Å eit

35
Par artēriju pulsu sauc artēriju sienas ritmiskas svārstības, kuru tiešs
cēlonis ir sirds mehāniska darbība. Tāpēc taustot artēriju pulsu, var
pārliecināties par sirdsdarbību.
Pulsu vislabāk var sataustīt vietās, kur artērija ir tuvu pie ādas un kur zem
artērijas ir cietie audi (kauls). Samēra viegli var sataustīt spieķakaula,
deniņu, pēdas virsas un miega artērijas pulsu.
Pulss atspoguļo sirds kreisā kambara darbību.
Visbiežāk nosaka pulsa frekvenci, ritmu un pildījumu.
Pulsa pildījums ir atkarīgs no asins daudzuma artērijās (to savukārt
ietekmē sistoles tilpums), asins daudzuma organismā un pareizas asins
sadales perifērajos asinsvados.
Pulss jāsalīdzina abās rokās (a.radialis) un abās kājās (a.dorsalis pedis).
Asinsrite kapilāros
Kapilāros noris asinsrites galvenā funkcija – vielu apmaiņa starp asinīm
un audiem.
Kapilāru tīkls pieskaņojas orgāna struktūrai un vielmaiņas intensitātei.
Atvērto kapilāru daudzums, pa kuriem plūst asinis, mainās līdz ar orgāna
šūnu aktivitāti. Sevišķi spilgti tas novērojams nodarbinātos skeleta
muskuļos, kuros atkarība no darba intensitātes atvērto kapilāru skaits ir
10 līdz 20 reižu lielāks nekā miera stāvoklī.
Par ādas kapilāru stāvokli var spriest pēc ādas krāsas, kā arī pēc ādas
temperatūras (traucēta mikrocirkulācija, marmorizēta, cianotiska, bāla
āda).
Asinsrite vēnās
Venozās gultnes galvenā funkcija ir kapacitātes funkcija.