kserokopēt.RAKSTĀMPIEDERUMIIr daudzi rakstāmpiederumu veidi: spalvas,otas, speciāli zīmuļi, krītiņi, flomāsteri,novelkamie burti utt.


84 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAKādi ir caurspīdīgo materiālu projicēšanasoptimālie apstākļi?• Attālums starp izglītojamo un ekrānunedrīkst būt mazāks par ekrāna platumu,kas reizināts ar divi, vai lielāks paršo pašu lielumu, reizinātu ar 6.• Leņķim, kādā atrodas izglītojamais pretekrānu, jābūt lielākam par 30 grādiem,lai netiktu izkropļota attēla redzamība.• Ekrānam jābūt novietotam pietiekamiaugstu, lai pedagogs to neaizsegtu.PREZENTĀCIJASPar prezentāciju var uzskatīt ilustrētu noteiktastēmas izklāstu (teorētiska materiālaizskaidrojumu, praktiskās darbības vai pētījumaatspoguļojumu, parādības vai iekārtasdarbības demonstrāciju u. tml.). Prezentācijavar tikt pasniegta ar tehnisko līdzekļu(piemēram, datora ar tam pie slēgta LCDpaneļa, multimediju projektora vai interaktīvastāfeles) palīdzību vai bez tiem. Tomērvisbiežāk tiek izmantots tāds mācību tehniskaispalīglīdzeklis kā “multimedijs”, sauktsarī vienkārši par projektoru.Attēls tiek demonstrēts uz balta ekrāna,par kuru var kalpot arī balta siena, tāfeleu. c. Projektors savukārt ir saslēgts sistēmāar datoru, caur kuru projektors demonstrēattēlus (slaidus), līdzīgi, kā tie ir redzamidatora ekrānā, tikai palielinātā formā.Prezentāciju var izmantot dažādās jomās,piemēram, lai:• vizuāli papildinātu uzstāšanos sapulcē,lekcijā, stundā vai konferencē;• atvieglotu kursa vai diplomdarba aizstāvēšanu;• saprotamāk pasniegtu kādu ideju plašākaiauditorijai;• sagatavotu informatīvus vai reklāmasmateriālus, kā arī interaktīvus mācībulīdzekļus;• ievietotu prezentācijas WWW lapu veidāinternetā.Lai efektīvi izmantotu prezentāciju lietotnes,vēlamas priekšzināšanas darbā artekstapstrādes un izklājlapu lietotnēm. Prezentācijulietotņu pamatelements ir slaidsjeb prezentācijas kadrs. Prezentācija tiekveidota, secīgi nomainot slaidus un to elementusun papildinot šo nomaiņu ar atbilstošiemskaņas un animācijas efektiem.Pieejamas vairāku firmu izstrādātāsprezentāciju lietotnes, piemēram, MicrosoftPowerPoint, Lotus Freelance Graphics, CorelPresentation un OpenOffice.org Impress.Viena no vispopulārākajām ir PowerPoint,kas ietilpst Microsoft Office sastāvā.Prezentācijas demonstrēšanai ar projektorapalīdzību ir vairākas priekšrocības:• pedagogam nav visu laiku manuāli jāmainaplēves, kā tas ir kodoskopa lietošanasgadījumā;• pedagogs var turpināt mācību materiālaizklāstu, nezaudējot kontaktu arauditoriju, jo nākamā attēla (slaida)nomaiņai uz ekrāna nepieciešams tikainospiest taustiņu uz datora klaviatūras,ar peles palīdzību vai ar pults palī dzību(visērtāk, ja pults ir apvienota ar lāzerpointeru,kas ļauj precīzi arī norādītkādu vietu prezentācijā, ko vēlas uzsvērtpedagogs);• informācijas parādīšanos uz ekrāna varorganizēt pakāpeniski (pa punktiem),neliekot pedagogam aizsegt pārējo informācijuar lapu vai citu priekšmetu;• ar datoru sagatavotā informācija auditorijaišķiet vizuāli pievilcīgāka nekā uzplēvēm gatavotā;• ja beigās ir kādi jautājumi, pedagogamir viegli atrast vajadzīgo slaidu;• ja nepieciešams atkārtoti vadīt prezentāciju,iespējams viegli, bez liekiem izdevumiemveikt izmaiņas (mainīt slaiduun tēmu secību, izņemt lieko informāciju,papildināt trūkstošo, kombinēt vairākasprezentācijas utt);


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA85• izmantojot prezentācijas, ir viegli sagatavotizdales materiālus (piemēram, 3 vai 6slaidus uz vienas lapas), kas ļauj apmācībudalībniekiem jau apmācības laikāpierakstīt piezīmes vai izcelt būtiskāko).Taču projektora izmantošanai ir arī savitrūkumi attiecībā pret transparentiem (plēvēm),ko rāda uz kodoskopa, jo ar projektoruprojicētajos attēlos (slaidos) lekcijas laikānav iespējams veikt korekcijas un papildinājumusar flomāsteru vai citu rakstāmo,kā to var darīt, izmantojot tāfeli vai transparentusun kodoskopu (izņemot, ja ekrānavietā tiek izmantota balta metāla tāfele).IZTEIKSMES FORMA ir materiāls (dzirdams,redzams utt.) objekts, kas reprezentēreālo objektu.Piemēram:IZTEIKSMESFORMA“KOKS”DZIRDAMSREDZAMSŠie divi elementi ir savā starpā saistītikā vienas monētas divas puses.Signāls kā mācību līdzeklisF. Lasaro Karreters (F. Lázaro Carreter)to definē šādi:SATURSIZTEIKSMES FORMAMATERIĀLĀS PASAULES OBJEKTS(redzams, dzirdams utt.),KAS REPREZENTĒ citu materiālo (reālo)objektuun kas tiek izmantots, lai uztvertu,saglabātu un SNIEGTU INFORMĀCIJU,kura saistīta ar reprezentīvo objektu.ATŠĶIRĪBAS STARP VERBĀLO UN ZĪMJU VA-LODU. Šīs atšķirības nosaka signāla divaspuses, saikne starp zīmi un reālo objektu,kā arī uztveres forma. Signāla divas puses:verbālais signāls ir divpusējs, tas ir, tam irdivas dažādas puses. Piemēram:Signālam ir divas PUSES:SATURSIZTEIKSMES FORMAVERBĀLAISSIGNĀLSSATURSIZTEIKSMESFORMA“KOKS”SATURS ir jēdziens vai ideja par reāloobjektu.SATURSZĪMJU SIGNĀLA ABAS PUSES SAPLŪST VIENĀ.ZĪMJU SIGNĀLSSATURSIZTEIKSMESFORMA“KOKS”SAIKNE STARP SIGNĀLU UN REĀLO OBJEKTU.


86 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAVERBĀLAIS SIGNĀLS.Tas parasti ir brīvi izvēlēts, to ir iespējamssaprast, savstarpēji vienojoties tiem,kuri to izmanto. Izteiksmes forma nelīdzināsreālajam objektam.Piemēram:SIGNĀLU UZTVEREVerbālos un zīmju signālus izglītojamaisuztver atšķirīgi.Latvijā saturamatbilstREĀLSATTĒLSZĪMJUSIGNĀLSLatvij saturamizteiksmes forma → KOKSatbilstAnglijā šim pašam saturam atbilst izteiksmesforma izteiksmes TREE forma KOKSSpānijā – ARBOLAnglij Francijā im pa – ARBRE am saturam atbilst izteiksmes forma TREESp nij Vācijā - ARBOL – BAUMFrancij - ARBREV cij - BAUMVERBĀLIE SIGNĀLI UN PAZIŅOJUMStiek uztverti lineārā veidā. Izteiksmes formašajā gadījumā ir skaņa, ko artikulē cilvēks.Verbālie signāli tiek sūtīti un uztverti vienālaika dimensijā.ZĪMJU SIGNĀLSZīmju signāls tiek uztverts kopumā, unvērotāja skatiens vēršas visos virzienos.Šo signālu atšķirības ir apkopotas tabulā:Zīmju signālsIR ANALOĢISKSOBJEKTAM VAI DAĻĒJIBRĪVI IZVĒLĒTSTIEK UZTVERTSKOPUMĀSATURS UNIZTEIKSMES FORMASAPLŪST VIENĀVESELUMĀValodas signālsIR BRĪVI IZVĒLĒTSTIEK UZTVERTSLINEĀRIIR DIVAS PUSES:SATURS UNIZTEIKSMES FORMAPRAKTISKĀS APMĀCĪBASTurpinājumā ir doti trīs konkrēti apmācībaspiemēri. Tajos ir minēts:a) nodarbības laika plānojums;b) mācību saturs (tēmas nosaukums);c) darbības, kas jāveic izglītojamiem;d) izmantojamo mācību līdzekļu veids;e) apmācības efektivitātes novērtējums.Šie dati ir minēti atbilstoši apmācībasMĒRĶU veidiem: IZZIŅAS, EMOCIONĀLA-JIEM UN PSIHOMOTORAJIEM.Ir acīmredzams, ka PILNA apmācībapar šo tēmu ietver visu trīs veidu mērķu


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA87sasniegšanu. Šajos piemēros mērķi navdefinēti pilnībā. Ir norādītas vienīgi NOIZGLĪTOJAMĀ SAGAIDĀMĀS UZVEDĪBASIZPAUSMES, jo katrs pedagogs šos mērķusvar papildināt atkarībā no tā, kas ir viņaizglītojamie.A MODELISDROŠĪBAS ZĪMESIzziņas mērķisIzglītojamam jāprot identificēt drošības zīmju krāsas, izmērus un veidus.LAIKS(min)SATURSMĀCĪBUDARBĪBAMĀCĪBUMATERIĀLI1TĒMAS IEVADSDarba aizsardzības likumsMutisks vielasizklāsts2ZĪMJU KRĀSAS• Saskaņā ar LR Ministru kabinetanoteikumiem• Papildkrāsas• Zīmju krāsasMutisks vielasizklāstsAttēla izmantošanaAttēla izmantošana1. slaids2. slaids16ZĪMJU VEIDI• Vizuālās- Aizlieguma- Rīkojuma- Brīdinājuma- Informējošās• Akustiskās• Taustes• OžasAttēlaizmantošana3. slaids30Vai formula S=L 2 /2000 ir izmantojamazīmju izmēra aprēķināšanai? Janepieciešams, minēt praktisku piemēruPedagogajautājumi unizglītojamo atbildes33 ZĪMJU IZMĒRSMutisks izklāstsAttēlu izmantošana4. slaids5. slaids6. slaids7. un 8. slaids45• Vai brīdinājuma zīme ir aplis ar zilufonu un dzeltenu svītru?• Vai tavā uzņēmumā izvietotās zīmesatbilst šīm normām?• Vai pietiek, ja izmanto trīsģeometriskos simbolus?Pedagogajautājumi unizglītojamo atbildesVingrinājumsAttēla izmantošanaDažādi attēli un iespējurobežās īstaszīmes55 Identificēt šādas zīmes60 NODARBĪBAS NOBEIGUMS


88 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAZīmju krāsas un to pielietojumsKrāsaDZELTENADZELTENA UN MELNAORANŽASARKANAZAĻAVIOLETABALTAŠādā krāsā irMehānismu vadības sviras (rokturi, kustīgās daļas u. c.).Pacēlāju kustīgās daļas (celtņiem, viensliežu krāniem utt.).Kāpņu ārējās malas, pakāpienu priekšējās malas, izvirzītas vai ļoti zemasmehānismu daļas, margas un barjeras. Celtņu kāšu drošības stiprinājumi,transporta līdzekļu priekšējā un aizmugurējā daļa, motorizētosatiksmes līdzekļu (izņemot pasažieru) buferi.Durvju un vāciņu iekšpuses, kuriem darba laikā ir jābūt aizvērtiem.Darba apturēšanas pogām jābūt oranžā krāsā.Ugunsdzēsības iekārtas (krāni, ugunsdzēsības aparāti, cirvji u. c.).Stends, kurā novietots ugunsdzēšamais aparāts (platumam ir jābūt vienādamar ugunsdzēšamā aparāta garumu).Krāni jāapzīmē ar 20 cm platu un 1,5 m garu joslu. Stendu apmalēmjābūt 30 cm platām, lai novērstu materiālu uzkrāšanos.Krusti, kas apzīmē pirmās palīdzības aptieciņu.Iekārtas vai tās daļas, kas satur radioaktīvas vielas.Transporta līdzekļu stāvvietas un apstāšanās vietas.Svītras, kas ierobežo materiālu uzglabāšanas vietas.Tabula Nr. 1DROŠĪBAS ZĪMES KRĀSA KONTRASTĒJOŠĀ KRĀSA SIMBOLU KRĀSASARKANADZELTENAZAĻAZILABALTAMELNABALTABALTAMELNAMELNABALTABALTATabula Nr. 2DROŠĪBAS ZĪMES KRĀSA NOZĪME PIELIETOJUMSSARKANA Apstāšanās Apstāšanās zīmes.Aizliegums Aizlieguma zīmes.Izslēgšanas ierīces iekārtuapturēšanai ārkārtas situācijā.Šo krāsu izmanto ugunsdzēsības iekārtu apzīmēšanai.DZELTENA Uzmanību, Zīmes, kas brīdina par briesmām;briesmasapzīmē sliekšņus, bīstamas pārejas, šķēršļus.ZAĻA Droša situācija Apzīmē rezerves izejas, dezaktivācijasPirmā palīdzība dušas, pirmās palīdzības sniegšanasun glābšanās vietas.ZILA Rīkojuma un Atgādinājumi par nepieciešamībunorādījuma nēsāt aizsargapģērbu.zīmesTelefona, darbnīcu atrašanās vieta utt.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA89ĢeometriskāformaTabula Nr. 3NozīmeAizlieguma zīmeNorādījuma zīmeBrīdinājuma zīmeInformējoša zīmeZĪMES VIENĀDMALU TAISNSTŪRISĢEOMETRISKĀ APLIS TRIJSTŪRIS VAI KVADRĀTSFORMAAR HORIZONTĀLUUN KRĀSAPAMATNISARKANA Aizliegums – Ugunsdzēsības aprīkojumsDZELTENA – Uzmanību, briesmas –Rezerves izejaZAĻA – – Dezaktivācijas dušaPirmā palīdzībaZILA Rīkojums – Informācija vai rīkojumsAIZLIEGUMA ZĪMESimbols melnā krāsāzem sarkanās līnijasBaltsSarkansDIAMETRS (mm)MAKSIMĀLAIS ATTĀLUMSLĪDZ ZĪMEI (m)105 4,39148 6,19210 8,78297 12,42420 17,57594 24,85841 35,181189 49,73


90 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBABRĪDINĀJUMA ZĪMESimbols melnā krāsāDzeltensMelnsGLĀBŠANĀS ZĪME,NORĀDĪJUMA VAI PAPILDZĪMEZaļš(DROŠĪBA)Zils(INFORMĀCIJA)Sarkans(UGUNSDZĒSĪBA)Simbols baltā krāsāBaltsGARĀKĀMALA (mm)MAKSIMĀLAISATTĀLUMS LĪDZ ZĪMEI (m)GARĀKĀMALA (mm)MAKSIMĀLAISATTĀLUMS LĪDZ ZĪMEI (m)105 3,09148 4,36210 6,18297 8,74420 12,36594 17,48841 24,741189 34,98105 4,70148 6,62210 9,39297 13,2420 18,78594 26,56841 37,611189 53,17RĪKOJUMA ZĪMESimbols baltā krāsāZilaBaltaDIAMETRS (mm)MAKSIMĀLAIS ATTĀLUMSLĪDZ ZĪMEI (m)105 4,39148 6,19210 8,78297 12,42420 17,57594 24,85841 35,181189 49,73


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA91EMOCIONĀLIE MĒRĶIIzglītojamo uzdevums ir izprast, cik svarīga ir drošības zīmju izvietošana uzņēmumā.LAIKS (min) SATURS MĀCĪBU DARBĪBA MĀCĪBU MATERIĀLI1 IEVADS:• Novērtēt zīmju uzstādīšanasnozīmi nelaimes gadījumunovēršanā.Mutisks vielas izklāstsIzkārtot zīmes pēc to Darbs mazās grupās Rezultāti uz tāfelessvarīguma: aizlieguma, Spontānā runa5 informējošās, brīdinājuma,rīkojuma.18 Komentārs.GALVENĀ DAĻA: Mutisks vielas izklāsts Tāfele• Atrast sakarību starp to, Tipveida uzdevums24 ka uzņēmumā nav (nelaimes gadījums)uzstādītas drošības zīmes,30 un nelaimes gadījumustatistiku.• Drošības zīmju svarīgā loma.37 • Vai zīmju uzstādīšana Pedagoga jautājumiuzņēmumā ir lietderīga? un izglītojamo atbildes• Vai ceļu satiksmiregulējošās zīmes irsvarīgākas par drošībaszīmēm darba vietā? Kāpēc?• Vai jūs uzskatāt, ka naudassodi par satiksmesdrošības zīmjuneievērošanu ir loģiski?Kāpēc?60 NODARBĪBAS NOBEIGUMS


92 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAPSIHOMOTORIE APMĀCĪBAS MĒRĶIIzglītojamo reakcija uz zīmēm kā uzvedības iemaņas.LAIKS(min)SATURSMĀCĪBUDARBĪBAMĀCĪBU MATERIĀLI1IEVADSMutisks vielasizklāsts2GALVENĀ DAĻAPareiza individuālo un kolektīvāsaizsardzības līdzekļu izmantošana,kas norādīti uz jūsu uzņēmumāizvietotajām drošības zīmēm.Piemēram, sejas aizsardzībaslīdzekļu lietošana darba ariekārtām, ugunsgrēku dzēšana utt.Mutisks vielasizklāstsReāls objekts14• Salīdzināt situācijas, kurās irvai nav izmantotas aizsardzībassistēmas.• Praktiskie vingrinājumi.Attēls un skaņaIndividuāls darbsSpontāna runaPiemēroti uzskateslīdzekļi, filmas,prezentācijas, slaidi32• Kā jārīkojas, ieraugot zīmi, kuratūlīt tiks demonstrēta? Piezīme:citu pēc citas aplūkot visas zīmes,kas paredzētas darba aizsardzībasnormatīvajos dokumentos.Pedagoga jautājumiun izglītojamoatbildesPrezentācijas slaidi,izdrukātas zīmesB MODELISTROKSNISIZZIŅAS MĒRĶISTēma: Darba vides riska faktori: “TROKSNIS”.Mērķis: Pēc nodarbības beigām izglītojamam jāzina galvenie trokšņa rašanās unizplatīšanās fizikālie principi, trokšņa īpašības, tā kaitīgā ietekme uz veselību un aizsardzībaspasākumi.Darbības plāns.Nodarbības ilgums 60 min.


2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBA93%LAIKS(min)SATURSMĀCĪBUDARBĪBAMĀCĪBU MATERIĀLI10 6Statistikas dati par trokšņaietekmiIzskaidrošana –34 20Trokšņa rašanās fizikālieprincipiIzskaidrošanaTāfele, prezentācija, slaidi,fotoattēli16 10Auss anatomiskā uzbūveTrokšņa kaitīgā ietekmeIzskaidrošanaPaskaidrojumu var balstītuz kādu filmu par troksni12 7Jautājumi un atbildes kāpārskats par vielu kalpoapmācības efektivitātesnovērtēšanaiJautājumi unatbildesTāfele, slaidi ar pārskatu16 10 Aizsardzība pret troksni Izskaidrošana Slaidi12 7Visa aplūkotā materiālaapkopojumsIzskaidrošanaPrezentācija, slaidiEMOCIONĀLIE MĒRĶITēma: Darba vides riska faktori: “TROKSNIS”.Mērķis: Pēc nodarbības beigām izglītojamais saprot un iekšēji akceptē trokšņakaitīgās ietekmes novēršanas pasākumus.Darbības plāns.Nodarbības ilgums 60 min.%LAIKS(min)SATURSMĀCĪBUDARBĪBAMĀCĪBU MATERIĀLI9 5Trokšņa sekas ražošanasvidēIzskaidrošana –25 15Piemēri. Iekārtu veidi.Trokšņa veidi. Trokšņaiedarbības ilgums utt.Izglītojamā darba vietāJautājumi unatbildes–9 5Jautājumi, kas izriet noiepriekš sniegtās informācijasIzskaidrošanaTāfele, prezentācija, slaidi16 10Jautājumi, kas radušiesizglītojamiemSpontāna runa,darbs grupās.Konkrētu gadījumuanalīze u. c.–9 5 Aizsardzība pret troksni IzskaidrošanaPrezentācija, slaidi, dzirdesaizsardzības līdzekļu paraugi15 10Piemēri. Aizsardzības veidikonkrētās situācijās. CitilīdzekļiJautājumi unatbildes8 5 – Stimuls –9 5 Apgūtās vielas apkopojums Mutisks izklāsts Prezentācija, slaids


94 2. nodaļa. PEDAGOGA UN IZGLĪTOJAMĀ MIJIEDARBĪBAPSIHOMOTORIE MĒRĶITēma: Darba vides riska faktori: “TROKSNIS”.Mērķis: Pēc nodarbības beigām izglītojamais veic konkrētus trokšņa kaitīgāsietekmes novēršanas pasākumus.Darbības plāns.Nodarbības ilgums 60 min.%LAIKS(min)SATURSMĀCĪBU DARBĪBAMĀCĪBUMATERIĀLI8 5–Stimuls –8 5Troksnis – draudi veselībai.Sekas. Arodslimības:aroda vājdzirdība un citasproblēmasIzskaidrošanaVideo, prezentācijas,slaidi30 20Piemēri. Slimības ilgums.Troksni radošie sektori unmehānismiJautājumi un atbildes –7 5Trokšņa spiediena līmenis.Mērīšanas instrumentiIzskaidrošana.Praktiskais darbs –trokšņa mērīšanaDatorā ierakstītitipveida trokšņalīmeņi20 10Piemēri. Aizsardzības veidi.Izmantošanas un uzturēšanasīpatnībasJautājumi un atbildesPrezentācijas,slaidi, individuālieaizsardzības līdzekļi20 10 – Stimuls. Veicināšana


873IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ –PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSIZGLĪTOJAMAISValodniecības speciālisti jēdzienu “izglītojamais”definē šādi: “jebkurš cilvēks (attiecībāpret pedagogu vai attiecībā pret mācībupriekšmetu), kurš kaut ko mācās – skolā, klasē,darbnīcā, koledžā utt. – , ko viņš nezina,bet vēlas uzzināt”. Gadījumā, ja nepieciešamsveikt apmācību darba aizsardzībā, ne vienmērizglītojamais vēlas uzzināt. Ir nepieciešamībaveikt šādas apmācības, lai nodarbinātiemācētu darbu darīt droši un pasargātu seviun citus – mērķis ir nelaimes gadījumu novēršana.Tāpēc normatīvajos aktos ir iekļautanodarbināto apmācība darba aizsardzībā,ugunsdrošībā u. c. Svarīga ir arī darba devējavēlme uzlabot darba aizsardzības līmeni uzņēmumā,paaugstinot nodarbināto zināšanasšajā jomā, tādēļ darba devēji mēdz organizētpapildu specifiskas apmācības.Varētu minēt vēl citas definīcijas, bet topamatdoma neatšķiras: izglītojamais ir tas,kas mācās, ar šo vārdu saprotot “nepārtrauktupārveides procesu”. Kaut gan ikdienāpar skolēniem, audzēkņiem, kursantiem,studentiem mēs saucam tos indivīdus, kurussatiekam auditorijā vai klasē, tomēr viņiemne vienmēr piemīt nepieciešamās pazīmes,lai atbilstu iepriekšminētajai definīcijai. Piemēram,ne visi skolēni vai audzēkņi pildasavus pienākumus – mācīties un uzvesties tā,lai veicinātu mācību programmas apguvi,bet bieži vien vispār ignorē mācību procesu.Lai iespēju robežās no tā izvairītos, ir jāņemvērā, pirmkārt, – viss iepriekšējās nodaļāssacītais un, otrkārt, jārūpējas par to, laipedagogam būtu kaut minimāls priekšstatspar cilvēkiem, kas atrodas viņa priekšā un


96 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSbūs aktīvi mācību procesa dalībnieki. Šajānodaļā sniegsim virkni ideju, kas noderēspārdomām, lai varētu izprast un uzlabot apmācībudarba aizsardzības jautājumos.Ar vārdu “pieaugušais” mēs saprotamabu dzimumu indivīdus, vecākus par 18gadiem, kas veic profesionālu darbību, uzņemasaktīvas sociālās lomas un atbildību.Bet galvenais – izglītojamais – pieaugušaisir jau izveidojusies personība.Lai to izprastu, ir jāņem vērā kultūrasfenomena lielā ietekme sabiedrībā. Pieaugušais– tas ir indivīds, kas bijis pakļauts pasauleskultūras peripetiju iespaidam, savaikultūrai, kā arī sociālajai videi. Šī vide viņu irnodrošinājusi ar nepieciešamajām prasmēmefektīvākai integrācijai sabiedrībā. Kultūra,savukārt, ir noteikusi veidu, kā interpretēt apkārtējopasauli, uztvert pašam sevi, noteiktusrīcības un uzvedības paradumus sabiedrībā,zināmus priekšstatus un vērtību orientāciju,pēc kuras vadoties, izglītojamais sevi parādīsun darbosies prāta un jūtu pasaulē.Neapskatot atšķirības, kas cilvēkos veidojasvisā viņu dzīves gaitā, šīs grāmatasietvaros ir vērts izvērtēt tās atšķirības, kasstarp indivīdiem rodas katrā dzīves posmā.Piemēram, sods var izglītojamam likt apzināties,ka savi pienākumi jāpilda kārtīgi,bet var arī izraisīt dumpi, nepakļaušanos.Ko es domājudarīt?Ko es varudarīt?Ko es protudarīt?Tomēr dažādiem stimuliem iedarbojotiesuz atšķirīgām personībām, varam saņemtidentiskas atbildes.Šos ietekmes faktorus var apkopot trīsgalvenajās kategorijās:1) ko izglītojamais vēlas: vajadzības, intereses,motivācija, nostādnes;2) ko izglītojamais var: iespējas;3) ko izglītojamais prot: spējas, prasmesun iemaņas, kas iegūtas gan automātiski,gan apzināti.Turklāt jāņem vērā arī faktori, kurus varnosaukt par “faktoriem, kas atbild par (ne)piedalīšanos”, apkopojot tos trīs grupās:personiskie faktori, ģimenes faktori un ārējiefaktori.Personiskie faktori var sevī ietvertbailes no nezināmā, bailes kļūt smieklīgam,pārliecības trūkumu par savām jūtām,negatīvu attieksmi pret mācībām, neticībuiespējamiem panākumiem, fiziskasun morālas traumas u. c.Par ģimenes faktoriem var uzskatīt grūtībasatstāt mājas, viena vai vairāku ģimeneslocekļu iebildumus, kā arī tādu apstākļu pastāvēšanu,kuru dēļ mācīšanās nav iespējama.Pie pēdējās grupas – ārējiem faktoriem– pieder: darbs pēc mainīga grafika,nogurums darbā, tāpat šaubas par to, vaiiegūtā izglītība veicinās karjeras iespējas.No iepriekšminētā varētu secināt:1) Galvenā personības teoriju problēmair motivācija. Par jebkuru rīcību navjājautā: “Ko es izdarīju?”, bet gan: “Kādēļes to izdarīju?”2) Katra cilvēka rīcība ir atkarīga noviņa personības kopumā.3) Neskatoties uz to, ka pastāv kopīgaspamatvajadzības un universālasstruktūras, katrs indivīds atšķiras no citiemar savu uzvedību un rakstura īpašībām.Citas atšķirīgās īpašības nosaka sociālekonomiskieapstākļi un darba aktivitātes,


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS97kurām ir vadošā loma pieauguša cilvēkadzīvē. Saskaņā ar šo izpratni un, koncentrējotuz to uzmanību, veiksim vairāku svarīgupsihosociālo faktoru uzskaitījumu, kasraksturīgi pieaugušam nodarbinātajam unir jāņem vērā, plānojot jebkuru izglītošanasdarbu, lai padarītu to efektīvāku:• Izglītojamais – pieaugušais vēlas rentabluapmācību (samērs starp pieliktajāmpūlēm, patērēto laiku, izmaksāmun sasniegtajiem rezultātiem).• Viņam ir nepieciešams gūt panākumus.• Attiecībā uz motivāciju, pieaugušais rīkojaspsiholoģisku stimulu vadīts, kas irvairāk emocionāli, nekā loģiski, atkarībāno tā, cik ilgā laikā ir nepieciešamirezultāti tajā situācijā, kurā viņš pašreizatrodas. Viņš jūt vajadzību izvirzītieslīdzcilvēku un dzīves prasību priekšā.Ar izglītības palīdzību viņš grib mainītsavu sociālekonomisko statusu: saņemtlielāku algu, iespējams, mainīt nodarbošanāsveidu.• Viņam nav laika vispārizglītojošām nodarbībām(vismaz psiholoģiski).• Mācību kursu pieaugušais sāk ar pārliecību,ka izglītoties nozīmē – apmeklētmācību stundas. Šādas attieksmes dēļviņš ir inerts un sākotnēji izrāda neuzticību.• Izvēlas reālu, noderīgu programmu,kas varētu izraisīt patiesu interesi tajāizvirzīto mērķu dēļ.• Meklē pašvērtējumu, savu iespēju apzināšanos.• Nogurums no ikdienas darba var liktviņam uztvert mācīšanos kursos kā personīguupuri un vēlēties, lai mācību procesaefektivitāte kompensētu šo upuri.• Viņam ir nepietiekamas pamatzināšanas,kas var izraisīt zināmu mazvērtībaskompleksu.• Izglītojamais–pieaugušais izjūt grūtībasabstraktā izpratnē – pārlieku teorētiskasmācības var viņam sagādāt vilšanos.• Viņam ir dzīves pieredze, dažkārt skaudra,saistīta ar ekonomisko, sociālo vaiģimenes stāvokli, kas ietekmē viņa rīcībasmotivāciju.• Viņš ir neatkarīgs un mīl neatkarību.• Dzīvo ģimenes lokā, šie pienākumi unatbildība viņam sagādā raizes un viņuiespaido visvairāk.• Viņa materiālais stāvoklis ir neapmierinošs.• Viņš jūtas esam pakļautības stāvoklī tocilvēku priekšā, kuriem ir atšķirīgs sociālaisstatuss. Šo situāciju viņš var uztvertkā sociālu pārestību, kas var pieaugt.• Cilvēks tad jūtas diskriminēts, raugotiesno profesionālās piemērotības viedokļa.• Atrodoties mācību grupā piespiedu kārtā,rodas bremzēšanas reakcijas vai arīviņš noslēdzas sevī pēc paša gribas.Neskatoties uz to, ir jāņem vērā, kaizglītojamā vajadzības ir ļoti elastīgas, unsociālās vajadzības nenovēršami maināsatbilstoši vietējiem apstākļiem, kur nozīmeir arī iedzīvotāju skaitam. Tāpēc par labākuatzīstama vajadzību noteikšana, ievērojotvietējos apstākļus. Jāatzīmē, ka pieaugušoapmācībā nevar gūt panākumus bez centralizētasvadības un plānošanas, kā arībez centrālo varas iestāžu jūtama atbalsta.Mācībām jānotiek atbilstoši tā reģiona reālajāmvajadzībām, kurā tā tiek veikta, nevissaskaņā ar hipotētiskām vispārīgām vajadzībām.Tāpēc plānošanas darbā ir jāveicšādi pasākumi:• vajadzību analīze;• prioritāšu noteikšana atklāto vajadzībuvidū;• mērķu izvirzīšana;• nepieciešamo metožu izvēle izvirzītomērķu īstenošanai;• vajadzīgo mācību līdzekļu izvēle;• procesa novērtēšana.


98 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSGRUPA – KLASEIepriekš mēs runājām par izglītojamodalīšanu mazās grupās – procedūru, kastiek izmantota mācību procesā. Šāda grupasastāv no izglītojamo kolektīva, kuru parastisauc par “grupu–klasi”.Sabiedrībā, kurā iedzīvotājiem ir tendencekoncentrēties lielās pilsētās un cilvēciskāmattiecībām bieži vien ir nelabvēlīgavide, auditorija kļūst par vienu no galvenajiemsaskarsmes līdzekļiem viena vecumacilvēkiem ar līdzīgu sociālo stāvokli.Auditorijā izglītojamie vienmēr ir grupa:tur nodibinās viņu savstarpējās attiecības, izveidojasemocionālās attiecības un noteiktagrupas struktūra, kur katram ir īpašs statuss:par vieniem sajūsminās, citus nicina, vienispēlē vadošu lomu, citi tiek vadīti, vieniempievērš uzmanību, citus ignorē. Izglītojamieveido savienību, rada domubiedru grupu,pateicoties horizontālai (t. i. – savstarpējai)mijiedarbībai. Grupā pastāvošo attiecībudēļ izglītojamie ir pakļauti noteiktai ietekmjuvirknei, kas iespaido viņu personību unatspoguļojas mācību procesā.Pārsteidzoši, ka pedagogs parasti ignorēhorizontālo mijiedarbību, nenojaušot tās lielomācību motivējošo potenciālu. Turklāt pedagogsne tikai neievēro šīs attiecības, bet bieživien enerģiski cīnās pret tām. Gadījumā, ja irbiežas domstarpības starp izglītojamo grupuun pasniedzēju, pasniedzējs cenšas uzspiestvērtības un uzvedības normas, kas ir pretējasdomubiedru grupā esošajām. Tradicionālaimācību situācijai ir raksturīgi, ka vienam cilvēkam(pedagogam) klasē ir zināma varaun viņš cenšas nodot izglītojamiem noteiktusuzdevumus ar vertikālās mijiedarbības palīdzību.Savukārt izglītojamie izveido grupu arsavu dinamiku, kura ietekmē tās dalībniekuapmācības procesu.Pedagoģiskajā psiholoģijā tiek pievērstauzmanība šiem sociālajiem fenomeniem,un ir izdarīts secinājums, ka sociālā gaisotne,kas veidojas auditorijā vertikālā rakstura


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS99mijiedarbības (attiecības pedagogs – izglītojamais)un horizontālā rakstura mijiedarbības(izglītojamie – izglītojamie) rezultātā,ir sava veida auglīga vide, kurā izglītojamietiek pakļauti dažādām ietekmēm.Rodas problēma – bez pieredzējuša vadītājašī gaisotne var izraisīt neparedzamassekas, kas var veicināt mācību procesu vaiarī to bremzēt. Tāpēc pedagogam vispirmsir jāizjūt šī problēma un turpmāk jācenšasattīstīt attiecīgas sociālās attiecības klasē.Runājot par attiecībām starp izglītojamiemun pedagogu, jāteic, ka tikšanās reizēstās var izpausties divos veidos. Pirmajā tikšanāsreizē atklājas gaidas, bailes, pārliecības,lomas un pienākumi citam pret citu. Šīm jaunajāmattiecībām starp pedagogu un izglītojamojānosaka atbilstoši noteikumi. Kad viņibūs iepazinuši cits citu, uzvedības noteikumijau būs zināmi. Nedrīkst aizmirst, ka tieši nopirmajām tikšanās reizēm būs atkarīgs, vaitiks ievēroti atbilstoši uzvedības noteikumi.Citiem vārdiem – pirms izdarīt noteiktus secinājumuspar pedagogu, ar kuru izglītojamietiekas, viņi to novēro, bet vēlāk pārbauda savashipotēzes. Izvērtējot pedagoga un izglītojamāpirmās tikšanās, sociologs Stefans Bollsatzīst, ka izglītojamie izmanto šos “pārbaudesseansus”, lai noteiktu savu attieksmi pret pasniedzējuun turpmāko uzvedību. Nākamajāsmācību stundās pie šā pedagoga viņiemradīsies daudzi jautājumi, piemēram, klausītvai neklausīt tam vai citam pedagoga aizrādījumam,pavēlei vai izteiktajai hipotēzei, unizglītojamie varēs izlemt tikai tajā gadījumā,ja viņi spēs paredzēt pedagoga uzvedību.Attiecībā uz darba aizsardzības mācībustundām ir ļoti grūti prasīt “regulāru apmeklējumu”.Ņemot vērā to, ka mācībām ir paredzētsneliels stundu skaits, īpaša uzmanībajāpievērš pirmajai saskarsmei ar izglītojamogrupu, jo no tās lielā mērā būs atkarīga izvirzītomērķu sasniegšana, bet galvenais – savstarpējāsattieksmes veidošanās. Tomēr jāatceras,ka bieži, mācoties darba aizsardzībasspeciālistu kursos, pedagogi mainās, jo viensir eksperts par arodveselību, bet cits – pardarba tiesiskajām attiecībām. No vienas puses,tā ir priekšrocība, jo izglītojamie iegūstinformāciju no cilvēkiem, kuri ir vairāk specializējušieskādā konkrētā jomā un labākisavas nozares eksperti. No otras puses, tasir arī trūkums, jo katra atsevišķā pedagogalekcija sākas ar jau pieminēto “pārbaudesseansu”, tāpēc vairāk laika paņem sākotnējaisadaptācijas periods.


100 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSVĒRTĒŠANAVērtēšana būtībā ir izglītojamā zināšanuun apmācības procesa novērtēšana. Tāpēcvērtēšana kā apmācības procesa forma nosaka,cik sekmīgi noris apmācības process.Neapšaubāmi ir tas, ka vērtēšana irviena no svarīgākajām izglītības darbasastāvdaļām, bez tās nebūtu iespējamsnoteikt mūsu darba vērtību. Vai tas būtuformālā vai neformālā veidā, veiktajamapmācības darbam ir jādod vērtējums.Parasti vērtēšanas metode tiek izmantota,novērtējot mācību galarezultātus. Neskatotiesuz to, ka šī pieeja ir pareiza, ar tonepietiek, jo vērtēšana nav tikai pabeigtaprocesa gala rezultāts, bet gan visa apmācībasprocesa darbs. Šis darbs ir jāveicsistemātiski, jo viss process kopumā prasailgstošu adaptā ciju un pilnveidošanu, ganattiecībā uz izvēlētajiem apmācības mērķiem,gan attiecībā uz izmantotajām metodēm.Praksē jāpārbauda, cik sekmīgiizglītojamais sasniedz sākotnēji izvirzītosapmācības mērķus.Tādēļ ir jāpievērš uzmanība ilgstošai vērtēšanai,t. i., – procesam, kas sākas ar apmācībasmērķu formulēšanu un beidzas tosasniegšanas brīdī. Šā procesa attīstību varformulēt ar četrām galvenajām stadijām:1) Ko mēs cenšamies sasniegt?Mērķu formulēšana, vadoties no reālāpriekšstata par iespējām un izmantojot iepriekšējopieredzi.2) Ko mēs darām pašlaik?Vērtēšanas metožu un tehniku izmantošana,lai noteiktu, kas ir izdarīts un kādasizmaiņas notikušas.3) Cik lielā mērā mūsu rīcība atbilst mūsumērķiem?Statistikas metožu lietošana datu apstrādē.4) Ko mēs varam darīt, lai uzlabotu mūsudarbu, tuvinātu tam, ko mēs gribamsasniegt?Metožu izvēle darbības efektivitātes paaugstināšanaiKO ES CENŠOS IZDARĪT? – KO ES DARU PAŠLAIK? – VAI ES TO DARU LABI?KO ES VARU DARĪT, LAI TO VEIKTU LABĀK?


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS101Vērtēšana ir process, kas noris vairākāsfāzēs:1) datu iegūšana: novērošana un mērīšana;2) mērīšanas rezultātu pārbaude vai patiesīgumapierādīšana;3) secinājums par iegūto datu nozīmīgumuun izvirzīto mērķu sasniegšanu.Vērtēšanas galvenie principiŠie principi attiecas uz vērtēšanas procesametodoloģiju un nosaka darbības galvenāslīnijas, ar kurām ir jāsaskaņo jebkuravērtēšanas sistēma. Var noteikt astoņus galvenosprincipus, kas jāievēro vērtēšanā.Vērtēšanas mērķiTurpinājumā, necenšoties izdarīt attaisnojošussecinājumus, bet tikai uzskatāmākatspoguļot vērtēšanas procesu, iezīmēsimainas kontūras, kas palīdzēs atklāt pretrunasstarp teorētiskajiem vērtēšanas mērķiemun to, kas tiek veikts praksē.Praksē ir pārbaudīts, ka vairāk vajagsalīdzināt, nevis vērtēt. Vienkārša datu iegūšanaar testēšanu vai ar kādas citas metodespalīdzību nav vērtēšana. Vērtējums –tas ir gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs spriedums,kas pamatojas uz precīzi iegūtiemdatiem.1) Vērtēšanas uzdevumu noteikšana.2) Šo uzdevumu īstenošanai nepieciešamo metožu izvēle.3) Dažādu un daudzveidīgu tehnisko paņēmienu izmantošana.4) Šo tehnisko paņēmienu ierobežojumu pārzināšana.5) Vērtēšana ir izejas punkts mācību prakses, orientācijas un vadības pilnveidošanai.6) Vērtējumam jābūt objektīvam un jābalstās uz pilnīgu skaidrību un uzskatāmību.7) Vērtēšana tiek veikta, lai noteiktu rezultātus, nevis sodītu vai atalgotu.8) Veicot jebkādu vērtēšanu, fakti un argumenti ir jāsalīdzina ar noteiktiem standartiem(piemēram, vērtēšana pēc 10 ballu sistēmas).TEORĒTISKIE VĒRTĒŠANAS MĒRĶIPASNIEDZĒJIPRAKTISKĀ DARBĪBA1) Noteikta līmeņa konstatēšana. Atlaseatzīmēšanai pārbaudīto aprēķinu tabulā.Orientācija.2) Pārliecināšanās par mācīšanāsefektivitāti.3) Izglītojamā sekmju līmeņa noteikšana,metožu un pasniedzēja darba efektivitātesnovērtēšana.4) Stimulēt un veicināt izglītojamāsekmību.5) Regulēt grupas vai indivīda akadēmiskoun personisko līmeni.1) Kvalifikācijas apliecināšana.Strikti selektīvs nolūks.2) Sekmju līmeņa noteikšana (gandrīzvienmēr – subjektīva).3) Selektīvā un stimulējoši–represīvāfunkcija. Šķietama izglītojamā sekmība.4) Kontrolēt un sankcionēt izglītojamāuzvedību un uzcītību.5) Akadēmiskā analīze.


102 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSTEORĒTISKIE VĒRTĒŠANAS MĒRĶI1) Zināt izglītojamā dzīves un darbaapstākļus.2) Stimulēt izglītojamo mācību saturaapguvei.IZGLĪTOJAMIEPRAKTISKĀ DARBĪBA1) Atzīmes.2) Atzīmju likšana.3) Pārbaudīt panāktos rezultātus, veiktosuzdevumus, pastāvīgo darbu un attieksmipret mācību priekšmetu.4) Zināt un mērīt (ne kvantitatīvi, betkvalitatīvi), vai izglītojamais ir sasniedzisplānotos mērķus.5) Izglītojamā priekšstats par savu zināšanulīmeni kādā noteiktā mācību priekšmetā.6) Sasniegto rezultātu indikācija un konkrētorezultātu caurlūkošana, pastāvīgaturpmākās darbības pārplānošana.3) Tikai zināšanu konstatēšana.4) Zināšanu novērtēšana – eksāmeni.5) Atmiņā uzglabāto zināšanu vaiinformācijas apjoma konstatēšana.6) Atsevišķi eksāmeni, darbi u. c.Tāpēc var apgalvot, ka par vērtēšanumēs varam runāt tikai tad, ja ir veiktas šādasfunkcijas:1) Mērķu noskaidrošana.Kādēļ vērtēt?Vai šie mērķi ir reāli un sasniedzami?2) Problēmu apzināšana.Tas, cik lielā mērā vērtēšana pilda diagnosticēšanasfunkciju, ir atkarīgs no:• pārbaudes darbu kvalitātes;• vērtēšanas veida;• individuālo kļūdu akcentēšanas;• lēmumiem, kas pieņemti pirms rezultātuiegūšanas.3) Izglītojamā un pedagoga stimulēšana.No vērtēšanas ir atkarīgs:• ko izglītojamais apgūst;• kā viņš to apgūst;• ko māca pedagogs;• kā viņš to māca.4) Jaunu mācību metožu ieviešana:• kādi jauni uzskates līdzekļi ir jāizmanto.5) Pievērsta uzmanība:• rezultātu paredzēšanai;• pētniecībai (salīdzināt metodes un grupas);• pedagoģiskā kolektīva vadībai.Vērtēšanas metodesPirmais jautājums, ar kuru nākas saskarties,iz vēloties kādu no atšķirīgajām vērtēšanas metodēm,ir jautājums par sākotnēji izvirzītajiem mācībumērķiem. Pastāv noteikta mijsakarība starpplānotajiem rezultātiem un vērtēšanas vei du,un to, vai šie rezultāti ir sasniegti. Tā kā mācībumērķi var tikt diferencēti – izziņas, emocionālieun psihomotorie – noteiktam mērķa veidam irnepieciešams specifisks vērtēšanas modelis.Katrs no šiem mērķu veidiem attiecas uznepieciešamo darbības tipu: intelektuālo,emocionālo vai psihomotoro. Tāpēc pareizibūtu izmantot:• intelektuālās darbības vērtēšanai –testēšanu;• emocionālās darbības vērtēšanai –novērojumu skalas;


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS103• psihomotorās darbības vērtēšanai –mājasdarbu analīzi.Tomēr šī klasifikācija ir jāuztver tikai kā padoms.Vienīgi pedagogs ir tas, kuram jānosaka,kāds pārbaužu veids ir piemērotākaiskatrai situācijai, mērķim, mācību priekšmetamu. c. Turpinājumā – īsi par mācību mērķuformulēšanas specifiku, lai varētu novērtēt,ciktāl izglītojamie ir sasnieguši to, ko mēs vēlējāmies.1) Mācību mērķiem ir jābūt centrētiem uzizglītojamā darbību un formulētiem, pamatojotiesuz pašreizējo situāciju, piemēram:lai izglītojamais prastu atšķirt,uzskaitīt, saskaitīt utt. Mācību mērķusnevajag centrēt uz pedagoga darbu,jo viņa darbība kalpo tikai kā līdzeklis.Mērķis nav –, lai pedagogs izskaidrotu,bet –, lai izglītojamais apgūtu.2) Mācību mērķiem ir jābūt īstenojamiempraksē, jo tikai tad mēs varam novērtētrezultātus. Nedrīkst izvirzīt mērķi“lai izglītojamais saprastu”, jo sapratninevar novērtēt, bet gan – “lai izglītojamaisklasificētu, nosauktu atšķirības,uzskaitītu utt.”.3) Mācību mērķi nedrīkst būt miglaini vaipārāk vispārināti.4) Vajadzības gadījumā mācību mērķusasniegšanai var izvirzīt uzdevumus,kuros jāiekļauj nepieciešamās novērošanasun vērtēšanas darbības, piemēram,ar kodoskopa plēvju, videofilmu,datora u. c. palīdzību atklāt iespējamosdarba vides riskus.5) Mācību mērķim jānorāda minimālāsprecizitātes pakāpe un vēlamās precizitātespakāpe (piemēram, nosauktčetrus svarīgākos drošības noteikumus,strādājot kafejnīcā).6) Mācību mērķiem ir jābūt apvienotiem– tie precīzi jāformulē, nejaucotkopā, jo katra mērķa īstenošanai ir nepieciešamacita metodoloģija kā mācību,tā vērtēšanas procesā. Mērķu formulēšanajau pati par sevi paredz izvērtēšanu– kas tiks mācīts un kā tiks mācīts.EksāmeniVar teikt, ka jebkura pārbaude vaigrūtības, ar kurām izglītojamais saskaras,viņam ir kā eksāmens. Parasti, no pedagoģiskāviedokļa, par eksāmeniem mēdzuzskatīt tradicionālā veida mutvārdu vairakstveida pārbaudes darbus.Mutvārdu eksāmeniLielā izglītojamo skaita dēļ mūsdienumācību iestādēs šī metode tiek lietota reti,


104 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSjo tā prasa lielu laika patēriņu, tomēr atsevišķosgadījumos tā vēl joprojām tiek izmantota,piemēram, aizstāvot prakses darbus,kad izglītojamie gatavo prezentāciju.Priekšrocības:• ļauj attīstīt lingvistiskās spējas;• kļūdu noteikšana un novēršana ir tūlītēja(piemēram, pedagogs var uzdotprecizējošus jautājumus);• izglītojamā atbildes ir nozīmīgas visaigrupai;• stimulē kritiskās spriestspējas veidošanos.Izglītojamais novērtē pārējo spējasun salīdzina savas ar tām;• pastāv iespēja ņemt vērā izglītojamāindividuālās īpatnības (lēna vai ātra reakcijau. c.).Izglītojamam ir jāprot:• sagatavot atbildi;• izvēlēties svarīgāko;• vispārināt un secināt.Trūkumi:• pārāk liels laika patēriņš. Īpaši tad, ja irliels eksaminējamo izglītojamo skaits;• nepieciešama liela uzmanība, kas pedagogunogurdina un garlaiko;• pedagogam ir grūti būt objektīvam, jo lielaietekme ir emocionālajam faktoram;• ir grūti objektīvi novērtēt rezultātus unvisiem izglītojamiem piemērot vienuun to pašu vērtēšanas kritēriju (nav iespējamsvisiem uzdot vienādus jautājumus);• izglītojamiem var izraisīt bremzēšanasreakciju.Rakstveida eksāmeniGatavojot eksāmenu jautājumus, ir jāņemvērā:Uzdevumi. Kas izglītojamam ir jāpaveic.Jautājuma formulējumam ir jāpalīdzizglītojamam sistematizēt savas zināšanas.Mācību saturs. Šāda veida pārbaudesdarbu trūkums – tie neļauj novērtēt, cik plašasir izglītojamo zināšanas. Lai pārbaudītuzināšanas par visu apgūto informāciju, nepieciešamsuzdot lielāku jautājumu skaitu.Svarīgi ir atcerēties, ka jautājumus iespējamsformulēt gan tā, lai izglītojamie atbildētu, tikaiizmantojot savas zināšanas un pieredzi,gan arī tā, ka iespējams izmantot pieejamospalīglīdzekļus (piemēram, pierakstus, grāmatasutt.). Otrajā gadījumā, veidojot jautājumuformulējumus, to mērķis ir panākt,lai izglītojamais, izvērtējot pieejamos resursus,zināšanas un pieredzi, spētu izdomātun pamatot atbildes. Šādos gadījumos nevienmēr jautājumiem sākotnēji ir zināmaspareizās atbildes, bet tās vērtē atkarībā nosniegtās atbildes pamatojuma (piemēram,vai apkopēja ir pakļauta riskam inficēties arHIV/AIDS – atbilde ir atkarīga no tā, kādaveida telpas apkopēja uzkopj – ja sabiedriskāstelpas, piemēram, lielveikalos, tad jā, jotur ir atrodamas šļirces, ko lietojuši narkomāni,ja nelielus ofisus, iespējams, nē, jo tajosnarkotisko vielu lietotāju varētu nebūt).Laiks. Šā pārbaudes darba veikšanaijāparedz diezgan ilgs laiks, jo izglītojamiemir jāorganizē sava atbilde un jāsniedz īss unkoncentrēts pamatojums.Priekšrocības:Izglītojamam ir nepieciešams:• sagatavot atbildi;


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS105• izvēlēties svarīgāko;• izdarīt kopsavilkumu.Trūkumi:• nav personiskā kontakta;• eksāmenu programmā iekļautās informācijasapjoms mēdz būt sašaurināts untāpēc nav pietiekams zināšanu rādītājs.Vērtēšanas skalasIzglītojamo sekmju vērtēšanai var efektīviizmantot vērtēšanas skalas. Vērtēšana irsarežģīts process; izmantojot to kā metodi,jāpievērš uzmanība tās īpatnībām un normām.Novērtējums:1 – ļoti, ļoti vāji; 2 – ļoti vāji; 3 – neapmierinoši;4 – gandrīz neapmierinoši; 5 –apmierinoši; 6 – gandrīz labi; 7 – labi; 8– gandrīz teicami; 9 – teicami; 10 – izcili.Kad izglītojamā novērtēšana pabeigta,tiek iegūts priekšstats par viņa zināšanulīmeni. Pamatojoties uz šo priekšstatu, varizdarīt secinājums par to, kādos gadījumosizglītojamā rīcības veids ir nepareizs, kas irjānovērš, kādi ir paradumi un kā viņš varēssavas zināšanas izmantot praksē.Grafiskās skalasGrafiskajām skalām ir tāds pats uzdevumskā ciparotajām skalām, bet skaitlisko datu vietā(kvantitatīvais aspekts) tās sniedz kvalitatīvupriekšstatu par izglītojamo uzvedību.Piemērs. Vispārējā uzvedība; mācību saturaizklāsts un dialogs klasē.Specifiskā uzvedība: uzdod jautājumus unpiedalās dialogā.Šajā gadījumā ailē “uzvedība” ir jāliek“+”.Aprakstošās skalasAprakstošās skalas ir divu iepriekšējo skaluveidu apvienojums. Vienā un tajā pašā skalāir apvienots kvalitatīvais un kvantitatīvaisaspekts, kas ļauj dot precīzāku vērtējumuuzvedības īpatnībām.Piemērs. Vispārējā uzvedība: izglītojamāattieksme pret mācībām.Uzvedības īpatnība: pozitīva attieksme pretsavām mācībām.TestēšanaTestēšana – tas ir rakstveida eksāmens,kas domāts kolektīvai lietošanai un kurā tiekizmantota īpaša jautājumu un atbilžu forma.Atbildes ir vienkāršas un daudzveidīgas, toskaits ir daudz lielāks nekā rakstveida eksāmenosar atvērto jautājumu formu. Uz šiemjautājumiem var atbildēt ātri un viegli, atbildēmjābūt īsām. Tās var būt: burts, cipars,simbols, vārds, aprēķinu rezultāts.Turpinājumā apskatīsim testu veidus.1. Atbildes izvēles testiPēc katra jautājuma tiek piedāvāti vairākiatbilžu varianti, no kuriem izglītojamiemir jāizvēlas pareizais. Šādam testamir daudz variantu, un tas ir visvairāk izmantotaispārbaužu veids.Iespējamo atbildes izvēles variantu skaitsir četri vai pieci, bet sagatavot vairāk partrim vai četrām maldinošām un līdztekusiespējamām atbildēm nav vienkārši. Pat jaatliek tikai divi trīs iespējami varianti, izvēlētiespareizo atbildi “uz labu laimi” nav tikviegli. Ļoti būtiski testa jautājumu sākumāsniegt skaidrojumu, cik pareizu atbilžu iriespējams – viena vai vairākas. Ieteicamsveidot testa jautājumus ar vienu pareizoatbildi, turklāt vienmēr sagatavot atbildes


106 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSpamatojumu, ja izglītojamo un pedagogastarpā rodas šaubas vai diskusijas par attiecīgoatbildi.Piemērs.Kādus cimdus iesaka izmantot, strādājotar virpu?a) zamšādas cimdus;b) ādas aizsargcimdus;c) cimdi nav jālieto;d) jebkāda materiāla cimdus, ko var vieglinotīrīt.ATBILDES MEKLĒŠANAS UZDEVUMUVARIANTIIr daudz iespēju, kā formulēt šādus uzdevumus.Piemēram:1) Izvēlēties vienīgo pareizo atbildi. Tasir visplašāk izplatītais šo uzdevumuatbildes veids. Visi iepriekšminētie testupiemēri pieder šai kategorijai.2) Izvēlēties vairākas pareizās atbildes.Piemērs.Norādiet, kuras no šīm piecām iekārtāmir darba aprīkojums:• pakošanas mašīna;• tilta celtnis;• ielu tīrāmā mašīna;• betona maisītājs;• virpas urbis.3) Izsvītrot nepareizo atbildi.Piemērs.Kas nodrošina pilnīgu aizsardzībudarbā ar slīpripu?• izsargāšanās no slīpripas;• caurspīdīgs aizsegs;• automātiskā padeve;• lokalizēta izņemšana.4) Izvēlēties pareizāko atbildi no vairākāmnepareizām.Piemērs.Braucot ar mašīnu pa mitru asfaltu,ieteicams:• sekot ātrumam, lai nezaudētu kontrolipār mašīnas vadību;• uzlikt ķēdes uz riepām;• braukt lēni;• braukt pa šoseju, apbraucot peļķes.5) Atbildes ar kombinētu izvēli.Šajā gadījumā tiek doti savā starpāsaistīti jautājumi un, atbildot uz otro jautājumu,ir jāpamato atbildes izvēle attiecībā uzpirmo jautājumu. Šādi jautājumi ir efektīvsveids mācību materiāla apguves pārbaudīšanai,turklāt atbilde tiek ieskaitīta tikai tad,ja pareizi atbildēts uz abiem jautājumiem.Tādējādi iespēja, ka izglītojamais varētu atbildētpareizi “uz labu laimi”, ir minimāla.Piemērs.Darba aprīkojumam ir jābūt nokrāsotam:a) matētā sarkanā krāsā;b) jebkādā sarkanā krāsā;c) matētā pelēkā vai zaļā krāsā;d) tumši pelēkā vai melnā krāsā.To dara nolūkā, lai:• brīdinātu par briesmām;• atstarotu saules gaismu un nesakarstu;• nebūtu redzami netīrumi;• krāsa izraisītu nomierinošu un relaksējošuefektu.Atbildes izvēles testu gatavošanā1) Jautājuma saturam vienmēr jāatbilstpārbaudes mērķiem.2) Jautājums skaidri jāformulē, un ir jābūtvismaz vienai pareizai atbildei.3) Jautājumā nedrīkst iekļaut informāciju,kas neattiecas uz atbildi.4) Neviens jautājums nedrīkst uzvedinātuz pareizo atbildi citā uzdevumā.5) Nepareizajām atbildēm ir jārada ticamībasiespaids.6) Problēma ir jāformulē (kā jautājuma teikumsvai nepabeigta frāze) tādā veidā,lai iespējamie atbilžu varianti veidotuvienotu veselumu ar uzdoto jautājumu.


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS107Pretējā gadījumā atbildes ir tikai atsevišķi“pareizi/nepareizi” apgalvojumi.7) Visiem atbildes variantiem jābūt gramatiskisaskaņotiem ar uzdoto jautājumu.8) Labāk izvairīties no nolieguma formāuzdotiem jautājumiem. Tie var maldināt,jo izglītojamais parasti meklē pareizoatbildi, nevis nepareizo.9) Ir jāmaina pareizās atbildes vieta dažāduuzdevumu atbilžu grupās.10) Pareizā atbilde nedrīkst būt garākaun labāk formulēta kā nepareizās.11) Atbilžu variantu ideālais skaits irne mazāk kā četri.12) Dažādus atbildes izvēles variantusnedrīkst izvietot vienā rindā, tasvar maldināt.2. Saskaņošanas atbildesTās ir atbildes, kas dotas pāros, un ir vēlviens atbildes izvēles testu paveids.Tiek uzdoti vairāki jautājumi un atbildesir jāizvēlas no viena atbilžu izvēles saraksta.Piemērs.Norādījumi: pretī izvēlētajam atbildesvariantam liek burtu, kas atbilst uzdotajamjautājumam. Lai nepieļautu iespēju atbildēt“uz labu laimi” vai ar izslēgšanas metodi,vienai no slejām jābūt vismaz divas reizesgarākai par otru.PriekšrocībasATBILDES IZVĒLES JAUTĀJUMITrūkumi– Ļauj veikt dziļu zināšanu pārbaudi– Jautājums pieļauj atbildi, kas dažkārtvar būt pārprasta– Uzdevumus var izpildīt viegli un ātri– Uzdevumi ļauj veikt dažādu zināšanuaspektu pārbaudi (atmiņa, analītiskāsspējas, prasmju un iemaņu lietošana)– Darbietilpīga sagatavošana– Izvēlētas nepareizās atbildes varnegatīvi ietekmēt izglītojamo– Uzdevumu iepriekš vajag pavairot(kopēt)– Var atbildēt pat tad, ja nezin pareizoatbildi (ar nelielu varbūtību)– Iemāca veikt statistisko analīzi– Ļauj adekvāti salīdzināt izglītojamokompetences līmeņusA. Gāzu paraugu ņemšana ...mikrokompresorsB. Putekļu kopējās koncentrācijas paraugu ņemšana ...individuālais paraugu ņēmējsar ciklonu un kasetiC. Gaisa paraugu ņemšana darbinieka elpošanas zonā ...aktīvās ogles patronas...anemometrs...eksplozimetrs


108 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSA. Slīpripa ...pneimokoniozeB. Putekļi ...monotonijaC. Tehniskais faktors ...stiepļu nožogojums...vibrācija...presesNORMAS1) Abām slejām ir jābūt ar vienādu uzbūvi,citādi izglītojamais var apjukt un kļūdīties.2) Tās nedrīkst būt pārāk garas, lai neizkliedētuuzmanību. Īsākajā slejā jābūtne vairāk kā sešiem elementiem.3) Vienai no slejām jābūt apmēram divasreizes garākai par otru.4) Slejas jāizkārto loģiskā secībā. Piemēram,alfabēta kārtībā.5) Ja kādu no slejas elementiem var izmantotvairāk kā vienu reizi, izglītojamiepar to jābrīdina.3.”Pareizi/nepareizi” atbildesLai atbildētu, ir jāizvēlas viens no diviemiespējamiem “pareizi/nepareizi” (P/N) variantiem,piemēram:• strādājot ar virpu, lieto cimdus ….P/N;• lai notīrītu rokas pēc darba ar smērvielām,jālieto benzīns …. P/N;• pneimokonioze ir slimība, kuru izraisaputekļi …. P/N.Trūkumi:1) Neko nezinot, var pareizi atbildēt uzpusi no jautājumiem. Ja ir kaut nelielaszināšanas, viegli var izpildīt 70% uzdevumu.2) Nedod drošus rezultātus.3) Šādi uzdevumi mēdz būt pārāk vienkāršivai pārprotami, tomēr tos ir labiiespējams izmantot grupās ar zemākuintelekta līmeni.4) Pareizais atbildes variants ne vienmēratbilst izglītojamā priekšstatam par atbildiuz šo jautājumu. Tāpēc mazināsdiagnosticēšanas vērtība.PriekšrocībasŠādi testi var būt efektīvi dažos gadījumos:1) Kā sākotnējais tests (kuram netiek dotsnovērtējums), lai noskaidrotu izglītojamozināšanas.2) Prasmju, iemaņu un plaši izplatītu kļūdainupriekšstatu atklāšanai.3) Ja atbilde tiek papildināta ar trešo iespējamovariantu, samazinās iespējauzminēt pareizo atbildi, to nezinot.4) Ja tiek pievienots papildjautājums, kurāprasīts paskaidrot iepriekšējās atbildesizvēli.NORMAS1) Uzdevuma pamatdaļā nedrīkst izmantotnepareizus datus.2) Ieteicams izvairīties no burtiskas tekstacitēšanas.3) Jāizvairās no pārprotamiem vārdiem(bieži, dažkārt) vai tādiem, kas ir ļoti specifiski,un tāpēc atvieglo atbildes izvēli.4) Veicot novērtēšanu, nepareizās atbildesatdala no pareizajām; neatbildētos uzdevumusneņem vērā, lai izvairītos noatbildēm “uz labu laimi”.4. Īsu atbilžu jautājumiTie ir jautājumi, uz kuriem jāsniedz īsaun precīza atbilde. Tehniski tie nepieder pietestu kategorijas, jo izglītojamam pareizā


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS109atbilde ir jāatceras, tā vietā, lai mācētu atbildiatpazīt.No pārbaudes un novērtējuma efektivitātesviedokļa šos jautājumus var uzskatīt par testu.Priekšrocības:1. Šos uzdevumus var ļoti viegli sagatavot.2. Tie ir efektīvi, lai pārbaudītu atmiņāuzglabāto informāciju.3. Var ātri novērst kļūdas un objektīvinovērtēt.4. Nepieļauj iespēju atminēt atbildi.Trūkumi:1. Uzdotie jautājumi ir triviāli.2. Atmiņā uzglabāto zināšanu pārbaude irierobežota.Varianti• Īss jautājums. (Vai kustīgu mehānismutuvumā ir jālieto aizsargcimdi?)• Nepabeigts teikums. (Piemērotākākrāsa darba aprīkojuma krāsošanaiir…)• Definīcijas, tēzes utt.1) Nepabeigtajos teikumos atbildei paredzētābrīvā vieta jāatstāj teikuma beigās.2) Visiem teksta izlaidumiem (ja ir vairākpar vienu) jābūt vienādā garumā.3) Vēlams izvairīties no burtiskas teksta citēšanas.4) Visiem jautājumiem jābūt saturīgiem.5) Jautājums jāformulē tā, lai vienīgā pareizābūtu pedagoga ieplānotā atbilde.Šādam vērtējumam parasti piekrīt visispeciālisti, kas strādā pie šīs tēmas, un daživiņu novērojumu aspekti ir plaši izpētīti.Tai brīdī, kad jāpieņem personīgs lēmums,iespējams, visefektīvāk būtu izskatītdažādus papildus pārbaudes darbu veidus.Tā vai cita pārbaudes darba veida izvēleir atkarīga no šādiem faktoriem:1) No izglītojamo skaita.2) Kādas prasmes un iemaņas ir jāpārbauda.3) No priekšrocībām un trūkumiem, kasraksturīgi tam vai citam pārbaudes darbuveidam.4) No laika un līdzekļiem.PārrunasPastāv uzskats, ka pārrunas ļoti palīdzizglītošanas procesā. Pārrunas ir dinamiskasun konstruktīvas saskarsmes situācija.Ļoti interesanta, īpaši veicot pirmo novērtēšanu,kurai ir orientējoša funkcija. Pārrunasvar veikt dažādās situācijās un ar visiemizglītojamiem.Pārrunu uzdevumi ir:1) Informācijas iegūšana par izglītojamo.2) Spēju novērtēšana, pamatojoties uzmutvārdu atbildēm.3) Žestu, pozu, kustību utt. novērtēšana.4) Izglītojamā personības tipa noteikšana.AnketēšanaAnketa sastāv no jautājumiem, kasizglītojamam uzdoti rakstveidā. Laika unlīdzekļu patēriņa ziņā šī ir visekonomiskākāmetode. Tās mērķis ir iegūt noteiktu informācijuvai uzzināt izglītojamo kolektīvadomāšanas veidu. Anketēšanas pielietojumaun iespēju sfēra ir ļoti plaša: var salī-


110 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSdzināt faktu pārzināšanu, viedokļus, jūtas,motīvus, gaidas, vērtības utt. Turpinājumāvar piedāvāt vairākus praktiskus novērtēšanasparaugus – atkarībā no dažādiemmācību mērķiem.


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS111Novērtēšanas paraugi1. PARAUGSIZZIŅAS MĒRĶISTESTS1. Dzeltenā krāsa zīmēs norāda uz:pirmo palīdzību;aizliegumu veikt kādu darbību;bīstamu zonu;nepieciešamību rīkoties kādā noteiktā veidā.2. Vai aizlieguma zīmes virsma – 170 cm 2 – ir pietiekama, lai šī zīme bez grūtībāmbūtu redzama 10 metru attālumā?JĀNĒKādēļ?3. Savienojiet ar līniju drošības zīmi un attiecīgo frāzi, kas paskaidro tās nozīmi.Aizliegums • • Pavēl rīkoties kādā noteiktā veidā vai kaut ko izmantot.Norādījums • • Norāda uz drošības pakāpi.Bīstamība • • Aizliedz bīstamu darbību.Informācija • • Brīdina par briesmām.4. Identificējiet šo zīmju grupas:5. Drošības krāsa, kas brīdina par briesmām un liek attiecīgi rīkoties, ir:dzeltenātumši zilāsarkanāspilgi zaļāILGSTOŠĀ NOVĒRTĒŠANAIlgstošā novērtēšana tiek veikta, pievēršot uzmanību izglītojamo darbam mācībustundā, kā arī – izmantojot pedagoga pēdējo jautājumu (ar attēla lietošanu).


112 3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMSEMOCIONĀLAIS MĒRĶISŠī mācību mērķa rakstura dēļ novērtēšana ir jāveic, ievērojot četrus dažādus līmeņus:a) Uztvere – izvēlētā mērķa uztveres līmeņa novērtēšana.b) Atbilde – izglītojamā viedokļa uzzināšana par to.c) Hierarhija – noskaidrot vērtību skalā, kurā vietā atrodas izvēlētais mērķis.d) Integrācija – notiek ilgstošā laika periodā un tiek veikta, vadoties no plānotāsmācību programmas.Kā vērtēšanas veidu var izmantot testēšanu, kas apvieno pirmos trīs līmeņus.PSIHOMOTORAIS MĒRĶISŠo mērķi var novērtēt izglītojamā pašnovērtēšanas ceļā. Tas var tikt novērtēts, dodotizglītojamam norādījumus vai lūdzot viņu veikt attiecīgu darbību (darbības) saskaņā arizvēlēto mērķi.


3. nodaļa. IZGLĪTOJAMAIS. IZGLĪTOJAMĀ – PIEAUGUŠĀ RAKSTUROJUMS1132. PARAUGSIZZIŅAS MĒRĶIŠo mērķu īstenošanu var ietekmēt izglītojamam uzdoto jautājumu raksturs. Jautājumi,kas ietekmē tradicionālu novērtēšanu:a)b)Kas ir troksnis?Kas ir frekvence? Norādiet tās veidus.EMOCIONĀLIE MĒRĶIDažādu darbību veikšanas procesā pedagogs nekavējoties var konstatētiegūtos rezultātus.Vai trokšņa līmeņa samazināšanu Jūs uzskatāt par absolūti nepieciešamu?Nenozīmīgu?Vai Jūsu uzņēmumā troksni var uzskatīt par nopietnu problēmu?Nenozīmīgu problēmu?Vai iegūtajās zināšanās Jūs dalīsieties ar citiem cilvēkiem?JĀNĒPSIHOMOTORIE MĒRĶIŠajā gadījumā novērtējums ir jākontrolē pēc testēšanas beigām, veicot izglītojamāuzvedības novērošanu, jo psihomotorā uzvedība var mainīties, palielinot riska iespēju(stress eksāmena laikā u. tml.).


LITERATŪRAMācību metodes (Tecnicas Educativas). Spānijas Nacionālais Darba drošības unhigiēnas institūts (Instituto Nacional de Seguridad e Higiene en el Trabajo), 1989. gads,130 lpp., ISBN 84-7425-303-9.

More magazines by this user
Similar magazines