You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
hipo_03_08_out.qxd:hipo_03_08_out.qxd 12.5.2008 17:02 Page 6<br />
Aktuāli<br />
hipo<br />
15 attīstības6<br />
&gadi<br />
Hipotēku <strong>banka</strong> atbalsta<br />
“zaļos” projektus<br />
Hipotēku <strong>banka</strong> ir vienīgā valstij piederošā<br />
<strong>banka</strong>, un tās ieinteresētība valsts<br />
attīstībā ir viens no pienākumiem, ko tā<br />
ar prieku pilda. Ekoloģiskais dzīvesveids,<br />
kas gūst arvien lielāku atzinību pasaulē,<br />
aktīvi ienāk ne vien Latvijas vidē un<br />
saimniecībā, bet arī <strong>banka</strong>s ikdienā un<br />
piedāvājumos klientiem. Arī Hipotēku<br />
<strong>banka</strong>s darbinieki savās ikdienas gaitās<br />
mācās iemiesot zaļo filozofiju.<br />
Banka stimulē ar pozitīvo<br />
piemēru<br />
Aktīva Hipotēku <strong>banka</strong>s interese par vides<br />
projektiem aizsākusies jau pirms krietna laika.<br />
Zīmīgi, ka sākums bijis tieši pašas <strong>banka</strong>s<br />
vēlme kaut ko darīt. Pirms pieciem gadiem<br />
tradicionālās klientu dienas tika pārveidotas<br />
projektā, kas nes praktisku labumu<br />
un prieku visiem apkārtējiem – vides sakopšanas<br />
talkās. Visā Latvijā <strong>banka</strong>s darbinieki<br />
roku rokā ar klientiem, pašvaldību pārstāvjiem<br />
un citiem pilsētu iedzīvotājiem tīra un<br />
apzaļumo pilsētu parkus, labiekārto pludmales,<br />
pastaigu vietas un kopj citus objektus,<br />
kur nepieciešams atbalsts. 2007. gadā vien talkās<br />
piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku.<br />
Arī <strong>banka</strong>s ikdienā tās darbinieki domā par<br />
videi draudzīgu saimniekošanu – taupa elektrību,<br />
lietojot energoefektīvās spuldzes, kā arī<br />
pēcpusdienās darbinieki cenšas neizmantot<br />
liftu un citas elektroierīces. Šobrīd tiek meklētas<br />
arī jaunas iespējas izmantot dabai draudzīgu<br />
papīru ikdienas biroja darbā. “Nākamais<br />
solis videi draudzīgas saimniekošanas<br />
virzienā būtu plašāka zaļo principu pielietošana<br />
<strong>banka</strong>s ikdienā, kā arī labvēlīgāku nosacījumu<br />
nodrošināšana tiem “zaļajiem” klientiem,<br />
kuri savas idejas īsteno, ievērojot ilgtspējīgas<br />
attīstības principus,” atzīst Kristīne<br />
Grauziņa, Hipotēku <strong>banka</strong>s reklāmas un sabiedrisko<br />
attiecību daļas vadītāja.<br />
Pirmais mēģinājums ieviest ekoloģijas tēmu arī<br />
<strong>banka</strong>s produktos ir <strong>banka</strong>s kredītkarte – Ekokarte.<br />
Galvenais jaunums ir klientam dotā iespēja ar saviem<br />
kartes lietošanas paradumiem noteikt, kāds<br />
atbalsts tiek sniegts vides projektiem. Ziedojumus<br />
no Ekokartes – piecus santīmus par katru pirkumu –<br />
saņem trīs organizācijas – Pasaules dabas fonds,<br />
Latvijas Zaļā kustība un Zaļā brīvība. Turklāt ar<br />
Ekokarti var saņemt arī atlaides veselīgiem pirkumiem<br />
pie <strong>banka</strong>s sadarbības partneriem.<br />
Kopā var paveikt vairāk<br />
Lai aktīvāk iesaistītos vides projektos un arī<br />
iedzīvotājus mudinātu par to domāt ikdienā,<br />
nu jau otro gadu <strong>banka</strong> sadarbojas ar visiem<br />
novadu fondiem Latvijā. Projektu konkursos<br />
piedalās dažādu vecumu iedzīvotāji, kuri vēlas<br />
paši savām rokām sakārtot kādu vietu vai<br />
īstenot kādu ideju savā apkārtnē. Piemēram,<br />
pērn ar Valmieras airēšanas kluba “Straume”<br />
iniciatīvu tika veikta Gaujas krasta erozijas<br />
apturēšanas un krastmalas apzaļumošanas<br />
darbi parkā Krācītes, Sēļu pagasta Dāmu klubiņš<br />
sakopa Baltijā garāko un skaļāko avotu –<br />
Pantenes avotiņu, šogad Apē top instalāciju<br />
galerija Vaidavas upē un tiek īstenoti citi projekti.<br />
Tādā veidā ik gadu tiek paveikti desmitiem<br />
labu darbu.<br />
Pirmais solis ceļā uz dabas bagātību saglabāšanu<br />
ir to iepazīšana un iemīlēšana. Tikai tad<br />
var mainīties cilvēku rīcība un iespējams veicināt<br />
ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.<br />
Nu jau vairākus gadus Hipotēku <strong>banka</strong> sadarbojas<br />
ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un Ķemeru<br />
Nacionālo parku – tiek izvietoti putnu<br />
būrīši un rīkotas putnu vērošanas sacensības<br />
Hipotorņu cīņas, kurās ikvienam ir iespēja doties<br />
dabā un ieraudzīt to dabas daudzveidību,<br />
kurai visu laiku esam blakus, bet ikdienas<br />
steigā reizēm nemaz nepamanām.<br />
Ieguldījums Baltijas jūrai<br />
Ekokartes sadarbības partneru izvēle ir cieši<br />
saistīta ar mūsu nacionālo simbolu – Baltijas<br />
jūru. Lai arī no malas izskatās, ka jūrā viss ir<br />
kārībā, tajā var peldēties un pie tās var vērot<br />
skaistu saulrietu, tā tomēr saskaras ar nopietnām<br />
un aizvien pieaugošām problēmām. Viena<br />
sestā tās daļa ir mirusi; jūru ietekmē eitrofikācija,<br />
ķīmiskais piesārņojums; notiek pārmaiņas<br />
zivju sugu sastāvā, un šo sarakstu var turpināt.<br />
Turklāt visas minētās problēmas agri vai vēlu<br />
ietekmē arī mūsu, cilvēku, dzīves kvalitāti.<br />
Lai arī Baltijas jūras problēmas pilnībā var atrisināt<br />
tikai politiskā ceļā vai kardināli mainot visu<br />
cilvēku patēriņu un uzvedību, kaut kas ir jādara<br />
un katrs no Ekokartes partneriem palīdz<br />
uzlabot Baltijas jūras stāvokli citādākā veidā.<br />
Kopā ar Pasaules dabas fondu noris darbi pie<br />
videi labvēlīgām likumdošanas pārmaiņām<br />
un sabiedrības izglītošanas par Baltijas jūras<br />
problēmām. Latvijas Zaļā kustība šogad ir par<br />
50% pastiprinājusi piekrastes patruļu darbību,<br />
lai mazinātu kāpu izbraukāšanu un saglabātu<br />
unikālo Latvijas kāpu biotopu, ko joprojām<br />
varam baudīt jūras krastā. Projektā Latvijas<br />
Zaļo kustības darbinieki kontrolē situāciju Latvijas<br />
piekrastēs, īpašu uzmanību pievēršot<br />
tiem, kuri izbraukā kāpas, tās piesārņo vai<br />
dedzina tur ugunskurus. Pārkāpumus fiksē fotogrāfijās<br />
un kopā ar ziņojumiem iesniedz<br />
Valsts vides dienestam, lai vainīgos sodītu.<br />
Pērn Valsts vides dienests ir sodījis 218 personu<br />
par kāpu izbraukāšanu par kopējo summu<br />
aptuveni Ls 5600. Šogad pieķerti jau<br />
10 pārkāpēju.<br />
Zaļās kustības vadītājs Jānis Matulis atzīst, ka<br />
no kāpu izbraukāšanas visvairāk cieš Talsu rajons<br />
– Mērsrags un Roja, Ventspils un Liepājas<br />
piekrastes. Šeit izklaidēties brauc arī lietuvieši.<br />
Vairumā gadījumu braucēji pat neapzinās,<br />
kādu ļaunumu nodara videi. Atliek vienreiz<br />
izbraukt pa kāpām, lai izjauktu ekosistēmu, nopostītu<br />
sūnas un nolauztu mazās priedītes –<br />
pēc tam nepieciešami aptuveni 10 gadu, līdz<br />
biotops atjaunojas. Protams, ja kāpās nav<br />
vairs ne sūnu, ne priedīšu, tās atkāpjas iekšzemē<br />
un no jūras puses tāsapdraud gan vējš,<br />
gan ūdens. Cilvēkam tā domāšana ir dīvaina –<br />
ja kāds vienreiz izbrauc un paliek divas sliedes,<br />
tad nākamais braucējs domā – divas sliedes<br />
ir ceļš, tātad arī es varu braukt.”<br />
Savukārt Hipotēku <strong>banka</strong>i sadarbībā ar organizāciju<br />
Zaļā brīvība jau maijā nāks klajā unikāls<br />
izdevums – grāmata par ekoloģisku patēriņu.<br />
Tā palīdzēs saprast, kā labāk iepirkties, kādus<br />
produktus lietot un kā labāk izvairīties no dabai<br />
kaitīgas ietekmes mūsu ikdienā. Tās būs gandrīz<br />
300 lappuses ar vērtīgiem, praktiskiem padomiem,<br />
sākot no pārtikas, kosmētikas, tīrīšanas<br />
līdzekļiem līdz pat mājas iekārtošanai,<br />
transporta paradumiem un izklaidēm. „Šī tēma<br />
mums kā <strong>banka</strong>i šķiet jo īpaši būtiska, jo mēs,<br />
dodot aizdevumus, cilvēku rokās ieliekam instrumentu<br />
savu sapņu piepildīšanai, bet ir tik<br />
ļoti svarīgi, kādā veidā un virzienā šī nauda<br />
tiek izlietota,” uzsver Kristīne Grauziņa.
Change language