18.02.2015 Views

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts ... - DZM

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts ... - DZM

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts ... - DZM

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

DABASZINĪBAS 10. klase<br />

RŪGŠANAS PROCESA ATKARĪBA NO TEMPERATŪRAS<br />

Darba izpildes laiks 40 minūtes<br />

D_10_DD_02<br />

Mērķis<br />

Pilnveidot skolēnu prasmi novērot un analizēt informāciju, pētot temperatūras<br />

ietekmi uz rauga šūnām.<br />

Sasniedzamais rezultāts<br />

• Novēro un salīdzina fermentatīvās reakcijas.<br />

Raugs ir mikroskopiska vienšūnas sēne. Dabā tā atrodama uz augļiem, lapām u.<br />

c. Raugs iegūst enerģiju, sašķeļot ogļhidrātus, tāpēc tas labi vairojas barotnēs ar<br />

cukuru, izraisot alkoholisko rūgšanu.<br />

Cukurs sadalās par etilspirtu un ogļskābo gāzi:<br />

C 6 H 12 O 6 → 2C 2 H 5 OH + 2CO 2<br />

Rūgšanu izraisa fermentu komplekss (ferments ir olbaltumviela, kas paātrina<br />

ķīmiskās reakcijas norisi).<br />

Cilvēki izaudzējuši rauga kultūras formas, kuras dabā nav sastopamas – maizes<br />

raugu, alus raugu un vīna raugu.<br />

Rauga sēnes barošanās optimālā temperatūra ir 20...30 °C, tādēļ arī raudzēšana<br />

notiek siltumā. Rūgšanas process notiek, līdz šķīdumā rodas 14 % etilspirta. Šādos<br />

apstākļos raugs pārtrauc darboties.<br />

Maizes raugu var nopirkt presētu un žāvētu. Lai rauga sēne sāktu fermentatīvo<br />

procesu, tā jāievieto ūdenī, siltumā un cukura šķīdumā.<br />

Maizes rauga rūgšanu izmanto:<br />

1) etilspirta ieguvei;<br />

2) mīklas raudzēšanai, jo procesā izdalās ogļskābā gāze, kas irdina mīklu.<br />

3. Pirmo glāzi ievieto bļodiņā ar siltu ūdeni (≈ 40 °C) un novieto siltumā (pie<br />

krāsns, radiatoriem vai apsedz). Otro glāzi atstāj istabas temperatūrā. Trešo<br />

glāzi ievieto bļodiņā ar ledu (vai ledusskapī). Ceturtajā glāzē ielej vārošu<br />

ūdeni.<br />

4. Pēc 20 minūtēm novēro, kādas izmaiņas notikušas katrā glāzē.<br />

Ja rūgšana noritējusi veiksmīgi, tad:<br />

1. glāzē (siltā ūdenī) rauga un cukura maisījums uzputojies;<br />

<strong>2.</strong> glāzē (istabas temperatūrā), ja telpa silta, notiek putošanās, iespējams, ka<br />

mazāka par 1. glāzē novēroto, tas atkarīgs no temperatūru starpības, kādās<br />

atradās abas glāzes;<br />

3. glāzē (ledus traukā) un 4. glāzē (vārošā ūdenī) putošanu nenovēro.<br />

Eksperimentu ar 3. un 4. glāzi ieteicams uzdot skolēniem atkārtot mājās un<br />

veikt šādus papildinājumus: pēc eksperimenta sākumdaļas ievietot abas glāzes<br />

bļodā ar siltu ūdeni, pēc neilga laika veikt novērojumus.<br />

Rauga šūnas var apskatīt arī mikroskopā.<br />

Fermentatīvā reakcija — rūgšana ātrāk noris paaugstinātā temperatūrā. Ļoti<br />

zemā temperatūrā process nenotiek un arī ne ļoti augstā temperatūrā. Ja temperatūra<br />

ir 100 °C, tad rauga sēne iet bojā.<br />

Darba piederumi, vielas<br />

Cukurs, maizes raugs, silts ūdens, ūdens vārītājs, 4 glāzes vai citi stikla trauki,<br />

karotīte, bļodiņa.<br />

Darba gaita<br />

1. Četrās glāzēs katrā ieber pa 1 tējkarotei cukura, pievieno 2 tējkarotes rauga,<br />

piepilina ūdeni un samaisa.<br />

<strong>2.</strong> Trijās glāzēs katrā vēl papildus ielej 3 vai 4 ēdamkarotes ūdens, līdz rodas balta<br />

rauga suspensija. Suspensijai var pievienot arī miltus, lai rūgšanu labāk novērotu.<br />

13

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!