Darba aizsardzības apmācību metodes - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

22 1. nodaļa. PEDAGOGSAbu atbilžu tipu sarindošana jauktā kārtībāneļauj izglītojamam atbildēt “uz labulaimi”, jo katrā konkrētā gadījumā viņam at-bilde ir jāapsver. Tādējādi var viegli noteikt,ja izglītojamais ir atbildējis nepārdomāti.Ļoti viegli novērtējama ir šāda līkne:PilnīgipiekrītuPiekrītuMan irvienalgaNepiekrītuPilnīginepiekrītuPozitīvie apgalvojumi 5 4 3 2 1Negatīvie apgalvojumi 1 2 3 4 5Kad katra atbilde ir novērtēta atbilstošinorādītajam punktu skaitam, atliektikai summēt visus iegūtos punktus. Šīs skalasmaksimālo punktu skaitu iegūst ar visiemapgalvojumiem, kas reizināti ar 5. Tie norādauz vispozitīvāko izglītojamā attieksmi pretpētāmo jautājumu. Vislielākais punktu skaitstiek iegūts tad, ja izglītojamais PILNĪBĀ PIE-KRĪT pozitīvajiem apgalvojumiem un PILNĪ-BĀ NEPIEKRĪT negatīvajiem apgalvojumiem.Pēc visu punktu saskaitīšanas aprēķināmskopējais rādītājs. Skalā ar desmit apgalvojumiemtas varētu būt 27/50. Piemēram:PilnīgipiekrītuPiekrītuMan irvienalgaNepiekrītuPilnīginepiekrītuPozitīvais apgalvojums 1x(4)Negatīvais apgalvojums 2x(5)Negatīvais apgalvojums 3x(2)Pozitīvais apgalvojums 4x(1)Izglītojamais iegūst 12 punktus. Šajāparaugā mums ir 4 apgalvojumi, un maksimālaispunktu skaits varētu būt 20. Tātadšajā gadījumā varam runāt par NOSTĀDNI12/20. Jāpiebilst, ka NOSTĀDNE ir PO-ZITĪVA, ja daļskaitļa skaitītājs ir lielāks vaivienlīdzīgs ar ¾ saucēja.Neapšaubāmi, testēšana ar nostādņuskalu – kā apgalvojumu sagatavošana,tā punktu saskaitīšana – ir darbietilpīgsprocess. Papildus šīm grūtībām nostādņuskalai ir vēl viens trūkums – ar vienkāršupunktu summēšanu tomēr nevar noteikt,vai izglītojamā attieksme ir vairāk pozitīvavai negatīva, īpaši, ja skala nav laika gaitāpārbaudīta vai nav pietiekami aptveroša.Turklāt indivīda vai kolektīva nostādnes,laikam ejot, mainās. Tāpēc, izmantojot šometodi, iesakām ļoti rūpīgi pārdomāt ganskalas apgalvojumu gatavošanu, gan arīiegūto rezultātu turpmāko izmantošanu.Dažkārt izglītojamo vajadzību atklāšanai irmērķtiecīgāk izmantot anketēšanu, paralēliveicot sistemātisku grupas novērošanu. Iespējams,ka šādā veidā iegūtos datus būssarežģītāk apkopot un tie būs subjektīvāki,tomēr tie varētu būt praktiskāki un nepastarpinātāki,it īpaši, ja šo iepriekšējo izpētiveic pats pedagogs.Šajā praktiskajā rokasgrāmatā mēs neapskatīsimtēmu par izglītojamo intelekta līmeņatestēšanu. Šādas pārbaudes ir jāveicspeciālistiem (psihologiem) – ar testiem, kaspiemēroti katrai konkrētajai cilvēku grupai.