Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
3<br />
(turpinâjums no 1.lpp.)<br />
nacionâlais sastâvs bija kâ raiba<br />
ziedu buíete. Bez jau<br />
pieminçtajiem ebrejiem , kas lîdz<br />
19. gs beigâm bija skaitliski<br />
lielâkâ cittautieðu iedzîvotâju<br />
grupa Aizputç, te lîdzâs<br />
latvieðiem dzîvoja arî vâcieði,<br />
krievi, lietuvieði un poïi. Pilsçtâ<br />
rosîgi darbojâs latvieðu, vâcu un<br />
ebreju skolas, lielâkas un<br />
mazâkas tirgotavas un<br />
amatnieku darbnîcas, alus<br />
darîtava, pienotava, lopkautuve,<br />
kartonâþas fabrika un pat divas<br />
dzirnavas.<br />
Savâ lîganajâ, nesteidzîgajâ<br />
gaitâ brauktgribçtâjus uz Liepâju<br />
un Saldu vizinâja arî <strong>Aizputes</strong><br />
mazbânîtis.<br />
Ðo rosîbu iztraucçja 2. pasaules<br />
kara sâkums, kad pçc Hitlera<br />
aicinâjuma 1939. gadâ Aizputi<br />
pameta tajâ dzîvojoðie vâcieði,<br />
bet ebreju kopiena tika iznîcinâta<br />
1941. gada oktobrî holokausta<br />
operâcijâ Dzirkaïu meþâ.<br />
Pilsçtas iedzîvotâju skaitu krietni<br />
samazinâja arî padomju reþîma<br />
represijas-1941. un 1949. gada<br />
izsûtîðanas un aizputnieku<br />
doðanâs emigrâcijâ 1944. gada<br />
rudenî.<br />
Aizpute padomju periodâ<br />
zaudçja savu agrâko<br />
administratîvo nozîmi, no<br />
apriòía centra (1819 - 1949) uz<br />
neilgu brîdi kïûstot par <strong>Aizputes</strong><br />
rajona centru (1950 - 1962), bet<br />
tad par vienkârðu mazpilsçtu<br />
Liepâjas rajonâ. Tomçr pilsçtâ<br />
bija koncentrçjuðies salîdzinoði<br />
daudz uzòçmumu, kas saviem<br />
darbiniekiem bûvçja dzîvokïus,<br />
tâdejâdi pilsçtâ izveidojâs jauni<br />
dzîvojamie rajoni. Aizputç<br />
atradâs Latvijas lielâkâ<br />
meliorâcijas uzòçmuma-<br />
Liepâjas PMK-16<br />
administratîvais centrs, ceïu<br />
bûvniecîbas rajons CBR-7,<br />
<strong>Aizputes</strong> Sausâ vâjpiena<br />
rûpnîca, Sadzîves pakalpojumu<br />
kombinâts, MFR „Kurzeme”,<br />
autotransporta uzòçmums –<br />
ATU-16 un RET <strong>Aizputes</strong><br />
iecirknis . Tika uzcelta jaunâ<br />
vidusskolas çka, 2 bçrnudârzi,<br />
autoosta un kinoteâtris, bet upes<br />
gultnes tîrîðanas darbu rezultâtâ<br />
Tebrâ izveidojâs abas saliòas.<br />
Lîdz 20. gs. 90-tajiem Aizputç<br />
darbojâs 4 kultûras nami! Lai arî<br />
saimnieciskâs un kultûras dzîves<br />
aktivitâtes Aizputç tolaik sita<br />
augstu vilni, tomçr savu<br />
sâkotnçjo varenîbu pamazâm<br />
zaudçja senâ Livonijas<br />
ordeòpils, pârvçrsdamâs<br />
pilsdrupâs, savâ pçdçjâ<br />
braucienâ 1964. gadâ devâs<br />
<strong>Aizputes</strong> ðaurslieþu bânîtis ,<br />
apstâjâs graudu maltuve<br />
dzirnavâs un alus darîðana<br />
<strong>Aizputes</strong> alusbrûzî, daudzviet<br />
tika nojaukti vecie, savu mûþu<br />
nokalpojuðie koka namiòi, to<br />
vietâ iekârtojot zaïo zonu vai<br />
<strong>Aizputes</strong> panorâma. 20 gs sâkums. Atklâtne no <strong>Aizputes</strong><br />
novadpçtniecîbas muzeja digitâlo atklâtòu kolekcijas<br />
uzceïot jaunas silikâtíieìeïu<br />
çkas...<br />
Aizpute ðodien<br />
2009. gada 1.jûlijâ, îstenojot<br />
administratîvi teritoriâlo<br />
reformu, tika izveidots <strong>Aizputes</strong><br />
novads, kurâ apvienojâs seðas<br />
bijuðâs Liepâjas rajona<br />
administratîvâs vienîbas:<br />
<strong>Aizputes</strong> pilsçta, <strong>Aizputes</strong>,<br />
Cîravas, Kalvenes, Kazdangas<br />
un Laþas pagasti. Aizpute kïuva<br />
par novada administratîvi<br />
politisko centru. Pilsçta aizòem<br />
6,9 km2 lielu teritoriju, un tajâ<br />
dzîvo turpat 5 tûkstoð<br />
iedzîvotâju, kuru nacionâlais<br />
sastâvs ir diezgan viendabîgs: 95<br />
% ir latvieði un tikai 5% ir citu<br />
tautîbu iedzîvotâji.<br />
Jolanta Berga,<br />
<strong>Aizputes</strong> novadpçtniecîbas<br />
muzeja vadîtâja<br />
Piebilde<br />
Pateicoties Valsts Kultûrkapitâla<br />
fonda finansiâli<br />
atbalstîtajam muzeja projektam,<br />
ðobrîd norit darbs pie virtuâlas<br />
pastaigas izveides pa Aizputi<br />
vakar un ðodien. Ðî gada beigâs<br />
mâjas lapâ www.visit aizpute.lv<br />
prezentçsim ðîs pastaigas<br />
marðrutu, kurâ ikvienam<br />
<strong>Aizputes</strong> vçstures interesentam<br />
savâ datorâ bûs iespçja apskatît<br />
un salîdzinât labi zinâmas vietas<br />
Aizputç senajâs pastkartçs 100<br />
gadus atpakaï un ðîs paðas vietas<br />
ðodien- Vara Santa fotogrâfijâs.<br />
Pastaigas apraksta vçsturisko<br />
sadaïu veido Ivars Silârs,<br />
mûsdienas-Jolanta Berga. Ðis<br />
piedâvâjums bûs projekta<br />
realizâcijâ iesaistîto cilvçku<br />
kopîgi sarûpçtâ dâvana savai<br />
pilsçtai tâs 765. jubilejâ.<br />
Lai saulaini ienâk svçtki mûsu<br />
pilsçtâ, lai varam tos skaisti<br />
kopâ svinçt!<br />
Vasaras pilnbriedâ 10.jûlijâ<br />
atvadîjâmies no ilggadçjâs<br />
<strong>Aizputes</strong> Mûzikas skolas<br />
skolotâjas Mirdzas<br />
Ðkensbergas. Skolotâja<br />
dzimusi 1934.gada 25.jûlijâ<br />
Liepâjâ. Dzîves ceïð pçc<br />
Liepâjas mâkslas vidusskolas<br />
absolvçðanas viòu aizveda uz<br />
Iecavu.<br />
Strâdâjot Iecavas<br />
internâtskolâ par mâjturîbas<br />
skolotâju un ,dziedot vokâlajâ<br />
ansamblî, Mirdza iepazinâs ar<br />
Gunti Ðkensbergu .1961 gadâ<br />
abi jaunie skolotâji<br />
apprecçjâs.<br />
Gunti Ðkensbergu norîko<br />
darbâ <strong>Aizputes</strong> Mûzikas skolâ<br />
par direktoru, un arî Mirdzas<br />
dzîve arvien vairâk sâk<br />
saistîties ar mûziku. Viòa<br />
absolvç Liepâjas Mûzikas<br />
vidusskolas vokâlo nodaïu un<br />
sâk strâdât par mûzikas<br />
skolotâju.<br />
Kâdu laiku Mirdza strâdâ<br />
<strong>Aizputes</strong> vidusskolâ,bet<br />
<strong>Aizputes</strong> Mûzikas skolai<br />
<strong>Aizputes</strong> pilsçta<br />
Atvadvârdi skolotâjai<br />
Mirdzai Ðkensbergai<br />
25.07.1934-05.07.2013<br />
Lai dvçselç brîþi ir skaisti,<br />
Ko vârdos pat izsacît grûti,<br />
Tik mirkli tie noviz, lai gaistu,<br />
Bet mûþam tos sirdî jûti.<br />
Lai katra diena tev<br />
kâ atradums,<br />
kurâ tiek ielikts –<br />
prieks, spçks un varçjums.<br />
veltîti visi turpmâkie darba gadi<br />
lîdz 2001.gadam, mâcot<br />
teorçtiskos priekðmetus, vadot<br />
kori un ansambïus, mâcot kora<br />
klases jaunos vokâlistus.<br />
Daudzu cilvçku atmiòâ<br />
saglabâsies skolotâjas Mirdzas<br />
Ðkensbergas meiteòu vokâlâ<br />
ansambïa “Vijolîtes” sastâvi<br />
èetrâs paaudzçs. Ar ðo ansambli<br />
plûkti lauri gan televîzijas<br />
konkursâ” Ko tu proti”, gan<br />
daudzviet citur muzicçjot.<br />
Mirdzai Ðkensbergai vienmçr<br />
blakus bijis dzîvesbiedrs Guntis<br />
.Gan sadzîvç, gan darbâ, gan<br />
neskaitâmajos koru<br />
mçìinâjumos un koncertos.<br />
Kopâ abi skolotâji ilgus gadus<br />
dziedâja maestro Leonîda<br />
Vîgnera vadîtajâ korî Rîgâ.<br />
Daudz koncertçjuði Ïeòingradâ,<br />
Maskavâ, Erevânâ u.c. Ar<br />
Liepâjas rajona skolotâju kori<br />
”Lira” abi mûziíi piedalîjuðies<br />
II Baltijas dziesmu svçtkos<br />
Gotlandç. Kopâ ceïots uz<br />
Zviedriju, Ðveici, Vâciju. Ilgus<br />
gadus dziedâts Gunta<br />
Ðkensberga vadîtajâ korî<br />
„Kurzeme” un estrâdes<br />
ansamblî. Vienmçr un visur<br />
kopâ. Tâdçï liels pârdzîvojums<br />
Mirdzai bija pçkðòais<br />
dzîvesbiedra zaudçjums<br />
2009.gada pavasarî.<br />
Tâ kâ skolotâjai bija tuva<br />
mâksla , visu mûþu bijusi vçlme<br />
radît ko skaistu. Tâs ir skaisti<br />
veidotas apsveikuma kartiòas,<br />
afiðas, no daþâdiem dabas<br />
Sveicam 2013.gada jûlija mçneða <strong>Aizputes</strong> jubilârus!<br />
70 - Aija Plûme, 75 – Marija Bçrziòa, Jânis Kalniðíis, Marija<br />
Petrovska, Ausma Puíîte, Harija Ðnabovica, Dzidra Tolstoja,<br />
80 – Velta Pisareva, Silvija Valle, Ârija Vecriòíe, 85 – Imants<br />
Beríis, Ïuba Eidiòa, Jânis Kniploks, Zenta Stepiòa, 86 – Helçna<br />
Ðenkevica, 87 – Elza Íestere, Velta Oðe, 88 – Erna Mâliòa,<br />
Vilma Kalniòa, 89 – Erna Ðçnvalde, 90 – Lîna Zvirbule, 91 –<br />
Olga Deòisova, Aina Valdere, 95 – Pçteris Ivanovs.<br />
Nogrima saule, nodzisa zvaigznes,<br />
Norima vçji un apklusa sirds…<br />
Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu Montai Grîviòai, mâmiòu Astrîdu<br />
Ðtameri zaudçjot.<br />
Klases audzinâtâja un klases biedri<br />
materiâliem veidotas<br />
glezniòas.<br />
Septiòdesmitajos gados<br />
Mirdza izveido skolas<br />
emblçmu, pçc kuras metiem<br />
2012.gadâ , gatavojoties skolas<br />
65 gadu jubilejai, tika uzausts<br />
karogs. Skolotâja jutâs<br />
pagodinâta, un karoga tapðanas<br />
laiks viòai sagâdâja prieku un<br />
gandarîjumu. Mçs savukârt<br />
varam teikt paldies par<br />
vçsturiskâ mantojuma<br />
atstâðanu nâkamajâm<br />
paaudzçm.<br />
Bijuðo audzçkòu un kolçìu<br />
atmiòâ Mirdza Ðkensberga<br />
vienmçr paliks kâ zinoða un<br />
prasîga skolotâja ,kura mâcçja<br />
radît savos audzçkòos interesi<br />
par mûziku, ielikt teorçtisko<br />
zinâðanu pamatus un veidot<br />
vokâlo iemaòu prasmes un<br />
skatuves kultûru.<br />
Liktenis bija lçmis skolotâjai<br />
no ðîs pasaules aiziet laikâ, kad<br />
norisinâjâs XXV latvieðu<br />
Dziesmu svçtki. Savulaik,<br />
dziedot daþâdos koros,<br />
skolotâja bija aktîva ðo svçtku<br />
dalîbniece. Tâdçï kâ<br />
atvadvârdus vçl gribçtu citçt<br />
dzejas rindas, kas raksturo<br />
skolotâjas Mirdzas<br />
Ðkensbergas dzîves gâjumu:<br />
No dziesmas es esmu paòemta,<br />
Par dziesmu man jâpaliek.<br />
No dziesmas, kas ir mana<br />
zeme,<br />
Ðie ïaudis un valoda ðî,<br />
Jûs paòçmât kâdreiz mani,<br />
Nu atpakaï dziesmâ ielieciet.”<br />
<strong>Aizputes</strong> Mûzikas skolas<br />
kolektîva vârdâ direktore<br />
Arta Kangîzere<br />
<strong>Aizputes</strong> Mâkslas skola<br />
uzòem jaunus audzçkòus<br />
no 26.08. - 30.08.<br />
plkst. 14.00-18.00<br />
Ja vçlies apgût jaunas<br />
zinâðanas zîmçðanâ,<br />
gleznoðanâ, kompozîcijâ,<br />
mâkslas valodas pamatos un<br />
iemâcîties jaunas iemaòas âdas<br />
apstrâdç, keramikâ,<br />
datorgrafikâ, metâlapstrâdç,<br />
rokdarbos, kokapstrâdç un<br />
animâcijâ, tad gaidîsim savâ<br />
pulkâ!<br />
Autoskola „RIPO A”<br />
Organizç autovadîtâju<br />
apmâcîbas kursus (A; B; C1;<br />
BE) <strong>Aizputes</strong> vidusskolâ.<br />
Zvani un piesakies pa telefonu<br />
29410811 lîdz 25.augustam
Change language