DroÅ¡Ä«bas zÄ«mju lietoÅ¡anas vadlÄ«nijas - Eiropas darba droÅ¡Ä«bas un ...

Darbâ neriskçievçro 

darba 

droðîbu! 

DROÐÎBAS ZÎMJU 

LIETOÐANAS 

VADLÎNIJAS 

MINISTRU KABINETA 2002.GADA 

3.SEPTEMBRA NOTEIKUMI NR. 400 

"DARBA AIZSARDZÎBAS PRASÎBAS 

DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ" 

KOMENTÂRI PAR MINISTRU KABINETA 

NOTEIKUMIEM NR. 400 

DROÐÎBAS ZÎMES, TO VEIDI 

UN RAKSTURLIELUMI 

PRAKTISKI JAUTÂJUMI DARBA VIETU 

NOVÇRTÇÐANAI ATTIECÎBÂ UZ DROÐÎBAS 

ZÎMJU LIETOÐANU TAJÂS

DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANAS VADLÎNIJAS 

Rîga 2003

Izdevumu finansçjis 

ES PHARE Latvijas-Spânijas divpusçjâs 

sadarbîbas projekts (LE/99/IB-CO-01) 

"Atbalsts turpmâkai likumdoðanas saskaòoðanai un institûciju 

stiprinâðanai darba droðîbas un veselîbas jomâ" 

© LR Labklâjîbas ministrija 

Tulkojusi: Mâra Rozenberga 

Iespiests: Latvijas-Somijas SIA ”Madonas Poligrâfists”

Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas 

Priekðvârds 

Visiem ir zinâma droðîbas zîmju nozîme pilsçtâ un visu veidu (zemes, jûras, gaisa) transporta kustîbâ, 

kâ arî cilvçku ikdienâ: bez tâm daudzreiz varçtu izcelties haoss vai notikt kâds nelaimes gadîjums. Arî 

darbâ reizçm veidojas tâdas bîstamas situâcijas, par kurâm jâbrîdina nodarbinâtie, vienlaikus sniedzot 

informâciju par atbilstoðajiem aizsardzîbas pasâkumiem. Ðim nolûkam tiek izmantotas tâ sauktâs darba 

droðîbas zîmes. 

Nepiecieðamîba izmantot droðîbas zîmes rodas tad, ja darba devçjs, izmantojot tehniskos lîdzekïus vai 

darba organizâciju, kâ arî pielietojot darba aizsardzîbas instrukcijas un darba kontroles kritçrijus, tomçr 

pilnîgi nespçj novçrst vai pietiekami samazinât darba vides riska faktorus. Tâdâ gadîjumâ par ðiem riska 

faktoriem ir jâbrîdina nodarbinâtie, nosakot, kâ viòiem jâizturas katrâ konkrçtajâ situâcijâ (uzliekot par 

pienâkumu, aizliedzot, informçjot utt.), kâ arî norâdot un identificçjot atbilstoðo aizsardzîbas lîdzekïu 

atraðanâs vietas, evakuâcijas ceïus un pirmâs palîdzîbas sniegðanas punktus. 

Droðîbas zîmes nedrîkst uzskatît par lîdzekli, kas aizvieto tehniskos vai citus kolektîvos darba 

aizsardzîbas lîdzekïus, tâs jâizmanto gadîjumos, kad ar minçtajiem lîdzekïiem nav iespçjams riska faktorus 

novçrst vai pietiekami samazinât. 

Droðîbas zîmes tâpat nedrîkst vçrtçt kâ lîdzekli, kas var aizvietot nodarbinâto profesionâlo apmâcîbu, 

instruçðanu un informçðanu par darba aizsardzîbas jautâjumiem. 

Droðîbas zîmes tikai papildina citus izmantojamos darba aizsardzîbas pasâkumus un aizsardzîbas 

lîdzekïus, piemçram, individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus, citas aizsardzîbas iekârtas, patversmes, avârijas 

izejas u.tml. Droðîbas zîmju ievieðana nekâdâ gadîjumâ neatbrîvos no citu darba aizsardzîbas pasâkumu 

veikðanas. 

Ar 2002.gada 1.janvâri spçkâ stâjies jaunais Darba aizsardzîbas likums, kurð paredz jaunu pieeju 

nodarbinâto droðîbas un veselîbas aizsardzîbai darbâ, uzliekot darba devçjam pienâkumu vispirmâm 

kârtâm novçrtçt un pçc iespçjas novçrst iespçjamo risku nodarbinâto droðîbai un veselîbai, radot veselîbai 

nekaitîgu darba vidi. Pamatojoties uz Darba aizsardzîbas likumu, ir izdoti vairâki Ministru kabineta 

noteikumi, kuros ir dziïâk izskaidrotas prasîbas atseviðíâm nozarçm. 

Lai nodroðinâtu pareizu droðîbas zîmju lietoðanu darba vietâs, tâdçjâdi aizsargâjot nodarbinâto 

droðîbu un veselîbu, tika pieòemti Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.400 "Darba 

aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ", kas tika izstrâdâti, balstoties uz Eiropas Savienîbas 

1992.gada 24.jûnija direktîvas 92/58/EEC “Par minimâlajâm prasîbâm darba droðîbas un/vai veselîbas 

aizsardzîbas zîmju izvietoðanai darba vietâs” pamata. 

Lai atvieglotu Ministru kabineta noteikumu Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju 

lietoðanâ" ievçroðanu un palîdzçtu darba devçjiem saprast un pildît noteikumos paredzçtâs prasîbas, 

Labklâjîbas ministrijas Darba departaments Latvijas - Spânijas divpusçjâs sadarbîbas projekta "Atbalsts 

turpmâkai likumdoðanas saskaòoðanai un institûciju stiprinâðana darba droðîbas un veselîbas jomâ" ietvaros 

ir izstrâdâjis "Droðîbas zîmju lietoðanas vadlînijas". 

Ðîs Vadlînijas sniedz kritçrijus un ieteikumus, kas palîdzçtu darba devçjiem un darba aizsardzîbas 

speciâlistiem interpretçt un piemçrot minçtos Ministru kabineta noteikums, îpaði attiecîbâ uz risku 

novçrtçðanu un veicamajiem preventîvajiem pasâkumiem. 

Ineta Târe, 

Labklâjîbas ministrijas 

Darba departamenta direktore 

3


SATURS 

I. MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU NR.400 "DARBA AIZSARDZÎBAS PRASÎBAS 

DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ" SATURS UN KOMENTÂRI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 

Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju 

lietoðanâ" 

1. nodaïa. Vispârîgie jautâjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5 

2. nodaïa. Prasîbas darba vietâs izmantojamâm droðîbas zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 

3. nodaïa. Prasîbas droðîbas zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 

4. nodaïa. Prasîbas cauruïvadu maríçðanai un droðîbas zîmçm uz konteineriem un cauruïvadiem . . . . . . . . . . . . 31 

5. nodaïa. Prasîbas ugunsdzçðanas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33 

6. nodaïa. Prasîbas ðíçrðïu, bîstamu vietu un transporta marðrutu apzîmçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 

7. nodaïa. Prasîbas izgaismotâm zîmçm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36 

8. nodaïa. Prasîbas akustiskiem signâliem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37 

9. nodaïa. Prasîbas vârdiskai saziòai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38 

10. nodaïa. Prasîbas roku signâliem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39 

1. pielikums. Signâlkrâsojuma nozîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 

2. pielikums. Darba vietâs lietojamâs droðîbas zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 

1. nodaïa. Aizlieguma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41 

2. nodaïa. Brîdinâjuma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 

3. nodaïa. Rîkojuma zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43 

4. nodaïa. Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43 

3. pielikums. Darba vietâs lietojamie roku signâli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44 

II. PALÎGLÎDZEKÏI DARBA VIDES RISKA FAKTORU NOTEIKÐANÂ UN RISKU NOVÇRÐANÂ .46 

III. INFORMÂCIJAS AVOTI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47 

IV. NODERÎGAS ADRESES . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .48 

4


II. MINISTRU KABINETA NOTEIKUMU NR.400 "DARBA AIZSARDZÎBAS 

PRASÎBAS DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANÂ" SATURS UN KOMENTÂRI 

Lai atvieglotu ðo Vadlîniju izmantoðanu, tajâs iekïauti izvilkumi no Ministru kabineta noteikumiem Nr.400, kas 

papildinâti ar komentâriem par tiem. Tâpat sniegti nepiecieðamie tehniskie kritçriji, lai atvieglotu droðîbas zîmju 

izvçli un lietoðanu darba zonâs, telpâs, satiksmes ceïos, lai informçtu nodarbinâtos par veicamajiem pasâkumiem un 

riska faktoriem, ko rada uzòçmuma darbîba vai darba aprîkojums. 

PIEZÎME: 

Krâsainajos laukumos ir Ministru kabineta noteikumu Nr.400 (turpmâk tekstâ — Noteikumi) teksts. 

Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr.400 

"Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ" 

I. Vispârîgie jautâjumi 

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ. 

Izdoti saskaòâ ar 

Darba aizsardzîbas likuma 

25.panta 7.punktu 

Ðie Noteikumi iekïaujas vispârçjâ darba aizsardzîbas likumdoðanâ, kuras pamatâ ir 2001.gada 20.jûnija Darba 

aizsardzîbas likums. Tâdçjâdi, lîdzâs îpaðajiem pienâkumiem attiecîbâ uz droðîbas zîmju lietoðanu, darba devçjam 

jânodroðina arî vispârçjo darba aizsardzîbas prasîbu ievçroðana, kas minçtas Darba aizsardzîbas likumâ un citos darba 

aizsardzîbas normatîvajos aktos. 

Droðîbas zîmes attiecas uz visiem un tâs ir jâievçro katrai personai, kas atrodas darba zonâ: gan darba devçjam, gan 

nodarbinâtajiem, gan arî personâm, kuras nav saistîtas ar uzòçmuma darbîbu, bet kuras uzturas uzòçmuma teritorijâ. 

Ministru kabineta noteikumi Nr.400 

2. Droðîbas zîme ir uz konkrçtu objektu, darbîbu vai situâciju attiecinâma zîme, signâlkrâsojums, akustisks vai 

roku signâls, kâ arî vârdiska saziòa, kas sniedz droðîbas informâciju darba vietâ. 

Stimuli (pamudinâjumi) var tikt uztverti ar mûsu maòu orgânu palîdzîbu. Galvenie no tiem, kas ietverti 

Noteikumos, ir redzes un dzirdes orgâni zîmju vai signâlu uztverðanai, kas saistîti ar krâsâm, ìeometriskâm figûrâm, 

skaòu vai gaismu pârraidîðanu, kâ arî ar þestu zîmçm (skat. 1. attçlu). 

1 2 3 4 

5 

1. attçls. Droðîbas zîmju piemçri, kas sniedz droðîbas informâciju darba vietâ: 

1 – aizlieguma; 2 – brîdinâjuma; 3 – norâdîjuma; 4 – roku signâls; 5 – signâlkrâsojuma veidi. 

5



3. Darba vietâ, òemot vçrâ attiecîgo situâciju, lieto ðâdas droðîbas zîmes: 

3.1. aizlieguma zîme – zîme, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju; 

3.2. brîdinâjuma zîme – zîme, kas brîdina par risku vai bîstamîbu; 

3.3. rîkojuma zîme – zîme, kas norâda uz konkrçtu darbîbu; 

3.4. pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju un glâbðanas papildizeju zîme – zîme, kas sniedz informâciju par pirmâs 

palîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm un glâbðanas papildizejâm; 

3.5. ugunsdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ugunsdzçsîbas iekârtâm un lîdzekïiem, un to 

atraðanâs vietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ugunsdzçsîbas, glâbðanas un civilâs 

aizsardzîbas pasâkumu plânos; 

3.6. informâcijas zîme – zîme, kas sniedz papildinformâciju par ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 

3.5.apakðpunktâ minçtajâm zîmçm; 

3.7. signâlkrâsojums – krâsojums ar specifisku nozîmi; 

3.8. izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu, un ir no 

iekðpuses vai aizmugures izgaismota; 

3.9. akustisks signâls – kodçts (iepriekð noteikts) skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar attiecîgu ierîci, neizmantojot 

cilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi; 

3.10. vârdiska saziòa – saziòa, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai 

to atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci; 

3.11. roku signâls – signâls, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku un plaukstu 

kustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpilda apkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbas 

zonâ. 

3.1. aizlieguma zîme – zîme, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju (skat. 2. attçlu). 

2 

3 

4 

1 

d – apïa diametrs; 

1 – pamatvirsma; 

2 – kante (apðuve); 

3 – apmale; 

4 – ðíçrssvîtra. 

2. attçls. Aizlieguma zîmju krâsu grafiskais attçlojums un izmçru attiecîba 

3.2. brîdinâjuma zîme – zîme, kas brîdina par risku vai bîstamîbu (skat. 3. attçlu). 

çlu) 

2 

3 

1 

b – trîsstûra mala; 



3 – apmale. 

3. attçls. Brîdinâjuma zîmju krâsu grafiskais attçlojums un izmçru attiecîba 

3.3. rîkojuma zîme – zîme, kas norâda uz konkrçtu darbîbu (skat. 4. attçlu). 

1 

2 

d – apïa diametrs; 


2 – kante (apðuve). 

4. attçls. Rîkojuma zîmju krâsu grafiskais attçlojums un izmçru attiecîba 

6


3.4. pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju un glâbðanas papildizeju zîme – zîme, kas sniedz informâciju par 

pirmâs palîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm un glâbðanas papildizejâm (skat. 5. attçlu). 

1 

2 

1 

2 

5. attçls. Pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju un glâbðanas papildizeju zîmju krâsu grafiskais attçlojums 

un izmçru attiecîba: 

a, b – kvadrâta un taisnstûra malas; 1 – pamatvirsma; 2 – kante (apðuve) 

3.5. ugunsdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ugunsdzçsîbas iekârtâm un lîdzekïiem, un to atraðanâs 

vietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ugunsdzçsîbas, glâbðanas un civilâs aizsardzîbas 

pasâkumu plânos (skat. piemçru 6. attçlâ). 

6. attçls. Ugunsdroðîbas zîme – Ugunsdzçsîbas krâns 

Ugunsdroðîbas zîmes un grafiskais attçlojums atbilst tam, kâds tas ir pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju un 

glâbðanas papildizeju zîmei, tikai ar to atðíirîbu, ka ugunsdroðîbas zîmei ir sarkana fona krâsa. Ugunsdroðîbas zîmei 

tâtad ir taisnstûra vai kvadrâtveida forma, balta piktogramma uz sarkana fona (sarkanajam fonam jâaizòem vismaz 50% 

no zîmes platîbas). 

3.6. informâcijas zîme – zîme, kas sniedz papildinformâciju par ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 

3.5. apakðpunktâ minçtajâm zîmçm (skat. 7. attçlu) 

1 

2 

3 

a, b – taisnstûra malas; 



3 – apmale. 

7. attçls. Informâcijas zîmju krâsu grafiskais attçlojums un izmçru attiecîba 

3.7. signâlkrâsojums – krâsojums ar specifisku nozîmi (skat. 8. attçlu) 

8. attçls. Signâlkrâsojuma veidi 

3.8. izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu, un ir no iekðpuses 

vai aizmugures izgaismota. 

7


Apgaismotâ virsma, kura izgaismo zîmi, var bût vienkrâsas, krâsâm jâatbilst Noteikumu 1. pielikuma tabulâ 

norâdîtajâm prasîbâm: 

Signâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîme 

Sarkana 

Dzeltena 

vai dzintara 

krâsa 

Zila 

Zaïa 

Aizlieguma droðîbas zîme 

Ugunsdroðîbas zîme 

Brîdinâjuma zîme 

Rîkojuma zîmes 

Pirmâs palîdzîbas vai evakuâcijas 

izeju un glâbðanas papildizeju zîmes 

1. tabula 

Stât! 

Izslçgt! 

Avârijas atslçgðanas ierîce 

Evakuâcija 

Bîstama darbîba, bîstams objekts 

Ugunsdzçðanas materiâlu un iekârtas apzîmçjumi, atraðanâs vieta 

Esi uzmanîgs! 

Ievçro piesardzîbu! 

Pârliecinies! 

Konkrçta uzvedîba vai darbîba 

Nav bîstams, atgriezties normâlâ reþîmâ 

Durvis, izejas, marðruti, iekârtas, ierîces 

Ja apgaismotâ virsma, kura izgaismo zîmi, ir ar piktogrammu uz noteiktas krâsas fona, piktogrammai jâatbilst 

Noteikumu 2.pielikumâ norâdîtajâm droðîbas zîmçm. 

3.9. akustisks signâls – kodçts (iepriekð noteikts) skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar attiecîgu ierîci, neizmantojot 

cilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi. 

Akustiskajai zîmei, tiklîdz tâ sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu veikt konkrçtas darbîbas. 

Akustiskajai zîmei jâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba, akustisko signâlu raidîðanu beidzot, 

nekavçjoties jâveic konkrçta darbîba. 

3.10. vârdiska saziòa – saziòa, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai to 

atdarinoðu mâkslîgi radîtu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci. 

Vârdiska saziòa (verbâlâ komunikâcija) notiek starp runâtâju vai raidîtâju un vienu vai vairâkiem klausîtâjiem, 

izmantojot îsus tekstus, teikumus, vârdu grupas vai atseviðíus vârdus, kas var bût kodificçti. 

3.11. roku signâls – signâls, kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku un plaukstu 


zonâ (skat. piemçru 2. tabulâ). 

Kodificçto roku signâlu (þestu zîmju) kopums atbilstoði Noteikumu 3. pielikumam neliedz iespçju izmantot citus 

kodus, it îpaði noteiktos uzòçmçjdarbîbas veidos, ja vien tie norâda uz identiskiem manevriem. 

Vispârçjâ roku signâla (þesta) piemçrs 

Signâls Nozîme Apraksts Ilustrâcija 

Sâkt! Uzmanîbu Abas rokas 

Sâkt darbîbu 

izstieptas 

horizontâli ar 

delnâm uz priekðu 

2. tabula 


4. Labklâjîbas ministrija, sadarbojoties ar attiecîgo standartu tehnisko komiteju, iesaka bezpeïòas organizâcijai 

valsts sabiedrîbai ar ierobeþotu atbildîbu "Latvijas standarts" adaptçjamo droðîbas zîmju standartu sarakstu. 

5. Bezpeïòas organizâcija valsts sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbu "Latvijas standarts" iesniedz publicçðanai 

laikrakstâ "Latvijas Vçstnesis" to Latvijas nacionâlo standartu sarakstu, kurus var piemçrot ðo noteikumu droðîbas 

prasîbu izpildei. 

Noteikumos noteiktâs darba aizsardzîbas prasîbas ir diezgan vispârîgas pçc savas bûtîbas, tâpçc, lai atvieglotu 

Noteikumos noteikto normu piemçroðanu, tiek izdoti tâdi materiâli, kâ ðîs Vadlînijas un arî standarti. 

Ðobrîd ir apstiprinâts tikai viens standarts, ko var piemçrot ðo Noteikumu prasîbu izpildei, — Latvijas valsts standarts 

8


LVS 446:2003 "Ugunsdroðîbai un civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes un signâlkrâsojums". Ðîs standarts un 

ðîs Vadlînijas ir pagaidâm vienîgie latvieðu valodâ pieejamais materiâli, kas paskaidro un papildina Noteikumos noteiktâs 

prasîbas. 

Taèu Labklâjîbas ministrija, sadarbojoties ar standartu tehnisko komiteju "Darba vide", ir izstrâdâjusi vairâkus standartu 

projektus, kuri tiks reìistrçti un pçc tam publicçti "Latvijas Vçstnesî". 

Ðobrîd izstrâdâti ðâdi standartu projekti, kas bûs piemçrojami Ministru kabineta Nr.400 pieòemto noteikumu 

"Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ" izpildei: 

1) LVS 338–1:2001 "Droðîbas zîmes. 1. daïa. Signâlkrâsas." 

Standarts nosaka signâlkrâsu, kontrastkrâsu, signâlkrâsojumu, droðîbas zîmju formu, veidu, kâ arî signâlkrâsojuma 

pielietoðanu darba vietâs. 

2) LVS 338–2:2001 "Droðîbas zîmes. 2. daïa. Signâlkrâsas." 

Standarts definç krâsu raksturojumus, nosaka uzmanîbu piesaistoðo un caurskatâmo krâsu gaismas blîvuma faktoru 

un specifisko atstarojuma râdîtâjus, kâ arî droðîbas zîmju saskatâmîbai iesakâmos gaismas blîvuma kontrasta 

râdîtâjus droðîbas krâsu un kontrastkrâsu saskaòoðanai. 

Izstrâdâtie standarti ir pirmie no standartu kopas, kas reglamentç signâlkrâsas, kontrastkrâsas, signâlkrâsojumu, 

kâ arî droðîbas zîmju formu, veidu un nozîmi. 


6. Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas centrs (tirdzniecîbas un pakalpojumu sniegðanas jomâ) un Valsts darba 

inspekcija (darba vietâs) veic droðîbas zîmju tirgus uzraudzîbu, nodroðinot, lai droðîbas zîmes, uz kurâm 

attiecinâmas ðo noteikumu prasîbas, tiktu piedâvâtas tirgû – pârdotas, dâvinâtas vai nodotas lietoðanâ pret 

atlîdzîbu vai bez tâs. 

7. Ja tirgus uzraudzîbas iestâde konstatç, ka droðîbas zîme neatbilst ðajos noteikumos noteiktajâm prasîbâm, 

tâ veic normatîvajos aktos noteiktos pasâkumus, lai nepieïautu attiecîgo droðîbas zîmju piedâvâðanu tirgû, kâ arî 

to lietoðanu. 

Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas centrs kopîgi ar Valsts darba inspekciju veic droðîbas zîmju tirgus uzraudzîbu, 

lai nodroðinâtu, ka droðîbas zîmes, kas tiek piedâvâtas tirgû un pçc tam lietotas darba vietâs, atbilstu ðo Noteikumu 

prasîbâm. 

Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas centrs tirgus uzraudzîbu veic galvenokârt tieði tirdzniecîbas vietâs (veikalos, 

noliktavâs u.tml.), pârbaudot, vai piedâvâtâs droðîbas zîmes atbilst Noteikumu prasîbâm, savukârt Valsts darba 

inspekcija tirgus uzraudzîbu veic jau paðos uzòçmumos, kur iegâdâtâs droðîbas zîmes tiek lietotas. 

Gadîjumâ, ja Patçrçtâju aizsardzîbas centrs konstatç, ka tirgû (jâsaprot arî veikali, noliktavas u.c.) tiek piedâvâtas 

droðîbas zîmes, kas neatbilst ðo Noteikumu prasîbâm, centrs ir tiesîgs prasît piedâvâtâjam izòemt no apgrozîbas 

minçtâs zîmçs, kâ arî piemçrot citu darbîbu saskaòâ ar Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas centra nolikumu. 

Savukârt, ja Valsts darba inspekcija konstatç, ka darba vietâs tiek lietotas ðiem noteikumiem neatbilstoðas 

droðîbas zîmes, inspekcijai ir tiesîbas prasît darba devçjam noòemt ðâdas zîmes un aizstât tâs ar normatîvajiem 

aktiem atbilstoðâm zîmçm. 

Gadîjumâ, ja viena vai otra tirgus uzraudzîbas iestâde atklâj pârkâpumu, tâ informç citas tirgus uzraudzîbas 

iestâdes, lai tâs operatîvi varçtu rîkoties un pârbaudît, vai Noteikumiem neatbilstoðâs zîmes nav nonâkuðas 

lietoðanâ, vai arî, lai atklâtu citas normatîvajiem aktiem neatbilstoðu zîmju piedâvâðanas vietas. 


8. Darba devçjs nodroðina ar droðîbas zîmçm darba vietas, kurâs darba vides risku vai nopietnas un tieðas 

briesmas nevar novçrst vai samazinât ar kolektîvâs aizsardzîbas tehniskajiem lîdzekïiem, kâ arî darba 

organizâcijâ lietotajiem lîdzekïiem, metodçm un procedûrâm. Darba devçjs ir atbildîgs par attiecîgo droðîbas 

zîmju uzturçðanu. Darba devçjs, izvçloties droðîbas zîmes, òem vçrâ jebkuru darba vides risku darba 

vietâ. 

Vienmçr, kad vien tas nepiecieðams, darba devçjam jâveic nepiecieðamie pasâkumi darba vietas aprîkoðanâ ar 

droðîbas zîmçm, kâ tas noteikts Noteikumos. 

Nepiecieðamîba izmantot droðîbas zîmes darba devçjam rodas tad, kad ar darba aizsardzîbas vai kontroles 

pasâkumiem, kâ arî, izmantojot tehniskos lîdzekïus vai organizatoriskos pasâkumus, pçc tam, kad darbinieki 

atbilstoði apmâcîti un informçti, tomçr nav iespçjams pilnîgi likvidçt vai pietiekami samazinât riska faktorus. 

Droðîbas zîmes izmanto, lai norâdîtu uz noteiktiem riska faktoriem vai situâcijâm, kurus nav bijis iespçjams 

novçrst. 

9


Darba devçja uzdevums ir izveidot droðîbas zîmju sistçmu, izpildot ðajâ sakarîbâ Noteikumos noteiktâs 

prasîbas. 

Jâatzîmç, ka droðîbas zîmes paðas par sevi nekad nespçj novçrst riska faktorus, tâpçc tâs nedrîkst tikt uzskatîtas 

par riska faktoru novçrðanas lîdzekli, tâs ir tikai papildu droðîbas lîdzeklis, kas papildina citus aizsardzîbas 

lîdzekïus, iedarbojoties uz cilvçka izturçðanos (uzvedîbu), tâdçjâdi novçrðot nelaimes gadîjumu. 

Darba devçjs izmanto zîmes, lai brîdinâtu nodarbinâtos, kas pakïauti riskam, un orientçtu un pareizi virzîtu to 

rîcîbu jebkurâ riska situâcijâ (uzliekot par pienâkumu, aizliedzot, informçjot utt.). 

Droðîbas zîmes palîdz nodarbinâtiem lokalizçt un identificçt aizsardzîbas lîdzekïu, evakuâcijas vai avârijas izeju 

un pirmâs palîdzîbas sniegðanas punktu atraðanâs vietas. 

Tâs uzskatâmas par papildu lîdzekli vai pagaidu alternatîvu darba aizsardzîbâ, lîdz netiks veikti nepiecieðamie 

pasâkumi riska pilnîgai novçrðanai. 

Darba devçjam, pirms pieòemt lçmumu par droðîbas zîmju izvietoðanu savâ uzòçmumâ, vajadzçtu izanalizçt 

virkni aspektu, lai izvçlçtos sev visnoderîgâko variantu. 

Starp ðiem aspektiem, kurus vajadzçtu òemt vçrâ, ir ðâdi: 

droðîbas zîmju izmantoðanas nepiecieðamîba; 

vispiemçrotâko droðîbas zîmju izvçlçðanâs; 

droðîbas zîmju iegâde; 

droðîbas zîmju izvietoðana, to uzturçðana kârtîbâ un pârraudzîba. 

Lai varçtu noteikt droðîbas zîmju izmantoðanas nepiecieðamîbu, vajadzçtu izvirzît ðâdus jautâjumus: 

Kad rodas nepiecieðamîba izmantot brîdinâjuma zîmes 

1. Tad, ja pçc riska faktoru novçrtçðanas un nepiecieðamajiem to kontroles pasâkumiem, nav bijis iespçjams 

atrast pietiekami efektîvus tehniskos vai kolektîvos darba aizsardzîbas lîdzekïus. 

2. Kâ papildu lîdzekli jebkuriem citiem pasâkumiem, ja tie pilnîbâ nespçj izslçgt riska faktoru klâtbûtni. 

Par ko jâbrîdina 

Daþas situâcijas, kurâs jâizmanto droðîbas zîmes 

1. Piekïûðana visâm tâm darba zonâm vai telpâm, kurâs strâdâjot nepiecieðami individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi 

(ðâda veida droðîbas zîmes attiecas ne tikai uz darba veicçjiem, bet gan arî uz jebkuru personu, kas darba 

veikðanas brîdî atrodas darba vietas tuvumâ vai kurai tâ pieejama – droðîbas zîmes, kuras obligâti jâievçro). 

2. Darba zonas vai telpas, òemot vçrâ darba specifiku vai arî ierîces un aprîkojumu, kas tiek izmantotas, pieejamas 

tikai tur strâdâjoðajiem (darba droðîbas brîdinâjuma zîmes: brîdinâjums par bîstamu aprîkojumu vai 

aizlieguma zîmes, kas aizliedz nepiederoðâm personâm iekïût un uzturçties darba teritorijâ). 

3. Tâdu droðîbas zîmju izvietoðana visâ uzòçmuma teritorijâ, kas visiem nodarbinâtajiem dotu iespçju uzzinât 

par ârkârtas situâcijâm un/vai sniegtu tiem norâdîjumus, kâ katrâ konkrçtâ gadîjumâ aizsargâties un 

rîkoties (ârkârtçju situâciju droðîbas zîmju sistçma var ietvert akustiskâs vai verbâlâs sazinâðanâs zîmes 

(signâlus), bet darba vietâs, kur trokðòu lîmenis to nepieïauj vai arî ir ierobeþotas skaòas uztverðanas 

fiziskâs iespçjas, – izmantojot gaismas zîmes). 

4. Droðîbas un ugunsdroðîbas zîmes, kas norâda ugunsdzçsîbas ierîèu, evakuâcijas izeju un pirmâs palîdzîbas 

sniegðanas punktu atraðanâs vietas, kâ tas noteikts Noteikumos. 

Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.125 "Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs" nosaka, ka 

ar droðîbas zîmçm jânorâda pirmâs palîdzîbas aptieciòu atraðanâs vietas, bîstamâs zonas, pirmâs palîdzîbas telpas, 

ugunsgrçka dzçðanas iekârtas, sistçmas un lîdzekïu atraðanâs vietas, evakuâcijas ceïi un izejas, ugunsdzçðanas 

lîdzekïu atraðanâs vietas, ierîces, kuras izmanto teritorijas norobeþoðanai. 

Kâ izvçlçties vispiemçrotâkâs brîdinâjuma zîmes 

Tad, kad izvçrtçtas un izsmeltas visas kolektîvâs, tehniskâs vai ar darba organizâciju saistîtâs darba aizsardzîbas 

iespçjas, kâ papildinâjums citiem darba droðîbas pasâkumiem, lai pasargâtu nodarbinâtos no eksistçjoðiem riska faktoriem, 

jâizmanto droðîbas zîmes. 

Darba devçjam, pirms izvçlçties kâdu konkrçtu droðîbas zîmju veidu, vajadzçtu sîki un detalizçti izvçrtçt to 

îpaðîbas, lai spçtu novçrtçt un izprast, kâ tâs atbilst nepiecieðamajâm prasîbâm. 

Tas bûtu efektivitâtes lîmenis, ko sniedz droðîbas zîme riska situâcijâ, kuras noteikðanai nepiecieðama ðâdu parametru 

analîze: 

1. darba zonas platîba un tajâ strâdâjoðo skaits; 

2. riska faktori un apstâkïi, par kuriem jâbrîdina, izmantojot brîdinâjuma zîmes. 

Iespçjams, ka efektivitâti (iedarbîbu) var mazinât tas, ka apkârtçjie apstâkïi apgrûtina to izmantoðanu (tas var bût 

atkarîgs gan no uztvçrçja: piemçram, pazeminâtas redzes vai dzirdes spçjas, gan arî no darba vides, kur tâs paredzçts 

uzstâdît: piemçram, no apgaismojuma, apkârtçjâm krâsâm, apkârtçjâs vides radîtiem trokðòiem u.tml.). 

Jâòem vçrâ, ka saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu darba devçjam ir jâkonsultçjas ar nodarbinâtajiem vai viòu 

uzticîbas personâm un nodarbinâto pârstâvjiem par droðîbu un veselîbas aizsardzîbu darba vietâ, kâ arî jânodroðina 

10


nodarbinâto lîdzdalîba attiecîgo jautâjumu risinâðanâ, tanî skaitâ par droðîbas zîmju un signâlu izvçli. 

Konsultçðanâs ar nodarbinâtajiem un viòu lîdzdalîba ir viena no darba aizsardzîbas sistçmas sastâvdaïâm. 

Pieòemot svarîgus lçmumus darba aizsardzîbas jomâ, veicot darba vides iekðçjo uzraudzîbu uzòçmumâ, plânojot 

darba aizsardzîbas pasâkumus utt., ir svarîgi uzklausît nodarbinâto vai viòu pârstâvju viedokli un sadarboties ar 

nodarbinâtajiem. Ðâdâ sadarbîbâ un viedokïu apmaiòâ darba devçjs, pirmkârt, uzzina nodarbinâto viedokli. Otrkârt, 

nodarbinâtie jût, ka viòu intereses vismaz tiek uzklausîtas, un, treðkârt, darba devçjs var atklât esoðâs problçmas 

darba vidç, ko nodarbinâtie izjût vislabâk, jo tur strâdâ. 

Ðâda sadarbîba un viedokïu apmaiòa var notikt pârrunu un konsultçðanâs veidâ, organizçjot sapulces darba 

vietâ un kopîgi veicot pçtîjumus par darba vidi utt. Sadarbîba sevî ietver savstarpçju viedokïu apmaiòu par iespçjami 

efektîviem un racionâliem darba aizsardzîbas risinâjuma variantiem. Sadarbîba ir aktîva dalîba droðîbas 

pasâkumu ievieðanâ, priekðlikumu sniegðana, ziòoðana par problçmâm darba vidç, riskiem, kâdus nodarbinâtie izjût 

darba vidç. 

Nodarbinâtajiem ir tiesîbas sniegt ieteikumus darba devçjam, kâ uzlabot darba droðîbas un veselîbas lîmeni uzòçmumâ, 

kâ arî vçrsties Valsts darba inspekcijâ, ja viòi uzskata, ka darba devçja veiktie darba aizsardzîbas pasâkumi 

ir nepilnîgi, lai nodroðinâtu nodarbinâto droðîbu un veselîbas aizsardzîbu darbâ. 

Òemot vçrâ iepriekð minçto, darba devçjam jânosaka konkrçtâs vietâs un apstâkïos izmantojamo brîdinâjuma 

zîmju veidi. 

Jebkurâ gadîjumâ droðîbas zîmçm, kas norâda uz riska faktoru klâtbûtni vai bîstamâm situâcijâm, jâbût 

uzstâdîtâm un aprîkotâm atbilstoði ðiem Noteikumiem. 

Droðîbas zîmju iegâde 

Pçc tam, kad, òemot vçrâ iepriekðminçtos kritçrijus, veikta droðîbas zîmju izvçle, jâizvçrtç tirgus piedâvâtâs 

iespçjas iegâdâties tâdas zîmes, kas atbilstu Noteikumos izvirzîtajâm prasîbâm. 

Droðîbas zîmju uzturçðana 

Droðîbas zîmes un ierîces visu laiku jâuztur tîras, tâs regulâri jâpârbauda tehniski un jâremontç vai arî, ja tas 

nepiecieðams, jâaizvieto ar citâm, tâ lai tâs jebkurâ brîdî saglabâtu tâm nepiecieðamâs îpaðîbas un adekvâti darbotos. 


9. Nodarbinâto iepazîstina ar darba vietâ lietotajâm droðîbas zîmçm un droðîbas zîmju (îpaði signâlu un 

vârdiskas saziòas) nozîmi, kâ arî instruç par droðîbas zîmju lietoðanu. 

Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likumu un Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.379 

"Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba" darba devçjam jâveic atbilstoði pasâkumi nodarbinâto informçðanâ 

par esoðajiem riska faktoriem, par aktivitâtçm un pasâkumiem, kas veikti darba aizsardzîbas jomâ, kâ arî 

par tiem, kas saistîti ar ârkârtas situâciju novçrðanu. Ðo pasâkumu lokâ jâbût iekïautai arî informâcijai par droðîbas 

zîmçm. 

Pçc tam, kad darba devçjs izvçlçjies un iegâdâjies vispiemçrotâkâs droðîbas zîmes, pirms to uzstâdîðanas (izvietoðanas) 

bûtu ieteicams atsaucoties uz noteikumiem, sagatavot instrukciju, lai varçtu izvçlçties droðîbas zîmju optimâlo 

pielietojumu, tâdejâdi tiktu pastiprinâta droðîbas zîmju izmantoðanas loma. 

Instrukcijâ jâbût skaidri un konkrçti norâdîtam: 

1. Uz kurâm uzòçmuma darba zonâm (teritorijâm) un kâda veida darbîbâm attiecas ðo droðîbas zîmju izmantoðana. 

2. Kâdas prasîbas jâpilda, lai tâs pareizi interpretçtu. 

3. To izmantoðanas ierobeþojumi, ja tâdi bûtu. 

4. Prasîbas droðîbas zîmju tehniskai apkopei. 

Darba devçjam jâveic visi atbilstoðie pasâkumi, lai nodarbinâtie vai to pârstâvji tiktu informçti par visu, kas 

saistîts ar droðîbas zîmju izmantoðanu darba vietâ. 

Darba devçjam jânodroðina nodarbinâtajiem vai to pârstâvjiem adekvâta apmâcîba par droðîbas zîmju nozîmi un 

lietoðanu, it îpaði tiem nodarbinâtajiem, kuru darba vietâs tiks izmantotas droðîbas zîmes. 

Darba devçjam jânodroðina iespçja katram nodarbinâtajam saòemt teorçtiskâs un praktiskâs zinâðanas un 

iemaòas, kas bûtu pietiekamas riska faktoru novçrðanai darba vietâ. 

Ðai apmâcîbai jâbût saistîtai ar droðîbas zîmju vai signâlu nozîmçm, it îpaði – vârdiskas saziòas un roku (þestu) 

ziòojumu apguvi, kâ arî izturçðanos (parastu vai specifisku) atbilstoði konkrçtam gadîjumam, kad jâseko noteiktu 

zîmju vai signâlu norâdîjumiem. 

Gadîjumos, kad jâlieto þestu vai vârdiskas saziòas (verbâlâs komunikâcijas) zîmes un signâli, piemçram, 

bûvniecîbâ, ostâs un citâs darbîbas jomâs, nepiecieðama nodarbinâto îpaða apmâcîba un instruktâþas. 

11


Darba devçja pienâkums, veicot nepiecieðamos apmâcîbas un instruktâþas pasâkumus, ir nodroðinât pareizu 

droðîbas zîmju interpretâciju, kâ arî regulçt darbinieku uzvedîbu (izturçðanos) riska faktoru klâtbûtnç: 

Ievieðot droðîbas zîmes. 

Ja nepiecieðams, izvietot jaunas droðîbas zîmes. 

Kad uzòçmumâ darbu uzsâk jauni darbinieki. 

Dokumentâcijâ, kurai saskaòâ ar Noteikumiem par darba vides iekðçjâs uzraudzîbas kârtîbu jâapkopo prasîbas 

darba aizsardzîbas jautâjumos, jâiekïauj arî specifiskas prasîbas par droðîbas zîmju izmantoðanu darba vietâ. 

Darba devçjam jâveic arî konsultâcijas ar nodarbinâtajiem un to pârstâvjiem par jautâjumiem, kas attiecas uz 

droðîbas zîmju izmantoðanu darba vietâ, kâ arî nodarbinâto un to pârstâvju viedokïu uzklausîðana (lîdzdalîba), 

izmantojot tos paðus lîdzekïus, kurus izmanto jautâjumu uzklausîðanai par darba droðîbu un riska faktoru 

novçrðanu. 


10. Darba vietâ, kurâ tiek lietots ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras un gaisa transports, izmanto 

droðîbas zîmes, kâ arî attiecîgâ transporta veida kustîbas regulçðanas zîmes, ja tas nav pretrunâ ar ðo noteikumu 

prasîbâm. 

Kaut arî ðajos Noteikumos netiek aplûkota visa veida ceïu satiksmes zîmju lietoðana, tas pieïauj to izmantoðanu, 

ja vien tas ir nepiecieðams, nav pretrunâ ar satiksmes zîmçm un ja ðî satiksme notiek darba vietâs. 

Òemot vçrâ, ka satiksmes ceïu tuvumâ varçtu atrasties noliktavas, transporta lîdzekïu novietnes vai arî pârvietojamâs 

cisternas, bez droðîbas zîmçm, kas norâdîtas ðajâs Vadlînijâs, jâizmanto spçkâ esoðajos satiksmes noteikumos 

satiksmes regulçðanai paredzçtas ceïa zîmes, Tâ, piemçram, ja runa ir par automobiïiem–cisternâm vai autoceltòiem, 

parasti tiek izmantota âtruma ierobeþojuma zîme lîdz 10 km/st. 

Ja iekðçjo satiksmes braucamo ceïu ðíçrsoðanu droðîbas apsvçrumu dçï paredzçts ierobeþot ar gâjçju pâreju zonu 

izveidi, vajadzçtu izmantot brîdinâðanas kritçrijus, lîdzîgus tiem, kas paredzçti satiksmes noteikumos. Tâdâ gadîjumâ 

piemçrots lîdzeklis ðâdu pârejas zonu iezîmçðanai bûtu svîtras tâdâ paðâ krâsâ, kâda izmantota, iezîmçjot satiksmes 

ceïus. Ja uzòçmuma iekðçjâ teritorijâ braucamie ceïi un gâjçju ceïi ir atdalîti, kâ tas bûtu ieteicams, grîdas segumu 

vajadzçtu iezîmçt daþâdâs krâsâs. 


11. Ðie noteikumi neattiecas uz zîmçm, kuras lieto: 

11.1. bîstamu vielu un preparâtu, produktu un iekârtu maríçðanai tirgû, ja attiecîgajos normatîvajos aktos nav 

atsauces uz ðiem noteikumiem; 

11.2. ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras un gaisa transporta kustîbas regulçðanai ârpus attiecîgâs 

darba vietas. 

Jâòem vçrâ, ka darbos, uz kuriem neattiecas ðo Noteikumu prasîbas, joprojâm ir jâievçro darba aizsardzîbas 

prasîbas, kas minçtas Darba aizsardzîbas likumâ, Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.379 "Darba 

vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba" un citos darba aizsardzîbas normatîvajos aktos, ciktâl tie attiecas uz 

konkrçto darbu un nodarbinâto. 

Noteikumu 11. punktâ uzskaitîti izòçmumi, kad ðo Noteikumu prasîbas nav jâpiemçro, bet jâievçro vispârçjâ 

darba aizsardzîbas likumdoðana. 

Noteikumu 11.1. apakðpunktâ minçtais izòçmums attiecas uz bîstamu vielu un preparâtu, produktu un iekârtu 

maríçðanu tirgû, piemçram, uz zîmçm, kuras lieto raþoðanas atkritumiem vai bîstamiem atkritumiem, ja raþoðanas 

atkritumi tiek uzskatîti par bîstamiem, bîstamâm kravâm un to transportçðanu pa autoceïiem. 

Noteikumu 11.2. apakðpunktâ minçtais izòçmums attiecas uz ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu, jûras un 

gaisa transporta kustîbas regulçðanu ârpus attiecîgâs darba vietas. Minçto transportu kustîbu regulç attiecîgâs jomas 

satiksmes noteikumi un zîmes. 

12



II. Prasîbas darba vietâs izmantojamâm droðîbas zîmçm 

12. Droðîbas zîmes iedala pastâvîgajâs zîmçs un îpaðiem gadîjumiem paredzçtajâs zîmçs. 

13. Pastâvîgi lieto: 

13.1. aizlieguma, brîdinâjuma, rîkojuma un ugunsdroðîbas, kâ arî pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas un glâbðanâs 

papildizeju zîmes; 

13.2. droðîbas zîmes uz konteineriem un cauruïvadiem; 

13.3. signâlkrâsojumu vai droðîbas zîmes tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, 

kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi; 

13.4. signâlkrâsojumu transporta marðrutu apzîmçðanai. 

Saskaòâ ar Noteikumu 12. punktu droðîbas zîmes atkarîbâ no to lietoðanas veida iedala divâs grupâs: pastâvîgajâs 

zîmçs un îpaðiem gadîjumiem paredzçtajâs zîmçs. 

Noteikumu 13. punkts nosaka pastâvîgas lietoðanas droðîbas zîmes. 

Saskaòâ ar Noteikumu 13.1. apakðpunktu pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâmas aizlieguma, 

brîdinâjuma, rîkojuma un ugunsdroðîbas, kâ arî pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas un glâbðanâs papildizeju zîmes, kuras 

norâdîtas Noteikumu 2. pielikumâ (skat. komentârus par Noteikumu 3. punktu un Noteikumu 2. pielikumu). 

Noteikumu 13.2. apakðpunkts nosaka, ka pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâmas arî droðîbas 

zîmes uz konteineriem un cauruïvadiem. 

Plûstoðo vielu konteineru, kâ arî atklâtu cauruïvadu, kuros atrodas vai kuros tiek transportçtas plûstoðâs vielas, 

apzîmçðanai izmanto tâs paðas droðîbas zîmju piktogrammas vai simbolus, kuri norâdîti Noteikumu 2. pielikumâ 

(skat. 2. pielikumu). 

Ja runa ir par konteineru pârvadâðanu darba teritorijas ietvaros, droðîbas zîmes varçtu aizvietot vai arî papildinât 

ES valstîs atzîtâs zîmes, kas tiek izmantotas, transportçjot bîstamas vielas un preparâtus. 

Darba zonâm, telpâm un platîbâm, kas tiek izmantotas liela daudzuma bîstamo vielu un preparâtu uzglabâðanai, 

arî jâbût apzîmçtâm ar kâdu no atbilstoðâm droðîbas zîmçm. Droðîbas zîmçm jâbût izvietotâm bîstamo vielu 

uzglabâðanas teritorijas tuvumâ vai arî pie ieejas tajâ. Tas nav nepiecieðams, ja daþâdu taras veidu vai tvertòu 

etiíetes, òemot vçrâ to izmçrus, paðas dod iespçju tâs identificçt. 

Daþâdu bîstamu vielu un preparâtu uzglabâðanas vietas var apzîmçt, izvietojot brîdinâjuma zîmi "vispârçjas 

briesmas". 

Saskaòâ ar Noteikumu 13.3. apakðpunktu pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâms arî signâlkrâsojums 

vai droðîbas zîmes tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu 

objektu draudi. 

Tâdu vietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi, 

apzîmç ar dzeltenu un melnu vai sarkanu un baltu svîtrotu signâlkrâsojumu (skat. 9. attçlâ) 

9. attçls. Signâlkrâsojuma veidi 

vai izmanto atbilstoðas droðîbas zîmju piktogrammas vai simbolus, kuras norâdîtas Noteikumu 2. pielikumâ, 

piemçram: 

2.3. gâjçju kustîba aizliegta 4.6. uzmanîbu, pacelta krava 4.14. uzmanîbu, ðíçrðïi 

Noteikumu 13.4. apakðpunkts nosaka, ka pie pastâvîgi lietojamâm droðîbas zîmçm pieskaitâms arî signâlkrâsojums 

transporta marðrutu apzîmçðanai. 

Transportlîdzekïu kustîbas marðrutus apzîmç ar krâsotâm, skaidri redzamâm, nepârtrauktâm svîtrâm (baltâm vai 

dzeltenâm), òemot vçrâ grîdas seguma krâsu, kur tas nepiecieðams nodarbinâto aizsardzîbai, kâ telpâs, tâ arî pastâvîgos 

transportlîdzekïu kustîbas marðrutos ârpus telpâm, ja tie nav norobeþoti ar barjerâm vai trotuâriem. 

13



14. Îpaðos gadîjumos lieto: 

14.1. izgaismotu zîmi, akustisku signâlu vai vârdisku saziòu, ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai 

risku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijas gadîjumos, òemot vçrâ iespçju savstarpçji 

aizvietot vai lietot kopâ zîmes saskaòâ ar ðo noteikumu 15. un 16.punkta nosacîjumiem; 

14.2. roku signâlu vai vârdisku saziòu, ja nepiecieðams dot norâdîjumus nodarbinâtajiem, kuri izpilda bîstamus 

manevrus. 

Noteikumu 14. punkts nosaka zîmes, kuras lieto îpaðos gadîjumos. 

Saskaòâ ar Noteikumu 14.1. apakðpunktu izgaismotu zîmi, akustisku signâlu vai vârdisku saziòu lieto, ja 

nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijas 

gadîjumos, òemot vçrâ iespçju savstarpçji aizvietot vai lietot kopâ zîmes saskaòâ ar ðo Noteikumu 15. un 16. punkta 

nosacîjumiem. 

Ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku, dot norâdîjumus par konkrçtas darbîbas izpildi, kâ arî evakuâcijas 

gadîjumos, lieto: 

izgaismotu zîmi, kas ir caurspîdîgu vai caurredzamu materiâlu kopums, kas izgaismoti no aizmugures vai iekðpuses 

tâ, lai izskatîtos kâ luminiscçjoðas virsmas. 

Izgaismota zîme var izstarot pârtrauktu vai nepârtrauktu gaismas signâlu. Pârtraukts signâls informç par 

augstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu. Pârtraukta gaismas signâla frekvencei un izstarojuma ilgumam 

jâbût tâdam, lai to nevarçtu sajaukt ar nepârtraukti izgaismotu zîmi un nodroðinâtu pareizu informâcijas uztveri. 

Gaismas signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, un tas paliek ieslçgts lîdz darbîbas beigâm. 

Gaismas signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas. 

Gadîjumos, kad tiek izmantotas mirgojoðâs gaismas zîmes, uzliesmojumu ilgumam un bieþumam jâbût tâdam, kas 

ïautu pareizi identificçt paziòojumu, nepieïaujot, ka signâls varçtu tikt uztverts kâ nepârtraukts vai kâ cita gaismas zîme. 

Gaismas signâlus emitçjoðâm ierîcçm, kas domâtas nopietnu briesmu gadîjumiem, jâveic îpaðas un periodiskas 

pârbaudes vai arî tâs jâapgâdâ ar papildu spuldzçm. 

Apgaismojumam tiek izmantota virkne specifisku lielumu: 

Gaismas plûsma — gaismas enerìija, kuru kâdâ laika vienîbâ raida gaismas avots, tâs mçrvienîba ir lumens 

(Lm). 

 

 

Gaismas intensitâte — gaismas plûsma dotajâ virzienâ, tâs mçrvienîba ir kandela (cd). 

Apgaismojuma lîmenis — saòemtâ gaismas plûsma uz platîbas vienîbu, tâ mçrvienîba ir lux, kas nozîmç 

laukuma (platîbas) 1 m² apgaismojuma lîmeni, saòemot 1 lumena lielu gaismas plûsmu. 

Ieteicamie minimâlie apgaismojuma lîmeòi atbilstoði darba zonai vai vietai var svârstîties no 25 lux reti izmantojamiem 

satiksmes ceïiem lîdz 1000 lux zonâs, kur notiek darbi, kuriem nepiecieðama ïoti laba redzamîba. 

Kâdas platîbas spoþums (fotometriskais spîdums) noteiktâ virzienâ ir saikne starp gaismas intensitâti dotajâ 

virzienâ un platîbu, kas redzama novçrotâjam, kura skatiens vçrsts tajâ paðâ virzienâ (redzamâ platîba). Ðajâ 

gadîjumâ mçrvienîba ir kandela uz kvadrâtmetru (cd/m²) vai (med/m²). 

Lai izvçlçtos vispiemçrotâko apgaismojumu izgaismotai zîmei, vajadzçtu òemt vçrâ apgaismojuma lîmeni zonâ, 

kur ðî zîme tiks uzstâdîta. Tâdçï vajadzçtu noteikt apgaismojuma un tâ spilgtuma lîmeni 85 cm virs zemes. Un tad, 

òemot vçrâ rezultâtus, izvçlçties vislabâko apgaismojuma veidu izgaismotai zîmei un tai vispiemçrotâko spilgtumu, 

lai nerastos apþilbinâðanas efekts. 

Ja zîmes jâizvieto pagrabos vai telpâs, kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku un pastâv iespçja, 

ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijas padeve vai arî, paredzot elektroenerìijas padeves pârtraukumu nakts 

laikâ, vajadzçtu izmantot fotoluminiscçjoðas zîmes no ilgi luminiscçjoðiem izstrâdâjumiem, izmantojot ilgi luminiscçjoðus 

pigmentus, kurus var ierosinât ar redzamâs gaismas vai ultravioleto starojumu un kuri pçc tam luminiscç bez 

tâlâkas ierosmes 22°C ilgâk par 60 minûtçm ar spilgtumu ne mazâku par 2 med/m². 

Prasîbas izgaismotâm zîmçm noteiktas Noteikumu VII sadaïâ (skat. komentârus par Noteikumu VII sadaïu). 

akustisku signâlu, kas ir kodçts, iepriekð noteikts skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar signalizâcijas ierîci bez 

cilvçka balss vai to atdarinoðas mâkslîgas balss izmantoðanas. 

Akustiska signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, un tas paliek ieslçgts lîdz darbîbas beigâm. 

Akustiskam signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas. 

Prasîbas akustiskiem signâliem noteiktas Noteikumu VIII sadaïâ (skat. komentârus par Noteikumu VIII sadaïu). 

vârdisku saziòu, kas sniedz kodçtu, iepriekð noteiktu droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai to atdarinoðu 

mâkslîgu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci. 

Vârdiska saziòa starp runâtâju vai runas emiteru un klausîtâjiem notiek atseviðíu vârdu, frâþu vai îsa teksta (arî 

kodçta) veidâ. 

Vârdiskâ saziòâ iesaistîtai personai nepiecieðamas pietiekamas valodas zinâðanas, lai izteiktais paziòojums vai 

komanda tiktu pareizi saprasta un tai sekotu droðîbas prasîbâm atbilstoða rîcîba. 

14


Noteikumu 14.2. apakðpunkts nosaka, ka îpaðos gadîjumos lieto arî roku signâlu vai vârdisku saziòu, ja 

nepiecieðams dot norâdîjumus nodarbinâtajiem, kuri izpilda bîstamus manevrus. 

Roku signâlus (þestu zîmes), kas sniedz kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku un plaukstu 


zonâ, parasti izmanto, lai regulçtu kustîbas metalurìijâ vai arî liela izmçra un smagu kravu pârkrauðanai, izmantojot 

automobiïu, toròa, tilta tipa u.c. ceïamkrânus bûvniecîbâ, ostâs u.c. 

Ðâdos gadîjumos var bût stipri fona trokðòi, tâdçï roku signâlu zîmçm ir lielâka efektivitâte nekâ vârdiskai saziòai. 


15. Pieïaujama ðâda droðîbas zîmju savstarpçja aizvietoðana: 

15.1. signâlkrâsojums vai ðo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakðpunktâ minçtâs droðîbas zîmes, 

lai apzîmçtu vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi; 

15.2. izgaismota zîme, akustisks signâls vai vârdiska saziòa; 

15.3. roku signâls vai vârdiska saziòa. 

Noteikumu 15. punkts paredz, ka droðîbas zîmes var tikt savstarpçji aizvietotas. 

Saskaòâ ar Noteikumu 15.1. apakðpunktu, lai apzîmçtu vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana 

vai pastâv krîtoðu objektu draudi, pieïaujams aizvietot signâlkrâsojumu ar: 

aizlieguma zîmçm – zîmçm, kas aizliedz darbîbu, kura var radît bîstamu situâciju; 

brîdinâjuma zîmçm – zîmçm, kas brîdina par risku vai bîstamîbu; 

rîkojuma zîmçm – zîmçm, kas norâda uz konkrçtu darbîbu; 

pirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju un glâbðanas papildizeju zîmçm – zîmçm, kas sniedz informâciju par 

 

pirmâs palîdzîbas sniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm un glâbðanas papildizejâm; 

ugunsdroðîbas zîmçm – zîmçm, kas sniedz informâciju par ugunsdzçsîbas iekârtâm un lîdzekïiem, un to 

atraðanâs vietâm, kâ arî informâciju par apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vai ugunsdzçsîbas, glâbðanas un 

civilâs aizsardzîbas pasâkumu plânos, kas noteiktas Latvijas valsts standartâ LVS 446:2003 "Ugunsdroðîbai 

un civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes un signâlkrâsojums"; 

informâcijas zîmçm – zîmçm, kas sniedz papildinformâciju par ðo Noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. 

apakðpunktâ minçtajâm zîmçm. 

Savukârt Noteikumu 15.2. apakðpunkts nosaka, ka savstarpçji var aizvietot: 

izgaismotu zîmi, kas ir caurspîdîgu vai caurredzamu materiâlu kopums, kas izgaismoti no aizmugures vai 

iekðpuses tâ, lai izskatîtos kâ luminiscçjoðas virsmas; 

akustisku signâlu, kas ir kodçts, iepriekð noteikts skaòas signâls, kas tiek pârraidîts ar signalizâcijas ierîci bez 

 

cilvçka balss vai to atdarinoðas mâkslîgas balss izmantoðanas; 

vârdisku saziòu, kas sniedz kodçtu, iepriekð noteiktu droðîbas informâciju ar cilvçka balsi vai to atdarinoðu 

mâkslîgu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci. 

Saskaòâ ar Noteikumu 15.3. apakðpunktu pieïaujams savstarpçji aizvietot roku signâlu (signâlu, kas sniedz 

kodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâciju ar roku un plaukstu kustîbâm vai pozîcijâm personâm, kuras izpilda 

apkârtçjiem bîstamus manevrus vai atrodas ðo manevru darbîbas zonâ) ar vârdisko saziòu. 

16. Kopâ var lietot ðâdas droðîbas zîmes: 

16.1. izgaismota zîme un akustisks signâls; 

16.2. izgaismota zîme un vârdiska saziòa; 

16.3. roku signâls un vârdiska saziòa. 


Noteikumu 16. punkts nosaka, kâdas zîmes var lietot kopâ. Saskaòâ ar Noteikumu 16.1. apakðpunktu kopâ var 

lietot izgaismotu zîmi un akustisku signâlu. 

Noteikumu 16.2. apakðpunkts nosaka, ka kopâ var lietot izgaismotu zîmi un vârdisku saziòu. 

Savukârt Noteikumu 16.3. apakðpunkts paredz, ka kopâ var lietot roku signâlu un vârdisku saziòu. 

Vârdisku saziòu varçtu izmantot kâ papildinâjumu roku signâliem, kuri noteikti Noteikumu 

3. pielikumâ (skat. 3. pielikumu). Piemçram, papildus roku signâlam "Stât vai novçrst avârijas situâciju" 

– abas rokas paceltas uz augðu, plaukstas vçrstas uz priekðu (skat. 10. attçlu), var izmantot vârdu 

"Stop!" – lai pârtrauktu kustîbu. 

10. attçls. 

15



17. Signâlkrâsojuma nozîme darba vietâ noteikta ðo noteikumu 1.pielikumâ. 

Skat. komentârus par 1. pielikumu. 


18. Lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst: 

18.1. izmantot tâdus priekðmetus, kas traucç zîmes redzamîbu, vai skaòas avotus, kas traucç signâla dzirdamîbu; 

18.2. vienlaikus izmantot divas vai vairâkas lîdzîgas izgaismotas zîmes; 

18.3. izmantot izgaismotu zîmi cita gaismas avota tuvumâ; 

18.4. vienlaikus izmantot divus vai vairâkus akustiskus signâlus; 

18.5. izmantot akustisku signâlu, ja apkârtçjâ trokðòa lîmenis ir augsts. 

Lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst izmantot tâdus priekðmetus, kas traucç zîmes redzamîbu, 

vai skaòas avotus, kas traucç signâla dzirdamîbu. 

Droðîbas zîmju iedarbîba (efektivitâte) nedrîkst samazinâties, vienlaikus izmantojot vairâkas zîmes vai arî tâdu 

apstâkïu dçï, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu vai izpraðanu. 

Saskaòâ ar Noteikumu 18.2. apakðpunktu, lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti, nedrîkst vienlaikus izmantot 

divas vai vairâkas lîdzîgas izgaismotas zîmes, kuras varçtu radît neskaidrîbas. 

Nedrîkst arî izmantot izgaismotu zîmi cita gaismas avota tuvumâ, jo tas var apgrûtinât zîmes uztverðanu. 

Gaismai, kuru izstaro zîme, jâbût kontrastçjoðai pret apkârtçjâs vides parasto gaismu. Tâs intensitâtei jâbût tâdai, kas 

nodroðina tâs uztverðanu, neradot apþilbinâðanas efektu. 

Tâpat vienlaikus nedrîkst izmantot divus vai vairâkus akustiskus signâlus, kâ arî akustiskos signâlus nevajadzçtu 

izmantot gadîjumos, kad apkârtçjâs vides radîtais troksnis ir pârâk liels. 

Akustiskam signâlam jâbût tâdam, kas ïautu pareizi atpazît un identificçt ðo signâlu, kâ arî atðíirt to no 

apkârtçjâs vides radîtajiem trokðòiem. Ja apkârtçjâs vides radîtais troksnis ir pârâk liels, raidîtais akustiskais signâls 

nebûs skaidri sadzirdams un nevarçs to pareizi atpazît. 


19. Uzstâdîto droðîbas zîmju un/vai signalizâcijas ierîèu daudzums un novietojums atbilst to darbîbas zonai 

un objekta bîstamîbas pakâpei. 

Droðîbas zîmes izmanto raþoðanas, sabiedriskâs un citâs vietâs esoðo cilvçku uzmanîbas pievçrðanai bîstamîbai, 

iespçjamâm sekâm gadîjumâ, ja tiek ignorçta bîstamîba, brîdinâðanai vai norâdîðanai uz noteiktâm darbîbâm, kâ arî 

nepiecieðamas informâcijas sniegðanai. 

Droðîbas zîmju izvçlei, to skaitam, kâ arî lietoðanai paredzçto zîmju un ierîèu izvietoðanai, katrâ konkrçtâ 

gadîjumâ jânotiek tâ, lai droðîbas signâli sasniegtu savu mçríi un bûtu pçc iespçjas efektîvi, òemot vçrâ: 

zîmes îpaðîbas; 

riska faktorus, elementus un apstâkïus, par kuriem jâbrîdina darba vietâ; 

zonas, darba vietas platîbu, kurâ brîdinâjuma zîmes jâizmanto; 

 

 

darba vietâ iesaistîto nodarbinâto skaitu; 

notikuðos nelaimes gadîjumus un arodslimîbas, draudus nodarbinâto dzîvîbai un veselîbai kâ arî ugunsgrçku 

un avâriju iespçjamîbu. 

Ar jçdzienu "darba vieta" nevajadzçtu saprast tikai slçgtas iekðçjâs zonas, bet gan arî lîdzâs esoðâs teritorijas, 

kas ir tâs sastâvdaïa un pa kurâm pârvietojas transporta lîdzekïi. 

16


Droðîbas zîmju izvietoðanas un uzstâdîðanas vietas un ieteikumi to pielietojumam norâdîti zemâk esoðajâ tabulâ 

Droðîbas zîmju izvietoðanas un uzstâdîðanas vietas un ieteikumi to pielietojumam 

3. tabula 

Attçls Numurs Nozîme 

Piemçri izvietoðanas, uzstâdîðanas 

vietâm, ieteikumi lietoðanai 

Aizlieguma droðîbas zîmes 

2.1. Nesmçíçt Izvieto uz durvîm un sienâm telpâs, iecirkòos ar viegli uzliesmojoðâm vielâm 

vai telpâs, kurâs smçíçðana aizliegta. Lieto, kad smçíçðana var bût par 

ugunsgrçka cçloni. 

2.2. Smçíçðana un Izvieto uz ieejas durvîm, sienâm telpâs, iecirkòos, darba vietâs, uz tvertnçm, 

atklâta liesma raþoðanas taras. 

aizliegta Lieto, kad atklâtâ uguns un smçíçðana var bût par ugunsgrçka 

cçloni. 

2.3. Gâjçju kustîba Lieto, kad gâjçju kustîba aizliegta.Izvieto pie bîstamo zonu, telpu, 

aizliegta iecirkòu ieejâm. 

2.4. Nedzçst ar ûdeni Izvieto elektroiekârtas izvietojuma vietâs, noliktavâs un citâs vietâs, kur 

aizdegðanâs vai ugunsgrçka gadîjumâ nedrîkst lietot ûdeni. 

2.5. Nav dzerams Izvieto uz tehniskâ ûdensvada un tilpnçm ar dzerðanai un sadzîves 

vajadzîbâm nederîgu tehnisko ûdeni. 

2.6. Nepiederoðâm Izvieto pie ieejâm teritorijâ, objektos, iecirkòos, uz telpu durvîm, pie 

personâm kustîba bîstamâm zonâm, kad ieeja (pâreja) aizliegta, vai dienesta ieejas (pârejas) 

aizliegta apzîmçðanai. 

2.7. Iekðçjâ transporta Izvieto vietâs, kurâs aizliegts lietot grîdas transporta lîdzekïus, piemçram, 

kustîba aizliegta iekrâvçjus, transportierus. 

2.8. Nepieskarties Izvieto uz iekârtas, iekârtas mezgliem, durtiòâm, paneïiem vai citâm 

virsmâm, kurâm pieskarðanâs ir bîstama. 

2.9. Aizliegts (ar Izvieto vietâs, kur nepiecieðams brîdinât par bîstamîbu, nosakot konkrçtas 

skaidrojoðo darbîbas aizliegumu. 

uzrakstu)* Lieto ar skaidrojoðo uzrakstu. 

17


2.10. Nestâvçt zem Izvieto bîstamâs zonâs, kurâs notiek iekrauðanas – izkrauðanas darbi ar 

kravas ceïamierîcçm. 

2.11. Sastatòu montâþa Izvieto vietâs, kurâs veic sastatòu montâþas – demontâþas darbus. 

Piezîme. * Skaidrojoðo melnas vai sarkanas krâsas uzrakstu izvieto zîmes centrâ, nelietojot sarkanu ðíçrssvîtru. 

Brîdinâjuma droðîbas zîmes 

4.1. Degoða viela vai Izvieto uz ieejas durvîm, skapju durtiòâm, tvertnçm u.c. 

ugunsbîstama Lieto uzmanîbas pievçrðanai ugunsbîstamâm telpâm, telpâm ar viegli 

telpa uzliesmojoðâm vielâm. 

4.2. Eksplozîva viela Izvieto uz ieejas durvîm, telpu sienâm, skapju durtiòâm, tvertnçm u.c. 

vai sprâdzien- Lieto uzmanîbas pievçrðanai sprâdzienbîstamajâm vielâm, telpâm un 

bîstama telpa iecirkòiem. 

4.3. Toksiska viela Izvieto toksisko vielu glabâðanas, izdalîðanâs, raþoðanas un lietoðanas vietâs. 

4.4. Kodîga viela Izvieto kodîgo un koroziâlo vielu glabâðanas, izdalîðanâs, raþoðanas un 

lietoðanas vietâs. 

4.5. Radioaktîvâ Izvieto uz telpu durvîm, skapju durtiòâm un citâs vietâs, kurâs atrodas un 

viela vai tiek pielietotas radioaktîvâs vielas vai ir jonizçjoðs starojums. 

jonizçjoðs 

starojums 

4.6. Uzmanîbu, Izvieto izmantojamâs celðanas vai transporta iekârtas bîstamo zonu tuvumâ, 

pacelta krava bûvlaukumos, iecirkòos, cehos, darbnîcâs u.c. 

4.7. Iekðçjais Izvieto iecirkòos un telpâs, kurâs tiek veikti iekrauðanas – izkrauðanas darbi. 

transports 

4.8. Bîstami, Izvieto uz gaisvadu lîniju balstiem, elektroiekârtas un aparatûras korpusiem, 

elektrîba vadîbas pultîm, sadales skapju durvîm, sadalietaises ieejas durvju un vârtu 

ârpuses, uz jaudas slçdþu un transformatoru kameru durvîm, iekârtas elektrovadoðo 

daïu sietveida vai blîvajiem noþogojumiem, kuri novietoti raþoðanas 

telpâs. 

4.9. Vispârçja Izvieto vietâs, kur nepiecieðams brîdinât par bîstamîbu, kur apgrûtinâta 

bîstamîba informâcijas sniegðana ar signâlkrâsojumu vai simboliem. Lieto ar citâm 

brîdinâjuma droðîbas zîmçm un ar skaidrojoðo uzrakstu. 

18


4.10. Lâzera stars Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm un citâs vietâs, kurâs ir lâzera stars. 

4.11. Oksidçjoða viela Izvieto uz telpu durvîm, skapju durtiòâm uzmanîbas pievçrðanai par 

oksidçjoðas vielas esamîbu. 

4.12. Nejonizçjoða Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm un citâs vietâs, kurâs iedarbojas 

radiâcija vai nejonizçjoðâ radiâcija vai starojums. 

starojums 

4.13. Spçcîgs Izvieto uz telpu durvîm, iekârtas, ierîcçm un citâs vietâs, kurâs iedarbojâs 

magnçtiskais spçcîgs magnçtiskais lauks. 

lauks 

4.14. Uzmanîbu, Izvieto vietâs, kurâs var paklupt neievçrojamu ðíçrðïu dçï. 

ðíçrðïi 

4.15. Uzmanîbu, Izvieto nelîdzenâs vietâs, kurâs var paklupt. 

nelîdzens 

4.16. Bioloìiskais Izvieto veselîbai kaitîgo bioloìisko vielu, t.sk., patogçno mikroorganismu 

risks (baktçriju, vîrusu, sçnîðu u.c.) glabâðanas, raþoðanas un lietoðanas vietâs. 

4.17. Zema Izvieto uz saldçtavu durtiòâm, sasaldçðanas kameru durvîm, uz kompresoru 

temperatûra agregâtiem un citâm saldçðanas ierîcçm. Lieto, kur ir zema temperatûra. 

4.18. Kaitîga vai Izvieto veselîbai kaitîgo vai kairinoðo vielu glabâðanas, raþoðanas un 

kairinoða viela* lietoðanas vietâs. 

4.19. Eksplozîva vide Izvieto uzmanîbas pievçrðanai par eksplozîvas vides esamîbu. 

4.20. Sastatnes Izvieto uzmanîbas pievçrðanai uzstâdîtâm sastatnçm bûvlaukumos, pie çku 

un celtòu fasâdçm. 

4.21. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai vietâs, kurâs var paklupt esoðâ pakâpiena dçï. 

pakâpiens 

19


4.22. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai teritorijâ un iecirkòos, kur ir slidenas vietas. 

slidens! 

4.23. Dziïð ûdens Izvieto uzmanîbas pievçrðanai ûdenskrâtuvçm, kurâs ir dziïð ûdens. 

4.24. Zemçjums Izvieto elektroiekârtu, maðînu, mehânismu u.c. zemçjuma vietâs. 

4.25. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai krîtoðo objektu bîstamâs vietâs. 

krîtoði objekti! 

4.26. Augsta Izvieto uzmanîbas pievçrðanai augstai temperatûrai darba vietâs un uz 

temperatûra iekârtas. 

4.27. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai karstai virsmai darba vietâs un uz 

karsta virsma! iekârtas. 

4.28. Uzmanîbu, Izvieto uzmanîbas pievçrðanai karstam tvaikam darba vietâs, uz 

karsts tvaiks! iekârtas un tvaika cauruïvadiem. 

Piezîme. * Ðîs zîmes fons ir dzintara krâsâ, lai atðíirtu to no lîdzîgas ceïazîmes. 

Rîkojuma droðîbas zîmes 

6.1. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, pie iekârtas, kur nepiecieðama redzes 

aizsargbrilles aizsardzîba pret darba vides bîstamo un kaitîgo faktoru iedarbîbu. 

6.2. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, bûvlaukumos, kur ir nepiecieðama galvas 

aizsargíivere aizsardzîba pret krîtoðiem priekðmetiem. 

6.3. Jâlieto dzirdes Izvieto darba vietâs un iecirkòos ar paaugstinâtu trokðòa lîmeni (virs 85dB(A)), 

aizsardzîbas kur ir nepiecieðama dzirdes aizsardzîba. 

lîdzekïi 

6.4. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama gâzmaskas vai 

gâzmaska, respiratora lietoðana elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret darba vidç saturoðâm 

respirators kaitîgâm gâzçm, tvaikiem vai aerosoliem. 

20


6.5. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama aizsardzîba pret darba 

darba apavi vides bîstamo un kaitîgo faktoru iedarbîbu. 

6.6. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama roku aizsardzîba pret 

aizsargcimdi darba vides bîstamo un kaitîgo faktoru iedarbîbu, t.sk., aizsardzîbai no elektriskâs 

traumas. 

6.7. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama íermeòa aizsardzîba 

aizsargkostîms pret darba vides bîstamo un kaitîgo faktoru iedarbîbu. 

6.8. Jâlieto sejas Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama sejas aizsardzîba pret 

aizsardzîbas darba vides bîstamo un kaitîgo faktoru iedarbîbu. 

lîdzekïi 

6.9. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur droðai darba veikðanai nepiecieðams 

aizsargjosta lietot aizsargjostu. 

Lieto, veicot darbu augstumâ, slçgtâs tilpnçs, kanalizâcijas u.c. akâs, kolektoros. 

6.10. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos kur ir nepiecieðama respiratora lietoðana 

respirators elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret darba vides kaitîgiem faktoriem. 

6.11. Jâlieto Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama aizsardzîba pret 

antistatiski statiskâs elektrîbas iedarbîbu. 

apavi 

6.12. Jâlieto sejas Izvieto darba vietâs un iecirkòos, kur ir nepiecieðama sejas maskas lietoðana 

maska elpoðanas orgânu aizsardzîbai pret darba vides kaitîgiem faktoriem. 

6.13. Gâjçju ceïð Izvieto teritorijâ un iecirkòos vietâs, kur atïauta pâreja. 

(marðruts) 

6.14. Vispârîgâ Izvieto teritoriju un raþoðanas telpu darba vietâs, kur nodroðinâta droða 

rîkojuma zîme darbu veikðana, piemçram, ar skaidrojoðu uzrakstu melnâ krâsâ "Strâdât 

(lieto kopâ ar ðeit!" u.c. 

citâm zîmçm) 

21


Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmes 

8.1. Pirmâs Izvieto uz pirmâs palîdzîbas punkta durvîm. 

palîdzîbas 

punkts 

8.2. Nestuves Izvieto uz sienâm un telpu durvîm nestuvju atraðanâs vietu apzîmçðanai. 

8.3. Sanitârâ apstrâde Izvieto uz sienâm un durvîm duðas telpu atraðanâs vietu apzîmçðanai. 

8.4. Acu skaloðana Izvieto uz sienâm un durvîm acu skaloðanas telpas atraðanâs vietas 

apzîmçðanai. 

8.5. Elpoðanas Izvieto uz sienâm un durvîm elpoðanas lîdzekïu atraðanâs vietu 

lîdzekïi apzîmçðanai. 

8.6. Pârsieðanas Izvieto uz sienâm un durvîm pârsieðanas lîdzekïu atraðanâs vietu 


8.7. Droða Izvieto uz telpu durvîm, sienâm un citâs vietâs ugunsgrçka, avârijas vai citas 

pulcçðanâs vieta ârkârtas situâcijas gadîjumâ cilvçku sapulcçðanâs punktu (vietu) 

apzîmçðanai. 

8.8. Atdzîvinâðanas Izvieto uz sienâm un durvîm atdzîvinâðanas lîdzekïu atraðanâs vietu 


8.9. Tâlrunis Izvieto tâlruòu uzstâdîðanas vietâs. 

neatliekamâs 

medicîniskâs 

palîdzîbas 

izsaukðanai 

Glâbðanas papildizeju (evakuâcijas) zîmes 

9.1.1. Papildizeja, Izvieto uz telpu sienâm, lai norâdîtu kustîbas virzienu uz 

ceïð, marðruts evakuâcijas izeju. 

9.1.2. Papildizeja, Izvieto virs evakuâcijas izeju durvîm. 

ceïð, marðruts 

22


9.1.3. Papildizeja, Izvieto glâbðanas papildizeju atraðanâs vietu apzîmçðanai. 






9.2.1. Papildizeja, Izmanto tikai ar citâm papildizeju zîmçm kustîbas 

ceïð, marðruts virziena norâdîðanai. 


ceïð, marðruts virziena norâdîðanai. 


ceïð, marðruts virziena norâdîðanai pa kreisi. 


ceïð, marðruts virziena norâdîðanai pa labi. 

Droðîbas zîmju iedarbîba (efektivitâte) nedrîkst samazinâties, vienlaikus izmantojot vairâkas zîmes vai arî tâdu 

apstâkïu dçï, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu vai izpraðanu. 

Droðîbas zîmes nedrîkst tikt izmantotas, lai sniegtu informâciju vai pârraidîtu ziòojumus, kam nav nekâda 

sakara ar darba droðîbu, vai arî tie sniedz tikai papildu informâciju. 

Ja nodarbinâtiem, kuriem droðîbas zîmes domâtas, ir ierobeþotas dzirdes vai redzes spçjas, ieskaitot gadîjumus, 

kad tas notiek, izmantojot individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus, jâpieòem nepiecieðamie papildu vai aizvietojoðie mçri. 

Jâatceras, ka droðîbas zîmes, kas izvietotas uz vârtiem un telpu ieejas durvîm, attiecas uz visu telpu, iecirkni vai 

objekta teritoriju. 

Uz droðîbas zîmes ierobeþoto darbîbu var norâdît zîmei pievienota paskaidrojoða informâcija. 

Jebkurâ gadîjumâ droðîbas zîmju, kas signalizç par riska faktoru vai apstâkïu klâtbûtni, izmantoðanai jânotiek 

saskaòâ ar Noteikumu prasîbâm. 

23



20. Droðîbas zîmes, kuru darbîbai nepiecieðama enerìija, apgâdâjamas ar garantçtu papildu enerìijas avotu, 

ja iespçjama pastâvîgâ enerìijas avota atslçgðanâs. 

Droðîbas zîmçm, kurâm nepiecieðams enerìijas avots, jâbût pievienotâm avârijas baroðanas iekârtâm, kuras 

nodroðinâtu to darbîbu strâvas piegâdes pârtraukðanas gadîjumos, ja vien lîdz ar strâvas piegâdes pârtraukðanu 

netiek novçrsts pats riska faktors. 

Avârijas baroðanas iekârtas var bût autonoms elektroenerìijas avots vai avârijas elektroenerìija. Iekârtai jâieslçdzas 

automâtiski pastâvîgâ elektroenerìijas avota pârtraukðanas gadîjumâ. 


21. Izgaismotas zîmes un akustiska signâla ieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbas sâkumu, un tie paliek 

ieslçgti lîdz darbîbas beigâm. Izgaismota zîme un akustisks signâls ir gatavs atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc 

lietoðanas. 

22. Izgaismotas zîmes un akustiska signâla funkcionçðanu un efektivitâti pârbauda pirms tâ uzstâdîðanas un 

turpmâk ne retâk kâ reizi mçnesî. 

23. Ja darba vietâ ir apgrûtinâta dzirdamîba vai redzamîba (arî lietojamo individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu 

dçï), attiecîgâs droðîbas zîmes papildina vai aizvieto ar citâm, kuras nodroðina informâcijas uztverðanu. 

Izgaismoto zîmi un akustisko signâlu jâlieto tik ilgi, cik ilgi eksistç riska situâcija, kas motivçjusi to lietoðanu. 

Signâlu ieslçgðana norâda uz esoðâ darba vides riska faktoru darbîbas sâkumu, un tie paliek ieslçgti lîdz ðo faktoru 

darbîbas beigâm. 

Izgaismotai zîmei un akustiskam signâlam jâbût gatavam atkârtotai ieslçgðanai uzreiz pçc lietoðanas. 

Akustiskajam signâlam, tiklîdz tas sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu nodarbinâtam veikt konkrçtas darbîbas. 

Tâm jâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba. 

Izgaismotas zîmes un akustiska signâla funkcionçðanu un efektivitâti pârbauda, sastâdot attiecîgu aktu. 


24. Teritorijas, telpas vai vietas, kurâs glabâ bîstamâs vielas, apzîmç ar atbilstoðu brîdinâjuma zîmi 

(2.pielikums), ievçrojot ðo noteikumu 28. un 31.punkta nosacîjumus, ja atseviðíu paku vai konteineru apzîmçðana 

nenodroðina lîdzvçrtîgu aizsardzîbu. Brîdinâjuma zîmes izvieto pie bîstamo vielu glabâðanas vietâm vai uz noliktavu 

durvîm. 

Ja atseviðíu paku vai konteineru apzîmçðana nenodroðina lîdzvçrtîgu aizsardzîbu, teritorijas, telpas vai vietas, 

kurâs glabâ bîstamâs vielas, apzîmç ar 4. tabulâ dotajam brîdinâjuma droðîbas zîmçm. 

4. tabula 

Attçls Numurs. Nozîme Attçls Numurs. Nozîme 

4.1. Degoða viela 4.2. Eksplozîva viela vai 

vai ugunsbîstama telpa 

sprâdzienbîstama telpa 

4.3. Toksiska viela 4.4. Kodîga viela 

24


4.5. Radioaktîvâ viela 4.11. Oksidçjoða viela 

vai jonizçjoðs starojums 

4.18. Kaitîga vai kairinoða 

4.16. Bioloìiskais risks viela. Zîmes fons ir 

dzintara krâsâ 

Droðîbas zîmes uz durvîm izvieto tâ, lai zîmju redzes uztverðana nebûtu atkarîga no durvju atvçrta vai aizvçrta 

stâvokïa. 


III. Prasîbas droðîbas zîmçm 

25. Droðîbas zîmes forma un krâsa atbilst ðo noteikumu 2.pielikumâ noteiktajâm prasîbâm. 

Droðîbas zîmes ìeometriskâ forma un nozîme attçlota 5. tabulâ. 

Droðîbas zîmes ìeometriskâ forma un nozîme 

5. tabula 

Geometriskâ forma 

Nozîme 


Aizlieguma zîmes 

Brîdinâjuma zîmes 

Pirmâs palîdzîbas zîmes 

Glâbðanas papildizeju zîmes 

Ugunsdzçsîbas zîmes 

Glâbðanas papildizeju zîmes 

Informâcijas zîmes 

Krâsas droðîbas zîmçs paredzçtas izmantoðanai îpaðos gadîjumos, to lietoðana ir ierobeþota. To mçríis ir norâdît 

uz briesmâm vai bîstamu situâciju (vai arî ziòot, ka briesmas nedraud), kâ arî uz obligâti izpildâmâm darbîbâm 

briesmu gadîjumâ. 

Ne visas krâsas ir vienâdi noderîgas izmantoðanai droðîbas zîmçs tâpçc, ka katrai no tâm piemît daþâda iedarbîba. 

Krâsâm, kuras tiek izmantotas brîdinâjuma zîmçs, pçc iespçjas âtri jâpiesaista to personu uzmanîba, kurâm ðî 

informâcija domâta. 

Saskaòâ ar Noteikumiem droðîbas zîmçm tiek izmantota sarkana, dzeltena, zaïa un zila krâsa. 

Ðo krâsu gammu izmanto raþoðanas, sabiedriskâs un citâs vietâs esoðo cilvçku uzmanîbas pievçrðanai bîstamîbai, 

iespçjamâm sekâm gadîjumâ, ja tiek ignorçta bîstamîba, brîdinâðanai vai norâdîðanai uz noteiktâm darbîbâm, 

kâ arî nepiecieðamas informâcijas sniegðanai. 

Signâlkrâsas var ietilpt droðîbas zîmju sistçmâ vai arî paðas par sevi kalpot par brîdinâjumu. 6. tabulâ norâdîtas 

signâlkrâsas, viòu nozîme un norâdîjumi izmantoðanai. Signâlkrâsâm jâatbilst Noteikumu 1. pielikumâ noteiktajâm 

prasîbâm. 

25


Signâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîme 

Sarkana 

Dzeltena 

vai dzintara 

krâsa 

Zila 

Zaïa 







6. tabula 

Stât! 

Izslçgt! 


Evakuâcija 





Pârliecinies ! 




Ja droðîbas zîmes fonâ esoðâ krâsa var radît grûtîbas signâlkrâsas uztverðanai, jâizmanto kontrastçjoða krâsa, lai 

pastiprinâtu tâs kontrastu (pielieto uz kontrastçjoðo krâsu fona). 

Kontrasta krâsas (skat. 7. tabulu) nepiecieðams pielietot arî piktogrammu un skaidrojoðo uzrakstu izpildei. 

7. tabula 

Signâlkrâsa Kontrastkrâsa Attçla krâsa 

Sarkana Balta Melna 

Dzeltena Melna Melna 

Zaïa Balta Balta 

Zila Balta Balta 

Balta 

Melna 

Melna 

Balta 

Droðîbas zîmju formas un krâsu kombinâcijas, to nozîme apkopota 8. tabulâ. 

Forma 

8. tabula 

Krâsa 

Ugunsdzçðanas materiâlu 

Sarkana Aizliegums un iekârtas apzîmçjumi, 

atraðanâs vieta 

Dzeltena 


Iespçjamas briesmas 

Zaïa 

Droðîba 

Glâbðanas lîdzeklis 

Zila 

Rîkojums 

Norâdîjums 

Informâcija vai pamâcîba 


26. Piktogramma uz droðîbas zîmes (figûra, kura atveido situâciju vai norâda konkrçtu (îpaðu) darbîbu) ir pçc 

iespçjas vienkârða un satur tikai bûtiskas detaïas. 

Droðîbas zîmçm jâizmanto Noteikumu 2. pielikumâ norâdîtâs piktogrammas vai figûras, jo runa ir par saskaòotu 

un vienotu kritçriju ievieðanu. Piktogrammâm vai figûrâm jâbût pçc iespçjas vienkârðâm, jâizvairâs no liekâm 

detaïâm, kas varçtu apgrûtinât to uztverðanu. Tomçr piktogrammas vai figûras nedaudz var atðíirties vai bût detalizçtâkas, 

ja vien nemainâs to saturs un nerodas domstarpîbas, kas neïautu skaidri uztvert to nozîmi. 

26



27. Droðîbas zîmi izgatavo no trieciendroða materiâla, kas ir izturîgs pret klimatisko apstâkïu un daþâdu 

darba vides faktoru iedarbîbu. Ja dabîgâ apgaismojuma lîmenis nav pietiekams, lieto fosforizçtas krâsas, atstarojoðus 

materiâlus vai mâkslîgo apgaismojumu. 

Droðîbas zîmçm jâbût veidotâm no materiâliem, kuri, cik vien iespçjams, nepakïaujas sitieniem, sliktiem laika 

apstâkïiem un apkârtçjâs vides iedarbîbai. 

Materiâls, uz kura uznes droðîbas zîmes attçlu, var bût no metâla, plastmasas, silikâta vai organiskâ stikla, 

polimçru plçves u.c. 

Droðîbas zîmes varçtu bût veidotas no galvanizçtâs dzelzs vai alumînija, ja tâs ietekmç slikti laika apstâkïi. 

Parastie materiâli: materiâli, kas nav ne retroatstarojoði, ne fluorescçjoði. 

Droðîbas zîmes var bût no ðâdiem materiâliem: 

gaismu neretroflektçjoðiem (parastiem) materiâliem (tâds materiâls, kurð pats atstaro krîtoðo gaismu bez 

retrofleksijas), kurus izmanto stacionârâ vispârçjâ laba un pietiekoða apgaismojuma un dienasgaismas 

apgaismojuma apstâkïos; 

gaismu retroflektçjoðiem materiâliem (tâds materiâls, kas neatkarîgi no apgaismoðanas virziena plaði atstaro 

krîtoðo gaismu virzienos, kuri atrodas tuvu apgaismoðanas virzienam), kurus izmanto nepietiekoða stacionâra 

vispârçja apgaismojuma un dienasgaismas apgaismojumâ. 

Tâs droðîbas zîmes, kurâm jâbût redzamâm, arî ja apgaismojums izdziest, jâgatavo no retroflektçjoða materiâla, 

lai tâs bûtu redzamas apstarojot tâs ar rokas apgaismoðanas ierîci vai tamlîdzîgi. 

 

fluorescçjoðiem materiâliem (fluorescçjoðs ir tâds materiâls, kurð krîtoðo starojumu atstaro daïçji tâdâ paðâ 

viïòu garumâ, daïçji beidzas kâ starojums ar augstâku viïòu garumu), kuri izgatavoti, izmantojot fosforiscçjoðas 

krâsas vai ilgi luminiscçjoðus pigmentus, kuriem piemît tâdas îpaðîbas, ka pçc apstaroðanas ar 

ultravioletajiem stariem, vai tie bûtu redzamie vai infrasarkanie, tie mirdz, un droðîbas zîmi var uztvert 

tumsâ pçc dabîgâ vai mâkslîgâ apgaismojuma izbeigðanâs. 

Piemçram, paredzot elektroenerìijas piegâdes pârtraukumu nakts laikâ, ilgi luminiscçjoðus izstrâdâjumus lieto 

signâlkrâsojuma joslâm, evakuâcijas un transporta marðrutu apzîmçðanai telpâs, grîdas maríçjumam evakuâcijas 

marðruta apzîmçðanai, grîdai pietuvinâtâm evakuâcijas vadîbas sistçmâm, kâ arî var izmantot pagrabos vai telpâs, 

kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku, un pastâv iespçja, ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijas 

piegâde. 

Izgaismotâs zîmes elektroaizsardzîbai un elektroietaiðu izpildîjumam jâatbilst ugunsbîstamu un sprâdzienbîstamu 

zonu elektrodroðîbas klasei. 


28. Droðîbas zîmes izmçri, krâsojums un fotometrija nodroðina tâs saskatâmîbu un saprotamîbu. 

Droðîbas zîmes izmçriem jânodroðina tâs saskatâmîba un saprotamîba. 

Droðîbas zîmes lieluma noteikðanai var izmantot ðâdu formulu: 

kurâ: 

A≥ l² 

2000 

A – ir zîmes virsmas izmçrs m²; 

l – ir attâlums metros, no kura vçl var saskatît zîmes nozîmi. 

*Piezîme. Ðî formula izmantojama attâlumiem, kas mazâki par 50 m. 

Atkarîbâ no droðîbas zîmes uzstâdîðanas attâluma zîmju apïa diametrs vai kvadrâta mala varçtu bût no 80 mm 

lîdz 600 mm, bet trîsstûra mala no 100 mm lîdz 690 mm. 

Droðîbas zîmes krâsojumam jânodroðina tâs saskatâmîba un saprotamîba. 

Krâsa, tâpat kâ cilvçka acs, ir viens no svarîgâkajiem elementiem optisko droðîbas zîmju izmantoðanas jomâ. 

Kvantitatîvi krâsas izjûta tiek noteikta izmantojot: 

toni vai krâsas kvalitatîvâs variâcijas, ko raksturo dominçjoðâ viïòa garums; 

piesâtinâtîbu vai tîrîbu, ko nosaka tonim pievienotâs baltâs un/vai melnâs krâsas daudzums; 

spoþumu vai spçju atstarot balto gaismu, kas iedarbojas uz krâsu, kuru nosaka gaismas plûsmas lielums. 

27


Saskaòâ ar Starptautiskâs Apgaismojuma komisijas (CIE) noteikto katru krâsu iespçjams identificçt pçc trîs 

primâro krâsu daudzuma, kas nepiecieðams, lai to iegûtu. Ðîs trîs primârâs krâsas ir tâ saucamie trîsstimulu lielumi, 

kurus iespçjams attçlot grafiskâ zîmçjumâ. 

Tâ kâ krâsas reâli neparâdâs vienâ vienîgâ veidâ paðas par sevi, bet gan kombinâcijâ ar citâm krâsâm, novçrtçjot 

doto krâsu, jâòem vçrâ arî tâs. 

Droðîbas krâsas paredzçtas izmantoðanai îpaðos gadîjumos, to lietoðana ir ierobeþota. Droðîbas krâsu mçríis ir 

norâdît uz briesmâm vai bîstamu situâciju (vai arî ziòot, ka briesmas nedraud), kâ arî uz obligâti izpildâmâm darbîbâm 

briesmu gadîjumâ. 

Ne visas krâsas ir vienâdi noderîgas izmantoðanai droðîbas zîmçs tâpçc, ka katrai no tâm piemît daþâda iedarbîba. 

Krâsâm, kuras tiek izmantotas droðîbas zîmçs, pçc iespçjas âtri jâpiesaista to personu uzmanîba, kurâm ðî 

informâcija domâta. 

No visâm krâsâm to specifiskai lietoðanai darba aizsardzîbâ izvçlçtas èetras droðîbas krâsas: sarkana, dzeltena, 

zila un zaïa. Ðîs krâsas, izmantotas kopâ ar noteiktâm ìeometriskâm formâm, veido droðîbas zîmes. 

Kontrasta krâsas ðîm èetrâm droðîbas krâsâm ir baltâ un melnâ. 

Ja droðîbas zîmç kâda simbola apzîmçðanai tiek izmantota kâda no droðîbas krâsâm, iekrâsotajai virsmai proporcionâli 

jâatbilst ðî simbola parametriem tâ, lai to bûtu iespçjams viegli identificçt. 

Aizlieguma zîmçs sarkanai krâsai jâaizòem vismaz 35% no zîmes kopçjâs virsmas. 

Ja runa ir par brîdinâjuma, rîkojuma, ugunsdroðîbas, pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmçm, fona 

krâsâm, respektîvi dzeltenajai, zilajai, sarkanajai vai zaïajai, jâaizòem vismaz 50% no zîmes kopçjâs platîbas. 

Droðîbas zîmes fotometrijai jânodroðina tâs saskatâmîba un saprotamîba. 

Vienmçr, kad rodas ðaubas, iespçjams izmantot kolorimetriskos noteikumus, kurus lieto, veidojot droðîbas 

zîmes, lai pârliecinâtos, ka piegâdâtâs zîmes pareizi izveidotas, kâ arî pieprasot tâs tâdas no piegâdâtâja. 

Krâsu robeþas – ir lînija (taisna), kas krâsu (hromatiskajâ) diagrammâ, ko izveidojusi CIE (Starptautiskâ 

Apgaismojuma komisija), atdala pieïaujamo krâsu zonu no tâs, kuru krâsas nav pieïaujamas. 

Katras droðîbas krâsas specifikâciju sastâda skaitliskie lielumi, kas atbilst krâsu (hromatiskajâm) koordinâtçm 

CIE grafikâ un tiem, ko nosaka luminances daþâdie faktori. 

Signâlkrâsu un kontrastkrâsu laukumiem jâatrodas 9. tabulâ norâdîto krâsu ietvaros, izmantojot neretroflektçjoðus 

materiâlus. 

Signâlkrâsu un kontrastkrâsu laukumu robeþas tabula 

neretroflektçjoðiem materiâliem 

Gaismas blîvuma faktors ß 

(spilgtuma koeficients) 

Krâsa Krâsu diapazona stûru punktu koordinâtes neretroflek- retroflektçjoðiem 

tçjoðiem 

materiâliem 

1 2 3 4 materiâliem 1. tips¹ 2. tips¹ 

x 0,606 0,579 0,655 0,690 

sarkana ≥ 0,07 ≥ 0,05 ≥ 0,03 

y 0,314 0,341 0,345 0,310 

x 0,494 0,444 0,481 0,545 

dzeltena ≥ 0,5 ≥ 0,27 ≥ 0,16 

y 0,426 0,476 0,518 0,454 

x 0,026 0,170 0,201 0,285 

zaïa ≥ 0,1 ≥ 0,04 ≥ 0,03 

y 0,399 0,364 0,776 0,441 

x 0,137 0,210 0,172 0,094 

zila ≥ 0,05 ≥ 0,01 ≥ 0,01 

y 0,038 0,160 0,198 0,125 

x 0,305 0,295 0,340 0,350 

balta ≥ 0,75 ≥ 0,35 ≥ 0,27 

y 0,315 0,325 0,370 0,360 

x 0,300 0,260 0,345 0,385 

melna ≤0,02 — — 

y 0,270 0,310 0,395 0,355 

¹ Retroflektçjoðo materiâlu iedalîjums norâdîts atbilstoði DIN 67 520 2. daïai 

9. tabula 

28


Sarkanâs, dzeltenâs, zaïâs, zilâs, baltâs un melnâs, kâ arî fluorescçjoðâs sarkanâs droðîbas krâsu grafiks ar 

norâdîjumiem krâsu robeþâm, krâsojuma laukuma stûru koordinâtçm, kas nosaka krâsojuma pieïaujamâs robeþas, ir 

dots 11. attçlâ. 

Krâsu grafiks ar norâdîjumiem krâsu robeþâm un 

krâsojuma laukuma stûru koordinâtçm 

10. attçls 

Zaïð 

Dzeltens 

Sarkans 

Melns 

Balts 

Fluorescçjoði sarkans 

lîdz 

Zils 

lîdz 

Lai atvieglotu standarta pielietoðanu, kâ piemçrs atseviðíiem tabulas krâsu spektriem ir izvçlçtas reprezentatîvâs 

vidçjâs krâsas, kuru maríçðana ir dota standartâ DIN 5033 un DIN-krâsu kartes sistçmâ DIN 6165. 

Plakanas droðîbas zîmes labi saskatâmas no priekðpuses, perpendikulâri tâs plaknei, telpiskas droðîbas zîmes ar 

diviem vai vairâkiem krâsaino piktogrammu attçliem uz daudzskaldòa malâm labi saskatâmas divos vai vairâkos 

virzienos. 

29


Apgaismotâ virsma, kura izgaismo kâdu zîmi, var bût vienkrâsas vai arî ar piktogrammu uz noteiktas krâsas 

fona. 

Optisko droðîbas zîmju pamatâ ir krâsu izmantoðana un to iedarbîbas novçrtçðana. Optiskâs droðîbas zîmes tiek 

veidotas, izmantojot redzes îpatnîbas. Ðajâ procesâ kâ svarîgi faktori jâòem vçrâ: 

gaisma – kâ izstarojoðâ enerìija; 

acs – kâ ðîs izstarojoðâs enerìijas uztvçrçjs un attçlu radîtâjs; 

 

 

priekðmeti – kâ izstarojoðâs enerìijas pârveidotâji (modificçtâji); 

smadzenes – kâ ziòojumu, kurus tâs saòem nervu impulsu veidâ, interpretçtâjas un uz tîklenes veidotâ attçla 

tulkotâjas, salîdzinot to ar citiem, kas jau ir to atmiòâ. 

Cilvçka organisma atbildes reakcija ir atkarîga no krâsu gammâ ietvçrtâs informâcijas, tâs spilgtuma, 

saskatâmîbas un kontrasta ar apkârtçjo vidi. 


29. Droðîbas zîmi novieto piemçrotâ augstumâ nodarbinâtâ redzes laukâ, attiecîgâ bîstamâ objekta tuvumâ, 

viegli pieejamâ vietâ, òemot vçrâ jebkurus ðíçrðïus, kâ arî piekïûðanu izejâm briesmu gadîjumâ. 

Droðîbas zîmçm jâbût novietotâm atbilstoðâ augstumâ un pozîcijâ attiecîbâ pret redzes leòíi, òemot vçrâ arî 

iespçjamos ðíçrðïus, kas varçtu rasties riska faktoru vai objekta, par kuru jâbrîdina, tieðâ tuvumâ. 

Tâ var notikt arî, ja runa ir par vispârçju riska situâciju zonâ vai piekïûðanu zonai, kura riskam pakïauta. 

Piemçrs. 

Runa ir par atklâtu laukumu, kur tvertnçs tiek uzglabâtas toksiskas un viegli uzliesmojoðas vielas. Bûs jâizmanto 

viena no brîdinâjuma droðîbas zîmçm. 

Atbilstoði darba vides risku novçrtçðanas kârtîbai tiek konstatçts, ka identificçti un novçrtçti riska faktori un 

veikti atbilstoði aizsardzîbas pasâkumi: tâdi kâ laukuma norobeþoðana, katras tvertnes inertizçðana ar slâpekli, elektriskâs 

instalâcijas nodroðinâtas pret uzliesmojoðu un eksplozîvu vielu iedarbîbu, kâ arî veikti citi pasâkumi, atbilstoði 

darba aizsardzîbas noratîvajiem aktiem. 

Tâdçjâdi riska faktori ievçrojami samazinâti, tomçr pavisam novçrsti nav, jo varçtu bût iespçjama nejauða vielas 

noplûde. Ðî iemesla dçï aizsardzîbas pasâkumi jâpapildina ar BRÎDINÂJUMA zîmçm. 

Lai izveidotu atbilstoðu droðîbas zîmju sistçmu, jâizmanto zîmes, kas jânovieto pie ieejas norobeþotajâ teritorijâ. 

Tâm jâbût trîsstûra veida brîdinâjuma zîmçm, uz kurâm redzamas piktogrammas, kuras attçlo viegli uzliesmojoðas 

vielas uz vienas no zîmçm un toksiskas – uz otras: 

Zîmes novietoðanas vietai jâbût labi apgaismotai, tai jâbût viegli pieejamai un redzamai. Ja vispârçjais apgaismojums 

nav pietiekams, jâizmanto papildu apgaismojums vai arî fosforiscçjoðas krâsas, vai fluoriscçjoði materiâli. 

Droðîbas zîmju stiprinâjumam jânodroðina to noturçðana telpu un iekârtas mehâniskâs apkopes laikâ, kâ arî no 

iespçjamiem bojâjumiem. 

Droðîbas zîmes izvieto tâ, lai bûtu labi saredzamas, nenovçrstu nodarbinâtâ uzmanîbu un neradîtu neçrtîbas 

viòam, veicot darbu, lai neaizðíçrsotu ejas un brauktuves, netraucçtu kravu pârvietoðanai. 

Lai nemazinâtu droðîbas zîmju efektivitâti, nevajadzçtu izvietot tuvu vienu otrai pârâk daudz zîmju. 

Droðîbas zîmju izmçrus un izvietoðanas vietas uz iekârtâm, maðînâm, mehânismiem u.c. norâda konstruktoru 

dokumentâcijâ, droðîbas zîmes uzstâda iekârtas, maðînu, mehânismu u.c. raþotâjs. 

Droðîbas zîmju papildu uzstâdîðanas nepiecieðamîbas gadîjumâ to veic ðîs iekârtas, maðînu, mehânismu u.c. 

lietotâjs. 

30



30. Ja beidzas objekta bîstamîba, attiecîgo droðîbas zîmi noòem. 

Brîdinâjuma zîmes jâizmanto tik ilgi, cik ilgi eksistç riska situâcija, kas motivçjusi to lietoðanu. 

Tas arî attiecas uz pagaidu pârvietojamâm, piemçram, bûvobjektos lietojamâm droðîbas zîmçm, kad, beidzoties 

bûvdarbiem vai zonas bîstamîbai, attiecîgâs droðîbas zîmes noòem, piemçram, "Sastatòu montâþa", "Uzmanîbu, krîtoði 

objekti" u.c. 


IV. Prasîbas cauruïvadu maríçðanai un droðîbas zîmçm 

uz konteineriem un cauruïvadiem 

31. Cauruïvadus maríç atbilstoði to saturam, ievçrojot ðâdas prasîbas: 

31.1. zils – skâbeklis; 

31.2. zaïð – ûdens; 

31.3. sarkans – tvaiks; 

31.4. pelçks – gaiss; 

31.5. dzeltens – degoða gâze; 

31.6. melns – nedegoða gâze (ðíidrums); 

31.7. oranþs – skâbe; 

31.8. violets – sârms; 

31.9. brûns – degoðs ðíidrums. 

Cauruïvadus maríç raþoðanas uzòçmumu celtòu iekðpusç, uz ârçjâm iekârtâm, uz estakâdçm un pazemes kanâlos 

esoðajâm komunikâcijâm ar nolûku âtri noteikt cauruïvadu saturu raþoðanas procesu vadîbas atviegloðanai, kâ 

arî darba aizsardzîbas nodroðinâðanai. 

Cauruïvadu maríçjums var bût nepârtraukts visas komunikâcijas virsmas garumâ vai pârtraukts – atseviðíos 

posmos. 

Atseviðíos posmos cauruïvadu maríçjumu ieteicams veikt cehos ar lielu cauruïvadu skaitu un lielu komunikâciju 

garumu, kâ arî gadîjumos, kad cehos nav vçlama liela spilgtu krâsu daþâdîba. 

Nepârtrauktu cauruïvadu maríçjumu ieteicams veikt cehos ar nelielu cauruïvadu skaitu un samçrâ nelielu komunikâciju 

garumu, ja tâds maríçjums nepasliktina darba apstâkïus cehos. 

Ja cauruïvados tiek transportçtas pçc savâm îpaðîbâm bîstamas vielas, tad cauruïvadus papildus apzîmç ar 

attiecîga krâsojuma brîdinâjuma gredzeniem. 

Ja transportçjamai vielai pçc savâm îpaðîbâm piemît vairâkas bîstamîbas, cauruïvadu var apzîmçt ar vairâkiem 

attiecîgâ krâsojuma brîdinâjuma gredzeniem, kuru platums atkarîgs no cauruïvada ârçjâ diametra. 

Ja plûstoðo agresîvo vielu iedarbîbas rezultâtâ ir iespçjamas izmaiòas atðíirîbas krâsu nokrâsâ, cauruïvadus 

papildus var apzîmçt ar attiecîgâ signâlkrâsojuma etiíeti, norâdot bîstamo vielu nosaukumus un lietoðanai 

nepiecieðamos parametrus (temperatûru, spiedienu u.c.). 


32. Plûstoðo vielu konteinerus, kâ arî atklâtus cauruïvadus, kuros atrodas vai kuros tiek transportçtas plûstoðâs 

vielas, apzîmç ar brîdinâjuma zîmçm atbilstoði ðo noteikumu prasîbâm, ja attiecîgajos normatîvajos aktos 

nav noteikts citâdi. Brîdinâjuma zîmes var papildinât ar informâciju par bîstamo vielu (nosaukums, formula un 

bîstamîbas raksturojums). 

33. Ðo noteikumu 32.punkta prasîbas neattiecas uz konteineriem, kurus darba vietâ lieto îslaicîgi, vai uz konteineriem, 

kuru saturs bieþi mainâs, ja tiek izmantota îpaða informâcija, kas garantç tâdu paðu droðîbu, vai 

piemçroti citi lîdzvçrtîgi droðîbas lîdzekïi. 

Ja cauruïvados tiek transportçtas pçc savâm îpaðîbâm seviðíi bîstamas vielas, kâ arî bîstamîbas veida 

konkretizçðanas nepiecieðamîbas gadîjumâ, cauruïvadus papildus attiecîga krâsojuma brîdinâjuma gredzeniem 

apzîmç ar brîdinâjuma zîmçm. 

Ar brîdinâjuma zîmçm apzîmç arî konteinerus un platîbas, kur tiek uzglabâtas plûstoðâs bîstamâs vielas. 

31


Redzamajiem konteineriem un cauruïvadu sistçmâm, kurâs ir vai varçtu tikt uzglabâtas plûstoðâs vielas, jâbût 

apzîmçtâm ar droðîbas zîmçm atbilstoði ðajos Noteikumos noteiktajam: 

10. tabula 

Attçls Numurs. Nozîme Attçls Numurs. Nozîme 

4.1. Degoða viela 4.2. Eksplozîva viela vai 

vai ugunsbîstama telpa 

sprâdzienbîstama telpa 

4.3. Toksiska viela 4.4. Kodîga viela 

4.5. Radioaktîva viela 4.11. Oksidçjoða viela 

vai jonizçjoðs starojums 

4.16. Bioloìiskais risks 4.18. Kaitîga vai kairinoða 

viela. Zîmes fons ir 

dzintara krâsâ 

Daþâdu bîstamu plûstoðo vielu uzglabâðanas vietas var apzîmçt, izvietojot brîdinâjuma zîmi 4.9. "Vispârçjâ bîstamîba": 

Brîdinâjuma zîmes, ja tas nepiecieðams, var papildinât ar etiíeti, par plûstoðo vielu îpaðîbâm un to lietoðanas 

nosacîjumiem, kurus jâsaskaòo ar prasîbâm droðîbas zîmju izmantoðanai. 

Darba zonâm, telpâm un platîbâm, kas tiek izmantotas liela daudzuma bîstamo plûstoðo vielu uzglabâðanai, 

jâbût apzîmçtâm ar atbilstoðâm brîdinâjuma zîmçm un, ja nepiecieðams, papildus ar etiíetçm. 

Brîdinâjuma zîmçm un etiíetçm jâbût izvietotâm bîstamo plûstoðo vielu uzglabâðanas teritorijas tuvumâ vai arî 

pie ieejas tajâ. 

Tas nav nepiecieðams, ja daþâdu taras veidu vai konteineru etiíetes, òemot vçrâ to izmçrus, paðas dod iespçju 

tâs identificçt. 

Etiíetes sniegtâ informâcija var tikt papildinâta ar citiem datiem, tâdiem kâ plûstoðâs vielas nosaukums vai formula, 

vai arî ar papildu ziòâm par riska faktora klâtbûtni. 

Ja runa ir par konteineru pârvadâðanu darba teritorijas ietvaros, brîdinâjuma zîmes varçtu aizvietot vai arî 

papildinât ES valstîs atzîtâs zîmes, kas tiek izmantotas, transportçjot bîstamas vielas un preparâtus. 

Izòçmums ar brîdinâjuma zîmçm apzîmçt vietas, kur tiek uzglabâtas plûstoðâs vielas, varçtu bût konteineri, kuri 

tiek izmantoti neilgu laiku, kâ arî tie, kuru saturs bieþi mainâs, ja vien ir veikti alternatîvi pasâkumi, galvenokârt 

adekvâta nodarbinâto apmâcîðana un informçðana, kas nodroðinâtu pietiekamu droðîbas lîmeni. 


34. Brîdinâjuma zîmes stingri piestiprina, uzlîmç vai uzkrâso uz konteinera redzamâs puses (pusçm). 

35. Brîdinâjuma zîmes novieto uz cauruïvadiem redzamâ vietâ visbîstamâko vietu tuvumâ (pie ventiïiem un 

savienojumiem). 

Brîdinâjuma zîmçm, ja nepiecieðams, arî etiíetçm, uz konteineriem vai cauruïvadiem jâbût uzlîmçtâm, 

piestiprinâtâm vai uzkrâsotâm labi redzamâs vietâs. Ja runa ir par cauruïvadiem, zîmçm pietiekamâ daudzumâ jâbût 

izvietotâm visa cauruïvada garumâ un vienmçr arî to vietu tuvumâ, kuras ir îpaði bîstamas, kâ, piemçram, savienojumu 

vietas vai ventiïi. 

32


Cauruïvadus maríç ik pçc 10 m raþoðanas telpâs, òemot vçrâ vietçjos apstâkïus, atbildîgâkâs vietâs – cauruïvadu 

nozarojumos, savienojuma vietâs, pie sienâm, starpsienâm, pârsegumiem, kurus ðíçrso cauruïvadi, pie raþoðanas 

celtòu ievadiem u.c., un ik pçc 30 – 60 m – ârçjiem cauruïvadiem. 

Signâlkrâsojuma gredzenus vai etiíetes (maríierus) izvieto ik pçc 4 – 10 m atkarîbâ no cauruïvadu posmu garuma, 

cauruïvadu savienojuma vietâs un abâs pusçs no vârstiem, aizbîdòiem, apkalpojoðâm iekârtâm, sienâm, kuras 

ðíçrso cauruïvadi, kâ arî jebkurâ vietâ, kur maríçjums ir nepiecieðams. 

Nepiecieðamîbas gadîjumâ cauruïvadus papildus maríç ar bultâm, kas norâda plûsmas virzienu cauruïvadâ. 

Uz etiíetes, kuras tekstam jâbût nenodzçðamam, skaidri un salasâmi jânorâda: 

vielas nosaukums vai íîmiskâ formula; 

simboli un norâdîjumi par briesmâm melnâ krâsâ uz oranþa fona; katram simbolam jâaizòem vismaz 1/10 no 

etiíetes laukuma, bet nekâdâ gadîjumâ tas nedrîkst aizòemt mazâk par 1 cm 2 ; 

frâzes, atbilstoðas specifiskiem riska faktoriem (R frâzes) un padomiem ievçrot piesardzîbu (S frâzes), bet uz 

tâm vielâm, kam tas pieðíirts – ES numurs. 

Kâ papildinâjumu iepriekð norâdîtajam, cauruïvadus varçtu apzîmçt, atbilstoði 11.tabulâ (standarts DIN-2403) 

attçlotai krâsu specifikâcijai atbilstoði hromatisko (krâsu) koordinâtçm CIE grafikâ. 

11. tabula 

Krâsa Hromatiskâs (krâsu) koordinâtes Luminances 

X Y (spilgtuma) faktors % 

ZAÏA 0,273 0,399 9,2 

SARKANA 0,602 0,324 7,5 

ZILA 0,190 0,185 8,1 

DZELTENA 0,480 0,481 60,6 

MELNA 0,293 0,307 3,8 

BALTA 0,310 0,320 84,4 

PELÇKA 0,314 0,328 28,7 

BRÛNA 0,389 0,362 13,5 

ORANÞA 0,577 0,383 19,0 

VIOLETA 0,333 0,237 13,8 

Piemçrs. 

Runa ir par atklâtu (nenoslçgtu) teritoriju, kurâ cisternâs tiek uzglabâta 50% sçrskâbe. Ðo teritoriju ðíçrso cauruïvadi 

ar toluçnu un ûdeni cîòai pret ugunsgrçkiem, kuriem nevajadzçtu iekïût sçrskâbes tvertnçs. 

Viens no vispiemçrotâkajiem brîdinâðanas veidiem bûtu iezîmçt cisternas, kurâs atrodas 

sçrskâbe, izmantojot pielîmçtas brîdinâjuma droðîbas zîmes "Kodîga viela"(skat. attçlu blakus), 

zemâk norâdot vielas nosaukumu: 

Tieði tâ var bût veidotas etiíetes, apzîmçjot bîstamas vielas. Etiíetç norâdîtas vielas 

korozîvâs îpaðîbas, izmantojot atbilstoðu piktogrammu, kâ arî iekïauta rakstveida informâcija 

"kodîgs" un vielas nosaukums "SÇRSKÂBE". 

Ðîm etiíetçm jâbût atbilstoði izvietotâm un ar apïveida stîpu palîdzîbu piestiprinâtâm pie cauruïvadiem. 

Pieòemot, ka teritorija ir norobeþota ar þogu, pie vârtiem vajadzçtu novietot etiíeti ar piktogrammu, atbilstoðu 

droðîbas zîmei "Kodîga viela" un ar pilnîgâku informâciju par sçrskâbi. 

Cauruïvadi, kas paredzçti cîòai pret ugunsgrçkiem, varçtu bût krâsoti visâ to garumâ tikai sarkanâ krâsâ. 

Cauruïvadiem ar toluenu, kas ðíçrso teritoriju, vajadzçtu izmantot maríieri ar attiecîgu piktogrammu un ar pilnu 

informâciju par ðo vielu. Piktogrammai jâbût piestiprinâtai pie cauruïvadiem lîdzîgi kâ tas aprakstîts par sçrskâbes 

cauruïvadiem. 


V. Prasîbas ugunsdzçðanas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmçðanai 

36. Ugunsdroðîbas lîdzekïu atraðanâs vietas apzîmç ar ugunsdroðîbas zîmçm, kas noteiktas Latvijas valsts 

standartâ "Ugunsdroðîbai un civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes un signâlkrâsojums". 

37. Sarkanâ krâsojuma laukums ir pietiekami liels, lai ugunsdzçðanas lîdzekli varçtu viegli identificçt. 

Ugunsdroðîbas zîme – zîme, kas sniedz informâciju par ugunsdzçsîbas iekârtâm un lîdzekïiem, apzîmçjumiem 

evakuâcijas plânos vai ugunsdzçsîbas, glâbðanas un civilâs aizsardzîbas pasâkumu plânu, attiecâs pie pastâvîgi lietojamâm 

zîmçm. 

33


Ugunsdroðîbas zîmes ir kvadrâta vai taisnstûra formas, ar balto piktogrammu uz sarkanâ fona, apðuve – melna 

(sarkana daïa ir vismaz 50 % no zîmes laukuma). 

Piemçram, objektos un darba vietâs lietojamas ðâdas ugunsdroðîbas zîmes: 

Ugunsdzçsîbas krâns Ugunsdzçsîbas un Ugunsdzçsîbas aparâts Tâlrunis ugunsdzçsîbas un 

glâbðanas kâpnes 

glâbðanas dienesta 

izsaukðanai 

Virzieni uz ugunsdzçsîbas iekârtu un lîdzekïu atraðanâs vietu 

Ugunsdroðîbas zîmes ir noteiktas 2003.gada 27.februârî pieòemtajâ Latvijas valsts standartâ LVS 446:2003 

“Ugunsdroðîbai un civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes un signalkrâsojums”. 


VI. Prasîbas ðíçrðïu, bîstamu vietu un transporta marðrutu apzîmçðanai 

38. Vietas, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi, apzîmç ar dzeltenu 

un melnu vai sarkanu un baltu svîtrotu signâlkrâsojumu. 

Signâlkrâsojumu lieto vietâs, kurâs iespçjama sadursme ar ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektu draudi, 

pastâv riska faktori, kas saistîti ar triecieniem un sitieniem. 

Lai no tiem izvairîtos un nodarbinâtos brîdinâtu par daþâda veida nelîdzenumiem, daþâdu lîmeòu virsmâm, kâ 

arî citiem apstâkïiem un elementiem, kas varçtu radît risku nokrist vai sasisties un gût traumas, jâlieto: 

1) signâlkrâsojums: 

Kâ tas noteikts, dzelteno un melno joslu pârmîðus lietoðanu 45° slîpumâ vajadzçtu izmantot tikai, brîdinot par 

iespçjamiem kritieniem, triecieniem vai sitieniem. 

Ðîs krâsas un joslas nebûtu ieteicams izmantot, krâsojot tâdus darba droðîbas elementus kâ margas un darba 

iekârtu aizsargbarjeras. 

vai 

2) droðîbas zîmes, kas atbilst Noteikumos izvirzîtajâm prasîbâm: 

2.3. gâjçju kustîba 2.6. nepiederoðâm 2.9. aizliegts 2.10. nestâvçt 2.11. sastatòu 4.6. uzmanîbu, 

aizliegta personâm (ar skaidrojoðo zem kravas montâþa pacelta krava 

kustîba aizliegta uzrakstu) 

4.14. uzmanîbu, 4.15. uzmanîbu, 4.20. sastatnes 4.21. uzmanîbu, 4.22. uzmanîbu, 4.25. uzmanîbu, 

ðíçrðïi nelîdzens pakâpiens slidens krîtoði objekti 

vai arî 

3) jâizmanto abi ðie lîdzekïi kâ vienam otru papildinoði. 

34



39. Signâlkrâsojuma izmçri ir proporcionâli ðíçrðïu vai bîstamo vietu izmçriem. 

40. Dzeltenâs un melnâs vai sarkanâs un baltâs svîtras ir vienâda platuma un novietotas 45 grâdu leòíî. 

Skat. attçlu. 

45° 


41. Transportlîdzekïu kustîbas marðrutus telpâs, kur tas nepiecieðams nodarbinâto aizsardzîbai, apzîmç ar krâsotâm, 

skaidri redzamâm, nepârtrauktâm svîtrâm (baltâm vai dzeltenâm), òemot vçrâ grîdas seguma krâsu. 

42. Svîtras izvieto tâ, lai tâs norâdîtu droðu distanci starp transportlîdzekïiem un jebkuru objektu, kurð var 

atrasties blakus, kâ arî starp gâjçjiem un transportlîdzekïiem. 

Ja tas nepiecieðams nodarbinâto droðîbai, transporta kustîbas marðruti telpâs jânorobeþo, izmantojot nepârtrauktas 

joslas labi saredzamâ krâsâ, vislabâk – baltâ vai dzeltenâ, òemot vçrâ arî grîdas krâsu. 

Veidojot ðos norobeþojumus, ieteicams ievçrot 0,8 m nepiecieðamo droðîbas distanci starp transporta lîdzekïiem 

un tuvâkajiem priekðmetiem, kâ arî gâjçjiem un transporta lîdzekïiem. 


43. Pastâvîgos transportlîdzekïu kustîbas marðrutus ârpus telpâm, ja tie nav norobeþoti ar barjerâm vai trotuâriem, 

apzîmç atbilstoði ðo noteikumu 39. un 40.punktâ noteiktajâm prasîbâm. 

Ârçjie satiksmes ceïi apbûvçtâ teritorijâ vai tieðâ tuvumâ tai jânorobeþo tad, ja tas nepiecieðams, piemçram, 

nodarbinâtajam veicot savu darbu teritorijâ, jâpiekïûst aprîkojumam vai darba vietai, kad pastâv risks no transportlîdzekïu 

kustîbas, izòemot gadîjumus, kad transportlîdzekïu kustîbas marðruti aprîkoti ar aizsargbarjerâm vai arî 

pats ceïa seguma veids kalpo kâ norobeþojums. 

Kustîbas marðrutus apzîmç ar signâlkrâsojumu, kura izmçri ir proporcionâli ðíçrðïu vai bîstamo vietu izmçriem, 

dzeltenâs un melnâs vai sarkanâs un baltâs svîtras ir vienâda platuma un novietotas 45° leòíî. 

Ja iekðçjo satiksmes braucamceïu ðíçrsoðanai, droðîbas apsvçrumu dçï paredzçts norobeþoties ar gâjçju pâreju 

zonu izveidi, vajadzçtu izmantot brîdinâðanas kritçrijus, lîdzîgus tiem, kas paredzçti satiksmes noteikumos. Tâdâ 

gadîjumâ piemçrots lîdzeklis ðâdu pârejas zonu iezîmçðanai bûtu dzeltenas vai baltas platas svîtras tâdâ paðâ krâsâ, 

kâda izmantota, iezîmçjot satiksmes ceïus. 

Ja uzòçmuma iekðçjâ teritorijâ ir braucamceïi un gâjçju ceïi, ieteicams ceïu segumu iezîmçt daþâdâs krâsâs. 

45° 

35



VII. Prasîbas izgaismotâm zîmçm 

44. Izgaismotas zîmes izstarotâ gaisma kontrastç ar apkârtçjo vidi, neapþilbinot un nodroðinot zîmes skaidru 

redzamîbu. 

45. Zîmes izstarotais spîdoðais laukums var bût vienkrâsains vai tajâ var bût piktogramma uz noteikta fona. 

Izgaismota zîme – zîme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caurspîdîgu materiâlu un ir izgaismota 

no iekðpuses vai aizmugures tâ, ka ðíiet, ka tâ pati izstaro gaismu. 

Gaismai, kuru izstaro zîme, jâbût kontrastçjoðai ar apkârtçjâs vides parasto gaismu, tâs intensitâtei jâbût tâdai, 

kas nodroðina tâs uztverðanu, neradot apþilbinâðanas efektu. 

Apgaismotâ virsma, kura izgaismo kâdu zîmi, var bût vienkrâsas vai arî ar piktogrammu uz noteiktas krâsas 

fona. Pirmajâ gadîjumâ krâsâm jâatbilst Noteikumu 25. punktâ noteiktajâm prasîbâm, otrajâ – piktogrammai jâatbilst 

26.punktâ noteiktajâm prasîbâm. 

Lai izvçlçtos vispiemçrotâko apgaismojumu, kuru emitç gaismas zîme, vajadzçtu òemt vçrâ apgaismojuma 

lîmeni zonâ, kur ðî zîme tiks uzstâdîta. Tâdçï vajadzçtu noteikt apgaismojuma un tâ spilgtuma lîmeni 85 cm virs 

zemes un tad, òemot vçrâ rezultâtus, izvçlçties vislabâko apgaismojuma veidu gaismas zîmei un tai vispiemçrotâko 

spilgtumu, lai nerastos apþilbinâðanas efekts. 


46. Izgaismota zîme atbilst ðo noteikumu 19.punkta prasîbâm. 

Uzstâdîto droðîbas zîmju un/vai signalizâcijas ierîèu daudzumam un novietojumam jâatbilst to darbîbas zonai un 

objekta bîstamîbas pakâpei, kâ tas norâdît Noteikumu 19.punktâ. 

Ja glâbðanas papildizeju zîmes jâizvieto telpâs, kur mâkslîgais apgaismojums nepiecieðams visu laiku un kur 

pastâv iespçja, ka tur nejauði var pârtrûkt elektroenerìijas piegâde, vai arî, paredzot elektroenerìijas piegâdes pârtraukumu 

nakts laikâ, vajadzçtu izmantot fotoluminiscçjoðas brîdinâjuma zîmes. 

Piemçrs. 

12. attçlâ redzami trîs koridori vienâ no biroju çkas 

stâviem, kuros vajadzçtu izvietot evakuâcijas zîmes. 

Centrâ ir galvenais koridors, kas savienots ar vçl 

diviem citiem. 

12. attçls. Koridori vienâ 

no biroju çkas stâviem 

Ja ðie koridori tiek uzskatîti par evakuâcijas izejâm, 

tajos vajadzçtu bût nepârprotami un skaidri norâdîtiem 

evakuâcijas un glâbðanas virzieniem uz avârijas izeju ar 

divu zîmju palîdzîbu, kâ tas redzams 13. attçlâ. 

Ja bûtu vçlams pastiprinât ðo zîmju iedarbîbu, 

piemçram, ja ðajâ stâvâ notiktu kâda kïûme, kas saistîta 

ar apgaismojuma vai pretdûmu sistçmu, kâ risinâjumu 

varçtu ieteikt katra koridora vidû novietot krâsainu 

vai pielîmçtu fotoluminiscçjoða materiâla lenti, kâ tas 

redzams 13. attçlâ. Tas ïautu cilvçkiem orientçties, pat 

ja dûmi, kas parasti aizòem koridoru augðçjo daïu, 

apgrûtinâtu iepriekðminçto zîmju saskatâmîbu. Arî 

gadîjumos, kad nekâdas kïûmes nenotiek, ðî brîdinâjuma 

zîmju sistçma uzlabotu apstâkïus koridoros, lai 

nepiecieðamîbas gadîjumâ bûtu iespçjams âtri un efektîvi 

veikt evakuâciju. 

13. attçls. Avârijas izejas 

zîmju izvietojums 

36



47. Ja izgaismota zîme var izstarot pârtrauktu un nepârtrauktu gaismas signâlu, pârtrauktais signâls informç par 

augstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu. Pârtraukta gaismas signâla frekvence un izstarojuma ilgums ir 

tâds, lai to nevarçtu sajaukt ar nepârtraukti izgaismotu zîmi un tas nodroðinâtu pareizu informâcijas uztveri. 

48. Ja pârtrauktus gaismas signâlus izstarojoðu izgaismotu zîmi lieto akustiska signâla vietâ vai kopâ ar 

akustisku signâlu, izmanto viena veida kodçtu informâciju. 

49. Pârtrauktus gaismas signâlus izstarojoðas izgaismotas zîmes, kuras informç par briesmâm, uzrauga îpaði 

vai apgâdâ ar papildu gaismas avotu. 

Ja kâda ierîce spçj raidît gan nepârtrauktus, gan mirgojoðus signâlus, mirgojoðâs zîmes izmantojamas, lai 

atðíirîbâ no nepârtrauktâ signâla norâdîtu uz lielâku bîstamîbas pakâpi vai steidzamâkas rîcîbas nepiecieðamîbu. 

Vienlaicîgi nedrîkst tikt izmantotas divas gaismas zîmes, kuras varçtu radît neskaidrîbas, nedz arî gaismas zîmes 

netâlu no cita gaismu raidoða (emitçjoða) avota, kas no tâ gandrîz neatðíiras. 

Gadîjumos, kad tiek izmantotas mirgojoðâs gaismas zîmes, uzliesmojuma ilgumam un bieþumam jâbût tâdam, kas 

ïautu pareizi identificçt paziòojumu, nepieïaujot, ka signâls varçtu tikt uztverts kâ nepârtraukts vai kâ cita gaismas zîme. 

Gaismas signâlus emitçjoðâm ierîcçm, kas domâtas nopietnu briesmu gadîjumiem, jâveic îpaðas un periodiskas 

pârbaudes vai arî tâs jâapgâdâ ar papildu spuldzçm. 


VIII. Prasîbas akustiskiem signâliem 

50. Akustiskâ signâla skaòas lîmenis ir ievçrojami augstâks par apkârtçjâ trokðòa lîmeni, bet ne pârmçrîgs vai 

sâpju sajûtu izraisoðs. Signâla garums un intervâls starp signâliem vai signâlu grupâm ir skaidri atðíirams no 

citiem akustiskiem signâliem vai apkârtçjâ trokðòa. 

Akustiskais signâls var tikt lietots ðâdos gadîjumos: 

ja nepiecieðams informçt par bîstamîbu vai risku; 

ja nepiecieðams dot norâdîjumus izpildît konkrçtas darbîbas; 

evakuâcijas gadîjumos. 

Darba devçjam jânodroðina, lai: 

akustisko signâlu raidîðanu beidzot, nekavçjoties bûtu iespçja ðîs ierîces atkal izmantot; 

akustiskajiem un gaismas signâliem ar pârtrauktu signâlu, ja tos paredzçts izmantot pârmaiòus vai arî 

papildinot vienam otru, jâizmanto vienâds (identisks) kods; 

akustisko signâlu efektivitâte (iedarbîba) un funkcionçðanas spçjas bûtu pârbaudîtas pirms to ekspluatâcijas 

sâkuma, bet pçc tam – periodiski veicot nepiecieðamâs pârbaudes. 

Akustiskajam signâlam, tiklîdz tas sâk darboties, jânorâda uz nepiecieðamîbu veikt konkrçtas darbîbas. Tam 

jâdarbojas, kamçr vien pastâv ðî nepiecieðamîba. 

Akustiskajam signâlam jâbût skanîgâkam un skaïâkam par apkârtçjâs vides trokðòiem, – tâdam, kas bûtu skaidri 

sadzirdams, bet tajâ paðâ laikâ ne pârâk traucçjoðam. 

Akustisko signâlu tonim vai, ja runa ir par pârtrauktajiem signâliem, to ilgumam, intervâliem vai impulsu bieþumam, 

jâbût tâdam, kas ïautu pareizi atpazît un identificçt ðo signâlu starp citiem, kâ arî atðíirt no apkârtçjâs vides 

radîtajiem trokðòiem. 


51. Ja ierîce var radît akustisku signâlu mainîgâs un nemainîgâs frekvencçs, mainîgâs frekvences informç par 

augstâku bîstamîbas pakâpi vai neatliekamu darbîbu. 

52. Akustisks signâls, kas informç par evakuâciju, ir nepârtraukts. 

Ja kâda ierîce spçj raidît mainîgas intensitâtes vai pârtrauktus akustiskos signâlus, gan arî nepârtraukta toòa vai 

intensitâtes signâlus, jâizmanto pirmie, lai atðíirîbâ no pçdçjiem norâdîtu uz lielâkas pakâpes briesmâm vai pçc 

37


iespçjas âtrâk izpildâmâm darbîbâm. 

Akustiskam signâlam, kas informç par evakuâciju, jâbût nepârtrauktam. 


IX. Prasîbas vârdiskai saziòai 

53. Vârdiska saziòa var bût tieða (cilvçka balss) vai netieða (cilvçka balsi atdarinoða mâkslîga balss, kura tiek 

pârraidîta ar piemçrotu ierîci). 

54. Vârdiska saziòa starp runâtâju vai runas emiteru un vienu vai vairâkiem klausîtâjiem notiek, izmantojot 

atseviðíus vârdus, frâzes vai îsu tekstu (arî kodçtu). 

55. Izteikts paziòojums vai komanda ir pçc iespçjas îsa, vienkârða un skaidra. Runâtâja runas prasme un 

klausîtâja dzirdes spçjas garantç droðu vârdisku saziòu. 

56. Vârdiskâ saziòâ iesaistîtai personai nepiecieðamas pietiekamas valodas zinâðanas, lai izteiktais paziòojums 

vai komanda tiktu pareizi saprasta un tai sekotu droðîbas prasîbâm atbilstoða rîcîba. 

Vârdiskas saziòas raksturîgâkâs îpaðîbas: 

vârdiskas saziòas komunikâcija notiek starp runâtâju vai raidîtâju un vienu vai vairâkiem klausîtâjiem, 

izmantojot îsus tekstus, teikumus, vârdu grupas vai atseviðíus vârdus, kas var bût kodificçti; 

vârdiskiem paziòojumiem jâbût pçc iespçjas îsiem, vienkârðiem un skaidriem. Runâtâja runas un klausîtâju 

 

dzirdes uztveres spçjâm jâbût pietiekamâm, lai nodroðinâtu droðu vârdisku sazinâðanos; 

vârdiska komunikâcija var bût tieða (izmantojot cilvçka balsi) vai netieða (cilvçka balss vai sintçtiskâ, kuru 

raida atbilstoðas iekârtas). 

Komunikâcijâ iesaistîtajâm personâm labi jâzina izmantojamâ valoda, lai tâs spçtu skaidri izrunât un pareizi uztvert 

vârdisku ziòojumu un atbilstoði tam veikt nepiecieðamos pasâkumus darba droðîbas un veselîbas aizsardzîbas jomâ. 


57. Ja vârdisku saziòu izmanto roku signâla vietâ, lieto ðâdus koda vârdus: 

57.1. "Sâkt!" – lai norâdîtu darbîbas sâkðanu; 

57.2. "Stop!" – lai pârtrauktu kustîbu; 

57.3. "Beigt!" – lai izbeigtu darbîbu; 

57.4. "Celt!" – lai celtu kravu; 

57.5. "Zemâk!" – lai kravu nolaistu zemâk; 

57.6. "Bîstami!" – lai novçrstu avârijas situâciju; 

57.7. "Âtrâk!" – lai paâtrinâtu kustîbu droðîbas nolûkâ; 

57.8. "Lçnâk!" – lai palçninâtu kustîbu droðîbas nolûkâ. 

58. Ja vârdisku saziòu izmanto kopâ ar roku signâlu, lieto ðâdus koda vârdus, tos papildinot ar atbilstoðiem 

roku signâliem: 

58.1. "Uz priekðu!" – lai kravu pârvietotu uz priekðu; 

58.2. "Atpakaï!" – lai kravu pârvietotu atpakaï; 

58.3. "Pa labi!" – lai kravu pârvietotu pa labi; 

58.4. "Pa kreisi!" – lai kravu pârvietotu pa kreisi. 

Ja vârdiskâ komunikâcija tiek izmantota roku signâlu (þesta zîmju) vietâ vai arî kâ papildinâjums tai, jâlieto tâdi 

vârdi, kâ: 

a) Sâkums: lai norâdîtu uz vadîbas pâròemðanu. 

b) Stât: lai pârtrauktu vai izbeigtu kâdu kustîbu. 

c) Beigas: lai pabeigtu kâdu darbîbu. 

d) Pacelt: lai paceltu kravu. 

e) Nolaist: lai nolaistu kravu. 

f) Virzîties uz priekðu, atkâpties pa labi, pa kreisi: lai norâdîtu kâdas kustîbas virzienu (ðo virzienu 

nosaukumus, ja nepiecieðams, var apvienot ar atbilstoðajâm þestu zîmçm). 

g) Briesmas: lai veiktu avârijas apstâðanos. 

h) Âtri: lai droðîbas apsvçrumu dçï paâtrinâtu kâdu kustîbu. 

38



X. Prasîbas roku signâliem 

59. Darba vietâs lietotie roku signâli ir precîzi, plaði, vienkârði izpildâmi, skaidri redzami, saprotami, un tie 

atbilst ðo noteikumu 3.pielikumâ noteiktajâm prasîbâm. 

60. Ja roku signâlu râda ar abâm rokâm, tâs pârvieto simetriski un râda tikai vienu signâlu. 

Roku signâlu zîmes parasti tiek izmantotas, lai regulçtu kustîbas liela izmçra un smagu kravu pârkrauðanai, 

izmantojot automobiïu, toròa, tilta tipa u.c. ceïamkrânus bûvniecîbâ, ostâs u.c. 

Ðâdos gadîjumos var bût stipri fona trokðòi, tâdçï þestu zîmçm ir lielâka efektivitâte nekâ vârdiskai saziòai. 

Vârdisko saziòu varçtu izmantot kâ papildinâjumu þestu zîmçm, lietojot Noteikumu IX. nodaïâ "Prasîbas 

vârdiskai saziòai" norâdîtos vârdus, kurus ieteicams pârraidît, izmantojot portatîvo megafonu. 

Roku signâlu zîmçm jâbût skaidri atðíiramâm no jebkuras citas roku signâla zîmes. 

Darba vietâs lietotiem roku signâliem jâbût precîziem, plaðiem, vienkârði izpildâmiem, skaidri redzamiem un 

saprotamiem. 

Abu roku vienlaicîgi veidotas simetriskas formas nozîmç tikai vienu roku signâla zîmi. 

Lietojamie roku signâli ir attçloti Noteikumu 3. pielikumâ (skat. 3. pielikumu). 


61. Roku signâli var atðíirties no ðo noteikumu 3.pielikumâ norâdîtajiem, ja tie ir saprotami un garantç 

lîdzvçrtîgu droðîbas lîmeni, taèu ðo noteikumu 3.pielikumâ norâdîto roku signâlu nozîmi nedrîkst mainît. 

Kodificçto roku signâlu zîmju kopums, kas iekïauts Noteikumu 3. pielikumâ, neliedz iespçju izmantot citus 

kodus, it îpaði noteiktos uzòçmçjdarbîbas sektoros, ja vien tie ir saskaòâ ar LR izmantotajiem un norâda uz identiskiem 

manevriem. 


62. Persona, kura râda roku signâlus (turpmâk – signalizçtâjs) personai, kura ðos signâlus saòem (turpmâk – 

operators), redz visus manevrus, lai pati netiktu apdraudçta. Ja ðis nosacîjums nav izpildâms, papildus norîko 

vienu vai vairâkus signalizçtâjus. 

63. Signalizçtâja pienâkumos ietilpst tikai manevru vadîðana, lai nodroðinâtu citu nodarbinâto droðîbu. 

64. Ja operators nespçj droði izpildît saòemto norâdîjumu, viòð pârtrauc manevru un pieprasa no signalizçtâja 

jaunu norâdîjumu. 

Signalizçtâjs, kas raida operatoram signâlus par veicamajiem manevriem, ir atbildîgs par raidîtajiem roku 

signâliem. 

Signalizçtâjam vajadzçtu nodarboties tikai ar to, lai vadîtu darbus, un rûpçties par to nodarbinâto droðîbu, kas 

atrodas darba teritorijâ. 

Viòam arî vizuâli jâseko darbu veikðanas procesam tâ, lai pats netiktu apdraudçts. 

Ja nav nodroðinâti tâdi apstâkïi, jâiesaista vçl viens vai vairâki signalizçtâji. 

Operatoram bez jebkâdâm grûtîbâm un viegli jâatpazîst signalizçtâja roku signâlu zîmes. 

Viòam jâatceï darbu veikðana, lai pieprasîtu jaunus norâdîjumus, ja nespçj izpildît saòemtos roku signâlus vai 

norâdîjumus, lai garantçtu nepiecieðamo droðîbu. 


65. Signalizçtâjs obligâti lieto spilgtas krâsas labi saredzamus atðíirîbas priekðmetus (jaku, aizsargíiveri, 

rokas apsçju, zizli vai citus lîdzîgus priekðmetus). Minçtos atðíirîbas priekðmetus nedrîkst lietot citi nodarbinâtie. 

Signalizçtâja apìçrba elementos jâizmanto viens vai vairâki attiecîgi atpazîstami elementi: tâdi kâ jaka, uzroèi, 

saite ap augðdelmu vai íivere, kâ arî, ja tas nepiecieðams, signalizçtâjiem lîdzi jâbût signâlraíetçm. 

Identifikâcijas elementiem jâbût spilgtâs krâsâs, ja iespçjams, visiem elementiem vajadzçtu bût vienas krâsas un 

tos drîkstçtu izmantot tikai signalizçtâjs – atbildîgais par roku signâlu zîmju raidîðanu. 

39



1.pielikums 

Ministru kabineta 

2002.gada 3.septembra 

noteikumiem Nr.400 

Signâlkrâsojuma nozîme 

Nr. Signâlkrâsa Droðîbas zîme Krâsojuma nozîme 

p.k. 

1. Sarkana 

2. Dzeltena 

vai dzintara 

krâsa 

3. Zila 

4. Zaïa 

— 





— 



Stât! 

Izslçgt! 


Evakuâcija 





Pârliecinies ! 




Sarkanâ signâlkrâsa 

Sarkanâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri: 

1) mehânismu un maðînu kustîgo vai blakus esoðo nekustîgo elementu, kurus nosedz noòemami apvalki, krâsojumam; 

2) atslçdzçjierîèu (avârijas atslçdzçjierîèu, spiediena samazinâðanas krânu rokturu) apzîmçðanai; 

3) elektrisko skapju, kuros ir atklâti strâvu vadoði elementi, vâku (durvju) iekðçjo virsmu krâsojumam (ja iekârta, 

maðînas, mehânismi ir sarkanâ krâsâ, vâku (durvju) iekðçjâm virsmâm jâbût dzeltenâ krâsojumâ); 

4) rûpnieciskâs iekârtas un robotu satvçrçjierîèu krâsojumam; 

5) tehnoloìiskâ procesa signâllampu "Trauksme"un "Bojâjums" krâsojumam. 

Dzeltenâ signâlkrâsa 

Dzeltenâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri: 

1) bûvkonstrukciju elementu krâsojumam, kas var bût par cçloni traumâm, t.sk.: 

– zemas sijas, izciïòi grîdas plaknç, grûti ievçrojami pakâpieni, pandusi; 

– vietas, no kurâm iespçjama nokriðana (iekrauðanas platformu apmales, kravas paliktòi, nenoþogoti laukumi, 

lûkas, laidumi u.c.); 

– saðaurinâtas caurbrauktuves, grûti pamanâmi spraiðïi, mezgli, kolonnas, statnes un balsti vietâs ar intensîvu 

iekðçjo transporta kustîbu u.c.; 

2) raþoðanas iekârtu elementiem, kuri var bût bîstami nodarbinâto neuzmanîgas rîcîbas rezultâtâ, t.sk.: 

– iekârtas un darbgalda kustîgâs daïas; 

– norobeþojoðo elementu malas, kas nepilnîgi aizsedz raþoðanas iekârtas kustîgos elementus (aizsargapvalku 

malas slîpripâm, frçzçm, zobratiem, piedziòas siksnâm, íçdçm u.c.; 

– laukumu noþogojoðâs konstrukcijas darbos augstumâ; 

3) uzòçmuma iekðçjâ un starpcehu transporta, ceïamierîèu un ceïu–bûves maðînu elementu krâsojumam, t.sk.: 

– ceïamkrâna kabîne un tâs noþogojumi; 

– autokrâvçja, elektrokrâvçja vai ratiòu buferi un sânu virsmas; 

– ekskavatora, autokrâna, toròa vai montâþas krâna strçles apakðçjâ daïa un grozâmâ platforma. 

Ja ceïamierîces vai ceïu – bûves maðînas atrodas uz ceïa braucamâs daïas, elementu krâsojums atïauts ar 

sarkanâm un baltâm svîtrâm. 

4) pastâvîgo un pagaidu noþogojumu krâsojumam, kas uzstâdîti uz bîstamo zonu robeþâm un pie bedrçm, ar 

dzeltenâm un melnâm svîtrâm (sk. 14. attçlu); 

14. attçls. 

40


5) pârvietojamo montâþas iekârtu vai to elementu, kravu satvçrçjierîèu elementu, traversu, pacçlâju, montâþas 

toròu un trepju kustîgo elementu krâsojumam; 

6) tilpòu, kurâs ir vielas ar kaitîgâm vai bîstamâm îpaðîbâm, krâsojumam; 

7) apzîmçðanai uz evakuâcijas un rezerves izejâm, laukumu apzîmçðanai, kuriem evakuâcijas gadîjumâ vienmçr 

jâbût brîviem (laukumi pie evakuâcijas izejâm vai to pieejâm, pie ugunsgrçka trauksmes izziòoðanas vietâm, 

pie izziòoðanas lîdzekïiem u.c.). 

Zilâ signâlkrâsa 

Zilo signâlkrâsu lieto spîdoðo (gaismas) signâlindikatoru (lampiòa) un citu norâdoðo un atïauðanas signâlierîèu krâsojumam. 

Zaïâ signâlkrâsa 

Zaïâs signâlkrâsas lietoðanas piemçri: 

1) evakuâcijas vai rezerves izeju, droðu vietu vai zonu krâsojumam; 

2) signâllampu, kuras ziòo par maðînu, iekârtu, automâtisko vai tehnoloìisko lîniju normâlu darba reþîmu u.c. 

krâsojumam. 


Darba vietâs lietojamâs droðîbas zîmes 

I. Aizlieguma zîmes 

2.pielikums 




1. Aizlieguma zîmes ir apïa formâ ar melnu piktogrammu uz balta fona, malas un diagonâlâ lînija – sarkana 

(sarkanâ daïa ir vismaz 35 procenti no zîmes lakuma). 

2. Darba vietâs lieto ðâdas aizlieguma zîmes: 

2.1. nesmçíçt 2.2. smçíçðana un atklâta 2.3. gâjçju kustîba 2.4. nedzçst ar ûdeni 2.5. nav dzerams 

liesma aizliegta 

aizliegta 

2.6. nepiederoðâm 2.7. iekðçjâ transporta 2.8. nepieskarties 2.9. aizliegts 2.10. nestâvçt 

personâm kustîba aizliegta (ar skaidrojoðo zem kravas 

kustîba aizliegta 

uzrakstu) 

2.11. sastatòu montâþa 

41



2.pielikums 

II. Brîdinâjuma zîmes 

3. Brîdinâjuma zîmes ir trijstûra formâ ar melnu piktogrammu uz dzeltena fona, malas – melnas (dzeltenâ daïa 

ir vismaz 50 procentu no zîmes laukuma). 

4. Darba vietâs lieto ðâdas brîdinâjuma zîmes: 

4.1. degoða viela 4.2. eksplozîva viela 4.3. toksiska viela 4.4. kodîga viela 4.5. radioaktîvâ 

vai ugunsbîstama vai sprâdzienbîstama viela vai jonizçjoðs 

telpa telpa starojums 

4.6. uzmanîbu, 4.7. iekðçjais 4.8. bîstami, 4.9. vispârçja 4.10. lâzera stars 

pacelta krava transports elektrîba bîstamîba 

4.11. oksidçjoða 4.12. nejonizçjoða 4.13. spçcîgs 4.14. uzmanîbu, 4.15. uzmanîbu, 

viela radiâcija vai starojums magnçtiskais lauks ðíçrðïi nelîdzens 

4.16. bioloìiskais 4.17. zema 4.18. kaitîga vai 4.19. eksplozîva vide 4.20. sastatnes 

risks temperatûra kairinoða viela* 

4.21. uzmanîbu, 4.22. uzmanîbu, 4.23. dziïð ûdens 4.24. zemçjums 4.25. uzmanîbu, 

pakâpiens slidens krîtoði objekti 

4.26. augsta 4.27. uzmanîbu, 4.28. uzmanîbu, 

temperatûra karsta virsma karsts tvaiks 

Piezîme. 

* Ðîs zîmes fons ir dzintara krâsâ, lai atðíirtu to no lîdzîgas ceïazîmes. 

42



III. Rîkojuma zîmes 

2.pielikums 

5. Rîkojuma zîmes ir apïa formâ ar baltu piktogrammu uz zila fona (zilâ daïa ir vismaz 50 procentu no zîmes 

lakuma). 

6. Darba vietâs lieto ðâdas rîkojuma zîmes: 

6.1. jâlieto 6.2. jâlieto 6.3. jâlieto dzirdes 6.4. jâlieto 6.5. jâlieto 

aizsargbrilles aizsargíivere aizsardzîbas lîdzekïi gâzmaska, respirators darba apavi 

6.6. jâlieto 6.7. jâlieto 6.8. jâlieto sejas 6.9. jâlieto 6.10. jâlieto 

aizsargcimdi aizsargkostîms aizsardzîbas lîdzekïi aizsargjosta respirators 

6.11. jâlieto 6.12. jâlieto 6.13. gâjçju ceïð 6.14. vispârîgâ rîkojuma 

antistatiski apavi sejas maska (marðruts) zîme (lieto kopâ ar 

citâm zîmçm) 


IV. Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmes 

2.pielikums 

7. Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmes ir taisnstûra vai kvadrâta formâ ar baltu piktogrammu uz 

zaïa fona (zaïâ daïa ir vismaz 50 procentu no zîmes lakuma). 

8. Darba vietâs lieto ðâdas pirmâs palîdzîbas zîmes: 

8.1. pirmâs 8.2. nestuves 8.3. sanitârâ 8.4. acu skaloðana 8.5. elpoðanas 

palîdzîbas punkts apstrâde lîdzekïi 

8.6. pârsieðanas 8.7. droða 8.8. atdzîvinâðanas 8.9. tâlrunis neatliekamâs 

lîdzekïi pulcçðanâs vieta lîdzekïi medicîniskâs palîdzîbas 

izsaukðanai 

43



IV. Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizeju zîmes 

2.pielikums 

9. Darba vietâs lieto ðâdas glâbðanas papildizeju (evakuâcijas) zîmes: 

9.1. papildizeja, ceïð, marðruts 

9.2. kustîbas virziens 


Darba vietâs lietojamie roku signâli 

3.pielikums 




Darba vietâs lieto ðâdus roku signâlus, ja attiecîgajos normatîvajos aktos nav noteikts citâdi: 

Nr.p.k. Nozîme Signâls Apraksts Ilustrâcija 

1 2 3 4 5 

1. Sâkt! Uzmanîbu Abas rokas izstieptas horizontâli ar delnâm uz priekðu 

Sâkt darbîbu 

2. Stop! Pârtraukt kustîbu Labâ roka pacelta augðâ ar delnu uz priekðu 

3. Beigt! Izbeigt darbîbu Abas rokas savienotas krûðu augstumâ 

4. Celt! Pacelt kravu Labâ roka pacelta augðâ ar delnu uz priekðu un izdara 

lçnas apïveida kustîbas 

44


5. Zemâk! Nolaist kravu Labâ roka nolaista lejâ ar delnu uz iekðu un izdara 

lçnas apïveida kustîbas 

6. Vertikâlâ Samazinât vai Ar rokâm norâda bûtisko distanci 

distance palielinât 

vertikâlo distanci 

7. Virzît uz Kravu pârvietot Abas rokas saliektas ar delnâm uz augðu un izdara 

priekðu! uz priekðu lçnas kustîbas uz íermeòa pusi 

8. Virzît Kravu pârvietot Abas rokas saliektas ar delnâm uz leju un izdara 

atpakaï! atpakaï lçnas kustîbas prom no íermeòa 

9. Pa labi no Kravu pârvietot Labâ roka izstiepta horizontâli ar delnu uz leju un 

signalizçtâja pa labi lçni izdara sîkas kustîbas pa labi 

10. Pa kreisi no Kravu pârvietot Kreisâ roka izstiepta horizontâli ar delnu uz leju un 

signalizçtâja pa kreisi lçni izdara sîkas kustîbas pa kreisi 

11. Horizontâlâ Samazinât vai Ar rokâm norâda bûtisko distanci 

distance palielinât 

horizontâlo 

distanci 

12. Bîstami! Novçrst avârijas Abas rokas paceltas augðâ ar delnâm uz priekðu 

situâciju 

13. Âtrâk! Paâtrinât kustîbu Visas kustîbas izdara âtrâk 

14. Lçnâk! Palçninât kustîbu Visas kustîbas izdara lçnâk 

45


II. PALÎGLÎDZEKÏI DARBA VIDES RISKA FAKTORU NOTEIKÐANÂ UN 

RISKU NOVÇRÐANÂ 

Tâlâk dota aptaujas anketa un atbilstoði ieteikumi, kas varçtu palîdzçt, novçrtçjot droðîbas zîmju lietoðanas atbilstîbu 

Noteikumu prasîbâm konkrçtai darba vietai. 

APTAUJAS ANKETA PAR DROÐÎBAS ZÎMJU LIETOÐANU DARBA VIETÂ 

1. Vai izmantotâs droðîbas zîmes papildina darba vietâ nepiecieðamos darba aizsardzîbas pasâkumus 

2. Vai darba teritorijâ ir izvietotas aizlieguma, par briesmâm brîdinoðas un obligâti izpildâmâs rîkojuma 

droðîbas zîmes 

3. Vai tur, kur tas nepiecieðams, tiek lietotas standartizçtâs (unificçtâs) droðîbas zîmes 

4. Vai droðîbas zîmes ir izvietotas piemçrotâs vietâs, kur tâs skaidri saskatâmas un uztveramas 

5. Vai droðîbas zîmju izmçri atbilst attâlumam, no kura tâm jâbût uztveramâm 

6. Vai ir labi norobeþoti satiksmes ceïi un darba vide, kur nepiecieðams izvairîties no ðíçrðïiem un bîstamâm 

vietâm 

7. Vai skaidri ir norâdîti un ar droðîbas zîmçm apzîmçti cauruïvadi, pa kuriem cirkulç bîstamas plûstoðâs vielas, 

ðíidrumi 

8. Vai ir skaidri saprotami trauksmes vai citu pielietoto akustisko signâlu veidi 

9. Vai roku signâlu zîmes, ja to izmantoðana nepiecieðama, atvieglo sazinâðanos to personu starpâ, kuru uzdevums 

ir kontrolçt (uzraudzît) darbu veikðanu 

10. Vai visi nodarbinâtie ir pietiekami informçti par izmantojamo droðîbas zîmju nozîmi 

11. Vai ir kâdi rakstiskâ veidâ noformçti normatîvi vai dokumenti, kas nosaka aizliegumus vai pienâkumus, kas 

jâpilda strâdâjot daþâdâs darba sfçrâs, kur tiek izmantotas droðîbas zîmes 

12. Vai ir notikuðas konsultâcijas ar nodarbinâtajiem vai to pârstâvjiem droðîbas zîmju izvçles un uzstâdîðanas 

(ievieðanas) procesa laikâ 

13. Vai glâbðanas (evakuâcijas) papildzîmes ïauj nokïût lîdz pietiekami droðai vietai 

14. Vai satiksmes kustîbas zîmes tiek izmantotas atbilstoði spçkâ esoðajiem satiksmes noteikumiem, lai padarîtu 

droðu transporta lîdzekïu un cilvçku kustîbu darba centra teritorijâ 

IETEIKUMI APTAUJAI PAR DROÐÎBAS ZÎMÇM 

Tâlâk doti ieteikumi, kâ atbildçt uz iepriekð uzdotajiem jautâjumiem, ja uz tiem saòemtas negatîvas atbildes: 

1. Droðîbas zîmes papildina, bet nekad nespçj aizvietot tehniskos un organizatoriskos aizsardzîbas lîdzekïus un 

pasâkumus. 

2. Darba vietâs, ja pastâv riska faktori, kurus nav bijis iespçjams novçrst, jâizmanto aizlieguma, brîdinoðas par 

briesmâm, obligâti izpildâmas rîkojuma un citas zîmes. 

3. Jâpârliecinâs, ka izmantotâs droðîbas zîmes ir standartizçtas (unificçtas). 

4. Droðîbas zîmçm jâbût izvietotâm stratçìiski labi redzamâs vietâs, pie ieejâm darba teritorijâ vai to tuvumâ tâ, 

lai darbinieki skaidri spçtu uztvert visu zîmç ietverto informâciju. 

5. Droðîbas zîmçm jâbût tâda lieluma un izmçra, kas ïautu tâs skaidri saredzçt no visattâlâkâ punkta, no kura 

tâm jâbût saskatâmâm. 

6. Satiksmes kustîbas ceïiem, tâpat kâ darba videi, kur nepiecieðams izvairîties no tâdiem traucçjoðiem 

apstâkïiem kâ starpposmu noliktavas, transporta lîdzekïu un autoceltòu stâvvietas, ugunsdzçsîbas lîdzekïi un 

evakuâcijas izejas, jâbût labi norobeþotiem un atbilstoði apzîmçtiem. 

7. Cauruïvadiem, pa kuriem plûst bîstamas vielas, jâbût apzîmçtiem un aprîkotiem ar droðîbas zîmçm, it îpaði 

tur, kur atrodas ventiïi un kontroles vietâs tâ, lai nerastos nekâdas kïûdas vai pârpratumi. 

8. Trauksmes signâliem un arî citiem akustiskajiem signâliem jâbût skaidri uztveramiem personâlam, kam atbilstoði 

tiem jârîkojas. 

9. Jâpârliecinâs, ka darbinieki, ja tas nepiecieðams, savâ starpâ sazinâs ar kodificçtu un standartizçtu roku 

signâlu palîdzîbu (îpaði, ja runa ir par kravu pacelðanu vai transportçðanu). 

10. Visiem nodarbinâtajiem, uz kuriem attiecas droðîbas zîmju izmantoðana, jâbût atbilstoði informçtiem par 

zîmju nozîmi un kâ saskaòâ ar tâm jârîkojas konkrçtâ gadîjumâ. 

11. Ja droðîbas zîme vai signâli darba vietâ nosaka kâdu aizliegumu vai rîkojumu, kurð netiek pildîts, darbu aizliegts 

uzsâkt, vai ja tas ir uzsâkts nekavçjoties jâpârtrauc. 

12. Nodarbinâtiem vai to pârstâvjiem jâsaòem konsultâcijas un jâbût iespçjai piedalîties gan droðîbas zîmju 

izvçlç, gan to ievieðanâ darba vietâ. 

13. Glâbðanas (evakuâcijas) papildizeju zîmçm jânodroðina informâcija par piekïûðanu droðâm vietâm pat, ja tiek 

pârtraukta elektrîbas piegâde. 

14. Jâizmanto standartizçtas satiksmes droðîbas zîmes vienmçr, kad nepiecieðams nodroðinât pareizu transporta 

lîdzekïu un cilvçku kustîbu. Jâveic atbilstoði informatîvie un apmâcîbas pasâkumi. 

46


III. INFORMÂCIJAS AVOTI 

1. NORMATÎVIE AKTI 

 

 

 

 

Darba aizsardzîbas likums. (20.06.2001., stâjas spçkâ ar 01.01.2002., publicçts 2001.gada 6. jûlijâ “Latvijas 

Vçstnesî”, Nr.105) 

Ministru kabineta 2002. gada 4.septembra noteikumi Nr.400 "Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju 

lietoðanâ". (Stâjas spçkâ ar 07.09.2002., publicçti 2002.gada 6.septembrî “Latvijas Vçstnesî”, Nr.127) 

Ministru kabineta 2002. gada 19.marta noteikumi Nr.125 "Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs". 

(Stâjas spçkâ ar 28.03.2002., publicçti 2002.gada 26.martâ “Latvijas Vçstnesî”, Nr.47) 

Ministru kabineta 2001. gada 23.augusta noteikumi Nr.379 "Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas 

kârtîba". (Stâjas spçkâ ar 01.01.2002., publicçti 2001.gada 29.augustâ “Latvijas Vçstnesî”, Nr.123) 

2. TEHNISKÂS NORMAS 

 

 

 

 

Latvijas valsts standarts LVS 446:2003 “Ugunsdroðîbai un civilai aizsardzîbai lietojamâs droðîbas zîmes un 

signâlkrasojums”. 

Standarts DIN 4844 1.daïa "Droðîbas maríçðana. Jçdzieni, pamatlikumi, droðîbas zîmes"; 

Standarts DIN 4844 2.daïa "Droðîbas maríçðana. Droðîbas krâsas"; 

Standarts DIN 4844 3.daïa "Droðîbas maríçðana. Papildus prasîbas, kas attiecas uz DIN 1. un 2.daïu". 

47


IV. NODERÎGAS ADRESES 

Bieþi vien ir dzirdams jautâjums – Kur var iepazîties ar darba aizsardzîbas normatîvajiem aktiem vai Kur var 

iegût informâciju par darba aizsardzîbas jautâjumiem Ðajâ nodaïâ mçginâsim dot atbildes uz ðiem jautâjumiem 

norâdît Jums ceïu pie darba aizsardzîbas informâcijas. 

Informâciju vai konsultâciju par darba aizsardzîbas jautâjumiem var saòemt: 

Valsts darba inspekcijâ 

K.Valdemâra ielâ 38, 

Rîgâ, LV – 1010 

Tâlr. 7021751 

www.vdi.lv 

Informâciju par darba aizsardzîbas jautâjumiem var atrast arî citu institûciju interneta mâjas lapâs: 

Labklâjîbas ministrija: www.lm.gov.lv 

Latvijas darba devçju konfederâcija: www.lddk.lv 

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba: www.lbas.lv 

Darba un vides veselîbas institûts: www.parks.lv/home/ioeh/ 

Likumdoðanu darba aizsardzîbas jomâ var meklçt arî pçc adresçm: 

www.likumi.lv 

www.mk.gov.lv 

www.saeima.lv 

Viena no pilnîgâkajâm interneta mâjas lapâm par darba aizsardzîbas jautâjumiem ir jaunizveidotâ Eiropas Darba 

Droðîbas un Veselîbas Aizsardzîbas Agentûras Latvijâ mâjas lapa: http://osha.lv 

Informâciju par jaunâkajâm aktualitâtçm, pçtîjumiem un situâciju Eiropas Savienîbas dalîbvalstîs un kandidâtvalstîs 

Jûs varat atrast Eiropas Darba Droðîbas un Veselîbas Aizsardzîbas Agentûras interneta mâjas lapâ: 

http://europe.osha.eu.int/ 

Ar piezîmçm un ieteikumiem, kâ arî pçc sîkâkas informâcijas 

saistîbâ ar ðîm vadlînijâm var griezties: 

Valsts darba inspekcijâ 

K.Valdemâra ielâ 38, Rîgâ LV–1010, tâlr. 7021704 

vai Valsts darba inspekcijas reìionâlajâs inspekcijâs 

48

DroÅ¡Ä«bas zÄ«mju lietoÅ¡anas vadlÄ«nijas - Eiropas darba droÅ¡Ä«bas un ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?