Å eit

16
sirdsdarbība kļūst lēnāka, bet ieelpa tā tonuss krītas un sirdsdarbība
paātrinās. Var redzēt EKG.
2) Ekstrasistoliska aritmija sastopama pacientiem ar funkcionālam
uzbudinamibas novirzēm, biežāk, ja radušās patoloģiskas izmainas
sirds muskulatūra. Ja ekstrasistoles ir retas, pamatritms paliek
normāls un tikai reizēm izmainās. Ja ekstrasistoles ir biežas,
aritmija kļūst izteikta un klīniski to grūti diferencēt no mirgojošās
aritmijas. Diferencē EKG.
3) Mirgojošai, jeb absolūtai aritmijai raksturīgs pilnīgs sirds ritma
zudums. To biežāk sastop aterosklerotiskās kardiosklerozes,
tireotoksikozes, mistrālas stenozes slimniekiem. Tās cēlonis ir
atriju muskulatūras pārslodze vai nogurums, ko izraisa dziļas
morfoloģiskas un funkcionālas izmaiņas. Izšķir:
a) Tahisistolisko, kam raksturīgs pulsa deficīts – sirds kontrakciju
skaits ir lielāks par pulsa skaitu,
b) Bradisistolisko – lēns ritms, bez pulsa deficīta. Grūti diferencēt
no ekstrasistolijas, EKG.
c) Eiritmiskā – normalu 60 – 80 pulsa skaitu minūtē. Reizem var
būt neliels pulsa deficīts. Klīniski dazada stipruma pulsa sitieni.
EKG.
Sirdsdarbības frekvence
Veselam cilvēkam 60 – 80 reizes minūtē, sievietēm parasti par 6 -8
sitieniem minūtē vairāk.
Tahikardija