12 1. nodaļa. PEDAGOGSMĀCĪBU MĒRĶI(Ir atkarīgi no pasniedzēja uzdevuma –VEICINĀT izglītojamo motivāciju vai sniegtefektīvu INFORMĀCIJU.)IZGLĪTOJAMO GRUPAS SASTĀVSPASNIEDZĒJS –TEORĒTIĶISMĀCĪBU PRIEKŠMETSPASNIEDZĒJS – TEORĒTIĶISMācību saturaapguveInformācijassniegšanasprocessIzglītojamiereproducē pasniedzējauzvedības modeliNosaka mācību procesa vispārīgo virzību.Panāk uzvedības izmaiņas, iedarbojotiesgalvenokārt uz intelektuāli kognitīvo sfēru(iegaumēšana, identificēšana, izpratne).Svarīgākais teorētiķa DARBĪBAS VEIDS irIZSKAIDROŠANA.Pasīvā uztvereIzmantojot šo apmācību modeli, pedagogsparasti nepieļauj KRITISKU ATTIEKSMIpret sniedzamo informāciju. Teorētiķim ireksperta statuss, un viņš aprobežojas arnepieciešamās informācijas sniegšanu izglītojamam.Jāatzīmē, ka šāds apmācību modelisbalstās galvenokārt uz INFORMĀCIJASsniegšanu, tātad mācību procesa efektivitātelielā mērā ir atkarīga no izglītojamoMOTIVĀCIJAS līmeņa. Savukārt MOTIVĀ-CIJA, kas nepieciešama, lai pasniedzēja –teorētiķa sniegtā informācija būtu efektīva, iratkarīga galvenokārt no šādiem faktoriem:IZGLĪTOJAMĀMOTIVĀCIJAIzglītojamais atzīstpasniedzēju par ekspertu.Izglītojamā nepieciešamībasaņemt konkrētu informāciju.Informācijas sniegšana irefektīva, ja mācību processir interesants.
1. nodaļa. PEDAGOGS13Situācija, kad izglītojamais ir “motivēts”,kad viņš ir noskaņots saņemt informācijuno teorētiķa, ir noteicošā mācībupro cesā. Tomēr pasniedzēji – teorētiķi bieživien to neņem vērā. Viņiem ir ērtāk mācībupriekšmetu pašu par sevi uzskatīt partik svarīgu, ka pietiek izglītojamos tikai iepazīstinātar to, lai viņus stimulētu motivācijai.Diemžēl, ne vienmēr tā notiek, jo biežipasniedzēja – teorētiķa sniegtā informācijanav saistāma ar reālo dzīvi vai ir novecojusi,it īpaši gadījumos, ja pasniedzējamnav saistības ar praktisko darbu (piemēram,informācija par jaunajām tehnoloģijām,normatīvo aktu piemēro šanu dzīvēutt.). Kā tipisks šādu pasniedzēju piemērsminama liela daļa augstskolu pasniedzēju,kuri gadu desmitiem pasniedz vienu no topašu priekšmetu un līdztekus nestrādā citādarba vietā.Turklāt, ir jāņem vērā, ka šo apmācībumodeli daļa izglītojamo var nepieņemt,uztvert kā akceptējamu PIESPIEDU KĀR-TĀ, kā kaut ko obligātu, ar ko viņiem NAVNEKĀ KOPĪGA. Tēma – darba aizsardzība,ugunsdrošība, rīcība ārkārtas situācijā iruzskatāma par tēmu, kuru nodarbinātietipiski uztver kā informāciju, kas uz viņiemneattiecas, jo bieži nepazīst darba videsrisku (piemēram, varbūtība, ka birojā būsugunsgrēks un nāksies evakuēties ir salīdzinošineliela, tad kāpēc būtu par to jāklausāskatru gadu). Šāda izglītojamo uzvedība tieksaukta par atsvešinātību, kas var izpaustiesdažādos veidos:PASNIEDZĒJA, KURŠ IZMANTOAKTĪVĀS jeb RADOŠĀS APMĀCĪBASMODELI, galvenā darbības sfēra ir REF-LEKSIJA. Viņš rosina izglītojamos analizētapkārtējo pasauli. No vienas puses, taspalīdz izglītojamiem pašiem atklāt savasvajadzības, un, no otras puses, refleksijaļauj motivēt izglītojamos tieši mācību procesalaikā.TraucējumiuztveršanasprocesāNepareizainformācijassniegšanasformaIZGLĪTOJAMO GRUPAPasniedzējastatusanepietiekamaatzīšanaGandrīz tūlītējasaņemtāsinformācijasaizmiršanaPasniedzēja, kas savā darbā izmantoaktīvās apmācības modeli, galvenais mērķisir – MAINĪT izglītojamo PIEŅĒMUMUS,t. i., – iedarboties uz viņu emocionālosfēru. Tomēr šādām izmaiņām ir jānotiekDISKUSIJU un ANALĪZES procesā par izglītojamovajadzībām, ar viņu pašu LĪDZ-DALĪBU.Pasniedzējs, kas izmanto šo apmācībasmodeli, nekādā gadījumā nedrīkst PIESPIESTizglītojamos. Viņam ir jāveicina, lai nepieciešamāsizmaiņas izglītojamā uzvedībānotiktu NO BRĪVAS GRIBAS. Pedagogs kļūstpat izglītojamo vajadzību KATALIZATORUrefleksijas procesā par viņiem pašiem unapkārtējo pasauli. Izpratne izraisīs interesesrašanos, un tā, savukārt, izglītojamo MO-TIVĀCIJU.