Darba aizsardzības prakses standarts kokapstrādes nozarē

obežvērtību. MK 325 nosaka aroda ekspozīcijas robežvērtību dažāda veida putekļiem 6 mg/m 3 , izņemot
cietkoksnes putekļiem, kuriem aroda ekspozīcijas robežvērtība ir 5 mg/m 3 . Ja veikto mērījumu rezultāti uzrāda, ka
tiek pārsniegta aroda ekspozīcijas robežvērtība, darba devējam nekavējoties ir jāveic darba aizsardzības
pasākumi, lai samazinātu putekļu koncentrāciju (laboratorisko mērījumu un darba aizsardzības pasākumu
veikšanas principi atkarībā no mērījumu rezultātiem ir līdzīgi kā ķīmisko vielu gadījumā, un tie ir iepriekš
aprakstīti).
Daļu putekļu pie ieejas degunā aiztur matiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna eju mitrās gļotādas, citas putekļu
daļiņas tiek aizturētas rīkles un balsenes gļotādā (galvenokārt izmēros lielie putekļi). Deguna gļotāda ne vien
aiztur putekļu daļiņas, bet, pateicoties savām baktericīdajām īpašībām, arī nonāvē baktērijas. Viskaitīgākie ir
mikroskopiskie putekļi, sevišķi putekļu daļiņas ar izmēru 0,5 – 2,5 µm. To kaitīgumu nosaka putekļu daļiņu
ilgstošā atrašanās gaisā, kā arī to spēja iekļūt dziļi elpceļos, pat alveolās un izraisīt akūtu iekaisumu, kurš pēc
tam pāriet hroniskā. Biežākā elpceļu slimība, kas var attīstīties kokapstrādē nodarbinātajiem, ir putekļu bronhīts –
hroniska elpceļu saslimšana, kuru izraisa putekļu ieelpošana un kuras gaitu pasliktina arī dažādi citi aroda un
vispārēja rakstura faktori, piemēram, nelabvēlīgs mikroklimats (zema gaisa temperatūra, caurvējš, mitrums,
kairinošas ķīmiskās gāzes, pārciestas elpceļu slimības, aktīva un pasīva smēķēšana u.c. Cietkoksnes putekļi spēj
izraisīt deguna dobuma un deguna blakusdobumu ļaundabīgos audzējus.
Būtiskākie preventīvie pasākumi, kas vērsti uz putekļu līmeņa samazināšanu, ir dažādi inženiertehniskie
pasākumi:
– putekļaino darba vietu norobežošana, lai putekļu iedarbībai būtu pakļauti tikai tie nodarbinātie, kas
strādā tajā darba vietā, kur putekļi rodas, nevis visi cehā strādājošie);
– gaisa mitrināšana, ja to pieļauj tehnoloģiskais process;
– putekļaino darba vietu apsmidzināšana ar ūdeni;
– pareizas ventilācijas sistēmas ierīkošana, t.sk. lokālās nosūces ventilācijas izvietošana (piemēram,
frēzes vai slīpripas apvalki u.c.)
Šobrīd jau vairākumu kokapstrādes mašīnu izgatavo komplektā ar apvalkiem ap kustīgām mašīnu daļām, ap
kurām izdalās putekļi. Mašīnas pasē parasti ir uzrādīts, cik daudz gaisa no katra apvalka ir jānosūc.
Starp organizatoriskajiem pasākumiem minama ceha mitrā uzkopšana, personīgās higiēnas ievērošana, kā arī
nodarbināto izglītošana par putekļu kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību.
Kā pēdējais izvēles pasākums ir minama individuālo elpceļu aizsardzības līdzekļu (P klases filtru) lietošana.
Savukārt, putekļu izraisīto ādas slimību profilaksei jālieto aizsargcimdi.
Noteiktā koncentrācijā smalkajiem koka putekļiem piemīt sprādzienbīstamas īpašības (sīkāk sk. sadaļu
”Ugunsdrošība un sprādzienbīstamība”).
Darba vieta (grīda, sienas, logi, elektroinstalācijas utt.) nav
attīrīta no putekļiem, tādējādi radot nelaimes gadījumu risku
(paslīdēšana, paklupšana, aizķeršanās), ugunsnedrošību un
sprādzienbīstamību. Būtiskākais šajā darba vidē ir to
sakārtot un satīrīt.
Nepareizi iekārtota darba vieta.
39