<strong>Kupravas</strong> <strong>pagasta</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums <strong>2007</strong>-<strong>2019</strong>.I.<strong>da</strong>ļa. Paskaidrojuma rakstsNacionālaissastāvs Tautība Skaits %Latvietis 228 48,5Krievs 259 55,1Baltkrievs 12 2,6Ukrainis 26 5,5Pārējie 14 3,0Polis 11 2,3Nezināma 7 1,5Pilsonība Lai arī citu tautību pārstāvju īpatsvars ir augsts, lielākā <strong>da</strong>ļa <strong>Kupravas</strong> pagastā ir pilsoņi (93% jeb437 iedzīvotāji).UzņēmumiNodrošinājums arinženierkomunikācijāmSociālāsinfrastruktūrasnodrošinājumsPašvaldībasekonomiskāssituācijaĪpašās iezīmesIK „JAT”;ZS „Ozollejas”;SIA „LAT LIK”20 kV elektrolīnijasLattelekom sakaru līnijasŪdensvads, kanalizācijas vadsNotekūdeņu attīrīšanas iekārtas ne<strong>da</strong>rbojas bioloģiskajā attīrīšanas režīmā (tām atzīts 100%nolietojums),Pagasta katlu māja nodrošina centralizētu siltumapgādi.<strong>Kupravas</strong> pamatskola, feldšeru vecmāšu punkts, pasta no<strong>da</strong>ļa Kuprava, bibliotēka;Rajona pašvaldības peldbaseins.<strong>Kupravas</strong> pagasts ir viena no ekonomiski atpalikušākajām Latvijas pašvaldībām. Tomērpašvaldību salīdzinošajā rangā tas atro<strong>da</strong>s 57.vietā starp 469 Latvijas pagastiem, kasizskaidrojams ar aprēķināšanas metodiku. <strong>Kupravas</strong> <strong>pagasta</strong>m ir pilsētām raksturīgais iedzīvotājublīvums, maza teritorija un liels zem ražošanas uzņēmumiem zemju īpatsvars.<strong>Kupravas</strong> <strong>pagasta</strong>m ir piešķirts īpaši atbalstāmās <strong>teritorijas</strong> statuss.<strong>Kupravas</strong> pagasts saņem dotāciju no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fon<strong>da</strong>.Pamatā <strong>da</strong>rba vietas ir publiskajā sektorā – <strong>pagasta</strong> padomē, skolā.Bijušās drenu rūpnīcas „Kuprava” <strong>teritorijas</strong> sakārtošanas nepieciešamība.Daudzdzīvokļu māju apbūve, pamestās mājasDzelzceļa līnija, kas ne<strong>da</strong>rbojas.Neliela, kompakta teritorija.Augsts citu tautību iedzīvotāju īpatsvars.Saglabāti primārie pakalpojumi un <strong>da</strong>rbojas rajona pašvaldības pārziņā esošais peldbaseins.<strong>Kupravas</strong> ciemu šķērso projekta „Austrumu stīga” autoceļš „Viļaka-Zaiceva-Krievijas robeža”3.2. Teritorijas vēsturiskā attīstībaKuprava divdesmitā gadsimta sākumā bija neliela sādža ap dzelzceļa staciju. Pagasta robežas laika gaitāmainījušās, un <strong>da</strong>ļa kādreizējā <strong>Kupravas</strong> <strong>pagasta</strong> pašlaik ietilpst Susāju pagastā.Sešdesmitajos gados Kupravā dzīvo 240 iedzīvotāji. 1967.gadā atvērta <strong>Kupravas</strong> astoņgadīgā skola. Uzsākot celt<strong>Kupravas</strong> drenu cauruļu rūpnīcu, Kupravā iebrauca <strong>da</strong>udz cilvēku, lielākoties no Krievijas. Divdesmitā gadsimtaastoņdesmitajos gados Kuprava tika uzskatīta kā viens no potenciālākajiem pilsētciematiem Balvu rajonā.Attīstības iespējas tika saistītas ar drenu cauruļu rūpnīcas paplašināšanu (līdz pat 500 <strong>da</strong>rbiniekiem), uzsākto māla12
<strong>Kupravas</strong> <strong>pagasta</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojums <strong>2007</strong>-<strong>2019</strong>.I.<strong>da</strong>ļa. Paskaidrojuma rakstsieguvi un pārstrādi. Atbilstoši cilvēku skaitam tika veidota sociālā infrastruktūra - uzbūvētas piecas <strong>da</strong>udzdzīvokļupiecstāvu mājas (sestā <strong>da</strong>udzdzīvokļu mājas celtniecība netika pabeigta), skola 600 skolēniem, izbūvēta rūpnīca ~20 ha teritorijā un risināti saimnieciskie jautājumi (rūpnīcas transporta cehs, katlu māja). Iedzīvotāju skaitspārsniedza tūkstoti. Attīstības iespējas tika balstītas uz noieta tirgiem gan Latvijā, gan Baltijas valstīs. Ražotāprodukcija - ķieģeļi, meliorācijas drenas, keramzīts. Objekta un ar to saistītās infrastruktūras izbūvē trūkastrādnieku, tika piesaistīti ieslodzītie. Darba apstākļi rūpnīcā bija smagi (<strong>da</strong>rbs maiņās, dūmi, vēl tagad cilvēkiem irveselības traucējumi, hroniskas saslimšanas).Rūpnīcas <strong>da</strong>rbība tika pārtraukta 1992.gadā, nespējot strādāt konkurences apstākļos (Lodes ķieģeļu rūpnīca),savlaicīgi netika iegādātas jaunākas iekārtas, izmantotas jaunākas ražošanas tehnoloģijas. Lauksaimnieciskā<strong>da</strong>rbība Latvijā deviņdesmito gadu sākumā samazinājās, līdz ar to samazinājās meliorācijas <strong>da</strong>rbi, būvniecībāaizvien vairāk tika izmantoti jauni celtniecības un siltumizolācijas materiāli. Līdz ar rūpnīcas slēgšanu, <strong>pagasta</strong>ekonomiskajā dzīvē sākās lejupslīde. Daļa iedzīvotāju aizbrauca. Pašlaik <strong>da</strong>ļēji tiek apdzīvotas trīs no<strong>da</strong>udzdzīvokļu mājām.4. Dabas apstākļi un resursi4.1. Klimats<strong>Kupravas</strong> pagasts atro<strong>da</strong>s Lubānas zemienes un Latgales augstienes klimatiskajā rajonā. Tas ir viskontinentālākaisun siltākais klimatiskais rajons Latvijā. Raksturīga noturīga ziema ar 25-35 cm biezu sniega segu. Klimats irmēreni kontinentāls ar Latvijas apstākļiem palielinātu kontinentalitātes pakāpi. Ga<strong>da</strong> vidējā temperatūra ir aptuveni4,8 o C. Siltākais mēnesis ir jūlijs, kad vidējā temperatūra ir aptuveni 17 o C, bet aukstākais mēnesis ir janvāris artemperatūru aptuveni –7 o C (Zelčs;1994).Vidējais nokrišņu <strong>da</strong>udzums ir 600-650mm (Pastors, Krūmiņš;1998).<strong>Kupravas</strong> pagastā neatro<strong>da</strong>s valsts meteoroloģiskās stacijas. Tuvākās stacijas atro<strong>da</strong>s Alūksnē un Gulbenē.4.2. Ģeoloģiskais raksturojums un reljefs<strong>Kupravas</strong> pagasts atro<strong>da</strong>s Austrumlatvijas zemienes lēzeni viļņotajā Adzeles pacēlumā. Adzeles pacēluma pamatāir meridionāli izstiepts lokāls pamatiežu virsas paaugstinājums, kas lēzeni paceļas D-Z virzienā. Tā virsu saposmošauri ZA-DR virzienā stiepti vaļņvei<strong>da</strong> izciļņi un ielejvei<strong>da</strong> pazeminājumi. Pamatiežu virsu veido augšdevonaDaugavas svītas dolomīts un augšdevona Katlešu un Ogres svītas smilšakmens, māls un dolomītmerģelis(Zelčs;1994). Pamatiežus sedz kvartāra nogulumi: morēnas mālsmilts un smilšmāls, limnoglaciālā smilts, aleirītsun māls, fluvioglaciāla smilts, grants un oļi, kā arī purvu nogulumi – kūdra.Adzeles pacēlumā reljefa galvenās iezīmes radušās Austrumlatvijas ledus mēles <strong>da</strong>rbības laikā. Zemledusapstākļos <strong>da</strong>žādā laikā veidojušies Adzeles flūtingu lauki, ledus mēlei zaudējot aktivitāti radās rievotās Adzelesmorēnas. Adzeles pacēluma teritorija atro<strong>da</strong>s 120-160 m vjl.<strong>Kupravas</strong> pagasts atro<strong>da</strong>s uz valsts nozīmes māla atradnes „Kuprava” (sīkāk. Skat. Derīgie izrakteņi 4.5.no<strong>da</strong>ļa).Teritorijas plānojuma risinājumu apraksts un pamatojumsTeritorijas ģeoloģiskie apstākļi nenosaka ierobežojumus būvniecībai.13