zinÄtniskÄ darbÄ«ba rÄzeknes augstskolÄ - RÄzeknes Augstskola

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

RĒZEKNES AUGSTSKOLĀ 

Pārskats par 2009. gadu 

Rēzekne 2012 

1

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA RĒZEKNES AUGSTSKOLĀ 

Izdevumu sagatavoja: 

Mg.sc.comp. Inna Zorina 

Izdevumā izmantota Rēzeknes Augstskolas struktūrvienību sniegtā 

informācija 

Māra Justa vāka noformējums 


Pārskats par 2009. gadu 

Rēzeknes Augstskola 

Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, LV 4601 

RA Izdevniecība, 2012 

Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, LV 4601 

Rēzekne, 2012. – 64 lpp. 

ISBN 978-9984-44-092-7 

Tirāža 50 eks. 

2


Saturs 

Priekšvārds ............................................................................................................................... 5 

1. Zinātnisko pētījumu programmas .................................................................................... 6 

2. Rēzeknes Augstskolas katedras un laboratorijas ............................................................ 9 

2.1. Datorzinātņu un matemātikas katedra ........................................................................... 9 

2.2. Dabas un inženierzinātņu katedra ................................................................................ 11 

2.3. Inženieru fakultātes laboratorijas .................................................................................. 17 

2.4. Ekonomikas un vadības katedra .................................................................................... 20 

2.5. Finanšu vadības katedra ................................................................................................ 23 

2.6. Pedagoģijas un psiholoģijas katedra .............................................................................. 26 

2.7. Rēzeknes Augstskolas Speciālās pedagoģijas laboratorija un agrīnās palīdzības 

centrs ............................................................................................................................ 27 

2.8. Sākumskolas metodiku katedra ...................................................................................... 29 

2.9. Mājas kultūras izglītības katedra .................................................................................. 31 

2.10. Svešvalodu katedra ...................................................................................................... 34 

2.11. Humanitāro zinātņu katedra ..................................................................................... 35 

2.12. Tiesību zinātņu katedra ............................................................................................... 41 

2.13. Vēstures un filozofijas katedra .................................................................................... 43 

3. Rēzeknes Augstskolas zinātniskie institūti .................................................................. 44 

3.1. Rēzeknes Augstskolas Latgales ilgtspējīgās attīstības pētnieciskais institūts .............. 44 

3.2. Rēzeknes Augstskolas Latgales tautsaimniecības pētījumu institūts ........................... 48 

3.3. Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu institūts ............................. 51 

3.4. Rēzeknes Augstskolas Letonikas institūts ..................................................................... 54 

4. RA akadēmiskā personāla aizstāvētās disertācijas ....................................................... 58 

5. Rēzeknes Augstskolas akadēmiskais personāls ............................................................. 59 

6. Doktorantūras studijas Rēzeknes Augstskolā ..................................................................... 61 

7. Rēzeknes Augstskolas profesori un asocētie profesori ........................................................ 63 

3


4


Priekšvārds 

Zinātne ir galvenais jebkuras sabiedrības attīstības virzītājspēks un 

spogulis. Jebkuras augstākās izglītības iestādes un zinātnisko institūtu 

uzdevums ir pētījumu veikšana un iesaistīšanās tādos projektos, kas ir 

tautsaimnieciski nozīmīgi un palīdz reģiona vai vismaz pašvaldības 

ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Šajā laika pomā Rēzeknes 

Augstskolas (RA) akadēmiskais personāls un studējošie ir darījuši ļoti 

daudz, lai pie šīs atziņas pieturētos. Zinātniski pētnieciskā darbība tiek 

veikta, sadarbojoties ar zinātniekiem no Eiropas un Latīņamerikas 

valstīm. Akadēmiskais personāls piedalās gan vietējos, gan 

starptautiskajos projektos, iegūtie rezultāti tiek prezentēti galvenokārt 

starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un atspoguļoti zinātniskajos 

rakstos. To kopējais skaits ir 187 (114 – katedrās, 73 – zinātniskajos 

institūtos), jo īpaši aktīvi šajā gadā ir humanitāro un inženierzinātņu 

docētāji un zinātnieki, viens docētājs ir ieguvis doktora grādu 

ekonomikā. 

Zinātniskā pētniecība augstskolā ir arī studiju procesa neatņemama 

sastāvdaļa, un tā tiek realizēta triju līmeņu studiju programmās. 

Ar šo gadu Rēzeknes Augstskolas doktora studiju programmās 

„Pedagoģija” un „Vides inženierzinātne” studējošiem doktorantiem 

ir iespēja saņemt mērķstipendijas projektā „Atbalsts doktora studiju 

programmu īstenošana Rēzeknes Augstskolā”, vienošanās Nr. 

2009/0161/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/007, parakstīta 31.07.2009. 

Abas doktora studiju programmas ir akreditētas uz 6 gadiem. Paplašinot 

zinātnieku, docētāju un studentu pētnieciskās iespējas, 2009.gadā tiek 

turpināta laboratoriju materiāli tehniskās bāzes pilnveide. 

Pārskats sniedz apkopojumu par zinātniskā darba rezultātiem 

2009.gadā RA katedrās un institūtos. Tas ietver informāciju par RA 

zinātnisko pētījumu programmām, katedru un institūtu zinātniskajām 

tēmām, publikācijām, īstenotajiem projektiem un akadēmisko personālu, 

pētnieciskajām iespējām laboratorijās. 

Rēzeknes Augstskolas rektors Dr.sc.ing. Edmunds Teirumnieks 

5


1. Zinātnisko pētījumu programmas 

Rēzeknes Augstskolā zinātniskais darbs noris sešās zinātnisko pētījumu 

programmās: 

1. Informācijas tehnoloģiju attīstība. 

2. Vides aizsardzības un vides tehnoloģiju problēmu izpēte. 

3. Latgales reģionālās ekonomikas attīstības teorētiskie aspekti. 

4. Skolu pedagoģiskā un studiju procesa pētījumi. 

5. Latgales vēstures, valodu un kultūrvides izpēte. 

6. Latvijas tiesību sistēmas attīstība. 

1.1. Informācijas tehnoloģiju attīstība 

Pētījumu programmas vadītājs: Dr.sc.ing., doc. Pēteris Grabusts. 

Pētījumu programmas mērķi: 

- nodrošināt mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju efektīvu 

izmantošanu RA; 

- veikt zinātniski pētniecisko darbību informācijas tehnoloģiju jomā, 

veicinot to attīstību reģionā. 

Pētījumu programmu realizē: 

1) Datorzinātņu un matemātikas katedra; 

2) Informācijas tehnoloģiju centrs. 

1.2. Vides aizsardzības un vides tehnoloģiju problēmu izpēte 

Pētījumu programmas vadītājs: Dr.habil.geol., prof. Gotfrīds Noviks. 

Pētījumu programmas mērķis: izstrādāt videi draudzīgu tehnoloģiju 

teorētisko bāzi un praktiskās realizācijas principus. 


1) Dabas un inženierzinātņu katedra; 

2) RA Latgales ilgtspējīgās attīstības pētnieciskais institūts. 

6


1.3. Latgales reģionālās ekonomikas attīstības teorētiskie 

aspekti 

Pētījumu programmas vadītāja: Dr.sc.ing., prof. Irēna Silineviča. 

Pētījumu programmas mērķis: pētīt un analizēt tautsaimniecības attīstības 

iespējas un tendences Latgalē. 


1) Ekonomikas un vadības katedra; 

2) Finanšu vadības katedra; 

3) RA Latgales tautsaimniecības pētījumu institūts. 

1.4. Skolu pedagoģiskā un studiju procesa pētījumi 

Pētījumu programmas vadītājs: Dr.paed., prof. Pēteris Vucenlazdāns. 

Pētījumu programmas mērķi: 

- sekmēt skolu un studiju procesa pētījumus, kas atklāj studenta kā 

topošā skolotāja un izglītības problēmu risinātāja veiksmīgas 

sagatavošanas nosacījumus; 

- veikt pētījumus, kas veicinātu bērnu attīstības traucējumu 

novēršanu. 


1) Pedagoģijas un psiholoģijas katedra; 

2) Sākumskolas metodiku katedra; 

3) Mājas kultūras izglītības katedra; 

4) Svešvalodu katedra; 

5) RA Personības socializācijas pētījumu institūts. 

1.5. Latgales vēstures, valodu un kultūrvides izpēte 

Pētījumu programmas vadītājs: Dr.habil.hist., prof. Kārlis Počs. 

Pētījumu programmas mērķis: noskaidrot Latvijas un Latgales reģiona 

politiskās un ekonomiskās vēstures, kā arī kultūras dzīves un kultūrvides 

mazpētītās problēmas. 


1) Filoloģijas katedra; 

2) Vēstures un filozofijas katedra; 

3) RA Letonikas institūts. 

7


1.6. Latvijas tiesību sistēmas attīstība 

Pētījumu programmas vadītājs: Dr.iur., prof. Jānis Rozenbergs. 

Pētījumu programmas mērķis: attīstīt tiesību zinātņu teorētiskās atziņas, 

sekmēt Latvijas Republikas likumdošanas pilnveidošanu un tiesību normu 

piemērošanas prakses uzlabošanu. 


1) Starptautisko un publisko tiesību zinātņu katedra; 

2) Vispārīgo un privāto tiesību zinātņu katedra. 

8


2. Rēzeknes Augstskolas katedras un laboratorijas 

2.1. Datorzinātņu un matemātikas katedra 

Katedras vadītājs: doc. Ivars Meirāns 

Tālrunis: +371 6 46 23798 

E-pasts: Ivars.Meirans@ru.lv 

2.1.1. Personāls: 

Nr. 

p.k. 

Amats Grāds Vārds, uzvārds E-pasts 

1. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Pēteris Grabusts Peteris.Grabusts@ru.lv 

2. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Artis Teilāns Artis.Teilans@ru.lv 

3. Lektors Mg.math. Ilmārs Kangro Ilmars.Kangro@ru.lv 

4. Lektors Mg.sc.comp. Mihails Kijaško Mihails.Kijasko@ru.lv 

5. Docents Augstākā Ivars Meirāns Ivars.Meirans@ru.lv 

izglītība 

6. Lektors Mg.sc.comp. Jurijs Musatovs Jurijs.Musatovs.@ru.lv 

7. Lektors Mg.sc.comp. Valērijs Šerkins Valerijs.Serkins@ru.lv 

8. Lektors Mg.sc.ing. Ēriks Tipāns Eriks.Tipans@ru.lv 

9. Lektors Mg.sc.ing. Aleksejs Zorins Aleksejs.Zorins@ru.lv 

10. Lektore Mg.edu. Ilga Morozova ilga@ru.lv 

2.1.2. Zinātniskās tēmas: 

Zinātniskās tēmas 

nosaukums 


vadītājs/ -a, realizētāji 

Mērķis 

Pētnieciskie jautājumi 

Latgales reģiona un 

Latvijas kontekstā 

Būtiskākie rezultāti 

2009. g. 

Nozīmīgākie aspekti 

tēmas izpētē 

turpmākajos gados 

Intelektuālās datu analīzes metodes 

Vadītājs: asoc.prof. P. Grabusts 

Tēmas izpildītāji: P. Grabusts, Ē. Tipāns, A. Zorins 

Veikt pētījumus intelektuālās datu analīzes 

izmantošanas jomā. 

- Prognozēšanas uzdevumu pielietošanas metodoloģijas 

izstrādāšana. 

- Klasterizācijas algoritmu izmantošanas iespēju apzināšana 

izmantošanā tautsaimniecībā. 

Veikti pētījumi par klasterizācijas iespējām laikrindu 

analīzē un evolucionāro algoritmu metožu pielietošanu. 

- Turpināt pētījumus par intelektuālās datu analīzes 

iespējām. 

- Izstrādāt mācību līdzekli par mūsdienu intelektuālās 

datu analīzes metodēm. 

9


2.1.3. Zinātniskie projekti: 

Projekta nosaukums Finansēšanas avots Dalībnieki 

Atbalsts maģistra studiju programmu 

īstenošanai Rēzeknes Augstskolā 

JELARE – Joint European Latin 

American Renewable Energy Project 

From theory and plans to ecoefficient 

and sustainable practices to 

improve the status of the Baltic jSea - 

WATERPRAXIS. 

„Vides tehnoloģiju pārnese: Rēzeknes 

Augstskola – komercsabiedrības”. 

2.1.4. Zinātniskie raksti, izdevumi: 

ES 

Alfa III Programma 

ERDF. Baltic Sea 

Region Programme 

2007-2013. 

ERAF 

līdzfinansējums 

M.Kijaško 

A.Zorins 

P.Grabusts 

vad. E.Teirumnieks, 

M.Kijaško 

1. GRABUSTS P. Klasterizācijas metodoloģija laikrindu izpētē, Rīga, RTU 

Zinātniskie raksti, 2009. 

2. GRABUSTS P. Evolūcijas algoritmi pēc izvēles: no GA uz GP, Rēzekne, 

2009. 

3. JARINOVSKIS B., KANGRO I. Mathematical Modelling with use Information- 

Communication Technologies in Course Studying Ecological Toxicology, Lithuania 

Siauliai: SMC Scientia Educologica, 2009. 

4. KALIS H., KANGRO I., GEDROICS A. Numerical Methods for Solving Some 

Nonlinear Heat Transfer Problems, Bulgārija, 2009. 

5. KALIS H., KANGRO I. Effective methods for the solutions of diffusion problems in 

multilayered 3D domain. In.: Abstracts of the Int. conf.: MATHEMATICAL 

MODELLING AND ANALYSIS, 14 th international conference, Daugavpils: 

Daugavpils University Academic Press „Saule”, 2009. 

6. KANGRO I. Effective methods for the solutions of diffusion problems in multilayered 

3D domain. Daugavpils, 2009. 

7. MOROZOVA I. Vidusskolēnu inženierzinātņu studiju programmu izvēles 

motivācija. Rēzekne, 2009. 

8. TEIRUMNIEKS, E., TEIRUMNIEKA Ē., KANGRO I., KALIS H. The 

mathematical modeling of metals content in peat. In.: Proc. Of the Int. Conference: 

7 th International Scientific and Practical Conference: Environment. Technology. 

Resources., Rēzekne: RA Izdevniecība, 2009. 

9. VULFS Ģ., MATVEJEVS AL., MATVEJEVS AN. Uz parametriskās identifikācijas 

bāzētā elektriskā saules spārna adaptīva vadība. Rīga, RTU Zinātniskie raksti, 

2008. 

10. VULFS Ģ., MINKEVIČS V. Reālā laika riska menedžmenta modelis. Rīga, 

RTU Zinātniskie raksti, 2008. 

11. ZORINS A. Neironu tīklu pielietojums prognozēšanā. Rēzekne, 2009. 

10


2.2. Dabas un inženierzinātņu katedra 

Katedras vadītājs: Dr. habil. geol., profesors Gotfrīds Noviks 

Tālrunis: +371 646 25145 

E-pasts: Gotfrids.Noviks@ru.lv 


Nr. 

p.k. 

Amats Grāds Vārds, uzvārds E–pasts 

1. Profesors Dr.habil.geol. Gotfrīds Noviks novik@ru.lv 

2. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Andris Martinovs andris@ru.lv 

3. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Edmunds edmunds@ru.lv 

Teirumnieks 

4. Docents Augstākā Aleksejs Avots dabkat@ru.lv 

izglītība 

5. Lektors Mg.sc.env. Ivars Matisovs ivars.matisovs@ru.lv 

6. Lektore Mg.chem. Ērika 

erika.teirumnieka@ru.lv 

Teirumnieka 

7. Lektore Mg.paed. Ināra Laizāne inaral@ru.lv 

8. Lektors Mg.paed. Vitālijs Ciganskis dabkat@ru.lv 

9. Lektore Mg.biol. Rasma Deksne rasma.deksne@ru.lv 



nosaukums 



Mērķis 




Vides aizsardzības fizikālo un ķīmisko procesu 

izpēte un dabas resursu kompleksā izmantošana 

Vadītājs: prof. G. Noviks 

Tēmas izpildītāji: G. Noviks, A. Martinovs, A. Avots, 

Ē. Teirumnieka, E. Teirumnieks, V. Ciganskis 

Ekotehnoloģiju teorētisko pamatu un to praktisko 

pielietojumu izstrāde vides aizsardzības daļas 

saglabāšanas un dabas resursu racionālas 

izmantošanas nolūkos. 

Latvijas, t.sk. Latgales, rūpnieciskās jaudas atjaunošanas 

procesam jābalstās uz jaunām, tīrākām 

ražošanas un vidi saudzējošām tehnoloģijām. To 

ieviešanai jāpēta ekotehnoloģiju izstrādes problēmas, 

jārisina tehnoloģijas automatizācijas, energoefektivitātes 

paaugstināšanas, atkritumu apsaimniekošanas 

un vides attīrīšanas, bioloģiskās daudzveidības 

saglabāšanas jautājumi. 

11



2009.g. 


tēmas izpētē turpmākajos 

gados 


nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 



gados 

Izpētītas iespējas un resursi niedru biomasas 

izmantošanai enerģijas ieguvei. 

Izpētītas skujkoku mizas adsorbc ijas spējas naftas 

novākšanai no ūdenstilpju virsmas. 

Veikti pētījumi gaisa enerģētiskā piesārņojuma jomā. 

Izstrādāts Kovšu ezera apsaimniekošanas projekts. 

Veikti pētījumi minerālatkritumu pārstrādes iespēju 

analīzē. 

- Izvērtēt tehnoloģiju attīstības tendences Latgalē un 

vides aizsardzības un vides tehnoloģiju lomu tajās. 

- Izstrādāt ekoindustriālo parku izveidošanas 

modeli Latgales apstākļos. 

- Sagatavot monogrāfiju par ekotehnoloģiju 

attīstības procesiem. 

Bioloģiskās lauksaimniecības problēmu izpēte 

Vadītājs: doc. B. Jarinovskis 

Tēmas izpildītāji: J. Bindars, B. Jarinovskis, 

- Veikt pētījumus, kas veicina bioloģiskās lauksaimniecības 

uzņēmumu attīstību un sekmē bioloģiski 

tīru lauksaimniecības produktu iegūšanu un 

pārstrādi. 

- Izanalizēt Rēzeknes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu 

notekūdeņu mehānisko, bioloģisko un ķīmisko 

sastāvu. 

- Saimnieciska un ekoloģiski droša dūņu 

izmantošana lauksaimniecībā kā papildmēslojums. 

- Kvalitātes bioloģiskās lauksaimniecības kritēriju 

analīze Latgales reģionā. 

- Veikt augsnes agrobioloģisko, bioķīmisko un 

agroķīmisko rādītāju pētījumus ar mērķi 

paaugstināt augsnes ražību. 

- Izstrādāt rekomendācijas ar publikācijām Rēzeknes 

Augstskolas zinātnisko rakstu krājumā par 

bioloģiskās lauksaimniecības problēmām un 

risinājumiem. 

12



nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 



gados 


nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 

Cilvēkam draudzīgas pilsētvides pētījumi un 

ainavu izvērtēšana 

Vadītājs un izpildītājs: 

lekt. I. Matisovs 

Veikt pētījumus, kas palīdzētu rast optimālus 

risinājumus pilsētvides kvalitātes paaugstināšanai. 

- Latgales pilsētu ainaviskā savdabība kā nozīmīgs 

faktors tūrisma attīstībai reģionā. 

- Cilvēkam draudzīgas pilsētvides attīstība kā 

reģionālās atstumtības mazināšanas nosacījums. 

Latgales pilsētvides ainavas kvaslitātes novērtējuma I 

posma noslēgšana. 

Administratīvās teritorijas reformas ietekme uz 

reģiona pilsētām novērtēšana. 

- Turpināt ainavas kvalitātes pētījumus, aptverot 

visas Austrumlatvijas reģiona pilsētas. 

- Izvērtēt pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības procesus 

un to transformāciju postpadomju periodā. 

- Noskaidrot administratīvi teritoriālās reformas 

ietekmi uz reģiona pilsētu attīstību. 

Ilgstpējīgās attīstības ekoloģiskās izglītošanas un 

apziņas veidošanas problēmas 

Vadītāja: lekt. I. Laizāne 

Tēmas izpildītāji: I. Laizāne, I. Morozova 

Veikt pētījumus, izstrādāt praktiskas rekomendācijas 

ilgtspējīgas attīstības risinājumiem ekoloģiskās 

izglītošanas, ekoloģiskās apziņas veidošanas jomā. 

- Ekoloģiskā izglītība, tās nepieciešamība vides 

aizsardzības vietējo problēmu risināšanā vides 

kvalitātes pētījumiem un jaunu vides tehnoloģiju 

attīstībai. 

- Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, sabiedrības 

ekoloģiskās apziņas un ekoloģiskās izglītības 

līmeņa paaugstināšana. 

- Ekoloģiskās izglītības satura un metodiskas 

attīstība. 

- Veikta zinātniskās literatūras izpēte un analīze par 

ekoloģiskās izglītošanas un apziņas veidošanas 

problēmām. 

- Veikti teorētiski pētījumi par ekoloģiskās izglītības 

attīstības tendencēm Eiropā un pasaulē. 

- Pētīts izglītības saturs vispārizglītojošās skolās, 

apskatot to no ekoloģiskās izglītības komponenta 

aspekta. 

13




gados 

- Veikti lietišķi pētījumi par situāciju (tendencēm, 

skolēnu un skolotāju attieksmi utt.) ekoloģiskajā 

izglītošanā Latvijā. 

- Veikt visu datu apstrādi, analīzi, izstrādāt ieteikumus 

ekoloģiskās izglītošanas pilnveidošanai. 

- Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, izveidot 

ieteicamo ekoloģijas mācību satura un apguves 

modeli vispārizglītojošai skolai, aprobēt to. 

- Vides inženierzinātņu studentiem izveidot 

matemātikas apguves modeli un izveidot jaunu 

mācību līdzekli. 

- Izstrādāt mācību metodiskos, atbalsta materiālus 

skolotājiem ekoloģiskās izglītības realizācijai. 

- Jaunu programmu, lekciju un studiju kursu izveide 

RA ekoloģiskās izglītošanas un ekoloģiskās 

apziņas attīstīšanai un paplašināšanai. 


Projekta nosaukums Finansēšanas avots Dalībnieki 

JELARE – Joint European Latin 

American Renewable Energy Project 

Urbanizēto teritoriju lietus 

notekūdeņu kvalitatīvā izpēte 

From theory and plans to ecoefficient 

and sustainable practices to 

improve the status of the Baltic jSea - 

WATERPRAXIS. 

Alfa III Programma 

RA ZP 

ERDF. Baltic Sea 

Region Programme 

2007-2013. 

G.Noviks, 

vad. E.Teirumnieks 

R. Deksne, 

Ē. Teirumnieka, 

I. Matisovs, 

Z. Miklašēvičs, 

A. Martinovs, 

E. Visockis 

Brownfields in Baltic States. Leonardo da Vinči G. Noviks, 


I. Matisovs, 

N. Lemešenoka, 

Z. Miklašēvičs 



ERAF 


vad. E.Teirumnieks, 

Ē.Teirumnieka, 

S.Augule, 

P.Narics, 

R.Deksne, 

I.Morozova, 

I.Matisovs, 

M.Kijaško 

14



1. DEKSNE R., ŠKUTE A., ŠKUTE R. Seasonal dynamics of zooplankton of the middle 

Daugava. Международная научная конференция «Теоретические и 

прикладные аспекты современной лимнологии». Минск, 2009. 

2. DEKSNE R., ŠKUTE A., LINUŽS A. The influence of climate change on the 

zooplankton of middle Daugava. Международная научно-практическая 

конференция „Устойчивое развитие и геоэкологические проблемы 

балтийского региона”, Новгородский ГУ, 2009. 

3. DEKSNE R., ŠKUTE A., LINUŽS A. The investigation of zooplankton as an 

enviromental pollution bioindicator. Abstracts of 8th International Scientific and 

Practical Conference “Resource Reproducing, Low-wasted and 

Environmentally Friendly Technologies of Development of the Earth Interior”, 

Tallinn University of Technology, 2009. 

4. ДЕКСНЕ Р.Я., МАТИСОВС И.В. Гидроэкологические исследования в 

восточной Латвии: опыт резекненской высшей школы. III Региональная 

школa-конференция молодых ученых «Водная среда и природнотерриториальные 

комплексы: исследование, использование, охрана», 

Петрозаводск, 2008. 

5. DEKSNE R., TEIRUMNIEKS E., TEIRUMNIEKA Ē. The changes of 

zooplankton`s quality and quantity in the river Daugava under the influence of climate 

fluidity. Environmental science and education in Latvia and Europe: Education 

and science for climate change mitigation. Proceedings of the 3 rd International 

conference. Riga, 2009. 

6. DEKSNE R., ŠKUTE A., ŠKUTE R. Dynamics of zooplankton in daugava through 

seasons in the stretch of the river between Kraslava and Dunava. DU V International 

Conference "Research and conservation of biological diversity in Baltic Region", 

2009. 

7. DEKSNE R., ŠKUTE A., ŠKUTE R. Klimata mainības ietekme uz Daugavas 

zooplanktonu Latvijas un Baltkrievijas teritorijās. LU 67. zinātniskā konference. 

Klimata mainība un ūdeņi, 2009. 

8. DEKSNE R. Smago metālu piesārņojuma līmenis Rēzeknes un Ludzas rajona ezeru 

ūdenī un zivīs. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskā zinātniskā konference, 

2008. 

9. ЛАЙЗАНЕ И.А. Устойчивое развитие и экологическое воспитание: опыт 

Резекненской высшей школы. «Устойчивое развитие и геоэкологические 

прблемы Балтийского региона». Материалы Международной научнопрактической 

конференции, посвященной 1150-летию Великого 

Новгорода. Октябрь 2009 года. 

10. LAIZĀNE I. Dabaszinību saturs un mācīšanas metodika: dabaszinību metodika: 

vēsture un aktualitātes; lekciju konspekts un praktikums. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskolas izdevniecība, 2009. 

11. MARTINOVS A. Descriptive model of sliding friction processes. Vide. Tehnoloģija. 

Resursi. VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, 2009. 

15


12. МАТИСОВС И.В. Актуальные социально-экономические и экологические 

проблемы городов Восточной Латвии. «Устойчивое развитие и 

геоэкологические прблемы Балтийского региона». Материалы 

Международной научно-практической конференции, посвященной 1150- 

летию Великого Новгорода. Октябрь 2009 года. 

13. MARTINOVS A., GONCA V. Descriptive model of sliding friction processes. 

Proceedings of the 7th International Scientific and Practical Conference 

„Environment. Technology. Resources”, Rezekne. Volume 2: 227-233. 2009. 

14. NOVIKS G., TEIRUMNIEKS E., MATISOVS I., LEMEŠONOKA N., 

TEIRUMNIEKA Ē., MIKLAŠĒVIČS Z. Evaluation of brownfields in Latvia. 

Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 7 th International 

Scientific and Practical Conference. Volume 1. Rezekne, 2009. 

15. NOVIKS G., LEMEŠONOKA N., AUGULE S. Vides problēmu risinājuma 

stāvoklis Latgales uzņēmumos. Vide. Tehnoloģija. Resursi. VII starptautiskās 

zinātniski praktiskās konferences materiāli, 2009. 

16. NOVIKS G., SKROMULIS A. Gaisa vides kvalitātes monitoringa pilnveidošanas 

iespēju analīze. Vide. Tehnoloģija. Resursi. VII starptautiskās zinātniski 

praktiskās konferences materiāli, 2009. 

17. NOVIKS G., ČUBARS E. Lubāna ezera niedru resursu izvērtēšana un to 

izmantošanas enerģijas ieguvei pamatojums. Vide. Tehnoloģija. Resursi. VII 

starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, 2009. 

18. TERUMNIEKS E., TERUMNIEKA Ē., KANGRO I., KALIS H. The 

mathematical modelling of metals content in peat. Environment. Technology. 

Resources. Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical 

Conference. Volume 1. Rezekne, 2009. 

19. TERUMNIEKA Ē., TERUMNIEKS E., KĻAVIŅŠ M., MATISOVS I. Study of 

Cr(III), Ni(II) and Tl(I) ion sorption onto peat. Third Ain Shams University 

International Conference on Environmental Engineering. Volume 1. Sanitary 

and Water Engineering. Cairo, Egypt, 2009. 

16


2.3. Inženieru fakultātes laboratorijas 

2.3.1. Lietišķās ekoloģijas un resursu zinātniskā laboratorija 

Uzdevumi: 

- pH, elektrovadītspējas, izšķīdušā skābekļa, BSP, ĶSP, nitrātu, nitrītu, 

fosfātu, ūdens cietības, hlorīdu un sulfātu noteikšana. 

- Skaņas stipruma, apgaismojuma, temperatūras, atmosfēras spiediena, 

relatīvā gaisa mitruma, alfa radiācijas, beta radiācijas, gamma 

radiācijas mērījumi. 

- Materiālu mehānisko īpašību pētīšana (metāli, polimēri, betons). 

- Dziļuma mērīšana. 

- Koagulācija, flokulācija. 

- Objektu izpēte ar elektronisko mikroskopu. 

- Kūdras un augsnes paraugu ņemšana un analīze. 

- Siltumpārneses procesu izpēte. 

2.3.2. Ķīmijas laboratorija 

Vairāk nekā 30 izplatītāko metālu kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana 

dažādos dabas un rūpnieciskajos paraugos, materiālu siltumietilpības 

noteikšana, oglekļa satura noteikšana metālos un metālu sakausējumos, 

cementā, oglēs, keramikā, gumijā u.c. paraugos, organisko (tai skaitā 

toksisko vielu) un neorganisko komponentu kvalitatīvā un kvantitatīvā 

analīze (pH, elektrovadītspēja, izšķīdušais skābeklis, BSP, ĶSP, nitrāti, 

nitrīti, fosfāti, ūdens cietība u.c.). 

2.3.3. Pneimatikas un hidraulikas laboratorija 

Laboratorijas darbu izpilde hidraulikā, pneimatikā, elektrohidraulikā, 

elektropneimatikā. Automatizācijas procesu pētīšana, izmantojot PLC 

(programmējamie loģiskie kontrolieri). 

Laboratoriju aprīkojums 

I. Lietišķās ekoloģijas un resursu zinātniskā laboratorija 

N. 

p.k. 

Iekārtas nosaukums 

1. Mufeļkrāsns 

2. Mikroskops “Kruss” (2 gb.) 

3. Laboratoriskais Oksimetrs “OXI Level” 

17


4. Spektrofotometrs ar printeri “Helios” 

5. Destilators “DE10” 

6. MAP GPS-04 

7. Eholots 

8. Armfield flokulācijas iekārta 

9. BSP noteikšanas iekārta OXITOP 

10. Plītiņa ar magnētisko maisītāju IDL MEA-30 

11. Kolbu maisītājs ar platformu OS-20 

12. Mikroskops digitālais BMBA 300 

13. Ūdens multiparametru noteicējs EasySense Q5 

14. Radiācijas mērinstruments Radiation Alter Inspector 

15. Kūdras paraugu ņēmējs SOIL RECOVERY AUGER 

16. GPS iekārta eXplorist XL 

17. Latvijas topogrāfiskā karte Magellan GPS 

18. Ph mērītājs 

19. Elektrovadītspējas mērītājs 

20. Elektroniskie svari KERN 4000g/0,01g 

21. Zwick/Z150Universal testing machine 

22. Computer Controlled Heat Exchanger 

23. Filtrēšanas iekārta 

24. Žāvskapis SNOL58/350E5CN LFN 

25. DREL 2800 universālā ūdens kvalitātes laboratorija 

26. HACH multimetrs HQ40 D 

27. Penetrologs ar mitruma zondi 

28. Termoreaktors HACH 

II. Ķīmijas laboratorija 

N. 

p.k. 


1. Atomabsorbciometrs ПАЖ – 2 

2. Universālie jonometri (6 gb.) 

3. Fotokolorimetrs KOPK-2MП 

4. Analītiskie svari KERN EW 150 – 3M (precizitāte 0,001 g, Max = 150 g) 

5. Svari KERN EW 3000 – 2M (precizitāte 0,01 g, Max = 3000 g) 

6. Mufeļkrāsns (2 gb.) 

7. Induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrs OPTIMA 2100 

DV Perkin Elmer ICP/OES 

8. Dejonizators Crystal 10 

9. Mikroviļņu mineralizēcijas sistēma MWS-2 BERGHOF 

10. Diferenciālais skanējošais kalorimetrs Diamond DSC Perkin Elmer 

precisely 

11. Oglekļa analizators CS-2000 ELTRA 

12. Gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru Clarus 500 Perkin 

Elmer 

18


III. Pneimatikas un hidraulikas laboratorija 

N. 

p.k. 


1. Pneimatikas mācību stends 

2. Elektropneimatikas mācību stends ar programmējamiem logiskiem 

kontrolieriem 

3. Hidraulikas mācību stends 

4. Elektrohidraulikas mācību stends ar programmējamiem logiskiem 

kontrolieriem 

5. Universālais programmators Smart Prog2 

IV. Latgales aparātbūves tehnoloģiskajam centram iznomātās iekārtas 

N. 

p.k. 


1. Stieples elektroerozijas iekārta 

2. Aprīkojums stieples elektoerozijas iekārtai 

19


2.4. Ekonomikas un vadības katedra 

Vadītāja: Dr.sc.ing., prof. Irēna Silineviča 

Tālrunis: + 371 64624518 

E-pasts: Irena.Silinevica@ru.lv 


Nr. 

p.k. 


1. Profesore Dr.sc.ing. Irēna Silineviča Irena.Silinevica@ru.lv 

2. Profesors Dr.sc.ing. Oļegs Užga -Rebrovs rebrovs@tvnet.lv 

3. Docente Dr.oec. Lienīte Litavniece Lienite.Litavniece@ru.lv 

4. Docente Mg.soc.sc Iveta Graudiņa Iveta.Graudina@ru.lv 

5. Lektore Mg.biznesa Vilhelma Ņikitina vilhelma.nikitina@inbox.lv 

vadības 

6. Lektore Mg.soc.sc. Inese Silicka isilicka@inbox.lv 

7. Lektore Mg.commerc. Maija Krūze maijak49@inbox.lv 

8. Lektore Mg.oec. Iveta Dembovska Iveta.Zaluksne@ru.lv 

9. Lektors Mg.soc.sc. Ēvalds Višķers Evalds.Viskers@ru.lv 

10. Lektore Mg.soc.sc. Dagnija Nuķe Dagnija.Nuke@ru.lv 

11. Lektors Mg.soc.sc. Jānis Veips Janis.Veips@latgale.lv 

12. Lektore Mg.soc.sc. Liene Amantova – lienea@yahoo.com 

Salmane 

13. Lektors Mg.paed., Vitālijs Šlendins vitzs@inbox.lv 

14. Lektore Mg.soc.sc. Daina Znotiņa Daina.Znotina@ru.lv 

15. Lektore - Valentīna Deksne Valentina.Deksne@ru.lv 

16. Lektore Mg.soc.sc. Inese Ozola inese.b@one.lv 

17. Lektore Mg.oec. Ludmila Šļubere ludmilas@ru.lv 

18. Lektore Mg.oec. Kristīne Reinholde reinholde.kristine@inbox.lv 

19. Lektors Mg.soc.sc. Staņislavs Linkevičs Stanislavs.Linkevics@rezekne.lv 

20. Lektore Mg.soc.sc. Sandra Ežmale Sandra.Ezmale@rsez.lv 

21. Lektore Mg.paed. Elita Kupcova Elita.Kupcova@ru.lv 



nosaukums 


vadītājs/ -a, 

realizētāji 

Mērķis 

Latgales reģiona ekonomiskās attīstības teorētiskie 

aspekti 

Vadītāja: prof. I. Silineviča 

Tēmas izpildītāji: Ekonomikas un vadības katedras docētāji. 

Veikt statistiskos, socioloģiskos u.c. pētījumus (izmantojot 

gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes) par Latgales 

reģiona ekonomiskās attīstības problēmām. 

20






2009.g. 


tēmas izpētē 

turpmākajos gados 

- Tautsaimniecības attīstība Latgalē ekonomiskās recesijas 

apstākļos. 

- Menedžmenta problēmu izpēte Latgales mazajos 

uzņēmumos. 

- Novērtēta reģiona ekonomikas attīstības instrumentu 

pielietošanas efektivitāte. 

- Izstrādāta vēlamā valsts un Latgales reģiona telpiskā 

struktūra. 

Latgales reģiona konkurētspējas attīstības izpēte. 


Projekta nosaukums 

Development and Implementation of Joint 

Study Programme in International 

Business Management (Kopīgās augstākās 

izglītības programmas starptautiskajā 

uzņēmējdarbības vadībā, izstrāde un 

ieviešana). 

Teritoriālās identitātes 

lingvokulturoloģiskie un 

sociālekonomiskie aspekti Latgales 

reģiona attīstībā 

Finansēšanas 

avots 

LLP/ 

ERASMUS 

ESF 

Dalībnieki 

Visi katedras docētāji 

Prof. I. Silineviča 

Doc. L. Litavniece 

Doc. I. Graudiņa 

Lekt. Ē. Višķers 


1. AMANTOVA-SALMANE L. Nepieciešamība un pamatojums veikt reģionālās 

politikas ieviešanas izvērtēšanu. Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo 

zinātņu žurnāls Nr.1. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2009. 

2. NUĶE D. Karjeras attīstības atbalsta sistēma Latvijā. Tautsaimniecības attīstība: 

problēmas un risinājumi: studentu un docētāju 10.zinātniski praktiskā 

konference 2008.gada 3.jūnija rakstu krājums. Rēzeknē: RA Izdevniecība, 2009. 

3. SILINEVIČA I. Stratēģiskā vadīšana kā uzņēmuma izdzīvošanas instruments 

mainīgajā ārējā vidē. Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls 

Nr.1. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2009. 

4. SILINEVIČA I. Necessity and opportunities of Implementation of Strategic 

Management in Rural Tourism Enterprises. LLU starptautiskā konference Jelgava, 

2009. 

5. SILINEVIČA I. Implementation of Strategic Management in Small Enterprises. 

Utena Collegia scientific – practical conference „Aspects of Sustainable 

development: Theory and Practice. Lietuva, Utena, 2009. 

21


2.4.5. Organizētās konferences: 

Studentu un docētāju 11.zinātniski praktiskā konference 

„Tausaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi”, 2009.gada 28.maijā. 

22


2.5. Finanšu vadības katedra 

Vadītāja: Dr.oec., prof. Rita Liepiņa 

Tālrunis: +371 64628004 

E-pasts: finkat@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Profesore Dr.oec. Rita Liepiņa Rita.Liepina@ru.lv 

2. Profesors Dr.oec. Leonārs Svarinskis Leonars.Svarinskis@ru.lv 

3. Docente Dr.oec. Iveta Mietule mietule@inbox.lv 

4. Docente Mg.oec. Iluta Arbidāne iluta@ru.lv 

5. Docents Mg.oec Andris Pelšs andrispelss@inbox.lv 

6. Docente Mg.oec. Anita Puzule anitapuzule@inbox.lv 

7. Lektore Mg.sc.soc. Irēna Beinaroviča- irena@ru.lv 

Litvinova 

8. Lektore Mg.sc.soc Aija Čerpinska finkat@ru.lv 

9. Lektore Mg.oec. Inta Kotāne inta@ru.lv 

10. Lektors Mg.oec. Einārs Ulnicāns ulnicans@navigator.lv 

ltpi@ru.lv 

11. Lektore Mg.oec. Jeļena Volkova tihomi@ru.lv 

12. Lektore Mg.oec. Ērika Žubule erika@ru.lv 



nosaukums 



Mērķis 




Finanšu resursu piesaiste, analīze un vadīšana 

Vadītāji: doc. A. Puzule 

Tēmas izpildītāji: R. Liepiņa, L.Svarinskis, A. Pelšs, 

I. Arbidāne, A. Puzule, I. Kotāne, E.Ulnicāns, 

Ē. Žubule, I. Mietule, I. Beinaroviča-Litvinova, 

J. Volkova, A. Čerpinska 

Pētīt finanšu resursu piesaistes un to kontroles 

problēmas makrolīmenī, kā arī finanšu resursu 

vadīšanu un analīzi mikrolīmenī – konkrētos 

uzņēmumos. Iegūtos risinājumus piedāvāt ieviešanai 

augstākās izglītības, zinātnes, finanšu un 

uzņēmējdarbības jomās Latvijā. 

- Apdrošināšanas tirgus attīstība Latvijā. 

- Budžeta procesa attīstības iespējas Latvijā. 

- Darba samaksas ekonomiskie aspekti un uzskaites 

problēmu risinājumi Latvijā. 

23



2009. g. 



gados 

- Darbaspēka piedāvājuma un kvalitātes nosacījumi 

un analīze Latvijā. 

- Iekšējā audita darbība Latvijā. 

- Ilglietošanas un apgrozāmo aktīvu organizācija 

uzņēmējdarbībā. 

- Inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība un tās 

finansēšanas aspekti Latvijā. 

- Finanšu resursu problēmas lauksaimniecībā. 

- Latvijas Bankas loma un vieta Eiropas Centrālo 

banku sistēmā. 

- Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības problēmas 

Latgales reģionā. 

- Starptautisko finanšu līdzekļu loma Latvijas 

tautsaimniecībā. 

- Uzņēmējdarbība un nodokļu politika Latvijā. 

- Vadības grāmatvedības lietošana un ieviešana 

Latvijas uzņēmumos. 

- Publicēta monogrāfija “Inovatīvā darbība Latvijā” 

- Uzstāšanās ar referātiem starptautiskajās 

zinātniskajās konferencēs. 

- Zinātnisko publikāciju sagatavošana. 

- Līdzdalība IZM pētniecisko projektu grantā 

„Latgales plānošanas reģiona attīstības iespēju 

izpēte” īstenošanā. 

- Līdzdalība Ekonomikas fakultātes un Latgales 

tautsaimniecības pētījumu institūta starptautiskās 

zinātniskās konferences “Tautsaimniecības 

attīstības problēmas un risinājumi” organizēšanā. 

- Noorganizēta Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas 

fakultātes studentu un docētāju 11.zinātniski 

praktiskā konference Tautsaimniecības attīstība: 

problēmas un risinājumi 

- Studentu sagatavošana RA zinātniski praktiskajai 

konferencei. 

- Studentu sagatavošana dalībai AS „Swedbanka” 

rīkotajā ekonomikas studentu zinātnisko darbu 

konkursā „Open Mind”. 

- Sadarbība pētniecības jomā ar Pleskavas 

politehnisko 

institūtu (uz beztermiņa līguma pamata). 

- Prezentēt turpmāko pētījumu rezultātus 

starptautiskajās zinātniskajās konferencēs. 

- Sagatavot zinātniskās publikācijas, atspoguļojot 

tajās turpmāko pētījumu rezultātus. 

- Turpināt sadarbību pētījumu jomā ar augstskolām 

Latvijā un ārzemēs. 

24



- Turpināt līdzdalību Latvijas un starptautisko 

programmu pētnieciskajos projektos. 

- Veicināt studentu iesaistīšanos pētnieciskajā darbā 

(sagatavot studentus dalībai zinātniskajās 

konferencēs). 

- Izdot maģistra darbu kopsavilkumu krājumu. 

1. MIETULE I. Selected Issues of the Meaning of Human Capital in Economic 

Development. Wydawnictwo Naukowe Uniwersytetu Mikolaja Kopernika. 

Torun. Polija, 2009. 

2. ULNICĀNS E. Nodarbinātības un bezdarba attīstības tendences Latgalē līdz 

2009.gada I pusgadam. LatgalesTautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu 

žurnāls Nr.1. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2009. 

3. ULNICĀNS E. Latgales komersantu gada pārskatu strukturālās izmaiņas un 

nodarbinātības efektivitāte 2000. – 2005. gadā. Reģionālās ekonomikas 

konkurētspēja un attīstības prognozēšana. Starptautisko zinātnisko konferenču 

materiāli (2007. un 2008. gads). Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009. 

4. VOLKOVA J. Apdrošināšanas produktu pārdošanas īpatnības. Tautsaimniecības 

attīstība: problēmas un risinājumi. Studentu un docētāju 10.zinātniski praktiskā 

konference 03.06.2009. Rakstu krājums. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2009. 

5. ŽUBULE Ē. Evalution of Government expenditure planning methods in Latvia. 

Journal of International Scientific Publication: Economy and Business, 

Volume 3, Part 1, Bulgaria, 2009. 

6. ŽUBULE Ē. Management of State Finance in Budget Process. 10 th International 

Scientific Conference, Kaunas, Lithuania, 2009. 

2.5.4. Organizētās konferences: 

Līdzdalība studentu un docētāju 11.zinātniski praktiskā konference 

„Tausaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi”, 2009.gada 28.maijā. 

25


2.6. Pedagoģijas un psiholoģijas katedra 

Vadītāja: Mg.paed., doc. Mārīte Rozenfelde 

Tālrunis: +371 64624816 

E-pasts: ppkat@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Profesors Dr.paed. Pēteris 

vucenlazdans@navigator.lv 

Vucenlazdāns 

2. Docente Mg.paed. Mārīte 

Marite.Rozenfelde@inbox.lv 

Rozenfelde 

3. Lektors Mg.paed. Gunārs Strods gunars@ru.lv 

4. Lektore Mg.soc. Ženija 

zenija_truskovska@inbox.lv 

Truskovska 

5. Lektore Mg.psych. Rita Orska Rita023@navigator.lv 

6. Lektore Mg.psych. Aija Kondrova ppkat@ru.lv 

7. Lektors Mg.paed., Ēriks Kalvāns yello@inbox.lv 

Mg.psych. 

8. Lektore Mg.paed. Mārīte Mežāre Marite.Mezare@ru.lv 

9. Lektore Mg.paed. Aloida Jurčenko aloida_j@inbox.lv 

10. Lektors Mg.paed. Vilis Deksnis Vilis.Deksnis@edu.rdnet.lv 

26


2.7. Rēzeknes Augstskolas Speciālās pedagoģijas laboratorija un 

agrīnās palīdzības centrs 

Vadītāja: Mg.paed., doc. Mārīte Rozenfelde 

Tālrunis: +371 64624816 

E-pasts: ppkat@ru.lv 



Laboratorijas 

vadītāja, speciālais 

pedagogs 

Mg.paed. Mārīte Rozenfelde marite.rozenfelde@inbox.lv 

maarite@ru.lv 

Praktiskais psihologs Mg.psych. Rita Orska Rita023@navigator.lv 

Psihologs Mg.psych. Aija Kondrova ppkat@ru.lv 

Asistents, speciālais Augstākā Olga Čapkeviča olga.capkevica@inbox.lv 

pedagogs, 

specializējusies 

darbā ar bērniem, 

kuriem ir smagi 

garīgās attīstības 

traucējumi 

izglītība 

Logopēds 

Augstākā 

izglītība 

Vilhelmīne Tretjaka ppkat@ru.lv 

2.7.2. Mērķis 

Attīstīt zinātniski pētniecisko darbību speciālās pedagoģijas 

problēmu risināšanā. 

2.7.3. Uzdevumi: 

1. Veikt iniciatīvus pētījumus. 

2. Veikt labākās ārzemju pieredzes speciālās pedagoģijas jautājumos 

izpēti un adaptāciju Latvijas apstākļiem un vajadzībām. 

3. Adaptēt, veidot, izplatīt specializētas datorprogrammas darbam ar 

bērniem. 

4. Veikt pasākumus pedagoģiskajā izglītošanā speciālās pedagoģijas 

jautājumu, metodiku popularizācijā un ieviešanā. 

5. Izdot speciālās pedagoģijas jautājumiem veltītu periodisko 

izdevumu. 

27


2.7.4. Speciālās pedagoģijas laboratorijas darba virzieni: 

1. Agrīnā bērnu diagnostika un traucējumu korekcija. 

2. Specializētu datorprogrammu izveide bērniem ar attīstības 

traucējumiem. 

3. Speciālo metodiku aprobācija un standartizācija, metodisko 

līdzekļu, materiālu izdošana. 

4. Periodiska izdevuma sagatavošana un izdošana. 

28


2.8. Sākumskolas metodiku katedra 

Vadītāja: Mg.paed., lekt. Rita Burceva 

Tālrunis: +371 64628127 

E-pasts: ritamm@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Asoc.prof. Dr.paed. Jānis Dzerviniks Janis.Dzerviniks@ru.lv 

2. Docente Mg.math. Irēna Onževa Irena.Onzeva@bkc.lv 

3. Asistente Augstākā Sarmīte Olondare olondare@navigator.lv 

izglītība 

4. Lektore Mg.paed. Rita Burceva Rita.Burceva@ru.lv 

5. Lektors Mg.paed. Aivars Kaupužs Aivars.Kaupuzs@inbox.lv 

6. Lektore Mg.paed. Dace Visocka dace.v@navigator.lv 

7. Lektors Mg.paed. Jānis Mežinskis janis@ru.lv 



nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 



gados. 

Fiziskās un emocionālās veselības aspekti 

dažādos vecumposmos 

Vadītājs: lekt. A. Kaupužs 

Tēmas izpildītāji: S. Olondare, A. Kaupužs, D. Visocka 

Pētījumu rezultātā noskaidrot būtiskākos fiziskās un 

emocionālās veselības aspektus. 

- Fiziskās aktivitātes līmeņa noteikšanas metodikas 

pilnveidošana. 

- Fiziskās aktivitātes veicināšanas programmas 

izstrādāšana. 

- Veikta Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti 

adaptācija. 

- Veikts pētījums par fiziskās aktivitātes korelāciju ar 

dzīves kvalitātes veselības rādītājiem 

Uzvedības maiņas teoriju izmantošana praksē 

iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšanai. 

29



1. BURCEVA R. Izglītības loma pieaugušo karjeras attīstībā Latvijā. Starptautiskās 

zinātniskās konferences „Sabiedrība, integrācija, izglītība” materiāli. Rēzekne, 

2009. 

2. BURCEVA R. The Role of Education in Adults’ Career Development. Starptautiskās 

zinātniskās konferences “Lauku vide, izglītība, personība” materiāli. Jelgava: 

LLU, 2009. 

3. DZERVINIKS J. Evaluation of changes in pedagogic opinions within the process of 

teaching of natural sciences in basic school. Žurnāls „Problems of Education in the 

21 st Century” Scientific Methodical Center „Scientia Educologica” (Lietuva), 

2009. 

4. DZERVINIKS J. Dabas zinātnes kā sabiedrības vispārējās kultūras sastāvdaļa. 

Starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība, integrācija, izglītība” 

materiāli. Rēzekne, 2009. 

5. KAUPUŽS A. Fiziskās veselības pašvērtējums gados veciem cilvēkiem (65-75g.). 

LSPA Zinātniskie raksti 2008. Rīga, 2009. 

6. KAUPUŽS A. Bioloģiskā vecuma noteikšanas iespējas gados veciem cilvēkiem. 

Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences 

materiāli. Rēzeknes Augstskola. Rēzekne, 2009. 

7. KAUPUŽS A. Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) pilotpētījums 

kultūrvides adaptācijai Latvijā. LSPA Zinātniskie raksti 2009. Rīga, 2009. 

8. ONŽEVA I., MUKANAJEVA L. Skolēnu izzinošās darbības aktivizēšana 

matemātikas stundās sākumskolā. Starptautiskās zinātniskās konferences 

„Sabiedrība, integrācija, izglītība” materiāli. Rēzekne, 2009. 

9. SIDARĀNE A. Tolerance sabiedrībā, skolā un bērnu literatūrā. Starptautiskās 

zinātniskās konferences „Sabiedrība, integrācija, izglītība” materiāli. Rēzekne, 

2009. 

30


2.9. Mājas kultūras izglītības katedra 

Vadītāja: Mg.soc.sc., lekt. Līga Danilāne 

Tālrunis: + 371 64625079 

E-pasts: Darbmkat@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Profesore Dr.paed. Velta Ļubkina velta@ru.lv 

2. Asoc.prof. Mg.art. Vladislavs Paurs vladis.p.@tvnet.lv 

3. Docente Mg.paed. Aina Strode aina@ru.lv 

ainas@e-apollo.lv 

4. Docente Mg.paed. Liene Zarembo liene.zarembo@ru.lv 

5. Lektors Mg.paed. Gatis Lucjanovs gatikss@inbox.lv 

6. Lektore Mg.soc.sc. Līga Danilāne liga.danilane@ru.lv 

7. Lektore Mg.paed. Vilma Keiša vilmak@inbox.lv 

8. Lektore Mg.paed. Diāna Apele rafils@inbox.lv 

9. Lektore Mg.paed. Silvija Mežinska silvija@ru.lv 

10. Lektore Augstākā 

izglītība 

Nellija Kivkucāne darbmkat@ru.lv 



nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 



gados 

Mājturības un ekonomikas mācīšanas 

metodika 

Vadītāja: prof. V. Ļubkina 

Tēmas izpildītāji: V. Ļubkina, L. Danilāne, V. Paurs, 

N. Kivkucāne 

Veikt pētījumus saistībā ar mācīšanas metodikas 

pilnveidi izglītības satura realizēšanā. 

- Jaunais pamatizglītības standarts un tā ieviešana 

vispārizglītojošā skolā. 

- Patērētājizglītības saturs un ieviešanas problēmas. 

- Māksla un tās mācīšanas metodika. 

- Veikts pētījums par patērētājizglītības 

pedagoģiskajiem un sociāli ekonomiskajiem 

aspektiem. 

- Noorganizētas mākslas un radošo darbu izstādes. 

- Pabeigt pētījuma rezultātu apstrādi. 

- Turpināt radošo darbību mākslas un dizaina jomā. 

31



nosaukums 



Mērķis 





2009. g. 



gados 

Mājturības un ekonomikas pamatu skolotāju 

izglītības pilnveide 

Vadītāja: doc. A.Strode 

Tēmas izpildītāji: A. Strode, D. Apele, V. Keiša, 

S. Mežinska, G. Lucjanovs, L. Zarembo 

Topošo mājturības un ekonomikas pamatu skolotāju 

profesionālās kompetences attīstības rādītāju izpēte 

studiju procesā. 

- Profesionālās patstāvības attīstība pedagoģiskajā 

praksē. 

- Jaunrades aspekti skolotāju izglītībā. 

- Integratīva pieeja studiju satura apguvē. 

- Veikts pētījums studentu profesionālās patstāvības 

attīstības noteikšanai. 

- Veikta metodikas aprobācija topošo skolotāju 

jaunrades attīstības veicināšanai. 

- Izstrādāt promocijas darbu „Studentu profesionālās 

patstāvības attīstība pedagoģiskajā praksē”. 

- Turpināt studentu radošās darbības metožu 

aprobāciju un izvērtējumu. 



Consumer Citizenship Network 

(CCN) 

Finansējuma 

avots 

ES 

Dalībnieki 

V. Ļubkina, 

L. Danilāne, 

N. Kivkucāne 


1. KEIŠA V. Pedagoga profesionālās pilnveides analīze. RA Pedagoģijas fakultāte, 

Personības socializācijas pētījumu institūts, Rēzekne, 2009. 

2. LUCJANOVS G. Estētisko kompetenču pilnveide studentu jaunrades procesā. Rīgas 

pedagoģijas un vadības augstskola 14.starptautiskā kreativitātes konference. 

Rīga, 2009. 

3. MEŽINSKA S., MEŽĀRE M. Environment of Studies in the Context of 

Sustainability in Education of Prospective Teachers: Rezekne Higher Education 

Institution Experience, Daugavpils University, 2009. 

4. PATAPOVA I., ĻUBKINA V. Mācību vide skolēna pašrealizācijas procesā 

internātpamatskolā. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība: Starptautiskās zinātniskās 

konferences materiāli. Rēzekne, 2009. 

5. PAURS V. Integration of Bionics in Housekeeping Study Courses. Latvia University 

of Agriculture Jelgava, 2009. 

32


6. PAURS V. Prasmju un iemaņu veidošana zīmēšanas apguvē augstskolā. RA 

Pedagoģijas fakultāte, Personības socializācijas pētījumu institūts, Rēzekne, 

2009. 

7. PAURS V. Integration of Bionics in Design Study Courses. Institute of Sustainable 

Education, Daugavpils University, 2009. 

8. PAURS V. Facilitation of Sustainable Development by Integrating Bionics into study 

Courses of Design at the Testgary level. Innovations and Technologies News, reģ. 

Nr. 703241. 2009. 

9. STRODE A. Didactic Model of Pedagogical Practice for the Development of Students 

Professional Self-Dependency. Technology, Education and Development. Lazinica, 

A. (ed.), 2009. 

10. STRODE A. Transfer Skills in Prospective Teachers’ Professional Skills Development. 

Innovations and Technologies News, Vol.1, N.2, 2009. 

11. ZAREMBO L. Jaunrades subjektīvie aspekti skolotaju izglītībā. RA Pedagoģijas 

fakultāte, Personības socializācijas pētījumu institūts, Rēzekne, 2009. 

12. ZAREMBO L. Motivational Aspects of Students’ Creativity in Teachers’ Education. 

Institute of Sustainable Education, Daugavpils University, 2009. 

33


2.10. Svešvalodu katedra 

Vadītāja: Mg.paed., lekt. Viktorija Pokule 

Tālrunis: +371 64624816 

E-pasts: svkat@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Asoc.prof. Dr.philol. Karīne Laganovska karine33@inbox.lv 

2. Docente Augstākā Emīlija Strode emilijas@inbox.lv 

izglītība 

3. Lektore Mg.philol. Svetlana Iļjina svetailjina@inbox.lv 

4. Lektore Mg.paed. Mārīte Opincāne mariteo@tvnet.lv 

5. Lektore Mg.philol. Vija Pleiksne- vpg@navigator.lv 

Mg.oec. 

Mg.paed. 

Gutāne 

6. Lektore Mg.philol. Jeļena Barinova Ibv@navigator.lv 

7. Lektore Mg.philol. Inta Rimšāne rimsane@yahoo.com 

8. Lektore Mg.paed. Velta Rudziša rudzishi@yahoo.com 

9. Lektore Mg.paed. Viktorija Pokule Viktorija.Pokule@gmail.com 


1. LAGANOVSKA K. Volfganga Borherta valodas semantika. Zinātnisko rakstu 

krājums „Tekstas lingvistika ir poetika”. Šauļu universitāte, Lietuva, 2009. 

2. OPINCĀNE M. The symbols of sounds in the novella The Heart of Darkness by 

Joseph Conrad. Daugavpils Universitāte Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2009. 

3. OPINCĀNE M. Personvārdi un vietvārdi Džozefa Konrada jūras prozā. Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Daugavpils Universitātes 

Humanitārā Fakultāte „Kultūras Studijas”, Zinātnisko rakstu krājums 

„Personvārs Kultūrā”, 2009. 

4. OPINCĀNE M. Žestu valodas funkcija Džozefa Konrada romānā „Lords Džims”. 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Daugavpils 

Universitātes Krievu literatūras un kultūras katedra, 2007. gada filoloģiskie 

lasījumi „Žesta un neverbālās komunikācijas poētika slāvu un pasaules 

literatūrā un kultūrā”, 2009. 

5. RIMŠĀNE I. Influence of the Historical Context and Labour Market on the Education 

of Foreign Language Teachers. Latvijas Universitātes raksti. 749. sēj. Izglītības 

vadība, 2009. 

6. RIMSĀNE I. Educators as Driving Forces in Europe and North America. 

Innovations and Technologies News, 2009. 

34


2.11. Humanitāro zinātņu katedra 

Vadītāja: Dr.philol., doc. Ilga Šuplinska 

Tālrunis: +371 64625841 

E-pasts: ilga.suplinska@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Profesors Dr.habil.hist. Kārlis Počs karlispocs@tvnet.lv 

2. Asoc.prof. Dr.philol. Angelika Juško- promd@ru.lv 

Štekele 

3. Asoc.prof. Dr.philol. Ilga Šuplinska ilga13@inbox.lv 

4. Asoc.prof. Dr.philol. Olga Senkāne nikola7@inbox.lv 

5. Asoc.prof. Dr.philol. Sanita Lazdiņa lasa1@inbox.lv 

6. Asoc.prof. Dr.phil. Valdis Tēraudkalns lbb@apollo.lv 

7. Docents Dr.hist. Vladislavs 

vladism@inbox.lv 

Malahovskis 

8. Docents Dr.philol. Ingars Gusāns ingars.gusans@ru.lv 

9. Lektore Mg.philol. Antra Kļavinska antraklavinska@inbox.lv 

10. Lektore Mg.philol. Sandra Laizāne laisan@navigator.lv 

11. Lektore Mg.philol. Līga Bernāne lbernane@inbox.lv 

12. Lektors Mg.hist. Pēteris Kivrāns kivrans@inbox.lv 

13. Lektore Mg.paed. Veronika Korkla veronika.korkla@ru.lv 

14. Lektore Mg.paed. Inese Brīvere brive@one.lv 

15. Lektore Mg.paed. Valda Čakša caksa@tvnet.lv 

16. Lektore Mg.hist. Iveta Sprūga iveta.zv@inbox.lv 



nosaukums 



Mērķis 




35 

Reģionālistika 

Vadītājas: S. Lazdiņa, I.Šuplinska 

Tēmas izpildītāji: S. Lazdiņa, A. Kļavinska, S. Laizāne, 

L. Bernāne, A. Juško-Štekele, I. Gusāns, I. Šuplinska, 

V. Malahovskis, V. Korkla, O. Senkāne 

Akcentējot Latgales kultūras procesu kontinuitāti, 

izpētīt Latgales reģiona valodas, literatūras, folkloras, 

kultūrvēstures specifiku, atklāt reģionālās identitātes 

izpausmes un nozīmi Latvijas un Eiropas kontekstā. 

- Lingvistisko un etnisko procesu izpēte Latgalē, pētot 

valodas, reliģijas u. c. faktoru ietekmi uz noteiktu 

makrovidi (indivīds, ģimene, dzimta) un 

makrovidi (kopiena, sabiedrība), Latgalē lietotās



2009. g. 



gados. 


nosaukums 



Mērķis 

valodas, to prasme, lietojums, loma izglītībā, 

nākotnes perspektīvas. 

- Folkloras un literāro procesu izpēte un attīstības 

veicināšana, popularizējot reģionālistikas idejas 

jauniešu auditorijā, rīkojot šīs mērķauditorijas 

izglītojošus pasākumus. 

- Publicēta monogrāfija ,,Valodas Austrumlatvijā: 

pētījuma dati un rezultāti”, izstrādājot 

priekšlikumus valodas un izglītības politikai. 

- Organizēta 2. starptautiskā latgalistikas konference, 

akcentējot reģionālistikas problemātiku 

Latvijas un Eiropas kontekstā. 

- Izdots 1. starptautiskās latgalistikas konferences 

krājums „Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 

100. 1. starptautyskuo latgalistikys konfereņce”. 

- Uzsākta Letonikas institūta reorganizācija par 

Reģionālistikas institūtu. 

- Izdots bilingvāls multiaudiāls izziņas un mācību 

materiāls „Cyblys meiklis”. 

‐ Projekta „Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie 

un sociālekonomiskie aspekti Latgales 

reģiona attīstībā” aktivitāšu realizēšana. 

‐ Starpnozaru pētījumi reģionālistikā. 

‐ Baltijas valstu valodu politika Eiropas kontekstā. 

‐ Lingvistiskā ainava Baltijas valstīs citu Eiropas 

valstu kontekstā. 

‐ Latviešu valodas kā otrās valodas problēmjautājumi 

(motivācija, attieksme, valodas līmenis). 

‐ Reģionālo valodu lingvistiskais un juridiskais 

statuss, vieta izglītības sistēmā. 

‐ Turpināt latgaliešu folkloras, literatūras un vēstures 

pētniecību, veidojot un nostiprinot pētniecības 

metodisko un teorētisko bāzi. 

Kulturoloģija, filozofija, māksla 

Vadītājs: V. Tēraudkalns 

Tēmas izpildītāji: 

V.Tēraudkalns, V.Čakša, I.Brīvere 

Veikt pētījumus par tēmām, kas skar reģiona vēsturi, 

Latvijas ideju vēsturi, kā arī globālo procesu ietekmi 

uz Latvijas sabiedrību. 

36






2009. g. 



gados. 

- Latgales kultūras procesu, personību, izglītības 

iestāžu un reliģisko organizāciju vēsture. 

- Globalizācija un Latvijas sabiedrība. 

- Latgales tēls K.Ulmaņa autoritārā režīma laikā. 

- Etniskums un reģionalitāte mūsdienu Eiropas 

kontekstā. 

- Latgaliskā un latviskā mijiedarbības attiecības. 

Noorganizēta konference 29.-30.10.2009. un izdots 

rakstu krājums „Reliģiskās dažādības tematika 

izglītībā – Eiropas, nacionālā un reģionālā dimensija.” 

(Rīga: LBB, 2009.) 

- Turpināt minētās problemātikas izpēti 

reģionālistikas kontekstā. 


nosaukums 

Vēsture 



Vadītājs: Prof. K. Počs 

Tēmas izpildītāji: K. Počs, P. Kivrāns, I. Sprūga 

Mērķis - Apzināt Latgales kultūras vēsturi, akcentējot 

latgaliešu preses nozīmi Latvijas kontekstā un 

personības, kā arī to devumu vēstures pētniecībā. 





2009. g. 



gados. 


- Tiek turpināti pētījumi par Latgales kultūras 

vēsturi, par nacionālās atmodas perioda presi, par 

B.Brežgo devumu Latgales vēstures izpētē, par 

Latgales agrāro reformu 20.gs. 20.gados. 

- Zinātniskās publikācijas par katoļticības lomu 

Latgalē. 

- Sagatavot pētījumu par Latvijas – Francijas 

ekonomiskajām attiecībām 20.gs. 30.gadu sākumā. 

- Turpināt arhīva materiālu izpēti par B. Brežgo 

darbību. 


Intercompetence and Dialogue 

through Literature 

Valoda un vide, 6.etaps 

Finansējuma 

avots 

EACEA, 

Comenius 

Valsts 

pētījumu 

programma 

Letonika 

Dalībnieki 

I. Šuplinska, I. Gusāns, 

S. Lazdiņa, 

A. Juško-Štekele 

I. Šuplinska, 

H.F.Marten, 

S. Lazdiņa, 


37


„Latgales novada mutvārdu un 

nemateriālā kultūras mantojuma 

izpēte un popularizēšana” 

„Teritoriālās identitātes 



reģiona attīstībā” 

RA grants 

ESF 


O. Senkāne, 

S. Lazdiņa, I. Šuplinska, 

S. Laizāne, 

1. kursa filologi 


S. Lazdiņa, 

A. Juško-Štekele, 

A. Kļavinska, 

V. Malahovskis, 

V. Korkla, 

O. Senkāne, 

I. Gusāns, 


Maģistranti: 

A. Briška, 

I. Belasova, S. Ūdre 


1. BRĪVERE I. Latgaliskās identitātes apziņa drukas aizlieguma perioda privātajā 

sarakstē. // Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: 

humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, I/Red. I. Šuplinska, S. Lazdiņa. 

Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. 

2. ČAKŠA V. Latgalian traditional Culture and Regional identity: Places of Cultural 

Memory and Simbols. // Latgale as a Culture Borderzone. Comparitive Studies. 

Vol. II (I). Daugavpils: University Academic Press “Saule”, 2009. 

3. ČAKŠA V. Iedzīvotāju nacionālās un etniskās identitātes faktori Austrumlatgales 

kultūrvidē. // Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: 



4. ČAKŠA V. Культурная среда Латгалии в период деятельности народных 

консерваторий (в 1923 – 1940 г.) и ее воздействие на традиции народного 

музыцирования. // Tradicija ir Dabartis. 4 Klaipedos Universiteto Menu 

fakultetoLiaudies muzikos katedra. Klaipeda, 2009. 

5. ČAKŠA V. Rēzeknes kultūrvide 20.gs. pirmajā trešdaļā: mūzikas dzīve līdz Tautas 

konservatorijas darbības sākumam. // DU Humanitārās fakultātes XVIII Zinātnisko 

lasījumu materiālu krājums Vēsture: avoti un cilvēki XIII. Daugavpils: „Saule”, 

2010. 

6. GUSĀNS I. Dievu apzīmējumi Kallimaha himnās. // DU Humanitārās fakultātes 

XIX Zinātniskie lasījumi. 24.01.2008. Kultūras studijas. I. Personvārds kultūrā. 

Daugavpils: „Saule”, 2009. 

7. JUŠKO-ŠTEKELE A. Laimes izpratne latgaliešu pasakās. // Via Latgalica: 

Humanitāro zinātņu žurnāls. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. Nr. 1. 

38


8. JUŠKO-ŠTEKELE A. Etniskie stereotipi latgaliešu folklorā: ģenēze, funkcionalitāte, 

transformācija. // Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via 

Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, I/Red. I. Šuplinska, 

S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. 

9. KĻAVINSKA A. Daudzvalodība Austrumlatvijā. Valodu lietojuma sfēras. // 

Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: humanitāro 

zinātņu žurnāla pielikums, I/Red. I. Šuplinska, S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskola, 2009. 

10. KĻAVINSKA A. Etnolingvistiskā situācija Krāslavas rajona Indras pagastā. // Via 

Latgalica: Humanitāro zinātņu žurnāls. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. 

Nr. 1. 

11. LAZDIŅA S. Latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumi lietišķās 

valodniecības apguves kontekstā. // Via Latgalica: Humanitāro zinātņu žurnāls. 

Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. Nr. 1. 

12. LAZDIŅA S. Valodas apguve kā valodas plānošanas kategorija: Latgales 

sociolingvistiskā situācija. // Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. 

Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, I/Red. I. Šuplinska, 

S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2009. 

13. LAZDIŅA S., MARTEN H., ŠUPLINSKA I. Latgalīšu literaruo volūda 

izgleiteibā. // Ontona Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. 1. starptautyskuo 

latgalistikys konfereņce (Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris). Via 

Latgalica: Latgalistikys kongresu materiali, I. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 

2009. 

14. MALAHOSKIS V. Katolisko identitāti veidojošie faktori Latgalē: vēsturiskais 

konteksts. // Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: 



15. MALAHOSKIS V. Katoļu baznīcas politiskās aktivitātes neatkarīgajā Latvijā. // Via 


Nr. 1. 

16. SENKĀNE O. Dieva koncepts mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģijā „Susātivs”. // 

Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un reģionālā 

dimensija. – R.: LBB, 2009. 

17. SENKĀNE O. Sergeja Jeseņina māksliniecisko meklējumu atbalsis latviešu 20.gs. 

20.-30.gadu dzejā. // Atcerēties, aizmirst, izdomāt. Kultūru un identitāšu 

biogrāfijas 18.-21.gs. Latvijā. Rakstu krājums, 2009. 

18. SENKĀNE O. Pašapmāna eksistenciālais traktējums Ilzes Šķipsnas un Gunta Zariņa 

romānos. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 15. Liepāja: LiePA, 2009. 

19. SENKĀNE O. Mūžības koncepts Aspazijas un Raiņa pirmajos dzejoļu krājumos. 

Jaunā Daugava, 2009. 

20. SENKĀNE O. Eksistenciālais reliģijas traktējums I.Šķipsnas romānā ”Neapsolītās 

zemes” // LU starptautiskās zinātniskās konferences „Latviešu literatūra un 

reliģija” materiāli; elektroniskai publicēts LU mājas lapā, 2009. 

39


21. ŠUPLINSKA I. Dzimumu loma valodas identitātes veidošanā.// Valodas 

Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Via Latgalica: humanitāro zinātņu 

žurnāla pielikums, I/Red. I. Šuplinska, S. Lazdiņa. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskola, 2009. 

22. ŠUPLINSKA I. Personvārda funkcionalitāte jaunākajā latviešu dzejā. // Via 


Nr. 1. 

23. ŠUPLINSKA I. Kultūras procesu kontinuitāte Latgalē. // Letonikas pētījumi. 

2005–2009. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2009. 

24. ŠUPLINSKA I. Komisma elementi Ontona Rupaiņa prozā. // Ontona Skryndys 

Latgalīšu gramatikai 100. 1. starptautyskuo latgalistikys konfereņce 

(Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris). Via Latgalica: Latgalistikys 

kongresu materiali, I. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 2009. 

25. ŠUPLINSKA I. Kultūras procesu kontinuitāte Latgalē. // Letonikas trešā kongresa 

zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2009. 

26. TĒRAUDKALNS V. Bībeles jaunā tulkojuma sākumi Latvijā 20. gs. 90. gados: 

pēctecība, tulkošanas principi un konteksts. // Valsts valodas komisijas raksti. Rīga, 

5. sēj., 2009. 

27. TĒRAUDKALNS V. One's Own People or Strangers: Lutheranism in Latgale 

during the Period of First Independence of Latvia (1918-1940). // Latgale as a Culture 

Borderzone. Comparative Studies. Vol. II (1). Daugavpils University Academic 

Press "Saule", 2009. 

28. TĒRAUDKALNS V. Ievadam: Reliģiskā izglītība kā iespēja reliģiju un konfesiju 

dialogam. // Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un 

reģionālā dimensija. – Rīga: LBB, 2009. 

29. ANDRONOVS A., LEIKUMA L., ŠUPLINSKA I. – Redkolegeja. Ontona 

Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. 1. Starptautyskuo latgalistikys konfereņce 

(Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris). Via Latgalica: Latgalistikys 

kongresu materiāli, I. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 2009. 

30. ŠUPLINSKA I., LAZDIŅA S. Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un 

rezultāti. Via Latgalica: Humanitāro zinātņu žurnāla pielikums, I. Rēzekne: 

Rēzeknes Augstskola, 2009. 

2.11.5.Organizētās konferences: 

1) 2.starptautiskā latgalistikas konference „Centrs un perifērija: 

paradigmu maiņa”, Rēzekne, 2009. gada 15.-17. oktobrī. 

2) „Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un 

reģionālā dimensija”. Rēzekne, 2009. gada 29.–30. oktobrī. 

40


2.12. Tiesību zinātņu katedra 

Vadītājs: Mg.iur., doc. Modris Marcinkēvičs 

Tālrunis: +371 64605290 

E-pasts: tzkat@ru.lv 



Profesors Dr.iur. Jānis Rozenbergs tzkat@ru.lv 

Asoc.profesors Dr.phil. Zigurds Mikainis tzkat@ru.lv 

Asoc.profesors Dr.iur. Andris Plotnieks andrisplotnieks@inbox.lv 

Docente Dr.iur. Gaļina Makarova advokati@inbox.lv 

Docente Dr.iur. Maija Paļčikovska Maija.Palcikovska@e-teliamtc.lv 

Docente Dr.iur. Līga Menģele- Liga.Mengele@vmd.gov.lv 

Stillere 

Docents Mg.iur. Modris 

m013@inbox.lv 

Marcinkēvičs 

Docents Dipl.iur. Juris Muižnieks juris.muiznieks@inbox.lv 

Docente Dipl.iur. Anna Biksiniece abiksiniece@court.gov.lv 

Lektore Mg.oec. Evita Eglīte epaula@tvnet.lv 

Lektors Mg.oec. Aivars Bernāns abernans@inbox.lv 

Lektore 

Mg.soc.sc., Kristīne 

Kristine.Karpovica@ru.lv 

Mg.iur. Karpoviča 

Lektors Mg.iur. Andrejs Vanags andrejs.vanags@e-no.lv 

Lektore Mg.iur. Līga Mazure liga.mazure@inbox.lv 

Lektors Mg.iur. Aleksejs Lapsa aleksejs.lapsa@inbox.lv 

Lektore Mg.iur. Vēsma Jenzena 

Lektore 

Mg.soc.sc, Ilga Krampuža ahia@inbox.lv 

Mg.iur. 

Lektors 

Mg.soc.sc, Arnis Bērziņš regula@inbox.lv 

Mg.iur. 

Lektore Mg.iur. Inta Baltiņa intabaltina@inbox.lv 

Lektore Dipl.iur. Aija Jermacāne aijermacane@court.gov.lv 


1. BĒRNĀNS A. Komercdarbības un finanšu likumdošana. Mācību grāmata 

tālmācībai. Rīga: Biznesa vadības koledža, 2008. 

2. BĒRZIŅŠ A. Grāmatu atvēršanas svētki Rēzeknes Augstskolā. Iknedēļas 

specializētais žurnāls “Jurista Vārds”, Nr.17., 2009. 

3. JENZENA V. Noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi atklāšana un izmeklēšana. 

Mācību līdzeklis, 1., 2., 3., 4., 7. nodaļas. Rīga: Izglītības soļi, 2008. 

41


4. MAKAROVA G. Правовое регулирование взаимных обязанностей родителей и 

детей. Cборник материалов «Молодёжь 21 века: семья, образование, 

карьера», Rīga: izd. BSA, 2009. 

5. MAKAROVA G. Bērnu tiesību regulēšana Latvijā. Eiropas un nacionālo tiesību 

aktuālās problēmas”, Rīga: STA 2008. 

6. MAKAROVA G. Implementation of Human Rights in Legal Relations of 

Employment. The Fifth year in the European Union Member States: Topical, 

Problems in Management of Economics and Law. Konferences referātu 

krājums. – Rīga: LZA, 2009. 

7. MENĢELE-ŠTILLERE L. Forest and Forest Land as Subject-Matter of legal Order: 

Problems. The Fifth year in the European Union Member States: Topical, 

Problems in Management of Economics and Law. Konferences referātu 

krājums. – Rīga: LZA, 2009. 

8. MIKAINIS Z. Citizenship Education for Getting Competence in Higher Education of 

Latvia (Sustainable Development Aspect). Rakstu krājums Rural Enviroment. 

Education personality. (REEP). Proceedings of the 4 th International Scientific 

Conference Nr.4 – Jelgava: Jelgavas lauksaimniecības universitātes izdevn., 

2009. 

9. MIKAINIS Z. Human Rights Studies as an Opportunity for Advancing Students 

Citizenship. CiCe starptautiskā conference „Human Rights and Citizenship 

education”, Zviedrija, Malmo Universitāte, 2009. 

10. MUIŽNIEKS J. Tiesiskās apziņas deformācija un tiesiskais nihilisms Latvijas 

postsociālistiskās sabiedrības kontekstā. Referātu krājums Eiropas un nacionālo tiesību 

aktuālās problēmas, Rīga: STA, 2008. 

11. PAĻČIKOVSKA M. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte – sacīkstes principa 

realizācija: angloamerikāņu un kontinentālā iztiesāšanas modeļa salīdzinājums. 

Konferences materiālu krājums Civilprocesa aktuālie jautājumi. - Rīga: Tiesu nama 

aģentūra, 2008. 

12. PLOTNIEKS A. Latvia is Coming Back to Europe. Monogrāfija. Rēzekne: RA 

Izdevniecība, 2008. 

13. PLOTNIEKS A. Tiesību teorija & Juridiskā metode. Rīga: Izglītības soļi, 2009. 

42


2.13. Vēstures un filozofijas katedra 

Vadītājs: Dr.hist. doc. Vladislavs Malahovskis 

Tālrunis: +371 64625218 

E-pasts: vladism@inbox.lv 



Profesors Dr.habil.hist. Kārlis Počs karlispocs@tvnet.lv 

Asoc.prof. Dr. hist. Inese Poča 

Asoc.prof. Dr. phil. Valdis Tēraudkalns vald25@hotmail.com 

Docente Mg. paed. Valda Čakša caksa@tvnet.lv 

Lektors Mg. hist. Pēteris Kivrāns kivraans@inbox.lv 

Lektore Mg. paed. Veronika Korkla Veronika. Korkla@ru.lv 

Lektors Dr. hist. Vladislavs Malahovskis vladism@inbox.lv 

Lektore Mg. paed. Inese Brīvere brive@one.lv 

Lektore Mg. hist. Iveta Sprūga iveta.zv@inbox.lv 

Lektore Mg. phil. Ināra Leikuma inaaral@inbox.lv 


1. MALAHOVSKIS V. Stāvoklis Latgales laukos agrārās reformas sākumposmā 

(1920-1922). RA, Rēzekne, 2009. 

2. POČA I. Latgale Zečpospoļitas varā 16. gs. II puse-18. gs. beigas, Monogrāfija: RA, 

2009. 

3. TĒRAUDKALNS V. Bībeles jaunā tulkojuma sākumi Latvijā 20. gs. 90. gados: 

pēctecība, tulkošanas principi un konteksts. Rīga, 2009. 

43


3. Rēzeknes Augstskolas zinātniskie institūti 

3.1. Rēzeknes Augstskolas Latgales ilgtspējīgās attīstības 

pētnieciskais institūts (LIAPI) 

LIAPI direktors: Dr.habil.geol., prof. Gotfrīds Noviks 

Tālrunis: +371 64625258, +371 26707340 

E-pasts: Gotfrids.Noviks@ru.lv 


Nr. 

p.k. 


1. Vadošais Dr.med.vet. Boriss Jarinovskis Boriss.Jarinovskis@ru.lv 

pētnieks 

2. Vadošais Dr.agr. Genovefa Norvele norvele@inbox.lv 

pētnieks 

3. Vadošais Dr.agr. Veneranda strzin@apollo.lv 

pētnieks 

Stramkale 

4. Pētnieks Dr.sc.ing. Ziedonis 

Zmiklasevics@lvm.lv 

Miklaševičs 

5. Vadošais Dr.sc.ing. Edmunds ems@inbox.lv 

pētnieks 

Visockis 

6. Vadošais Dr.sc.ing. Andris Martinovs andris@ru.lv 

pētnieks 

7. Vadošais 

pētnieks 

Dr.sc.ing. Pēteris Grabusts Peteris.Grabusts@ru.lv 

3.1.2. Institūta darbības mērķis: 

Izveidot un nepārtraukti pilnveidot Latgales reģiona tautsaimniecības 

plānošanai un attīstībai nepieciešamo teorētisko un praktisko pētījumu bāzi 

vides kvalitātes saglabāšanas, tautsaimniecības resursu racionālas 

izmantošanas, ekotehnoloģiju ieviešanas jomā. 

Mērķa sasniegšanai Institūts veic vides aizsardzības, ekotehnoloģiju, dabas 

resursu, agroekoloģijas, reģionālās ekonomikas problēmu pētījumus. 

44




ALFA III JELARE – Joint European 

Latin American Renewable Energy 

Project. 

Lifelong Educational Project of 

Brownfields. 



Finansējuma 

avots 

EK 

Leonardo da 

Vinči 

programma 

ERAF 


Dalībnieki 

G.Noviks 

A.Zorins 

E.Teirumnieks 

G.Noviks 

E.Teirumnieks 

Ē.Teirumnieka 

I.Matisovs 

N.Lemešenoka 

E. Teirumnieks, 


I. Matisovs, R. Deksne 


1. MIKLAŠĒVIČS Z. Identification and analysis of the factors influencing the 

coefficients for the compaction of energy chips loads// Environment. Technology. 

Resources. The 7 th international conference reports, Rezekne, 2009. 

2. MIKLAŠĒVIČS Z. Enerģētisko šķeldu kravu transportēšanas sablīvējuma koeficientu 

ietekmējošo faktoru identifikācija un analīze. Environment. Technology. Resources. 

Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference, 2009. 

3. GRABUSTS P. Evolutionary algoritmhs at choice: from GA to GP. Environment. 

Technology. Resources. Proceedings of the 7 th International Scientific and 

Practical Conference, 2009. 

4. GRABUSTS P. Clustering methodology for time series mining. “RTU zinātniskie 

raksti - 2009” sērija “Datorzinātne” sējums “Informācijas tehnoloģija un vadības 

zinātne”. 

5. NOVIKS G., ČUBARS E. Lubāna ezera niedru resursu izvērtēšana un to 

izmantošanas enerģijas ieguvei pamatojums. Environment. Technology. Resources. 

Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical Conference, 2009. 

6. NOVIKS G., TEIRUMNIEKS E., LEMEŠENOKA N., MATISOVS I., 

TEIRUMNIEKA Ē., MIKLAŠĒVIČS Z. Evaluation of brownfields in Latvia. 

Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 7th International 

Scientific and Practical Conference, 2009. 

7. NOVIKS G., LEMEŠENOKA N., AUGULE S. Vides problēmu risinājuma 

stāvoklis Latgales uzņēmumos. Environment. Technology. Resources. Proceedings 

of the 7 th International Scientific and Practical Conference, 2009. 

8. NOVIKS G., SKROMULIS A. Gaisa vides kvalitātes monitoringa pilnveidošanas 

iespēju analīze. Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 7 th 

International Scientific and Practical Conference, 2009. 

45


9. JARINOVSKIS B. Attitude and interest of young people of East region of Latgale 

toward ecological problems = Austrumlatgales reģiona jaunatnes attieksme un interese 

pret ekoloģiskām problēmām / Boris Yarinovsky. - Kopsav. angļu un latviešu 

val. // Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā: Izglītība un zinātne klimata 

pārmaiņu novēršanai: 3. starptautiskās konferences rakstu krājums: Rīga, 

2009.gada 23.oktobris = Environmental Science and Education in Latvia and 

Europe: Education and science for climate change mitigation: 3 rd international 

conference: Riga, October 23, 2009. 

10. JARINOVSKIS B., KANGRO I. Mathematical modelling with use information – 

Communication Technologies in course studyng ecological toxicology. International 

scientific conference „ICT in Natural Science Education 2009”, Sialiai 

University, Lietuva. 

11. JARINOVSKIS B., VISOCKIS E. Использование системы обогрева полов 

дымовыми газами. В сб. международной научно-практической 

конференции “Наука. Образование. Технологии”. // 10-11. сентября 2009 

г., Барановический Университет, г. Барановичи, Беларусь, 2009. 

12. DEKSNE R., TEIRUMNIEKS E., TEIRUMNIEKA Ē. The changes of 

zooplankton’s quality and quantity in the river Daugava under the influence of climate 

fluidity.// 3. starptautiskās konferences “Vides zinātne un izglītība Latvijā un 

Eiropā: Izglītība un zinātne klimata pārmaiņu novēršanai” konferences rakstu 

krājums, 2009, (publicētas tēzes). 

13. DEKSNE R., ŠKUTE A., ŠKUTE R. Seasonal dynamics of zooplankton of the middle 

Daugava.// Международная научная конференция «Теоретические и 

прикладные аспекты современной лимнологии». Минск, 2009. 

14. DEKSNE R., LINUŽS A., ŠKUTE A. The investigation of zooplankton as an 

enviromental pollution bioindicator.// Abstracts of 8 th International Scientific and 

Practical Conference “Resource Reproducing, Low-wasted and 

Environmentally Friendly Technologies of Development of the Earth Interior”, 

Tallinn University of Technology, 2009. 

15. MARTINOVS A., GONCA V. Descriptive model of sliding friction processes. 

Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 7 th International 

Scientific and Practical Conference, 2009. 

16. STRAMKALE V., STRAMKALIS A., KOMLAJEVA Ļ., SELECKA M., 

VIKMANE M., STALAŽS A. Latvijā izveidoto linu šķirņu izvērtējums pēc 

sēklu ražas un kvalitātes. Environment. Technology. Resources. Proceedings of 

the 7 th International Scientific and Practical Conference, 2009. 

17. MAĻCEVA M., VIKMANE M. STRAMKALE V., STRAMKALIS A. Slāpekļa 

mēslojuma izmantošanas efektivitāte galviņkāpostiem. Environment. Technology. 

Resources. Proceedings of the 7 th International Scientific and Practical 

Conference, 2009. 

18. KOMLAJEVA Ļ., ADAMOVIČS A., STRAMKALE V. Latvijā izveidoto linu 

šķirņu un hibrīdu izvērtējums un to perspektīva. Raţas svētki „Vecauce – 2009”: 

Latvijas Lauksaimniecības Universitātei – 70. Zinātniskā semināra krājums. 

Jelgava, LLU, 2009. 

19. POIŠA L., ADAMOVIČS A., STRAMKALE V. Kaņepes (Cannabis sativa L.) – 

biomasas augs. Raţas svētki „Vecauce – 2009”: Latvijas Lauksaimniecības 

Universitātei – 70. Zinātniskā semināra krājums. Jelgava, LLU, 2009. 

46


20. TEIRUMNIEKS E.: TEIRUMNIEKS E., TEIRUMNIEKA Ē., KANGRO I., 

KALIS H. The mathematical modeling of metals content in peat. // Environment. 

Technology. Resources. Proceedings of the 7 th International Scientific and 

Practical Conference. Volume 1. – Rezekne, 2009. 

21. TEIRUMNIEKA Ē., TEIRUMNIEKS E., KĻAVIŅŠ M., MATISOVS I. Study of 

Cr(III), Ni(II) and Tl(I) ion sorption onto peat. // Third Ain Shams University 

International Conference on Environmental Engineering. Volume 1, Sanitary 

and Water Engineering. – Cairo, Egypt, 2009. 

22. TEIRUMNIEKA Ē., TEIRUMNIEKS E., KLAVINS M. Using of peat sorbents in 

bivalent metals sorbtion from municipal solid waste landfills leachate. // 4 th 

International Conference on Thermal Engineering: Theory and Applications. - 

The Petroleum Institute, Abu Dhabi, United Arab Emirates, 2009. 

47


3.2. Rēzeknes Augstskolas Latgales tautsaimniecības pētījumu 

institūts (LTPI) 

LTPI direktora p.i.(līdz 31.01.2009.): Mg.soc.sc. Sandra Ežmale 

LTPI direktora p.i.(no 01.02.2009.): Mg.oec. Einārs Ulnicāns 

Tālrunis: Sandra Ežmale +371 29227268; Einārs Ulnicāns +371 26738913 

E-pasts: Sandra.Ezmale@rsez.lv; ulnicans@navigator.lv, ltpi@ru.lv 


N. 

p.k. 


1. Vadošais Dr.oec. Tālis Freimanis talis.f@tvnet.lv 

pētnieks 

2. Vadošais Dr.oec. Raivis Kakānis raivis.kakanis@danskebanka.lv 

pētnieks 

3. Vadošais Dr.oec. Rita Liepiņa Rita.Liepina@ru.lv 

pētnieks 

4. Vadošais Dr.oec. Iveta Mietule Iveta.Mietule@ru.lv 

pētnieks 

5. Vadošais Dr.sc.ing. Irēna Silineviča Irena.Silinevica@ru.lv 

pētnieks 

6. Vadošais Dr.sc.ing. Oļegs 

rebrovs@tvnet.lv 

pētnieks 

Užga-Rebrovs 

7. Pētnieks Mg.oec. Einārs Ulnicāns ulnicans@navigator.lv 

ltpi@ru.lv 

8. Vadošais 

pētnieks 

(līdz 29.06.2009.) 

Dr.oec. Biruta Garanča gabi@parks.lv 

9. Vadošais 

pētnieks 

(līdz 29.06.2009.) 

10. Vadošais 

Pētnieks 

(līdz 29.06.2009.) 

Dr.habil. oec. Andris Sproģis 

asprogis@latnet.lv 

Dr.oec. Jānis Strazdiņš strazdins.J@gmail.com 

3.2.2. LTPI īsteno pētījumu šādos virzienos: 

• Latgales līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības pētījumi. 

• Latgales cilvēkresursu un nodarbinātības pētījumi. 

• Finanšu resursu piesaiste, rezultātu analīze un vadīšana Latgalē. 

48




Teritoriālās identitātes 

lingvokultoroloģiskie un 


reģiona attīstībā. 

(ESF aktivitāte “Cilvēkresursu 

piesaiste zinātnei”, līdzdalība) 

Development and Implementation of 

Joint Study Programme in 

International Business Management 

(Kopīgās augstākās izglītības programmas 

starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā 

izstrāde un ieviešana) 

(Zinātniski metodisks projekts 

ERASMUS programmas ietvaros) 

Finansējuma 

avots 

ESF 

ES 

Dalībnieki 

Iveta Mietule, 

Irēna Silineviča 

Irēna Silineviča, 

Oļegs Užga- Rebrovs 


1. GARANČA B. Komercdarbības attīstība Latgalē no 2000. līdz 2007.gadam. // 

Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā. Nr.7. Rīga: Tautsaimniecības 

attīstības institūts, 2009. 

2. GARANČA B. Latgales mašīnbūves finansiālais stāvoklis laika periodā no 2001. līdz 

2007. gadam. // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā. Nr.7. Rīga: 

Tautsaimniecības attīstības institūts, 2009. 

3. SILINEVIČA I. Necessity and opportunities of Implementation of 

Strategic Management in Rural Tourism Enterprises. // Economic Science for Rural 

Developments. Proceedings of the International Scientific Conference. Nr.19. 

Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2009. 

4. SPROĢIS A. Aktuālais Latvijas tautsaimniecībā 2008./2009. gadā. // 

Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā. Nr.7. Rīga: Tautsaimniecības 

attīstības institūts, 2009. 

5. SPROĢIS A. Latvijas tautsaimniecība 2009. gada sākumā. // Tautsaimniecības 

attīstības problēmas Latvijā. Nr.7. Rīga: Tautsaimniecības attīstības institūts, 

2009. 

6. FREIMANIS T., SVARINSKIS L. Mašīnbūves uzņēmumu kredītspēja. // Latgales 

Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls. Latgales Tautsaimniecības 

pētījumu institūts. Nr.1, 2009. 

7. FREIMANIS T., SVARINSKIS L. Mašīnbūves uzņēmumu maksātspēja. // Latgales 



8. GARANČA B. Latgales mašīnbūves struktūra un tās attīstības perspektīvas. // 

Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu žurnāls. Latgales 

Tautsaimniecības pētījumu institūts. Nr.1, 2009. 

49


9. GARANČA B. Pamatdarbības finansiālie rezultāti un to pielietošana. // Latgales 



10. MIETULE I. Selected Issues of the Meaning of Human Capital in Economic 

Development (on the Example of Latvia). // Between Europe and Russia: Problems 

of Development and Transborder Co-operation in North-Eastern Borderland of 

the European Union. Torun (Poland): Wydawnictwo Naukowe Uniwersytetu 

mikolaja Kopernika, 2009. 

11. SILINEVIČA I. Stratēģiskā vadīšana kā uzņēmuma izdzīvošanas instruments 

mainīgajā ārējā vidē. // Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu 

žurnāls. Latgales Tautsaimniecības pētījumu institūts. Nr.1, 2009. 

12. STRAZDIŅŠ J. Latvijas mērķis turpmākiem 20 gadiem. // Latgales 



13. ULNICĀNS E. Darbaspēka piedāvājuma attīstības tendences Latvijā 2007. – 

2008.gadā. // Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009. Zinātniskie raksti. 

Rīga: LR Centrālā statistikas pārvalde, 2009. 

14. ULNICĀNS E. Nodarbinātības un bezdarba attīstības tendences Latgalē līdz 

2009.gada I pusgadam. Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Sociālo zinātņu 

žurnāls. Latgales Tautsaimniecības pētījumu institūts. Nr.1, 2009. 

15. ULNICĀNS E. Latgales komersantu gada pārskatu strukturālās izmaiņas un 

nodarbinātības efektivitāte 2000. – 2005. gadā. // Reģionālās ekonomikas 

konkurētspēja un attīstības prognozēšana. Starptautisko zinātnisko konferenču 

materiāli (2007. un 2008.gads). Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009. 

50


3.3. Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu 

institūts (PSPI) 

PSPI direktore: Dr.paed., prof. Velta Ļubkina 

Tālrunis: + 371 64622497 

E-pasts: velta@ru.lv 


N.p. 

k. 


1. PSPI Dr.paed. Velta Ļubkina velta@ru.lv 

direktore, 

vadošā 

pētniece 

2. Vadošā Dr.paed. Lidija Lazdāne Iveta@ru.lv 

pētniece 

3. Vadošā Dr.paed. Vera Buša Iveta@ru.lv 

pētniece 

4. Vadošais Dr.paed. Jāzeps Šķesters Jazeps_@inbox.lv 

pētnieks 

5. Vadošais Dr.math. Vladimirs Office@latvianbrands.com 

pētnieks 

Sumrovs 

6. Vadošais Dr.phy. Imants Amanis Imants.Amanis@isec.gov.lv 

pētnieks 

7. Pētniece Dr.paed. Jeļena Selecka Iveta@ru.lv 

8. Pētniece Mg.paed. Mārīte Rozenfelde Marite.Rozenfelde@inbox.lv 

9. Pētniece Dr.paed. Marina 

Marina-mar4enoka@inbox.lv 

Marčenoka 

10. Pētniece Dr.paed. Jeļena Selecka 

11. Pētniece, Mg.oec. Iveta Volkova Iveta@ru.lv 

Zinātniskā 

sekretāre 

12. Asistente Mg.paed. Olga Čapkeviča bannikovaolga1@rambler.ru 

13. Metodiķis/ 

asistensts no 

14.06.2009. 

Maģistrants Gatis Ļubkins gatixss@inbox.lv 

3.3.2. PSPI mērķis: 

Attīstīt zinātniski pētniecisko kapacitāti, nodrošinot tehnoloģisko izcilību 

(zinātniski pamatotu teorētisko, praktisko un informatīvo bāzi u.c.) un 

inovāciju pārnesi socializācijas un resocializācijas problēmu mazināšanai 

personības (it sevišķi cilvēkiem ar īpašām un speciālām vajadzībām) 

51


sociālās drošības un integrēšanās, cilvēkdrošības un vardarbības profilakses 

jomās, veicot starpdisciplinārus pētījumus un veicinot indivīda un 

sabiedrības drošību (pamatojoties uz MK noteikto prioritāro zinātnisko 

virzienu Nr.5 „Sociālā ietekme”). 

3.3.3. PSPI īsteno šādus projektus: 


LZP atbalsts dalībai Vācijā konferencē divām PSPI 

doktorantēm. 

Starptautiskās zinātniskās konferences 

„Sabiedrība, Integrācijas, Izglītība”: realizēšana 

2009.g. februārī 

ASV DHF programmas „Problem Solving for 

Better Health” (PSBH) ietvaros ikgadējās 

zinātniski praktiskās konferences (no 2004. gada) 

un „follow up” semināri par veiktajiem 

pētījumiem ASV finansēto projektu ietvaros. 

Programmas nacionālā koordinatore Latvijā, 

Informācija datu bāzē: http://www.dhfglobal.org 

Socrates ERASMUS-3 PROJEKTS 

Nr.109872-CP-1-2003-1-NO-ERASMUS-TN 

„Consumer Citizenship Network” (CCN); 

Informācija datu bāzē: 

http://www.hinm.no.concit 

„Children’s Identity and Citizenship Education in 

Society” (CiCe)– cicea@londonmet.ac.uk 

Setubal College of Education, Portugal, LLP 

ERASMUS program- Intensive summer 

programme EPICA – Towards a Consumer 

Citizenship Education 

http://projectos.ese.ips.pt. 2009. g. 21.06.- 03.07. 

Finansējuma 

avots 

LZP 

LZP 

ASV 

EK 

ES LLP 

Dalībnieki 

V. Ļubkina 

M. Rozenfelde 

G. Ļubkins 

L. Danilāne 

A. Kondrova 

O. Čapkeviča 

R. Orska 

V. Thoresen 

(Norvēģija) 

V. Ļubkina 

I. Amanis 

M. Marčenoka 

G. Ļubkins 

I. Patapova 

A. Jurčenko 

Ž. Truskovska 

L. Danilāne 

M. Marčenoka 

V. Ļubkina 

G. Ļubkins 

K. Kokoreviča 

Studente 

G.Vogule 


1. PATAPOVA I., JURČENKO A., TRUSKOVSKA Ž., ĻUBKINA V. Making a 

difference in the learning process. // SIXTH ANNUAL CONFERENCE BERLIN, 

GERMANY 23 – 24 MARCH 2009 „Making a difference”. 

52


2. PATAPOVA I., ĻUBKINA V. Mācību vide skolēna pašrealizācijas procesā 

internātpamatskolā. // Sabiedrība, Integrācija, Izglītība: Starptautiskās zinātniskās 

konferences materiāli. - Rēzekne, 2009. 

3. MARCHENOKA M., TATARINCEVA A. The gifted and talanted students`s 

development and their learning style. // Proceedings of the Internacional 

Conference Society, Integration. Education / Rēzekne, 2009. 

4. MARCHENOKA M., TATARINCEVA A. Development the feeling of personal 

identity as a key factor of formation of the citizen. // Proceedings of the Sixth 

International Conference of The Consumer Citizenship Network, Berlin, Germany, 

2009. 

5. Izglītības reforma vispārizglītojošā skolā: izglītības satura pētījumi un ieviešanas 

problēmas. Zinātnisko rakstu krājums. - RA Pedagoģijas fakultāte PSPI, 2009. 

6. Sabiedrība, Integrācijas, Izglītība: ikgadējās starptautiskās zinātniskās 

konferences materiālu krājums, 2009. 

7. Žurnāla “Innovations and Technologies News, Vol.1, N.2, dalība zin.redkolēģijā. 

8. Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociāli ekonomiskie aspekti. – Rēzekne: RA 2008. - 

atkārtots izdevums 2009. 

53


3.4. Rēzeknes Augstskolas Letonikas institūts (RALI) 

RALI direktore: Dr.philol., doc. Olga Senkāne 

Tālrunis: +371 64605302 

E-pasts: Olga.Senkane@ru.lv 


N.p. 

k. 


1. Vadošais Dr.art. Deniss Hanovs hanovs@inbox.lv 

pētnieks 

2. Vadošais Dr.phil. Valdis Tēraudkalns lbb@apollo.lv 

pētnieks 

3. Vadošais Dr.philol. Olga Senkāne Olga.Senkane@ru.lv 

pētnieks 

4. Vadošais Dr. philol. Ilga Šuplinska Ilga.Suplinska@ru.lv 

pētnieks 

5. Vadošais Dr.philol. Ingars Gusāns Ingars.Gusans@ru.lv 

pētnieks 

6. Vadošais Dr.philol. Karīne Laganovska karine33@inbox.lv 

pētnieks 

7. Vadošais Dr.hist. Vladislavs 

vladism@inbox.lv 

pētnieks 

Malahovskis 

8. Vadošais Dr.philol. Sanita Lazdiņa lasa1@inbox.lv 

pētnieks 

9. Pētnieks Mg.philol. Iveta Dukaļska Iveta.Dukalska@ru.lv 

10. Pētnieks Mg.psych. Ināra Leikuma inaaral@inbox.lv 

3.4.2. RALI mērķis: 

Nodrošināt Latgales reģiona kultūras vērtību saglabāšanu, krāšanu, izpēti 

un popularizēšanu, sabiedriski politiskās un kultūras vēstures, valodas, 

literatūras, folkloras, mitoloģijas, mākslas, reliģijas u.c. humanitāro zinātņu 

jomās. 



COMENIUS projekts 

Intercompetency and Dialogue 

through Literature (142075-LLP-1- 

2008-1-BG-COMENIUS-CMP). 

Finansējuma 

avots/apjoms 

Comenius 

LVL 34 620,90 

54 

I.Šuplinska 

S.Lazdiņa 

I.Gusāns 

Dalībnieki


Īstenošanas laiks: 2008.01. – 2010.12. 

Valsts pētījumu programmas 

“Letonika: pētījumi par vēsturi, 

valodu un kultūru” projekta “Valoda 

un vide” apakšprojekts “Kultūras 

procesu kontinuitāte Latgalē”. 


Eiropas Komisijas projekta „Latvija – 

vienlīdzība dažādībā IV” (Latvijas 

valsts ar Eiropas Komisiju noslēgts 

granta līgums Nr. VS/2008/0514) 

apakšprojekts „Apmācības 

skolotājiem „Reliģiskās dažādības 

tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā 

un reģionālā dimensija””(2009.01. – 

2009.12.). 

Rezultāti: organizēta zinātniska 

konference; izstrādāti un publicēti 

projekta izpildītāju – studējošo un 

mācībspēku raksti krājumā 

„Reliģiskās dažādības tematika 

izglītībā – Eiropas, nacionālā un 

reģionālā dimensija.” 

ESF aktivitātē „Cilvēkresursu 

piesaiste zinātnei” projekts 

”Teritoriālās identitātes 



reģiona attīstībā”. 


LZP 

LVL 7391,70 

Eiropas 

Komisija 

LVL 10582,60 

(EUR 15 118) 

ESF 

LVL 1 182 468 

I.Šuplinska 

S.Lazdiņa 

V.Malahovskis 

V.Tēraudkalns 

O.Senkāne 

I.Šuplinska 

S.Lazdiņa 

V.Malahovskis 

I.Gusāns 

O.Senkāne 


1. GUSĀNS I. Dievu apzīmējumi Kallimaha himnās. // Kultūras studijas. I. 

Personvārds kultūrā. Daugavpils: Saule, 2009. 

2. HANOVS D. Recognition of Minority rights and liberal paradigm: is a third way 

possible? The case of Latvia. // Ethnicity. Politics of Recognition, Nr.1., 2009. 

3. HANOVS D. Aristokrāts kļūst par galminieku. // Via Latgalica. Humanitāro 

zinātņu žurnāls. Nr.1. Rēzekne: Latgales druka, 2009. 

4. HANOVS D. „Sredi Latišej” (Starp latviešiem). Vsevolods Češihins un latviešu 

nacionālā kustība. // D. Hanovs (red.) Atcerēties. Aizmirst. Izdomāt. – Rīga: 

Drukātava, 2009. 

5. HANOVS D., MIHAILOVS J., LAICĀNE M. Dažādības vadība multietniskā 

vidē. - Drukātava, 2009. 

55


6. LAZDIŅA S. Latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumi lietišķās 

valodniecības apguves kontekstā. Via Latgalica: Humanitāro zinātņu žurnāls. Nr.1. 

Rēzekne: Latgales druka, 2009. 

7. LAZDIŅA S., ŠUPLINSKA I. “Latgalīšu literaruo volūda izgleiteibā” // 

Latgalistikas kongresu materiāli I. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāla 

2.pielikums. Rīga: Drukātava, 2009. 

8. LAZDIŅA S., ŠUPLINSKA I. Latviešu valoda Latgales reģiona multilingvālajā 

vidē. // Tagad. Zinātniski metodisks izdevums. 2009. 2. 

9. LAZDIŅA S., ŠUPLINSKA I., MARTEN H. The Fryske Akademy, the 

Province of Fryslân and the municipality of Leeuwarden, Mercator European 

Research Centre on Multilingualismand Language Learning, 2009. 

10. LAZDIŅA S. Valodas apguve kā valodas plānošanas kategorija: Latgales 

sociolingvistiskā situācija. // Valodas Austrumlatvijā: pētījumu dati un rezultāti. 

Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāla 1.pielikums. Rēzekne: Latgales 

Druka, 2009. 

11. LEIKUMA I. Latviskā patība, identitātes problēma. // Sabiedrība un kultūra. 

Rakstu krājums. XI Liepāja: LiePA, 2009. 

12. LEIKUMA I. Indivīds sevī, sev un sabiedrībai. // Sabiedrība un kultūra. Rakstu 

krājums. XI Liepāja: LiePA, 2009. 

13. DUKAĻSKA I. Tautas muzikantu intervēšanas pieredze lauka pētījumos. // Letonika. 

Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2009. 

14. MALAHOVSKIS V. Katolisko identitāti veidojošie faktori Latgalē: vēsturiskais 

konteksts. // Valodas Austrumlatvijā: pētījumu dati un rezultāti. Via Latgalica. 

Humanitāro zinātņu žurnāla 1.pielikums. Rēzekne: Latgales Druka, 2009. 

15. MALAHOVSKIS V. Stāvoklis Latgales laukos agrārās reformas sākumposmā (1920 – 

1922). // Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls I. Rēzekne: Latgales Druka, 

2009. 

16. MALAHOVSKIS V. Latgales deputātu nostāja diskusijās par agrārās reformas 

principiem Satversmes sapulcē (1920-1922). XI Zinātniskie lasījumi. Vēsture: avoti 

un cilvēki. Daugavpils: DU apg. Saule, 2009. 

17. SENKĀNE O. Pašapmāna eksistenciālais traktējums Ilzes Šķipsnas un Gunta Zariņa 

romānos. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 15. Liepāja: LiePA, 2009. 

18. SENKĀNE O. Sergeja Jeseņina māksliniecisko meklējumu atbalsis latviešu 20.gs. 20.- 

30.gadu dzejā. // Atcerēties, aizmirst, izdomāt. Kultūru un identitāšu biogrāfijas 

18.-21.gs. Latvijā. Rakstu krājums, 2009. 

19. SENKĀNE O. Sergeja Jeseņina tēlu un motīvu reminiscences Jāņa Grota dzejā. // 

Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu 

krājums X. – Daugavpils Universitāte, 2009. 

20. SENKĀNE O. Dieva koncepts mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģijā 

“Susātivs”(2008). // Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā 

un reģionālā dimensija. – LLB, 2009. 

21. ŠUPLINSKA I. Komisma elementi Ontona Rupaiņa prozā // Latgalistikas kongresu 

materiāli I. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāla 2.pielikums. Rīga: 

Drukātava, 2009. 

56


22. ŠUPLINSKA I. Dzimumu loma valodas identitātes veidošanā. // Valodas 

Austrumlatvijā: pētījumu dati un rezultāti. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu 

žurnāla 1.pielikums. Rēzekne: Latgales Druka, 2009. 

23. ŠUPLINSKA I. Personvārdu funkcionalitāte jaunākajā latviešu dzejā. // Via 

Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls I. Rēzekne: Latgales Druka, 2009. 

24. ŠUPLINSKA I. Kultūras procesu kontinuitāte Latgalē. // Letonikas 3. Kongress 

26.–27.10.2009. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2009. 

25. TĒRAUDKALNS V. One's Own People or Strangers: Lutheranism in Latgale during 

the Period of First Independence of Latvia (1918-1940) // Latgale as a Culture 

Borderzone. Comparative Studies. Vol. II (1). Daugavpils University Academic 

Press „Saule”, 2009. 

26. TĒRAUDKALNS V. Kultūru krustpunkti Vidzemes brāļu draudzes darbībā 18. un 

19. gs. // Atcerēties, aizmirst, izdomāt; kultūru un identitāšu biogrāfijas 18.- 

21. gs. Latvijā / Hanovs D., red. – Rīga: Drukātava, 2009. 

27. TĒRAUDKALNS V. Ievadam: Reliģiskā izglītība kā iespēja reliģiju un konfesiju 

dialogam. // Reliģiskās dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un 

reģionālā dimensija / Tēraudkalns V., red. - Rīga: LBB, 2009. 

28. TĒRAUDKALNS V. „Aizliegtās” seksualitātes diskurss Latvijas kristietībā // Ceļš. – 

2009., Nr. 59. 

57


4. RA akadēmiskā personāla aizstāvētās disertācijas 

4.1. Iveta Mietule 

Promocijas darba nosaukums: Personāla izmaksu uzskaites pilnveidošanas 

iespējas Latvijā 

Darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec. I.Brūna 

Promocijas darba anotācija 

Promocijas darba mērķis – analizēt un izvērtēt personāla izmaksu kā 

finanšu grāmatvedības elementa tiesiskos un metodiskos aspektus, aktualizēt 

personāla izmaksu uzskaites problēmas grāmatvedībā, izstrādāt priekšlikumus 

šo izmaksu uzskaites un informācijas atklāšanas pilnveidošanai. 

Promocijas darba pirmajā nodaļā ir apkopotas dažādu ekonomikas 

teorētiķu atziņas par darba samaksas kā ekonomiskās kategorijas vēsturisko 

attīstību. Jāatzīmē, ka ar personāla izmaksām saistītie komponenti ir 

pozicionējušies dažādu ekonomikas apakšnozaru (makroekonomika, darba 

ekonomika, menedžments u.c.) pētījumos, taču grāmatvedības teorijas 

pētījumos personāla izmaksas nav guvušas atbalstu, kas bija par pamatu 

personāla izmaksu uzskaites procesa teorētiskās bāzes analīzei un personāla 

izmaksu uzskaites procesa pētījuma posmu noteikšanai. 

Otrajā nodaļā ir analizēta personāla izmaksu aprēķināšanas/aplēses un 

uzskaites bāze un procesa norise, ir raksturota un analizēta personāla izmaksu 

un to uzskaites tiesiskā reglamentācija, uzskaites organizācijas īpatnības 

finanšu grāmatvedībā, kā arī interpretēta atsevišķu nodokļu likumu normu 

piemērošana personāla izmaksām. 

Trešajā nodaļā ir pētīta ar personāla izmaksām saistītās informācijas 

atklāšana finanšu pārskatos Latvijas likumdošanas un Starptautisko finanšu 

pārskatu standartu kontekstā un analizēti un interpretēti statistikas rādītāji, 

kas raksturo personāla izmaksas, galvenokārt, darba samaksu kā personāla 

izmaksu pamatkomponenti. 

Ceturtajā nodaļā, pamatojoties uz iepriekšējās nodaļās veikto analīzi, ir 

pilnveidota personāla izmaksu komponentu terminoloģija un klasifikācija, 

ietverot personāla izmaksu struktūrā personāla sākotnējās izmaksas. Šajā 

nodaļā, pamatojoties uz minimālās algas valstiskās reglamentācijas pozitīvo 

un negatīvo aspektu analīzi, izstrādātas rekomendācijas minimālās algas un 

neapliekamā minimuma paaugstināšanas alternatīvas – ienākuma nodokļa 

atlaides ieviešanai Latvijā. Izstrādāti ieteikumi informācijas uzrādīšanai 

finanšu pārskatos, kas pilnvērtīgāk raksturo uzņēmumā esošo personālu, tā 

izmaksas un darba devēju investīcijas cilvēkresursos. 

58


5. Rēzeknes Augstskolas akadēmiskais personāls 

Rēzeknes Augstskolā akadēmiskajos amatos ievēlēto docētāju un 

pētnieku kopskaits – 121, no kuriem 33% ar zinātņu doktora grādu 

(sk. 1. attēlu). 

33% 

Ar zinātņu 

doktora grādu 

Bez zinātņu 

doktora grāda 

67% 

1. attēls. Vēlētais akadēmiskais personāls RA (%) 

RA Pedagoģijas fakultātē ievēlēto akadēmisko personālu veido 34 

docētāji, no kuriem 2 (5,9%, sk. 2. att.) ir profesori, 3 (8,8%) – asociētie 

profesori, 3 (8,8%) – docenti, 25 (73,6%) – lektori un 1 (2,9%) - asistente. Ar 

doktora grādu ir 4 (11,8%, sk. 3. un 4. att.) docētāji, ar maģistra grādu – 28 

(82,4%) un augstākā izglītība ir diviem (5,8%) docētājiem. 

Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātē akadēmisko personālu 

veido 29 docētāji, no kuriem 2 (6,9%) ir profesori, 5 (17,2%) – asociētie 

profesori, 7 (24,2%) – docenti un 15 (51,7%) – lektori. Ar doktora grādu ir 12 

(41,4%) docētāji, ar maģistra grādu – 15 (51,7%) un augstākā izglītība ir 

diviem (6,9%) docētājiem. 

Inženieru fakultātē akadēmisko personālu veido 17 docētāji, no tiem 1 

(5,9%) ir profesors, 4 (23,53%) – asociētie profesori, 2 (11,8%) – docenti un 

10 (58,8%) – lektori. Ar doktora grādu ir 5 (29,4%) docētāji, ar maģistra 

grādu – 10 (58,8%) un augstākā izglītība ir 2 (11,8%) docētājiem. 

Ekonomikas fakultātē akadēmisko personālu veido 24 docētāji, no 

tiem 4 (16,7%) – profesori, 6 (25%) – docenti un 14 (58,3%) – lektori. Ar 

doktora grādu ir 5 (20,83%) docētāji un ar maģistra grādu – 19 (79,2%) 

docētāji. 

59


30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

25 

15 

14 

10 

3 3 

5 7 4 

4 6 

2 1 2 

1 2 

Pedagoģijas HJZ Inženieru Ekonomikas 

Profesori Asociētie profesori Docenti Lektori Asistenti 

2. attēls. Akadēmiskie amati 

14 

12 

12 

10 

8 

6 

4 

2 

5 5 

4 

0 

Ekonomikas Inženieru Pedagoģijas HJZ 

3. attēls. RA vēlētie docētāji ar zinātņu doktora grādu 

20 

15 

10 

5 

0 

4 

15 15 

12 

5 

10 

2 2 

2 

Pedagoģijas HJZ Inženieru Ekonomikas 

5 

19 

Doktori Maģistri Augstākā 

4. attēls. Docētāju kvalifikācija 

60


6. Doktorantūras studijas Rēzeknes Augstskolā 

2007. gadā RA tika izstrādātas un licencētas divas doktora līmeņa 

studiju programmas: 

1) doktora studiju programma ,,Pedagoģija”; 

2) doktora studiju programma ,,Vides inženierzinātne”. 

RA doktora studiju programmas „Pedagoģija” mērķis ir sekmēt 

izglītības un reģionālās attīstības politikas procesu norisi Latgales reģionā, 

veicināt intelektuālā potenciāla attīstību Latgalē pedagoģijas nozares skolu 

pedagoģijas apakšnozarē, radot iespēju veikt patstāvīgu, zinātniskajās 

atziņās un metodēs balstītu pedagoģijas problēmu analīzi un gūstot Eiropas 

Savienības standartiem atbilstošus sasniegumus ieviešanai pedagoģiskajā 

praksē un pedagoģijas doktora grāda iegūšanai. 

RA doktora studiju programma „Pedagoģija” paredz pētniecības 

attīstību pedagoģijas zinātnes nozares skolas pedagoģijas apakšnozarē ar 

pētniecības iespējām trīs virzienos: 

- Vispārējā izglītība, kas sadalās humanitāro vai eksakto zinātņu 

virzienos. 

- Speciālā izglītība. 

- Profesionālā izglītība. 

Šo trīs virzienu realizēšanas iespējas nosaka RA Pedagoģijas fakultātes 

augstākās izglītības un maģistra studiju programmu attīstība. 

2008./2009.studiju gadā doktora studiju programmā „Pedagoģija” 

studēja 15 doktoranti. 

RA doktora studiju programmas „Vides inženierzinātne” mērķis ir 

nodrošināt starptautiskiem standartiem atbilstoša kvalifikācijas līmeņa 

zinātnieku un augstākās kvalifikācijas speciālistu - zinātņu doktoru 

sagatavošanu vides inženierzinātnē, radīt iespēju doktorantiem padziļināti 

apgūt vides inženierzinātņu teoriju, zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju 

sasniegumus, pētnieciskā darba metodes un tā organizācijas principus, 

izstrādāt promocijas darbu un iegūt starptautiski atzītu inženierzinātņu 

doktora grādu. 

Vides aizsardzības problēmu efektīva risināšana nav iespējama bez 

augstākā līmeņa speciālistiem vides inženierzinātnēs – zinātņu doktoriem. 

Zinātņu doktoru skaits vides inženierzinātnē, kā to liecina IZM statistika, ir 

viszemākais visu citu zinātņu nozaru vidū. 

61


Izstrādātā doktora studiju programma vides inženierzinātnē orientējas 

uz fundamentālo zinātņu apguvi un to izmantošanu vides tehnoloģiju 

zinātniski praktisko problēmu risināšanā. 

Galvenais vides speciālistu sagatavošanas profils RA ir vides 

tehnoloģijas, vidi saudzējošo, piesārņojumu neveidojošo tehnoloģiju, 

tehnikas, metožu un pasākumu izstrāde un ieviešana. 

Doktora studiju programma veidota kā noslēdzošais posms vides 

inženierzinātņu studijās (profesionālais bakalaurs vides aizsardzībā, 

profesionālais maģistrs vides aizsardzībā, inženierzinātņu doktors vides 

inženierzinātnēs). 

Uz 2008./2009.studiju gadā doktora studiju programmā „Vides 

inženierzinātne” studēja 5 doktoranti. 

62


7. Rēzeknes Augstskolas profesori un asociētie profesori 

Ekonomikas fakultāte 

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Zinātnes apakšnozare 

Leonārs Svarinskis Dr.oec., profesors Finanses un kredīts 

Irēna Silineviča Dr.sc.ing., profesore Reģionālā ekonomika 

Oļegs Užga - Rebrovs Dr.sc.ing., profesors Sistēmu analīze, modelēšana 

un projektēšana 

Rita Liepiņa Dr.oec., profesore Finanses un kredīts 

Vija Strazdiņa Dr.oec., asoc. profesore Tirgzinība 

Pedagoģijas fakultāte 


Pēteris Vucenlazdāns Dr.paed., profesors Skolas pedagoģija 

Velta Ļubkina Dr.paed., profesore Skolas pedagoģija 

Vladislavs Paurs Mg.art., asoc.profesors Māksla 

Jānis Dzerviniks Dr.paed., asoc.profesors Nozaru pedagoģija 

Karīne Laganovska Dr.philol., asoc.profesore Cittautu literatūras vēsture 

Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte 


Kārlis Počs Dr. habil. hist., profesors Latvijas vēsture 

Inese Poča Dr.hist., asoc.profesore Latvijas vēsture 

Jānis Rozenbergs Dr. iur., profesors Civiltiesības 

Valdis Tēraudkalns Dr. phil., asoc. profesors Latvijas teoloģija 

Angelika Juško-Štekele Dr.philol., asoc. profesore Latviešu folkloristika 

Ilga Šuplinska Dr.philol., asoc. profesore Latviešu literatūras vēsture 

Olga Senkāne Dr.philol., asoc. profesore Salīdzināmā literatūrzinātne 

Zigurds Mikainis Dr.phil., asoc.profesors Valsts tiesības 

Inženieru fakultāte 


Gotfrīds Noviks Dr. habil. geol., profesors Vides inženierzinātne 

Artis Teilāns Dr.sc.ing., asoc.profesors Sistēmu analīze, modelēšana 


Pēteris Grabusts Dr.sc.ing., asoc.profesors Sistēmu analīze, modelēšana 


Andris Martinovs Dr.sc.ing., asoc.profesors Materiālu mehānika un 

pretestība 

Edmunds Teirumnieks Dr.sc.ing., asoc.profesors Vides inženierzinātne 

63


64

zinÄtniskÄ darbÄ«ba rÄzeknes augstskolÄ - RÄzeknes Augstskola

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

zinÄtniskÄ darbÄ«ba rÄzeknes augstskolÄ - RÄzeknes Augstskola