06.05.2011. (Nr.18)

ISSN 1691-20559 7 7 1 6 9 1 2 0 5 0 0 5 1 8Cena - Ls 0,15NEDĒĻAS LAIKRAKSTSRūpējas par iespēju dzīvot sakoptā vidēSila ielasiedzīvotāji30. aprīlīkopādarbojās,lai pie10. mājasierīkotuvietuveļasžāvēšanai.Nr. 18 (833) 06.05.2011.AKTUĀLIŠajā numurā:Gaidāmisatiksmesierobežojumi2.Sāksparakstuvākšanu3.A:Anta KļavenieceF: Gita KravalaLielās Talkas tradīcija aizsākāspirms trim gadiem. Novērojumiliecina, ka vietām talkošanasentuziasms gājis mazumā,taču redzētā rosība Iecavas novadāliek domāt, ka tā nav. Pagājušajānedēļā sakopšanas un videslabiekārtošanas darbosmūsu novadā iesaistījās tejupustūkstotis iedzīvotāju. Un, laigan daļa talcinieku apgalvo, kašogad atkritumu ir ievērojamimazāk kā iepriekšējos gados, darāmāvēl noteikti ir gana. Talkaskoordinatore Daina Rudzīte teic,ka patieso ainu būtu iespējamsredzēt tad, ja slēgtu simtlatniekuprogrammu. Viņu ieguldījumsapkārtnes tīrības uzturēšanāpašlaik ir liels.5.lpp.Dzimtmisas 4.pamatskolāaizrautīgipiedalās videsizzināšanasaktivitātēsĪkšķi tikai uz augšuA:F: Beata LoginaTautā iemīļotas latviešuestrādes dziesmas, folkloristusniegums un iecavnieku jaunrade29. aprīļa vakarā sadzīvojauz Iecavas kultūras nama skatuves.Pielaikojot sev populārātelevīzijas šova Dziedi ar zvaigzniformātu, ar lielu prieku varējāmsecināt: «Mums tas der!» Jo Iecavāir gan savi dziedošie pusprofesionāļi,gan izaicinājumam gatavimuzikāli amatieri, gan azartiskilīdzjutēji, gan jaunieši ar pasākumavadītāja potenciālu. Nespējaatteikt Kultūras namamākslinieciskās daļas vadītājasLaimrotas Jaunzemes piedāvājumamun spēcīgais skatuves vilinājumsbija galvenie dzinuļi,kāpēc astoņi pāri piekrita piedalītiesšovā «Dziedi ar mani».Māris Sevastjanovs(trešais no kreisās) unLaura Arāja (blakus)publiku izsmīdināja arteatralizētu dziesmas«Seksuālie čiekuri»iestudējumu.6.lpp.

5.2011. gada 6. maijāRūpējas par iespējudzīvot sakoptā vidē1.lpp.Priecē, ka novada iedzīvotājuentuziasms neaprobežojas tikaiar atkritumu savākšanu. Kur teritorijair sakopta, viņi ķeras piecitiem labiem darbiem: ierīko atpūtasvietas, gatavo putnu būrīšus,atjauno bērnu rotaļu laukumus,ierīko sporta laukumus, sējzālienu, stāda kokus un puķes.Un ieguvums ir ne tikai sakoptateritorija, bet arī pozitīvas emocijas,jauni draugi, kopīga atpūtapēc strādāšanas.Vienu no šādiem lieliskiempiemēriem redzējām Zorģos. Teiedzīvotāji talkas dienā stādījakokus: gan gar ceļu un apkārtlaukumam, gan tuvējā mežā.«Kādreiz gar ceļu bija papeles.Nu tās ir nozāģētas, un mēs nolēmāmizveidot Latvijai raksturīgākukoku – bērzu un liepu – aleju,»pastāstīja Ināra Dambe. Zorģuiedzīvotāju talkas aktivitātes sākušājaupāris dienas iepriekš,kad izraktas bedres koku stādīšanai.Iecerēta arī dekoratīvoaugu stādījumu atjaunošana pierekonstruējamās bibliotēkasēkas. Stādus šim mērķim dāvinājusidaiļdārzniece SarmīteAvota. «Kopā padarītais ļaujmums būt lepniem – te ir mūsuapdzīvotā vieta Zorģi, nevis kautkāds sūnu ciems,» tā I. Dambe.Rosmē talcinieki strādāja divāsgrupās. Viena ar kooperatīvāssaimniecības vadītāju Na-deždu Bokovu priekšgalā tīrījaapdzīvotās vietas iebraucamā ceļateritoriju, bet otra, kurā bijaapvienojušies vietējie iedzīvotāji,sakopa nelegāli izveidotu atkritumulaukumu. Diemžēl daļaiedzīvotāju joprojām neuzskatapar vajadzīgu noslēgt līgumu aratkritumu apsaimniekotāju unizmet saimniecībā nevajadzīgāslietas, kur pagadās. «Kādreiz tebija liela atkritumu bedre. Pirmskāda laika to satīrījām un aizbērām,bet atkal uzrodas kāds, kaste met savus atkritumus,» pastāstījatalciniece Irina Žarko.Raizes sagādājot arī blakus esošaissabrukušais šķūnis, taču, tākā tas esot privātīpašums, talciniekiemnovākt graustu, kas bojāapdzīvotās vietas skatu, liegts.Arī pāri ielai krājas vecu dēļu undrazu kaudze, kas pieder privātīpašniekiem.«Viņi te dzīvo tikaivasarās un uz pārējo iedzīvotājulūgumu novākt neglīto kaudzinereaģē jau divus gadus,» tāI. Žarko.Dievdārziņa teritorijā talkojane tikai biedrības «Liepas» dalībniecesun viņu ģimenes locekļi,bet arī novada vēstures entuziasti– Andris Kopeika un Ēvalds Kivilands.«Cik nu es savos gadosvaru, tik daru,» kā vienmēr apņēmībaspilns bija Ē. Kivilands.«Darba te vēl ir daudz. Manuprāt,vēl jāizzāģē daži koki, lai paverasskats. Dievdārziņam jābūt kāparkam, nevis džungļiem.» IZSadarbojoties vietējiem ļaudīm, Zorģi gadu pēc gada top sakoptāki.Te noder gan Jāņa Pastara (no labās) redzējums par apdzīvotāsvietas sakopšanu, gan viņa dzīvesbiedres Dzintras daiļdārznieceszināšanas. Aina Ezergaile (vidū) atzīst, ka cilvēki labprātāk nāk kopāun darbojas, ja viņus uzrunā personīgi - sūtot e-pastus un telefonaīsziņas. Atsaucīgo iedzīvotāju vidū vienmēr ir Edgars Liepiņš, arīšoreiz viņš atvēlējis koku stādus zaļās zonas atjaunošanai.TALKAS STATISTIKA27. aprīlīpirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Dartija» grupa «Zaķi» araudzinātāju un iestādes vadītāju - 13 cilvēki - lasīja zarusIecavas parkā.28. aprīlī- PII «Dartija» grupa «Pie Ķūķa» un «Pasaciņa» - 21 bērns unčetri pieaugušie - lasīja zarus Iecavas parkā;- PII «Cālītis» grupas «Pūcītes», «Lācīši», «Rūķīši», «Ziediņi» araudzinātājām, auklītēm, logopēdi, metodiķi un saimnieciskāsdaļas vadītāju - 67 talcinieki - lasīja zarus Iecavas parkā;- Iecavas internātpamatskolas 54 talcinieki vāca atkritumusceļa Iecava-Plakanciems malās desmit kilometru posmā.29. aprīlī- Dzimtmisas pamatskolas 45 talcinieki stādīja mežu, vācaatkritumus pie ceļa Iecava-Sarmas un sakopa Stīveru kapus.30. aprīlī- 25 cilvēki vāca atkritumus Rosmē;- VSAC «Zemgale» Iecavas filiāles 53 talcinieki vāca atkritumusIecavas silā;- biedrības «Liepas» dalībnieces un entuziasti - 17 talcinieki -vāca atkritumus un izzāģēja kokus «Dievdārziņā»;- Iecavas vidusskolas 25 talcinieki vāca atkritumus Iecavas silā;- PII «Dartija» 31 talcinieks sakopa Ozolu aleju, iestādesteritorijā stādīja ābeles, līdzināja zemi;- Iecavas novada Domes administrācijas 26 talciniekisagatavoja vasaras sezonai atpūtas vietu «Spirtnieki»;- biedrības «Marabella» 32 talcinieki vāca atkritumus unsagatavoja vasaras sezonai skeitparku, sakopa teritoriju apluterāņu baznīcu;- trīs talcinieki Zālītes centrā sagatavoja vietu futbola laukumaizveidei;- biedrība «Liepas» izveidoja bērnu rotaļu laukumu Audrupucentrā;- kapsētas «Jaunkalniņi» sakopšanas talka;- veikala «Cento» 11 darbinieki sakopa teritoriju;- Naļivaiko ģimenes četri cilvēki vāca atkritumus upes krastāpie Puķulejas;- savā teritorijā talkoja pašvaldības aģentūras IVSAC un Zālītesinternātpamatskolas kolektīvs;- sakopta teritorija ap veco slimnīcu un vairākām pamestāmmājām.Talkā piedalījās 468 talcinieki (t. sk. koordinatore, divi šoferiun trīs krāvēji).Pielasīti 1800 dzeltenie atkritumu maisi.Uz poligonu aizvesti talkas laikā savāktie atkritumi:- 3 kravas (12 t) ar DzKS atkritumu vedēju;- 2 kravas (5 t) ar Scania;- 1 krava (1,4 t) ar traktoru;- 3 kravas (14 t) ar GAZ.F: Beata LoginaTalkotāji Rosmē.Vairāk foto -www.iecava.lv.

Īkšķi tikaiuz augšu2011. gada 6. maijā 6.1.lpp.Iecavas jauktā kora diriģenteiLinda i Matveja i un koristam Ju-rim Beitiņam tā bija jauna pieredze- dziesmas «Es gribu tavufoto» un «Rudacīte» dziedāt mikrofonāun rēķināties ar skaņaspastiprināšanas faktoru. Mūzikasskolotāja Dace Deņisova sadziedājaar savu bijušo skolnieciKristīnu Kugrēnu - abu sievišķīgaisšarms atklājās dziesmās«Ābols» un «Es tevi dzirdu». Savukārtotrs sieviešu duets KristīneZabarovska un Indra Krauja izpildījaKristīnes sarakstītasdziesmas «Pēc salnām» un «Manasirds», bez tam priekšnesumupapildināja autores ģitāras spēle.Ieva Zandere un Aivars Birzmalisbija vienīgie, kas uzstājāsgan latviski («Neskaties atpakaļ»),gan angliski («I told youso»). Bet Almas Spales un OskaraPīlādža izpildījumā hītus «Nepārmetman» un «Pēc 100 gadiemPiebalgā» ar ovācijām pavadījalieliem plakātiem bruņojušies atbalstītāji.Skatītāju balsojumāšis pāris bija otrais mīlētākais.«Tādi fani - super! Bija vērts tērētlaiku mēģinājumiem,» pēc pasākumaatzina Oskars, priecādamies,ka šovs turpinājās ar lustīguballi.Vakara gaitā savs vārds bijasakāms arī žūrijai: stīgu pavēlniekamAigaram Krēslam, soļupavēlniecei Solveigai Linejai unnošu pavēlniecei Inetai Pilvertei(blakus attēlā). Lai gan pasākumavadītāji Ginta Cera un EdvartsŠulcs mudināja žūriju izteiktvērtējumu dažādi - ar augšup,sāņus vai lejup vērstu īkšķi,visi vērtējumi bija tikai pozitīvi.Par uzdrošināšanos piedalīties,skaistu balsu saskaņu, radošuizdomu un dažādu emociju gammu.Kā īstā šovā dalībniekiem bijajāiztur arī iztaujāšana dziesmustarplaikos, ko visai meistarīgino aizkulisēm «tiešraidē» va-dīja Beatrise Dzene. Uz intervētājas«mīkstā dīvāniņa» nonācavēl viens «pāris» - Ingus Ulmanisun iecavnieks Aigars Voitišķis.Abi slavenie Aigara Krēslas kolēģiskatītājiem sarūpēja muzikālusaldo ēdienu, izpildot tādus savusmeistarstiķus kā «Par rozēm»un citus. Noskaņojums pēc pasākuma- gribas saukt: «Atkārtot!»IZVairāk foto -www.iecava.lv.Skatītāju balsojumāvislielāko atsaucībuizpelnījās folkloras kopas«Tarkšķi» vadītāja KristīneKarele un bijušais iecavnieks,etnomuzikologs, LU folklorasdeju kopas «Dandari» vadītājsIlmārs Pumpurs (augšējāattēla centrā). Viņu trumpisbija ne tikai pārliecinošaisdziedājums priekšnesumā« Sasala jūrina», bet arīdažādu tautas instrumentupielietojums dziesmā « Sengadi pagājuši.»Vidusskolniece Diāna Špoģeun Brenča muzikants UldisŠteinbergs dziesmā «Meklējotmežā riekstus» aizrāvaar aktiermeistarību unatjautību, dziesmas vārdušpikeri paslēpjot groziņā.14. maijā MUZEJU NAKTS Grāfa laukumā 3No plkst. 19 iepazīšanās ar pasākuma norises vietu.Plkst. 20 Iecavas Sporta muzeja-ekspozīcijas 1. kārtasatklāšana: Iecavas novada sporta, novadpētniecības,kultūras, kolektīvās saimniekošanas vēsture.Pēc tam sporta un izklaides aktivitātesvisām iedzīvotāju vecuma grupām.