10.Saeimas vÄ“lÄ“Å¡anas 2010 - CentrÄlÄ vÄ“lÄ“Å¡anu komisija
10.Saeimas vÄ“lÄ“Å¡anas 2010 - CentrÄlÄ vÄ“lÄ“Å¡anu komisija
10.Saeimas vÄ“lÄ“Å¡anas 2010 - CentrÄlÄ vÄ“lÄ“Å¡anu komisija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ievads<br />
nodaļa sarīkoja piecas preses konferences par <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanu aktualitātēm, kā arī sagatavoja un plašsaziņas līdzekļiem<br />
izsūtīja vairāk nekā piecdesmit preses relīzes par <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanu sagatavošanu, kārtību un norisi.<br />
Sadarbībā ar uzņēmumu “Interaktīvās Tehnoloģijas Apmācībai (INTEA)” pirms <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanām Centrālā<br />
vēlēšanu <strong>komisija</strong> pirmo reizi izstrādāja arī e-apmācības kursu “<strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanu kārtība”. Šis apmācību kurss bija<br />
pieejams internetā un bija domāts vēlēšanu iecirkņu komisijām, partiju un partiju apvienību novērotājiem un brīvprātīgajiem<br />
novērotājiem. Pirms vēlēšanām šo kursu aplūkoja 1514 lietotāji, tai skaitā 951 vēlēšanu komisiju pārstāvis, 72 partiju un<br />
partiju apvienību novērotāji un 483 citi interesenti, tai skaitā brīvprātīgie novērotāji.<br />
<strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanās Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> sadarbībā ar uzņēmumu “SOAAR” sagatavoja un īstenoja elektroniskās<br />
balsu skaitīšanas pilotprojektu “Balsis”. Projekta mērķis bija noskaidrot, vai, izmantojot balsu skaitīšanai īpaši izstrādātu<br />
datorprogrammu, iespējams paātrināt par kandidātiem nodoto balsu (atzīmju “+” un svītrojumu) skaitīšanu. Pilotprojekts<br />
tika īstenots trijos Rīgas un divos Valkas vēlēšanu iecirkņos, un pilotprojekta rezultāti bija pozitīvi. Balsu skaitīšanā<br />
izmantojot datorprogrammu, laiks, kas nepieciešams, lai saskaitītu par viena saraksta deputātu kandidātiem nodotās balsis,<br />
samazinājās vidēji piecas reizes. Vienlaikus elektroniskā balsu skaitīšanas programma padarīja balsu skaitīšanu labāk<br />
pārskatāmu vēlēšanu novērotājiem un vēlēšanu iecirkņu <strong>komisija</strong>s locekļiem, kuri šajā gadījumā balsu skaitīšanai varēja<br />
sekot līdzi uz datora ekrāniem vai lielā ekrāna. Programma arī pilnībā pasargāja no pārrakstīšanās kļūdām, kas nereti<br />
rodas, aizpildot balsu skaitīšanas protokolus. Vēl viena programmas “Balsis” priekšrocība ir tāda, ka to var apgūt katrs<br />
lietotājs, kuram ir pamatzināšanas darbā ar datoru. Lai strādātu ar šo programmu, ir nepieciešama ikdienā lietojamā biroja<br />
tehnika – skeneris, pāris datora ekrāni vai projektors. Ņemot vērā pilotprojekta labos rezultātus, pēc vēlēšanām Centrālā<br />
vēlēšanu <strong>komisija</strong> pieņēma lēmumu turpināt attīstīt šo balsu skaitīšanas programmu, lai 2013.gada pašvaldību vēlēšanās to<br />
būtu iespējams pielietot balsu skaitīšanā jau lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu.<br />
Deputātu kandidātu saraksti<br />
<strong>2010</strong>.gada 3.jūnijā Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> proporcionāli vēlētāju skaitam vēlēšanu apgabalos četrus mēnešus<br />
pirms vēlēšanu dienas noteica katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu <strong>komisija</strong>s<br />
lēmumu 10.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala bija jāievēlē 29 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27 deputāti, no<br />
Latgales vēlēšanu apgabala – 16 deputāti, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 15 deputāti, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala –<br />
13 deputāti. Salīdzinot ar 9.Saeimas vēlēšanām, bija mainījies ievēlamo deputātu skaits Vidzemes un Kurzemes vēlēšanu<br />
apgabalos. Vēlētāju skaita izmaiņu dēļ <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā bija jāievēlē par vienu deputātu<br />
vairāk, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā par vienu deputātu mazāk nekā 9.Saeimas vēlēšanās.<br />
Deputātu kandidātu sarakstus <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā varēja iesniegt likumā noteiktā<br />
kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības. Deputātu kandidātu sarakstus Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> pieņēma no<br />
<strong>2010</strong>.gada 14.jūlija līdz 3.augustam. Pavisam <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanām tika reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu<br />
kandidātu saraksti, kuros tika iekļauti 1234 deputātu kandidāti. Savus deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām iesniedza<br />
sešas partijas un septiņas partiju apvienības.<br />
Sākotnēji <strong>10.Saeimas</strong> vēlēšanām tika pieteikti 1239 deputātu kandidāti. Sešus deputātu kandidātus Centrālā vēlēšanu<br />
<strong>komisija</strong> no kandidātu sarakstiem izsvītroja. Četri deputātu kandidāti no sarakstiem tika svītroti, pamatojoties uz Iekšlietu<br />
ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem, ka uz šiem kandidātiem attiecas Saeimas vēlēšanu likuma<br />
ierobežojums, kas liedz kandidēt vēlēšanās personām, kas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras<br />
ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta. Vienu deputātu kandidātu Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> no saraksta<br />
izsvītroja, jo uz viņu bija attiecināms Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojums, kas liedz kandidēt vēlēšanās personām, kuras<br />
Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības<br />
stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmušas spēju<br />
saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta<br />
bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Savukārt partijas “Kristīgi demokrātiskā savienība” deputātu kandidāti Sandru<br />
Briķi Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> no saraksta svītroja, jo deputātu kandidāte Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta pirmajā daļā<br />
noteiktajā kārtībā nebija atstājusi ieņemamo tiesneses amatu.<br />
Trijos gadījumos no kandidātu sarakstiem izsvītrotie deputātu kandidāti izmantoja Saeimas vēlēšanu likumā paredzētās<br />
tiesības Centrālās vēlēšanu <strong>komisija</strong>s lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Vienā gadījumā Administratīvā<br />
apgabaltiesa deputāta kandidāta prasību apmierināja. Ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu politiskās partijas<br />
“PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātu sarakstā tika atjaunots Sergejs Špaks.<br />
Savukārt tiesvedība administratīvajā lietā par deputātu kandidātes S.Briķes svītrošanu no <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātu<br />
saraksta ar Administratīvās apgabaltiesas <strong>2010</strong>.gada 21.septembra lēmumu tika apturēta, pamatojoties uz pieteikumu<br />
Satversmes tiesā par Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam.<br />
Pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu <strong>komisija</strong> apkopoja arī statistiku par <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātiem. Saskaņā<br />
ar šo informāciju no 71,5 procenti <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātu bija vīrieši, bet 28,5 procenti – sievietes. Lielākajai daļai<br />
jeb 80 procentiem deputātu kandidātu bija augstākā izglītība, 19,9 procents deputātu kandidātu bija ar vidējo izglītību, bet<br />
viens deputāta kandidāts – ar pamata izglītību. <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātu vidējais vecums bija 45,9 gadi. Salīdzinot<br />
ar 9.Saeimas vēlēšanām, deputātu kandidātu vidējais vecums bija samazinājies. 9.Saeimas vēlēšanās tas bija 47,3 gadi.<br />
Jaunākajam <strong>10.Saeimas</strong> deputātu kandidātam vēlēšanu dienā bija 21 gads, bet vecākajam deputātu kandidātam – 86 gadi.<br />
Lielākās daļas jeb 42,5 procentu deputātu kandidātu dzīvesvieta bija Rīga. Interesanti, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā tika<br />
pieteikti 375 deputātu kandidāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 297 kandidāti, Latgales vēlēšanu apgabalā – 207 kandidāti,<br />
5
Change language