10 1. nodaļa. PEDAGOGSNOLŪKS VEIKT IZMAIŅASSPĒJA KONSTATĒT IZGLĪTOJAMO VAJADZĪBASPASNIEDZĒJSIESPĒJAS IZSTRĀDĀT ATBILSTOŠU APMĀCĪBAS STRATĒĢIJUdomāts bērns vai pusaudzis, kurš apmeklēvispārizglītojošo mācību iestādi, vai students,kurš izglītojas augstskolā. Ar terminu“izglītojamais” saprot jebkuru cilvēku, kasapgūst zināšanas un izglītojas. Tā kā grāmatair par darba vidi, tad galvenais uzsvarsbūs uz nodarbināto apmācību.Tātad “mācīšana” ietver sevī mērķtiecīguuzvedības maiņu (vai vismaz vēlēšanosto mainīt) pasniedzēja apziņā. Vārda“mācīt” nozīmi var definēt šādi: “sniegt zināšanas,teorijas, likumus vai priekšstatus”.Šajā definīcijā ir kāds “nolūks”, vēlēšanāsmainīt izglītojamo (skolēnu, audzēkņu, studentu,kursantu, nodarbināto u. tml.) uzvedību.Turklāt, izmaiņas var būt:• intelektuāli kognitīvas – kad izglītojamaisveic individuālās aizsardzības pasākumus,jo atceras par tiem;• emocionāli praktiskas – kad izglītojamaisizšķiras par aizsarglīdzekļu lietošanu,jo apzinās to nepieciešamību;• psihomotoras – kad izglītojamais veic aizsardzībaspasākumus atbilstoši tās darbavides apstākļiem, kurā viņš strādā.Jebkurā gadījumā MĀCĪŠANA paredzzināmu IZMAIŅU veikšanu, un pedagogs iraicināts tās īstenot. Neapšaubāmi, iepriekšminētaisneparedz absolūtu pasniedzējaautoritāti jautājumā par to, kā tieši izmainīsiesun kāda būs izglītojamā uzvedība pēcapmācīšanas. Protams, izglītojamam (vēljo vairāk, ja tas ir pieaugušais), jārīkojaspēc saviem ieskatiem, pieņemot lēmumus,izdarot izvēli un akceptējot viņam piedāvātāsizmaiņas. Tikai tad, ja pedagogs toizprot, viņš izmanto atbilstošas METODES,kas veicina notiekošās izmaiņas, lai tāsbūtu patiešām ILGSTOŠAS un INTEGRĒTASizglītojamā apziņā.Ņemot vērā visu iepriekšminēto, varammēģināt noteikt pasniedzēja “īpašības” jebminimālās prasības, kas būtu izvirzāmasšim nodarbošanās veidam (sk. attēlu). Mūsumēģinājums noteikt pasniedzēja “īpašības”MĀCAJānotiek uzvedībasmodifikācijaiPASNIEDZĒJSINFORMĒModifikācija iriespējama,bet atkarīga noizglītojamā gribas
1. nodaļa. PEDAGOGS11precīzi nodala viņa PEDAGOGA un INFOR-MĒTĀJA lomas. Pirmajā gadījumā pasniedzējsveic mērķtiecīgu izglītojamā uzvedībasmaiņu, bet otrajā – šāda nolūka nav.Protams, šīm abām lomām ir daudz kopīga.Ikviens apmācību process ir saistīts arinformācijas sniegšanu, un jebkurš izglītojošsprocess balstās uz informācijas sniegšanu.Tomēr šī atšķirība ir nozīmīga, jopar “apmācīšanu” nevar uzskatīt vienkāršuinformācijas sniegšanu (piemēram, kādaziņojuma publicēšanu vai tādu ierastu darbībukā ar darba aizsardzības tēmām saistītuplakātu izlikšanu pie ziņojumu dēļa).Informēšana izraisīs vēlamo uzvedību tikaitad, ja tā tiks sniegta mērķtiecīgi, ar skaidrunolūku – saņemt vēlamo atbildi vai reakcijuno informācijas uztvērēja.Jebkurā gadījumā izglītojamos – pieaugušos– INFORMĒŠANA var izraisīt uzvedībasmaiņu (un tas ir darba aizsardzībasapmācības pamatmērķis). Tomēr šādauzvedības maiņa rodas tikai tad, ja skolēniem“a priori” ir tieksme uztvert stimulu unviņi ir gatavi pozitīvi atbildēt uz to. TādosMOTIVĀCIJA(pozitīva attieksme pretinformācijas uztveršanu)+ INFORMĀCIJAgadījumos mēs mēdzam teikt, ka cilvēkamveidojas MOTIVĀCIJA informācijas uztvereiun apguvei. Tādējādi APMĀCĪBAS mērķis irpanākams, summējot šos divus faktorus:Šajā gadījumā pedagoga galvenaisuzdevums ir AKTIVIZĒT IZGLĪTOJAMĀ MO-TIVĀCIJU. Motivācija var būt izglītojamāpašā, jo no malas viņu nevar motivēt, vartikai stimulēt motivācijas veidošanos. Izglītojamais,kuram ir tieksme uztvert jebkādusjaunus datus var palūgt informāciju pasniedzējamvai kādam citam speciālistam, kāarī meklēt to patstāvīgi (pašizglītības ceļā,kas mūsdienās ir ļoti izplatīts dažādu tehnoloģiju,piemēram, interneta dēļ).Papildus tam jāņem vērā, ka patssvarīgā kais apmācību procesā ir atcerētiesiegūto informāciju un tālāk to izmantot.ATCE RĒ ŠANĀS procesu var iedalīt divāsdaļās – īslaicīga atmiņa un ilglaicīga atmiņa.Kad tiek izmantota īslaicīgā atmiņa,informācija, ja tā netiek atkārtoti lie tota,ātri aizmirstas (piemēram, mēģinājums atcerētiestelefona numuru līdz brīdim, kadtas tiek pierakstīts vai tiek veikts nepieciešamaiszvans). Lai tiktu izmantota ilgtermiņaatmiņa, informāciju nepieciešams garīgiapstrādāt ar mērķi – uzglabāt to un vēlāksaņemt no atmiņas.APMĀCĪBU MODEĻIKad ir izskatīts jēdziens “pasniedzējs”,pāriesim pie apmācības modeļiem, ko pasniedzējsvar izmantot savā darbā (piemēram,informācijas pasniegšanas veidi utt.).Atbilstoša modeļa izvēli galvenokārt nosakašādi faktori:Tagad veiksim apmācības modeļu klasificēšanu:PASNIEDZĒJA – TEORĒTIĶA informācijassniegšana noris VIENKĀRŠA SAZI-ŅAS PROCESA ietvaros:Tāds sazināšanās process (pasnie dzējs –izglītojamais) parasti ir VIENPUSĒJS (auditorijasaktivitāte ir minimāla). Apmācībasmērķus pedagogs mēdz formulēt IEPRIEKŠ(bet tas nenozīmē, ka izglītojamo grupanedrīkstētu piedalīties mācību programmasizstrādāšanā).