Direktīva 2000/60/EK un tās normas Latvijā - instrumenti saldūdens ...
Direktīva 2000/60/EK un tās normas Latvijā - instrumenti saldūdens ...
Direktīva 2000/60/EK un tās normas Latvijā - instrumenti saldūdens ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong><strong>un</strong> <strong>tās</strong> t s <strong>normas</strong> <strong>Latvijā</strong> -<strong>instrumenti</strong> <strong>saldūdens</strong> dens resursuaizsardzībaiRīga, 30.11.2011.Iveta Teibe, VARAM VADŪdens resursu nodaĜa
Latvijas ūdeĦu resursi• Iekšzemes ūdeĦi aizĦem 3,9% (~2543 km 2 ) no valsts teritorijas.• Ezeri > 3000 (tikai 16 > 10 km 2 ), upes ~ 12 400 (tikai 17 garākas par100 km). Krasta līnijas garums 494 km.• Kopējie pazemes ūdeĦu dabīgie resursi ~ 1,4 milj. m 3 diennaktī.• 9 galvenie upju sateces baseini.• 56% no kopējās upju noteces rodas ārpus Latvijas.
Pilns nosaukumsDIRECTIVE <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/EC OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OFTHE COUNCIL of 23 October <strong>2000</strong> establishing a framework forComm<strong>un</strong>ity action in the field of water policy (OJ L 327, 22.12.<strong>2000</strong>,p. 1)EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIR<strong>EK</strong>TĪVA <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong>(<strong>2000</strong>. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībaiūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.<strong>2000</strong>., 1. lpp.)http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:<strong>2000</strong>L00<strong>60</strong>:20090625:EN:PDF
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - konteksts• <strong>2000</strong>. gadā Eiropas Savienībā ūdens aizsardzīb<strong>un</strong>oteica 19 direktīvas <strong>un</strong> virkne Eiropas Komisijas vai Eiropas Padomes<strong>un</strong> Parlamenta lēmumu. Vairums šo dokumentu bija pieĦemti 20.gs.70./80. gados.• To mērėis bija:1)noteiktam lietošanas veidam paredzētu ūdeĦu aizsardzība;2) noteiktu piesārĦojošu vielu limitēšana.•ŪdeĦu kvalitāte raksturota tikai ar fizikāliem <strong>un</strong> ėīmiskiem rādītājiem,vienīgi dzeramā ūdens <strong>un</strong> peldvietu ūdeĦu gadījumā normēti arīmikrobioloăiskie rādītāji.•Bija laiks padomāt arī par ūdens ekosistēmām <strong>un</strong> dabiskāku kvalitātesraksturojumu.
Preambula<strong>Direktīva</strong>s <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> struktūraNav saistoša, bet būtiska, jo izklāsta izstrādes vēsturi <strong>un</strong> paskaidro būtību, garu.Ūdens nav tāda prece, kā jebkura cita, bet ir mantojums, kasjāaizsargā, jāaizstāv <strong>un</strong> pret kuru jāizturas kā pret mantojumu.1. pants MērėisSkaidro, ko šī direktīva cenšas nodrošināt.2. pants DefinīcijasSkaidro, kā saprotami dažādi termini („water body” (“virszemes ūdens objekts”), goodecological status (labs ekoloăiskais stāvoklis)).3. pants Administratīvo pasākumu saskaĦošana upju baseinu apgabalosPrasa sateces baseinus iekĜaut upju baseinu apgabalos, nozīmēt atbildīgās iestādes,sadarboties ar valstīm, kuru teritorijā arī ir konkrētais upes baseins.4. pants Vides aizsardzības mērėiNosaka vispārīgus mērėus virszemes <strong>un</strong> pazemes ūdeĦu aizsardzībai <strong>un</strong> gadījumus, kaddrīkst tos sasniegt novēloti vai izvirzīt zemākus mērėus.5. pants Upju baseinu apgabala īpašības, cilvēku darbības ietekmes uz vidipārskats <strong>un</strong> ūdens izmantošanas ekonomiskā analīzeUzdod sagatavot minētos dokumentus.6. pants Aizsargāto apgabalu reăistrsLiek apkopot informāciju par specifiskām aizsargājamām teritorijām..
<strong>Direktīva</strong>s <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> struktūra7. pants Dzeramā ūdens ieguvei izmantotie ūdens resursiLiek apzināt visas ūdenstilpes, no kurām iegūst vai plāno iegūt dzeramo ūdeni, <strong>un</strong> noteikt tāmpapildu mērėus.8. pants Virszemes ūdeĦu stāvokĜa, gr<strong>un</strong>tsūdeĦu stāvokĜa <strong>un</strong> aizsargātoapgabalu monitoringsUzdod izstrādāt monitoringa programmas.9. pants Ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanaPrasa, lai pilnībā tiktu segtas ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas <strong>un</strong> piemērot citusekonomiskos instrumentus.10. pants Kombinēta pieeja stacionārajiem <strong>un</strong> difūzajiem avotiemPrasa kontrolēt emisijas vai nu ar vislabākajām pieejamām tehnoloăijām, vai nosakot emisijurobežvērtības, vai (difūziem avotiem) ar labas prakses nosacījumiem, kas jau paredzēti EStiesību aktos.11. pants Pasākumu programmaPrasa izstrādāt šādu programmu <strong>un</strong> nosaka <strong>tās</strong> prasību minimumu, rīcību (vispārīgualgoritmu) gadījumos, ja mērėus nevar sasniegt.12. pants Jautājumi, ko nevar risināt dalībvalsts līmenīSkaidro, ko darīt, ja tādi parādās.13. pants Upju baseinu apsaimniekošanas plāniUzdod izstrādāt plānus, arī vienotus plānus pārrobežu upju baseiniem.
<strong>Direktīva</strong>s <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> struktūra14. pants Sabiedrības informēšana <strong>un</strong> apspriešanāsNosaka plānu <strong>un</strong> programmu sabiedriskās apsiešanas ilgumu, termiĦus, pieeju dokumentiem.15. pants ZiĦošanaKādi ziĦojumi, kad <strong>un</strong> par ko jāsniedz Eiropas Komisijai (<strong>EK</strong>)?16. pants Stratēăijas cīĦai pret ūdens resursu piesārĦošanuUzdevumi <strong>EK</strong>, piemēram, ja<strong>un</strong>u tiesību aktu ierosināšana.17. pants Stratēăijas gr<strong>un</strong>tsūdeĦu piesārĦojuma novēršanai <strong>un</strong> kontroleiUzdevumi <strong>EK</strong>, piemēram, ja<strong>un</strong>u tiesību aktu ierosināšana.18. pants Komisijas ziĦojumsKad <strong>un</strong> par ko <strong>EK</strong> jāziĦo Eiropas Parlamentam <strong>un</strong> Padomei?19. pants Turpmāku Kopienas pasākumu plāniUzdod <strong>EK</strong> sniegt informāciju par papildu plānotiem tiesību aktiem.20. pants Tehniski pielāgojumi direktīvaiKā <strong>un</strong> kad var izdarīt tehniskus grozījumus direktīvā, apejot garo likumdošanas saskaĦošanasprocedūru?
<strong>Direktīva</strong>s <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> struktūra21. pants Komitejas procedūraKāda procedūra 20. pantā paredzētajos gadījumos jāpiemēro?22. pants Atcelšana <strong>un</strong> pārejas noteikumiKad tiek atceltas atsevišėas „vecās” direktīvas, ko šī direktīva aizstāj?23. pants SankcijasUzdod valstīm noteikt sankcijas par direktīvas normu nepildīšanu.24. pants ĪstenošanaLīdz kuram laikam direktīva jāpārĦem nacionālajos tiesību aktos.25. pants Stāšanās spēkā26. pants AdresātiI Pielikums Informācija, kas vajadzīga kompetento iestāžu sarakstamII PielikumsIII PielikumsIV PielikumsNosaka kritērijus, pēc kuriem virszemes ūdeĦus iedala tipos, kā tiem nosaka referencesapstākĜus (etalonstāvokli), kā raksturo slodzes <strong>un</strong> to ietekmi. Nosaka, kā raksturojami pazemesūdeĦu <strong>un</strong> cilvēku darbības ietekme uz tiem.Ekonomiskā analīzePamatnosacījumi analīzes saturam (Ĝoti konspektīvi).Aizsargāti apgabaliNosaka aizsargājamo teritoriju veidus.
<strong>Direktīva</strong>s <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> struktūraV PielikumsVI PielikumsVII PielikumsVII PielikumsIX PielikumsX PielikumsXI PielikumsNosaka virszemes ūdeĦu ekoloăiskās kvalitātes rādītāju veidus <strong>un</strong> to, kā noteikt to atbilstībukvalitātes klasēm, monitoringa veidus <strong>un</strong> tā rezultātu atspoguĜošanu apsaimniekošanas plānos.Nosaka pazemes ūdeĦu kvalitātes <strong>un</strong> kvantitātes rādītājus, nosaka monitoringa veidus <strong>un</strong> tārezultātu atspoguĜošanu apsaimniekošanas plānos.Pasākumu programmās iekĜaujamo pasākumu sarakstiES tiesību akti, no kuriem izriet šādi pasākumi, vispārīgi citu pasākumu veidi.Upju baseinu apsaimniekošanas plāniPrasības plānu saturam.Galveno piesārĦojošo vielu indikatīvs sarakstsěoti plašas vielu/ savienojumu grupas.Emisiju robežvērtības <strong>un</strong> vides kvalitātes standartiAtsauce uz citām direktīvām, kas tādus nosaka.Prioritāro vielu sarakstsSaraksts ar 33 (pagaidām) vielām/ vielu grupām, kuru emisijas, netīšas izplūdes jāierobežo vaipilnībā jālikvidē.Ekoreăioni
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Viens dokuments attiecas uz virszemes (arī uz t.s. pārejas <strong>un</strong> jūraspiekrastes) ūdeĦiem <strong>un</strong> pazemes ūdeĦiem.• Nosaka upju baseinu apgabalus kā pamatu situācijas vērtēšanai<strong>un</strong> rīcības plānošanai.• Mērėis – panākt, lai:• ūdeĦu <strong>un</strong> no tiem atkarīgoekosistēmu stāvoklis tālāknepasliktinās <strong>un</strong> uzlabojas;• ūdens lietošana būtu ilgtspējīga <strong>un</strong> racionāla;• ūdeĦu vide tiktu labāk aizsargāta, samazinātos piesārĦojums,plūdu <strong>un</strong> sausuma izraisī<strong>tās</strong> problēmas.
Upju baseinu apgabali <strong>Latvijā</strong>NESTONIASalacaGAUJASGaujaRUSSIAVENTASVentaLIELUPESLielupeDAUGAVASLITHUANIABELARUS
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Uzdod sadarboties ar kaimiĦvalstīm, ar kurām ir kopīgi upju satecesbaseini.• Prasa iesaistīt sabiedrību ūdeĦu apsaimniekošanā, aizsardzībā <strong>un</strong> toplānošanā.• Nosaka, ka ūdens lietotājiem jāsedz visas izmaksas, kas saistītas arūdeĦu izmantošanu, <strong>un</strong> jāievēro princips “piesārĦotājs maksā”.• Uzdod līdz 2015.gada beigām visos ūdensobjektos sasniegt labuūdens kvalitāti (ėīmisko <strong>un</strong> ekoloăisko), instruments – upju baseinuapsaimniekošanas plāni. Iespējami izĦēmumi (zemāki mērėi vaiilgāks termiĦš), kas jāpamato.
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Nosaka, ka pamatvienība ūdens kvalitātes vērtēšanai <strong>un</strong> rīcībai, lai touzlabotu, ir ūdensobjekts. Tas var būt visa upe, upes posms, ezers,tā daĜa, ūdenskrātuve, grīvlīcis, piekrastes ūdeĦu posms.• <strong>Latvijā</strong> ūdensobjekts ir upe/ upes posms ar sateces baseinu > 100km 2 <strong>un</strong> ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km 2 vai lielāks.
""""""""""EžupīteSellīte"""""""""""""""""""""""""""Virszemes ūdensobjekti555555"5"5"""""""""""""""""Biksti" """""""Zalvīte"Mēmele""KlauceJodupeZeĜonka©VSIA Latvijas Vides, ăeoloăijas <strong>un</strong> meteoroloăijas centrs, 2009Virszemes ūdensobjektu robežas Lielupes apgabalāVecsloceneNeriĦaVēršupīteGāteSpuĦupīteMiglupīteJāĦupīteSkudrupīteSlampeOlainīteSarkanais grāvisKauguru kanālsGrabu grāvisK<strong>un</strong>dziĦu strautsCēsnaCenaKlīves kanālsVecslampeMisaLielupeKazuĜu strautsDžūksteLestenePuplaMedaineSpulleRūdulsVecbērzeRūšu strautsMellupeGaurataBikstupeJāĦupeSmakupeBērzeZvirgzdeVērăupeTaĜėeLīčupeVīksniĦaPlatoneEgloneAuceĀlaveJugliĦaĂirupeGarozeSesavaRēdaSvēteGovainisĪkstrumsSkujaineJūgaS<strong>un</strong>īteLieparsOglaineRīgavaIecavaRežas strautsZizmaIgateUpeleTērveteSvēpaineSvētaineMūsaViesīteAudruveSidrabeReĦăePienavaL114BiržiĦaIecavaRūsiĦupīteMilupīteSmirdaPutrupeBlīdeneGardeneBalžiĦaZušupīteBlīdeneTarbānupīteSodīteVāĜupīteZebrus ezersSmukupīteAugstupeDziĜstrautsSodzerisTigatu grāvisZebreneDorupīteStūrupīteAvotu grāvisBriedeĂedulisDobīteReĦăīteBramberăes strautsSesavaDolīteVārnupeDzeĦupīteSudmaĜupīteMizupīteAurupīteSesavaZirgupīteLielauces ezers L118LielauceL111ĪleJa<strong>un</strong>pilsKaėeniekiRūdupīteSvētupeIecavaVedzerīteAvotu grāvisSmārdeDzilnaDoleKumaDzērvīteMilupīteSkursteĦu strautsZemdegu strautsEllītes grāvisSvētupīteTaurupīteBēneSidrabeMelnupītePālupePlasaMalvaJušėēnu grāvisAiles strautsVeccēzī teRukšupīteAvotu grāvisŽūru strautsIesnupeKrācējgrāvisŽūžas strautsLikvinteru strautsLielupeL121LesteneL109PenkuleL117 SPDžūksteNaudīteDobeleOlaineMelnupīteCērpaineCēzīteKapupeJodupeVircavaElejaĪslīceSviteneVilceRukūzeGobājaGarvēderu grāvisBaltais grāvisRīkanu strautsDzirnupīteĖīveěaudīteZalvītes strautsĖīku strautsSegliĦu grāvisKaucisBērsteleEgĜupīteDešupīteMēmeleMazplānīteMelnupīteSešēvēleSaulītes grāvisSvēteBukaišiSlampeL106 SPAuriSmārdeZelmeĦiL120L102ŠėibeNākotneKrimūnasAugstkalneJa<strong>un</strong>bērzeL100 SPKalnciemsLīvbērzeL123L124L107L108 SPL144 SPL146E032 SPJūrmalaL147JelgavaL148 SPL149BērstelePilsr<strong>un</strong>dāleL143BauskaL176Rītausmas Stabulīte L159CerauksteL129ValleL127ViesīteTērveteL165L162PlānīteMežgales grāvisArālīteDūĦupeVilkupeCerauksteŽūku strautsPutraimiĦu grāvisJodavas strautsSvirkaleGobaTomeiku grāvisL166RīdzenePatrupeŠkosupīteMaučuveAPZĪMĒJUMIL153CodeL132L161RadžupeDienvidsusējaSalāteDvorupeRites strauts"Pagasta centrsLapmežciemsVilceValg<strong>un</strong>deSvēteElejaPlatoneMazplatoneOzolniekiVircavaBrankasPiĦėiJa<strong>un</strong>olaineStaĜăeneEmburgaL169L178MežotneIecavaUzvaraBirzesVecsauleĒrgĜiVecumniekiVecstelpeBārbeleSkaistkalneBirzgaleKurmeneAknīsteNeretaL159PilskalneZalveNeretaLoneRiteElkšĦiMinevaVilkupeNereta5 PilsētaSlokas ezersBabītes ezersSaukas ezersViesītes ezersGārseneAsareElsīteDobeProdeKra<strong>un</strong>aL 100UpeEzersPārejas ūdensobjektsPagasta robežaŪdensobjekta robežaŪdensobjekta kodsMĒROGS 1:550000´
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Nosaka, ka kvalitāte raksturojama atbilstoši ūdeĦu tipam, kamākslīgiem (cilvēka izveidotiem) <strong>un</strong> stipri pārveidotiem objektiembioloăisko kritēriju <strong>normas</strong> var būt atšėirīgas.• Kritērijus tipu izdalīšanainosaka direktīva, valstis tosvar izvēlēties.• <strong>Latvijā</strong> noteikti 6 upju tipi<strong>un</strong> 10 ezeru tipi.• Tipus Ħem vērā, izstrādājotkvalitātes kritērijus <strong>un</strong>vērtējot stāvokli.
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Nosaka kritērijus ūdeĦu kvalitātes novērtējumam (klasifikācijai) upēs,ezeros, upju grīvās <strong>un</strong> piekrastē. Ėīmiskie kritēriji nav ne vienīgie, nenoteicošie.• Kritēriju kompleksu veido:1) bioloăiskie kritēriji (fitoplanktona, makrofītu,zoobentosa, zivju sugu sastāvs, sastopamība utt.);2) hidromorfoloăiskie kritēriji, (caurtece, ūdens apmaiĦa, upesnepārtrauktība, gultnes substrāts, krastu struktūra, u.c.), kas nodrošinabioloăiskos kritērijus;3) ėīmiskie <strong>un</strong> fizikāli ėīmiskie kritēriji, (t 0 , caurredzamība, skābekĜadaudzums, biogēno elementu koncentrācijas, specifiskas piesārĦojošāsvielas u.c.), kas nodrošina bioloăiskos kritērijus.
<strong>Direktīva</strong> <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> - ja<strong>un</strong>ievedumi• Pēc minētajiem kritērijiem virszemes ūdeĦus jāiedala 5 ekoloăiskāskvalitātes klasēsAugsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Slikta kvalitāte ěoti slikta kvalitāte<strong>un</strong> 2 ėīmiskās kvalitātes klasēs.Laba ėīmiskā kvalitāteSlikta ėīmiskā kvalitāte• Tātad kvalitātes rādītāji (kritēriji) jāizstrādā katra veida ūdeĦu (upju,ezeru u.t.t.) katram tipam, katram rādītāju veidam visām 5 klasēm,plus papildu kritēriji stipri pārveidotajiem <strong>un</strong> mākslīgajiemūdensobjektiem. Turklāt bioloăiskie kritēriji jāsaskaĦo valstu starpā,lai vērtējums būtu salīdzināms. Un tas sagādā grūtības ne tikai<strong>Latvijā</strong>…• Vērtējot jāievēro princips «one out – all out».
Ūdens struktūrdirektīva par pazemes ūdeĦiem• Nosaka, kāda informācija ietverama pazemes ūdeĦu raksturojumā(ăeoloăiskie, hidroăeoloăiskie <strong>un</strong> hidrodinamiskie apstākĜi,piesārĦojuma avoti, saistība ar virszemes ūdeĦiem u.c.).• Nosaka kritērijus pazemes ūdensobjektu izdalīšanai.• Nosaka apdraudēto (riska) pazemes ūdensobjektu papilduraksturojumā ietveramo informāciju.• Nosaka pazemes ūdeĦu kvantitatīvā stāvokĜa iedalījumu 2 klasēsLabs kvant. stāvoklisSlikts kvant. stāvoklis<strong>un</strong> ėīmiskās kvalitātes iedalījumu 2 klasēs.Laba kvalitāteSlikta kvalitāte
Pazemes ūdensobjekti <strong>Latvijā</strong>© VSIA Latvijas Vides, ăeoloăijas <strong>un</strong> meteoroloăijas centrs, 2009Pazemes ūdensobjektu robežasPāvilosta5Durbe5LiepājaGrobiĦa5 5F1RūjienaAinažiMazsalaca55Staicele 55ValkaSalacgrīvaAloja555D5 PSedaStrenči 55ApeValmiera5Limbaži55AlūksneSmiltene5Ventspils55Valdemārpils5D6CēsisD35PilteneTalsiSaulkrasti55LīgatneViĜaka5 55D2Gulbene5BalviStendeSigulda5 55VangažiSabile55 Kandava5QKuldīgaRīgaCesvaine5TukumsJūrmala 5555Lubāna5Baloži SalaspilsMadona5 5 5IkšėileD8KārsavaKalnciems5 Ogre55Olaine5Aizpute5Baldone Ėegums55A5 Lielvārde D7Skr<strong>un</strong>da55Saldus 55Jelgava D4BrocēniDobele 5PĜaviĦasVarakĜāniJa<strong>un</strong>jelgava555F35 AizkraukleF2D95ViĜāni55Rēzekne LudzaJēkabpils55PriekuleAuce5 55Bauska5LīvāniViesīte55PreiĜi5D1ZilupeAPZĪMĒJUMIAknīste5D10Dagda55 PilsētaBaseinu apgabala robežaSubate5Ilūkste5Daugavpils5Krāslava5A <strong>un</strong> P ūdensobjekta robežaD 4Pazemes ūdensobjekta robežaPazemes ūdensobjekta kodsMērogs 1:1<strong>2000</strong>00´
Riska ūdensobjekti• Tie ir ūdensobjekti, kuros pastāv risks nesasniegt labu stāvokliŪdens apsaimniekošanas likumā (Direktīvā <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong>)paredzētajā termiĦā (2015.g.) DaĜai riska objektu šis termiĦš būs2021. vai 2027.gads.• Objektu saraksti <strong>un</strong> vispārīgi nosacījumi to aizsardzībai atrodamiMinistru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumos Nr.418"Noteikumi par riska ūdensobjektiem"
Riska ūdensobjekti <strong>Latvijā</strong>Upes<strong>60</strong> upes vai to posmi (no 204)•Daugavas apgabalā 13,•Gaujas apgabalā 12•Lielupes apgabalā 23•Ventas apgabalā 12Risku rada:1) piesārĦojums (izkliedētais -44, p<strong>un</strong>ktveida - 27, pārrobežu –12 upēs)2) hidroloăiski <strong>un</strong> morfoloăiskipārveidojumi – 28 upēsEzeri63 ezeri/ ūdenskrātuves (no 259)•Daugavas apgabalā 38•Gaujas apgabalā 7•Lielupes apgabalā 6•Ventas apgabalā 12Risku rada:1) piesārĦojums (izkliedētais -22, p<strong>un</strong>ktveida - 27, pārrobežu – 1ezerā)2) hidroloăiski <strong>un</strong> morfoloăiskipārveidojumi – 9 ezeros
Projekts «Kopīgi ūdens apsaimniekošanaspasākumi pārrobežu Lielupes baseinā»Projekta ilgums: 01.01.2011. – 30.09.2012.Projektu finansē: Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmaMērėis: uzlabot Lielupes baseina vides kvalitāti, īstenojot kopīgusūdens apsaimniekošanas pasākumus efektīvai ūdens resursuapsaimniekošanai pierobežas reăionā.Projekta galvenās norises:•pētījums par esošajiem risinājumiem <strong>un</strong> piemēriem lietus ūdens,dzeramā ūdens <strong>un</strong> notekūdeĦu apsaimniekošanā lauku apvidos;•pārrobežu semināri par veiksmīgiem piemēriem <strong>un</strong> par upes krastutīrīšanu praksē;•piedāvāt kritērijus <strong>un</strong> tehnoloăijas plānotajām investīcijāmūdenssaimniecībā lauku apvidos;
Projekts «Kopīgi ūdens apsaimniekošanaspasākumi pārrobežu Lielupes baseinā»• ūdens kvalitātes testēšana ar ātrajiem (ekspress) testiem;• informatīvās kampaĦas <strong>un</strong> tikšanās ar individuālo māju/ zemjuīpašniekiem, informācija par vides jautājumiem internetā;• vasaras skola Latvijas <strong>un</strong> Lietuvas ja<strong>un</strong>iešiem, kuru skolas atrodasLielupes baseina apgabalā;• rekomendācijas Lielupes/ Mūsas/ Mēmeles upju baseinu apgabaluapsaimniekošanas plānu pielikumiem.Papildu informācija:http://lielupe.balticrivers.eu/lv/galvenie-fakti-par-lielupes-baseinu
«Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivasupes baseina apgabala apsaimniekošanai»Projekta ilgums: 01.07.2011. – 30.06.2013.Projektu finansē: Iga<strong>un</strong>ijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmaMērėis: uzlabot virszemes <strong>un</strong> pazemes ūdeĦu apsaimniekošanu,izstrādājot kopīgu Gaujas/ Koivas baseina apgabala apsaimniekošanasplānu.Projekta galvenās norises:•izstrādāt kopīgas kartes visam upes baseina apgabalam;•salīdzināt abās valstīs izmanto<strong>tās</strong> ūdens kvalitātes novērtēšanasmetodes <strong>un</strong> ūdeĦu iedalījumu tipos;•iegūt ja<strong>un</strong>us monitoringa datus par ūdens kvalitāti;•izstrādāt priekšlikumus, kā saskaĦot ūdens kvalitātes novērtējumu;
"Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseinaapgabala dabas vērtību apsaimniekošanā"Projekta ilgums: 01.01.2011. – 30.06.2012.Projektu finansē: Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmaMērėis: sekmēt Ventas upes baseina teritorijas vides resursu ilgtspējīguapsaimniekošanu, tādējādi veicinot Eiropas Parlamenta <strong>un</strong> Padomesdirektīvas Nr. <strong>2000</strong>/<strong>60</strong>/<strong>EK</strong> ieviešanu pārrobežu kontekstā.Projekta galvenās norises:•informatīvie <strong>un</strong> sabiedrības iesaistīšanas pasākumi – informatīvakampaĦa, apmācības pašvaldību pārstāvjiem, brīvprātīgo iesaistīšanazivju resursu aizsardzības pasākumos <strong>un</strong> upes tīrīšanā, informatīvostendus uzstādīšana, dabas izziĦas taku veidošana u.c.;
"Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseinaapgabala dabas vērtību apsaimniekošanā"• konkrēti upes apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, Ventas upesstraujteču posmu rekultivācijas darbi Kuldīgā 2011.g.vasarā, arīūdens paraugu Ħemšana <strong>un</strong> analīzes pirms <strong>un</strong> pēc tīrīšanasdarbiem;• pārrobežu sadarbības pasākumu atlase <strong>un</strong> pārrobežu pasākumuprogrammas (apsaimniekošanas plāna) izstrāde, lai uzlabotu ūdeĦukvalitāti.Papildu informācija: http://www.kurzemesregions.lv/category/kprieviestie-projekti/projekts-%e2%80%9eparrobezu-sadarbibaventas-upes-baseina-apgabala-dabas-vertibuapsaimniekosana%e2%80%9d/
Papildu informācija• Latvijas tiesību akti ūdeĦu jomā:http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/normativie_akti/?doc=3162• Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plāni:http://www.meteo.lv/public/29935.html• ES normatīvo aktu tulkojumi ūdeĦu jomā:http://eur-lex.europa.eu/lv/legis/20080901/chap15102020.htm
Change language