SkolotÄji tiekas pirms jaunÄ mÄcÄ«bu gada - Aizputes Novads

More documents

Recommendations

Info

4 ( turpinâjums no 1.lpp.) krastu pie „Lejaskurzemes sports “ stadiona, kur jaunsargu organizçtajâ ðíçrðïu trasç katrs, kurð vçlçjâs, varçja piedalîties un pârbaudît sevi, savu fizisko sagatavotîbu sareþìîtâs sportiskâs aktivitâtçs. Tur tieðâm bija nepiecieðama drosme un izturîba. Arî trases nosaukums par to liecinâja – “Droðam bût, uzvarçt !” Lai arî laiks mûs nelutinâja, lietus, vçjð darîja savu - “Henrijs VIII „ no Aizputes Livonijas ordeòu pils bija spiests pârcelties uz Kultûras namu, skatîtâju bija pilna zâle. Ik pa brîdim zâli pârðalca smieklu vilnis. Henrijs VIII un viòa septiòas sievas bija lieliskas. Teâtra apmeklçtâji guva interesantu aktieru spçles baudîjumu. Bet , kad pilsçta ietinâs vakara krçslâ, iemirdzçjâs Tebra - gaismas upe. Katrs, kurð bija atnâcis, varçja izbaudît vakaru, upi un mûziku . Vakara klusumâ izskançja Kazdangas pûtçju oríestra izpildîtas burvîgas melodijas, upe iemirdzçjâs un ietinâs noslçpumu un mirdzuma ugunîs. Tâda nakts ir tikai Aizputç! – „ Spocîgâ nakts”. Cik daudzâs vietâs ceturtdienas naktî Aizputç spokojâs, cik daudz bija to ïauþu, kuri no spokiem izbijâs un kuri no spokiem nebijâs…. Tie nu gan bija piedzîvojumi! Vairâkos pilsçtas laukumos rosîjâs èakli „ rûíi’ un veidoja skaistus ziedu paklâjus, lai iepriecinâtu aizputniekus, pilsçtas viesus, lai pilsçtu ietçrptu svçtku rotâ, lai krâsainas puíes ienâktu pilsçtâ, lai ziedu kupenas pârsteigtu mûs ar krâðòumu! Laikâ, kad saule bija augstu debesîs, Aizputç pie Kultûras nama sabrauca dziedâtâji un dejotâji no malu maliòâm . Viòus uz Aizputi bija atvedis senioru vokâlo ansambïu un deju kolektîvu festivâls „ Tçvu tçvi laipas meta”. Pavisam festivâlâ piedalîjâs 18 senioru vokâlie un deju ansambïi. Vairâku stundu garumâ tika izdziedâtas daudzas zinâmas un ne tik zinâmas dziesmasun izdejoti raiti un ne tik raiti deju soïi. Pçc koncerta visi tâ dalîbnieki devâs uz svçtku estrâdi, lai paviesotos Aizputç, izdancotos un izpriecâtos draugu pulkâ kopâ ar grupu „ Titâniks”. Piektdienas vakars visus pulcinâja uz Aizputes pilsçtas svçtku atklâðanas pasâkumu, kur skançja Aizputes novada domes priekðsçdçtâja apsveikuma vârdi pilsçtai, pilsçtniekiem un pilsçtas viesiem. Ar ziediem tika sveikti pilsçtas svçtku atbalstîtâji. Pilsçtas svçtkos ar sveicienu aizputniekiem bija ieraduðies viesi no kaimiòu paðvaldîbâm – Skrundas novada un Grobiòas novada. Atklâðanas pasâkums noslçdzâs ar Landras Valdmanes iestudçtu deju uzvedumu, kuru papildinâja bungu un uguns ðovs. Vakars beidzâs agrâ rîta stundâ pçc Samantas Tînas koncerta un dejâm disko ritmos. Nâkamâ diena bija piesâtinâta daþnedaþâdiem pasâkumiem pilsçtas laukumos, svçtku estrâdç un stadionâ visiem vecumiem un interesçm. Rîts iesâkâs ar makðíerçðanas sacensîbâm un sportoðanu. “Lejaskurzemes sports” stadionâ. Dienas garumâ virmoja sportiskas kaislîbas. Tur norisinâjâs sporta svçtki “Aizpute sporto” . Deviòâs disciplînâs par uzvarâm cînîjâs 357 sportisti no Rîgas, Jelgavas, Kuldîgas un Aizputes novada. Dienâ svçtku estrâdç notika pasâkumi bçrniem, kino laukumâ interesenti varçja vçrot suòu sacensîbas, mâkslinieku darbnîcu un rezidenèu centrâ “Serde” varçja iemçìinât roku alus darinâðanâ. Bçrni varçja draiskuïoties atrakcijâs un pçc sirds patikas izbraukâties maðînâs. Dienas otrâ pusç Kazdangas pûtçju oríestra pavadîjumâ cauri pilsçtai soïoja svçtku gâjiena dalîbnieki, lai, urravâm skanot, iesoïotu estrâdç, diþotos sev un citiem par prieku ar interesanto, krâsaino sava kolektîva noformçjumu. Svçtku estrâde skatîtâjus sagaidîja ar „ Dziesmu un deju virpuli Aizputç” . Sadziedâðanâs un sadejoðanâs koncertâ piedalîjâs Aizputes , Kazdangas, Cîravas , Kalçtu un Grobiòas jauktie kori, koris „ Kursa” . Solisti – Valda Krauze, Inga Piterniece, Justs Ûdris, Jânis Bruþis. Izdziedâtas tika R. Paula un I. Kalniòa dziesmas. Dejâs griezâs deju kolektîvi „ “Vçrgalîte” ( Vçrgale ), „Novadnieki” (Dobeles rajons), „ Meþâbele”, „ Virði „ (Skrunda), „ Odziòa “( Liepâja) un Aizputes VPDK “Kurzemnieks”. Pilsçtas svçtki izskançja ar grupas „ Linga “ koncertu un zaïumballi lîdz saules lçktam. Svçtki bija svçtki visiem, tie neatstâja vienaldzîgu nevienu. Mçs esam gandarîti, ja aizputnieki, pilsçtas viesi, svçtku dalîbnieki, piedaloties pasâkumos, guvuði pozitîvas emocijas. Aizputes pilsçtas svçtki ir izskançjuði. Lielu paldies mçs, pilsçtas svçtku organizatori- Inta Rudzîte, Sanda Zâlîte, vçlamies teikt tiem cilvçkiem, kuri palîdzçja mums svçtku organizçðanâ, veidoðanâ – Mârim Zankovskim, Ligitai Luzerei, Signei Pucenai, Valdai Drullei, Jolantai Bergai, Ausmai Kirhnerei, Indrai Bçricai, Aldim Zvejam, Astrîdai Eòìelei, Andrim Petrovicam, Artai Stulpai, Ârijai Kronbergai, Aivaram Âdmidiòam, Landrai Valdmanei, Lîvijai Jansonei, Laimonim Grundmanim, Justam Ûdrim, Jânim Balodim, jaunieðiem - Lâsmai Sudmalei, Solvitai Sudmalei, Valdai Krauzei, Mârtiòam Bahmanim, Leldei Plamðei, Nellijai Kuplçnai, Anetei Priedulei. Paldies Kazdangas pûtçju oríestrim un bigbendam “Piektais ritenis”. Paldies visiem paðdarbîbas kolektîviem par aktîvu lîdzdalîbu svçtkos! Paldies visâm iestâdçm, uzòçmumiem, firmâm, kolektîviem par atraktîvu, izdomas bagâtu piedalîðanos svçtku gâjienâ! Îpaðs paldies pilsçtas svçtku sponsoriem : „ BTA “, SEB Banka , “Aizputes ceïinieks”, „ A – J Energobûve”, „ Heriots”, “Mçtra A “ , „ Atex”, “ Vçrsîtis”, “Kâpenieki “, ,„ Elpa”, , „ Divi Plus” , “LPB” , „ ARRE”, z/s „ Gietas” , „ 66 North Balic” . Mçs radîjâm prieku sev un citiem! Mçs to izdarîjâm visi kopâ! Paldies visiem, ka tajâs dienâs bijâm kopâ! Aizputes kultûras vadîtâja Sanda Zâlîte Iepazîsim vecpilsçtu mâkslinieku skatîjumâ No kreisâs Nikolajs Sokolovs, Jolanta Berga un Pâvels Sokolovs izstâdes atklâðanâ Aizputes pilsçtas svçtku ieskaòâ 8.augustâ Aizputes novadpçtniecîbas muzeja izstâþu zâlç atklâja Maskavas mâkslinieku - tçva un dçla Nikolaja un Pâvela Sokolovu gleznu un grafiku izstâdi “PILSÇTA”. Tâ bûs apskatâma lîdz 27.septembrim. Jolanta Berga: „Izstâdç apskatâmajos darbos ir mûsu pilsçta, kâdu to savâm acîm ieraudzîjuði un iemîlçjuði mûsu ciemiòi- maskavieði. Ðî ekspozîcija tapusi kâ abu mâkslinieku dâvana Aizputes pilsçtai tâs gadskârtçjâ svçtku reizç. Nikolajs Sokolovs: „Ceïojot esam redzçjuði daudzas pilsçtas, bet Aizpute mums iepatikâs uzreiz. Tâ ir tâda sena eiropeiska pilsçta. Krievijâ daudz kas no senâs arhitektûras ir izpostîts, bet te vçl saglabâjies. Dçls pirmo reizi ir Latvijâ , un viòam viss te ir interesants. Viòð pats saka: ar lielu aizrautîbu ir veidojis savas grafikas, kurâs redzama Aizputes arhitektûra.” Aizputes novada domes priekðsçdçtâjs Aivars Ðilis: Anonîmie Alkoholiíi ir vîrieðu un sievieðu sadraudzîba, kurâ viòi dalâs savâ pieredzç, spçkâ un cerîbâs, lai atrisinâtu savu kopçjo problçmu un palîdzçtu citiem atveseïoties no alkoholisma. Vienîgâ prasîba piederîbai ir vçlçðanâs atmest dzerðanu. AA nav ne iestâðanâs, ne dalîbas maksas ,mçs paði sevi uzturam, pateicoties mûsu paðu ziedojumiem. AA nav saistîti ar sektâm, konfesijâm, politiku, organizâcijâm vai iestâdçm, neiesaistâs diskusijâs, neatbalsta kâdu lietu un neuzstâjas pret to. „Gleznâs redzamâs vecâs vçsturiskâs Aizputes çkas emocionâli iespaido. Daïa no tâm jau ir uz sabrukðanas robeþas, tâpçc labi, ka tâs saglabâsies gleznâs. Paldies par ðo izstâdi- dâvanu mûsu pilsçtai svçtkos!” Jânis Kalnmalis: „Kâ gleznotâjs, es gribu pateikt daþus vârdus par gleznâm un glezniecîbu. Nikolajs teica, ka viòam Aizpute ir iepatikusies kâ pilsçta, bet viòð izlaida vienu, galveno, vârdu ko viòam vajadzçja pateikt: ka viòam patîk pilsçta tâpçc, ka tâda veca pilsçta uz pârmaiòu robeþas ir ïoti gleznieciska. Salîdzinâjumâ ar Maskavu, kur daudz jaunu çku, daudz cilvçku, daudz tehnikas, ðeit ir it kâ pavisam cita pasaule. Domâju, ka tâpçc Nikolajs ir iemîlçjis mûsu pilsçtu. Viòam ir izdevuðâs lieliskas gleznas. Varam redzçt labus krievu glezniecîbas paraugus. Viòa gleznieciskais rokraksts atðíiras no latvieðu gleznotâjiem tâpçc, ka katrai tautai sava mentalitâte, kas izpauþas arî gleznâs. Uzskatu, ka ðî izstâde ir liels pagodinâjums Aizputei”. Dina Kopðtâle Kas ir Anonîmie Alkoholiíi Mûsu galvenais mçríis ir palikt skaidrâ un palîdzçt atmest dzerðanu citiem alkoholiíiem. Ðâdu tekstu nolasa katras AA sapulces sâkumâ, jo tajâ ir ietverta AA bûtîba. Mûsu vidû ir cilvçki, kuri sirgst ar ðo smago slimîbu, ko sauc par alkoholismu. Daudzi alkoholiíi savu slimîbu kâdu laiku no sabiedrîbas cenðas noslçpt, pat paði sev neatzîst, ka viòiem bûtu jebkâdas problçmas ar alkohola lietoðanu. Tâpat ir alkoholiíi, kuri gadiem ilgi izmisîgi cenðas atrast kaut kâdu izeju no savas bezcerîgâs situâcijas. Viòiem liekas, ka neviens vairs nevar ( turpinâjums 5.lpp.)
( turpinâjums no 4.lpp.) palîdzçt, viss brûk un jûk, sabiedrîba viòus nicina, ìimenes locekïi ir novçrsuðies, darbs ir zaudçts. Daudzi ir mçìinâjuði kodçties, ðût ampulas, iet pie dziedniekiem. Taèu nekas nepalîdz. Pilnîga bezcerîba!!! No katras bezizejas ir kâda izeja! Un tâ ir AA sapulces. Sapulcçs satiekas cilvçki, kuriem ir kopîga problçmaalkoholisms. Viòi cits citam stâsta savu pieredzi un tâdâ veidâ brînumainâ kârtâ spçj dzîvot bez alkohola. Alkoholiíim ir ïoti svarîgi sajust, ka viòð ðajâ pasaulç nav viens ar savu sâpi, ka tepat blakus ir tâdi paði “bçdu brâïi un mâsas”.Sapulcç alkoholiíis var izrunâties par lietâm, kuras ìimenes locekïiem un draugiem stâstît negribas, jo no pieredzes zina, ka saòems kritiku un nosodîjumu. Arî Aizputç noteikti ir cilvçki, kuriem ir problçmas ar alkohola lietoðanu. Tâpçc Liepâjas AA grupa “Dzintarlâse”, kura darbojas jau 18 gadus, nolçma palîdzçt ar jaunas grupas dibinâðanu arî Aizputç. Pirmâ sapulce ir paredzçta 14.septembrî Aizputç, Atmodas ielâ, invalîdu biedrîbas “Cerîba” telpâs plkst.18.00. Sapulce bûs atklâtâ, tas nozîmç, ka var piedalîties visi interesenti, arî nealkoholiíi. Vienîgais noteikums ir: ierasties sapulcç skaidrâ, t.i., tajâ dienâ nebûtu vçlams lietot alkoholu. Uz tikðanos sapulcç! Alkoholiíe Inga no Liepâjas grupas “Dzintarlâse” Çdîsim garðîgu maizîti! Tâ teica Kazdangas pagasta sociâlâ darbiniece Dzintra un tûrisma centra vadîtâja Mâra, kad aicinâja pensionârus un Rokaiþu pansionâta iemîtniekus 25. augustâ braukt ekskursijâ. Kâ nebrauksi , ja tâ sola? Edgara vadîtais autobuss ir pilns ar kino pilsçtiòas „Cinevillas” un Durbes pils redzçtgribçtâjiem. Tukumâ ir salmu darbnîca, pievârtç „Vecupniekos”, strâdâ neparastu lietu kalçjs, novadâ ir Valdiíu muiþa. Varçsim priecçt acis, uzzinât ko jaunu. Neteikðu, ka „Cinevillâ” imitçtâs Rîgas daïas, Daugava, tilti, îsta lokomotîve un militârâ tehnika ir skaisti, bet te mçs redzam, kam noticam kino. Lauku sçta, kuru uzbûvçja Kazdangas muzejâ sestdien, 2011.gada 3.septembrî plkst.1400 notika izstâdes „Veselîbas saldâ nasta 110 gadu garumâ!” atklâðana, kas veltîta Kazdangas aptiekas dibinâðanas 110-gadei. Apskatot izstâdi, apmeklçtâjiem ir dota iespçja iepazît aptiekas inventâru, Kazdangas pagasts Uz Tukumu pçc smukuma filmas „Rûdolfa mantojums” uzòemðanai, gan ir tîkama. Izskatîgais un staltais gids Aivars mums pastâsta ne tikai par filmu „Rîgas sargi” un” Rûdolfa mantojums” uzòemðanu, bet arî par to, ka „Cinevillâ” top kadri filmai „Sapòu komanda”. Durbes pils priecç ar skaistajâm telpâm, jauko panorâmu uz Tukumu no pils logiem un tilta parkâ . Salmu darbnîcu izveidojusi jauna ìimenîte. Viòi visi ar saimnieci Kristîni Zihmani- Rçtiòu priekðgalâ izrâda savus darinâjumus no salmiem un siena. Uz mums noskatâs milzîgs runcis, 3-galvu pûíi, Latvijas brûnâ, erotiskie zaíi, nâras, neskaitâmie putni. Veselîbas saldâ nasta 110 gadu garumâ! salîdzinât, kâdas mçbeles bija aptiekâ „Kapðos” trîsdesmitajos gados, kâdas 70 –tajos gados aptiekai, kura nu jau atradâs Kazdangas centrâ Darba gatvç- 4, ar fotogrâfiju palîdzîbu ielûkoties aptiekas foto arhîvâ. Izstâdes noslçgumâ aptiekas apmeklçtâjiem bija dota 5 Kalçjmeistars Gints Haòetskis râda interesantus kalumus, darbarîkus, çzi. Divâm ekskursantçm sakârojâs pamçìinât, kâ tas ir- darboties ar dzelzi, uguni, veseri. Ar kalçja pacietîgo mâcîðanu un paðu darbîbâm top nelielas derîgas lietiòas. Valdiíu muiþâ uzzinâm par tâs îpaðniekiem - Benjamiòu dzimtu, nopriecâjâmies par telpâm, par J. Benjamiòa izcilajiem foto darbiem, skaisto skvçriòu. Atceïâ apskatâm Kandavas pils maketu. Kuldîgas novadâ piestâjam pie Íikuru ezera notiesât atlikuðâs sviestmaizes un pîrâdziòus. Ekskursijas dalîbnieki saka: baudîjâm gan skaistumu, gan uzzinâjâm ko nezinâtu. Dzintrai un Mârai tiek noprasîts : „Kad mçs atkal brauksim?” Ar „Paldies” viòâm un Edgaram izkâpjam no autobusa. „Uz redzçðanos citu reizi! ” Mâra Tamsone vienreizçja iespçja nobaudît tinktûru „Lorem balsamum” veselîbas un organisma stiprinâðanai un pulverîti „Vires cordis” sirdsdarbîbas uzlaboðanai. Liels paldies Brigitai un Oskaram Puceniem, Ilzei un Jurim Diþgalvjiem par iespçju ieskatîties aptiekas vçsturç! Aicinu visus apskatît izstâdi! Muzeja vadîtâja Ilze Holðtroma Aizputç, z/s „Kâpenieki” veikalâ 18.augustâ bija ieradusies pârstâve no Kuldîgas maizes ceptuves. Veikala apmeklçtâji tika uzaicinâti nogarðot daþâdas maizes ðíirnes un iepazîstinâti ar ceptuves produkciju un jaunumiem tâs klâstâ. Degustatore Biruta Kïava pastâstîja: „Jaunâkâs maizes ðíirnes, ar ko gribam iepazîstinât pircçjus, ir „Kuldîgas saldskâbmaize” un „Tîrâ dabîgâ baltmaize”. Ðî baltmaize ir bez E vielâm, bez konservantiem. Arî saldskâbmaizei nav pievienoti nekâdi mâkslîgi uzlabojumi. Tâ nav tik skâba kâ citas. Garða ir maigâka. Zinu, ka pircçji jau ir atzinîgi novçrtçjuði un iecienîjuði mûsu „Garðîgo rudzu maizi” . Tâ ir îsta rudzu maize, dabîgi raudzçta. Arî bez konservantiem un E vielâm. Gatavota no rupji sasmalcinâtiem rudzu graudiem apvalkos. Maizes blîvums un ilgais gatavinâðanas process tai pieðíir senas, îstenas lauku maizes garðu. Cilvçki, kad pagarðo, saka: maizîte garðo tâ, kâ kâdreiz cepa viòu mammas un vecmâmiòas. Ðodien vçl dodu pagarðot „Garðîgo graudu íieìeli”. Man paðai ðî maizîte liekas kâ tâds naðíîtis. Tâ mitrâka nekâ citas, un tur ir iejauktas daþâdas sçkliòas: linsçklas, saulespuíu un kvieðu graudu sçklas. Maize ir ïoti mîksta un poraina. Prieks, ka cilvçkiem garðo mûsu maizîte. Svarîgi ir arî tas, ka izdodas cilvçkus izraut no rutînas, ka visu laiku pçrk vienu un to paðu maizi. Iedodu pagarðot, un tad novçrtç, un sâk arî pirkt mûsçjo Uz Aizputes veikaliem Kuldîgas maizes ceptuves produkciju piegâdâjam jau ilgu laiku. Vienîgi tagad tiek uzlabots un papildinâts tâs sortiments. Aizputç mûsu maizi var nopirkt veikalos: “TOP!”„Kamene”, “Alfa”, “Ieva”. Kuru no maizes ðíirnçm var nopirkt katrâ veikalâ, tas ir atkarîgs no pasûtîjuma. Piedâvâjam arî daþâdas smalkmaizîtes, pîrâgus, plâtsmaizes, belaðus, picas. Arî tos var nopirkt ðajos veikalos.” Dina Kopðtâle Izskançjis starptaustisks folkloras festivâls-koncerts “Tautu rakstu pûra lâde” Kazdangâ visi zina, kas ir folklora. Ðogad 20.08. Kazdangas Kultûras centrâ koncerta „ Tautu rakstu pûra lâde” ietvaros viesojâs folkloras kopas un ansambïi gan no Èehijas- „Jaro”, gan no Slovçnijas – „Marco Band”, kas pârsteidza un aizkustinâja ar savu neatkârtojamo un bagâto kultûras mantojumu. Îsti latviskâ garâ priecçja mûsu paðu Kazdangas folkloras kopa un „Suitu sievas” , bet ansamblis „Voïòica” no Liepâjas ar savu spoþo slâvisko garu ienesa pasâkumâ milzu enerìiju, pozitîvismu un paliekoðu slâvisku temperamentu. Koncertu raitâ deju solî ieveda VPDK „ Kurzemnieks”, kas priecçja ar vairâkiem tautiskiem danèiem. „Mani patiesi priecçja folkloras kopu un ansambïu devums pasâkumam. Bija interesanti redzçt un salîdzinât kultûru atðíirîbas.” (B. Valdmane) Pasâkuma noslçgumâ visi vienojâs slçgtâ ballç, kopâ ar Kazdangas pûtçju oríestri mielojoties ar latvieðu labumiem un dancojot. „Pasâkums, protams, nebûtu iespçjams, bez mûsu draugu un labvçïu atbalsta , kas novçrtç kultûru un palîdz saglabât, palîdz izskançt tâs mantojumam. Paldies SIA ELPA vadîtâjam Gundaram Sisenim, kâ arî Laimonim Tamsonam par atbalstu. Ja kïûst skumji, uzsien mezglu Saules stara galâ Un, ja nelîdz, zîmç zvaigzni Zilâ jûras malâ, Bet, ja auksti, paòem liesmu, Iededz pïavâ zaïâ, Saíer visus siltos vçjus Un tad palaid vaïâ, Lai ir jautri, paòem smaidu, Iepin vârdâ garâ, Tad Tev katrs dzîves brîdis Bûs uz zaïâ zara! Sirsnîgi sveicam Kazdangas jubilârus! 55 gadi - 27.09.Jânis Sausis 60 gadi -03.09. – Mârîte Abersone; 09.09. – Anita Miíelsone; 27.09. – Mirdza Zonenberga 65 gadi -19.09. – Pçteris Aleksandrovs 75 gadi-01.09. Zenta Meirupska 80 gadi un vairâk - 01.09.Ilmars Gâliòð - 83; 05.09. Eleonora Jansone - 80; 06.09.Marija Apsîte-80; 20.09.Tatjana Lunte - 87
Page 1 and 2: Nr. 24 2011. gada 5.septembris Aizp
Page 3: Senais, staltais Jaunâs Pilsmuiþa
Page 7 and 8: Pirmais septembris - jauna darba c
Page 9 and 10: 9 Rudens krâsas bçrnudârzâ Ðî
Page 11 and 12: 17.septembrî 11.Saimas vçlçðanu

SkolotÄji tiekas pirms jaunÄ mÄcÄ«bu gada - Aizputes Novads

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

SkolotÄji tiekas pirms jaunÄ mÄcÄ«bu gada - Aizputes Novads