DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

Šīs grāmatas pirmais izdevums ir meklējams Latvijas – Spānijas divpusējā sadarbībasprojektā “Atbalsts turpmākai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darbadrošības un veselības jomā”, kad 2002.–2003. gadā tika sagatavota un izdota grāmatusērija darba aizsardzībā. Tajā laikā šīs grāmatas aizpildīja izveidojušos tukšumu darbaaizsardzības literatūrā latviešu valodā.No izdošanas laika mūsu valstī ir notikušas lielas pārmaiņas ne tikai darba aizsardzībastiesību aktos, bet arī darba devēju un darba ņēmēju attieksmē pret darba aizsardzību.Jaunā ESF projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošananozarēs un uzņēmumos” aktivitātes “Darba aizsardzības grāmatu aktualizācija”ietvaros tika pārskatītas visas sērijas grāmatas, iespēju robežās tika veiktas izmaiņas.Grāmatās integrētas jauno tiesību aktu prasības, atjaunoti statistikas dati.Grāmata ”Darba higiēna” apskata ļoti svarīgu darba aizsardzības sadaļu – darbahigiēnu. Aprakstīti ķīmisko vielu un maisījumu riska faktori, troksnis, vibrācija, jonizējošaisun nejonizējošais starojums un bioloģiskie piesārņotāji.Grāmatas sūtība – kļūt par rokasgrāmatu gan darba devējam, gan darba aizsardzībasspeciālistam, gan uzticības personai, gan darbinieku pārstāvim, gan darba ņēmējam. Laivarētu argumentēti un precīzi izpildīt galveno darba aizsardzības mērķi – saglabāt darbiniekuveselību un drošību!P. KrīgersLatvijas Brīvo arodbiedrībusavienības priekšsēdētājs

65. nodaļaĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLE ............................ 67Vispārējie principi .................................................................................................. 67Darbības, kas vērstas uz piesārņojuma avotu ........................................................... 67Darbības, kas attiecas uz vielu izplatīšanās samazināšanu vidē ................................ 70Darbības, kuras vērstas uz cilvēku ......................................................................... 756. nodaļaINDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBA ............................................................................. 77Definīcija un vispārējie jēdzieni .............................................................................. 77Individuālo aizsardzības līdzekļu klasifikācija ........................................................... 78Elpceļu aizsardzības līdzekļi .................................................................................. 79Ādas aizsardzības līdzekļi ...................................................................................... 83Roku aizsardzības līdzekļi ....................................................................................... 83IAL izmantošanu un marķēšanu reglamentējoši normatīvie akti ................................ 867. nodaļaTROKSNIS ......................................................................................................... 87Ievads...................................................................................................................... 87Trokšņu veidi ........................................................................................................ 88Dzirdes mehānisms .............................................................................................. 92Trokšņa iedarbības sekas ....................................................................................... 92Mērīšanas ierīces un mērījumu veikšana ................................................................. 96Novērtēšanas kritēriji un normatīvi ........................................................................ 101Darba apstākļu uzlabošana un nodarbināto aizsardzība ........................................ 1028. nodaļaVIBRĀCIJA .......................................................................................................... 109Ievads.................................................................................................................... 109Vibrācijas ietekme uz organismu .......................................................................... 109Vibrācijas mērījumu veikšana .............................................................................. 110Vibrācijas iedarbības novērtēšana un pasākumu noteikšana..................................... 1129. nodaļaMIKROKLIMATS ................................................................................................ 117Mikroklimats un cilvēka organisms ...................................................................... 117Siltuma apmaiņa starp cilvēku un apkārtējo vidi ..................................................... 118Mikroklimata agresivitātes rādītāji ....................................................................... 122Siltuma radītā stresa novērtēšana ......................................................................... 123Termiskā stresa novēršana ................................................................................... 123Aukstuma iedarbība ........................................................................................... 124Telpu mikroklimats.................................................................................................. 126Virsmu temperatūra................................................................................................ 127

710. nodaļaNEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS ......................................................................... 129Ievads ................................................................................................................. 129Ultravioletais starojums ........................................................................................ 132Infrasarkanais starojums un redzamā gaisma ...................................................... 134Lāzerstarojums....................................................................................................... 135Elektromagnētiskais starojums................................................................................. 137Mikroviļņi un radiofrekvences viļņi ........................................................................ 138Īpaši zemas frekvences elektriskie lauki ................................................................ 14011. nodaļaJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS ........................................................................... 143Ievads.................................................................................................................... 143Biežāk sastopamie jonizējošā starojuma avoti ......................................................... 145Jonizējošā starojuma mērīšanas metodes................................................................ 146Jonizējošā starojuma iedarbības ceļi un izraisītie veselības traucējumi....................... 147Veselības traucējumi............................................................................................... 149Jonizējošā starojuma dozimetrija............................................................................. 152Ar jonizējošā starojuma iedarbību saistītais risks. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu...... 154Riska zonu noteikšana un apzīmējumi ................................................................... 15712. nodaļaBIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI .......................................................................... 159Ievads .................................................................................................................. 159Klasifikācija............................................................................................................ 159Ar bioloģiskajiem piesārņotājiem saistītais risks un preventīvie pasākumi................... 160Preventīvie pasākumi .......................................................................................... 169LITERATŪRA......................................................................................................... 177

871KAS IR DARBA HIGIĒNA?VISPĀRĒJIE JĒDZIENICilvēks un vide ir savstarpēji cieši saistītasdabas sastāvdaļas. Vidi mēs uztveramcaur sajūtām. Nozīme ir gaisam, kuru elpojam,un uzturam, kuru lietojam ikdienā.VIDEVIDEDARBA VIDEBARĪBAS VIELU UZŅEMŠANA•SAJŪTASELPOŠANA•Cilvēks savas dzīves laikā ir spējis pielāgotiesnoteiktiem vides apstākļiem. Tāpēc,palielinoties, piemēram, radiācijaslīmenim gaisā, nonākot pārmērīgi augstasvai zemas temperatūras apstākļos, cilvēksizjūt diskomfortu un sāk uztraukties par

10 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?nelabvēlīgās vides ietekmi uz veselību. Videsapstākļiem krasi pasliktinoties, attīstāsdažādas slimības. Tādējādi veselību var uzskatītpar cilvēka un vides savstarpējās piemērotībasrādītāju. Cilvēka veselības augstākāspakāpes rādītājs ir ideāli piemērotaekoloģiskā dzīves vide.Vide un darba videIkdienā mēs esam pakļauti riska faktoruiedarbībai gan dabiskajā vidē, ganuzbūvētajā vidē. Vides ietekmes stiprums uzveselību ir atkarīgs no iedarbības apjomaun konkrēta faktora daudzuma vai lieluma.Cilvēki uz vides faktoriem reaģē dažādi:vieni ir jutīgāki, citi – mazāk jutīgi. Tāpēcsabiedrības veselības un vides aizsardzībasspeciālistiem jābūt modriem un jācenšasnovērst iespējamo vides riska faktoru nevēlamoietekmi uz sabiedrības veselību.Darba vide ir vispārējās vides sastāvdaļa.Pasliktinoties darba vides apstākļiem,pasliktinās nodarbināto veselība, attīstāsarodslimības un iespējami nelaimes gadījumidarbā. Šādos gadījumos šī sabiedrībasdaļa – nodarbinātie – uzskatāmi parcietušajiem neveselīgajā darba vidē.FAKTORI, KAS NOSAKA ARODSLIMĪBU VEIDOŠANOSKAITIGĀ RISKA FAKTORAKONCENTRĀCIJADARBA VIDĒEKSPOZĪCIJASILGUMSDaudziem darba vidē sastopamajiem fizikālajiem un ķīmiskajiem riskafaktoriem ir noteiktas “pieļaujamās vērtības”. Pieņemts, ka riskafaktors, kura vērtība ir zemāka par noteikto, optimālos apstākļos nodarbinātajamnenodara veselības kaitējumu.Līdzās noteiktajām ekspozīcijas robežvērtībām parasti pastāv atsauceuz noteiktu, ar normālu darba dienu un vidējo aktīvās darba dzīvesperiodu saistītu ekspozīcijas laiku. Tā, piemēram, aroda ekspozīcijasrobežvērtība (AER) ir tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācijadarba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisasaslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienuizmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produktiiedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darbadienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā.PERSONUINDIVIDUĀLĀSĪPAŠĪBASVESELĪBAS JĒDZIENARELATIVITĀTEVAIRĀKUKAITĪGO FAKTORUVIENLAICĪGAKLĀTBŪTNEAER un ekspozīcijas laiks tiek attiecināts uz “vidējo nodarbināto”. Tāpēckatrā gadījumā rūpīgi jāizvērtē indivīdu dzīves un sociālie apstākļi,kā arī fiziskās un garīgās spējas.Veselības definīcijai jābūt saskaņā ar darba dzīvi. Darbs ir fenomens,kas atrodas pastāvīgā attīstībā. Darba metodes un izmantotie produktikļūst aizvien dažādāki un aizvien biežāk mainās. Tāpat mainās arī sabiedrībāvaldošā koncepcija par veselību un slimību. Cilvēki nevar būtveseli, ja nepastāv priekšnoteikumi, kas viņiem rada iespēju īstenotcentienus, apmierināt vajadzības un mainīt vidi vai uzveikt tās ietekmi.Savlaicīgi jādomā par strādājošo darba apstākļiem un darba vidi, laimaksimāli attālinātu arodslimības un nelaimes gadījumus darbā.Jebkura kaitīga faktora iedarbība samazina organisma aizsardzībasspējas. Tādēļ situācijās, kad darba vietā nodarbinātie tiek pakļautivairāku riska faktoru iedarbībai, noteiktās robežvērtības ir jāpārskata.

12 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?Jo ilgstošāka ir kaitīgā faktora iedarbībaun augstāka kaitīgās vielas koncentrācija,jo lielāks risks ir saslimt vai saindēties. Tomērlielākajai daļai vielu eksistē iedarbībasilgums un koncentrācija, kuru gadījumā slimībaneattīstās. Pieaugot iedarbības ilgumamun/vai paaugstinoties kaitīgās vielaskoncentrācijai, palielinās risks saslimt.Par efektīvo devu sauc tādu iedarbību,kas cilvēka organismā rada reakciju – izraisafizioloģiskus vai funkcionālus traucējumus.SEKASSLIMĪBANEGADĪJUMSArodslimību un darbanegadījumu savstarpējāattiecībaSaskaņā ar likumu “Par obligāto sociāloapdrošināšanu pret nelaimes gadījumiemdarbā un arodslimībām” Latvijā arodslimībasdefinē kā atsevišķām nodarbinātokategorijām raksturīgas slimības, kurucēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie,higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskiefaktori. Lai gan arodslimības var būt arīakūtas, tomēr Latvijā arodslimības biežākpastāv kā lēna un pakāpeniska nodarbinātāveselības pasliktināšanās, ko izraisījusiilgstoša kaitīgo faktoru iedarbība, piemēram,aroda vājdzirdība pēc ilgstošas trokšņaiedarbības darba vidē.Iepriekš minētais likums definē, ka nelaimesgadījums darbā ir apdrošinātāspersonas veselībai nodarītais kaitējums vaiLAIKSapdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis irvienas darbadienas (maiņas) laikā noticisārkārtējs notikums, kas radies, pildot darbapienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtujebkuru personu vai īpašumu un novērstutiem draudošās briesmas.Kopīgā pazīme arodslimībai un nelaimesgadījumam darbā ir veselības kaitējums,bet atšķirīgs – laika posms, kurā notiekveselības kaitējums. Būtiska nozīme,runājot par arodslimību, ir ekspozīcijas laikam(kaitīgā faktora iedarbības ilgumam).Pieaugot ekspozīcijas laikam, pieaug kopējaiskaitīgā faktora daudzums, kas iedarbojasuz nodarbinātā veselību. Tādējādi palielināssekas. Ja nelaimes gadījums notiekdarbā, ekspozīcijas laikam nav nozīmes, jonegadījuma sekas rodas uzreiz.DARBA HIGIĒNAS PRINCIPIDarba higiēna veic preventīvus un tehniskarakstura pasākumus. Darba devējamir jāatceras, ka izdevīgāk ir ieguldīt līdzekļusnodarbināto veselības veicināšanā, nevisiegūto seku likvidēšanā, piemēram, slimībuārstēšanā u. tml.Darba higiēna savā darbībā balstās uzšādiem principiem:1) darba vides riska faktora identifikācija;2) situācijas novērtēšana, izdarot laboratoriskosmērījumus un salīdzinot mērījumurezultātus ar robežvērtībām;

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?133) preventīvo un tehnisko pasākumu izstrādāšanaun ieviešana.No papildu pasākumiem nozīmīgākaisir periodisku kontroles pasākumu nodrošināšanadarba vidē. Periodiskā kontroleietver laboratoriskos mērījumus, bioloģiskomonitoringu un nodarbināto obligātās veselībaspārbaudes.PERIODISKI KONTROLES PASĀKUMIIR NEPIECIEŠAMI, LAI GARANTĒTUNODARBINĀTO VESELĪBU UN DROŠĪBU.DARBA HIGIĒNAS DARBĪBAKAITĪGAISFAKTORSNODARBINĀTAISRISKUNOVĒRŠANAIDENTIFIKĀCIJAINFORMĀCIJAPIEREDZEPERIODISKAKONTROLEMĒRĪŠANANOVĒRTĒŠANAANALĪTISKĀMETODENOVĒRTĒJUMAPRINCIPI“DROŠA” SITUĀCIJA “BĪSTAMA” SITUĀCIJA(RISKS ↓) (RISKS↑)KAITĪGIE DARBA VIDES RISKAFAKTORI IR ĶĪMISKIE, FIZIKĀLIE UNBIOLOĢISKIE FAKTORI, KAS VAR KAITĒTNODARBINĀTO VESELĪBAI.Riska definīcijaPie darba vides riska faktoriempieskaita ķīmiskos, fizikālos, psiholoģiskos,fizioloģiskos (ergonomiskos), bioloģiskosu. c. riska faktorus.

14 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?Ķīmiskie riskiĶīmiskos riskus veido inertas (nedzīvas)matērijas. Tās atrodas gaisā atsevišķu molekuluveidā (gāze, izgarojumi) vai aerosoluveidā (dūmi, tvaiki, garaiņi, migla).Putekļi tiek pieskaitīti pie cietajiem aerosoliem.Pēc daļiņu lieluma putekļus iedalaredzamajos (daļiņu diametrs lielāks par10 mikrometriem, μm), mikroskopiskajos(0,25–10 μm) un ultramikroskopis ka jos(

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?15Dūmi ir aerosols, kas veidojas degšanasprocesā. Dūmu sastāvā var ietilpt metālusavienojumi, piemēram, metināšanasaerosoli. Dūmi, kas rodas nepilnīgas sadegšanasvai ķīmiskas reakcijas procesā,nesatur metālus.atšķirīgas, tāpēc šo enerģiju mērīšanai unanalīzei nepieciešams izmantot speciālasmetodes.Troksnis un vibrācija ir zināmākie mehāniskāsenerģijas veidi. Troksni parastidefinē kā nevēlamu skaņu. Pierādīts, katrokšņa līmenis (to mēra decibelos, dB), kaspārsniedz 80 dB pie noteiktām frekvencēm,strādājot 8 stundas dienā, izraisa dzirdespasliktināšanos, kā arī citus fizioloģiskus unpsiholoģiskus traucējumus.TROKSNIS IR VIENS NOBIEŽĀK SASTOPAMAJIEM DARBA VIDESRISKA FAKTORIEM.Fizikālie riskiFizikālie riski ir konkrētu avotu radītāenerģija, kas var nodarīt kaitējumu nodarbinātajiem.Šī enerģija var būt mehāniska,termiska vai elektromagnētiska. Tā kā šīsenerģijas ir dažādas, to izraisītās sekas irUltraskaņa ir cilvēka dzirdei neuztveramiskaņu viļņi, kuru frekvence pārsniedz20 000 Hz. Ultraskaņas mijiedarbību arorganismu nosaka tās intensitāte, izstarojumaveids un ekspozīcijas laiks.Vibrācijas izraisītās sekas ir galvenokārtatkarīgas no tās frekvences. Lielākasfrekvences (50–1000 Hz) iedarbojas uz cil-FIZIKĀLIE RISKIMEHĀNISKĀ ENERĢIJATROKSNIS VIBRĀCIJA SPIEDIENA VARIĀCIJASTERMISKĀ ENERĢIJASILTUMS AUKSTUMS SILTUMS / AUKSTUMSELEKTROMAGNĒTISKĀ ENERĢIJAJONIZĒJOŠANEJONIZĒJOŠA

16 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?vēka sirds–asinsvadu sistēmu, rodas angiospastiskaisefekts. Tāpat cieš arī perifēriskānervu sistēma. Rodas muskuļu un nervu sistēmasdarbības traucējumi. Gala rezultātācieš centrālā nervu sistēma.VIBRĀCIJAS IZRAISĪTĀS SEKASIR ATKARĪGAS NO VIBRĀCIJASFREKVENCES, AMPLITŪDAS UNEKSPOZĪCIJAS ILGUMA.Darba laikā cilvēka organismu ietekmēdarba vides mikroklimats. No higiēnas viedokļamikroklimats ir fizikālo faktoru kopums,kas veido organisma siltumapmaiņuar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumastāvokli. Siltumatdevi nosaka ādas siltumapmaiņaar apkārtējo vidi. Siltums, kasrodas organisma dzīvības uzturēšanas laikā,tiek novadīts izstarošanas, konvekcijas,kondukcijas un iztvaikošanas ceļā. Cilvēkaizdalītais metaboliskais siltuma daudzumsir saistīts ar nepārtrauktiem sintēzes procesiem,kas notiek organismā (olbaltumvieluu. c. sintēze), ar jonu pārnesi (osmoze),ar muskuļu (sirds, gludie muskuļi, skeletamuskulatūra u. c.) mehānisko darbību.Cilvēka organisms spēj pielāgotiesdarbam karstajos cehos līdz zināmai robežai.Pārsniedzot šo robežu, cilvēks izjūtnogurumu un ievērojami pazeminās darbaspējas. Pārkaršana vieglā formā izpaužasšādi: galvassāpes, nogurums, nespēks, sāpesmuskuļos. Ļoti smagos gadījumos cietušajamāda kļūst zilgana, ķermeņa temperatūravar sasniegt 40–41 °C. Dažkārtnovēro t. s. krampju slimību – ekstremitātēsir toniska rakstura krampji, ko izskaidroar nātrija hlorīda samazināšanos asinīsun audos. Pat tad, ja karstais mikroklimatsnav sevišķi izteikts, bet iedarbojas ilgstoši,karstajos cehos nodarbinātajiem biežāknekā citiem cilvēkiem novēro miokardaAUGSTASFREKVENCESVIDĒJASFREKVENCESKOSMISKAIS STAROJUMSGAMMA STAROJUMS γRENTGENSTAROJUMSULTRAVIOLETAIS STAROJUMSREDZAMĀ GAISMAINFRASARKANAIS STAROJUMSMIKROVIĻŅIRADARU VIĻŅIF.M. DIAPAZONA RADIOVIĻŅITELEVĪZIJAS VIĻŅIZEMASFREKVENCESRADIOVIĻŅIĻOTI ZEMASFREKVENCESELEKTRISKIE LAUKI(AUGSTSPRIEGUMS)

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?17distrofiskas izmaiņas, arteriālo hipotonijuvai hipertensiju, kuņģa–zarnu trakta unnervu sistēmas slimības.Līdzīgi kā paaugstināta temperatūra,arī pazemināta temperatūra var izraisīt organismāstresu, uz kuru akūti reaģē cilvēks,jo viņa organisms evolūcijas attīstības procesānav pielāgojies krasām temperatūrassvārstībām. Darbam aukstumā ir pakļautino darbinātie būvniecībā, mežizstrādē u. c.nozaru darbinieki, kuri veic darbu ārā aukstajāgadalaikā vai neapkurinātās telpās.Šādos gadījumos organisma siltuma deficīturada ķermeņa perifēro daļu temperatūraspazemināšanās – visbiežāk tas skarroku un kāju pirkstus, seju, ausis. Akūta,vietēja zemas temperatūras iedarbība varradīt apsaldējumus ne tikai tad, ja apkārtējātemperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°,+8° un pat augstākā, it īpaši, ja aukstumsiedarbojas ilgstoši. Hroniska zemas temperatūrasiedarbība var radīt perifērās nervusistēmas slimības, saaukstēšanās slimības,kā arī hronisku slimību paasinājumus (piemēram,nieru un urīnceļu vai balsta–kustībusistēmas slimību paasinājumus).GADĪJUMOS, KAD PERSONA TIEKPAKĻAUTA KARSTUMA IZRAISĪTAMSTRESAM, DISKOMFORTA SITUĀCIJASIR JĀNODALA NO TĀM SITUĀCIJĀM,KAS RADA RISKU PERSONU VESELĪBAI.Elektromagnētisko starojumu iedalajonizējošā un nejonizējošā starojumā. Šosstarojumus raksturo frekvence un viļņu garums.Jo īsāks viļņu garums, jo spēcīgākastarojuma bioloģiskā iedarbība.ELEKTROMAGNĒTISKAIS STAROJUMSTIEK KLASIFICĒTS PĒC TĀ FREKVENČUSPEKTRA.Starojums, kura frekvence ir augstākapar 10 17 Hz, tiek saukts par jonizējošo starojumu.Starojumam un matērijai savstarpējiiedarbojoties, tiek izraisīta matērijas jonizācija.Tā tas notiek gadījumos ar rentgenstarojumuun γ-starojumu. Matērijas jonizācijuizraisa arī korpuskulārās α un β daļiņas unneitroni. Jonizējošais starojums spēj izraisītdažādas lokalizācijas ļaundabīgos audzējus(atkarībā no jonizējošā starojuma avota),bet it īpaši asinsrades sistēmas audzējus(piemēram, leikozes), vairogdziedzeravēzi, plaušu vēzi u. c. Rentgenstarojumamnokļūstot acīs, var rasties katarakta.Elektromagnētiskie viļņi ir elektromagnētiskāssvārstības, kas izplatās telpā argalīgu ātrumu v ≤ c, kur c ir izplatīšanāsātrums vakuumā. Elektromagnētiskie viļņipārnes mainīga elektromagnētiskā laukaenerģiju. Pēc frekvencēm vai viļņu garumiemelektromagnētisko starojumu iedaladiapazonos:• statiskie elektriskie un magnētiskie lauki(magnēti, līdzstrāvas elektriskie konduktoriutt.);• sevišķi zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi. Frekvences intervāls sasniedz3 kilohercus (maiņstrāvas elektrolīnijas);• ļoti zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi. Frekvences intervāls ir no 3līdz 30 kiloherciem (dažas indukcijasmetināšanas mašīnas);• radiofrekvences (RF) elektromagnētiskieviļņi, kas savukārt tiek iedalīti zemfrekvences,garos, vidējos un īsos radioviļņos.Frekvences intervāls ir no 30 kiloherciemlīdz 1000 miljoniem hercu (=1gigahercs) (radio un televīzijas viļņi,plastmasu metināšana);• mikroviļņi (MV); elektromagnētiskieviļņi no 1 līdz 300 gigaherciem (mikroviļņukrāsnis, mobilie telefoni utt.);• infrasarkanie stari (IS); elektromagnē-

18 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?tiskie viļņi no 300 gigaherciem līdz 385teraherciem (1 terahercs = 1000 gigaherci)(infrasarkanās lampas, nokaitētimateriāli u. tml.);• redzamā gaisma; elektromagnētiskieviļņi no 385 līdz 750 teraherciem (apgaismojums);• nejonizējošie ultravioletie stari (UV);elektromagnētiskie viļņi no 750 līdz3000 teraherciem (solāriju lampas, defektuatklāšanas lampas).No normatīvo aktu viedokļa svarīgs iroptiskais starojums, kuru definē kā jebkuruelektromagnētisko starojumu ar viļņa garumudiapazonā no 100 mm līdz 1 mm. Iršādi optiskā starojuma veidi:• neviendabīgais starojums – jebkurš optiskaisstarojums, kas nav lāzera starojums:o ultravioletais starojums;o redzamais starojums;o infrasarkanais;• lāzera starojums – optiskais starojumsno lāzera ierīces, ar ko var radīt vai pastiprinātelektromagnētisko starojumuoptiskā starojuma viļņa garuma diapazonā,galvenokārt izmantojot kontrolētustimulētu izstarojumu.Nejonizējošo starojumu iedarbība uzcilvēka veselību ir atkarīga no frekvenčujoslas, kurā notiek darbība. Ultravioletaisstarojums var kaitīgi iedarboties uz ādu vaiacīm, radot eritēmu vai konjunktivītu. Infrasarkanaisstarojums var bojāt acs tīkleni vaiarī radīt acs lēcas apduļķošanos vai kaitējumuādai. Mikroviļņiem piemīt liela sasilšanasspēja, kas var kaitīgi ietekmēt veselību.Statiskie elektriskie un magnētiskie lauki unsevišķi zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi var radīt kaitīgu ietekmi uz nervusistēmu un kardiovaskulāro sistēmu. Medicīniskinav pierādīts, vai sevišķi zemas frekvenceselektromagnētiskais starojums varizraisīt saslimšanu ar vēzi. Lāzera darbībaspamatā ir stimulēta gaismas pastiprināšana,atbrīvojoties lāzera vides atomu un molekuluierosināto stāvokļu enerģijai. Lāzerastaru iedarbība uz organismu ir līdzīga redzamāsgaismas, infrasarkanā un ultravioletāstarojuma iedarbībai. Tomēr ir šā starojumaiedarbība ir daudz intensīvāka.SEKASJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSIEDARBĪBA ĪSĀ LAIKA PERIODĀ:šūnu bojājumi, apdegumi.IEDARBĪBA ILGĀKĀ LAIKA PERIODĀ:izraisa saslimšanu ar vēzi.NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSREDZAMAIS UN ULTRAVIOLETAISSTAROJUMS: kaitējums ādai un acīm.INFRASARKANAIS STAROJUMS:kaitējums ādai un organismamkopumā.MIKROVIĻŅI, RADIOFREKVENCES UNĻOTI ZEMAS FREKVENCES STAROJUMS:paaugstināta ķermeņa temperatūra;kaitējums dažādām organisma daļām.Bioloģiskie riskiBioloģiskie riski ir dzīvas būtnes, kasspēj nodarīt kaitējumu nodarbinātā veselībai.Runa ir par dzīviem organismiem arnoteiktu dzīves ciklu, kuri, iekļūstot cilvēkaorganismā, izraisa infekcijas slimības. Janotikusi saslimšana, kad cilvēks inficējiesno dzīvnieka, tādu saslimšanu sauc parzoonozi. Kā tipiskākie bioloģiskie darba videsriska faktori minami ērču encefalīts unērču pārnēsātā Laima borelioze, B un C hepatīts,HIV/AIDS, tuberkuloze u. c.Bioloģiskos riskus pēc to īpašībām iedalapiecās grupās.

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?19BIOLOĢISKIE RISKI IZRAISA INFEKCIJASSLIMĪBAS.BIOLOĢISKIE RISKIVīrusiBaktērijasProtozojiSēnītesParazīti(helminti u. c.)Psiholoģiskie riskiPsihosociālie un organizatoriskie faktoridarbavietā ir saistīti ar stresa attīstību, neapmierinātībuar darbu, kā arī ar sliktu veselību.Kā galvenās problēmas minamas:• kvantitatīva pārpūle (piemēram, pārākliels darba apjoms īsā laika posmā,garas virsstundas, nepietiekamaatpūta, ja darbs bieži tiek veiktsarī brīvdienās un netiek izmantotsatvaļinājums, u. c.);• kvalitatīva pārpūle (piemēram, darbs,kas saistīts ar atbildīgu lēmumupieņemšanu, darbs, kas neatbilstnodarbinātā profesionālajai sagatavotībaiun/vai izglītības līmenim);• darba kontroles trūkums;• sociālā atbalsta trūkums;• sociālo garantiju trūkums (darbs bezdarba līguma, negarantēts atalgojumsu. c.).Ergonomiskie riskiPie būtiskākajiem ergonomiskajiemdarba vides riska faktoriem minamas vienveidīgaskustības, kas veiktas ātrā tempā,darbs piespiedu pozā un smagumu pārvietošana.Veicot vienveidīgas kustības, veselībastraucējumu attīstība lielā mērā ir atkarīgaarī no kustību daudzuma, ērtuma un amplitūdas,kas jāveic (piemēram, priekšmetanešana izstieptās rokās, pacelšana, kasjāveic saliecoties vai pagriežoties). Vienveidīgaskustības, kas tiek veiktas ātrā tempā,rada slodzi rokām, pleciem, muguras augšējaidaļai, kā arī rada psihoemocionāluspriedzi.Piespiedu darba pozas iespējamas vairākas– sēdus, stāvus, ejot, guļus, tupus,noliecoties, stiepjoties. Tās var ietekmēt:• kakla–plecu joslu (piemēram, noliektagalva, ja jāveic detaļu salikšanasdarbi uz galda, atgāzta galva, jadarbs saistīts ar skatīšanos augšup,vai galva pagriezta uz sāniemu. c.);• elkoņus–plaukstas (piemēram, “spēkapoza” – darbs ar āmuru – un “precizitātespoza” – smalki koka det aļurestaurācijas, krāsošanas darbi,kokgrebumu veidošana u. c.);• muguru (piemēram, darbs pie konveijera,veicot kvalitātes kontroli, jakrēslu nav iespējams noregulēt tā,lai varētu labi pārredzēt darba zonu,tāpēc nodarbinātais strādā sēdusstāvoklī bez muguras atbalsta);• gūžu–kāju daļu (piemēram, darbs stāvus,– darbs pie garināšanas darbgalda,kur mehāniski jāpadod dēļivisu darba laiku).

20 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?Smagus priekšmetus iespējams pārvietotgan tieši, gan arī ar palīgierīču palīdzību.Smagumu pārvietošanas rezultātāiespējams gūt traumas. Galvenokārt pastāvrisks savainot balsta–kustību aparātu,it īpaši muguru jostas–krustu rajonā. Smagumapārvietošanu būtiski ietekmē tādiblakus apstākļi kā pārnēsājamās lietas/priekšmeta īpatnības, piemēram, gatavā produkcijavar būt neērta (pārāk liela, smaga,grūti satverama, nestabila u. c.).Risku identifikācijaPar vienu no darba higiēnas funkcijāmjāuzskata darba vides riska faktoru identifikācija.Gadījumos, kad zināmi darbavides riski, to identifikācija ir vienkāršāka.Tomēr reizēm (lai gan tam tā nevajadzētubūt) par tiem nav pietiekamas informācijas.Šādos gadījumos un gadījumos, kadrisks rodas, piemēram, ķīmisko vielu sintēzesprocesā, identifikāciju veikt būs daudzsarežģītāk. Piemēram, ķīmisko risku identifikācijasgadījumā vispirms nepieciešamsizanalizēt visas iespējamās kaitīgās vielas,kas varētu veidoties tehnoloģiskā procesagaitā.Lai veiktu pareizu risku identifikāciju, irsvarīgi būt informētiem par veicamo operāciju.Ja darba aizsardzības speciālists topārzina (tas ir atkarīgs arī no viņa pieredzes),problēmas risinājums var izrādītiesdaudz vienkāršāks.PIRMAIS SOLIS DARBA HIGIĒNAS JOMĀIR RISKA FAKTORU IDENTIFIKĀCIJA.Ekspozīcijas mērīšanaLai noteiktu riska faktoru klātbūtni darbavidē un novērtētu tos kvantitatīvi, nepieciešamilaboratoriskie mērījumi. Fizikālofaktoru (trokšņa, vibrācijas, dažādu starojumaveidu u. tml.) parametrus parastinosaka ar tiešiem mērījumiem (mērījumurezultātus uzreiz uzrāda attiecīgā aparatūra).Sarežģītāk ir izmērīt ķīmiskos faktorus.Ķīmisko faktoru mērījumiem tiek lietoti īpašimēraparāti (detektori) vielu koncentrācijasnoteikšanai mērīšanas vietā. Visbiežāk tomērtiek izmantota analītiskā metode, kassastāv no paraugu ņemšanas un vēlākasto analīzes laboratorijā. Līdzīgi nosaka arībioloģiskos riskus.ĶĪMISKO RISKU MĒRĪŠANAI GAISĀTIEK IZMANTOTAS ĶĪMISKĀS ANALĪZESMETODES.Tiešā lasījuma instrumentiem un monitoriem,kā arī analītiskajām metodēm, ir jāgarantēto precizitātes atbilstība noteiktāmprasībām. Tāpēc jāveic regulāra izmantotomēraparātu pārbaude.Par iespējamo veselības kaitējumu nodarbinātajamvar spriest, salīdzinot mērījumosiegūtos datus un ekspozīcijas ilgumuar normatīvajos aktos noteiktajāmrobežvērtībām (piemēram, ķīmisko vieluaroda ekspozīcijas robežvērtībām darbavides gaisā). Papildus jāievēro:• rezultātam ir jābūt ticamam. Tas nozīmē,ka riskiem un to daudzumampatiešām ir jāatbilst tam, ko nodarbinātaissaņem vai ieelpo darba dienaslaikā vai ilgākā laika posmā. Būtiskanozīme ir ekspozīcijas ilgumam;• jāatceras, ka ķīmisko risku mērījumigaisā ļauj noteikt elpošanas ceļā uzņemtokoncentrāciju. Tāpēc jāpārliecinās,vai pētāmais ķīmiskais aģentsnevar iekļūt organismā citā veidā.Piemēram, organiskie šķīdinātāji organismāvar uzsūkties arī caur nebojātuādu;• noskaidrojot, ka ķīmiskie faktori iekļuvušiorganismā pa elpošanas ce-

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?21ANALĪTISKĀ METODETIEŠAISLASĪJUMSParaugaņemšanaTransportēšana+UzglabāšanaApstrāde+InstrumentālaanalīzeRezultātupaziņošanaļiem, jāveic nepieciešamie preventīviepasākumi, kā arī jāizvērtē strādājošāpiemērotība šim darbam. Mikroklimatiskieparametri darba vidē, kā arīfiziskā darba slodze, būtiski ietekmēnodarbinātā elpošanas ritmu. Tādējāditiek radīti apstākļi kaitīgās ķīmiskāsvielas ātrākai iekļūšanai organismālielākā koncentrācijā;• arī citi faktori, tādi kā individuāli uzvedībasvai ēšanas paradumi, kaitīgieieradumi (piemēram, smēķēšana, alkoholalietošana u. c.), personas dzīvesvietau. c., tāpat var ietekmēt uzņemtokaitīgo vielu koncentrāciju untālāku akumulāciju organismā.ĶĪMISKO VIELU KONCENTRĀCIJASNOTEIKŠANA DARBA VIDĒ ĻAUJ PRECĪZIIZVĒRTĒT NODARBINĀTO PAKĻAUTĪBUKAITĪGO FAKTORU IETEKMEI.Risku novērtēšanaPēc ekspozīcijas mērījumu veikšanasnotiek risku novērtēšana. Iegūtie rezultātitiek salīdzināti ar normatīvajiem lielumiem.Parasti runā par aroda ekspozīcijasrobežvērtībām vai citiem normatīviem lielumiem(trokšņa ekspozīcijas robežvērtības,standartizētā astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijas robežvērtībaplaukstas–rokas un visa ķermeņa vibrācijai,saņemtā jonizējošā starojuma doza u. tml.).Teorētiskā darba higiēna šajā sakarā veicpētījumus, lai iegūtu attiecīgos novērtēšanaskritērijus, balstoties uz laboratoriskomērījumu rezultātiem, kā arī uz iepriekš iegūtāmlikumsakarībām par iespējamo kaitējumunodarbinātā veselībai.NOVĒRTĒŠANA, KAS IR VEIKTA,IZMANTOJOT ATBILSTOŠUSNOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJUS, UZRĀDARISKA PAKĀPI, KAS JĀŅEM VĒRĀ,NOSAKOT VEICAMOS PASĀKUMUS UNTO IZPILDES TERMIŅUS.

22 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?Darba apstākļuun darba vides uzlabošanaJa pēc veiktās novērtēšanas konstatēts,ka pastāv augsta riska pakāpe, ir jāveicpreventīvie pasākumi darba vides un darbaapstākļu uzlabošanai. Galvenā vērībajāpievērš kaitīgā faktora novēršanas vaisamazināšanas procedūrām, darba videsatveseļošanai un nodarbinātā veselībasaizsardzībai.Šo preventīvo un tehnisko pasākumumērķis ir veicināt nodarbināto veselību undrošību darbā, samazinot kaitīgo faktorukoncentrācijas vai līmeņus, kā arī ekspozīcijaslaiku bīstamā vidē. Tomēr jāatceras,ka pasākumi, ko iespējams veikt, ir ļoti dažādi.Gadījumos, kad kaitīgo faktoru naviespējams novērst vai samazināt, lietojottehniskus paņēmienus, lietderīgi ir aizsargātnodarbinātos, izsniedzot individuālosaizsardzības līdzekļus.DAUDZOS GADĪJUMOS LIETDERĪGĀKIR VEIKT DARBA VIDES VAI APSTĀKĻUUZLABOŠANAS PASĀKUMUS, NEVEICOTLABORATORISKOS MĒRĪJUMUS.

872ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI2ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIIEVADSIkviena ķīmiskā viela spēj cilvēka organismāizraisīt traucējumus, ja tā tiek absorbēta(uzņemta) pietiekamā daudzumā.Protams, dažas vielas ir mazāk toksiskaspar citām. Šādā gadījumā kaitējuma nodarīšanaiir nepieciešams lielāks vielas daudzums.Organismā uzņemtās vielas daudzumusauc par devu.Ja kāds noteikts pulvera veida savienojumstiek saukts par inertu, ar to ir domāts,ka veselības traucējumu izraisīšanaiir nepieciešama liela šā savienojuma deva,bet tas nenozīmē, kas šis savienojums navtoksisks.Vielas absorbcija organismā ir solis uztās nokļūšanu asinīs. Ar terminu “dermālāabsorbcija” saprot atsevišķu vielu spēju izkļūtcauri veselai, nebojātai ādai un nonāktasinsrites sistēmā.Kaitējums, ko toksiska viela nodara organismam,ir atkarīgs no devas, bet tāpatarī no laika ilguma, kurā šī deva tiek uzņemta.Atkarībā no šiem diviem faktoriem saindēšanosmēdz iedalīt akūtās vai hroniskāsintoksikācijās.Smagām akūtām intoksikācijām ir raksturīgalielu devu absorbcija organismā īsālaika periodā (maksimums 24 stundas).Darba vidē šādas situācijas var izveidotiesnelaimes gadījumu laikā (ķīmisko vielu noplūdes,vielu izlīšana u. c.), vai tīrīšanas, tehniskāsapkopes un līdzīgu operāciju laikā.Hroniskas intoksikācijas rodas, ja indivīdskādā savas dzīves posmā atkārtoti uzņemnelielas toksiskas vielas devas un jatās nonāk organismā ar īsu laika intervālaatstarpi (darba diena vai daļa no tās).Darba vide ir uzskatāma par vienu notām vietām, kur ķīmisku vielu iedarbībair iespējama ļoti bieži. Šo ķīmisko vieluiedarbības intensitāte nav bīstama īsālaika posmā, bet nodara kaitējumu, jaekspozīcija atkārtojas diendienā gadiemilgi. Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka šādaveida intoksikācijās kaitējuma izpausmesvar parādīties tikai pēc ilgāka laika posma.Toksikoloģijas nozarē mēdz runāt arīpar subakūtām, daļēji smagām intoksikācijām.Subakūta intoksikācija, vērtējotpēc devas uzņemšanas ilguma, atrodasstarp smagu akūtu un hronisku intoksikāciju.

24 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIAtsevišķas toksiskas vielas laika gaitāuzkrājas organismā, jo tās no organismatiek izvadītas mazākā apjomā, nekā tiekabsorbētas. Šīs vielas uzkrājas t. s. mērķorgānos(piemēram, aknās, nierēs). Kadvielas koncentrācija kādā no organismadaļām sasniedz noteiktu līmeni, parādāsslimības simptomi (piemēram, hroniska saindēšanāsar svinu). Bieži simptomi pastāvarī tad, ja kaitīgā faktora iedarbības vairsnav, bet attiecīgā ķīmiskā viela turpina izdalītiesno organisma.Kā jau minēts iepriekš, lai ķīmiska vielanodarītu kaitējumu, organismam tā ir jāabsorbē,tas ir, šai vielai no ārējās vides irjānokļūst ķermeņa orgānos un audos. Šisapgalvojums neattiecas uz kodīgiem unkorozīviem savienojumiem, kas var nodarītkaitējumu tiešā kontaktā ar organismu,iznīcinot organisma audus (piemēram,skābju iedarbība uz ādu vai acīm). Šādaveida kaitējums parasti izpaužas pēkšņi,nevis ilgākā laika periodā.ĶĪMISKO VIELU IEKĻŪŠANAS CEĻI ORGANISMĀDarba vidē ķīmiskās vielas orga nisms varuzņemt četros dažādos veidos:• elpošanas ceļi (ieelpošana);• dermālais ceļš (uzsūcoties caur ādu);• digestīvais ceļš (caur gremošanas traktu);• parenterālais ceļš (caur brūci vai injekcijuveidā).Dažas ķīmiskās vielas caur placentāro barjeruvar uzsūkties augļa organismā,ja māte darba vidē saskaras ar šādāmvielām. Savukārt daļa ķīmiskovielu ar mātes pienu var nokļūt zīdaiņaorganismā, ja sieviete barobērnu ar krūti. Minēto iemeslu dēļabām šo sieviešu grupām LatvijasRepublikas normatīvajos aktos irnoteikta īpaša aizsardzība, ja darbstiek veikts ar ķīmiskajām vielām.MK noteikumu Nr. 660 “Darba vides iekšējāsuzraudzības kārtība” 3. pielikumāminēti darba vides faktori,kuriem aizliegts pakļaut grūtnieces:• svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos irspējīgs absorbēt cilvēka organisms;• arsēns un tā savienojumi;• fosfors un tā savienojumi.Šajā pašā normatīvajā aktā minēti arī tiedarba vides ķīmiskie faktori, kuriemaizliegts pakļaut sievietes, kas barobērnu ar krūti:• svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos irspējīgs absorbēt cilvēka organisms;• berilijs un tā savienojumi;• kadmijs un tā savienojumi.Papildus tam MK noteikumu Nr. 660 “Darbavides iekšējās uzraudzības kārtība”2. pielikumā norādīti arī citi ķīmiskiefaktori, kas grūtniecēm un sievietēm,kuras baro bērnu ar krūti, varradīt risku drošībai un veselībai:• vielas ar riska frāzēm R40, R45, R46un R47 (norādītas ķīmisko vielu unmaisījumu drošības datu lapās unmarķējumā uz iepakojuma);• auramīns, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži;• dzīvsudrabs un dzīvsudrabu saturošasvielas;• antimitotiskas vielas;• oglekļa monoksīds;• ķīmiskās vielas ar zināmu un bīstamuabsorbcijas spēju caur ādu.

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI25ĶĪMISKO PIESĀRŅOTĀJUIEKĻŪŠANAS CEĻI ORGANISMĀELPOŠANASCEĻŠDERMĀLAISCEĻŠDIGESTĪVAISCEĻŠPARENTERĀLAISCEĻŠElpošanas ceļšRaugoties no darba higiēnas viedokļa,ieelpošana ir pats svarīgākais vielu iekļūšanasceļš organismā.Lai indivīds saņemtu darba veikšanainepieciešamo enerģiju, viņam ir nepieciešamsskābeklis.Lai saņemtu skābekli, indivīds caur degunuvai muti ieelpo apkārt esošo gaisu,tālāk to novadot uz plaušām. Plaušu iekšienēatrodas plaušu alveolas – nelieli, ļotiplāni gaisa caurlaidīgi maisiņi. Alveolāmtiešā veidā saskaroties ar apkārt riņķojošajāmasinīm, skābeklis no gaisa nokļūstasinīs, bet asiņu transportētais oglekļa dioksīdsnokļūst alveolās un no jauna caurdegunu vai muti tiek izvadīts ārā.Organismā ar ieelpojamo gaisa plūsmuvar tikt ievadīta jebkura ķīmiska viela, kasatrodas gāzes, tvaiku, dūmu, putekļu, šķiedruu. c. stāvoklī. Atkarībā no šo vielu daļiņulieluma un formas, tās elpošanas aparātuveidojošajos kanālos spēs nokļūt seklāk vaidziļāk. Tādējādi gāzes un ļoti sīkas putekļuvai dūmu daļiņas var nokļūt asinīs līdzīgāveidā kā skābeklis.Daļu putekļu pie ieejas degunā aizturmatiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna ejumitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiekaizturētas rīkles un balsenes gļotādā. Degunagļotāda ne vien aiztur putekļu daļiņas,bet, pateicoties savām baktericīdajāmīpašībām, arī nonāvē baktērijas. Daudzasno šīm daļiņām tiks no jauna izvadītas ārā,cilvēkam šķaudot, vai līdz ar siekalu un gļotuizdalījumiem norītas. Vēl citas, pietiekamimazas vai aerodinamiski spējīgas daļiņas,nonāks līdz alveolām, bet, nevarēdamasnokļūt asinīs, tiks tur aizkavētas, tādējādiilgākā laika posmā kļūstot par cēloni dažādāmhroniskām elpošanas ceļu slimībām.Biežākā elpceļu slimība, kas var attīstīties,strādājot putekļainā darba vidē, ir

26 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIputekļu bronhīts – hroniska elpceļu saslimšana,kuru izraisa putekļu ieelpošana unkuras gaitu pasliktina arī dažādi citi arodaun vispārēja rakstura faktori, piemēram,nelabvēlīgs mikroklimats (zema gaisa temperatūra,caurvējš, mitrums, kairinošas ķīmiskāsgāzes, pārciestas elpceļu slimības,aktīva un pasīva smēķēšana u. c.). Cietkoksnesputekļi (piemēram, ozols, dižskābardisu. c.) spēj izraisīt deguna dobuma un degunablakusdobumu ļaundabīgos audzējus.Ja nodarbinātais ieelpo ķīmiskās vielas,tās spēj uzsūkties caur elpceļu gļotādu visāto garumā, turklāt to uzsūkšanās galvenāvieta ir plaušu alveolas. Saindēšanās caurelpceļiem ir visbīstamākā, jo ķīmisko vielugāzes un tvaiki caur alveolu sieniņu difūzijasceļā nonāk tieši asinīs, apejot aknas,kuras darbojas kā mehāniskā un bioķīmiskābarjera. Tālāk toksiskās vielas ar asinīmtiek aiznestas uz citiem orgāniem, kurosnodara kaitējumu. Tādējādi kaitīgais efektsvar izpausties ne tikai vielas uzņemšanasvietā, bet arī citos orgānos vai orgānu sistēmās.Līdzīga situācija novērojama, ja tiekieelpoti šķīstoši putekļi (piemēram, mangānsno metināšanas aerosola var nokļūtcentrālajā nervu sistēmā). Jebkurā no šīmsituācijām var notikt dažāda veida kaitējumiveselībai, sākot no vienkāršiem degunavai rīkles gļotādas iekaisumiem, līdz neatgriežamakaitējuma nodarīšanai.Dermālais ceļšĶīmiskās vielas, kas nonāk saskarē arādu, var izkļūt tai cauri (citas vieglāk, citasne tik viegli) un nonākt asinīs, ar to palīdzībuizplatoties pa visu ķermeni.Tas, cik viegli kāda viela uzsūcas caurādu, pārsvarā ir atkarīgs no vielas ķīmiskajāmīpašībām (galvenokārt – no tās spējasšķīst ūdenī vai taukos) un no ādas stāvokļa.Caur nebojātu ādu labi uzsūcas taukosšķīstošas vielas, piemēram, tādi spirtikā etilspirts, izopropilspirts vai aromātiskieogļūdeņraži, tādi kā benzols, toluols.DRĒBES, KAS IR PIESŪCINĀTAS ARKĀDU ĶĪMISKU VIELU, VAR IZRAISĪTORGANISMA INTOKSIKĀCIJUDERMĀLĀ CEĻĀ.Tā, piemēram, āda, kuras epiderma(ādas virsējā kārta) nav vesela un kurā ir izveidojušāskāda tīrīšanas līdzekļa izraisītaserozijas (kas radušās, lietojot šo produktudarbā vai mājsaimniecībā), ir daudz neizturīgākapret toksiskās vielas uzsūkšanos, tāpēcdarba vidē nav ieteicams nodrošināt rokumazgāšanu ar attaukojošiem līdzekļiem unlīdzekļiem, kas satur virsmas aktīvās vielas.Toksiskās vielas izplatīšanos organismāveicina perifēro asiņu cirkulācijas intensitāte,kuras paaugstināšanos var izraisīt videstemperatūra un fiziskā darba slodze.Digestīvais ceļšĶīmisko vielu norīšana darbā parasti notiekneviļus, un tā gandrīz vienmēr ir saistītaar tādiem nehigiēniskiem paradumiemkā smēķēšana, ēšana vai dzeršana darbavietā. Kopumā šis iekļūšanas ceļš organismānav nozīmīgs, bet noteiktos gadījumostas ir jāņem vērā. Piemēram, ja indivīda unvielas kontakts ir ilgstošs un viela atrodaspulvera stāvoklī. Organisma absorbētā ķīmiskovielu deva šādās situācijās var paaugstinātiessakarā ar to, ka toksiskā vielatiek ieņemta digestīvā ceļā. Tāpēc ir ļoti svarīgi,lai darba vietā, kur darbs tiek veikts arķīmiskajām vielām un maisījumiem, netiktuuzglabāti trauki brīvā veidā, kā arī ēdiensun dzēriens, turklāt lai vienmēr pirms ēšanasun dzeršanas, kā arī smēķēšanas, nodarbinātienomazgātu rokas un ķīmiskāsvielas, kas uz tām atrodas, nenokļūtu uz ci-

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI27garetes vai ēdiena, kas tiek ņemts ar rokām(piemēram, maizītēm). Smēķēšanas gadījumājāatceras, ka pirms ieelpošanas tās vielas,kas sākotnēji bijušas uz rokām, bet pēc tamnokļuvušas uz cigaretes, sadeg, veidojot citasvielas, līdz ar to smēķētājs tiek pakļauts vēlcitu vielu papildu iedarbībai, turklāt lielākajādaļā gadījumu šīs vielas nav precīzi zināmas.Līdz ar to personīgās higiēnas ievērošana,tāpat kā smēķēšanas, ēšanas un dzeršanasaizliegums darba vietās, samazina kaitīgovielu iekļūšanu organismā šādā ceļā.Vielu absorbciju kuņģa zarnu traktā ietekmēgremošanas sistēmas vide (vielas varreaģēt ar skābo kuņģa sulu un sadalītiesgremošanas enzīmu iedarbības rezultātā).Pēc absorbcijas ķīmiskās vielas no kuņģazarnu trakta nonāk aknās, kur tās tiek aizturētas,iespēju robežās atindētas, daļēji izvadītasar žulti, daļēji neitralizētas.Parenterālais ceļšŠis iekļūšanas ceļš ir jāņem vērā, ja ievainotaāda, vai gadījumos, ja iespējamatieša toksiskas vielas iekļūšana organismācaur brūci.Pārsvarā vielas organismā šādi iekļūstnegadījuma veidā. Tam ir jāpievērš uzmanība,ja darbā regulāri tiek izmantoti asiobjekti (piemēram, adatas veselības unsociālajā aprūpē un laboratorijās).Ņemot vērā to, ka šim ķīmisko vieluiekļūšanas veidam ir negadījuma vai nejaušībasraksturs, ekspozīcijas novērtēšanavidējā vai ilgākā laika periodā zaudē savunozīmi.Iepriekš minētajām situācijām ir jāpievēršsevišķa uzmanība, jo ir iespējamatoksiskās vielas iekļūšana asinsritē tiešāceļā bez jebkādām barjerām, kas to aizkavētu.ĶĪMISKO VIELU IZRAISĪTĀS SEKASPNEIMOKONIOZESSEKU VEIDSĶĪMISKĀ VIELASilīcija dioksīds. Azbests. Kokvilnas putekļi.KAIRINOŠAS VIELASAugšējie elpceļiSērskābe. Slāpekļskābe. Sālsskābe.Nātrija hidroksīds. Formaldehīds.Augšējie elpceļi un plaušu audi Ozons. Hlors. Slāpekļa dioksīds.Etilēnsulfīds. Fosgēns.SMACĒJOŠAS VIELAS Gāzes Oglekļa dioksīds. Butāns. Slāpeklis.Ķīmiski reaģējošasOglekļa monoksīds. Sērūdeņradis.Ciānūdeņražskābe.ANESTĒZIJAS LĪDZEKĻI UN NARKOTIKASToluols. Ksiloli. Acetons. Etanols. Propāns.Izobutanols. Etilēteris. Trihloretilēns.SENSIBILIZATORI / ALERGĒNIIzocianāti. Augu šķiedras. Formaldehīds.Koksnes putekļi. Aromātiskie amīni.Benzols. Vinilhlorīds. Azbests. BenzidīnsKANCEROGĒNIun tā produkti. Kadmijs un tā savienojumi.Berīlijs.SISTĒMISKĀSTOKSISKĀSVIELASKODĪGAS VIELASCentrālā nervu sistēmaNieresAknasMetilspirts. Dzīvsudrabs. Magnēzijs.Sērogleklis.Kadmijs un tā savienojumi. Mangāns untā savienojumi. Svins un savienojumi.Hloroforms. Nitrozamīni.Skābes Sārmi

28 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIĶīmisko vielu izraisītā kaitīgā ietekme uzveselību var izpausties ļoti dažādos veidos.Toksiskās vielas ir iespējams klasificēt pēcto iedarbības, kā tas tiek norādīts tabulā.Šī klasifikācija norāda būtiskās ķīmiskovielu izraisītās sekas organismā un ķīmiskāsvielas, kas tās spēj izraisīt. Ir jāņemvērā daudzu savienojumu spēja iedarbotiesuz organismu vairākos veidos.KAITĪGO VIELU IZRAISĪTĀS SEKASKairinošas vielas ir produkti, kasspēj izraisīt iekaisumu audos, uz kuriemtie iedarbojas. Lai gan pastāv arī dermāliekairinātāji, šeit mēs pārsvarā runājam partiem kairinātājiem, kas ieelpojot izraisa elpošanasceļu iekaisumus.Savienojumi, kas viegli šķīst ūdenī, nodarakaitējumu augšējo elpošanas ceļuiekšējiem audiem (piemēram, sālsskābe),bet savienojumi, kas ir maz vai ļoti mazšķīstoši, papildus šai iedarbībai var sabojātplaušu audus (piemēram, slāpekļa oksīdi).Smacējošas vielas ir tās, kas spēj pārtrauktvai apgrūtināt skābekļa piegādi šūnām.Smacējošas vielas savukārt iedalāsvienkāršās smacējošās gāzēs un ķīmiskireaģējošās smacējošās vielās.Pirmo iedarbība notiek, šīm vielām ar savuklātbūtni izspiežot skābekli. Otrās veido ķīmiskasreakcijas, izmainot to molekulu sastāvu,kas ar asiņu palīdzību novada skābekliPIESĀRŅOTĀJUPIESĀRŅOTĀJU līdz šūnām.IZRAISĪTĀSIZRAISĪTĀSSEKASPIESĀRŅOTĀJUSEKASIZRAISĪTĀSSEKASSENSIBILIZATORISENSIBILIZATORISENSIBILIZATORINARKOTIKASNARKOTIKASNARKOTIKAS

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI29Oglekļa dioksīds ir vienkārša smacējošaviela, kas neiedarbojas uz organismuķīmiski, bet pie augstas koncentrācijasizspiež dzīvībai nepieciešamo skābekli.Oglekļa monoksīds pārveido hemoglobīnu(molekula, kas trans portē skābekli asinīs)karboksilhemoglobīnā, papildus izraisotskābekļa deficītu šūnās.Anestēzijas līdzekļi vai narkotikasir savienojumi, kas iedarbojas uz centrālonervu sistēmu, ierobežojot smadzeņu aktivitāti.Pārsvarā tās ir taukos šķīstošas vielas,un to iedarbību atvieglo apstāklis, ka daļu nosmadzenēm veido taukaudi. Vispazīstamākāsšā veida vielas ir organiskie šķīdinātāji(piemēram, lakbenzīns, vaitspirts), kas tiekplaši izmantoti rūpniecībā. Šo vielu iedarbībair īpaši smaga gadījumos, kad iedarbību papildinatādi individuāli ieradumi kā alkoholalietošana, jo abas šīs vielas iedarbojas sinerģiski(darbā izmantotā produkta iedarbībasummējas ar alkoholisko dzērienu sastāvāesošā etilspirta iedarbību).Sensibilizatori (alergēni) atsevišķiemindivīdiem, kas atrodas to pakļautībā, izraisaalerģiskas reakcijas, kas var izpaustieskā ādas (dermāli) bojājumi vai elpošanastraucējumi. Šo personu organisms (imūnsistēma)iedarbina aizsardzības sistēmas,kas cīnās pret šīm vielām, kurām var būtkaitīga sekundāra iedarbība. Šāda veidaiedarbības piemērs ir ādas pūžņošana vaiastmas lēkmes.Visbīstamākie ir alergēni, kas izraisa elpošanasorgānu sensibilizāciju, piemēram,izocianātu grupas savienojumi, ko izmantoporolona, putuplasta izolācijas materiālu,krāsu u. c. ražošanā. Izocianāti var izdalītiesarī gadījumos, kad šīs krāsas tiek izmantotas(piemēram, veicot autokrāsošanasdarbus).Šo produktu iedarbības smagumu pastiprinatas, ka praktiski nepastāv drošskoncentrācijas līmenis, pie kāda ar tiemvarētu strādāt, jo atsevišķiem indivīdiem šieprodukti var nodarīt kaitējumu arī ļoti zemāskoncentrācijās. Jutīgiem cilvēkiem vienīgaisiespējamais preventīvais risinājums ir izvairītiesno kontakta ar šiem savienojumiem(piemēram, medicīnas māsai, kurai attīstījusiesādas alerģija uz dabīgā lateksa cimdiem,iespējams lietot cita materiāla cimdus).Praksē tas bieži nozīme darba vietasmaiņu (piemēram, gadījumos, ja frizierimattīstās bronhiālā astma pret matu lakām,krāsām vai balināšanas līdzekļiem).ARĪ ĻOTI ZEMAS SENSIBILIZATORUKONCENTRĀCIJAS VAR IZRAISĪTALERĢISKAS REAKCIJAS.Kancerogēni ir vielas, kas var veicinātļaundabīgo audzēju veidošanos. Arnosaukumu “ļaundabīgais audzējs” saprotplašu slimību grupu, kuru raksturīgāīpašība ir nekontrolēta audu augšana unizplatīšanās. Mūsu organisma ikdienā veiktāsdarbības kontrolē šūnu nukleīnskābes(dezoksiribonukleīnskābe – DNS). Ja šajāšūnas kodolā esošās DNS sastāvā rodas izmaiņas,organismā var rasties traucējumi,kas izraisa audzēju. Līdzās daudziem citiemiemesliem DNS sastāva izmaiņas var izraisītdažādu ķīmiska savienojumu iedarbība.Šobrīd ir zināmi gan tādi savienojumi,par kuriem ir iegūti pietiekami pierādījumi,ka tie spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus,gan citi, par kuru varbūtējo kancerogēnoraksturu pastāv pamatotas aizdomas.Ja organismā radītie traucējumi ir pārmantoti,tad šīs vielas sauc par mutagēniem,bet iedzimtu patoloģiju gadījumā –par teratogēniem.Pneimokoniozi izraisošie savienojumiir plaša putekļu aerosolu grupa, kasizraisa slimību, putekļiem uzkrājoties plaušāsun audiem reaģējot uz tiem.Atkarībā no izraisītāja pastāv vairākas

30 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIpneimokoniozes veida slimības, tādas kāsideroze, kuru izraisa dzelzs, vai aluminoze,kuru izraisa alumīnijs.Visbīstamākā un izplatītākā ir silikoze,kuru izraisa brīvā kristālveida silīcija dioksīdadaļiņas, vai azbestoze, kuru izraisaazbesta šķiedras.Ja organisma izvadīšanas mehānismidarbojas nepietiekami, šo savienojumuuzkrāšanās plaušās izraisa elpošanas traucējumussakarā ar plaušu audu elastībasmazināšanos.Par kodīgām vielām sauc savienojumus,kas saskaroties izraisa audu ķīmiskubojājumu. Vispazīstamākie šāda veida savienojumiir skābes. Raugoties no preventīvāviedokļa, ja korozīvas iedarbības savienojumsnonāk kontaktā ar ādu, tam parasti irnejaušības raksturs, bet ieelpojot šie savienojumiiedarbojas kā spēcīgi kairinātāji.Industriālās higiēnas nozarē par sistēmiskāmtoksiskām vielām tiek dēvētastās vielas, kas iedarbojas uz noteiktām organismasistēmām vai orgāniem. Sistēmiskumakoncepcija pamatojas uz toksiskāsvielas kaitīgo iedarbību neatkarīgi no šovielu iekļūšanas ceļa organismā.Kaitīgās vielas noteikšanaDarba vietas izpētē no higiēnas viedokļamērķis ir noskaidrot iespējamo darba videsriska faktoru daudzumu un raksturu. Vispirmsir jānoskaidro, kāda viela (vai vielas)tiek lietotas tehnoloģiskos procesos vai veidojasdarba procesa gaitā.Pirmais solis ir noskaidrot izejmateriāluķīmiskos nosaukumus. Bieži ir zināmskomerciālais nosaukums, bet tas mumsneatklāj vielas raksturu. Attiecībā uz izejmateriāliemir ārkārtīgi būtiski, lai eksistētupareizs informatīvs marķējums, kas atbilstuspēkā esošajām normatīvo aktu prasībāmpar bīstamu vielu klasifikāciju, iepakojumuR.45. Var izraisīt vēziR.11. Viegli uzliesmojošsR.23. Toksisks ieelpojotSKAIDRS UNREDZAMSMARĶĒJUMSun marķējumu. Šis marķējums ir jānodrošinaizejvielu piegādātājam. Tomēr tās navvienīgās vielas, kas var atrasties darba vidē,tāpēc mums ir jāiepazīstas arī ar procesagala produktiem un iespējamiem starpproduktiem.Šajā nolūkā mums jāiepazīst tehnoloģiskaisprocess un dažādās operācijas,no kurām tas sastāv, kā arī minētā procesafizikāli ķīmiskās īpašības.Pamatojoties uz teorētiskām zināšanāmpar procesu un uzmanīgiem tā vērojumiem,mēs varam noteikt ķīmisko vielu emisijasvietas, tas ir, tos punktus, caur kuriem ķīmiskāsvielas izplatās vidē, tādējādi radotiespēju nodarbinātajiem tās ieelpot.Līdzīgi ir jānosaka indivīdu un vielu dermālākontakta iespēja.Nedrīkst atstāt bez ievērības faktu, ka biežikāda atsevišķa riska faktora nozīmi vairāknekā izejmateriāli vai gala produkti nosakatās vielas, kas rodas ar procesu saistītās vainesaistītās ķīmiskās reakcijās. Piemēram,ir zināms, ka paaugstinātā temperatūrātrihloretilēns sadalās, pārveidojoties fosgēnā.Fosgēns ir augstas toksiskuma pakā-

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI31pes kairinātājs. Ja attaukošanas šķīdumatrauks, kas pildīts ar trihloretilēnu, atrodastuvu vietai, kur tiek veikta metināšanasoperācija, vai vienkārši tā tuvumā nonākaizdegta cigarete, no trihloretilēna tvaikiemgaisā var veidoties fosgēns. Vēl viens piemērstam, kā var veidoties nevēlams produkts,kas netiek klasificēts kā izejmateriālsvai gala produkts, ir ciānūdeņraža gāzesveidošanās elektrolītiskajos metālu apsudrabošanasprocesos, ko izraisa oglekļadioksīda klātbūtne cianīdu saturošo skābovannu procesu telpu gaisā.Kad ir savākti dati par vielām, ar kurāmnotiek darbības, vai par tām vielām, kasnoteiktā brīdī varētu veidoties, ir nepieciešamsiegūt ziņas par šo vielu toksiskumu.Pēc kvantitatīva principa vielas toksiskumapakāpi, to ieelpojot, nosaka pieļaujamākoncentrācijas pakāpe vai arodaekspozīcijas robežvērtība (AER). AERcitās valstīs tiek dots apzīmējums TLV(threshold limit value) vai MAC (maximal acceptableconcentration). AER ir tāda ķīmiskovielu un ķīmisko produktu koncentrācija darbavides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīveslaikā neizraisa saslimšanu un veselībastraucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienuizmeklēšanas metodēm, ja attiecīgāsķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojasuz nodarbināto ne ilgāk par astoņāmstundām darba dienā vai ne ilgāk par 40stundām nedēļā (definīcija atbilstoši MKnoteikumiem Nr. 325 “Darba aizsardzībasprasības saskarē ar ķīmiskajām vielāmdarba vietās”). Atšķirība starp atgriezeniskuun neatgriezenisku kaitējumu veselībaiizpaužas tādējādi, ka pirmā radītais iespaidsar laiku izzūd, turpretī otrā – neizzūd.Ķīmisko vielu un putekļu aroda ekspozīcijasrobežvērtības noteiktas MK noteikumuNr. 325 “Darba aizsardzības prasībassaskarē ar ķīmiskajām vielām darbavietās” 1. pielikumā.Diemžēl daudzām vielām nav piešķirtanoteikta robežvērtība, jo sakarā ar grūtībāmiegūt pietiekamus epidemioloģiskusvai laboratorijas pētījumus pastāv neskaidrībapar šo vielu patieso toksisko potenciālu.Šajos gadījumos riska novērtēšananenotiek pēc kvantitatīva principa, un ir jāatrodcitas ziņas, kas mums dotu skaidrībuvismaz par vielas toksicitātes kategoriju.Ziņas par reāli pastāvošo iespēju darbavidē esošajām vielām absorbēties caurādu vai gremošanas traktu un kvalitatīvašā faktora ietekmes noteikšana kopējā ekspozīcijasprocesā ir vēl viens būtisks riskanovērtēšanas parametrs.Lai noteiktu darba vides risku, ir būtiskizināt ķīmisko vielu koncentrāciju ieelpojamajāgaisā un ekspozīcijas ilgumu, jo kaitējums,kas var tikt nodarīts ķīmisko vieluiedarbībai pakļautam indivīdam, ir proporcionālsabām minētajām vērtībām.Koncentrācijas pakāpi var uzzināt, veicotatbilstošus mērījumus. Ekspozīcijas laiksir nosakāms pēc tā, cik ilgu laiku indivīdspavada ekspozīcijas zonā.EKSPOZĪCIJAS IEMESLIVeicot darba vides riska novērtēšanu, irjānosaka tie iemesli, kuru dēļ ķīmiskās vielasatrodas vai varētu atrasties darba vidē.Piemēram, tērauda detaļa pati par sevinerada darba vides risku, bet, ja šī detaļa irjāsametina ar citu detaļu vai jāsagriež, lietojotliesmu, augstās temperatūras rada metināšanasaerosolus, kas satur mangānu,hromu un citus detaļas sastāvā ietilpstošusmetālus, kurus var ieelpot metinātājs.

32 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIAERROBEŽVĒRTĪBASTāpat procesā pielietotā enerģija, atkarībāno metināšanas vai griešanas veida, varradīt tādas gāzes kā slāpekļa oksīdi un ozons,kurām piemīt augsta toksiskuma pakāpe ieelpojot.Savukārt, ja ar gāzi tiek griezti metāllūžņi,kas iepriekš bijuši pārklāti ar krāsām,špakteli, tad augstajā temperatūrā sadeg arīšīs vielas, radot fosgēnu, hlorūdeņradi u. c.Uzklājot krāsu ar pulverizatoru, kadnav pietiekamas ventilācijas, veidojas aršķīdinātāja un krāsas tvaikiem bagāta atmosfēra,kas bieži satur augsta toksiskumapakāpes pigmentu aerosolus. Šo ķīmiskovielu koncentrācijas pakāpi vidē iespaidovides temperatūra un pulverizatoradarbības intensitāte. Ja telpā atradīsiesatvērti krāsas vai šķīdinātāja trauki, arī tasveicinās toksisko vielu koncentrācijas paaugstināšanos.Metāla detaļas pulēšanas laikā var veidotiessmalkas ieelpojamu putekļu daļiņas,kas satur minētās detaļas, pulēšanas pastasvai abrazīvā diska sastāvdaļas. Ziņaspar piesārņojuma iemesliem ir būtiskas nevien riska novērtēšanai, bet arī piemērotākopreventīvo pasākumu noteikšanai.RISKA NOVĒRTĒŠANAĪpašu uzmanību, veicot darba vides riskanovērtēšanu, nepieciešams veltīt laboratoriskajiemmērījumiem, kuri sniedz objektīvuinformāciju par ķīmisko vielu un putekļukoncentrāciju darba vides gaisā u. c.Nepieciešams atcerēties, ka situācijās,kad vairākas nodarbināto grupas veic tāduspašus vai līdzīgus darbus tajā pašā darbavidē un ir pakļautas vienādiem riska faktoriem,var veikt tikai vienu ekspozīcijas mērījumuun tā rezultātus attiecināt uz visāmnodarbināto grupām. Savukārt visus iegūtosmērījumu rezultātus nepieciešams salīdzinātar normatīvajos aktos vai standartosnoteiktajiem pieļaujamajiem darba videsrobežlielumiem, kas ļauj izvērtēt veicamopasākumu apjomu un termiņus (piemēram,ja iegūtais mērījumu rezultāts pārsniedzpieļaujamo darba vides robežlielumu, nekavējotiesjāveic pasākumi riska samazināšanaiun pēc to veikšanas jāatkārto mērījumi).Lai iegūtu ticamus mērījumu rezultātus,

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI33ieteicams visus darba vides laboratoriskosmērījumus veikt tikai testēšanas laboratorijās,kas akreditētas atbilstoši standartamLVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanasun kalibrēšanas laboratoriju kompe tencesvispārīgās prasības” (Latvijas nacionālāakreditācijas biroja akreditēto laboratorijusaraksts un akreditācijas sfēras atrodamasbiroja mājas lapā www.latak.lv).Pēc laboratorisko mērījumu rezultātusaņemšanas nepieciešams aprēķinātķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksu, koiegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju(nosaka, veicot mērījumus) darba videsgaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību(atrodama MK noteikumu Nr. 325 “Darbaaizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajāmvielām darba vietās” 1. pielikumā):CEI = —————,AERkur:EI – ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss,C – ķīmiskās vielas koncentrācija (arodaekspozīcijas koncentrācija) darba videsgaisā,AER – aroda ekspozīcijas robežvērtība.Tālāk obligātās veselības pārbaudesveikšanas biežumu nosaka atbilstoši tabulai.Ķīmiskās vielasekspozīcijas indekssVeicamopasākumutermiņšPeriodiskomērījumuveikšanaObligāto veselībaspārbaužu veikšanasbiežumsMazāks par 0,1Speciāli pasākuminav jāveicNav jāveicAtbilstoši konkrētajaiķīmiskajai vielai nav jāveic0,1–0,25Speciāli pasākuminav jāveic64 nedēļasAtbilstoši konkrētajaiķīmiskajai vielai nav jāveic0,25–0,5Speciāli pasākuminav jāveic32 nedēļasAtbilstoši konkrētajaiķīmiskajai vielai nav jāveic0,5–0,75Speciāli pasākuminav jāveic16 nedēļas 1 x 3 gados0,75–1Speciāli pasākuminav jāveic16 nedēļas 1 x 2 gadosVairāk par 1,0Nekavējoties jāsāklietot individuālieaizsardzībaslīdzekļi, jāveictehniskie pasākumi16 nedēļas Reizi gadā

34 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIPiemērs. Izraksts no testēšanas pārskataun aprēķini.Testēšanas process: putekļu un ķīmiskovielu paraugi ņemti atbilstoši pasūtītājanorādījumam tā norādītajās darba vietās.Gaisa paraugi tika ņemti ar individuālajiemparaugņēmējiem, kuru uztvērējfiltri novietotinodarbinātā elpošanas zonā.Izraksts no testēšanas pārskataDarba vietasaprakstsGaldniecība.Darbs argarenzāģiDarbnīcas,metinātājadarba vieta (ārā)Mērāmieparametri,mērvienībaPutekļi(koka),mg/m ³Metināšanasaerosols,mg/m ³Mērījumurezultāts(vidējaislielumsM ± u*)Arodaekspozīcijasrobežvērtība(AER **)AprēķiniEkspozīcijasindekss (EI),EI = C/AERObligātāsveselībaspārbaudesperiodiskums7,8 ± 1,2 6 EI = 7,8/6 = 1,3 1 x gadā2,3 ± 0,4 4 EI = 2,3/4 = 0,6 1 x 3 gadosJa nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekāvienas ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produktaiedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), riskunovērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmiskovielu un ķīmisko produktu iespējamosavstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmiuz nodarbināto drošību un veselību:• ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākasbīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju(antagonisku) iedarbību, šo vielu arodaekspozīcijas robežvērtības (AER) paliektādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotosatsevišķi;• ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākasbīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu(sinerģisku) darbību, šo vielu kopējoiedarbības efektu aprēķina, izmantojotšādu formulu:C 1C nC 2+ + .........

873ĶĪMISKĀS VIELAS:EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAEKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAS JĒDZIENSDarba vidē esošo ķīmisko vielu un maisījumuiedarbība kvantitatīvi tiek izteikta arķīmisko vielu koncentrāciju vidē to iedarbībaslaikā. Tātad ekspozīcijas mērīšana ietvervidē esošo ķīmisko vielu koncentrācijasnoteikšanu.Tā kā šī koncentrācija parasti laika gaitāmainās, mērījumu rezultātos tiek norādītakonkrētās vielas vidējā koncentrācijanoteiktā laikā periodā.Rezultātu izteikšanaEkspozīcija tiek norādīta kā konkrētāsķīmiskās vielas vidējā koncentrācija, izteiktasvara vienībās gaisa tilpumā vai ķīmiskāsvielas daļās uz miljons daļām gaisatilpuma. Ja runa ir par gāzēm un tvaikiem,ekspozīcija tiek attiecināta uz noteiktu laikaperiodu (minūtēs, stundās vai citās laikavienībās: piemēram, 140 mg/m 3 toluola8 stundu laikā vai 75 ppm, t. i., 75 ml/m 3metanola 17 minūšu laikā.Apkārtējā vidē esošo ķīmiskovielu koncentrācijas mērīšanasmetodesApkārtējā darba vidē esošo ķīmiskovielu koncentrācija var tikt mērīta dažādosveidos, ņemot vērā:• mēraparāta tipu;• mērīšanas ilgumu;• mērījumu veikšanas vietu.Lai izvēlētos piemērotāko mērīšanasveidu, vispirms jānosaka ražošanas procesaveids, ķīmisko vielu agregātstāvoklis, tāfizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī analītiskāmetode, kuru paredzēts izmantot.Mērīšanas iekārtu tipsPastāv mērīšanas iekārtas, kuras ļaujveikt dažu ķīmisko vielu mērījumus tieši darbavietā. Tās sauc par tieši nolasāmām ierīcēmvai aparātiem. Citos gadījumos ir nepieciešamspaņemt gaisa paraugus un pēctam veikt to speciālu laboratorisko analīzi.Mērīšanas ilgumsJa nepieciešams novērtēt ķīmisko vieluekspozīciju viena darba procesa vairākosposmos vai uzzināt iedarbības maksimāloslielumus, noderīga ir īslaicīga mērījumuveikšana. Tās laikā iegūtās vērtības norādaķīmisko vielu koncentrāciju konkrētajā mērījumuveikšanas brīdī.Ja nepieciešams noteikt vidējo ķīmiskovielu koncentrāciju vienas darba dienas vaimaiņas laikā, mērījumi tiek veikti garākālaika periodā. Šādos gadījumos koncentrācijatiek izteikta kā vidējā vērtība noteiktālaika periodā.

36 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAMērījumu veikšanas vietaAtkarībā no mērījumu veikšanas vietasmērījumi var tikt attiecināti uz darba vidi vaicilvēku.Ja mērījumi tiek veikti noteiktā darbavidē, ķīmisko vielu uztveršanas ierīces tiekizvietotas vairākās vietās noteiktajā vidē.Līdz ar to noteiktos ķīmisko vielu koncentrācijasrezultātus var attiecināt, piemēram,uz noteiktu telpu. Turpretī, ja mērījumu rezultātitiek attiecināti uz cilvēku, mēraparatūruizvieto pēc iespējas tuvāk cilvēka elpošanaszonai. Šā iemesla dēļ mēraparātiemjāspēj darboties autonomi, jābūt nelieliemun ērti piestiprināmiem, piemēram, piedarba apģērba. Mērījumi, kuri tiek veikticilvēka elpošanas zonā, ļauj iegūt precīzākupriekšstatu par ķīmisko vielu iedarbībuuz nodarbināto tajā laikā, kad viņš veicdarba procesu.TIEŠĀS NOLASĪŠANAS SISTĒMASĶīmisko vielu koncentrācijas darba videsgaisā tiešās nolasīšanas mēraparātiemsalīdzinājumā ar paraugu vākšanas un vēlākāmlaboratorisko analīžu metodēm galvenokārtir šādas priekšrocības:• mazāks mērījumu veikšanas ilgums;• iespēja uzreiz iegūt datus;• mazākas mērījumu veikšanas izmaksas.Taču tiešās nolasīšanas metodes precizitāteir neliela. Turklāt citu vielu klātbūtneatmosfērā bieži var ietekmēt mērījumu, tādēļgala rezultāts var būt kļūdains.Pastāv ierīces gāzu un tvaiku analīzei,kā arī ierīces aerosolu mērīšanai.Gāzu un tvaikukoncentrācijas mērīšanaKolorimetriskās ierīces• indikatoru caurulītes ar cietu reaktīvu;• iepriekšējo tipu kombinācija.Visbiežāk tiek izmantotas indikatorucaurulītes ar cietvielas reaktīvu (kolorimetriskāscaurulītes), komplektā ar rokas sūkņiem.Šīs ierīces izveidotas kā stikla caurulītes,kuras piepildītas ar inertu granulētupildvielu, piesūcinātu ar ķīmisku reaktīvu,kas spējīgs reaģēt uz noteiktu gāzveida agregātstāvoklīesošu vielu ar krāsas maiņu.Piesārņotais gaiss tiek iesūknēts caurulītē,seko pildvielas krāsas izmaiņa, kura sākasno caurulītes pamata un izplatās pato tālāk atkarībā no ķīmiskās vielas kon-KOLORIMETRISKĀ CAURULĪTEAR ROKAS SŪKNIŠo iekārtu tips tiek plaši izmantots, joir vienkārši lietojams un ar to ir iespējamsnoteikt plašu mērāmo ķīmisko vielu spektru.Iekārtu darbība pamatojas uz konkrētareaktīva krāsas izmaiņām, tam savstarpējiiedarbojoties ar noteikto vielu. Pastāv četritiešās nolasīšanas kolorimetrisko ierīču pamattipi:• reaktīvais papīrs;• reaktīvie šķidrumi;

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA37GALVENĀS ĶĪMISKĀS VIELAS, KURU NOTEIKŠANAI PAREDZĒTATIEŠĀS MĒRĪŠANAS APARATŪRA• METĀNS• ARSĒNAMĪNS• HLORS• DZĪVSUDRABS• HIDRAZĪNS• CIĀNŪDEŅRAŽSKĀBE• SĒRŪDEŅRADIS• SLĀPEKĻA OKSĪDI• OZONS• FOSGĒNS• SĒRA DIOKSĪDS• DIIZOCIONĀTI• OGLEKĻA MONOKSĪDS• OGĻŪDEŅRAŽIcentrācijas. Uz caurulītes ir atzīmēta mērskala,punkts uz šīs skalas, kuru sasniedzkrāsas izmaiņa, norāda uz ķīmiskās vielaskoncentrāciju. Tādas caurulītes pārsvarātiek izmantotas, lai noteiktu vielas īslaicīgukoncentrāciju nelielā laika periodā. Tačutiek ražotas arī līdzīgas caurulītes, kas apvienotasar automātisku sūkni un paredzētasilgam mērīšanas laikam (individuālāparaugu ņemšanas ierīces). Tās ļauj noteiktvidējo koncentrāciju darba dienas vai ražošanascikla laikā.Ar kolorimetriskajām caurulītēm varnoteikt vairāk nekā simts dažādas ķīmiskāsvielas. Praktiski darba higiēnā un nodarbinātoveselības aizsardzībā kolorimetriskāscaurulītes izmanto, lai:• konstatētu vielu klātbūtni slēgtās vaibīstamās telpās pirms iekļūšanas tajās;• ātri lokalizētu ķīmisko vielu avotu;• iegūtu orientējošu informāciju par ķīmiskāsvielas iedarbības līmeni;• noteiktu iespējamos ķīmisko vielu avotus;• noteiktu periodisko izmešu koncentrāciju,kas raksturīga ļoti īslaicīgām operācijām;• kvantitatīvi izmērītu iespējamās maksimālāskoncentrācijas, veicot mērījumusparalēli ar paraugu ņemšanu ilgākālaika periodā.Tomēr, kolorimetriskajām caurulītēmpiemīt arī nopietni trūkumi, kuri jāņemvērā, tās izmantojot darba vides ķīmiskāriska novērtēšanā. Galvenie trūkumi ir:• caurulīšu precizitāte ļoti lielā mērā ir atkarīgano to izgatavošanas tehnoloģijas(kolorimetriskām caurulītēm mērījumuvariācijas koeficients ir no 5% līdz 40%);• bieži vien tās nav selektīvas, un citu ķīmiskovielu klātbūtne var būtiski ietekmētrezultātu, to palielinot vai samazinot.Visbiežāk rezultātu ietekmē ķīmiskāsvielas, kurām ir līdzīgas īpašībasvai struktūra;• zemas temperatūras izmaina reakcijaskrāsu, bet augstas temperatūras izkropļokvantitatīvo rādījumu, tādēļ tiek iegūtikļūdaini rezultāti.AnalizatoriLīdzās kolorimetriskajām caurulītēm irdaudzi citi tiešās nolasīšanas aparāti, kurussauc par analizatoriem.Analizatoru mērījumi pamatojas uzšādiem kvantitatīvās analīzes fizikālajiemprincipiem:• elektroķīmiskais;• siltuma;• elektromagnētiskais.Šādu aparātu precizitāti garantē to izgatavotājs,savukārt to izmantošana prasaperiodisku kalibrēšanu, šim nolūkam lietojotzināma sastāva gāzu maisījumus.Pašreiz ir pieejami ļoti dažādi šāda tipaaparāti, kurus izmanto ķīmisko vielu novēr-

38 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAtēšanai, apvienojot koncentrācijas mērījumusar optiskiem un akustiskiem signāliem,reģistrējošām ierīcēm utt. Daži aparāti nodrošinanosūces ventilatoru ieslēgšanos,sasniedzot noteiktu vielas koncentrācijudarba vides gaisā. Daži portatīvie analizatoriļauj noteikt koncentrāciju darba dienasbeigās un reģistrēt laika periodu, kurā tikusipārsniegta noteikta līmeņa koncentrācijavai citi analoģiski lielumi. Kā piemēruiespējams minēt gāzu analizatorus sprādzienbīstamaividei, kas brīdina par tādusprādzienbīstamu vielu koncentrācijas paaugstināšanoskā degvielas tvaiki, metāns,propāns, butāns u. c. Atkarībā no sprādzienbīstamāsgāzes darba devējam jāizvēlaspiemērotais analizators.Aerosolu mērījumiAerosolu tiešajiem mērījumiem lietodivu grupu mēraparātus: optiskos un elektriskos.Optiskie mēraparātiķīmisko vielu daļiņu optiskās iedarbībasprincipu. Vienkāršākie no tiem mēra gaismasizplatīšanos aerosolā. Šos aparātus izmanto,ja vielas koncentrācija vidē ir augsta.Ja koncentrācija nav pietiekami liela,izmanto gaismas dispersijas metodi.Izšķir šādus šā tipa mēraparātus:• aparātus, kas daļiņu iedarbības mērīšanaiizmanto redzamās gaismas avotu;• fotometrus, kuros izmanto lāzera gaismasavotu;• reflektometrus;• spektrālās emisijas aparātus.Elektriskie mēraparātiIzmanto sakarību “daļiņa – elektriskaislādiņš”. Pastāv divi mēraparātu tipi. Pirmajāno tiem daļiņas, ejot cauri jonu mākonim,iegūst elektrisko lādiņu, kas proporcionālsdaļiņu lielumam, šis lādiņš vēlāk tiek mērīts.Otrajā mēraparātu tipā tiek mērīts pārtvertaisjonu kūlītis, kas atkarīgs no aerosolaklātbūtnes.Optiskā tipa putekļu mērījumi aerosolumēraparātos balstās uz vienas vai vairākuAKTĪVĀS UN PASĪVĀS PARAUGU ŅEMŠANAS METODESJa ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanaineizmanto tiešās nolasīšanas mēraparātus,gaisa paraugu ņemšanai sekoķīmisko vielu analītiska noteikšana laboratorijā,izmantojot instrumentālo analītiskometodi. Gaisa paraugu ņemšana ir viensno galvenajiem posmiem ķīmisko vielu ekspozīcijasnovērtēšanā. Tā atšķiras no analītiskāsnoteikšanas gan ar savu specifiskouzdevumu, gan ar izpildīšanas laiku. Tomērabi šie posmi ir cieši saistīti un atkarīgi viensno otra.Arī paraugu ņemšanas metodes var būtdivējādas: aktīvās un pasīvās.ŅEMOT PARAUGUS, JĀBŪT KONKRĒTINOTEIKTAI: UZTVĒRĒJA SISTĒMAI,PARAUGA VEIDAM, PARAUGAAPJOMAM (VAI PARAUGA ŅEMŠANASLAIKAM) UN GAISA PARAUGAŅEMŠANAS ĀTRUMAM.Aktīvajās metodēs, kas pazīstamas arīkā dinamiskās metodes, gaiss tiek padots

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA39uztvērējā vai paraugu savācējā ar sūkņapalīdzību. Pasīvajās metodēs pati ķīmiskāviela, pateicoties difūzijai, sasniedz paraugasavācēju un vienmērīgi uzkrājas tajā.Aktīvās metodesAktīvajās jeb dinamiskajās parauguņemšanas metodēs ķīmiskās vielas tiekuztvertas absorbējoties vai koncentrējotiesparauga uztvērējā.Par galvenajiem parauga uztvērējiemtiek izmantoti filtri (filtru turētājos vai kasetēs),absorbējošie šķīdumi (uztvērējierīcēs,uztvērējtraukos) un cietie adsorbenti (caurulītēs,kārtridžos).Noteikta ķīmiskās vielas gaisa paraugaņemšanas veidu un metodi izvēlas atkarībāno: ķīmiskās vielas agregātstāvokļa(aerosols, tvaiks, gāze utt.), fizikālām un ķīmiskāmīpašībām, kā arī no pielietojamāsanalīzes metodikas.Paraugu ņemšana ar filtrupalīdzībuGaisā esošo putekļu daļiņas, emulsijasun šķidruma aerosolus parasti savācuz filtriem. Vācot ķīmisko vielu paraugus arfiltru palīdzību, noteikts piesārņotā gaisaapjoms iziet cauri filtram. Rezultātā gaisāesošo putekļu, emulsiju un šķidruma aerosoludaļiņas nosēžas uz filtra virsmas.Visplašāk izmantotie filtri gaisa pa raugusavākšanai ir ar diametru 37 mm vai25 mm. Filtra materiāls var būt visdažādākais,piemēram: celulozes esteri, polivinilhlorīds(PVC), poliviniledena difluorīds (PVDF),etilēna politetrafluorīds (PTFE), stikla šķiedra,polikarbonāts utt., bet filtra poru izmērs parastiir robežās no 0,45 līdz 5 mikroniem.Šie trīs parametri: izmērs, materiāls un porainība,pilnīgi raksturo filtru, un tiem jābūtnorādītiem ķīmiskās vielas analīzes metodē.Filtra pamats, kurš parasti tiek izgatavotsno celulozes materiāla, nav domātsuztveršanai. Tas tiek izmantots, lai noturētuun labāk izvietotu filtru kasetē.Filtru turētājs vai kasete parasti izgatavotsno izturīga polimērmateriāla vai no nerūsējošātērauda un sastāv no 2 vai 3 sekcijām.Izmantojot kaseti ar trīs sekcijām, var panāktlabāku daļiņu izvietojumu uz filtra virsmas unizvairīties no to uzkrāšanās centrālajā daļā.Triju sekciju kasetes izmanto šana ir obligātatajos gadījumos, kad, ņemot ķīmisko vieluparaugus, augšējā sekcija ir jānoņem (kaseteijābūt atvērtai). Piemēram, kad tiek ņemtiparaugi azbesta šķiedrām, skābju un sārmuaerosoliem utt. Divu sekciju kaseti izmanto,lai noteiktu putekļu koncentrāciju, kuri izraisapneimokoniozes (satur brīvo silīcija dioksīdu).Šī kasete savienota ar speciālu, desmitmilimetru garu neilona ciklonu, lai atdalītuun uztvertu ieelpojamo un neieelpojamo putekļufrakcijas.Gaisa paraugu ņemšanas metodi, izmantojotfiltru, lieto ļoti daudzām ķīmiska-FILTRU TURĒTĀJASASTĀVDAĻASAugšējais aizverošaisaizbāznisAugšējā sekcijaStarpsekcijaFiltrsPamatsApakšējā sekcijaApakšējaisaizverošais aizbāznis

40 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAjām vielām. Uz filtra savāc ķīmiskās vielas,kuras parādās atmosfērā daļiņu veidā (putekļi,tvaiks, dūmi utt.). Iespējams izmantotarī filtrus, kas piesātināti ar speciāliem reaktīviemkonkrētu vielu uztveršanai. Parauguņemšana uz filtriem ir vienkārša, praktiskaun ērta metode gan pašā ņemšanasprocesā, gan paraugu transportēšanas unuzglabāšanas procesos.Paraugu ņemšanaabsorbējošos šķīdumosUZTVĒRĒJA DAĻAS DAĻASUztveršana, izmantojot šķidrumus,balstās uz noteikta gaisa tilpuma izsūkšanucauri atbilstošam absorbējošam šķidrumam,kurš atrodas uztvērējā.Galvenā uztveršanas iekārta sastāv nouztvērēja, absorbējošā šķidruma un aiz sarguztvērēja(parasti izmanto, lai aizsargā tuparaugu ņemšanas iekārtu no iespējamāsabsorbējošā šķidruma kondensācijas).Parasti lieto stikla uztvērēju, kas sastāvno diviem pamatelementiem: korpusa jeb cilindraun noslēdzošās galviņas (cilindra izmēramatbilstošs uzgalis ar iekausētu, lejas galāsašaurinātu stikla caurulīti gaisa ieplūdei unotru atveri pieslēgšanai gaisa sūknim).Noteikta ķīmiskās vielas veida parauguņemšanai paredzētā uztvērēja tipa izvēlegalvenokārt ir atkarīga no uztveramo vieluspējas absorbēties uztverošajā šķīdumā.Vispārīgs nosacījums ir tāds, ka šķidriemaerosoliem, kuru absorbcija parasti notiekatšķaidīšanas un neitralizācijas ceļā, parastitiek izmantots vienkāršais uztvērējs. Gāzuun tvaiku uztveršanai, kuru absorbcija parastinotiek reakcijas veidā, tiek ieteiktsizmantot uztvērēju, kura iekšējā caurulītenoslēdzas ar porainu stikla uzgali, tādējādinodrošinot sīkāku gaisa burbulīšu klātbūtni.Tas palielina kontakta virsmu, palielinaķīmiskās vielas šķīšanas ātrumu, paaugstinotķīmiskās vielas uztveršanas efektivitāti.Praksē parasti izmanto komplektu nodiviem paralēli savienotiem uztvērējiem.Tas paaugstina uztveršanas efektivitāti, otrsuztvērējs nodrošina arī absorbcijas procesakontroli. Uztveršanas efektivitāti var uzskatītpar apmierinošu, ja pirmajā traukāNO NO UZTVĒRĒJIEM UN UN SŪKŅA SŪKŅASASTĀVOŠS KOMPLEKTSPARAUGU VĀKŠANAI

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA41uztvertā viela sasniedz 90–95% līmeni nokopējā uztvertā daudzuma.Šāda ķīmisko vielu uztveršanas metode,izmantojot uztvērējus ar absorbējošiemšķīdumiem, tiek lietota arvien retāk, jo tā irdiezgan neērta lietošanā (saskalošana parauguņemšanas procesā, transportēšanasgrūtības, ķīmiskās vielas, vispārēja paraugunestabilitāte utt.). Laika gaitā palielināsiespējas atrast citas uztveršanas metodes,piemēram, izmantojot cietos adsorbentus.Šobrīd metode tiek izmantota, tikai ņemotdažu gāzu, tvaiku un šķidro aerosolu paraugus,kuru ņemšanai pagaidām vēl nav pienācīgasanalītiskas alternatīvas, piemēram,dzīvsudraba noteikšanai darba vides gaisā.CAURULĪTE AR ADSORBENTUNO AKTĪVĀS OGLESAugstastīrībasstikla šķiedraPorainastarplikaPorainastarplikaAizbāznisPiespiedējatspereAdsorbenta frontālāsekcijaAdsorbenta tālākāsekcijaAizbāznisParaugu ņemšana,izmantojot cietusadsorbentus(caurulītē, kārtridžā, patronā)Paraugu ņemšana, izmantojot cietoadsorbentu, balstās uz noteikta gaisa tilpumaiziešanas cauri absorbentam un gaisāesošās gāzes vai tvaika adsorbcijas uz cietāmateriāla virsmas.Visbiežāk pielietojamās adsorbējošāsvielas ir: aktīvā ogle, silikagēls, mālzeme,poraini polimēri, molekulārie sieti, jonuapmaiņas sveķi utt. Sevišķi jāatzīmē aktīvāogle un silikagēls, jo tos var izmantotvisdažādāko organisko savienojumu (piemēram,alifātisko ogļūdeņražu, halogēnoogļūdeņražu, aromātisko savienojumu, ketonu,spirtu, ēteru utt.) uztveršanai.Adsorbējošās vielas granulas tiek ievietotasstikla caurulītes vai kārtridža iekšpusēun ar atbilstošu starpliku palīdzību sadalītasvienā, divās vai trijās dažāda svaradaļās. Visizplatītākais modelis ir ar divāmadsorbenta sekcijām. Pirmā sekcija tieksaukta par frontālo un parasti ir divreiz lielākatilpuma nekā otrā sekcija, ko sauc partālāko. Frontālā daļa darbojas kā parauganesējs, bet otrā daļa izpilda kontroles funkciju,apstiprinot to, ka pirmā daļa uztvērusivisas ķīmiskās vielas un nav notikusi piesātināšanāsun migrācija.Katram sorbenta tipam eksperimentālāceļā ir jānosaka dažādu ķīmisko vielu noturēšanasspēja. Šo spēju nosaka kā tilpumarobežvērtību, kuras sasniegšana nozīmē ķīmiskāsvielas pāriešanu no frontālās sekcijasuz tālāko. Šī vērtība atbilst momentam,kad ķīmiskās vielas koncentrācija gaisā,kurš iziet cauri frontālajai sekcijai, sasniedz1% (dažos izdevumos kā pieņemami tieknorādīti 5–10%) no koncentrācijas ieejā.Gaisa apjomu vielas pārejas punkta sasniegšanaijāpārbauda situācijā, kad ķīmiskās

42 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAvielas koncentrācija apkārtējā vidē ir AERkoncentrācijas līmenī. Ķīmiskās vielas daudzums,kuru aiztur frontālā sekcija, sasniedzotpārejas tilpumu, ir raksturojošs lielums,kuru nepieciešams zināt un kurš tiekuzskatīts par caurulītes ražības robežu.ADSORBENTU SATUROŠO CAURULĪŠUAIZTURĒŠANAS SPĒJA IR IEROBEŽOTA.Uztveršanas noteikumi, izmantojot caurulītesar adsorbentu, ir atkarīgi no konkrētāspētāmās ķīmiskās vielas, un ir ieteicamsšos apstākļus izskatīt katrā konkrētāgadījumā atsevišķi. Praksē dažreiz mēdzbūt lietderīgi izmainīt rekomendēto paraugatilpumu atkarībā no paredzamās koncentrācijas,vienlaicīgas citu ķīmisko vieluklātbūtnes, paaugstināta gaisa mitruma vaicitiem vides apstākļiem.Pašreiz pieejamo adsorbcijas caurulīšuklāsts kļūst lielāks ar katru dienu, untas ļauj palielināt šīs metodes iespējas unpaplašināt tās pielietošanas sfēru attiecībāuz daudzveidīgiem organiskiem tvaikiemun citiem ķīmisko vielu tipiem, piemēram,neorganiskām gāzēm un šķidriem aerosoliem.molekulas, kuras atrodas pastāvīgā kustībā,spēj difundēt un iekļūt citas gāzes masālīdz pat vienmērīgai izkliedei visā gāzestilpumā, un izkļūt cauri cietai membrānai,kurai piemīt noteikta caurlaidība. Abas šīsparādības fizikā ir labi pazīstamas. Tāpat irprecīzi formulētas likumsakarības, kas šosprocesus pārvalda.Pasīvā uztvērējiekārta sastāv no cilindraar vienu atvērtu un vienu aizvērtu galu,caurlaidīgas membrānas, kura novietotacilindra atvērtajā galā, lai izslēgtu gaisakustību cauri cilindram, un atbilstoša daudzumacaurulītes dibenā novietotas ķīmiskāsvielas uztvertspējīgas vielas. PateicotiesGAISA PARAUGU ŅEMŠANAS MAISSPasīvās metodesIzmantojot pasīvās paraugu atlasesmeto des, ķīmisko vielu uztveršana tāpatnotiek, tās adsorbējot vai koncentrējot uztverošajāpamatmateriālā.Pamatmateriāli, kurus izmanto šajāsmeto dēs, ir cietie adsorbenti vai cietas vielas,kas piesūcinātas ar speciālu reaktīvu.PamatojumsPasīvajām paraugu ņemšanas metodēmir savs teorētiskais pamatojums, kas balstāsuz difūzijas un pārneses parādībām. Gāzesgāzes molekulu īpašībām, ķīmiskās vielasiziet cauri caurlaidīgajai membrānai, izplatāscaurulītes iekšpusē un tiek aizturētascaurules dibenā novietotajā vielā līdz tamlaikam, kamēr process beidzas.Ir pierādīts, ka līdz piesātinājuma sasniegšanaiprocess pakļaujas šādai formulai:

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA43M ∙ LC e= ------------- ,D ∙ A ∙ tkur:L – difūzijas ceļa garums cilindrā(cm);M – uztvertās ķīmiskās vielas pilnāmasa (mmol), kuru nosakaanalītiskā ceļā;D – ķīmiskās vielas difundēšanaskoeficients (cm 2 /s).A – cilindra frontālās sekcijaslaukums (cm 2 );t – laika periods, kurā notiekparauga ņemšana (s);C e– ķīmiskās vielas koncentrācija(koncentrācija ārējā vidē)(mmol/cm 3 ).Šī izteiksme ļauj ārējo koncentrācijujeb ķīmiskās vielas koncentrāciju ārējā vidēnoteikt atkarībā no eksperimenta parametriemun izmantot šādu iekārtu parauguņemšanai.Paraugu uztvērēja fiziskās konstrukcijasparametri A un L un ķīmiskās vielas difūzijasspējas koeficients D var tikt transformētipar konstanti Q sekojošā veidā:Q = D ∙ A/LQ ir ekvivalentā ražība (tilpums/laiks) untāpēc tiek saukta par ekvivalento parauguņemšanas ražību. No iepriekšminētā mēsvaram iegūt vienkāršāku formulu ķīmiskāsvielas koncentrācijas noteikšanai vidē:MC e= -----------Q ∙ tLieluma Q vērtībām jābūt individuālāmkatrai ķīmiskajai vielai un katram uztvērējamodelim, tās jādod paraugu ņemšanas iekārtasražotājam.Gluži tāpat parametrus A un L var integrētkonstantē K, tas ir, K = L /A, kasbūs atšķirīgs un raksturojošs lielumskatram uztvērēja modelim. Ķīmiskāsvielas koncentrāciju vidē tad izteiks šādaformula:M ∙ KC e= -----------Q ∙ tDaži ražotāji sniedz arī konstantes Kvērtības, un, izmantojot viņu iekārtas, nepieciešamszināt tikai dažādu ķīmisko vieludifundēšanas koeficientus.PASĪVĀ UZTVĒRĒJA SHĒMAIekārtu tipiĀrējā caurlaidīgāmembrāna (virsma)Difūzijastilpums (L)Absorbenta slānisKorpussPieejamo pasīvo uztveršanas iekārtu dažādībaarvien palielinās. Galvenās atšķirībasstarp tām ir materiālos, kurus izmanto kā uztverošospamatmateriālus. Daži no tiem tieklietoti arī aktīvajās uztveršanas metodēs.Pasīvos uztvērējus var klasificēt divos tipos:specializētajos un nespecializētajos. Pirmieparedzēti viena ķīmiska savienojuma vaiierobežota skaita ķīmisku savienojumu uztveršanai.Šajā gadījumā tiek izmantots atbilstošsuztverošais materiāls, kurš parasti darbojaspēc ķīmiskās vielas ķīmiskās absorbcijas principa.Turpretī otrie ļauj uztvert ļoti plaša spektraķīmisko savienojumu paraugus, izmantojotadsorbenta tipa uztverošo materiālu.No tehniskā izpildījuma viedokļa pašreizir pieejama pietiekami liela modeļu daudzveidībaar porainiem vai caurlaidīgiemmembrānu pārklājumiem, kurus izgatavono dažādiem materiāliem un dažādās formās,bet noteikti neliela izmēra un ar nelielusvaru.

44 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAPielietošanas jomaPasīvo uztvērēju izmantošanas joma aptvertādu, galvenokārt organiskas izcelsmesgaistošu savienojumu paraugu vākšanu,kuri atrodas atmosfērā gāzu vai tvaiku agregātstāvoklīun neietver vielas, kas atrodasdaļējā vai pilnīgā aerosolu veidā.Konkrēto savienojumu saraksts, kurusvar uztvert ar šādiem uztvērējiem, ir pietiekamiliels un turpina palielināties. Tāpēc,lai iegūtu jaunāko informāciju, var ieteiktiepazīties ar ražotāju katalogiem.PATEICOTIES DIFŪZIJAS PARĀDĪBASMEHĀNISMAM, PASĪVĀ PARAUGUŅEMŠANA IESPĒJAMA TIKAI ATTIECĪBĀUZ VIELĀM, KURAS ATRODAS GĀZVEIDAVAI TVAIKA STĀVOKLĪ.Pasīvās difūzijas raksturlielumi sevišķiefektīvi ļauj ar šo iekārtu ņemt paraugus,kuri raksturo ķīmiskās vielas koncentrācijasvidējās vērtības pietiekami ilgos laika periodosvienas vai vairāku stundu garumā.Pasīvo uztvērēju izmantošana izraisa interesiarī gadījumos, kad aktīvās parauguņemšanas metodes izmantošana var radīt izmaiņasražošanas darbu tehnoloģijā un tādāveidā mainīt apkārtējās vides apstākļus.Paraugu ņemšanasnoteikumiLai veiktu kvantitatīvi ķīmisko vielu uztveršanuar pasīvām ierīcēm, lietderīgi zinātizmantojamā uztvērēja modeļa maksimāloražību (M max) un kontrolēt parauguņemšanas laiku atkarībā no zināmām vaisagaidāmām pārējo parametru vērtībām.Paaugstināts gaisa mitrums vai vienlaicīgisastopamas vairākas ķīmiskās vielas varpazemināt uztvērēja ražību.IR VĒLAMS, LAI GAISS UZTVĒRĒJAAPKĀRTNĒ NEBŪTU PILNĪGI NEKUSTĪGS.Pie uztvērēja ieejas atveres ieteicamsuzturēt frontālo gaisa plūsmas ātrumu, kaslielāks par 0,07 m/s. Šis ātrums parasti tiekvēl palielināts individuālo paraugu ņemšanaslaikā.PASĪVO METOŽU PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMIParaugu ņemšanai ar pasīvo uztvērēju palīdzību salīdzinājumāar aktīvo metožu izmantošanu ir vesela virkne priekšrocību:• vienkāršība metodes izmantošanā un minimāla darbaspēka nepieciešamība;• lietošanas vienkāršība, jo nav nepieciešama tehniskā apkalpošanaun gaisa sūkņu kalibrēšana;• iespēja ņemt paraugus ilgā laika periodā;• minimāla iespēja pieļaut kļūdas tiem, kas strādā ar iekārtu;• vispārīga metodes drošība.Tajā pašā laikā ir jāatzīmē galvenie trūkumi:• nepieciešamība precīzi zināt galvenos parametrus K, Q vai D katraiķīmiskajai vielai un uztvērēja tipam;• paraugu ņemšanas ekvivalentās ražības Q lieluma nemainīgums untās relatīvi zemā vērtība;• noteikta pasīvās metodes jutība attiecībā pret vides fizikālajiem un ķīmiskajiemfaktoriem (mitrums vai paaugstināta temperatūra, vairākupretējas polaritātes ķīmisko vielu klātbūtne vienlaicīgi).

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA45INDIVIDUĀLIE PARAUGI UN APKĀRTĒJĀS VIDES PARAUGIAtšķirība starp individuālajiem mērījumiemun apkārtējās vides mērījumiem irsevišķi nozīmīga, kad tiek izmantotas mērīšanasmetodes, kurās paredzēta vienasvielas parauga ņemšana. Tādos gadījumosšī atšķirība noteikti jāņem vērā.Principā pasīvā paraugu ņemšana vartikt izmantota abos gadījumos, tomēr, veicotnoteikta veida apkārtējās vides mērījumus,tā var izrādīties nepieņemama parauguņemšanas zemās ekvivalentās ražības dēļ.Turpretī iekārtas aktīvai gaisa pa rauguuztveršanai parasti tiek projektētas pēccitiem principiem, izmantojot raksturlielumus,kuri atbilst tam vai citam pielietojumam.Piemēram, tādā veidā atšķiras individuālāsparaugu ņemšanas iekārtas unstacionāras paraugu ņemšanas iekārtas arlielu ražību.Visraksturīgākās īpašības individuālajāmgaisa paraugu ņemšanas iekārtām irto ierobežotie izmēri un nelielais svars (līdz2 kg), funkcionēšanas autonomija (8 stundas)un relatīvi nelielā ražība. To darbībasprincips balstās uz gaisa tilpuma pārvietošanuar mehāniskas sistēmas palīdzību(diafragma, virzulis utt.).Individuālā paraugu ņemšanas ierīcenodrošina gaisa parauga ieguvi tieši nodarbinātāelpošanas zonā, kas ir ļoti svarīgiindividuālajam darba vides riska novērtējumam.Atkarībā no to maksimālā gaisaplūsmas ātruma individuālās parauguņemšanas ierīces var iedalīt divās grupās:ar gaisa plūsmas ātrumu no 0,02 līdz0,5 l/min un no 0,5 līdz 4,5 l/min. No tehniskāsuzbūves viedokļa izvēli nosaka pamatmateriālatips un analītiskās prasībasattiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu.Iekārtas paraugu ņemšanai ar lielu gaisaplūsmas ātrumu galvenokārt tiek izman-INDIVIDUĀLOPARAUGU ŅEMŠANAPARAUGU ŅEMŠANAAPKĀRTĒJĀ VIDĒ

46 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAtotas vides paraugu ņemšanai, un parastitās iespējams savienot virknēs, jo parauguņemšana notiek stacionārās vietās. Tām nepastāvierobežojumi svarā vai izmēros kāindividuālo paraugu ņemšanas iekārtām,un gandrīz vienmēr tās strādā ar lielu gaisaplūsmas ātrumu (vairāki m 3 /h). To darbībasprincips tāpat balstās uz impulsu metodi,izmantojot centrbēdzes ventilatorus.Vielas molmasaC (mg /m 3 ) =x C g (ppm)Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšana 24.04darba vides gaisāParaugu ņemšanu veic raksturīgākajāsdarba vietās. Izpildot vienādas darba operācijasar līdzīgiem darba rīkiem, kontrolēdarba vides gaisu pēc darba vietu izlasesprincipa, izvēloties tās gan telpas centrā,gan telpas malās.Gaisu analīzei ņem darba procesa laikā(tipiskos darba apstākļos) nodarbinātāelpošanas zonā – telpas daļas puslodē 0,3m rādiusā –, kura apņem cilvēka seju, untās centra viduspunkts ir starp acīm, bet pamatsnovietots uz līnijas, kas iet caur galvasvidu un balseni.Darba maiņas laikā vai tehnoloģiskāprocesa atsevišķu posmu laikā vienā darbavietā (punktā) ekspozīcijas novērtēšanaiņem ne mazāk kā trīs paraugus; nosakotfibrogēnas iedarbības aerosolus, ir pieļaujamsviens paraugs.Parauga ņemšanai un analīzei izmantokalibrētas precīzas instrumentālas analītiskāsmēriekārtas.Ja gāzu un tvaiku koncentrācija (C g) izteiktano temperatūras un gaisa spiedienaneatkarīgās mērvienībās (ppm), tad, ņemotvērā vielas molmasu un gāzveida vielasmola ieņemto tilpumu pie atbilstošas temperatūras,gāzveida ķīmiskās vielas masaskoncentrāciju (C, mg/m 3 ) aprēķina pēc šādāmformulām:Vielas molmasaC (mg /m 3 ) =24.04pie 20 0 Cx C g (ppm),Vielas molmasaC (mg /m 3 ) x C g (ppm) ,Vielas 24.44 molmasaC (mg /m 3 ) =x C g (ppm)pie24.0425 0 CGāzveida ķīmiskās 24.04 vielas masas koncentrācijug (ppm) = (C, mg/m 3 ) izsakot x C kā (mg gāzu /m 3 un )CVielas tvaiku koncentrāciju Vielas molmasaC (mg /m 3 ) =(C g) no temperatūrasx C g (ppm)un gaisa spiediena neatkarīgās 24.44 mērvienībās(ppm), izmanto šādas 24.44Cpārrēķinu formulas:g (ppm) = x C (mg /m 3 )Vielas molmasa24.04C g (ppm) = x C (mg /m 3 ),Vielas molmasa∑C i pie 20 0 CC maiņā = t i C 1=t 1 + C 2 t 2 +........C n t n∑t i824.44C g (ppm) = x C (mg /m 3 ),Vielas molmasapie 25 0 Cmaiņā Ķīmiskās ∑C vielas maiņas koncentrācijuiC maiņā = t i C 1=t 1 + C 2 t 2 +........C n t nnosaka šādi: ∑t 8i• astoņu stundu darba dienas vai maiņaslaikā ņem vienu vai vairākus, citu citamsekojošus gaisa paraugus (darba videsgaisa daudzums, kuru ņem gaisa analīzei,lai izmērītu ņemtajā gaisa paraugābīstamo vielu koncentrāciju), kurosveic nepieciešamās analīzes;• paraugu ņemšanu veic, izmantojot individuālosgaisa uztvērējus (ierīces, kasuztver gaisu nodarbinātā elpošanaszonā), visas maiņas laikā vai arī vidējorādītāju nosaka pēc atsevišķu maiņaslaikā ņemtu analīžu rezultātiem;• nosakot vidējo rādītāju pēc atsevišķumaiņas laikā ņemtu analīžu rezultātiem,to aprēķina kā vidējo laika pe-Vielas molmasaC (mg /m 3 ) =x C g (ppm)24.44

24.44g24.04C g (ppm) = x 3. C (mg nodaļa. /m 3 ) ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAVielas molmasa47riodam, kurā nodarbinātais veic visasC g (ppm) tehnoloģiskā = 24.44 procesa operācijas; x C (mg /m 3 )• koncentrācijuVielas molmasa Vielas aprēķinus molmasaC (mg /m 3 ) =x C g (ppm) veic pēc šādasformulas: 24.04∑C iC ,maiņā = t i C 1=t 1 + C 2 t 2 +........C n t n∑t 8iVielas molmasaC (mg /m 3 ) = kur:x C g (ppm)24.44C maiņā– apzīmē bīstamās ķīmiskās vielasvidējo aritmētisko koncentrāciju maiņā,24.04C mg/m 3 g (ppm) = ;x C (mg /m 3 )Vielas C i, Cmolmasa1,C 2…C n– bīstamās ķīmiskās vielaskoncentrācija atsevišķos tehnoloģiskāprocesa 24.44 stadiju laika posmos (operācijās),C g (ppm) mg/m = 3 maiņas laikā; x C (mg /m 3 )Vielas molmasat i, t 1 ,t 2, t n– tehnoloģiskā procesa atsevišķustadiju (operāciju) ilgums – atbilstošais∑C ekspozīcijas iC laiks, stundās;maiņā = t i C 1=t 1 + C 2 t 2 +........C n t n∑t – viss maiņas 8iilgums stundās,piemēram, 8 stundas;• darba vides novērtējums aptver vismaz75% no maiņas laika, un to veic vairākāsdarba maiņās.Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanumērījumu laikā iegūtajos paraugosveic atbilstoši konkrētā gadījumā izmantotajaimetodei un mērīšanas līdzeklim uniegūtos rezultātus salīdzina ar aroda ekspozīcijasrobežvērtībām.Nosakot bīstamo ķīmisku vielu koncentrāciju:• ķīmisko vielu noteikšanas metodikai unmērīšanas līdzekļiem jānodrošina specifiskavielas noteikšana arī tad, ja darbavides gaisā ir citas vielas, vismaz 0,1 AERlīmenī (orientējošai koncentrācijas noteikšanaipieļaujams 0,5 AER līmenis);• noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācijassummārā kļūda nedrīkst pārsniegt ± 25%;• ķīmisko vielu koncentrāciju mērījuma rezultātuattiecina uz apstākļiem, kur gaisatemperatūra ir 20 °C (293 K) un atmosfērasspiediens 760 mm Hg (101,23 kPa).Orientējošu ķīmisko vielu koncentrācijunoteikšanu ar indikatorcaurulītēm un citiemindikatīviem mērīšanas līdzekļiem veic atbilstošiiekārtu ražotāja sniegtai informācijai,tajā skaitā – lietošanas instrukcijai,ievērojot darba vides gaisā vienlaicīgu cituvielu klātbūtni un to iespējamo ietekmi uzmērījumu rezultātiem;Ātras iedarbības bīstamo vielu nepārtrauktaiautomatizētai kontrolei darba vidēizmanto ātras darbības gāzu analizatorus.Ja mērījumos iegūst rezultātu, kas irzem metodes noteikšanas robežas (minimālāsķīmiskās vielas koncentrācijas, kovar noteikt ar šo metodi), uzskata, ka nosakāmāsķīmiskās vielas koncentrācija ir puseno tās ķīmiskās vielas koncentrācijas, kaskonkrētajai metodei noteikta kā metodesnoteikšanas robeža.PARAUGU ŅEMŠANAS IEKĀRTU KALIBRĒŠANAS NOTEIKUMILai zinātu precīzu nosūktā gaisa paraugatilpumu un varētu veikt ķīmiskās vielaskoncentrācijas aprēķinus darba vidē, balstotiesuz iegūtiem analītiskiem datiem, irnepieciešams iepriekš nokalibrēt parauguņemšanas iekārtu, uzstādot tās darba gaisaplūsmas ātrumu (nosūcamo litru daudzumuminūtē).Darba higiēnā visbiežāk izmantojamiekalibrēšanas piederumi ir: manometri, kalibrācijasatveres, rotametri, gāzes skaitītājiun biretes ar ziepju šķīdumu.Visvienkāršākajā individuālās parauguņemšanas aprīkojuma kalibrēšanas metodēizmanto bireti ar ziepju šķīdumu. Tāsdarbības princips pamatojas uz tā laika

48 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAmērīšanu, kurš paiet, vienam burbulītimpārvietojoties starp diviem noteiktiem biretespunktiem (piemēram, fiksē laiku sekundēs,kurā burbulis pārvietojas 10 ml).Pašreiz pastāv arī pusautomātiska iekārta,kas darbojas pēc šā principa.Paraugu ņemšanas ierīču kalibrēšanujāveic gan pirms, gan pēc paraugu ņemšanas,lai pārbaudītu, vai sākotnējais kalibrējumsnav ticis izmainīts paraugu ņemšanaslaikā. Parasti uzskata par pieņemamu, jaatšķirības starp kalibrēšanas rezultātiemnepārsniedz 5%.Jaunākās klases individuālie parauguņemša nas sūkņi paraugu ņemšanas laikākontrolē iestādīto gaisa plūsmas ātrumu unsniedz informāciju par novirzēm parauguņemšanas gaitā.PARAUGU KALIBRĒŠANA ŅEMŠANA ARBIRETES APKĀRTĒJĀ PALĪDZĪBU VIDĒBireteZiepjušķīdumsBurbuļu slāpētājs(putošanāssamazinātājs)NoturošaispamatmateriālsHronometrsGumijassavienojumiIndividuālā parauguvākšanas iekārtaMĒRĪŠANAS IEKĀRTU KVALITĀTES KONTROLEMērījumu, kas iegūti, izmantojot noteiktumērīšanas aparatūru, rezultātu kvalitāteir atkarīga no ierīces visu sastāvdaļulaba stāvokļa un pareizas funkcionēšanaskopumā. Lai nodrošinātu šādas aparatūrasdarbības nepieciešamos raksturlielumus, mēriekārtunepieciešams periodiski pārbaudīt.Tiešās nolasīšanas ierīcesIzmantojot kolorimetriskās caurulītes,var rasties sistemātiskas kļūdas aiz šādiemiemesliem:• izgatavotāja vainas dēļ radusies kalibrēšanaskļūda;• izmaiņas radušās nepareizas caurulīšuuzglabāšanas dēļ (vairumā gadījumuieteicamā uzglabāšanas temperatūranedrīkst pārsniegt 30 °C);• notikusi aspirācijas sūkņa hermētiskumasamazināšanās;• aizsērējuši iesūknēšanas kanāli.Lietderīgi periodiski pārbaudīt sūkņadarba tilpumu, iztīrīt kanālus un pastāvīgiievērot ražotāja sniegtās instrukcijas parcaurulīšu uzglabāšanas apstākļiem, kā arīpar to derīguma termiņu.Rīkojoties ar pārējo tiešās nolasīšanasaprīkojumu, nepieciešams ievērot izgatavotājainstrukcijas attiecībā uz tehnisko apkalpošanuun periodiskajām funkcionēšanaspārbaudēm.Šajā sakarā sevišķi svarīgi atcerēties,ka monitoru sensoru šūniņām ir ierobežotsdarbības ilgums un ka tās periodiski jānomaina.To cena ir diezgan augsta un varatšķirties atkarībā no ražotāja markas.

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA49Aprīkojumsparaugu ņemšanaiTā kā pasīvie uztvērēji tiek izmantoti tikailaiku pa laikam, nepieciešams stingrisekot, lai tie būtu cieši aizvērti līdz parauguņemšanas procesam un arī pēc tam, tasļaus izvairīties no iespējamās paraugu piesārņošanas.Tos ieteicams uzglabāt ledusskapī,transportējot un izmantojot jācenšasizvairīties no to pārāk lielas pārkaršanas.Aktīvas paraugu ņemšanas gadījumāieteicams sekot, kādā stāvoklī atrodas baterijaspirms un pēc iekārtu izmantošanas, arītad, ja iekārtas neizmanto ilgu laiku. Tāpatir svarīgi periodiski testēt iekārtas tādos apstākļos,kas tuvi to ekspluatācijas apstākļiem,sevišķi laikā, kad tie ir identiski reālajiem.INDIVIDUĀLĀS PARAUGU ŅEMŠANASIEKĀRTAS PRASA ĪPAŠI SAUDZĪGUAPKOPI UN APIEŠANOS, JO TĀSVIEGLI BOJĀJAS UN TO UZLĀDĒJAMĀSBATERIJAS IR ĻOTI JUTĪGAS.Uztveršanas pamatmateriālsIr svarīgi pārbaudīt ķīmisko vielu parauguņemšanas ierīces (uztveršanas pamatmateriālus),kuras paredzēts izmantot,tās pareizi jānovieto attiecīgajos konteineros(filtri, uztvērēji ar uztveršanas šķidrumu,uztveršanas caurulītes, savienojošās detaļasu. c.). Paraugu ņemšanas iekārtas visudaļu labs stāvoklis un tās elementu pareiziuzstādījumi ļauj izvairīties no noplūdēm uncitām kļūmēm, kuras var negatīvi ietekmētpareizu iekārtas pielietojumu.Paraugu transportēšanaun uzglabāšanaTūlīt pēc paraugu ņemšanas nepieciešamsizdarīt visu, lai ar paraugiem nenotiktunekādas izmaiņas (piemēram, piesārņošanās,iztvaikošana, izlīšana, salūšana utt.).Tāda pati un vēl stingrāka nodrošināšanāspret kļūmēm nepieciešama, transportējotparaugus uz laboratoriju un tos uzglabājot.Rekomendācijas un prasības, kas jāievēro,transportējot un uzglabājot paraugus,mainās atkarībā no nesēja pamatmateriālatipa un uztvertās ķīmiskās vielas rakstura.Tomēr ir vērts pieminēt dažas vispārēja raksturarekomendācijas, kuras parasti ir pielietojamasjebkuram paraugu ņemšanasaparatūras tipam:• paraugu iepakojums jāaizlīmē vai hermētiskijāaizver;• paraugus jāievieto kastītēs vai atbilstošāstilpnēs, izmantojot piemērotu iepakojumapildvielu, lai nekustīgi nofiksētuparaugus un tādā veidā izvairītos novibrācijas, triecieniem, salūšanas, izlīšanasutt.;• katrai analoģisku paraugu partijai jāpievienoetalonparaugs (kontrolparaugsno tās pašas partijas, kurš netikaizmantots piesārņojuma vielas uztveršanai);• lai izvairītos no paraugu piesārņošanas,nekad nedrīkst novietot vienā un tajāpašā konteinerā paraugus no vides unizejvielām, it sevišķi, ja izejvielas ir šķidrumivai arī tās satur gaistošas vielas;• izvairīties no paraugu liekas karsēšanas,un nepakļaut tos tiešas intensīvassaules gaismas iedarbībai;• neatvērt paraugus, pirms nav sākta toana līze;• nekavēties ar paraugu nogādāšanu uzlaboratoriju;• paraugus, kas iegūti, izmantojot absorbējošusšķīdumus vai cietvielas adsorbentus,jāuzglabā ledusskapī (apmēram5–10 °C temperatūrā) līdz brīdim,kad sāk to analīzi.

50 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAANALĪTISKĀ METODEAnalītiskā metode ir to darbību un procedūruvirknes, kas nepieciešamas, lai noteiktuķīmiskās vielas koncentrāciju vidē.Minētā definīcija ir vispārīga, un, kadnepieciešams, tā ietver arī paraugu vākšanu.Tādā gadījumā runājam par diviem analītiskāsmetodes posmiem: paraugu ņemšanu,kad norādīts, kura no iepriekš aprakstītajāmprocedūrām izmantota un pēc kuraspriekšrakstiem notiek paraugu vākšana, unanalīzi, kas apraksta darbību kārtību, kādasveicamas ar paraugiem laboratorijā.Metodes raksturlielumiKatras konkrētas vielas koncentrācijasmērīšanai ir paredzētas noteiktas analītiskāsmetodes. Metodes princips, aparatūrastehniskie parametri, nosakāmie rādītājikopā ar dažiem rezultātu kvalitātes aspektiem,kuri noteikti ar atbilstošu testu palīdzību,ir tā sauktie metodes raksturlielumi.Mēriekārta, ko izmanto analītiskajāprocesā, ir būtisks metodes raksturlielums;lai izmantotu konkrētu metodi, ir nepieciešamaatbilstoša aparatūra.Standartizētāsanalītiskās metodesAnalītiskām mērīšanas metodēm jāatbilstnoteiktām prasībām, lai tās varētudroši lietot ķīmiskās vielas noteikšanai. Metožuatbilstības minimālās prasības nosakalikumdošana vai vispārpieņemtās normas,atbilstības faktu apstiprina analīžu standartizācija,kuru veic vispirms vienā, bet pēctam vēl vairākās laboratorijās, atbilstošinoteiktam analīžu protokolam. Pēc šādupētījumu veikšanas, kuri ļauj izvērtēt metodesraksturlielumus, metode tiek apstiprinātakā standarts, ja raksturlielumi atbilstto pielietošanas prasību minimumam. Pretējāgadījumā metodei nepiešķir standartastatusu. Laboratorijai jāapstiprina savaprasme veikt darba vides mērījumus normatīvajosaktos noteiktā kārtībā (akreditētastestēšanas laboratorijas).ANALĪTISKĀS METODES GALVENIE RAKSTURLIELUMISpecifiskums: pielietojamības pakāpe, iespēja noteikt konkrēto vielu citu vielu klātbūtnē.Interferences: citas vielas ietekmējoša blakus iedarbība, kas iespaido metodes rezultātus.Metodes jutība: minimālā koncentrācija, kura statistiski ticami nosakāma ar doto metodi.Darbības diapazons: ķīmiskās vielas koncentrācijas intervāls, kurā dotā metode vartikt pielietota ar apmierinošiem rezultātiem.Precizitāte: pakāpe, kādā rezultāti atbilst reālajām vērtībām.Izmantojamā analītiskā tehnika: mērinstruments,kas nepieciešams metodes realizācijai.

3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANA51Analītiskās tehnoloģijas,kas var tikt izmantotasdarba higiēnāAnalītiskās tehnoloģijas izvēli darba videsgaisa kvalitātes izvērtēšanai galvenokārtnosaka ķīmisko vielu daba un mērījumuveikšanas apstākļi.ANALĪTISKO METOŽU STANDARTIZĀCIJAĻAUJ IEGŪT REZULTĀTUS, KURIEM VARUZTICĒTIES DAŽĀDAS LABORATORIJAS.VISVAIRĀK IZPLATĪTĀS ANALĪTISKO METOŽU TEHNOLOĢIJASHromatogrāfiskās tehnoloģijas: gāzu hromatogrāfija (šķīdinātāji, gaistošieorganiskie savienojumi), šķidrumu hromatogrāfija (organiskie savienojumi),jonu hromatogrāfija (sāļi).Spektrofotometriskās tehnoloģijas: atomu absorbcija (metāli), fotometrija,polarogrāfija (gāzes, pesticīdi), luminiscentā analīze (šķidrās eļļas).Rentgenogrāfiskās tehnoloģijas: rentgena staru laušana(kvarca putekļi, kristāliskie savienojumi).Mikroskopijas tehnoloģijas: mikroskopu optika(azbesta šķiedras, putekļu daļiņu izmēri un forma).Elektroķīmiskās tehnoloģijas: specifiskie elektrodi (hlorīdi, fluorīdi, cianīdi),anoda šķīšanas sprieguma mērīšana (metāli).Gravimetriskās tehnoloģijas: (putekļi, kokvilna).MĒRĪJUMU ATBILSTĪBAGalvenā prasība, veicot mērījumus, irtāda, ka tiem ar pietiekamu ticamību jāatspoguļoto ķīmisko vielu reālā iedarbība,kuras bija paredzēts izpētīt. Šī prasība vartikt konkretizēta ar vēl virkni noteikumu, kuriemjāpakļaujas mērīšanas procedūrai:• procedūrai jānodrošina, lai rezultāti atbilstošiparādītu ķīmisko vielu ietekmiuz nodarbinātajiem;• lai noteiktu ķīmisko vielu ietekmi uznodarbināto viņa darba vietā, pēc iespējasjāizmanto individuālās parauguatlases metodes, ar kurām gaisa paraugusņem nodarbinātā elpošanaszonā;• ja nodarbināto grupa veic vienu un topašu darbu vienā un tajā pašā darbatelpā un ir pakļauta līdzīgai ietekmei,var izdarīt mērījumus vienā darba vietāvai veikt paraugu atlasi, kas attiecas uzvisu grupu un reprezentē rezultātus visaigrupai;• stacionārās mērīšanas metodes var tiktpielietotas, ievērojot nosacījumu, ka rezultātiļauj novērtēt piesārņotāja ietekmiuz nodarbināto viņa darba vietā;• šaubu gadījumā mērījumus veic lielākāriska punktā;• mērīšanas procedūrai jāatbilst mē rāmāaģenta agregātstāvoklim, jāuzrāda

52 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKSPOZĪCIJAS MĒRĪŠANAiedarbības maksimālā vērtība un ekspozīcijavisā darba procesa laikā;• rezultātam jāatspoguļo ķīmiskās vielaskoncentrācija tajās pašās vienībās, kurāstiek izteikta tās aroda ekspozīcijasrobežvērtība;• ir jābūt zināmam metodes rezultātuprecizitātes raksturlielumam (mērījumunenoteiktībai);• ja mērījumu procedūra nav paredzētaspeciāli konkrētam mērāmajam aģentam,rezultāti pilnībā jāattiecina uzaģentu, kurš ir mērījumu objekts;• aerosolu koncentrācija ir jāmēra tādāveidā, lai paraugā būtu nodrošinātaefektīva mērāmās ķīmiskās vielas ieelpojamofrakciju atlase.

874ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI:NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIVISPĀRĪGIE JĒDZIENIĶīmisko vielu ekspozīcija ir sarežģītaparādība, kurā ir daudz mainīgu faktoru,kas saistās gan ar pašu cilvēku, gan ar ķīmiskovielu, gan ķīmiskās vielas iedarbībasprocesu. Šā procesa izsmeļoša izpēte ir ļotisarežģīta un bieži nav izpildāma, jo trūkstnepieciešamo zināšanu un informācijas. Tāvisa rezultātā neizbēgami rodas šādas iedarbībasnovērtējuma vienkāršojums, kurapamatā ir saņemtās kaitīgās vielas devasorientējoša noteikšana un pieņēmums, kaiegūto efektu izraisa tieši šī ķīmiskā viela.ĶĪMISKO VIELU IEDARBĪBA IR SALIKTAPARĀDĪBA.daļu (ml/m 3 ). Pirmajā acu uzmetienā, ja navzināmas dažādās šo gāzu nelabvēlīgās ietekmesuz cilvēka organismu, var pieņemt,ka bīstamība, kuru tās rada cilvēka veselībai,ir apmēram vienāda. Taču patiesībā tānav. Oglekļa dioksīda koncentrācija ir zemākanekā parasti atmosfērā un daudz zemākanekā maksimāli pieļaujamais līmenis(5000 ppm). Oglekļa monoksīda jeb tvanagāzes koncentrācija neatbilst tam līmenim(20 mg/m 3 jeb 17 ppm), kuru pieņem parpieļaujamo atbilstoši MK noteikumu Nr.325 1. pielikumam. Taču fosgēna koncentrācijair daudz augstāka nekā maksimālipieļaujamā (0,1 ppm īslaicīgi vai 0,02 ppmKad sāk darba vietā sastopamo ķīmiskoriska faktoru novērtēšanu, iegūst noteiktaskvantitatīvas vērtības, kuras atspoguļogaisā esošo vielu koncentrāciju (ekspozīciju).Šīm vērtībām pašām par sevi navlielas nozīmes. Lai būtu iespējams novērtētbīstamību, kādu šīs ķīmiskās vielas varēturadīt cilvēku veselībai, ir jābūt kādam citamkritērijam. Apskatīsim šādu piemēru.Pieņemsim, ka darba vides gaisā tikaizdarīts ķīmisko vielu novērtējums un iegūtišādi rezultāti: oglekļa dioksīds – 50 ppm,oglekļa monoksīds – 50 ppm un fosgēns –50 ppm. Saīsinājums “ppm” nozīmē “partsper million” un atbilst ķīmiskās vielas (gāzesvai tvaika) tilpuma daļām uz miljonu gaisa

54 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIlaika periodā līdz 8 stundām – atbilstošiMK noteikumu Nr. 325 1. pielikumam) unvar izraisīt nāvi, pat iedarbojoties pavisamīsu laiku.No iepriekšminētā izriet, ka, lai pareizinovērtētu ķīmisko vielu agresivitāti un riska līmeni,ir jābūt pieejamām rokasgrāmatās dotajāmvērtībām, ar ko salīdzināt (Latvijā AERir norādītas MK noteikumu Nr. 325 “Darbaaizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajāmvielām darba vietās” 1. pielikumā).Vērtības, ko iegūst ķīmisko vielu mērīšanasrezultātā, kopā ar laiku, kurā nodarbinātaisatrodas kontaktā ar vielu, ļaujizskaitļot ķīmisko vielu devu, ko var saņemtieelpojot. Šī ekspozīcija, kopā ar papildinformācijupar veicamā darba veidu un iespējamībuķīmiskajai vielai iekļūt organismāarī citā ceļā, ļauj izveidot pilnu ķīmiskāsvielas reālo iedarbības ainu. Izmērītās ķīmiskāsvielas ekspozīcijas salīdzinājums arstandartā noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtībunosaka risku veselībai atbilstošišim novērtēšanas kritērijam.LAI NOVĒRTĒTU HIGIĒNISKOSITUĀCIJU, IR OBLIGĀTI NEPIECIEŠAMSZINĀT NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJU.Darba higiēnā ar novērtēšanas kritērijusaprot ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijasrobežvērtību, ar kuru salīdzina ražošanasvides novērtējuma rezultātus, lai izvērtēturisku, kādu viela var radīt cilvēka veselībai.PAMATOJUMS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJUVĒRTĪBU NOTEIKŠANAIMaksimālās vērtības, kas noteiktas novērtēšanaskritērijā, pamatojas uz informāciju,kuru iegūst epidemioloģisko pētījumurezultātā, eksperimentāli toksikoloģiskospētījumos izmantojot dzīvniekus, pētījumos“struktūra – darbības veids” un eksperimentosar brīvprātīgajiem.Epidemioloģiskie pētījumi, kas ļauj nosacītkonkrētās ķīmiskās vielas iedarbībasnoteiktu efektu pārsvaru (fiksēto gadījumuskaits attiecībā pret visu iedzīvotāju skaitu),ir svarīga izejas datu bāze novērtēšanaskritērija noteikšanai. Galvenās grūtības, arku rām saistīta šo pētījumu rezultātu atzīšanapar pamatotiem, ir iespējamās metodoloģiskāskļūdas (kontroles grupas izvēle, izvēlētāparauga atbilstība utt.) un pilnīgu datutrūkums par vielas iedarbību.Eksperimentālos pētījumos uz dzīvniekiemiedarbojas ar zināmu ķīmisko vielukoncentrāciju laika periodā, kas ekvivalentsražošanas apstākļiem. Tas ļauj orientējošinoteikt sakarību “iedarbība – rezultāts jebdeva – efekts”. Šajā gadījumā sastopamasgrūtības ar iegūto rezultātu adekvātu pārnesino dzīvnieka uz cilvēku, tāpēc secinājumiir jāizdara ļoti apdomīgi.

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI55Nosakot sakarību starp noteiktas savienojumugrupas ķīmisko struktūru un toiedarbības rezultātiem uz cilvēka organismu,daļēji ir iespējams paredzēt toksiskoefektu, ko izraisīs savienojums, kas tāpatiekļaujas šajā grupā, bet par kuru iepriekšnekas nav bijis zināms. Tāda rīcība ir parastaļoti daudzās zinātnes nozarēs, sevišķifarmakoloģijā, tomēr tā ir saistīta ar zināmurisku, jo joprojām pastāv daudz maz izpētītuvai pavisam nezināmu ķīmisko savienojumubioloģiskās iedarbības mehānismu. Irjāņem vērā, ka vielas, kurām ir ļoti līdzīgastruktūra, var izraisīt atšķirīgus efektus, piemēram:benzols un toluols, 2-nitropropānsun 1-nitropropāns, n-heksāns un heksāni.No pieminētajiem benzols un 2-nitropropāns– ir kancerogēni, n-heksāns – spēcīgsneirotoksīns, toties pārējiem nosauktajiemtās pašas grupas savienojumiem minētāsiedarbības nenovēro.Aizvien biežāk darba vidē rodas diskusijaspar nanodaļiņām un to iespējamo iedarbībuuz nodarbināto veselību. Nanotehnoloģijajeb nanozinātne (grieķu: nannos– punduris) ir tehnoloģijas un zinātnes nozare,kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēriir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem,tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros(10 -9 m; miljardā daļa no metra). Nanoobjektuizmēri ir robežās no 1 līdz 100 nm(lielākus priekšmetus par 100 nm neuzskatapar nanoobjektiem). Nanoizmēru materiālusvar izgatavot, izmantojot divas metodes:salipinot kopā molekulu pēc molekulas (nomazākiem objektiem); sasmalcinot lielākusobjektus.Nanotehnoloģiju jau pašlaik izmantoun aizvien plašāk izmantos nākotnē – elektronikā,sakaru tehnoloģijās, veselības aprūpē,farmācijā, vides kvalitātes uzlabošanā,enerģijas saglabāšanā un iegūšanā, lauksaimniecībā,pārtikas tehnoloģijā, kā arīķīmijā, tekstilmateriālu virsmas apstrādē,kosmētikā un citur, piemēram, materiālu zinātnēs(īpaši izturīgi keramikas materiāli),kosmētikā (ādas kopšanas līdzekļi, kas saturnanoliposomas, jauna veida aizsardzībaslīdzekļi pret saules iedarbību), ķīmijā (pēcspeciāla pasūtījuma izgatavoti katalizatori,krāsas, lakas un citi virsmas pārklājumi),mājsaimniecībā (speciāli izgatavoti logu tīrīšanaslīdzekļi), biomedicīnā (biosensori,implanti, jaunas paaudzes audu un biomimētiskiemateriāli, speciālas ierīces medikamentumērķtiecīgai ievadīšanai u. c.), enerģijassaglabāšanā un uzkrāšanā (solārāsšūnas, tā sauktās solārās krāsas, baterijas,degvielu katalizatori), pārtikas ražošanā(necaurlaidīgas membrānas, antibakteriālipulveri un citi), vides aizsardzībā (piesārņojumuneitralizēšanai – filtri, pulveri un citi),informāciju tehnoloģijā (datu uzglabāšanasvide ar ļoti augstu reģistrācijas blīvumu unjaunas plastiskas displeju tehnoloģijas).Nanotehnoloģiju radītie produkti netiekuzskatīti par kaitīgiem cilvēka veselībai unvidei, tomēr pastāv šaubas par dažu nanodaļiņu,nanolodīšu, nanocaurulīšu un nanošķiedrunelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrībasveselību: nodarbināto veselību un drošībudarba vidē un patērētāju drošību unveselību. Mainoties zināmu ķīmisku vieluīpašībām, trūkst toksikoloģisko un ekotoksikoloģiskopētījumu datu. Šajā gadījumā iedarbībasuz veselību efektus nevar noteikt,ņemot vērā vielas makroskopiskos izmērus,tās ir jānovērtē kā jaunas vielas. EiropasKomisija un Padome, uzsverot drošības nozīmīgumuun atbildīgo pieeju, kā arī pievēršotīpašu uzmanību vispārējiem sociā liem,vides un veselības apsvērumiem, iesaka uzzinātni balstītu nanoproduktu riska novērtēšanuveikt visos tehnoloģiju aprites ciklaposmos – sākot ar projektēšanu, ražošanu,izplatīšanu, lietošanu un pārstrādi, tas ir,visā nanoproduktu dzīves cikla laikā. Īpašauzmanība jāpievērš produktiem, kas jau ir

56 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIES tirgū vai kurus tūdaļ laidīs tirgū – mājsaimniecībasproduktiem, kosmētikai, pesticīdiem,materiāliem, kuri paredzēti saskareiar pārtiku, medicīnas precēm un ierīcēm.Apsverot potenciālos kaitīgos veselībasriskus saistībā ar nanotehnoloģijām, ir jāidentificēdivi nanostruktūru veidi:1) ja pati struktūra ir brīva nanodaļiņaun 2) ja nanostruktūra ir liela objekta sastāvdaļa.Tieši saistībā ar brīvajām nanodaļiņāmvar rasties zināms cilvēka veselības un videsapdraudējums nanodaļiņu raksturīgo īpašībudēļ – ir lielāka aktīvā virsma uz masasvienību, lielāka mobilitāte un iekšējā enerģija.Palielinās iespējamie vielas kaitīgieefekti. Turklāt radot šādas jaunas daļiņas,materiālus un ierīces, ir ierobežoti zinātniskipierādījumi par potenciālo kaitīgumu, kasvarētu radīt risku cilvēkam.Brīvās nanodaļiņas var būt speciāli izstrādātaspielietošanai rūpniecībā vai sadzīvēsaistībā ar to unikālajām īpašībām, vai arītās var izdalīties neparedzēti no rūpniecībaivai mājsaimniecībai ražotajiem nanoproduktiem.Tāpēc arī ir iespējami atšķirīgi iedarbībasmehānismi.Dabīgas izcelsmes nanodaļiņas, kā arītās daļiņas, kas izdalās neparedzēti cilvēkadarbības rezultātā, iedarbojas uz cilvēkuvisā tā dzīves laikā, un galvenais iedarbībasceļš ir ieelpojot. Taču, pieaugot speciāliražotajām nanodaļiņām – palielinoties topielietojumam plaša patēriņa produktos,piemēram, kosmētikā, farmaceitiskajospreparātos, pārtikas iepakojumā, nozīmīgivar kļūt arī citi daļiņu iedarbības veidiuz cilvēka organismu – caur gremošanastraktu vai arī caur ādu.Eksperimenti ar brīvprātīgajiem arīir labs informācijas avots par devas unefekta saistību. Pats par sevi saprotams, tietiek pielietoti tikai attiecībā uz zemas bīstamībaspakāpes vielām un zemās koncentrācijās,piemēram, novērtē kairinošas vielasun nepatīkamas smakas, arī alergēnus.Novērtēšanas kritērija izstrādāšanai unpielietošanai jādod atbilde uz diviem savāstarpā saistītiem pamatjautājumiem: kādumaksimālo iedarbību uz veselību uzskatītpar «pieļaujamu» un kādu procentu noteorētiski iedarbībai pakļautās iedzīvotājudaļas ar atrasto paņēmienu iespējams reāliaizsargāt, ņemot vērā arī to, ka vienāda ķīmiskovielu iedarbība dažādiem cilvēkiemizraisa dažādus efektus.Maksimāli pieļaujamā iedarbība uz veselību,kura tiek noteikta, izstrādājot kritēriju,ietver sevī arī maksimālās pieļaujamāsdevas vērtību. Līdzko šī vērtība ir izskaitļotaun noteikti veicamā darba standart ap stākļi,tiek ieteiktas dažas maksimālās vērtības attiecībāpret vidi, kuras var tikt aplūkotas nodiviem redzes viedokļiem: kā maksimālāsvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt nekādāgadījumā, pazīstamas arī kā “augšējā robeža”,vai arī kā vidējā maksimāli pieļaujamāvērtība ilgstošā iedarbības laikā, piemēram,8 stundas katru dienu, 40 stundunedēļā, 1 reizi mēnesī, 1 reizi gadā vai visācilvēka darbspējīgās dzīves laikā. Pirmajā

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI57gadījumā tiek mērīta nevis ķīmisko vieluiedarbība, bet tiek apstiprināts konkrētsfakts: vai nav pārsniegta vērtība, kuru nosakabīstamības kritērijs. Abos gadījumosbūs dotas maksimālās vērtības īslaicīgaiiedarbībai, kuras atkarībā no formulējumatiek salīdzinātas ar maksimālajām vērtībām.PASTĀV KRITĒRIJI, KURI NOSAKAMAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀSKONCENTRĀCIJAS, UN KRITĒRIJI,KURI NOSAKA MAKSIMĀLIPIEĻAUJAMĀS DEVAS.Izdarot novērtējumu ķīmisko vielu klātbūtneividē, kopā ar citiem faktoriem ir svarīgitas, ka novērtēšanas kritērija noteikšanaiizmanto vienu vai otru no minētajāmpieejām. Praksē pastāv kritēriji, kuru noteikšanāizmanto gan pirmo, gan otro pieejuar ierobežojumiem, lai nepieļautu ļotiaugstas koncentrācijas iedarbību īsos laikaperiodos un reglamentētu hronisku vielasiedarbības līmeni. Tāpat pastāv kritēriji,kuru noteikšanā izmanto abas pieejas kāviena otru papildinošas, atkarībā no konkrētoķīmisko vielu īpašībām.Izņemot tos gadījumus, kad ir darīšanaar normām un reglamentiem, kurus nosakanormatīvie akti, novērtēšanas kritēriji irjāpielieto kā salīdzināšanai domāti rokasgrāmatudati attiecībā uz mērījumu rezultātiem.Tos nedrīkst uzskatīt par robežvērtībustarp bīstamiem un nekaitīgiem apstākļiem,un, izmantojot tos, vienmēr ir jāņem vērāfaktori, kuri var izmainīt reālo ķīmisko vieluiedarbību.Pieņemamās ķīmisko vielu koncentrācijasvērtības darba vides gaisā, kuras nosakadažādi novērtēšanas kritēriji, dažādāsvalstīs sakrīt tikai daļēji, tieši tādēļ, ka to noteikšanabalstās uz dažādiem kritērijiem.NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI NENOSAKAROBEŽU STARP VESELĪBAI BĪSTAMIEMUN DROŠIEM DARBA APSTĀKĻIEM.KANCEROGĒNU UN ALERGĒNU NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIVēl viens svarīgs aspekts, kuram nepieciešamspievērst uzmanību, ir minimālovērtību noteikšana vielām, kuras izraisa ļotismagus efektus tālākā perspektīvā (piemēram,kancerogēni) vai krasu momentānuiedarbības efektu un paaugstinātu jutību(alergēni).Kancerogēnām vielām noteikt saistībustarp iedarbību un izraisīto efektu (ļaundabīgieaudzēji) ir problemātiski, jo, ņemotvērā ļoti dažādu blakus faktoru iesaistīšanoskancerogēnajā procesā, vienīgā ticamāatbilstība pastāv starp iedarbību unneoplastiskā procesa (vēža) attīstības varbūtību.Tāpēc noteikt “nekaitīgu” vērtību,

58 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIkura “garantē” veselību dotajā gadījumā,ir daudz sarežģītāk nekā ar ķīmiskajāmvielām, kuras izraisa citus efektus. Šādāsituācijā daudzi zinātnieki iesaka aizliegttamlīdzīgu vielu izmantošanu, bet, ja toaizvietošana tehnoloģiskā ziņā ir pārāk apgrūtinoša,iespējami samazināt to kaitīgoiedarbību, nenosakot šādos gadījumos nekādasorientējošas vērtības.Alerģiju izraisošo vielu momentānā iedarbībauz cilvēkiem ar paaugstinātu jutībuir tik acīmredzama, ka ļoti grūti noteiktkoncentrāciju, kas ļautu izvairīties no veselībaikaitīgiem efektiem. Parasti tiek ieteiktsaizvietot šos savienojumus ar mazākbīstamiem vai, ja to nevar izdarīt, noturētkoncentrāciju vismazākā iespējamā līmenī.Arī šie līmeņi nekādā ziņā nav uzskatāmipar garantiju alerģisku cilvēku aizsardzībai,kuru reakcija var izpausties pat uz daudzmazāku alergēna koncentrāciju nekā uz to,kuru var fiksēt ar parastajām analītiskajāmmetodēm. Reālais problēmas risinājums irpilnībā novērst sensibilizētā nodarbinātākontaktu ar alerģiju izraisošo vielu.VIDES NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIUN BIOLOĢISKIE NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIDarba higiēnas mērķis ir novērtēt, vainodarbinātajiem pastāv reāls risks, salīdzinotkaitīgo vielu mērījumu rezultātus un toiedarbības laiku (ekspozīciju) ar noteiktajiemvērtēšanas kritērijiem. Noteiktas situācijaspieļaujamības vai nepieļaujamības novērtēšanasprocedūra sastāv no datu iegūšanaspar noteiktiem vides parametriem un gaisapiesārņojumu darba vidē, to salīdzināšanasar kritērijiem, kas attiecas uz šo vidi un pastāvošajiemražošanas apstākļiem.Tomēr pastāv arī cita procedūra, arkuras palīdzību var novērtēt ķīmiskās vielasiedarbības risku nodarbinātajiem: tā irbioloģiskā kontrole (biomonitorings). Biomonitoringsir organismā uzņemto ķīmiskovielu vai to metabolītu (vielas, kuras rodasorganismā ķīmisko aģentu transformācijasprocesā) noteikšana biovidēs (izelpotaisgaiss, asinis, urīns, siekalas, mati, izkārnījumi)vai vielu izraisīto organisma funkcionāloizmaiņu atklāšana. Tas nozīmē, kašajā gadījumā, atšķirībā no vides kontroles,ir jānotiek ķīmiskās vielas daudzumaun tās bioloģiskās iedarbības novērtēšanai,kas izpaužas tieši nodarbinātā organismā.Ķīmisko vielu iekšējā negatīvā iedarbība uzorganismu vai iekšējā deva var tikt novērtētaar trīs dažādiem paņēmieniem:• kaitīgās vielas koncentrācija dažādāsbioloģiskās vidēs neizmainītā veidā(piemēram, svins, dzīvsudrabs, arsēnsu. c.);• absorbētās ķīmiskās vielas metabolītukoncentrācija iepriekšminētajās vidēs(piemēram, fenola noteikšana urīnābenzola ekspozīcijas gadījumā);• novērtējot noteiktās negatīvās izmaiņas,kuras notiek paša organisma funkcijāskā atbildes reakcija uz ķīmiskās vielasnegatīvo ietekmi (piemēram, holinesterāzesaktivitātes nomākums fosfororganiskopesticīdu iedarbības rezultātā).BIOMONITORINGS ĻAUJ IEPAZĪTĶĪMISKĀS VIELAS IEKŠĒJO IETEKMI UZNODARBINĀTĀ ORGANISMU.Biomonitoringa veikšanai katrai ķīmiskajaivielai ir jāizvēlas atbilstošs mērīšanas paņēmiens(kurš tiek saukts par noteicošo). Irjāatzīmē, ka dotais kontroles veids nekādā

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI59veidā nav saistīts ar medicīnisko kontroli(obligātajām veselības pārbaudēm), kurasmērķis ir veselības aizsardzība un izsargāšanāsno arodslimībām, veicot periodiskasveselības pārbaudes.Līdzīgi kā apkārtējās vides novērtēšanasgadījumā arī bioloģiskajā kontrolē irnepieciešams zināt noteiktus novērtēšanaskritērijus. Šo kritēriju vērtības galvenokārtir iegūtas, pamatojoties uz pētījumiem parorganisma cīņu ar toksiskām vielām, kuritika veikti eksperimentālos apstākļos arbrīvprātīgajiem, uz kuriem iedarbojās arpētāmām vielām, kā arī no epidemioloģiskiempētījumiem ražošanā, kur nodarbinātietika pakļauti noteiktām ķīmisko vielukoncentrācijām.Divi visplašāk pazīstamie biomonitoringakritēriji ir lielumi BEI, BAT un BER. BEIindeksi (bioloģiskās ekspozīcijas indekss –Biological Exposure Indices), kurus iesakaAVRHK (Amerikas Valsts rūpniecisko higiēnistukonferencē – American Conferenceof Governmental Industrial Hygienists), irkonsultatīvi lielumi, kurus izmanto veselībasriska novērtēšanai. Tie nosaka ķīmiskāsvielas līmeni, kurš ar vislielāko varbūtībuvar tikt atrasts bioloģiskajos paraugos,kas ņemti no veseliem cilvēkiem, iepriekšpakļautiem ķīmisko savienojumu iedarbībai,ieelpojot tos TLV līmenī (Threshold LimitValue – sākotnējā robežvērtība). TLV vērtības,par kurām būs runa vēlāk, arī nosakaAVRHK.Vācu darba aizsardzības speciālistupiedāvātais parametrs BAT (BiologischeArbeitsstoff Toleranzwerte) tiek definētskā ķīmiskā savienojuma un tā metabolītumaksimālā pieļaujamā koncentrācija, kuraipastāvot, nenotiek nekādas novirzes nonormālajiem bioloģiskajiem parametriem,ko šī viela varētu izraisīt cilvēka organismā.Turklāt saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiemdatiem tāda koncentrācija parasti nekaitēnodarbinātā veselībai pat tad, ja tāperiodiski atkārtojas un turpinās ilgu laiku.Latvijas normatīvajos aktos (MKnoteikumu Nr. 325 “Darba aizsardzībasprasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darbavietās” 3. pielikumā un MK noteikumuNr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātāveselības pārbaude” 1. pielikumā), pamatojotiesuz pasaules pieredzi, ir noteiktiBER – bioloģiskās ekspozīcijas

60 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIrādītāji dažām ķīmiskām vielām. AtbilstošiMK noteikumiem Nr. 325 “Darba aizsardzībasprasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darbavietās” bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER)ir nodarbinātā organismā uzņemto ķīmiskovielu un to metabolītu koncentrācijas unķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītājinodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliemnodarbinātajiem, kas pakļauti ķīmiskovielu un ķīmisko produktu iedarbībai arodaekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī.Jebkurā gadījumā biomonitoringampiemīt virkne priekšrocību salīdzinājumā arvides kontroli:1) tas aptver visus iespējamos ķīmiskāsvielas iedarbības ceļus: ieelpojot, uzņemotcaur ādu, caur gremošanas orgāniemun perkutāni;2) tas atspoguļo cilvēka higiēniskās uzvedībasīpatnības, tādas kā roku mazgāšanaun smēķēšana vai ēšana darba vietā;3) tas uzsver iedarbības konkrētos aspektus,tādus kā ķīmisko savienojumu uzsūkšanasindividuālās atšķirības atkarībāno cilvēka darba slodzes, ķīmiskāsvielas daļiņu izmēra un šķīdības;4) tas var novērtēt arī citus negatīvās iedarbībasblakus faktorus, kuri ir atšķirīgino ražošanā sastopamajiem, betsaistīti ar dzīves vietu, brīvā laika pavadīšanu,ēšanas paradumiem utt. Tievisi ir negatīvās iedarbības fona veidi.Biomonitoringa galvenie trūkumi ir:• iespējamās grūtības paraugu iegūšanā;• atsevišķos gadījumos radušās problēmassaistībā ar konkrētības trūkumupar rezultātu interpretāciju;• pietiekama novērtēšanai paredzētā uzziņasmateriāla trūkums līdz pat šim laikam.Pašreiz pastāv tendence izmantot vispārējosnovērtēšanas kritērijus, kuri apvienobioloģiskos un vides novērtēšanas kritērijus.BIOMONITORINGS ĻOTI BIEŽI IRNEPIECIEŠAMS PAPILDINĀJUMS VIDESKONTROLEI.TEHNISKA RAKSTURA NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIPastāv novērtēšanas kritēriji, kurus uzskatapar tehniski realizējamiem un kurusizmanto darba higiēnas nozarē kā obligātāshigiēnas normas; daudzas valstis tos irpieņēmušas kā novērtēšanas kritērijus arlikumdošanas palīdzību. Pazīstamākie irlielumi, kurus Amerikas Savienotajās Valstīsieteikušas lietošanai divas institūcijas:National Institute of Occupational Health(NIOSH) – Nacionālais darba drošības unveselības institūts (NDDVI) un AmericanConference of Governmental IndustrialHygienists (ACGIH) – Amerikas Valsts rūpnieciskohigiēnistu konference (AVRHK).Šīs organizācijas katru gadu publicē TLV(Threshold Limit Value) vērtības, kuras plašipazīstamas darba higiēnas jomā (tik plaši,ka abreviatūra TLV tiek uzskatīta par sinonīmumaksimālai pieļaujamai koncentrācijasvērtībai ražošanas atmosfērā).NDDVI ir organizācija, kas pakļaujasfederālajai administrācijai, kura kopā ar citiempasākumiem īsteno arī periodisku pārbaudiun atjauno rekomendācijas, kurasattiecas uz kaitīgo vielu iedarbības maksimālajāmvērtībām vai potenciāli bīstamajiemapstākļiem, kas pastāv ražošanas vidē.AVRHK noteiktos rādītājus sauc par REL (RecommendedExposure Limits – ieteicamāekspozīcijas robežvērtība) jeb maksimāli

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI61pieļaujamās koncentrācijas. REL balstās uzdatiem, kas publicēti atskaitēs, pazīstamāskā Criteria Documents – kritēriju dokumenti.REL vērtības ietver divus robežvērtību TWA(Time-Weighted Average) veidus: vidējos10 stundu darba laikā, ja nav norādīts citsdarba laika ilgums, un “maksimālās robežvērtības”,kuras noteic kā vislielāko pieļaujamonegatīvās iedarbības vērtību stingrinoteiktā laika periodā, ne ilgākā par 15minūtēm (STEL – Short Term Exposure Limit).REL robežvērtību lielumu sarakstā ir ietvertiarī norādījumi par kancerogēniem un vielām,kuras absorbējas caur ādu.AVRHK ir asociācija, kas apvieno darbahigiēnas profesionālos speciālistus, kuridarbojas sabiedriskās organizācijās ununiversitātēs visā pasaulē, un tās galvenāmītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.AVRHK katru gadu publicē TLV sarakstuspar ķīmisko vielu un fizisko aģentu iedarbību,kā arī bioloģiskās ekspozīcijas indeksus(BEI), par kuriem bija runa iepriekš.Tā pati asociācija izplata informāciju, uzkuras pamata balstās iepriekšminētās TLVun BEI vērtības (Documentation of ThresholdLimit Values – dokumentācija par sākotnējāmrobežvērtībām). Šīs informācijasizpratne ir nepieciešama, lai pareizi pielietotuTVL un BEI.TLV ķīmiskajiem aģentiem izsaka tādudažādu vielu koncentrāciju gaisā, kuru nepārsniedzot,vairākums nodarbināto var atrastiesdotajā vidē, negūstot draudus veselībai.Tā kā reakcijas var būt individuālas, irpieļaujams, ka, pastāvot šādām vai zemākāmkoncentrācijām, zināms skaits nodarbinātovar sajust vieglu negatīvu ietekmi,bet ļoti retos gadījumos var saasināties agrākpārciestās slimības vai attīstīties arodslimības.Ņemot vērā šādu ķīmisko vieluietekmes atšķirību uz dažādiem cilvēkiem,tiek noteikti dažādi TLV vērtību tipi.Ja TLV sarakstos kādai vielai ir norāde“caur ādu” (skin), tas nozīmē, ka pastāvpotenciāla iespēja šai vielai uzsūkties caurādu.Kancerogēnas vielas speciāli tiek atzīmētasar burtu “A” un ir sadalītas vairākāsgrupās.Katrā TLV izdevumā tiek ietverta sadaļa“Priekšlikumi izmaiņu ieviešanai”, kurā publicētsto vielu saraksts, kurām TLV tiek noteiktspirmo reizi vai kurām tiek piedāvāts izmainītvērtības vai izmantotos raksturlielumus.TLV, KURUS PIEDĀVĀ AVRHK (ASV), IRVISVAIRĀK PAZĪSTAMAIS UN VISVAIRĀKLIETOTAIS TEHNISKĀS NOVĒRTĒŠANASKRITĒRIJS.TLV – TWAAroda ekspozīcijas vidējā robežvērtībajeb vidējā vērtība laika periodāTāda ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā, kura visā darba laikā, strādājot 8stundas dienā, bet ne vairāk par 40 stundām nedēļā, vairākumam nodarbināto neizraisa saslimšanuun novirzes veselībā. TWA ir visbiežāk izmantojamais TLV normatīvais rādītājs.TLV – C (CEILING)Augšējā robežvērtībaKoncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt nekādā gadījumā. Vispārējā higiēnas prakse pieļaujšīs vērtības pārbaudei izmantotā parauga ņemšanas laiku, kas ilgāks par 15 minūtēm,izņemot gadījumus, kad viela var izraisīt momentānu spēcīgu kairinājumu vai iedarbību patvēl īsākā laikā.

62 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJITLV – STELShort Term Exposure Limit (īslaicīgas iedarbības limits)jeb aroda ekspozīcijas īslaicīgā vērtībaTiek definēta kā vidējā negatīvu iedarbību izraisoša koncentrācija 15 minūšu garā laikaperiodā, kas nekādā gadījumā nedrīkst tikt pārsniegta darba dienas gaitā, pat ja iedarbībasvidējā vērtība darba dienas 8 stundās ir zemāka par TLV – TWA. Tā nedrīkst atkārtotiesvairāk kā 4 reizes dienā, un starp divām iedarbības reizēm, kas seko viena otrai, ir jāpaietlaikam, kas nav īsāks par 60 minūtēm. Vielu skaits, kurām ir norādīts STEL, pēdējos izdevumospastāvīgi saīsinās, jo nav pieejami pietiekami toksikoloģiskie dati. To vietā tiek uzrādītasvērtības, kuras uzrāda no vidējās vērtības pieļaujamo noviržu robežas. Šīs robežvērtības pamatojasuz orientējošiem aprēķiniem, kas veikti, izmantojot statistikas datus saskaņā ar šādurekomendāciju: īslaicīgās iedarbības vērtība var trīs reizes pārsniegt TLV – TWA vērtību neilgāk kā 30 minūtes darba dienas laikā un nekādā gadījumā nedrīkst to pārsniegt 5 reizes,ņemot vērā, ka TLV– TWA darba dienas vērtība netiek pārsniegta.ES NORMATĪVIE AKTISākot ar 1978. gadu, ES Padome ir pieņēmusidažādas direktīvas un rezolūcijasattiecībā uz darba drošību un nodarbinātoveselības aizsardzību. Vienlaikus tika nodibinātaKonsultatīvā komiteja darba drošības,nodarbināto higiēnas un veselībasaizsardzības jautājumos.Darba aizsardzības pamatprasības irnoteiktas ES 1989. gada 12. jūnija “jumta”direktīvā Nr. 89/391/EEC par pasākumuieviešanu, kas uzlabo nodarbināto drošībuun veselības aizsardzību viņu darba vietās,un tās prasības ir iestrādātas Darba aizsardzībaslikumā (20.06.2001.). Šī direktīvadetalizēti apraksta darba devēju un nodarbinātopienākumus un darbojas kā regulējošadirektīva.Pastāv komiteja, kas nodarbojas ar DirektīvasNr. 89/391/EEC tehnisko ieviešanu unizskata priekšlikumus par maksimālo pieļaujamovērtību ieviešanu. Ir arī zinātniskas uncitas atbilstošas komitejas, kuras nodarbo jasar ES likumdošanas pastāvīgu uzlabošanu.Pēdējās izmaiņas šajā jomā veiktas, piemēram,šādos ES normatīvajos aktos:• Komisijas Direktīva 2009/161 ES (2009.gada 17. decembris), ar kuru, īstenojotPadomes Direktīvu 98/24/EK, izveidodarbavietā pieļaujamo indikatīvo iedarbībasrobežvērtību trešo sarakstu un grozaKomisijas Direktīvu 2000/39/EK;• Eiropas Parlamenta un Padomes Direk tīva2009/148/EK (2009. gada 30. no vembris)par darba ņēmēju aizsardzību pretrisku, kas saistīts ar pakļaušanu azbestaiedarbībai darba vietā;• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva2009/104/EK (2009. gada 16. septembris)par drošības un veselības aizsardzībasminimālajām prasībām,dar ba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumudarbā (otrā atsevišķā direktīvaDirektīvas 89/391/EEK 16. panta1. punkta nozīmē).ES ĪSTENO SVARĪGU LIKUMRADOŠUDARBĪBU DARBA HIGIĒNAS JOMĀ.

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI63LATVIJAS NORMATĪVIE AKTIEiropas direktīvās definētie principi pardarba drošību un nodarbināto veselībasaizsardzību, saskaroties ar ķīmiskām vielāmdarba vietās, ir iestrādāti Latvijas normatīvajosdokumentos (likumos, MK noteikumos,standartā, rīkojumos). ES darba drošībasun veselības aizsardzības standartuieviešanas process pašlaik notiek. Svarīgākienormatīvie dokumenti, kas izdoti Latvijāķīmisko vielu un ķīmisko produktu veselībasriska novēršanā un mazināšanā, ir:Darba likums – nosaka darba devējaatbildību par higiēnisko un medicīniskopasākumu ieviešanu nodarbināto veselībassaglabāšanai;Darba aizsardzības likums – garantēnodarbināto drošību un veselībasaizsardzību darbā, nosakot darba devēju,nodarbināto un valsts institūciju pienākumus,tiesības un savstarpējās attiecībasdarba aizsardzībā.Saskaņā ar Darba aizsardzības likumuizdotie MK noteikumi par ķīmisko vielu unķīmisko produktu riska novēršanu un samazināšanu:• Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanaskārtība (Nr. 660 (2007.));• Darba aizsardzības prasības darba vietās(Nr. 359 (2009.));• Darba aizsardzības prasības saskarē arķīmiskajām vielām darba vietās(Nr. 325 (2007.)); pakārtots arī Ķīmiskovielu likumam);• Kārtība, kādā veicama obligātā veselībaspārbaude (Nr.219 (2009.));• Darba aizsardzības prasības darbā arazbestu (Nr. 852 (2004.));• Darba aizsardzības prasības, saskarotiesar kancerogēnām vielām darbavietās (Nr.803 (2008.)).Ķīmisko vielu likums, kura mērķis irnepieļaut, aizkavēt vai mazināt tā kaitējumaiespējamību, ko ķīmiskās vielas un maisījumitiem piemītošo īpašību dēļ var nodarītvidei, cilvēku veselībai un īpašumam, un šislikums nodrošina informāciju par ķīmiskovielu īpašībām un bīstamību. Pamatojotiesuz šo likumu, saistībā ar ķīmisko vielu unķīmisko produktu riska novēršanu un samazināšanuizdoti šādi MK noteikumi:- 29.06.2010. noteikumi Nr. 575“Noteikumi par ķīmisko vielu un maisījumuuzskaites kārtību un datu bāzi”;- 13.04.2010. noteikumi Nr. 350“Kārtība, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijasun deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņopar komercdarbības uzsākšanu”;- 07.07.2009. noteikumi Nr. 748“Noteikumi par fosfātus saturošu veļasmazgāšanas līdzekļu tirdzniecības ierobežojumiem”;- 15.05.2007. noteikumi Nr. 325“Darba aizsardzības prasības saskarē arķīmiskajām vielām darba vietās”;- 03.04.2007. noteikumi Nr. 231“Noteikumi par gaistošo organisko savienojumuemisijas ierobežošanu no noteiktiemproduktiem”;- 13.12.2005. noteikumi Nr. 949“Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu”;- 06.09.2005. noteikumi Nr. 688“Noteikumi par ozona slāni noārdošāmvielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm,kas ir aukstuma aģenti”;- 19.07.2005. noteikumi Nr. 532“Noteikumi par rūpniecisko avāriju riskanovērtēšanas kārtību un riska samazināšanaspasākumiem”;- 17.08.2004. noteikumi Nr. 723“Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas

64 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajāsiekārtās”;- 15.04.2003. noteikumi Nr. 184“Prasības darbībām ar biocīdiem”;- 03.09.2002 noteikumi Nr. 398 “Prasībaslaboratoriju darba kvalitātei un laboratorijuinspicēšanai”;- 12.03.2002. noteikumi Nr. 107 “Ķīmiskovielu un ķīmisko produktu klasificēšanas,marķēšanas un iepakošanas kārtība”;- 23.10.2001. noteikumi Nr. 448 “Noteikumipar nepieciešamo izglītības līmenipersonām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajāmvielām un ķīmiskajiem produktiem”.Katrai ķīmiskajai vielai un maisījumampiemīt savas īpašības, kas ietekmē arī iespējamoiedarbību uz nodarbinātā veselību.Šī informācija ir pieejama drošībasdatu lapās, ko bīstamas ķīmiskās vielasvai bīstama ķīmiskā maisījuma ražotājs vaiimportētājs aizpilda par attiecīgo ķīmiskovielu vai ķīmisko maisījumu un izsniedzvielas vai bīstamā ķīmiskā maisījuma saņēmējam(REACH regulas prasība – Registration,Evaluation and Authorisation of CHemicals).No darba aizsardzības viedokļa,svarīgākā drošības datu lapās esošā informācijair maisījuma sastāvs un ziņas par tāsastāvdaļām, bīstamības raksturojums, pirmāspalīdzības pasākumu apraksts, ugunsdrošībasun sprādziendrošības pasākumuapraksts, avārijas gadījumā veicamo pasākumuapraksts, uzglabāšanas un lietošanasnoteikumi, darba drošības noteikumi, ziņaspar iespējamiem utilizācijas veidiem, informācijapar transportēšanu, informācija parnormatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbībasar attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmiskomaisījumu, cita no drošības, vides, cilvēkudzīvības un veselības aizsardzības viedokļanozīmīga informācija.LATVIJAS DARBA UN DARBAAIZSARDZĪBAS TIESĪBU AKTI TIEKSASKAŅOTI AR ATTIECĪGĀM ESNORMĀM.LATVIJĀ UN DAŽĀS VALSTĪS LIETOŠANAI PIEŅEMTIEARODA EKSPOZĪCIJAS NORMATĪVIDažās Eiropas valstīs ir savi nacionālienormatīvi, kuriem par pamatu reizēm tiekņemtas ASV AVRHK piedāvātās vērtības.Šiem normatīviem ir atšķirīgas noteiktās likumīgāsrobežas, kā tas ir novērojams Spānijā.Tabulā ir doti raksturlielumi, kas pieņemtiVācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un ASV dažādāslikumdošanas institūcijās, ieskaitot PELvērtības (Permissible Exposure Limits – negatīvāsekspozīcijas jeb iedarbības pieļaujamāsrobežas), kuras noteikusi Nodarbinātības unveselības aizsardzības administrācija (NVAA)un kā tehniskos kritērijus ieteikuši NDDVI unAVRHK. Tabulā pievienotas Latvijā noteiktāsAER (8 stundu un īslaicīgās).Latvijā atbilstoši Darba aizsardzībaslikumam un MK noteikumiem Nr. 325 darbaaizsardzības prasībās saskarē ar ķīmiskajāmvielām darba vietās ir noteiktas arodaekspozīcijas robežvērtības, kas ietvertasminēto noteikumu 1. pielikumā. Minētonoteikumu 3. pielikumā ir noteikti šādi bioloģiskāsekspozīcijas rādītāji:1. BER svinam (Pb):1) asinīs ir 40 µg Pb/100 ml (referenceslielums – svina koncentrācijai asinīs arodaneeksponētai populācijai < 10 µg/100 ml).Atkārtota asins analīze tiek veikta pēc 2 mēnešiem,ja svina līmenis ir 40–60 µg/100 ml.Ja svina līmenis ir > 60 µg/100 ml, nepie-

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI65ciešama pārcelšana darbā, kur nav saskaresar svinu, veselības aprūpe un atkārtotaPb līmeņa kontrole;2) klīniskā asinsaina, retikulocīti un bazofilupunktainā graudainība eritrocītos;3) koproporfirīns urīnā – 100 µg/gkreatinīna (references lielums 22–57 µg/gkreatinīna);4) aminolevulīnskābe urīnā – 5 mg/gkreatinīna (references lielums 0,5–2,5 mg/gkreatinīna).2. BER dzīvsudrabam (Hg):1) asinīs ir 15 µg Hg/l (references lielumsdzīvsudraba koncentrācijai asinīs arodaneeksponētai populācijai < 1µg/l);2) urīnā ir 35 µg Hg/g kreatinīna jeb50 µg Hg/l (references lielums dzīvsudrabakoncentrācijai urīnā < 5 µg Hg/g kreatinīnajeb 3,5 µg/l).3. BER kadmijam (Cd):1) asinīs ir 5 µg Cd/l (references lielumskadmija koncentrācijai asinīs arodaneeksponētai populācijai (nesmēķētājiem)< 1 µg/l);2) urīnā ir 5 µg Cd/g kreatinīna jeb6 µg/l (references lielums kadmija koncentrācijaiurīnā aroda neeksponētai populācijai(nesmēķētājiem) < 0,5µg/l).4. BER hromam (Cr) urīnā ir 10 µg Cr/gkreatinīna, mainoties maiņas laikā (referenceslielums kopējā hroma koncentrācijaiasinīs aroda neeksponētai populācijai< 0,5 µg/l, urīnā – < 0,5 µg/l).5. Organiskiem šķīdinātājiem (benzols,toluols, stirols) nosaka to metabolītusun/vai šādas ķīmiskās vielas:1) benzolam – urīnā maiņas beigās nosakafenolu (BER 25 µg/g kreatinīna);2) toluolam – urīnā maiņas beigās nosakahipurskābi (BER 1,6 g/g kreatinīna),asinīs – toluolu (BER 0,05 mg/l);3) stirolam – urīnā maiņas beigās nosakamandeļskābi (BER 0,8 g/g kreatinīna),asinīs – stirolu (BER 0,55 mg/l).6. Fosfororganiskiem savienojumiemnosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos,BER 70% no bāzes līmeņa.MK noteikumos Nr. 803 “Darba aizsardzībasprasības, saskaroties ar kancerogēnāmvielām darba vietās” ir norādīts kancerogēnusaraksts un to aroda ekspozīcijasrobežvērtības.DAŽI VIDES NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJUIEVIEŠANAS UN PIELIETOŠANAS ASPEKTIIeviešot maksimālās pieļaujamās robežvērtības,ir jāņem vērā divi galvenieaspekti: maksimālās pieļaujamās vērtībastips (augšējā robežvērtība, vidējā vērtība)un tās mērīšanas procedūra. Ja abi aspektiir neskaidri formulēti, tehniski ir ļoti grūtigarantēt to ievērošanu.No otras puses, lai precīzi novērtētu risku,kuru veselībai rada ķīmiskās vielas klātbūtnegaisā mērījumos noteiktās koncentrācijās,ir jānovērš šādas nenoteiktības:• veiktās paraugu atlases reālā reprezentativitāte;• izmantojamās analītiskās metodes precizitāte(paraugu ņemšana un to analīze);• drošības pakāpe, kuru veselības aizsardzībaisniedz pati izvēlētā maksimāli pieļaujamāvērtība (novērtēšanas kritērijs);• citi aspekti, kas tieši vai netieši var ietekmētriska novērtēšanu, piemēram,darba slodze (ja tā jau neietilpst novērtēšanaskritērijā), paradumi un kaitīgieparadumi ārpus darba vietas.Ja novērtēšanas kritērijs nav saistīts arnormatīviem dokumentiem vai konkrētām

66 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIinstrukcijām par tā ieviešanu un pielietošanu,tad tas tiek lietots kā rekomendējoša unorientējoša vērtība.TEHNISKI IR ĀRKĀRTĪGI GRŪTINODROŠINĀT GARANTIJASNOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJAPIELIETOŠANĀ.ValstsOrganizācijaAmerikasSavienotāsValstisNDDVIAVRHKMaksimālāvidējāpieļaujamārobežvērtībalaika periodāREL-TWA10 h/dienāTLV-TWA8 h / dienā40 h /nedēļāLATVIJĀ UN DAŽĀS CITĀS VALSTĪS LIETOŠANAI PIEŅEMTIEARODA EKSPOZĪCIJAS NORMATĪVIĪslaicīgipieļaujamārobežvērtībaTLV-STEL15 min

875ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI:IEDARBĪBAS KONTROLEVISPĀRĒJIE PRINCIPIIepriekšējās nodaļās mēs uzzinājām, kaķīmisko vielu iedarbība darba vidē var radītrisku nodarbināto veselībai un ka šī riska pakāpelielā mērā ir atkarīga no ķīmiskās vielaskoncentrācijas un tās iedarbības laika.Lai aizkavētu ķīmisko vielu iedarbību uznodarbināto veselību, jāveic to koncentrācijasun iedarbības laika samazināšanaspasākumi. No otras puses, lai kāda ķīmiskaviela varētu iekļūt plaušās, tai jāatrodasgaisā dispersā stāvoklī. Vielas avots ir iekārtavai ierīce, no kuras ķīmiskā viela izplatāsapkārtējā darba vidē. Ķīmiskajai vielai atrodotiesun izplatoties darba vides gaisā, tāvar nonākt nodarbinātā elpošanas zonā unno turienes nokļūt viņa plaušās.Svarīgākie preventīvie pasākumi, kurusjāveic ķīmisko vielu izraisītā riska samazināšanai,ietver darbības, kas vērstas uzpiesārņojuma avotu, un darbības, kas vērstasuz apkārtējo ražošanas vidi kopumā.Nodarbinātā pašaizsardzības stimulēšana,informācijas saņemšana un apmācībair ļoti svarīgi profilaktiski pasākumi.Viena no visbiežāk lietojamām (kaut arīne vienmēr pareizākajām) ķīmisko vielu iedarbībasriska samazināšanas metodēm irindividuālās aizsardzības līdzekļu lietošana.Ņemot vērā šā jautājuma svarīgumu, tamtiks veltīta atsevišķa nodaļa, tāpēc pašlaikšo tēmu neaizskarsim.DARBĪBAS, KAS VĒRSTAS UZ PIESĀRŅOJUMA AVOTUIzmaiņu ieviešanaražošanas procesāNopietnu izmaiņu ieviešana jau ekspluatējamāražošanas procesā ir saistīta arlieliem izdevumiem un vēl lielāku pretestībušai darbībai. Tehniskie speciālisti, kas izstrādājušišo procesu, parasti nepiekrīt, kaprojektā nav ņemti vērā noteikti riski, kuripēc tam ikdienas darba gaitā kļuvuši acīmredzami.Lielie izdevumi tiek izmantoti kāarguments, lai atbalstītu to speciālistu pozīcijas,kuri uzskata, ka veikt kādas nopietnasizmaiņas nav reāli.

68 5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLEDarbības, kas vērstas uzpiesārņojuma avotuDarbības, kas vērstas uzķīmisko vielu izplatīšanos vidēDarbības, kas vērstas uznodarbināto receptoruTomēr tehnoloģijas vēsturē ir daudzpiemēru, kas pierāda, ka panākt izmaiņasilgākā perspektīvā ir pilnīgi iespējams.Visiem zināms piemērs ir azbests, kuršpēkšņi pārstājis būt par brīnišķīgu un neaizvietojamumateriālu, par kādu tas tikauzskatīts pirms septiņdesmit gadiem. Tā izmantošanair aizliegta, turklāt arī azbestademontāža veicama, ievērojot ļoti stingruspiesardzības pasākumus. Un šā aizliegumadēļ nekādas katastrofas nav notikušas. Cituanaloģisku gadījumu mēs saskatām nākotnesperspektīvā, aizliedzot izmantot smilšustrūklas tehnoloģijas, kuras būs jāaizvietocitām, pret nodarbinātajiem mazāk agresīvāmtehnoloģijām. Tomēr jāatzīst, kanopietnas izmaiņas ražošanas procesā ļotibieži patiešām var būt neizpildāmas. Tasneizslēdz daļēju izmaiņu ieviešanu, kurasvar izrādīties pietiekami efektīvas nodarbinātoaizsardzībai.IZDARĪT IZMAIŅAS RAŽOŠANASPROCESĀ NE VIENMĒR IR IESPĒJAMS,BET BIEŽI NAV ARĪ NEIESPĒJAMI.Viena no izmaiņām ražošanas procesā,kas ļoti bieži var sniegt vēlamo rezultātu,ir viena ķīmiska maisījuma aizvietošanaar citu, mazāk kaitīgu. Tas īpaši attiecasuz palīgmateriāliem, piemēram, šķīdinātājiem.Pret šādu iespēju parasti arī tiekizvirzīti iebildumi, aizbildinoties ar to, kaiespējamie aizvietotāji vienkārši neeksistē,bet, ja tādi pastāv, tad ir daudz dārgāki utt.Tomēr zināmi neskaitāmi aizvietošanas piemēri,kura tika veikta tāpēc, lai aizsargātunodarbināto veselību. Benzola izslēgšanano krāsu sastāva un tā aizstāšana ar mazākagresīvu šķīdinātāju vai citu hloru saturošušķīdinātāju izmantošana tradicionālāun pārāk toksiskā trihloretilēna vietā – tieir tikai divi plašāk pazīstamie gadījumi, untie, protams, nav vienīgie.Pirms pabeigt šo nodaļu, gribētos atgādināt,ka jebkurš preventīvs pasākumsattiecībā pret jau ekspluatācijā esošām iekārtāmvienmēr būs daudz mazāk efektīvsun daudz dārgāks nekā tad, ja tas būtuparedzēts jau projekta stadijā, kas ļautu tointegrēt iekārtās, nevis vēlāk nodarbotiesar klasisko laužņa un āmura pielietošanu.Tāpēc svarīgi jau projekta stadijā iesaistītnodarbinātos, kas vēlāk būs iekārtu “lietotāji”,kuri ar šīm iekārtām strādās. Nodarbinātopieredze, ko viņi ieguvuši, strādājotar analoģiskām iekārtām, palīdz uzrādīt unjau pašā sākumā novērst problēmas, parkurām tehniskie speciālisti savos kabinetosbieži aizmirst.

5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLE69VISLABĀKIE RISINĀJUMI TIEK IETEIKTIPROJEKTĒŠANAS STADIJĀ.IzolēšanaViena no visbiežāk izmantotajām metodēmir tās darbības izolēšana, kas ietverpotenciālu piesārņojuma radīšanu, no citāmatdalītā telpā. Atsevišķā telpā kļūst iespējamaspecifisku preventīvu pasākumupielietošana daudz efektīvāk un ekonomiskāknekā tad, ja šīs operācijas tiktu veiktaskopējās ražošanas platībās. Vienlaicīgi tasļauj samazināt un ierobežot to cilvēku skaitu,kas atrodas vai strādā dotajā telpā un irpakļauti riskam.Tipisks piemērs ir tekstilrūpniecības krāsošanascehi, pastāv arī citi mazāk pazīstamipiemēri.Normatīvajos aktos (MK noteikumiNr. 325 (2007.); Nr. 359 (2009.); Nr. 660(2007.)) ir paredzētas prasības par nepieciešamību,ražošanas telpām saskarotiesar bīstamām ķīmiskām vielām, šīs telpasizolēt, lai izvairītos no citu ražošanas telpupiesārņošanas.Mitrināšanas metodeStrādājot ar materiāliem, kuru lietošanasvai apstrādes procesā var izdalīties putekļi,labs risinājums ir, ja pastāv tehnoloģiskasiespējas, veikt darbības lielā mitrumā. Tādaspieejas labs piemērs var būt metodespielietošana urbšanas iekārtās, kaut arī, kāzināms, mitrināšanas galvenā nozīme ir apstrādājamāsdetaļas un urbja atdzesēšana.Minētajā gadījumā tehniskais risinājums sakrītar preventīvajiem pasākumiem.Piemēram, urbjot tuneļus, kur prak tiskiir ļoti grūti cīnīties ar vides ķīmisko vieluklātbūtni, jau kļuvis par parastu praksi lietoturbšanas iekārtas ar ūdens strūklu, kasievērojami pazemina putekļu daudzumutuneļa atmosfērā.Tehniskā apkalpošanaPareizai tehniskai apkopei darba vidēir ļoti liela nozīme ķīmisko vielu koncentrācijasuzturēšanā pieļaujamās robežās.Acīmredzami tas attiecināms uz tehnoloģiskāmiekārtām, kuras ir piesārņojuma avots(piemēram, neieeļļots darba aprīkojumsrada daudz vairāk trokšņa), bet tehniskaiapkalpošanai ir vēl lielāka nozīme attiecībāuz iekārtām, kurām paredzētas periodiskasun regulāras profilaktiskās apkopes, piemēram,ventilācijas sistēmām.Veicot tehnisko apkopi, pastāv “dabiska”tendence “atlikt uz vēlāku laiku” to iekārtuapkalpošanu, kuras nav tieši saistītasar ražošanu, piemēram, ventilatori, attīrīšanassistēmu filtri utt. Ir jāpievērš sevišķauzmanība, lai šīm iekārtām nodrošinātutādu pašu tehnisko apkalpošanu kā pārējāmiekārtām.

70 5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLEDARBĪBAS, KAS ATTIECAS UZ VIELU IZPLATĪBASSAMAZINĀŠANU VIDĒVispārējā ventilācijaJa ražošanas telpas gaisā ir dūmi, putekļivai citas ķīmiskās vielas, parasti mēdzizmantot nosūces ventilatorus, kurus iebūvēsienās vai griestos.Tāda veida ventilācija tiek saukta parvispārējo ventilāciju, jo tās lietošana irvērsta uz ķīmisko vielu samazināšanu visāventilējamajā telpā. Tomēr sistēma ar tādāmīpašībām neļauj precīzi kontrolēt kaitīgo vielukoncentrāciju dažādos darba telpas punktos.Tāpēc to neiesaka lietot gadījumos,kad konkrētā ķīmiskā viela ir pārāk toksiska,vai ja tās koncentrācija sasniedz lielumus,kuri tuvi maksimāli pieļaujamajiem.Vispārējā ventilācija ir jāuzskata parpieļaujamu tikai tajos gadījumos, kad ķīmiskāviela ir maztoksiska un gaisā atrodasnelielās koncentrācijās. To galvenokārt varizmantot sasmakuša gaisa izvadīšanai notādām telpām kā ofisi, montāžas cehi utt.Vispārējai ventilācijai jāatbilst šādiempamatprincipiem, kuru neievērošana padarato pilnīgi neefektīvu:• jābūt paredzētai sistēmai, kas nodrošinaizsūknētā gaisa apmaiņu ar tīrugaisu. Citiem vārdiem sakot, ir jāparedzgaisa pieplūde. Pretējā gadījumā izsūknēšanasventilatori ievērojami zaudēsavu efektivitāti. Pat ja tie trokšņos ungriezīsies, tomēr izsūknēs daudz mazākgaisa, nekā paredzēts;• nosūces ventilatoriem un atverēm gaisaieplūšanai ir jābūt izvietotiem daudzmazvienmērīgi pa visu ražošanas telpu.Pretējā gadījumā noteiktos punktos ventilācijabūs daudz spēcīgāka (iespējams,ventilācija pat būs lieka un izraisīs nevajadzīguscaurvējus) nekā citos punktos;• ja paredzēts samazināt konkrētas ķīmiskāsvielas koncentrāciju, jāņem vērā,ka izsūknējamā gaisa tilpumam jāatbilsttam ģenerējamās ķīmiskās vielasdaudzumam, kurš ieplūst telpas gaisā.Ieteicamie gaisa tilpumi ir ļoti atšķirīgiun ir atkarīgi no konkrētās ķīmiskāsvielas. Ja ķīmiskā viela ir šķīdinātājs,aizsūknējamā gaisa tilpums svārstās no400 līdz 5000 kubikmetriem uz katruiztvaikojušo šķīdinātāja litru, turklāt katrākonkrētā gadījumā ir jākonsultējasar speciālistu. Izsūcamā apjoma izskaitļošanaivar lietot šādu formulu:VISPĀRĒJĀ VENTILĀCIJA. GAISA PLŪSMU SADALĪŠANĀSNepieņemama pieņemama optimāla

5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLE71K ∙ GQ =,1000 ∙ Ckur:Q – ventilatora ražība, m 3 /h;G – ģenerējamās ķīmiskās vielas daudzums(piemēram, iztvaikojušais šķīdinātājs),g/h;C – maksimālā pieļaujamā koncentrācijavidē, mg/m 3 ;K – koeficients, kura vērtība svārstās no1 līdz 10. Konkrētā vērtība, kuru jāpielieto, iratkarīga no procesa ilguma, strādnieka atrašanāsattāluma no piesārņojuma avota utt.;• nepieciešams nodrošināt, lai izsūknētaispiesārņotais gaiss atkal netiktu ievadītstelpā pa atverēm, kas domātas svaigagaisa ieplūšanai;• gaisa izplūšanas un ieplūšanas punktiemir jābūt izvietotiem tādā veidā, laigaisa plūsma ietu cauri piesārņotajaizonai. Nodarbinātajam ir jāatrodasstarp gaisa pieplūšanas vietu un piesārņojumaavotu.KAD GAISS TIEK IZSŪKNĒTS NO TELPAS,VIENMĒR IR JĀPAREDZ ĀRĒJĀ GAISAPIEPLŪDE.Vietējā (lokālā nosūces)ventilācijaVietējā ventilācija, kuru sauc arī parvietējo nosūces ventilāciju, domāta ķīmiskovielu aizvadīšanai no telpas daļas, kasatrodas tiešā vielu veidošanās vietas (piesārņojumaavota) tuvumā, tādā veidā ierobežojottās izplatīšanos pa visu telpu.Visvienkāršākais piemērs, ko pazīst visāpasaulē, ir nosūcēji virs virtuves plīts. Nosūcējstiek novietots tieši virs vietas, kur veidojasdūmi, lai pārtvertu tos un neļautu tiemizplatīties pa visu virtuvi. Šis pats principsplaši tiek izmantots rūpniecībā.Virtuves nosūcēja galvenā atšķirība notiem nosūcējiem, kurus izmanto rūpniecībā,ir to ļoti dažādās formas, kas atkarīgasno piesārņojuma avota rakstura. Tādi,1. Apvalks2. Gaisa vads3. Attīrītājs4. Ventilators

72 5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLEpiemēram, ir mums jau pazīstamās krāsošanaskameras; sānu nosūces, ko izmantovirs hro mēšanas vannām vai darbam ar trihloretilēnu;cirkulāro zāģu apvalki darbamar kokmateriāliem un daudz kas cits.Vietējās ventilācijas sistēma satur četruspamatelementus:a) apvalks – sistēmas daļas, kas uztverķīmiskās vielas un norobežo to izplatīšanostelpā. Kaut arī to forma var būt visdažādākā,tām ir kopīgs nosaukums “apvalks” vai“kapuce”;b) gaisa vads – no apvalka piesārņotaisgaiss tiek izvadīts caur ventilācijas gaisavadu sistēmu uz attīrītāju;c) attīrītājs – elements, kurš atdala ķīmiskovielu no gaisa, un ārā izplūst tikaitīrs gaiss (praksē tas ne vienmēr tiek uzstādīts).Apkārtējās vides aizsardzības prasībair tāda, ka jebkurai vietējās ventilācijas sistēmaiir jābūt aprīkotai ar attīrītāju;d) ventilators – sistēmā iemontēta nosūcošaiekārta, kas nodrošina gaisa cirkulācijuno apvalka pa gaisa vadu uz attīrītāju.Ja mēdz teikt, ka vietējās ventilācijassistēma strādā korekti, tas nozīmē, ka tiešāuztveršanai domātā piesārņojuma avotatuvumā kaitīgās vielas koncentrācija ir tādālīmenī, kas nepārsniedz attiecīgās vielasaroda ekspozīcijas robežvērtību. Tādā gadījumārunā, ka nosūces ventilācijassistēma ir efektīva.Lielāka vai mazāka vietējās nosūces ventilācijassistēmas efektivitāte ir atkarīga notās spējas veidot pietiekami spēcīgu gaisaplūsmu ķīmisko vielu ģenerācijas punktā. Jagaisa plūsmas ātrums būs pārāk mazs, daļuno ķīmiskās vielas uztvers citas gaisa plūsmas,kas cirkulē telpā, un ķīmiskā viela tiksizplatīta apkārtējā vidē. Ja, tieši pretēji, ātrumsbūs pārāk liels, efektivitāte arī būs liela,bet tā būs saistīta ar lieku enerģijas patēriņu,troksnis tādā gadījumā arī būs lielāks, un, iespējams,tas izraisīs nevajadzīgu caurvēju.Ventilatora izvēle vietējai nosūces ventilācijassistēmai ir principiāli nozīmīga, jono šādas izvēles pareizības ir atkarīga visassistēmas funkcionēšana.Pretēji tam, kā varētu likties pirmajāacu uzmetienā, ventilators nav iekārta, kaspēc iedarbināšanas nodrošina pastāvīguražību. Nav šaubu, ka šādu maldu rašanosveicina fakts, ka izgatavotāji parasti novietouz ventilatoriem tabuliņu ar to raksturlielumiem,kurā tiek norādīta maksimālāražība. Bet tā ir ražība, ar kādu ventilatorsdarbojas, ja tam nav pievienots gaisavads. Pēc gaisa vada pieslēgšanas ražībakrītas proporcionāli gaisa vada garumamun tā diametram. Tāpēc izvēlēties ventilatorumēdz būt diezgan sarežģīti. Šim nolūkamir nepietiekami izvēlēties ventilatoru, kuratabuliņā norādīta nepieciešamā ražība. Atkarībāno tā, kāda caurule tiks pievienotaventilatoram, venti latora ražība lielākā vaimazākā mērā būs mazāka par to, kas norādītatabuliņā.No visa iepriekšminētā var izdarīt vienusecinājumu: ventilators ir kā uzvalks, kasšūts pēc konkrētiem izmēriem. Katrā gadījumāir nepieciešams savs ventilators, unnedrīkst izmantot “to, kurš palicis blakuscehā, kur mēs novācām veco krāsošanaskameru”. Ja rīkosimies tādā veidā, tadgandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka ventilācijassistēma būs mazefektīva.VENTILATORS IR KĀ UZVALKS,KAS ŠŪTS PĒC IZMĒRIEM: KATRAINOPLŪDES SISTĒMAI IR NEPIECIEŠAMISAVI RĀDĪTĀJI.Vietējās nosūces ventilācijas sistēmasefektivitāte nav nekas tāds, ko var izvēlēties,neizdarot nepieciešamos mērījumus.

5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLE73JEBKURAI VENTILĀCIJAS SISTĒMAIJĀIZVIRZA PRASĪBAS PAR ĶĪMISKĀSVIELAS NEKAITĪGU KONCENTRĀCIJUVISĀS DARBAVIETĀS.Var ieteikt dažus vienkāršus norādījumus,kurus neievērojot, sistēma būs neefektīva:a) sistēma jāprojektē un jāuzstāda pieredzējušamspeciālistam. Lielākajai daļaiuzņēmumu štatos tāda speciālista nav. Tāpēcvairākumā gadījumu jālūdz palīdzībacitās kompānijās;b) izdarot pasūtījumu, nepieciešamsnorādīt ķīmiskās vielas koncentrāciju, kurujānodrošina katrā darba vietā. Ja to neizdara,bet norāda tikai, piemēram, ražību,tad vēlāk pieprasīt no piegādātāja jebkādasizmaiņas nebūs iespējams, pat tajā gadījumā,ja sistēma nebūs pietiekami efektīva;c) gaisa vada līkumiem un savienojumiemjābūt ar lielu rādiusu, nevis asi izliektiem.Asi līkumi gaisa vadā liecina par sliktuprojektu vai sliktu tā realizāciju;d) ja dūmi tiek izvadīti pa ventilācijascauruli, tad to ieplūde (nosūce) ventilācijasvadā jānodrošina jebkurā punktā, kur ģenerējasķīmiskā viela. Pretējā gadījumā nosūcamāgaisa apjoms var būt nepietiekams,lai iesūktu visu izveidojušos ķīmisko vielu;e) uzņēmuma speciālistiem ir periodiskijāpārbauda, vai sistēma funkcionē tikpatefektīvi kā tad, kad tā bija jauna. Ļoti biežigadās, ka ventilācijas sistēmu tehniskajamstāvoklim netiek pievērsts tikpat daudz uzmanībaskā pārējam aprīkojumam un iekārtām,un, kad efektivitāte krītas, to neviensneievēro;f) kad izprojektētai un jau sekmīgi ekspluatējamaisistēmai pievieno jaunus gaisavadus, lai tādā veidā novērstu piesārņojumu,kuru rada jaunas iekārtas vai procesi, ventilācijassistēma, visticamāk, pārstās pareizifunkcionēt, un tās efektivitāte attiecībā pretiepriekš uzstādīto aprīkojumu samazināsies.Tāda un tamlīdzīga sistēmas pārbūve jāveicventilācijas sistēmu speciālista uzraudzībā.PERIODISKI JĀVEIC VENTILĀCIJASSISTĒMU TEHNISKĀ APKOPE.Gaisa vads AGaisa vads BGaisa vads CJo garāks gaisa vads, jomazāka ražībaGaisa vada garums

74 5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLEUzkopšanaUzkopšana ir svarīgs preventīvais pasākums,ja darbi tiek veikti ar ķīmisku vielu,kas nokļūst uz grīdas, nosēžas uz iekārtāmun konstrukcijām, bet no turienes atkalvar nonākt apkārtējā vidē. Tāda pāreja iriespējama, pateicoties gaisa strāvām, kurasrada ventilācijas sistēma vai cilvēku unpriekšmetu pārvietošanās.Svarīgi uzturēt ideālu tīrību, ja darbi tiekveikti ar paaugstināta toksiskuma pulverveidavielām, tādām kā svins, cements vaiazbests. Tāpēc attiecībā uz azbestu normatīvajosaktos (MK Nr. 803 (2008.)) tiek pieprasīts,lai “darba devējs līdz minimumamsamazina azbesta ietekmi uz nodarbinātodrošību un veselību, veicot kolektīvos aizsardzībaspasākumus”, to skaitā “darbaprocesu plānošanu, lai izvairītos no azbestašķiedras saturošiem putekļiem darba videsgaisā, tos savācot iespējami tuvu izmetesvietai un darba vietu aprīkojot ar vietējāsnosūces ventilāciju; regulāru un efektīvuēku, darba telpu un iekārtu tīrīšanu un apkalpošanu”.Arī darba apģērbs rūpīgi jātīra,jo tajā var uzkrāties šī ķīmiskā viela un pēctam atkal nokļūt atmosfērā paša nodarbinātākustības rezultātā.Darbs ar metālisku dzīvsudrabu ir jāpieminsakarā ar tā sevišķo bīstamību.Dzīv sudrabs ir metāls, kas normālos apstākļosatrodas šķidrā stāvoklī, un, kad tastiek netīšām izliets un nokļūst uz grīdas, tassašķīst daudzos sīkos, gandrīz neredzamospilienos. Tā kā dzīvsudrabs viegli iztvaiko,tad katrs no dzīvsudraba pilieniem kļūst parpiesārņojuma avotu. Iztvaikojot dzīvsudrabspiesārņo apkārtējo vidi pavisam nemanāmi,jo tam nav smaržas. Tādā veidā irnotikuši smagi saindēšanās gadījumi, jodzīvsudraba koncentrācija gaisā šajā gadījumāvar izrādīties daudz augstāka parpieļaujamo.Signalizācijas sistēmasJa ķīmiskā viela spēj radīt smagas sekas,var izrādīties nepieciešama automātiskakontroles un signalizācijas sistēma, bet dažreizarī automātiski iedarbināma ventilācijassistēma. Ir pieejamas pietiekami daudzastāda veida sistēmas, ar katru dienu paplašināsto sortiments atkarībā no ķīmiskāsvielas, kādai tās domātas. Ja objekti ir novietotispeciālās vietās, piemēram, sabiedriskajāstāvvietā, šādu sistēmu uzstādīšanair obligāta. Parasti tās tiek uzstādītas reti,jo iekārtu cena ir augsta, bet lietošana –ierobežota.Šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka miniaturizācija,kas kļuvusi iespējama, pateicotieselektronikai, ļauj ievērojami samazinātšādu kontroles un signalizācijas sistēmuaparatūras izmērus un lietot aparatūru individuāli(piemēram, nēsājot kabatā). Šajājomā pagaidām uzkrāta pārāk maza pieredze,bet miniaturizācijas iespējas izraisaneapšaubāmu interesi un iekārtu pieprasījumspastāvīgi aug.

5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLE75DARBĪBAS, KAS VĒRSTAS UZ CILVĒKUInformācija un apmācībaInformācija un apmācība ir divi visspēcīgākieinstrumenti, lai panāktu darba apstākļuuzlabošanu. Šis apgalvojums, kamir universāls raksturs, sevišķi labi piemērojamsattiecībā uz ķīmiskajiem darba videsriska faktoriem.Tiešām, ķīmiskās vielas darba vidē ļotidaudzos gadījumos nav iespējams konstatētar maņu orgānu palīdzību: tās nevarne redzēt, ne dzirdēt, ļoti bieži tām nav arīsmaržas. Papildus jāatzīmē, ka bieži kaitīgovielu koncentrācijas ir zemākas nekā tāskoncentrācijas, pie kurām viela sāk kaitīgiiedarboties. Savukārt ožas orgāni ļoti labiadaptējas – pēc kāda laika cilvēks ar ožuvairs attiecīgo vielu nesajūt un turpina strādātkaitīgajā vidē. Tāpēc tikai informēts nodarbinātaisvar izvirzīt jautājumu par profilaktiskopasākumu veikšanu.Sevišķi svarīgs ir nosacījums, lai nodarbinātieun viņu pārstāvji pieprasītu informācijupar to vielu bīstamību, ar kurāmviņi strādā vai saskaras. Tāda informācija irjākonkretizē vismaz divos veidos: vispirms,saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiemaktiem ķīmiskie maisījumi jāpiegādā iesaiņojumosar etiķetēm, uz kurām precīzi norādītsbīstamības marķējums, riski un profilaktiskiepasākumi. Tāpēc nav pieļaujamaķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšananemarķētos traukos (piemēram, dzērienutraukos).Otrkārt, nodarbinātie jāiepazīstina ardrošības datu lapās esošo informāciju parkatru ķīmisko vielu un maisījumu. Drošībasdatu lapās paplašinātā veidā tiek sniegta tāinformācija, kas objektīvu iemeslu dēļ marķējumātiek uzrādīta saīsināti.Apmācība ir dabisks papildinājums informācijassniegšanai. Nepietiek tikai zinātpar iespējamajiem riskiem. Vēl arī jāzina, kāar tiem cīnīties. Šajā nolūkā katram nodarbinātajamir jāsaņem “pietiekama un vienlaicīga,saprotama informācija, viņu pieņemotdarbā, pārceļot darbā uz citu vietu vaimainot viņa funkcijas, ieviešot jaunu darbaaprīkojumu vai mainot veco, ieviešot jaunutehnoloģiju”. Tā ir Eiropas Ekonomiskās padomesDirektīvas – 89/391/EEC prasība,kas iestrādāta Darba aizsardzības likumā.Rotācija darba vietāsLai samazinātu risku, teorētiski darbavietās var pielietot nodarbināto rotāciju,jo, saīsinoties iedarbības laikam, ja pārējieapstākļi ir vienādi, risks samazinās. Praksēšāds lēmums nekad nedarbojas pietiekamiveiksmīgi. Neviens negrib strādāt “sliktajā”vietā, un tāpēc rodas citas problēmas. Šāiemesla dēļ rotāciju parasti piedāvā kā pēdējoiespējamo pasākumu. To var pielietotarī kā īslaicīgu pasākumu, kamēr risku neizdodassamazināt ar citiem līdzekļiem.

76 5. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: IEDARBĪBAS KONTROLEHermetizācijaDIVI VISSPĒCĪGĀKIE PREVENTĪVIEPASĀKUMI IR INFORMĀCIJASSNIEGŠANA UN APMĀCĪBA.Noteiktos gadījumos, kad nav iespējamsne samazināt koncentrāciju, ne saīsinātiedarbības laiku, ir iespējams izmēģinātpaņēmienu, kurā strādājošie no piesārņotājatiek izolēti labi aizsargātā telpā. Tā rīkojas,piemēram, ja uzraudzību pār iekārtām,kurās tiek izmantotas ķīmiskās vielasvai kuru darbības rezultātā rodas ķīmiskāsvielas, var veikt attālināti (piemēram, operatorutelpās). Šādos apstākļos, ja rodasnepieciešamība atstāt aizsargāto telpu,nodarbinātajiem ir jāizmanto individuālieaizsardzības līdzekļi.

876INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBADEFINĪCIJA UN VISPĀRĒJIE JĒDZIENI1989. gada 30. novembra Direktīva89/656/EEC individuālos aizsardzības līdzekļus(IAL) definē kā “izstrādājumus,ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras nodarbinātaisvalkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātusavu drošību un veselību no vienavai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības”.Šī Direktīva no minētās definīcijas izslēdzparasto darba apģērbu, nevis darbaapģērbu, kas piedāvā aizsardzību pretkādu no riska faktoriem.Ir svarīgi noteikt IAL izmantošanas principu,kas minētajā Direktīvā figurē kā vispārējslietošanas noteikums:“Individuālie aizsardzības līdzekļiir izmantojami gadījumos, kad riskafaktorus nav iespējams novērst vaipietiekami ierobežot ar citām preventīvajāmmetodēm.”Atbilstoši Darba aizsardzības likumānoteiktajiem vispārīgajiem darba aizsardzībasprincipiem, izvēloties nodarbinātoaizsardzību pret darba vidē esošajiem riskafaktoriem, priekšroka dodama kolektīvajiemdarba aizsardzības pasākumiem salīdzinājumāar individuālajiem darba aizsardzībaspasākumiem. Tāpat MK noteikumi pardarba aizsardzības prasībām, lietojot individuālosaizsardzības līdzekļus, paredz, kaindividuālos aizsardzības līdzekļus lieto, jano darba vides riska faktora iedarbības naviespējams izvairīties vai to nav iespējamsmazināt, lietojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus(aizsardzības līdzekļi, kas paredzētivairāk nekā viena nodarbinātā drošības unveselības aizsardzībai) vai ieviešot nepieciešamosdarba aizsardzības pasākumus.Taču MK noteikumi Nr. 660 “Darbavides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”(pieņemti 02.10.2007., spēkā no06.10.2007.) noteic, ka individuālie aizsardzībaslīdzekļi ir ierīces, iekārtas, sistēmasun izstrādājumi, tai skaitā darba apģērbsun apavi, kurus nodarbinātais valkāvai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savudrošību un veselību no viena vai vairākudarba vides riska faktoru iedarbības. Noteikumiparedz, ka, plānojot darba videsiekšējo uzraudzību (tajā skaitā nosakot unpārskatot konkrētus mērķus un uzdevumusnodarbināto drošības un veselības aizsardzībasuzlabošanai uzņēmumā), darbadevējs ņem vērā uzņēmuma tehniskos unfinanšu līdzekļus. Individuālo aizsardzībaslīdzekļu nodrošināšana ir lētāka nekā

78 6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBAkolektīvo pasākumu veikšana (piemēram,nosūces ventilācijas izbūve), tādēļ lielākajādaļā gadījumu darba devēji izvēlas nodrošinātnodarbinātos ar individuālajiem aizsardzībaslīdzekļiem, nevis veikt kolektīvosdarba aizsardzības pasākumus.MK noteikumi Nr. 74 “Prasības individuālajiemaizsardzības līdzekļiem, to atbilstībasnovērtēšanas kārtība un tirgus uzraudzība”(pieņemti 11.02.2003., spēkā no01.04.2003.) nosaka prasības individuāloaizsardzības līdzekļu kvalitātei – atbilstībuun tās novērtēšanas kārtību, kā arī tirgusuzraudzību.Individuālos aizsardzības līdzekļus izgatavonodarbināto aizsardzībai pret kādukonkrētu un specifisku faktoru. Līdz ar to,lai noteiktu, kādi individuālie aizsardzībaslīdzekļi un ar kādu aizsardzības pakāpi jālieto,darba devējam, veicot darba videsriska novērtējumu, ļoti precīzi jāidentificēgan riska faktors, gan tā iedarbības līmenis.Savukārt uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiemražotājs norāda, pret kādu kaitīgofaktoru/faktoriem individuālais aizsardzībaslīdzeklis ir paredzēts. Lai nodrošinātu pietiekamunodarbināto aizsardzību, standartostiek noteiktas specifiskas prasības attiecībāuz konkrēto aizsardzības līdzekli.Šī individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanaskoncepcija tos padara parizņēmuma rakstura preventīvu metodi. Tasnozīmē, ka IAL izmantojami tikai:• kad risku nav iespējams novērst citāveidā;• kā citu pasākumu papildinājums darbiemārkārtas situācijās vai darbiemnoteiktos apstākļos (piemēram, tehniskāapkope, tīrīšana) vai īslaicīgām operācijām;• vienlaikus ar citu darba aizsardzībaspasākumu veikšanu.Nepieciešams atcerēties, ka IAL izmantošananeievieš izmaiņas darba vidē, tas ir,tie neuzlabo darba vidi; tātad, ja vidē atrodaskāds noteikts piesārņotājs, tas saglabāsavu līdzšinējo koncentrāciju, intensitāti vailīmeni.INDIVIDUĀLO AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU KLASIFIKĀCIJADarba higiēnas nozarē lietojamie individuālieaizsardzības līdzekļi var tikt klasificētipēc ķermeņa daļas, kuru tie aizsargā.No visiem minētajiem IAL visbiežāk tiekizmantoti dzirdes, elpošanas ceļu, kā arīroku aizsarglīdzekļi. Dzirdes aizsardzībaslīdzekļi ir apskatīti nodaļā par troksni, betabi pārējie aizsarglīdzekļu veidi tiks iztirzātiturpinājumā.

6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBA79IAL VEIDSDzirdes aizsarglīdzekļiPIEMĒRSAusu ieliktņi, austiņas, akustiskās ķiveresAcu un sejas aizsarglīdzekļiBrilles, aizsargbrilles, sejas maskas metināšanaiElpošanas ceļu aizsarglīdzekļiFiltri kopā ar masku, respiratoriRoku aizsarglīdzekļiCimdi, uzpirksteņi, uzročiĀdas aizsarglīdzekļiAizsargkrēmi, aizsargziedesKrūšu un vēdera daļas aizsarglīdzekļiPriekšauti, aizsargvestes, žaketesPēdu un kāju aizsarglīdzekļiAizsargapģērbiApavi, ceļu aizsargi, getrasPret augstām vai zemām temperatūrām,jonizējošo starojumuELPCEĻU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻIElpceļu aizsardzības līdzekļi cenšasnovērst ķīmisko vielu iekļūšanu organismācaur elpošanas ceļiem. Tehniski tie iedalāmino apkārtējās vides atkarīgos un neatkarīgosaizsardzības līdzekļos.ELPOŠANAS CEĻU AIZSARDZĪBASLĪDZEKĻINo vides atkarīgie aizsardzības līdzekļiizmanto vides gaisu un to attīra, tas ir, aizkavēvai pārveido ķīmiskās vielas, lai gaissbūtu derīgs elpošanai.Šāda veida iekārta sastāv no divāmskaidri nošķiramām daļām:• sejas aizsargs;• filtrs.Sejas aizsarga uzdevums ir veidot hermētiskinoslēgtu vidi, lai vienīgā iespējamāgaisa pieplūde notiktu caur filtru.Pastāv trīs veidu sejas aizsargi:• maska,• pusmaska,• respirators.Maska sedz muti, degunu un acis. Tāizmantojama gadījumos, kad ķīmiskajaivielai ir kairinošs raksturs, lai novērstu iedarbībuuz acu gļotādu vai jebkuru gadījumu,kad ķīmiskā viela var nokļūt organismācaur acu gļotādu.

80 6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBAPusmaska sedz vienīgi degunu unmuti.Respirators savieno muti ar filtru un iraprīkots ar sistēmu, kas neļauj nefiltrētamgaisam iekļūt organismā caur degunu. Šislīdzeklis ir visai neērti lietojams, tāpēc tiekizmantots vienīgi ārkārtas situācijās.Latvijā atbilstoši MK noteikumu Nr. 372“Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālosaizsardzības līdzekļus” (pieņemti20.08.2002.), 1. pielikuma 4. punktamelpošanas un parenterālo ceļu aizsardzībailietojami šādi aizsardzības līdzekļi:• putekļu, gāzu, radioaktīvo putekļu filtrikopā ar masku;• izolācijas ierīces ar gaisa piegādi;• respiratora tipa ierīces, arī noņemamasmetināšanas maskas;• niršanas ierīces;• ūdenslīdēju tērpi.Lai sejas aizsargi saņemtu sertifikātu untiktu apstiprināta to kvalitāte, tiem jāatbilstvirknei parametru, no kuriem svarīgākie iršādi:• maksimāls hermētiskums;• minimāla pretestība gaisa piegādei;• piemēroti izejmateriāli;• maksimāla redzamība (maskām);• maksimāls lietošanas komforts.VISSVARĪGĀKĀ SEJAS AIZSARGA ĪPAŠĪBAIR TĀ HERMĒTISKUMS.Otra no vides atkarīga individuāla aizsardzībaslīdzekļa sastāvdaļa ir filtrs vai filtri.Filtru uzdevums ir attīrīt gaisu un novērst vaisamazināt ķīmisko vielu klātbūtni gaisā.Filtrus var iedalīt trīs veidos:• mehāniskie filtri;• ķīmiskie filtri;• kombinētie filtri.Mehāniskie filtri aizkavē ķīmisko vielu,radot tai fiziska rakstura šķēršļus. Tos lietoputekļu, dūmu vai aerosolu filtrēšanai.Ķīmiskie filtri veic savu filtrējošo funk cijuar filtra iekšienē izvietotas citas ķīmiskasvielas palīdzību, kuras uzdevums ir kaitīgoķīmisko vielu aizkavēt, to absorbējot vai arto ķīmiski reaģējot.Kombinētie filtri pārmaiņus veic mehāniskoun ķīmisko filtru funkcijas.Filtri tiek iedalīti dažādās kategorijāspēc to būtiskākajām īpašībām:• pretestība gaisa piegādei;• ķīmiskās vielas caurlaidība.Nepieciešams atcerēties, ka būtiskafiltru īpašība ir to vidējais lietošanas ilgums,kas ir laika posms, kurā filtrs nodrošinamaksimālo kaitīgās vielas aizturēšanufiltrā.Īpašs no vides atkarīga elpošanas aizsarglīdzekļaveids ir pašfiltrējošais respirators.Šis respirators vienā nedalāmāpriekšmetā apvieno sejas adaptatoru unfiltru. Pašfiltrējošie respiratori ir piemērotivienīgi situācijām, kurās jānodrošina mehāniskāfiltrēšana (putekļi, aerosoli u. c.),bet tie nav piemēroti aizsardzībai pret gāzēmvai tvaikiem.

6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBA81ĶĪMISKO VIELU AIZTURĒŠANAĶĪMISKĀS VIELAS CAURLAIŠANA(PENETRĀCIJA)Pašfiltrējošo respiratoru priekšrocība irto nelielais svars, tāpēc tie ir daudz ērtākisalīdzinājumā ar parastajiem respiratoriem,

82 6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBAlai gan pārsvarā to sniegtās aizsardzības līmenisir zemāks.Vēl viens specifisks, bet atsevišķos darbos(piemēram, lauksaimniecībā) plaši pielietotsIAL ir ķivere ar filtrēta gaisa piegādi. Šo sistēmuveido ķivere ar caurspīdīgu sejas aizsegu,kuras iekšpusē ar neliela, pie lietotāja jostasvai pašā ķiverē piestiprināta mehānisma palīdzībuieplūst filtrēta gaisa strūkla.No vides atkarīgus individuālosaizsardzības līdzekļus nedrīkst izmantot,ja gaisā ir nepietiekams daudzumsskābekļa un ja ķīmisko vielu koncentrācijaspakāpe ir pārāk augsta. Šādos apstākļos irlietojamas no vides neatkarīgas aizsardzībasiekārtas.Šī veida aizsardzības līdzekļiem raksturīgstas, ka to lietotāja ieelpotais gaiss navdarba vides gaiss. Šīs aizsardzības iekārtastiek iedalītas:• daļēji autonomās (neatkarīgās) iekārtās;• autonomās iekārtās.NO VIDES ATKARĪGUS IAL NEDRĪKSTIZMANTOT, JA GAISĀ IR PAZEMINĀTSSKĀBEKĻA DAUDZUMS.Daļēji autonomās iekārtas izmantogaisu, kas nav piesārņots un tiek transportētspa cauruli vai izplūst no neportatīviemtraukiem zem spiediena no citas vides(piemēram, āra gaiss). Tās ir apgādātasar sejas aizsargu, kas pārsvarā ir maskasveida. Gaiss var tikt pēc izvēles iesūknēts

6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBA83caur sūknēšanas cauruli vai piegādāts arspiediena palīdzību caur kompresoru vaino saspiesta gaisa baloniem. Šīs iekārtastiek izmantotas vidē ar ļoti augstu ķīmiskovielu koncentrāciju vai vidē ar pazeminātuskābekļa līmeni tajos gadījumos, kad navnepieciešama liela kustību brīvība. Kā piemērusituācijām, kurās tiek lietoti daļēji autonomiIAL, var minēt darbus akās (šahtās)vai norobežotās telpās.Autonomās iekārtās gaisa piegādessistēmu transportē pats iekārtas lietotājs,līdz ar to nodrošinot sev lielu kustībubrīvību. Šo iekārtu lietošana ir ieteicamagadījumos, kad vides gaiss nav elpojamsun kad nepieciešams veikt neatkarīgas unneierobežotas kustības. Šīs iekārtas sastāvno atbilstoša sejas aizsarga un portatīviem,saspiestu gaisu saturošiem traukiem.Visiem elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļiemir viena kopēja īpašība – tie lietotājamrada neērtības sajūtu un paaugstina nogurumu.Šā iemesla dēļ minēto aizsardzībaslīdzekļu izmantošanas ilgums ir jāierobežo.Piemēram, Spānijā dažādi normatīvieakti noteic, ka elpošanas ceļu aizsardzībaiparedzētie IAL ir izmantojami maksimāli4 stundas dienā. Latvijā šādu normatīvoaktu nav.ĀDAS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻINo darba higiēnas viedokļa mūs interesētie IAL, kas aizsargā ādu un sniedzaizsardzību pret ķīmisko vielu iesūkšanosorganismā caur ādu.ROKU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻIĶermeņa daļas, kas visbiežāk nonāksaskarē ar ķīmiskām vielām, parasti irplaukstas un apakšdelmi, tomēr nedrīkstaizmirst, ka arī apģērbs var piesūkties arķīmiskajām vielām. Ja apģērbs netiek pietiekamiātri un bieži mainīts, tad tas var kļūtnevis par ilgtermiņa, bet īstermiņa riska faktoru.Šo risku var novērst ar priekšautu vainecaurlaidīga darba apģērba lietošanu.Daudzos gadījumos IAL ir visbiežāk lietotāpreventīvā sistēma, lai novērstu kaitīgovielu saskari ar ādu. Atšķirībā no elpošanasceļu aizsardzības līdzekļiem ādas aizsardzībaslīdzekļu izmantošana nav saistīta ar lielāmneērtībām vai paaugstināta nogurumaiespēju, tādēļ to izmantošana bieži ir vienīgaisriska novēršanas risinājums. Turklātādas aizsardzībai paredzētie IAL veicinatendenci tos izmantot ierobežotu laiku.Latvijā ādas aizsardzībai lieto šādusaizsardzības līdzekļus: aizsargkrēmus unaizsargziedes. Piemēram, ja tiek veiktsnetīrs darbs, pirms darba uzsākšanas rokasiespējams apstrādāt ar specifisku aizsargkrēmu.Aizsargkrēms pret UV starojumujālieto nodarbinātajiem, kas ilgstošiveic darbu ārā, saules staru iedarbībā. Kāaizsargkrēma piemēru iespējams minēt arīveselības un sociālās aprūpes iestādēs izmantotoskrēmus, ko lieto, lai samazinātu

84 6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBAdezinfekcijas līdzekļu sausinošo iedarbībuuz ādu.CIMDUS VISLABĀK RAKSTURO TONECAURLAIDĪBA PRET ĶĪMISKO VIELU,KAS TIEK IZMANTOTA DARBĀ.Plaukstu un delmu aizsardzībai vispiemērotākieaizsardzības līdzekļi ir cimdi.Cimdi, kas nodrošina aizsardzību pretagresīvām ķīmiskām vielām, tiek ražoti nodažādiem materiāliem (neoprēns, polivinilhorīds,polivinilacetāts u. c.). Jāņem vērā, kamateriāli, no kuriem tiek ražoti cimdi, nav izturīgipret visām vielām. Izraugoties cimdus,svarīgi noskaidrot, ar kādām vielām nodarbinātajambūs jāstrādā. Nākamajā tabulātiek uzrādīta cimdu ražošanai visbiežākizmantoto materiālu izturība pret dažādāmķīmiskām vielām, tomēr katrā specifiskāgadījumā ieteicams informāciju pārbaudītkonkrēto cimdu ražotāju mājas lapā. Šajāslapās parasti līdzīgā veidā ir sakārtota informācijapar daudz vairāk ķīmisko vielu nekānorādīts tabulā, un tādējādi darba devējiemir vieglāk piemeklēt cimdu materiālu, kampiemīt visaugstākā aizsardzības pakāpe.ĶīmiskaissavienojumsCIMDU IZTURĪBA PRET ĶĪMISKAJĀM VIELĀMDabiskāgumija(latekss)NeoprēnsCimdu materiālsPolivinilhlorīdsPolivinilacetātsMinerāleļļas S I Z IAcetons I L Z VEtiķskābe I I L SHromskābe S V L SSālsskābe L I L SSlāpekļskābe V I L SSērskābe L I L SSkudrskābe I I I ZButilspirts I I L VEtilspirts I I L VMetilspirts I I L VAkrilnitrils L L Z IAnilīns V V L VMetilēnhlorīds V L V 1Dimetilformamīds L Z Z LFormaldehīds I I L ZFreoni S L V ITetrahlorogleklis S V V IToluols S S L ITrihloretilēns S L S IIzturība pret ķīmiskajām vielām: I – izcila; L – laba; V – vidēja; Z – zema; S – slikta.

6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBA85Aizsargcimdiem ir jāatbilst minimālāmizturības prasībām attiecībā pret plīšanu unperforāciju. Šo prasību izpilde garantē cimduizturību normālos darba apstākļos unnosaka to piederību noteiktai klasei atkarībāno produktiem vai savienojumu grupām,pret kurām tie nodrošina aizsardzību.Izvēloties cimdus, būtu ņemamas vērāarī citas to īpašības, piemēram, aprocesgarums, kā arī odere un ārējā apdare.Cimdiem būtu vienādā mērā jānodrošinagan ērtība, gan nepieciešamā aizsardzība.Cimdi samazina spēju sataustīt, tādēļtas var būt par šķērsli atsevišķu darbuveikšanai. Ja pastāvošais risks pieļauj, ieteicamsizvēlēties plānākus cimdu, kaut arītie nebūtu visatbilstošākie attiecīgajai kaitīgajaivielai, toties veikt biežāku cimdu nomaiņupret citiem.Ikvienā gadījumā pirms cimdu vai jebkurucitu IAL izmantošanas jāveic to vizuālapārbaude, lai noteiktu, vai tie nav bojāti,un defektu atklāšanas gadījumā jānomainapret citiem.Visi IAL ir paredzēti personīgai lietošanai,bet nepieciešamības gadījumos tos varizmantot vairāki nodarbinātie, ja vien tieknoteikta obligāta to tīrīšana un dezinfekcijapēc katras lietošanas reizes.Nepieciešama saudzīga un uzmanīgaapiešanās ar IAL, un tas prasa aktīvu un pastāvīguIAL lietotāja līdzdalību, turklāt pozitīvalietotāja attieksme ir nepieciešams nosacījumsIAL efektivitātes nodrošināšanai.JĀVEIC REGULĀRA IAL PĀRBAUDE PARTO, KĀDĀ STĀVOKLĪ TIE ATRODAS.Atgādināsim, ka bojātu aizsardzības līdzekļulietošana rada augstāku risku nekāpilnīga to neizmantošana, jo, izmantojot šāduaizsardzības līdzekli, nodarbinātais jūt lielākupaļāvību un ir mazāk piesardzīgs. Informācijassniegšana nodarbinātajiem par IAL lietošanuun par riska faktoriem, pret kuriem tieaizsargā, ir darba devēja pienākums.

86 6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBAIAL IZMANTOŠANU UN MARĶĒŠANUREGLAMENTĒJOŠI NORMATĪVIE AKTIPrincips – IAL kā pēdējā izmantojamāaizsardzības metode – dažādu valstu institūcijāmnosaka pienākumu uzraudzīt IALkvalitāti un piešķirt sertifikātus, kas nodrošinātuto adekvātu ražošanu.Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvoaktu saskaņošana attiecībā pret IALpamatojas uz Direktīvām 89/686/EEC un89/656/EEC, kas nosaka IAL tirdzniecību,brīvo apriti, izmantošanu un minimālosdarba drošības un veselības aizsardzībaspasākumus darba vietās.Latvijā individuālo aizsardzības līdzekļubūtiskās drošības prasības un šo prasībuuzraudzības mehānismu nosaka MK noteikumiNr. 74 “Prasības individuālajiemaizsardzības līdzekļiem, to atbilstības novērtēšanaskārtība un tirgus uzraudzība”(pieņemti 11.02.2003.). Tie noteic, ka visustirgū piedāvātos aizsardzības līdzekļus obligātijāpakļauj CE pārbaudei, un pēc tās šielīdzekļi marķējami ar CE marķējumu, līdzar to garantējot produkta atbilstību spēkāesošajiem tehniskajiem noteikumiem.

87TROKSNISIEVADSTroksnis ir dažādu frekvenču un dažādasintensitātes skaņu haotisks sakopojums.To visvairāk raksturo skaņas frekvence unskaņas intensitāte. Cilvēka auss uztver skaņu,kuras frekvence ir robežās no 20 līdz20 000 Hz, bet cilvēka balss var radīt skaņuar frekvenci no 500 līdz 2000 Hz. Skaņasintensitāte ir skaņas enerģija, ko uztver aussbungādiņa, un to izsaka decibelos (dB).Katrs skaņas intensitātes pieaugums par10 dB nozīmē skaņas intensitātes palielināšanos10 reižu. Cilvēka auss uztver no0 līdz 140 dB, pie 120 dB novērojams diskomforts,bet pie 140 dB – sāpju slieksnis.Ražošanas tempu palielināšanās un pakāpenisksmehanizācijas līmeņa pieaugumsdažādās darba vietās, kā arī jaunu tehnoloģijuieviešana tādās sfērās, kur agrāk pārsvarāvaldīja roku darbs, ir novedis pie tā,ka ļoti daudzos gadījumos darbs tiek veiktsaizvien pieaugoša fona trokšņa apstākļos.Skaņu mēs varam definēt kā jebkuruspiediena starpību, kuru spēj uztvert mūsudzirdes orgāni. Gadījumos, kad skaņa irkaitinoša vai nevēlama, tā tiek saukta partroksni.SKAŅA IR SPĒJĪGA IZPLATĪTIES JEBKURĀMATERIĀLĀ VIDĒ (GAISĀ, METĀLĀ,ŪDENĪ u. tml.), IZŅEMOT VAKUUMU.Apskatīsim piemēru ar elektrisko zvanu,kurš novietots zem stikla kupola. Nospiežotzvana pogu, mēs redzam, ka āmuriņš ātrisitas pret zvaniņiem, un tajā pašā laikā dzirdamzvana skaņas. Ja zem stikla kupolaizveidojam vakuumu (izsūknējam gaisujeb, citiem vārdiem sakot, iznīcinām skaņasizplatīšanās vidi) un tad nospiežam zvanaieslēgšanas pogu, mēs nedzirdam nekādasskaņas, lai gan āmuriņš, tāpat kā iepriekšējāgadījumā, turpina sisties pret zvaniņu.Šis piemērs pierāda, ka akustiskā enerģijaneizplatās vakuumā.Skaņai izplatoties gaisā, notiek gaisamolekulu svārstību enerģijas pārnese. Apskatīsimpiemēru ar akmeni, kurš iemests mierīgā,stāvošā dīķa ūdenī. Šajā gadījumā mēs

88 7. nodaļa. TROKSNISnovērojam, ka punktā, kur akmens saskāriesar ūdeni, parādās koncentriski riņķi, kurudiametrs kļūst aizvien lielāks, bet to veidošanāsprocesam ir daudz mazāka intensitāte.Šajos apļos pārvietojas enerģija, nevisūdens daļiņas. Enerģija pāriet no vienāmūdens daļiņām uz citām.Ātrums, ar kuru izplatās skaņa dažādāsvidēs, nav vienāds. Tā, piemēram, gaisāskaņas izplatīšanās ātrums ir 340 metru sekundē,metālā tas ir 7630 metru sekundē,kas liecina, ka skaņa labāk izplatās metālānekā gaisā.Skaņas viļņu enerģija, tāpat kā gaisma,atstarojas un lūst. Tā atstarojas noteiktā leņķī,saduroties ar kādu no virsmām (sienu, griestiem,grīdu, logu stikliem, mēbelēm utt.).Katrā atstarošanās gadījumā tiek zaudētsnoteikts enerģijas daudzums, kā rezultātā iespējamaatstarotās skaņas slāpēšana.Skaņas viļņu laušana notiek tad, kad tienoteiktā leņķī saskaras ar kādu virsmu (sienu,griestiem, durvīm utt.). Daļa no enerģijastiek absorbēta dotajā objektā siltumaveidā, daļa izplatās aiz objekta, bet pārējādaļa izplatās tālāk ar ievērojami mazākuintensitāti.TROKŠŅU VEIDITroksni var iedalīt pēc iedarbības:- pastāvīgs troksnis – troksnis, kura līmeņasvārstības 8 stundu darba maiņaslaikā ir mazākas par 5 dB(A). Pastāvīgatrokšņa piemērs ir fona troksnis no kādasiekārtas;- nepastāvīgs troksnis – troksnis, kura līmeņasvārstības 8 stundu darba maiņaslaikā ir lielākas par 5 dB(A). Nepastāvīgatrokšņa piemērs ir darbs ar slīpripu;- impulsa veida troksnis, kad viena vaivairāku skaņu impulsu ilgums ir mazākspar 1 sekundi. Impulsa veida piemērs irdarbs ar āmuru, šaujamieroču radītaistroksnis, preses triecieni.Pastāvīgs troksnisPētot pastāvīgo troksni, vispirms jānosakatā raksturlielumi jeb parametri: akustiskāspiediena līmenis un frekvence.Akustiskā spiediena līmenisAkustiskā spiediena līmenis (ASL) – tasir skaņas vai trokšņa spiediena svārstībulīmenis. Šādas spiediena svārstības izsakaspiediena mērvienībās N/m 2 =Pa (paskāls).Cilvēka dzirde var uztvert spiediena izmaiņasrobežās no 10 5 līdz 10 2 paskāliem. Šāspiediena mērvienību skala ir neērta lietošanāun var tikt uztverta subjektīvi. Tāpēctehnikā troksni pieņemts mērīt ar trokšņaspiediena līmeni, kuru izsaka logaritmiskāsvienībās – decibelos (dB).Decibels tiek definēts, izmantojot izteiksmi:dB = 10log(P ef/P o) 2vai, mazliet pārveidojot,dB = 20log(P ef/P o)Ar P 0= 2 ∙ 10~ 5 Pa pieņemts apzīmētminimālo skaņas spiedienu, kuru uz-

7. nodaļa. TROKSNIS89tver cilvēka dzirdes orgāni, un to dēvē par“dzirdamības slieksni”. Tādējādi decibels jebtrokšņa spiediena līmenis parāda attiecību,kādā jebkura efektīvā trokšņa spiediena (P ef)vērtība pārsniedz dzirdamības sliekšņa spiedienu.Šai attiecībai, protams, ir logaritmiskāskala. Iespējamo akustisko spiedienu skaladecibelos ir robežās aptuveni no 0 līdz 150.No decibela definīcijas izriet: saskaitotdivas vai vairākas akustiskā spiediena vērtības,to summa nav aritmētiska, bet ganlogaritmiska.Piemēram, aplūkosim akustiskā spiedienalīmeni decibelos, kuru ieguvāmdarba vietā, apvienojot tajā divus identiskusdarbgaldus. Katrs darbgalds atsevišķirada 100 dB lielu trokšņa līmeni. Kopējaislīmenis būs 103 dB, ko var pamatot, izmantojotlogaritmisko sakarību akustiskoenerģiju summēšanai.Tātad iegūtā akustiskā spiediena līmenis(ASL) būs divu atsevišķo līmeņu logaritmiskāsumma: ASL = 100 + 100 = 103 dB. Jakatrs no darbgaldiem būtu radījis ASL 80 dB,tad kopējais trokšņa līmenis būtu 83 dB.Decibela definīcijas matemātiskā izteiksmenozīmē: enerģijas daudzums dubultojas,palielinoties skaņas spiedienalīmenim par katriem 3 dB, bet samazināsuz pusi, samazinoties skaņas spiediena līmenimpar 3 dB.Jāiegaumē: ja summējas divi viens nootra pēc intensitātes ļoti atšķirīgi trokšņa līmeņi,dominē tas, kurš ir lielāks. Tādējādi, strādājotreizē diviem darbgaldiem, no kuriemviens rada 100 dB troksni, bet otrs – 75 dB,ASL būs vienāds ar 100 dB. Mēs dzirdam, kastrādā it kā tikai viens darbgalds (ir dzirdamstikai tas, kurš rada lielāku troksni).Vēl piemērs. Apskatīsim gadījumu ar televizoraskatīšanos un telefona zvanīšanu.Kad mēs skatāmies televizoru un vienlaikuszvana telefons, nesamazinot televizora skaļumu,mēs nedzirdēsim balsi, kas runā patelefonu. Tā kā televizora skaņai ir lielākaintensitāte, tā dominē pār telefona zvanu.Tas pats notiek arī darba vietās – ražošanā,birojos utt.Decibelu summa tiek izteikta šādi:nSumma = 10 log ∑ l0 0,1dBIi = 1Tomēr ir iespējams izvairīties no šo apgrūtinošoformulu lietošanas, izmantojotgrafiskās summēšanas metodi.Uz abscisu ass atliekam vērtību starpībustarp diviem trokšņu līmeņiem un virzāmiesno šā punkta pa līkni. Uz ordinātu ass atrodamvērtību decibelos, kuru mums jāpieskaitalielākajam līmenim, un iegūstamsummāro vērtību.Palielināšanās (dB)(pieskaitīt lielākajam līmenim)Starpība (dB) starp diviem līmeņiem,kurus vēlamies apskatītDecibelu starpība tiek aprēķināta šādi:Starpība = 10 log (10 0,1 dB 1 –10 0,1 dB 2 )Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, mēsvaram ilustrēt šīs formulas izmantošanu argrafiku, kas raksturo decibelu starpību.Uz abscisu ass atliekam starpības vērtībustarp diviem trokšņu līmeņiem (kopējoun to troksni, kuru vēlamies samazināt) un,virzoties no šā punkta pa līkni uz augšu,uz ordinātu ass atrodam vērtību decibelos,

90 7. nodaļa. TROKSNISkuruKorekcija kopējātrokšņa līmeņa mazinātājam (dB)Korekcija starpkopējo un pamatlīmenikuru mums jāatņem no kopējā līmeņa, laiiegūtu starpības vērtību.Izmantojot grafiku vai formulas, varamaprēķināt iespējamo trokšņa līmeni, kuršbūs noteicošais, ja no telpas aizvāktu kādutrokšņa ģeneratoru (darbgaldu vai citu elementu,kas rada troksni).FrekvencePar frekvenci sauc akustiskā spiedienasvārstību skaitu sekundē. To mēra hercos(Hz) vai periodos sekundē.Mēs runājam par troksni no darba higiēnasviedokļa, tas nosaka mūsu vēlēšanos izvairītiesno trokšņa kaitīgās ietekmes uz nodarbinātajiem.Tādēļ no visu iespējamo akustisko frekvenčuspektra mēs analizēsim tās frekvences, kurasvistiešākajā veidā ir saistītas ar cilvēka dzirdi.Mūsu mērķis ir pasargāt dzirdi. Šajākontekstā mums jāzina, ka cilvēka dzirde irspējīga uztvert skaņas vai trokšņus frekvenču

7. nodaļa. TROKSNIS91intervālā no 20 līdz 20 000 Hz. Skaņas, kurufrekvence ir zemāka par 20 Hz, tiek sauktaspar infraskaņu, bet skaņas ar frekvenci, kuraaugstāka par 20 000 Hz, par ultraskaņu.Jauna un vesela cilvēka dzirde spēj uztvertskaņas norādītā frekvenču diapazonarobežās. Sarunājoties cilvēks izmanto daudzšaurāku diapazonu (sarunu frekvences, kurasatrodas robežās no 500 līdz 2000 Hz).Tāpēc tieši šajās robežās ir nepieciešamsdivkāršot pūles, lai nodrošinātu labāku aizsardzībupret kaitīgo ietekmi uz dzirdi.Skaņu frekvenču intervāls tiek sadalītsvairākās joslās. Joslas sauc par oktāvām.Var noteikt arī frekvenču joslu, kuru saucpar trešdaļu oktāvas.Frekvenču joslas oktāva ir frekvenčuspektra daļa, kas veidojas, spektru dalotpēc šādiem noteikumiem: katrai daļai iraugstākā intervāla robeža (F 2), kura ir divreizlielāka par intervāla apakšējo robežu{FJ. Tādējādi F 2= 2F 1.Katrs intervāls tiek noteikts ar centrālofrekvenci (F c), kuru aprēķina kā vidējo ģeometriskono to ietverošajām frekvenču robežvērtībām.Tātad ar cilvēka dzirdi uztveramo frekvenčuspektrs dalās frekvenču joslu oktāvās,kurām ir šādas vidējās (centrālās) frekvences(Hz): 31,5, 63, 125, 250, 500, 1000,2000, 4000, 8000 un 16 000.Kopējā trokšņa līmeņanovērtēšanaFrekvenču spektra kopējo trokšņa līmenimēs iegūstam, summējot trokšņa līmenikatrā oktāvas vai oktāvas trešdaļas frekvenčujoslā (logaritmiski, līdzīgi kā summēdecibelus).KOPĒJĀ TROKŠŅA LĪMEŅA NOTEIKŠANAHz31,563125250500100020004000dB7375888285888586Izpildāmās darbībasSākot no jebkura vērtību pāra.1. darbība. Summa 85 un 85 dB. Starpībair 0. Jāpieskaita 3 pie jebkura.Rezultāts 88 dB.2. darbība. Tas pats 88 + 88.Rezultāts 91 dB.3. darbība. Summa 82 un 86 dB. Starpība ir 4.Pie lielākā jāpieskaita 1,4.Rezultāts 87,4 dB.4. darbība. Summa 73 un 75 dB. Starpība ir 2.Pie lielākā jāpieskaita 2,1.Rezultāts 77,1 dB.5. darbība. Summa 88 un 91 dB. Starpība ir 3.Pie lielākā jāpieskaita 1,7.Rezultāts 92,7 dB.2. darbība3. darbība4. darbība1. darbība93,9889187,477,16. darbība5. darbība87,8 92,77. darbība6. darbība. Summa 87,4 un 77,1 dB. Starpība ir 10.Pie lielākā jāpieskaita 1,4.Rezultāts 97,8 dB.7. darbība. Summa 87,8 un 92,7 dB. Starpība ir 5,1.Pie lielākā jāpieskaita 1,2.Rezultāts 93,9 dB.

92 7. nodaļa. TROKSNISDZIRDES MEHĀNISMSCilvēka dzirdes aparāts uztver spiedienasvārstības un transformē tās nervu impulsos.Tālāk nervu impulsi sasniedz smadzenesar dzirdes nerva palīdzību. Šīs spiedienasvārstības parasti tiek uztvertas ar ausi.Spiediena svārstības var sasniegt smadzenesarī, izejot cauri galvaskausa kauliem.Dzirdes aparāts iedalās trijās daļās: ārējāauss, vidusauss un iekšējā auss.Ārējā auss ir auss gliemežnīca un dzirdeskanāls, kas ved uz bungādiņu. Ārējādzirdes kanālā atrodas matiņi un ausu sērs,kuri pilda aizsargfunkciju un aizkavē svešķermeņuiekļūšanu ausī.Bungādiņa ir ļoti elastīga, plāna ādasmembrāna, kas vibrē ar mazāku vai lielākuamplitūdu atkarībā no spiediena svārstībām(skaņas viļņiem). Līdzīgi tas notiek,sitot ar vālīti pa bungu membrānu, kuravibrē lielākā vai mazākā mērā atkarībā notā, cik stipri sitam.No bungādiņas vibrācija tālāk tiek noraidītauz vidusausi, kur atrodas trīs dzirdeskauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis. Šie kauliņiieguvuši šādus nosaukumus, jo ārēji tielīdzinās nosauktajiem priekšmetiem. Kauliņiir kustīgi savienoti. Tie spēj savstarpēji iedarbotiesun noraidīt vibrāciju no bungādiņasuz membrānu, ko sauc par ovālo logu.Iekšējā auss sastāv no pusapaļiem kanāliem,kuri atbild par līdzsvara sajūtu, un gliemežnīcas.Gliemežnīcā atrodas membrāna(galvenā membrāna), kuru pārklāj vairākitūkstoši sīku matiņu – nervu receptori.Kad kauliņu virknes vibrācija sasniedzovālo logu, šķidrums, kas piepilda gliemežnīcu,sāk svārstīties. Tādējādi tiek kairinātinervu gali un rodas signāls, kurš pa dzirdesnervu tiek noraidīts uz smadzenēm un turatšifrēts. Šādā veidā gaisa spiediena svārstībastiek pārveidotas akustiskās jeb dzirdessajūtās.TROKŠŅA IEDARBĪBAS SEKASNegatīvās sekas, kuras troksnis var radītcilvēkam, mēs iedalām auditīvās un neauditīvās.Auditīvās sekasIntensīvs un spēcīgs troksnis (šāviens,sprādziens utt.) var izraisīt auditīvo spējusamazināšanos un pat radīt bungādiņasplīsumu. Tomēr daudz svarīgākas ir tādasauditīvās iedarbības sekas, kuras rada ma-

7. nodaļa. TROKSNIS93zāk intensīvs, bet daudz pastāvīgāks troksnis.Šajā gadījumā troksnim tiek pakļautsdaudz lielāks cilvēku skaits vidēji ilgā unilgā laika periodā.Pastāvīga atrašanās trokšņainā vidēbojā gliemežnīcas nervu receptorus unrada stāvokli, ka tie zaudē spēju veidotnervu signālus. Dzirdes pazemināšanās varrasties arī tāpēc, ka šie signāli nesasniedzgalvas smadzenes. Nodarbinātais, kurš tiekpakļauts stipra trokšņa iedarbībai, pirmajāsdarba dienās ievēro, ka, izejot no darbatelpas, viņš sliktāk dzird. Šī parādība,kas var būt ilgstoša vai mazāk ilgstoša, tieksaukta par īslaicīgo auditīvās spējas samazināšanos.Tā rodas nervu šķiedru pārslodzesrezultātā.Dzirde pakāpeniski atjaunojas, kad atrašanāstrokšņainā vidē tiek pārtraukta.ILGSTOŠA (VAIRĀKU GADUGARUMĀ) PAAUGSTINĀTA TROKŠŅAIEDARBĪBA VAR RADĪT PAKĀPENISKUDZIRDES SAMAZINĀŠANOS, KASGALA REZULTĀTĀ IZRAISA ARODAVĀJDZIRDĪBU.Tādi dzirdes traucējumi rodas ilgākālaika periodā. Sākumā parādās simptomuvirkne, kuriem parasti nepievērš uzmanību:apgrūtināta ikdienas sadzīves skaņu uztvere(durvju zvana, normālā skaļumā strādājošatelevizora sadzirdēšana). Tādos gadījumosesam spiesti paaugstināt skaņas līmeni līdztādam, kas kļūst apgrūtinošs citiem. Vēlākrodas grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem,parādās nervozitāte un paaugstinātsjūtīgums. Nereti pievienojas vēl citi simptomi,kuri liecina par dzirdes traucējumiem.Tātad, pakļaujoties pārmērīga trokšņalīmeņa iedarbībai, tiek bojātas gliemežnīcasnervu šķiedras. Tomēr ne jau tās visas tiekbojātas vienlaicīgi un vienādi. Pirmās tiekbojātas tās šķiedras, kuras atbild par spalguskaņu uztveršanu (frekvence virs 4000 Hz).Pēc tam pakāpeniski bojājas arī citufrekvenču skaņu uztvere. Dzirdes traucējumusmēs novērojam sarunāšanās laikā. Šietraucējumi ir neatgriezeniski, jo nervu šūnasneatjaunojas. Tas pats notiek ar pianīno vaiģitāru, kad pārtrūkst stīga un nav iespējamsradīt noteiktas skaņas. Ar cilvēka dzirdi notiekgluži tas pats. Atšķirība ir tā, ka skaņuveidošanas vietā auss pārstāj šīs skaņas dzirdēt,bet parādības mehānisms ir ļoti līdzīgs.Hipoakusija (dzirdes samazināšanās)kā trokšņa iedarbības rezultāts ir divpusējaun, gandrīz vienmēr, simetriska. Tas nozīmē,ka abas ausis tiek bojātas vienādi unneatgriezeniski. Izsakoties citādi, dzirdesatjaunošanās iepriekšējā līmenī nav iespējama.Ja kaitīgā trokšņa iedarbība tiek pārtraukta,hipoakusija parasti neprogresē.TROKŠŅA RADĪTĀ HIPOAKUSIJA IRDIVPUSĒJA UN NEATGRIEZENISKA, UNIR ATZĪTA PAR ARODSLIMĪBU.Auditīvās jeb dzirdes spējas mērīšanailieto aparātu, ko sauc par audiometru. Artā palīdzību tiek radītas dažādas intensitātesskaņas, kurām ir dažādas frekvences(zemas, vidējas, augstas). Izvērtējot pārbaudāmācilvēka dažādo skaņu uztveri,tiek veikta audiometrija. Tā nosaka, vaidzirde ir normāla vai nav.

94 7. nodaļa. TROKSNISNeauditīvāstrokšņu iedarbības sekasPastāv arī citas trokšņu iedarbības sekas,kuras parasti cilvēkam nesaistās ar troksni.Atrodoties vidē, kurā ir augsts trokšņa līmenis,cieš arī citas cilvēka ķermeņa sistēmasun orgāni, piemēram, nervu sistēma. Varapgalvot, ka pat nelielas intensitātes trokšņalīmenis var radīt nodarbinātajiem veselībastraucējumus, piemēram, samazinās koncentrēšanāsspējas, kas savukārt izraisa stresudarbā (cilvēkam grūti veikt precīzas darbaoperācijas, apgrūtināta garīga koncentrēšanās,tādēļ darbā rodas sastrēgumi).Apskatīsim dažādus trokšņu iedarbībasneauditīvo seku veidus.Respiratorās sekas: trokšņa iedarbībapastiprina elpošanas biežumu, kas normalizējastūlīt pēc trokšņa izbeigšanās.Sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi:trokšņa iedarbība parasti radapaaugstinātu arteriālo spiedienu, veicinaasinsvadu pārkaļķošanos.Gremošanas trakta bojājumi:trokšņa iedarbība var izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstuzarnas čūlu paasinājumus,skābuma palielināšanos kuņģa sulā.Redzes traucējumi: paaugstinātatrokšņa līmeņa iedarbība var izraisīt redzesasuma, redzes lauka un krāsu redzestraucējumus.Endokrīnās sistēmas bojājumi:paaugstināta trokšņa līmeņa iedarbība varradīt izmaiņas sekrēcijas dziedzeru darbībā(hipofīze, vairogdziedzeris, virsnierudziedzeri), kas izpaužas kā hormonu koncentrācijusvārstības asinīs.Nervu sistēmas traucējumi: paaugstinātatrokšņa līmeņa iedarbība varradīt izmaiņas centrālajā nervu sistēmā(miega traucējumi, nogurums, nervozi tāte,nemiers un seksuālie traucējumi). Krasisamazinās nodarbināto koncentrēšanāsspējas. Tas rada kļūdas darbā, un pieaugnelaimes gadījumu skaits.Atbilstību skalaCilvēks spēj uztvert skaņas signālus,kuru frekvence svārstās no 20 līdz 20 000Hz. Taču, kā minēts iepriekš, dzirde, laiizpildītu savu galveno funkciju, t. i., sazināšanosar sev līdzīgiem, vislabāk uztverrunas diapazona frekvences.Tātad mūsu dzirde ļoti slikti uztverskaņas, kuras atrodas zemfrekvenču unaugstfrekvenču joslā: 31,5; 63; 125; 250;500; 8000 un 16 000 Hz; un otrādi, ļotilabi tiek uztvertas skaņas, kas atrodas vidējofrekvenču joslā: 1000, 2000 un 4000 Hz.Tas nozīmē, ka ļoti zemu frekvenčuskaņa subjektīvi tiek uztverta ar daudz zemākuintensitāti, nekā tā ir patiesībā. Taspats notiek, ja skaņa ir ar ļoti augstu frekvenci.Vidējo un augsto frekvenču skaņasmēs turpretī uztveram ar lielāku intensitāti,nekā tā ir patiesībā. Praksē tas nozīmē, kamūsu dzirde darbojoties it kā gribētu mūsaizsargāt no akustiskās agresijas, uztverotskaņas signālu kā trauksmes vai aizsardzībasmehānismu.Ja trokšņa līmeņa mērīšanas aparāts

7. nodaļa. TROKSNIS95var to izmērīt tieši tāpat kā troksni, ko uztvercilvēka dzirde, tad mēs varam apgalvot, katas ir nokalibrēts atbilstoši mērījumiem fizioloģiskāsuztveres līmenī.CILVĒKAM SKAŅAS UZTVERE, KASDARBOJAS SELEKTĪVI ATKARĪBĀ NOFREKVENCES, TIEK DEFINĒTA KĀFIZIOLOĢISKĀ DZIRDES UZTVERE.Atbilstību skala AHz dB Hz dB20 –50,5 800 –0,825 –44,7 1000 031,5 –39,4 1250 +0,640 –34,6 1600 +1,050 –30,2 2000 +1,263 –26,2 2500 +1,380 –22,5 3150 +1,2100 –19,1 4000 +1,0125 –16,1 5000 +0,5160 –13,4 6300 –0,1200 –10,9 8000 –1,1250 –8,6 10 000 –2,5315 –6,6 12 500 –4,3400 –4,8 16 000 –6,6500 –3,2 20 000 –9,3630 –1,9Visuniversālākā fizioloģiskās atbilstībasskala ir tā sauktā atbilstības skala A, kurulieto vispārējā trokšņa (ekvivalentā trokšņalīmeņa) mērīšanai.Sastopamas arī citas atbilstības skalas,tomēr tās parasti netiek izmantotas darbahigiēnā. Starp tām var nosaukt atbilstībasskalas B, C un D. Katrai no tām ir savs specifiskspielietojums.Jāatzīmē, ja pie trokšņa frekvenčuspektra līmeņiem, kuri mērīti decibelos, vainu pieskaita vai arī no tiem atņem iepriekšminētāsatbilstības vērtības un tādā veidāizmērītos līmeņus logaritmiski saskaita (tāpatkā rīkojas ar decibeliem), tad kopējāsummas vērtība tiek izteikta dB(A) skalā.Kā piemēru apskatīsim troksni, kurafrekvenču spektrs ir šāds:Hz dB At (A) dB (At)31,5 114,4 –39,4 7563 108,2 –26,2 82125 101,1 –16,1 85250 94,6 –8,6 86500 90,2 –3,2 871000 86 0 862000 58,8 +1,2 604000 54 +1,0 558000 41,1 –1,1 4016 000 42,6 –6,6 36Kopējais 115,5 – 92,5Tas nozīmē, ka troksnim, kura vispārējaislīmenis ir 115,5 dB, atbilst kopējaisnovērtētā trokšņa līmenis (A) 92,5 dB(A).Tālāk, kad runāsim par pētījumiem darbahigiēnas jomā, mēs izmantosim dB(A). Divivienāda akustiskā spiediena līmeņa trokšņidecibelos (dB) var būt ar dažādu kopējoskaņas spiediena līmeni (A), ja tiem ir dažādifrekvenču spektri. Aplūkosim troksni,kuram ir šāds frekvenču spektrs:Hz dB At (A) Dif.31,5 65 –39,4 25,663 70 –26,2 43,8125 75 –16,1 58,9250 80 –8,6 71,4500 85 –3,2 81,81000 90 0 902000 95 +1,2 96,24000 100 +1,0 1018000 105 –1,1 103,916 000 110 –6,6 103,4Kopējais 111 – 108

96 7. nodaļa. TROKSNISTroksnis ar vienādu skaņas spiedienalīmeni decibelos, bet kura spektrā pārsvarādominē zemās frekvences, atšķirībā no ie-Hz dB At (A) dB (At)31,5 110 –39,4 70,663 105 –26,2 78,8125 100 –16,1 8,9250 95 –8,6 86,4500 90 –3,2 8,81000 85 0 852000 80 +1,2 81,24000 75 +1,0 768000 70 –1,1 68,916 000 65 –6,6 58,4Kopējais 111 – 101priekš aplūkotā, kura spektrā pārsvarā bijaaugstas frekvences, rezultātā būs ar atšķirīgukopējo akustiskā spiediena līmeni dB(A).Kā redzējām gadījumā ar troksni, kurādo minē augstas skaņas (augstas frekvences),atšķirība starp kopējiem līmeņiem dBun dB(A) nav liela – tikai 3 decibeli. Otrajāgadījumā, kad dominē zemas skaņas(zemas frekvences), atšķirība starp diviemkopējiem trokšņa līmeņiem ir daudz lielāka– 10 decibelu.Starpība, kas pastāv starp kopējiemtrokšņa līmeņiem dB un dB(A), raksturo īpašību,kas piemīt trokšņa frekvenču spektram.Samērā mazas atšķirības piemītaugstām skaņām, toties lielas atšķirības –zemām skaņām.MĒRĪŠANAS IERĪCES UN MĒRĪJUMU VEIKŠANATroksni mēra ar kalibrētu mēraparatūru– skaņas līmeņa mērītāju (skaņasanali zators).Minētās iekārtas mēra akustiskā spiedienalīmeni, uzrādot tā vērtības. Rezultātu var izteikt gan dB, gan dB(A). Ministrukabineta 04.02.2003. noteikumu Nr. 66“Darba aizsardzības prasības nodarbinātoaizsardzībai pret darba vides trokšņa radītorisku” 1. pielikums nosaka mērīšanas procedūru:trokšņa līmenim;trokšņa ekspozīcijai;ekvivalenta nepārtrauktā A-izsvarotāskaņas spiediena līmenim.Trokšņa mērījumus vispirms veic darbavietās, kurās pēc sākotnējās (pirmreizējās)darba vietu pārbaudes konstatēts, katroksnis rada vai var radīt risku nodarbinātodrošībai vai veselībai. Par mērījumuprecizitāti atbild trokšņa mērījumu veicējs.Pirms darbu uzsākšanas trokšņa mērījumuveicējs pārliecinās, vai lietotā mēraparatūrair kalibrēta. Izmantojot kalibrētu akustiskomēraparatūru un ievērojot Ministrukabineta 04.02.2003. noteikumu Nr. 66“Darba aizsardzības prasības nodarbinātoaizsardzībai pret darba vides trokšņa radītorisku” 1. pielikumā noteikto trokšņa mērīšanasprocedūru, trokšņa mērījumus veicspeciālisti, kurus sertificējušas institūcijas,kas ir akreditētas valsts aģentūrā “LatvijasNacionālais akreditācijas birojs” atbilstošistandartam LVS EN ISO/IEC 17024:2005“Atbilstības novērtēšana – vispārīgās prasībaspersonu sertificēšanas institūcijām”un par kurām Ekonomikas ministrija ir

7. nodaļa. TROKSNIS97publicējusi paziņojumu laikrakstā “LatvijasVēstnesis”, vai laboratorijas, kas ir akreditētasvalsts aģentūrā “Latvijas Nacionālaisakreditācijas birojs” atbilstoši standartamLVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanasun kalibrēšanas laboratoriju kompetencesvispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikasministrija ir publicējusi paziņojumulaikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk –trokšņa mērījumu veicējs).Trokšņa mērījumos izmantotās metodesun mēraparatūru pielāgo konkrētajiemapstākļiem, it īpaši mērāmā trokšņa raksturam,tā ekspozīcijas ilgumam un darbavides faktoriem. Trokšņa mērījumos izmantotāsmetodes pielāgo arī mēraparatūrasīpatnībām.Trokšņa mērījumos izmantotās metodesietver mērīšanas punktu izvēli atbilstošikonkrētajiem apstākļiem un situācijai, kādānodarbinātais ir pakļauts troksnim ikdienasdarbā (visas iekārtas un cits darba aprīkojumsir ieslēgts, nodarbinātie atrodas savāsdarba vietās kā parastā darba dienā).Trokšņa mērījumus veic, lai noteiktu trokšņalīmeni vidē, kā arī lai noteiktu trokšņa ietekmiuz cilvēku un viņa dzirdi. Veicot trokšņamērījumus, izmanto videi atbilstošo trokšņalīmeņa raksturlielumu.Trokšņa mērījumus veic atbilstoši:• standartam LVS ISO 1996–1:2004“Akustika. Vides trokšņa rakstu ro šana,mērīšana un novērtēšana – 1. daļa:Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”;• standartam LVS ISO 9612:2007 “Akustika.Norādījumi darba vides trokšņaekspozīcijas mērīšanai un novērtēšanai”;• standartam LVS ISO 1999:2007 “Akustika.Darba vides trokšņa ekspozīcijasnoteikšana un trokšņa izraisītu dzirdesbojājumu prognozēšana”;• trokšņa mēraparatūras ražotāju tehniskajaidokumentācijai (mēraparatūrasdarbības apraksti).Lai novērtētu trokšņa radīto risku nodarbinātajiem,nosaka:• pīķa skaņas spiedienu (p pīķa) – trokšņa“C” frekvenču raksturlīknes izsvarotāmomentānā skaņas spiediena maksimālovērtību (turpmāk – pīķa līmenis);• ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmeni(L EX, 8st) (dB(A) attiecībā pret 20 μPa) –trokšņu ekspozīcijas līmeņu laikā izsvarotovidējo vērtību astoņu stundu darbadienā (turpmāk – trokšņa līmenis) atbilstošistandartam LVS ISO 1999:2007“Akustika. Darba vides trokšņa ekspozīcijasnoteikšana un trokšņa izraisītudzirdes bojājumu prognozēšana”.Minētais trokšņa līmenis ietver visustrokšņus, kas ir darba vidē, tajā skaitāimpulsveida troksni.Ja darba nedēļas laikā vienā un tajāpašā darba vietā trokšņa līmenis pa dienāmvar būtiski atšķirties, darba devējs irtiesīgs trokšņa līmeņa novērtēšanai ikdienastrokšņa ekspozīcijas līmeni aizstāt arnedēļas trokšņa ekspozīcijas vidējo ikdienaslīmeni (laikā izsvarotais vidējais trokšņaekspozīcijas līmenis piecu dienu (40 stundu)darba nedēļai atbilstoši standarta LVSISO 1999:2007 “Akustika. Darba videstrokšņa ekspozīcijas noteikšana un trokšņaizrai sītu dzirdes bojājumu prognozēšana”3.6. apakšpunktam), ievērojot šādas prasības:• visu nedēļu tiek veikts nepārtrauktstrokšņa līmeņa monitorings, un nedēļastrokšņa ekspozīcijas līmenis nepārsniedzekspozīcijas robežvērtību87 dB(A);• trokšņa līmeņa monitoringa rezultātusun paskaidrojumus par šādas aizstāšanasnepieciešamību darba devējs iesniedzValsts darba inspekcijā;• darba devējs nodrošina atbilstošus darba

98 7. nodaļa. TROKSNISaizsardzības pasākumus, kas līdz minimumamsamazina trokšņa radīto riskuun nodrošina nodarbināto drošību unveselības aizsardzību.Trokšņu mērījumu veicējs pirms trokšņamērīšanas veic šādus sagatavošanāspasākumus:• pēc attiecīgā pasūtījuma saņemšanastrokšņa mērījumu veicējs iepazīstas arveicamo darbu saturu, mērījumu objektu(vietu) un tā tehnisko stāvokli, precizēorganizatoriskos jautājumus (mērīšanaslaiku, piekļūšanu objektam, mērījumuveikšanai nepieciešamos sagatavošanaspasākumus) un, ja nepieciešams,sadarbojas ar pasūtītāja (darba devēja)norīkotu atbildīgo nodarbināto (kontaktpersonu);• veic mēraparatūras iestatīšanu, ieskaitotmikrofona akustisko pārbaudi;• sagatavo mērījumu veikšanai nepieciešamosprotokolus, paredzot tajos vietuattiecīgās informācijas ierakstīšanai.Trokšņa mērījumos ievēro šādas prasības:• mēraparatūras iestatīšanu un mikrofonaakustisko pārbaudi veic pirms unpēc katras mērījumu sērijas;• mērījumos izmantoto aparatūru un mērījumulaikā dominējošos apkārtējās videsapstākļus pieraksta mērījumu protokolā.Protokolu glabā divus gadus;• mērījumu ilgums ir pietiekams, lai varētuveikt nepieciešamos trokšņa mērījumusun noteikt trokšņa iedarbību uzcilvēkiem;• nepastāvīga trokšņa mērīšanas laika intervālsaptver vismaz vienu pilnu trokšņaavota raksturīgo darba ciklu, bet nemazāku par 20 minūtēm;• mērījumu ilgumu, vietas un veidu nosaka,ņemot vērā attiecīgā standarta ieteikumus.Mērījumu laikā ņem vērā apkārtējāsvides stāvokļa (blakustrokšņi un vējavirziens) un trokšņa rakstura izmaiņas;• ja pastāv aizdomas par mērāmā trokšņatonālo vai impulsveida raksturu,nepieciešams veikt papildu pētījumus,izmantojot tercoktāvu vai impulsanalīzi.Nosakot trokšņa mērpunktus, ņem vērā šādasprasības:• mērpunktus nosaka atbilstoši izmantotāsmērīšanas metodes ieteikumiem,lai apkārtējie priekšmeti neradītu mērījumukļūdas;• mērījumus telpās un teritorijās veic nemazāk kā trijos mērpunktos, ievērojotvairākas prasības, kas tālāk minētastekstā.Nosakot trokšņa mērpunktus teritorijās,ņem vērā šādas prasības:1) ja nepieciešams minimizēt atstarojumuietekmi uz mērījumu rezultātiem,mērīju mus, ja iespējams, veic vismaz3,5 m attālumā no jebkādām atstarojošāmvirsmām, izņemot zemes virsmu;2) mikrofonu novieto 1,2–1,5 m augstumāvirs zemes.Nosakot trokšņa mērpunktus ēku tuvumā,ņem vērā šādas prasības:1) mērījumus veic troksnim pakļauto ēkutiešā tuvumā;2) mērījumus veic 1–2 m attālumā no ēkasfasādes un 1,2–1,5 m virs pētāmā ēkasstāva līmeņa.Nosakot trokšņa mērpunktus telpās, ņemvērā šādas prasības:• mērījumus veic telpās, kurās troksnisvar radīt risku cilvēka drošībai un veselībai,jo īpaši dzirdei, vai kurās to irpieprasījis trokšņa mērījumu pasūtītājs(darba devējs);• mērījumus veic vismaz 1 m attālumā nosienām vai citām lielām atstarojošāmvirsmām, 1,2–1,5 m virs grīdas un apmēram1,5 m no logiem;• ja nav citu norāžu, mērpunktu skaitu (N M)telpās izvēlas, izmantojot šādu formulu:

7. nodaļa. TROKSNIS99VN M = 4 x lg ( +2)+2 ,50kur:V – telpas tilpums (m 3 );N M– mērpunktu skaits, noapaļots līdz veselamskaitlim;• mērpunktus trokšņa avota tuvumā pēciespējas neizvēlas apgabalā, kas tuvākspar divkāršotu tā lielāko gabarītu;• ja mērījumu rezultātu izkliede starp dažādiemmērpunktiem pārsniedz 7 dB(LpA), telpas vidējais skaņas līmenisnav izmantojams akustiskās situācijasnovērtēšanai;• simetriskās telpās neviens mērpunktsnedrīkst būt izvietots simetriski pret jebkurucitu mērpunktu attiecībā pret telpasasi vai centru.Trokšņa mērījumu veikšanas laikā ievērošādas prasības:• ņem vērā minētajos standartos noteiktāsprasības mikrofona novieto jumam,mērāmos lielumus, analizējamo josluplatumu, mērījumu ilgumu un citas raksturīgasprasības;• mērījumu apjomu un vietas parametrusnosaka ar darba devēju saskaņotā darbaprogrammā;• mērījumu protokolā pēc iespējas precīzinorāda, kādi trokšņa avoti darbojasmērījumu veikšanas laikā, to atrašanāsvietas, mēraparatūras novietojumu unmikrofona virzienu, kā arī attālumuslīdz trokšņa avotiem. Fona troksni mēratajos pašos mērpunktos, kuros mērapētāmo troksni;• ja parādās nevēlami (pētāmajam trokšņuavotam neraksturīgi) blakustrokšņi,mērījumus pārtrauc;• mērījumu protokolā, ja nepieciešams,pieraksta mērījumu rezultātus, mērījumanosaukumu un mērījuma vietas,ko, ja nepieciešams, papildina ar skicēmvai fotogrāfijām;• mērījumus pārtrauc, ja netiek ievērotimērījumu veikšanai paredzētie apstākļivai mērījumu vietu izvēles pamatprincipi.Ja nepieciešama cilvēku klātbūtnevai mērījumus veic, cilvēkiem pārvietojoties,mikrofonu novieto 0,10–0,01 mattālumā no cilvēka auss, kura saņemlielāko A – izsvaroto skaņas ekspozīcijuvai ekvivalentu nepārtraukto A – izsvarotoskaņas spiediena līmeni.Mērījumu vietās, kur iespējama meteoroloģiskoapstākļu ietekme uz trokšņa līmeni,tas mērāms, ievērojot šādas prasības:• mērot ilgtermiņa vidējo skaņas līmeni,laika intervālus izvēlas tā, lai tie aptvertureālos meteoroloģiskos apstākļusmērījumu vietā;• īpašos meteoroloģiskajos apstākļosmērījumu laika intervāli aptver rūpīgiizvēlētus meteoroloģiskos apstākļus. Izvēlētieapstākļi atbilst gadījumam, kaddominējošo vēju virziens sakrīt ar mērāmātrokšņa izplatīšanās virzienu.Trokšņa mērījumu pārskatā ietver šādas ziņas:• trokšņa mērījumu veicēja vārdu, uzvārduvai nosaukumu, adresi un telefonu;

100 7. nodaļa. TROKSNIS• norādi uz mērījumu vidi un vietu;• pārskata reģistrācijas datus (numursvai nosaukums);• trokšņa mērījumu pasūtītāja (darba devēja)nosaukumu un adresi;• mērījumu uzsākšanas laiku;• mērījumu pabeigšanas laiku;• novirzes no mērīšanas procedūras (jatādas rodas);• ziņas par mērījumu norisi:o mērījumu laika sadalījums pamērpunktiem (mērīšanas ilgumsun mērīšanas laika intervāls);o mērījumu vietu apraksts (shēmas,zīmējumi, fotogrāfijas),tajā skaitā apstākļi, kad telpasvai teritorijas iekārtojums atšķirasno normālā vai paredzētā;• mērījumu apstākļu aprakstu:o virsmas (starp trokšņa avotu unmērpunktiem) raksturojums;o trokšņa avotu emisijas (starojuma)īpatnības;o ja mērījumi veikti ārpus telpāmun uz tiem atstāj ietekmi klimatiskieapstākļi, vēja ātrums unvirziens, nokrišņi;• šādus rādītājus:o iespēja identificēt trokšņa avotuun noteikt tā izcelsmi;ootrokšņa raksturojums;blakus (fona) trokšņu mērījumiun pieraksti;• citus datus, kas ietekmē mērījumu rezultātusvai kurus ir pasūtījis darba devējs;• mērījumu un datu apstrādē iegūtosdatus;• mērāmās vides un vietas parametrusmērīšanas laikā;• ziņas par izmantoto mēraparatūru (nosaukums,tips, ziņas par kalibrēšanu);• citas mērījumu veicēja piezīmes.Trokšņa mērījumus veic periodiski:o reizi gadā, ja iepriekšējos mērījumostrokšņa līmenis darba vietāpārsniedza augstāko ekspozīcijasdarbības vērtību (85 dB(A)) vaipīķa līmenis pārsniedza 140 dB;o reizi trijos gados, ja iepriekšējosmērījumos trokšņa līmenisdarba vietā pārsniedza zemākoekspozīcijas darbības vērtību(80 dB(A)), bet bija zemāks paraugstāko eks po zīcijas darbībasvērtību (85 dB(A)) un pīķa līmenisnepārsniedza 140 dB.o ja, pārbaudot darba vietas, konstatē,ka troksnis rada vai var radītrisku nodarbinātā drošībai un veselībai;o pēc darba aizsardzības pasākumuveikšanas, lai pārliecinātos, vaitrokšņa radītais risks ir novērstsvai arī samazināts līdz pieļaujamajamlīmenim;o ja veselības pārbaudē konstatēnodarbinātā dzirdes pasliktināšanos;o pēc nodarbināto vai uzticības personupieprasījuma, ja ir pamatsdomāt, ka trokšņa līmenis ir palielinājiesun tiek apdraudēta nodarbinātodrošība un veselība;o ja noticis nelaimes gadījums darbā,kas saistīts ar trokšņa radītorisku.

7. nodaļa. TROKSNIS101NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI UN NORMATĪVIIepriekš minētie noteikumi nosaka šādastrokšņa ekspozīcijas robežvērtības unekspozīcijas darbības vērtības:ekspozīcijas robežvērtība:LEX, 8st = 87 dB(A)un attiecīgi ppīķa = 200 Pa (Lpīķa = 140 dB);augstākā ekspozīcijas darbības vērtība:LEX, 8st = 85 dB(A)un attiecīgi ppīķa = 112 Pa (Lpīķa = 135 dB);zemākā ekspozīcijas darbības vērtība:LEX, 8st = 80 dB(A)un at tiecīgi ppīķa = 112 Pa (Lpīķa = 135 dB),kur ppīķa ir pīķa skaņas spiediens (trokšņa“C” frek venču raksturlīknes izsvarotā momentānāskaņas spiediena maksimālā vērtība,bet LEX, 8st – ikdienas trokšņa ekspo-Trokšņa līmenis(Leq dBA)Darbs vai process nr.1Darbs vai process nr.2Darbs vai process nr.3Darbs vai process nr.4Darbs vai process nr.5Darbs vai process nr.6Darbs vai process nr.7Darbs vai process nr.8Ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmenisEkspozīcijas laiksStundas MinūtesdBATrokšņa līmenis Ekspozīcijas laiks(Leq dBA) Stundas MinūtesDarbs vai process nr.1 95 2 30Darbs vai process nr.2 65 4 30Darbs vai process nr.3 86 1 0Darbs vai process nr.4 72 1 0Darbs vai process nr.5Darbs vai process nr.6Darbs vai process nr.7Darbs vai process nr.8Ikdienas trokšņa ekspozīcijas līmenis 90,2 dBAzīcijas līmenis ((dB(A) attiecībā pret 20 µPa),trokšņu ekspozīcijas līmeņu laikā izsvarotāvidējā vērtība astoņu stundu darba dienā(turpmāk — trokšņa līmenis)).Ja nodarbinātais veic dažādus darbus,tad nepieciešams aprēķināt 8 stunduekspozīcijas līmeni, ko iespējams izdarītar trokšņa kalkulatora palīdzību. Internetāto iespējams atrast pēc šādas adreses:www.hse.gov.uk/noise/calculator.htmTrokšņa kalkulatora paraugu skatīt attēlā.Lai lietotu trokšņa kalkulatoru, darbavides riska novērtēšanas laikā darba aizsardzībasspeciālistam ir ļoti precīzi jāsavācinformācija par to, cik un kāda veidadarbus attiecīgais nodarbinātais veic, kāarī cik ilgu laiku attiecīgaisdarbs tiek veikts.Tad, pamatojoties uz iegūtoinformāciju, kā arīuz veikto laboratoriskomērījumu rezultātiem, jāaizpildatabula, kas automātiskisarēķina ikdienastrokšņa ekspozīcijaslīmeni (sk. attēlu).

102 7. nodaļa. TROKSNISDARBA APSTĀKĻU UZLABOŠANAUN NODARBINĀTO AIZSARDZĪBALai samazinātu trokšņa iedarbību uznodarbināto veselību, atkarībā no skaņasintensitātes darba devējam jāveic darbaaizsardzības pasākumi.−dzirdes pārbaudes nozīmei undzirdes bojājuma pazīmēm, kā arīziņošanai darba devējam par dzirdespasliktināšanos;Skaņasintensitāte, dB(A)VeicamiepasākumiObligātāsveselībaspārbaudesDrošībaszīmeDzirdesindividuālieaizsardzībaslīdzekļi87+ Nekavējotiesjāveic pasākumitrokšņa līmeņa samazināšanaivismazlīdz 87 dB (A)Katru gadu + +Veicot nodarbināto un uzticības personuapmācību un instruēšanu par trokšņaradīto risku, īpaša uzmanība jāpievērš:− trokšņa radītā riska raksturam unnodarbināto dzirdes un citu orgānusistēmu riskam, kas varētu rastiestrokšņa ietekmē;− veiktajiem un veicamajiem darba aizsardzībaspasākumiem trokšņa radītāriska novēršanai vai samazināšanaiun apstākļiem, kādos šie pasākumiveicami, īpaši norādot pasākumus,kas jāveic pašiem nodarbinātajiem;− trokšņa ekspozīcijas robežvērtībāmun trokšņa ekspozīcijas darbībasvērtībām;− trokšņa radītā riska novērtējumam,mērījumu rezultātiem un paskaidrojumiempar to nozīmi un potenciālajiemriskiem;− pareizai individuālo dzirdes aizsardzībaslīdzekļu lietošanai (t. sk. – kurun kā tos glabāt, kā apkopt u. c.);−−apstākļiem, kuros nodarbinātajiemir tiesības uz veselības pārbaudēm,un šo pārbaužu nozīmei;drošām darba metodēm, lai samazinātupakļaušanu trokšņa iedarbībai.Starp svarīgākajiem darba aizsardzībaspasākumiem, kas vērsti uz trokšņa iedarbībassamazināšanu, minami šādi:−−kolektīvo aizsardzības pasākumuveikšana (piemēram, trokšņa avotalikvidācija, citu darba metožu vaiaprīkojuma izvēle; trokšņa avotuierobežošana, darbu organizēšanatā, lai ierobežotu trokšņainajāsvietās pavadīto laiku, u. c.);individuālo aizsardzības līdzekļulietošana.Lai samazinātu trokšņa negatīvo ietekmiuz cilvēkiem, nepieciešams veiktvirkni pasākumu, kas vērsti uz ikdienas

7. nodaļa. TROKSNIS103ekvivalentā trokšņa līmeņa samazināšanu.To var panākt ar dažādiem paņēmieniem:samazinot akustiskā spiediena līmenitā rašanās avotā, samazinot akustiskāspiediena līmeni vidē, kurā troksnisizplatās no avota līdz receptoram, un samazinotakustiskā spiediena līmeni piereceptora (nodarbinātajam). Tomēr patssvarīgākais katrā nozarē ir izpētīt, kasir galvenie trokšņa avoti un kā ar dažādiemdarba paņēmieniem iespējams samazināttrokšņa līmeni darba vietā, kasbieži nav nemaz dārgs pasākums. Tālākskatāms piemērs no kokapstrādes, kasatzīstama par nozari, kur trokšņa līmenisir viens no augstākajiem.MainīgaislielumsKoksneAprīkojumsDarba aprīkojumaveidsSugaAttiecīgaisfaktorsPlatumsBiezumsGarumsMitruma satursNepieciešamāzāģējuma platumsZāģa asumsNaža/asmeņaizvirzījumsĀtrumsBalansējumsZāģmateriāla kontaktsar darbgalduIespējamāietekmeCietkoksne (ozols, dižskābārdis, osis u. c.) paaugstinatrokšņa līmeni par aptuveni 2 dB (piemēram, ozolkokazāģēšana salīdzinājumā ar priedes zāģēšanu).Plata kokmateriāla zāģēšana palielina trokšņa izplatīšanoslielākā telpas daļā (piemēram, zāģējot 20 cm platu dēli,trokšņa līmenis paaugstinās par apmēram 2 dBsalīdzinājumā ar 10 cm plata dēļa zāģēšanu).Plānāki dēļi vibrē vairāk, tāpēc palielina trokšņa līmeni(īpaši skaļa ir dēļu, kas plānāki par 20 cm, zāģēšana).Garu kokmateriālu zāģēšana pārvada troksni tālāk nekāīsu dēļu zāģēšana.Sauss koks ir trausls un viegli vada skaņu.Trokšņa līmenis precīzi virs zāģa ripas palielinās tiešiproporcionāli zāģējuma platumam.Lai nozāģētu ar neasiem nažiem, ilgstoši lietotiem asmeņiemun lentēm, jāpieliek lielāks spēks, tāpēc palielināstrokšņa līmenis.Jo lielāks ir griezējinstrumenta izvirzījums, jo lielākagaisa pretestība iekārtai jāpārvar, tādējādi palielināstrokšņa līmenis (par katru izvirzījuma milimetru, kas lielākspar 1,5 mm, trokšņa līmenis pieaug vidēji par 2–3 dB).Jo lielāks ir kustīgā elementa rotācijas ātrums, jo augstāksir trokšņa līmenis.Slikti balansētiem instrumentiem pieaug vibrācijas līmenisun attiecīgi arī trokšņa līmenis.Brīvs, gaisā pacelts kokmateriāls vibrē vairāk nekāmateriāls, kas piespiests pie darbgalda virsmas.VentilācijassistēmaGaisa plūsmaVentilācijas sistēmā, kur gaisa plūsma ir turbulenta, kokaskaidas un putekļi uzkrājas; ja šīs sistēmas netiek tīrītaspietiekami bieži, paaugstinās trokšņa līmenis telpās.

104 7. nodaļa. TROKSNIS−Līdzīgus piemērus iespējams minētarī metālapstrādē, piemēram:• divu detaļu savienošanai labāk izmantotskrūvi nevis naglu, jo tadprocess ir mazāk trokšņains;• metāla detaļu (plākšņu) locīšanai izmantojamišim nolūkam paredzētiepalīglīdzekļi un instrumenti, nevistas jādara ar sitienu palīdzību, piemēram,lietojot āmuru;• metāla detaļas griešanai jāizmantonevis perpendikulāri novietots grieznis,bet virzes kustība izdarāma arslīpi novietotu griezni;• piepildot metāla konteineru ar metāladetaļām, vēlams nemest tāsvienkārši konteinerā, bet detaļu krišanasvietā nolikt materiālu, kuršabsorbē troksni;• jāatceras, ka labāk pieļaut nelielaizmēra priekšmetu, nekā liela izmērapriekšmetu vibrāciju. Tādēļ labākir izmantot transportiera lenti, kuraspamats visā platumā veidots no vairākām,savstarpēji neatkarīgām joslām,nevis tādu lenti, kuras pamatāir tikai viena josla.Kopumā trokšņa ierobežošanas pasākumiietver:− darba aprīkojuma ar zemāku trokšņalīmeni izmantošanu;− izvairīšanos no metāla triecieniempa metālu;− amortizācijas trokšņa mazināšanuvai vibrējošu detaļu izolāciju;− preventīvās apkopes veikšanu: detaļāmnodilstot, trokšņa līmeņi varmainīties;− klusinātāju uzstādīšanu.Kolektīvie pasākumi ietver:− trokšņaino procesu izolēšanu un pieejasierobežošanu tām ražotnes daļām,kur izvietotas daudzas iekārtas;− trokšņu, kas izplatās gaisā, trajektorijasaizšķērsošanu, izmantojottrokšņa iežogojumus un sienas, kabīnesvai slēgtas pults ierīkošanu;absorbējošu materiālu izmantošanusienām, griestiem un starpsienām,samazinot atstaroto troksni.Lai panāktu akustiskā spiediena līmeņasamazināšanos trokšņa izplatīšanās laukā,ieteicams izmantot šādus divus paņēmienus:pirmkārt, novietot skaņu slāpējošasbarjeras starp avotu un receptoru, otrkārt,maksimāli atvirzīt avotu un receptoru vienuno otra, palielinot attālumu.Pats vienkāršākais paņēmiens ir novietotstarp nodarbināto un trokšņainudarbgaldu noteikta augstuma aizslietni,kurš absorbēs skaņu. Jāraugās, lai slāpējošāmateriāla absorbējošās īpašības būtumaksimālas trokšņa dominējošo frekvenčurobežās. Jāatceras – jo lielāka ir absorbējošāvirsma, kuru mēs izvietojam trokšņapārvades ceļā, jo lielāks būs trokšņa slāpēšanasefekts.Sienu un griestu (vai vismaz – to daļas)apšūšana ar skaņu absorbējošiem materiāliemarī ir pietiekami efektīvs trokšņa samazināšanaspaņēmiens tā izplatīšanās ceļā.Nostiprinot trokšņainu un vibrējošudarbgaldu uz telpas grīdas ar speciālu vibrācijasslāpējošu paliktņu palīdzību, mēs

7. nodaļa. TROKSNIS105varam izvairīties no darbgalda tuvumāesošu virsmu iesaistīšanas vibrācijā.Jāpalielina attālums starp trokšņaavotu un receptoru, jo skaņas enerģija tiekvājināta uz pusi – proporcionāli attālumakvadrātam. Piemēram, ja 2 metru attālumāno darbgalda trokšņa līmenis ir 89 dB, tad,novietojot šo darbgaldu 4 metru attālumā,trokšņa līmenis būs 83 dB, bet 8 metru attālumā– 79 dB.Pastāv gadījumi, kad nepieciešams izmantotdaudz sarežģītākus inženiertehniskusrisinājumus. Tādi, piemēram, var būt:speciālu izolatoru konstruēšana trokšņainiemdarbgaldiem, kuri iespēju robežāsizslēdz nodarbinātā atrašanos to iekšpusē;nepieciešamo aizsardzības pasākumu veikšana,ierobežojot trokšņa izplatīšanos tiešipa gaisu, atstarošanos no sienām, grīdām,griestiem un citām telpas virsmām; pasākumi,kas ierobežo trokšņa nokļūšanu pagrīdām un sienām citās telpās vai citās darbavietās.Starp organizatoriskajām metodēm minamasšādas:− darbu organizēšana tā, lai ierobežotutrokšņainās vietās pavadītolaiku (sīkāk sk. nākamo tabulu);− tāda trokšņaino darbu izpildes plānošana,lai pakļautu troksnim iespējamimazāk nodarbināto;− tādu darba grafiku ieviešana, kasierobežo pakļautību trokšņa ietekmei.

106 7. nodaļa. TROKSNISTROKŠŅA LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANĀSPAR 3 DECIBELIEM UZ PUSI SAĪSINAMAKSIMĀLI PIEĻAUJAMO LAIKU, KURUVAR PAVADĪT ŠAJĀ TROKSNĪ.Pieļaujamais trokšņa ekspozīcijas ilgums atbilstoši trokšņa ekspozīcijas līmenim,kas pārsniedz ekspozīcijas līmeņa robežvērtību 87 dB(A).TrokšņaPieļaujamais trokšņa ekspozīcijas ilgumsekspozīcijas līmenisStundas Minūtes Sekundes87 dB(A) (0,447 Pa) 8 h 00 min 480 2880088 dB(A) (0,502 Pa) 6 h 21 min 381 2286089 dB(A) (0,564 Pa) 5 h 02 min 302 1812090 dB(A) (0,632 Pa) 4 h 00 min 240 1440091 dB(A) (0,710 Pa) 3 h 10 min 190 1140092 dB(A) (0,796 Pa) 2 h 32 min 152 912093 dB(A) (0,893 Pa) 2 h 00 min 120 720094 dB(A) (1,002 Pa) 1 h 36 min 96 576095 dB(A) (1,125 Pa) 1 h 16 min 76 456096 dB(A) (1,262 Pa) 1 h 00 min 60 360097 dB(A) (1,416 Pa) – 48 288098 dB(A) (1,589 Pa) – 38 228099 dB(A) (1,782 Pa) – 30 1800100 dB(A) (2,000 Pa) – 24 1440101 dB(A) (2,244 Pa) – 19 1140102 dB(A) (2,518 Pa) – 15 900103 dB(A) (2,825 Pa) – 12 720104 dB(A) (3,170 Pa) – 10 600105 dB(A) (3,557 Pa) – 8 480

7. nodaļa. TROKSNIS107Ja iepriekš minētos pasākumus nav iespējamsīstenot tehnoloģisku vai citu pamatotuapsvērumu dēļ, darba devējs, lai nodrošinātunodarbināto drošību un veselībasaizsardzību, trokšņa radītā riska samazināšanaiizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus.Individuālie dzirdes aizsardzībaslīdzekļi jāizmanto kā pēdējais risinājums.Šajā gadījumā, pirms tiek izdarīta noteiktuindividuālo aizsardzības līdzekļu izvēle,nepieciešams zināt trokšņa frekvenčuspektru un izmantošanai paredzētā individuālāaizsardzības līdzekļa slāpēšanasspektru. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES)normām, jebkuram individuālajam dzirdesaizsardzības līdzeklim jābūt sertificētamiestādē, kura ir akreditēta ES. Tam jābūtmarķētam ar nenomazgājamu sertifikātanumuru, kurš sastāv no sākuma burtiem“CE”, aiz kuriem seko divi pēdējie gada cipariun vēl trīs viencipara skaitļi, kas atbilstsertifikāta izsniegšanas iestādei.Dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošanaiir jābūt noteiktai kā obligātai (piemēram,iekļaujot šādu prasību darba aizsardzībasinstrukcijā). Ļoti būtiski, lai darba devējsveiktu uzraudzību pār to, kā nodarbinātieievēro noteiktās prasības. Dzirdes aizsardzībaslīdzekļiem jāatbilst darbam, trokšņaveidam un līmenim, tiem jābūt saderīgiemar citiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram,dzirdes aizsardzības līdzekļi nedrīksttraucēt elpceļu aizsardzības līdzekļu vaiacu aizsardzības līdzekļu lietošanu). Nodarbinātajiemjāpiedāvā dažādi dzirdesaizsardzības līdzekļi, lai nodrošinātu iespējuizvēlēties ērtākos (piemēram, austiņas unausu ieliktņus). Vietas, kurās jālieto dzirdesaizsardzības līdzekļi, jāapzīmē ar drošībaszīmi Nr. 6.3. “Jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi”,atbilstoši MK noteikumiem Nr. 400(šādas zīmes var būt izvietotas gan pie attiecīgādarbgalda, gan uz telpas ieejas durvīm,ja telpā darbojas vairākas iekārtas).

78 VIBRĀCIJAIEVADSVibrācija ir materiālo daļiņu (cietas vielas,šķidrumi, gāzes) mehāniskas svārstībasun to kustība infraskaņas un daļēji dzirdamoskaņu frekvenču diapazonā. Vibrācijasraksturošanai un higiēniskai novērtēšanaiizmanto šādus parametrus:• vibroātrums – V, m/s;• vibropaātrinājums – Q, m/s 2 ;• vibronovirzes amplitūda – A, m.DARBA HIGIĒNĀ PRAKTISKA NOZĪMEIR VIBRĀCIJAI, KURAS SVĀRSTĪBUFREKVENCE IR ROBEŽĀS NO 1 LĪDZ1500 Hz.Vibrācijas pamatā ir nepietiekami nobalansētasrotācijas vai virzes kustībā esošāsmasas (detaļas).Cilvēks, saskaroties tieši ar vibrācijassvār stību avotu, uztver vibrāciju līdz 8000 Hz,bet vibrācija ar frekvenci 16–20 Hz radatroksni, un rezultātā nodarbinātais darbavietā bieži vien ir pakļauts gan trok šņa, ganvibrācijas ietekmei.Vibrāciju iedala:• plaukstas–rokas vibrācija – tiek pārvadītacaur nodarbinātā rokām ar darbaaprīkojumu, kura darbība ir balstītauz sitieniem un rotāciju, radot riskunodarbināto drošībai un veselībai,jo īpaši asinsvadu, kaulu un locītavu,muskuļu un nervu sistēmas darbībastraucējumus (agrāk zināma kā lokālāvibrācija), piemēram, darbs ar slīpmašīnu,darbs ar motorzāģi;• visa ķermeņa vibrācija – tiek pārvadītacaur stāvoša vai sēdoša nodarbinātāatbalsta virsmām un pamatā skar visuķermeni, radot risku nodarbināto drošībaiun veselībai, jo īpaši mugur kaulajostas daļas slimību risku un mugurkaulatraumas (agrāk zināma kā vispārējāvibrācija), piemēram, darbs uz autoiekrāvēja,darbs ar traktoru.VIBRĀCIJAS IETEKME UZ ORGANISMUVibrācija var negatīvi ietekmēt nodarbināto.Vispirms parasti cieš tā ķermeņa daļa,uz kuru iedarbojas vibrācija. Iedarbības lielumsir proporcionāls vibrācijas amplitūdai(vibronovirzei).Vibrācija var ietekmēt nodarbināto divējādi– izraisot vietējo (jeb lokālo) vibrācijasslimību vai vispārējo vibrācijas slimību.Vieglākos gadījumos nodarbinātie var izjustdiskomfortu, tādējādi var tikt ietekmētas

110 8. nodaļa. VIBRĀCIJAVIBRĀCIJAS IETEKME UZ NODARBINĀTĀ ORGANISMUVibrācijasfrekvenceĻoti zemafrekvence

8. nodaļa. VIBRĀCIJA111risku nodarbinātā drošībai un veselībai.Vibrācijas radīto risku papildus novērtē unvibrācijas līmeni mēra:• pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas,lai pārliecinātos, vai vibrācijasra dī tais risks ir novērsts vai samazinātslīdz pieļaujamam līmenim. Vibrācijaslīme nis nav jāmēra, ja pēc atkārtotasriska no vērtēšanas konstatē, ka risksnodarbināto drošībai un vese lībai irnovērsts vai samazināts līdz pie ļaujamamlīmenim;• ja nodarbinātā veselības pārbaudēviņam konstatēti veselības traucējumivai noticis nelaimes gadījums darbā,kas saistīts ar vibrācijas ietekmi uzkonkrētu nodarbināto;• pēc nodarbināto vai uzticības per so nu pie -prasījuma, ja ir pamats domāt, ka vibrācijaslīmenis darba vidē ir pa lie linājies untiek apdraudēta nodar bināto drošība unveselība. Vibrācijas līmenis nav jāmēra,ja pēc atkārtotas ris ka novērtēšanaskonstatē, ka risks nodarbināto drošībaiun veselībai ir novērsts vai samazināts līdzpieļaujamam līmenim.Vibrāciju mēra šajā jomā sertificētispeciālisti, kā arī kompetentas institūcijasun akreditētas laboratorijas, izmantojotnormatīvajos aktos noteiktajā kārtībāreģistrētu un kalibrētu mēraparatūru unievērojot prasības, kas noteiktas standartosLVS EN ISO 5349–1:2002 “Mehāniskāvibrācija – Cilvēka roku pārvadītās vibrācijasmērīšana un novērtēšana – 1. daļa:Vispārīgās prasības”; LVS EN ISO 5349–2:2002 “Mehāniskā vibrācija – Cilvēkaroku pārvadītās vibrācijas mērīšana unnovērtēšana – 2. daļa: Praktiski norādījumimērīšanai darba vietā”; LVS ISO 2631–1:2003 “Mehāniskās vibrācijas un triecieni– Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņavibrācijai novērtēšana – 1. daļa: Vispārīgāsprasības” un LVS ISO 2631–2:2003 “Cilvēkapakļaušanas visa ķermeņa vibrācijainovērtēšana – 2. daļa: Ilgstošā un triecienuizraisītā vibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”.Plaukstas un rokas vibrācijas mērīšanāievēro šādas prasības:• izmantotās mērīšanas metodes ie tverdiskrētu mērījumu noteikšanu, kuri raksturoattiecīgās vibrācijas individuāloekspozīciju uz nodarbināto;• izmantojamās mērīšanas metodes unaparatūru pielāgo mērāmās vibrācijaskonkrētajiem paramet riem, apkārtējās videsfaktoriem un mēraparātu para met riemsaskaņā ar standartu LVS EN ISO 5349–2:2002 “Mehāniskā vibrācija – Cilvēkaroku pārvadītās vibrācijas mērīšana

112 8. nodaļa. VIBRĀCIJAun novērtēšana – 2. daļa: Praktiskinorādījumi mērīšanai darba vietā”;• ja darba aprīkojums jātur ar abāmrokām, mērījumus izdara katrai rokai.Ekspozīciju nosaka, ņemot vērā lielākovērtību no divām, sniedzot informācijuarī par otru roku;• vibrāciju mēra secīgi katras ortogonālāsass virzienā;• vibrācijas frekvenču spektra mērījumusun analīzi veic, ja, izstrādājot darbaaizsardzības pasākumus, vibrāciju pētapadziļināti un šo mērījumu rezultātānetiek aprēķināta vibrācijas individuālāekspozīcija uz nodarbināto.Visa ķermeņa vibrācijas mērīšanāievēro šādas prasības:• izmantotās mērīšanas metodes ietverdiskrētu mērījumu noteikšanu, kuri raksturoattiecīgās vibrācijas individuāloekspozīciju uz nodarbināto;• izmantojamās mērīšanas metodesun aparatūru pielāgo mērāmās vibrācijaskonkrētajiem parametriem,apkārtējās vides faktoriem unmēraparātu para metriem saskaņāar standartu LVS ISO 2631–2:2003“Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņavibrācijai novērtēšana – 2. daļa:Ilgstošā un triecienu izraisītā vibrācijaēkās (1 līdz 80 Hz)”;• vispārējā gadījumā vibrāciju novērtēar izsvarotā paātrinājuma vidējāskvadrātiskās vērtības metodi (pamatmetodi);• nestacionāru vibrāciju un vibrāciju, kassatur neregulārus, atsevišķus triecienus,novērtē ar vidējās kvadrātiskās(efektīvās) vērtības metodi.VIBRĀCIJAS IEDARBĪBAS NOVĒRTĒŠANAUN PASĀKUMU NOTEIKŠANALatvijā ir noteiktas šādas vibrācijasekspozīcijas robežvērtības un ekspozīcijasdarbības vērtības:• plaukstas un rokas vibrācijai:o standartizētā astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijas robežvēr tība ir 5 m/s 2 ;o standartizētā astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijas darbībasvērtība ir 2,5 m/s 2 ;• visa ķermeņa vibrācijai:o standartizētā astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtība ir 1,15 m/s 2 ;o standartizētā astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijasdarbības vērtība ir 0,5 m/s 2 .Nodrošinot vibrācijas radītā riska novērtēšanu, darba devējs ņem vērā:• vibrācijas ekspozīcijas mērījumu rezultātus,vibrācijas veidu un iedarbības ilgumu,kā arī jebkuru periodiskas vibrācijasvai atkārtotu triecienu iedarbību;• ekspozīcijas robežvērtību un ekspozīcijasdarbības vērtību;• vibrācijas un darba vietas aprīkojumavai citu iekārtu mijiedarbības netiešoietekmi uz nodarbinātā drošību unveselību;

8. nodaļa. VIBRĀCIJA113• darba aprīkojuma ražotāja sniegto informācijupar aprīkojuma radīto vibrāciju;• tāda rezerves aprīkojuma esamību, kasparedzēts vibrācijas līmeņa sa mazināšanai;• tāda visa ķermeņa vibrācijas ekspozīcijaslaika ietekmi uz nodarbināto drošību unveselību, kas pārsniedz parasto darbalaiku;• specifiskus darba vides apstākļus uncitu īpašu risku ietekmi uz nodarbinātodrošību un veselību (piemēram, zematemperatūra, paaugstināts trokšņa līmenis,veselībai kaitīgas ķīmiskās vielas);• obligāto veselības pārbaužu rezultātus,kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītuinformāciju par vibrācijas ietekmiuz nodarbināto drošību un veselību;• vibrācijas radītā riska ietekmi uz to nodarbinātodrošību un veselību, kuri piederpie īpaši jutīgas riska grupas (pusaudži,grūtnieces un sievie tes pēcdzemdībuperiodā, invalīdi).Līdzīgi kā novērtējot troksni, arī novē r-tējot vibrācijas iedarbību, iespējams izmantotvibrācijas kalkulatoru, kuru var atrastšādās interneta vietnēs:• plaukstas–rokas vibrācijai –www.hse.gov.uk/vibration/hav/hav.xls• visa ķermeņa vibrācijai –www.hse.gov.uk/vibration/wbv/wbv.xlsLai samazinātu vibrāciju iedarbībuuz nodarbināto veselību, atkarībā no tāsintensitātes darba devējam ir jāveic darbaaizsardzības pasākumi (sk. apkopojumutabulā).Veicamie darba aizsardzības pasākumi atkarībā no mērījumu rezultātiemVidējā dienasekspozīcijasrobežvērtība,m/s 2Veicamie pasākumiObligātāsveselībaspārbaudesIndividuālāsaizsardzības līdzekļi,aukstuma un mitrumaizturīgs darba apģērbsVisa ķermeņa vibrācija1,15Nodarbinātoinformēšana unapmācība+ Pasākumu plānsvibrāciju radītā riskasamazināšanai+ Pasākumu īstenošana1 reizi 3 gados +1 reizi gadā +Plaukstas–rokas vibrācija5Nodarbinātoinformēšana unapmācība+ Pasākumu plānsvibrāciju radītā riskasamazināšanai+ Pasākumu īstenošana1 reizi 3 gados +1 reizi gadā +

114 8. nodaļa. VIBRĀCIJALai samazinātu vibrācijas ietekmi, varveikt virkni pasākumu, kas samazinātu uz rokuvai visu ķermeni novadīto vibrācijas paātrinājumuvai arī vibrācijas iedarbības laiku:• novērst vibrācijas rašanos (nolietojušāsvirsmas, lielas spraugas, bojāti gultņi,rotoru ass nav nobalansēta u. c.);• radīt traucējumus esošajā vibrācijā, mainotrezonanses frekvenci, veicot izmaiņasattiecīgā elementa masā vai cietībā;• samazināt vibrācijas iedarbību uz cilvēku,izmantojot izolācijas materiālusvai vibrācijas slāpētājus (piemēram,īpašus paklājiņus).Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātie,kas pakļauti vibrācijas radītajamriskam darba vietā, un šo nodarbinātopārstāvji tiktu apmācīti un viņiem saprotamāformā saņemtu informāciju par:• vibrācijas radīto risku nodarbināto drošībaiun veselībai, kā arī par iespējamiemievainojumiem, ko var radīt lietotaisdarba aprīkojums;• darba aizsardzības pasākumiem, īpašitiem, kas līdz minimumam samazinavibrācijas radītā riska ietekmi uz nodarbinātādrošību un veselību;• vibrācijas ekspozīcijas robežvērtī bām unekspozīcijas darbības vērtī bām;• vibrācijas mērījumu un riska novēr tē šanasrezultātiem;• vibrācijas radīto veselības traucē ju mupazīmēm, veselības traucēju mu savlaicīgasatklāšanas nozīmi un rīcību veselībastraucējumu ga dī ju mā;• apstākļiem, kādos nodarbinātajiem irtiesības uz veselības pārbaudēm un šopārbaužu nozīmi;• drošām darba metodēm, parei zu undrošu darba aprīkojuma lietošanu, laiizvairītos no vibrācijas radītā riska (piemēram,lietderīgi ir apmācīt nodarbinātos,kā pareizi izmantot muskuļu spēkuun kādu ķermeņa stāvokli ieņemt, veicotviņam uzticēto darbu);• nodarbināto rīcību, ja noticis nelaimesgadījums darbā, kas saistīts ar vibrācijasietekmi uz nodarbināto.Darba devējiem īpaša uzmanība būtujāpievērš to darba aprīkojuma daļu ergonomiskamdizainam, ar kurām cilvēksnonāk tiešā saskarē (rokturi, stūre, platformas,sēdekļi u. c.), tāpēc šim jautājumamjāpievērš uzmanība jau darba aprīkojumaiegādes laikā.Nodarbināto nedrīkst pakļaut tādai vibrācijai,kura pārsniedz noteiktās ekspozīcijasrobežvērtības (t. i., plaukstas–rokas vibrācijanedrīkst pārsniegt 1,15 m/s 2 , bet visa ķermeņavibrācija – 5 m/s 2 ). Ja tiek pārsniegtavidējā dienas ekspozīcijas darbības vērtība,darba devējam jāizstrādā pasākumu plāns,lai līdz minimumam samazinātu vibrācijasiedarbību un ar to saistītos riskus. Pasākumuplānā paredz:• citas darba metodes, kurās vibrācijasiedarbība ir mazāka, ja tehnoloģiskaisprocess to atļauj;

8. nodaļa. VIBRĀCIJA115• veicamajam darbam piemērotu darbaaprīkojumu ar atbilstošu ergonomiskukonstrukciju, kas rada vismazāko iespējamovibrāciju;• iespēju izmantot papildaprīkojumu, kassamazina vibrācijas ietekmi uz nodarbināto(piemēram, sēdekļi, kas efektīvi samazinavisa ķermeņa vibrāciju, rokturi,kuri samazina vibrāciju, kas tiek pārvadītauz plaukstu un roku);• darba vietu un darba aprīkojuma izvie-tojumu, kas samazina vibrācijas ietekmiuz nodarbināto;• atbilstošu darba aprīkojuma un darbavietas iekārtojuma apkopi;• atbilstošus darba grafikus ar pietie kamuatpūtas laiku;• vibrācijas iedarbības ilguma un in tensitātesierobežošanu, lai darba laiks,kad uz nodarbināto iedarbojas paaugstinātsvibrācijas līmenis, ne pārsniegtušo noteikumu pielikumā noteikto vibrācijasekspozīcijas ilgumu.Pieļaujamais plaukstas un rokas vibrācijas ekspozīcijas ilgums, pārsniedzotstandartizēto astoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtību 5 m/s 2Nr. p. k.Astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijasvērtība* (m/s 2 )Pieļaujamaisvibrācijas ekspozīcijasilgums1. 5,0 8 h 00 min (480 min)2. 6,0 5 h 33 min (333 min)3. 7,0 4 h 05 min (245 min)4. 8,0 3 h 07 min (187 min)5. 9,0 2 h 28 min (148 min)6. 10,0 2 h 00 min (120 min)7. 11,0 1 h 39 min (99 min)8. 12,0 1 h 23 min (83 min)9. 13,0 1 h 11 min (71 min)10. 14,0 1 h 01 min (61 min)11. 15,0 53 min12. 16,0 47 min13. 17,0 42 min14. 18,0 37 min15. 19,0 33 min16. 20,0 30 min* Ja nodarbinātais lieto individuālos aizsardzības līdzekļus,ņem vērā individuālā aizsardzības līdzekļa nodrošināto vibrācijas vājinājumu.

116 8. nodaļa. VIBRĀCIJAPieļaujamais visa ķermeņa vibrācijas ekspozīcijas ilgums, pārsniedzot standartizētoastoņu stundu atskaites perioda dienas ekspozīcijas robežvērtību 1,15 m/s 2Nr. p. k.Astoņu stundu atskaitesperioda dienas ekspozīcijasvērtība* (m/s 2 )Pieļaujamaisvibrācijas ekspozīcijasilgums1. 1,15 8 h 00 min (480 min)2. 1,23 7 h 00 min (420 min)3. 1,33 6 h 00 min (360 min)4. 1,45 5 h 00 min (300 min)5. 1,63 4 h 00 min (240 min)6. 1,88 3 h 00 min (180 min)7. 2,30 2 h 00 min (120 min)8. 3,25 1 h 00 min (60 min)9. 4,60 30 min10. 7,97 10 min* Ja dienas ekspozīcijas vērtība atrodas starp tabulā noteiktajiem lielumiem,pieļaujamo vibrācijas ekspozīcijas ilgumu nosaka ar interpolācijas metodi.Nodarbinātos, kas darba vietā tiek vaivar tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam,darba devējs bez maksas nodrošina arpietiekamu daudzumu individuālo aizsardzībaslīdzekļu. Individuālos aizsardzībaslīdzekļus (piemēram, speciālos pretvibrācijascimdus) izvēlas tā, lai, tos pareizi lietojot,vibrācijas radītais risks nodarbinātodrošībai un veselībai tiktu novērsts vai samazinātslīdz minimumam. Ieteicams lietottādas darba metodes, kas veicina roku uzturēšanusiltumā.Starp svarīgākajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem minams atbilstošs darbaapģērbs (piemēram, apģērbs, kas vibrācijasietekmei pakļauto nodarbināto pasargāno aukstuma un mitruma) un darba cimdiar vibrāciju slāpējošu slāni. Individuāliemaizsardzības līdzekļiem ir jābūt piemērotiemkonkrētam nodarbinātajam un viņa darbaapstākļiem. Papildus tam darba devējamjānodrošina nodarbinātie ar sadzīves unatpūtas telpām, kas ir apsildāmas un kurāsnodarbinātajiem ir iespēja atpūsties bezvibrācijas ietekmes radīta riska.

879MIKROKLIMATSMIKROKLIMATS UN CILVĒKA ORGANISMSCilvēka un apkārtējās vides siltumasavstarpējo iedarbību var aplūkot shematiski,pieņemot, ka cilvēka ķermenis ir trauks,kurā caur virkni mehānismu (kurus aprakstīsimturpmāk) ieplūst siltums, un no kura arcitu mehānismu palīdzību siltums vienlaikusarī aizplūst. Šo mehānismu savstarpējās iedarbībasrezultātā organisma “siltuma līmenis”nostabilizējas noteiktā “augstumā”. Laiarī šo shēmu var piemērot jebkuriem agresīviemvides apstākļiem vai vismaz lielākajaidaļai šo apstākļu, cilvēka un mikroklimatasavstarpējā ietekme atšķiras no tās, ko radaciti apkārtējās vides iedarbības veidi, no kuriemšeit pētīsim trīs visnozīmīgākos.Atkarībā no minētā “augstuma” mēsuztveram noteiktas sajūtas: izjūtam siltumakomfortu, aukstumu vai karstumu. Tā kācilvēks ir siltasiņu būtne, lai izdzīvotu, ķermeņaiekšējai temperatūrai konstanti jābūtļoti neliela intervāla robežās. Tādēļ cilvēkaorganismā darbojas spēcīgi regulēšanasmehānismi, kas ļauj šai iekšējai temperatūraisaglabāties gandrīz nemainīgai arīagresīvos apkārtējās vides apstākļos.

118 9. nodaļa. MIKROKLIMATSCILVĒKA ORGANISMS LABI SPĒJPIEMĒROTIES TERMISKI AGRESĪVIEMAPSTĀKĻIEM.Cilvēka organisma un vides mikroklimatiskorādītāju savstarpējā ietekme atšķirasno citu apkārtējās vides faktoru ietekmes vēlkādā būtiskā aspektā. Cilvēka fiziskā aktivitāterada siltumu, kas uzkrājas pašā organismā:šā siltuma daudzums var būt svarīgsgadījumā, kad indivīdam ir pastiprināta fiziskāslodze. Tas var ietekmēt organisma pielāgošanāsspējas, jo iekšējās izcelsmes siltumsneatšķiras no siltuma, kas ir ap indivīdu.CILVĒKA FIZISKĀ AKTIVITĀTE IRNOZĪMĪGS FAKTORS, KAS VARNEGATĪVI IETEKMĒT CILVĒKAORGANISMU.Šis fakts būtiski atšķiras no citiem faktoriem,kas var negatīvi ietekmēt indivīdaorganismu un kas jāņem vērā darba vietās.Lielākā daļa faktoru, kas var atstāt negatīvuietekmi uz cilvēka organismu, atrodas apkārtējāvidē. Šā iemesla dēļ, veicot darbavides riska novērtēšanu nodarbinātajam,kurš strādā termiski agresīvos apstākļos,jāņem vērā gan mikroklimata parametri,gan arī veicamā darba intensitāte.Trešais svarīgais aspekts, kas iezīmē atšķirībustarp mikroklimatu un citiem faktoriem,kas var negatīvi ietekmēt organismu,ir izraisīto seku raksturs. Citi faktori (piemēram,troksnis, vibrācija) lielākoties izraisalēnu un progresējošu veselības pasliktināšanos,kas vairākumā gadījumu ir novēršama,ja vien tiek laikus atklāta; tas ir tipisksarodslimību un ar darbu saistīto slimībuattīstības process. Karstuma izraisītos gadījumossekas ir būtiski atšķirīgas. Pārmērīgasiltuma iedarbība uz cilvēku neizraisa lēnuun progresējošu pasliktināšanos nevienāno dzīvībai svarīgām funkcijām; citiem vārdiemsakot, pēkšņas mikroklimata izmaiņasneizraisa arodslimību attīstību. Gluži pretēji,sekas parādās pēkšņi un tādā formā,kuru var nosaukt par akūtu situāciju. Par zināmākopiemēru var minēt gadījumus, kadkaravīriem sardzē ilgstoši jāuzturas karstāsaulē. To pašu var teikt par aukstuma izraisītāmsekām, kad pastāv organisma atdzišanasun apsaldējumu risks.KARSTUMS UN AUKSTUMSORGANISMU IETEKMĒ NEKAVĒJOTIES,NEVIS ILGSTOŠĀ PERIODĀ.Šajā nodaļā analizēsim situācijas, kadnelabvēlīgs mikroklimats (aukstums vaikarstums) var būt bīstams nodarbinātajiemtādos apstākļos. Organisma komfortamnepieciešamo apstākļu sīkāku izpēti veicergonomikas nozare.SILTUMA APMAIŅA STARP CILVĒKU UN APKĀRTĒJO VIDICilvēka ķermenis pastāvīgi saņem vaiatdod siltumu apkārtējā vidē ar dažādumehānismu starpniecību. Svarīgākie notiem: svīšana, konvekcija un izstarošana.Sviedru iztvaikošanaSviedru iztvaikošana ir viens no karstumamazināšanas mehānismiem; tie, izgarojotno ādas virsmas, paņem no ādassiltumu, kas nepieciešams šķidruma pārejaitvaika stāvoklī. Ir svarīgi atcerēties, ka sil-

9. nodaļa. MIKROKLIMATS119tums samazinās tikai tad, kad notiek sviedruiztvaikošana, ļoti mitrā vidē, piemēram,var daudz svīst, bet, ja nenotiek sviedruiz tvaikošana, svīšana nedarbojas kā organismaaizsargmehānisms.Sviedru daudzums, kas var iztvaikot noteiktālaikā, ir atkarīgs no mainīgiem lielumiemapkārtējā vidē: no gaisa kustības ātruma unmitruma. Jo lielāks gaisa mitrums, jo grūtāksviedriem izt vaikot; jo lielāks gaisa kustībasātrums, jo lielāks iespējamais sviedru iztvaikošanasdaudzums. Tātad svīšana ir fizioloģisksmehānisms, kas aizsargā organismu no karstuma,un šā mehānisma efektivitāte ir atkarīgano apkārtējās vides apstākļiem.SVIEDRU IZTVAIKOŠANA IR ATKARĪGANO GAISA KUSTĪBAS ĀTRUMA UNGAISA MITRUMA.No tā izriet, ka svīšanas aizsargājošospēju var mazināt tai nelabvēlīgi apkārtējāsvides apstākļi. Sviedru iztvaikošana atšķirībāno citiem organisma aizsargmehānismiem,kam var būt divu veidu funkcijas, notiek tikaitādēļ, lai mazinātu organisma karstumu.KonvekcijaOrganisms var uzņemt vai zaudēt siltumukonvekcijas ceļā. Konvekcija ir mehānisms,kura funkcionēšanas rezultātāāda uzņem vai atdod siltumu apkārtējamgaisam, kad or ganisma un gaisa temperatūrasir atšķirīgas. Ja ādas temperatūrair augstāka nekā apkārtējā gaisa temperatūra,āda izdala siltumu. Ja apkārtējāgaisa temperatūra ir augstāka nekā ādastemperatūra, notiek pretējs process – ādauzņem siltumu no apkārtējās vides. Tā kāādas temperatūra var mainīties ļoti nelielāamplitūdā, konvekcijas ceļā notiekošāsavstarpējā siltuma apmaiņa ir galvenokārtatkarīga no apkārtējās gaisa temperatūras;jo lielāks ir gaisa kustības ātrums, jo intensīvāknoris savstarpējā siltuma apmaiņa.KONVEKCIJA IR ATKARĪGA NO GAISATEMPERATŪRAS UN GAISA KUSTĪBASĀTRUMA.

120 9. nodaļa. MIKROKLIMATSSiltuma starojumsVēl viens no savstarpējās iedarbībasmehānismiem ir siltuma starojums. Tā irsiltu ma apmaiņa, kas notiek starp jebkuriemcietiem ķermeņiem, kam ir dažādastempe ratūras un kas atrodas cits cita ietekmeszonā. Šī parādība rodas tādēļ, kajebkurš objekts, kam piemīt siltums, izstaroinfrasarkanos starus (jo augstāka temperatūra,jo vairāk infrasarkano staru). Vienlaikusdaļu infrasarkano staru, ko izstaro citiapkārtējie priekšmeti, šis objekts absorbēun daļu atstaro. Šādi var izskaidrot arī to,ka saule sasilda zemi un objektus, kas uztās atrodas, jo infrasarkanie stari izplatāsarī tukšumā. Ja nodarbinātā tuvumā atrodasnepietiekami izolētas virsmas ar ievērojamipaaugstinātu temperatūru (krāsnis,dūmvadi u. c.), siltuma starojums veicinaagresīvu termisko apstākļu rašanos. Šādosapstākļos siltuma starojums var būt tik intensīvs,ka kļūst par riska faktoru.SILTUMA STAROJUMS IR ATKARĪGSNO APKĀRTĒJO PRIEKŠMETUTEMPERATŪRAS.Jebkurš ciets ķermenis pastāvīgi izdalainfrasarkanā starojuma daudzumu, kas iratkarīgs no šā ķermeņa temperatūras unno tam apkārt esošo ķermeņu izdalītā infrasarkanostaru daudzuma. Atkarībā no tā,vai šā ķermeņa temperatūra ir zemāka vaiaugstāka nekā tam apkārt esošo ķermeņuvidējā temperatūra, minētais ķermenis kļūstpar siltuma devēju vai ņēmēju. Ķermenimapkārt esošo priekšmetu vidējo temperatūru(ko nosaka, ņemot vērā priekšmetuvirsmas un attālumu no ķermeņa) sauc parsiltuma starojuma intensitāti.Izdarot kopsavilkumu, var teikt, ka siltumaapmaiņa starp cilvēku un apkārtējovidi ir atkarīga no četriem mainīgiem lielumiem:gaisa temperatūras, gaisa mitruma,gaisa kustības ātruma un siltuma starojumaintensitātes. Novērtējot mikroklimatisko

9. nodaļa. MIKROKLIMATS121apstākļu ietekmi, jāņem vērā četri mainīgielielumi, iepriekš veicot mērījumus vai arī izmantojotvides novērtējuma indeksus, kasiekļauj visu vai dažu iepriekš minēto mainīgofaktoru iedarbību.Siltumametaboliskā ģenerēšanaKā jau iepriekš minējām, cilvēka ķermeņafiziskā aktivitāte kā subproduktu saražosiltumu, kas uzkrājas organismā. Var teikt,ka organisms, tāpat kā jebkurš mehānisms,derīgā darbā pārvērš tikai daļu izmantotāsenerģijas, pārējo pārvēršot siltumā. Šajāgadījumā enerģijas avotu veido dažādasķīmiskas vielas, ko organisms uzņem arbarību un kas tiek pārvērstas par “enerģētiskajāmrezervēm”.Cilvēka ķermeņa mehāniskā atdevelielākoties ir ļoti zema, t. i., no patērētāsenerģijas daudzuma tikai neliela daļa tiekizmantota derīga darba veikšanai (pašaķermeņa vai citu objektu pārvietošanai),pārējā enerģija pārvēršas siltumā.GANDRĪZ VISA ENERĢIJA, KURU MĒSPATĒRĒJAM, PĀRVĒRŠAS SILTUMĀ.Ir tikai dažas aktivitātes (piemēram,kāpšana pa kāpnēm), kuru veikšanai nepieciešama20% atdeve, lielākajā daļā ikdienasun darba aktivitāšu atdeves līmenisir ļoti zems, dažos gadījumos pat nulle, kātas ir iespējams dažos statiskos darbos.No iepriekšminētā izriet, ka, jo lielākair indivīda fiziskā aktivitāte, jo lielāks būssiltuma daudzums, kam būs jāsamazinās,lai termiskais līdzsvars varētu noturētiesilg stoši. Siltumu mēra kilokalorijās (kcal);viena kalorija ir siltuma daudzums, kas nepieciešams,lai viena kilograma ūdens temperatūrapalielinātos par vienu grādu.Vienkāršā darbā, kas veicams, stāvotkājās, ar vidēju fizisko piepūli (piemēram,montāžas konveijers) organisma izmantotaissiltuma daudzums kā fiziskās aktivitātessekas (ko sauc arī par metabolisko termiskoslodzi) ir vidēji 200 kcal/h. Dzīvībasprocesu nodrošināšanai nepieciešamasvidēji 60 kcal/h.ORGANISMA SARAŽOTAIS SILTUMS,VEICOT DAŽĀDAS AKTIVITĀTESAktivitātesSiltumskcal/hGULĒŠANA 60SĒDĒŠANA, NEKO NEDAROT 100SĒDOŠS DARBS BIROJĀ 125KLAVIERU SPĒLĒŠANA 150VIEGLS DARBS (BANKĀ), STĀVOT KĀJĀS 150DARBS, KUR NEDAUDZ JĀSTAIGĀ 175ĒST GATAVOŠANA (STĀVOT KĀJĀS) 210ĶIEĢEĻU KRAUŠANA 260VEIKT 60 PIELIEKŠANĀS MIN 270MAZGĀT MAŠĪNU 300KLĀT GULTU 360DEJOT VALSI 460Parasti ikdienas darbā grūti atrast metaboliskastermiskās slodzes, kas visā darbadienas garumā pārsniegtu 330 kcal/h.Atsevišķos brīžos, protams, šis skaitlis varievērojami palielināties, kā tas notiek, veicotkaut ko ar ārkārtīgi lielu piepūli, vaisportiskās aktivitātēs.

122 9. nodaļa. MIKROKLIMATSMIKROKLIMATA AGRESIVITĀTES RĀDĪTĀJIKā jau redzējām, siltuma apmaiņustarp cilvēku un vidi nosaka četri mainīgiefaktori: gaisa temperatūra, gaisa mitrums,gaisa kustības ātrums un siltuma starojumaintensitāte. Šo mainīgo lielumu kopumsnosaka apkārtējās vides mikroklimata ietekmi,bet strādāt ar četriem neatkarīgiemšo faktoru rādītājiem ir apgrūtinoši, tāpēcjau daudzus gadus tiek veikti pētījumi, laiatrastu vienu indeksu, kurš ietvertu apkārtējāsvides mikroklimata raksturojumu.Ikdienā praktiski izmantojam gaisatempe ratūras mērījumus. Ja vēlamies uzzināt,vai telpā ir aukstāks vai siltāks, mēsjautājam, kāda ir gaisa temperatūra; bettāda prakse nav piemērojama darba vidē,kur šie faktori var izpausties ļoti intensīvāveidā, un, protams, ņemot vērā, ka gaisatemperatūra ir tikai viens no četriem vidiietekmējošiem faktoriem. Veikt tikai temperatūrasmērījumus ir tas pats, kas pārzināttikai vienas automobiļa aizdedzes svecesstāvokli pirms došanās garā ceļojumā.Sausa temperatūraSausa temperatūra ir temperatūra, kururāda parastais termometrs, kura korpuss irpasargāts no starojuma, bet kuram apkārtbrīvi cirkulē vides gaiss; šādus vienkāršustermometrus, ar kuru palīdzību var precīziveikt šos mērījumus, ir iespējams iegādāties,bet termometru var arī izgatavot, izmantojotfoliju. Ir svarīgi ņemt vērā izteiktosbrīdinājumus, jo šis mērījums var būt kļūdainsiespējamā siltuma starojuma dēļ.korpuss ir ietīts mitrā muslīna audumā, navpakļauts mākslīgās ventilācijas iedarbībaiun nav pasargāts no siltuma starojuma.Šādos apstākļos veiktais mērījums ir atkarīgsno gaisa temperatūras, gaisa mitruma,gaisa kustības ātruma un siltuma starojumaintensitātes. Normāla mitra temperatūra irlielums, kas uzrāda visu četru mainīgo elementuietekmi. Normāla mitra temperatūra,protams, ir mazāk jutīga attiecībā pretsiltuma starojuma temperatūras izmaiņām.Lodes temperatūraLodes temperatūra ir temperatūra, korāda parastais termometrs, kura korpuss ievietotsmetāla sfēras centrā, kuras diametrsir 15 cm un kura ir nokrāsota ar melnu, matētukrāsu. Šādos apstākļos veiktais mērījumsuzrāda lodes temperatūru, to ietekmē gaisatemperatūra, gaisa kustības ātrums un siltumastarojuma intensitāte. Izmantojot lodestermometru, īpaša uzmanība jāpievērš, laitas būtu novietots tieši tajā vietā, kur darbalaikā atrodas nodarbinātais, jo precīzi ir jānosakasiltuma starojums, pat ļoti nelieli attālumivar radīt ievērojamas izmaiņas lodestemperatūras mērījumos. Birojā vai mājās,piemēram, lodes temperatūra parasti ir vienuvai divus grādus augstāka nekā sausāgaisa temperatūra.JO LIELĀKS IR STAROJUMS, JOLIELĀKA IR ATŠĶIRĪBA STARP SAUSOGAISA TEMPERATŪRU UN LODESTEMPERATŪRU.Normāla mitra temperatūraNormāla mitra temperatūra ir temperatūra,ko rāda parastais termometrs, kura

9. nodaļa. MIKROKLIMATS123SILTUMA RADĪTĀ STRESA NOVĒRTĒSANANo teiktā izriet, ka riska novērtēšana attiecībāuz kaitējumu veselībai, ko var izraisīttermiskā stresa situācija, ir jāveic, vienlaikusņemot vērā divus neatkarīgusfaktorus. Tie ir, no vienas puses, videsmikroklimata agresija, ko mēs parastinosakām ar vides rādītāju starpniecību,un, no otras puses, individuālās fiziskāsaktivitātes līmenis.Šajā sakarā visbiežāk uzdotais jautājums:kāda ir maksimālā temperatūra, piekuras var strādāt, ir divkārt nepareizi noformulēts,tādēļ uz to nav iespējams atbildēt.Kā jau redzējām, vides mikroklimata iedarbībunosaka ne tikai temperatūra, tāpēcīpaši jāpievērš uzmanība precīzam datuizmantojumam, ja vides mikroklimatiskosapstākļus vēlas klasificēt tikai ar viena mērījumapalīdzību. No otras puses, uzdotajājautājumā netiek ņemts vērā fakts, ka situācijasbīstamība nav atkarīga tikai no apkārtējāsvides mikroklimata iedarbības, toietekmē arī indivīda veiktās aktivitātes.SILTUMA RADĪTAIS RISKS IR ATKARĪGSVIENLAIKUS NO APKĀRTĒJĀS VIDESIEDARBĪBAS UN NO FIZISKĀS SLODZES.TERMISKĀ STRESA NOVĒRŠANAKonkrētajā situācijā pastāvošā riskasamazināšanu var panākt, gan samazinotnodarbinātā fizisko aktivitāti, gan optimizējotpastāvošos vides parametrus, vai arīvienlai kus iedarbojoties uz abiem faktoriem;katrā situācijā būtu jāanalizē katrafaktora ietekme uz riska palielināšanos unatbilstoši jārīkojas.Parasti termiskā stresa situācija ir saistītaar intensīvu siltumu izstarojošu avotuklātbūtni, tādēļ īpašu uzmanību vajadzētupievērst to izolācijai, vai arī nodarbinātajiemizmantot speciālu, siltumu izolējošuapģērbu. Tomēr nav iespējams izstrādātrīcības plānu, kas būtu piemērots visiemgadījumiem – katram gadījumam ir nepieciešamadetalizēta riska iemeslu izpēte.Izmantosim piemēru par nodarbināto keramikasražošanā. Fakts, ka lodes temperatūrair par 12 °C augstāka nekā gaisa sausātemperatūra, norāda, ka šajā darba vietā irievērojama siltuma starojuma intensitāte.Kāda ir tā izcelsme? Bez šaubām, tuvumāesošās karstās virsmas, iespējams –krāsns, kas nav labi izolēta, vai arī tikko apdedzinātākeramika. Uzlabojot krāsns izolācijuun aizsargājot nodarbināto no karstāskeramikas siltuma starojuma, samazināsiesarī siltuma starojuma intensitātes līmenis unlīdz ar to – lodes temperatūra.No otras puses, ņemot vērā, ka gaisasausā temperatūra ir zemāka nekā ādastempera tūra, var palielināt gaisa kustībasātrumu, līdz tiek sasniegts komforta līmenis;šādā veidā tiks palielināta karstumasamazināšanās iespēja iztvaikošanas unkonvekcijas ceļā, kā arī pazemināsies lodestemperatūra un dabīgā mitrā temperatūra.Varbūt ir iespējams samazināt fizisko slodzi,izstrādājumu pārvietošanai izmantojotmehāniskus līdzekļus, vai arī saīsinot darbalaiku un ieviešot rotācijas sistēmu.

124 9. nodaļa. MIKROKLIMATSKā redzams, šī izpēte bija virspusēja,tādēļ ieteicams vērsties pie eksperta, kuršvarētu palīdzēt izvēlēties pareizo risinājumukonkrētā situācijā.Ir ļoti svarīgi ņemt vērā, ka jebkurunodarbināto nedrīkst pakļaut tādulielumu ietekmei, kas ir tuvi maksimālipieļaujamajiem lielumiem. Nodarbinātajiem,kuri strādā šādos apstākļos,jānodrošina iepriekšēja izmeklēšana pieārsta, kas garantētu, ka veselības stāvoklisir nevainojams, īpaši attiecībā par sirdsdarbību. Obligātās veselības pārbaudesjāveic regulāri, lai panāktu sākotnējā veselībasstāvokļa saglabāšanos.Aklimatizācija ir fizioloģiska parādība,kuras izcelsme ir maz pazīstama. Tās rezultātācilvēkiem, kuri atrodas intensīva termiskāstresa apstākļos, uzlabojas organisma fizioloģiskāsatbildes reakcijas uz agresīvajiemvides apstākļiem, kas uz viņiem iedarbojas.Piemēram, aklimatizējies indivīds strādānoteiktā situācijā ar lielāku sirdspukstu intervālunekā pirms aklimatizēšanās, samazināsarī sāls koncentrācija sviedru sastāvā.Aklimatizācija tiek panākta īsā laika posmā(aptuveni nedēļas laikā), bet tikpat ātri arītiek zaudēta. Tas jāņem vērā, ja nodarbinātaiskaut kādu iemeslu dēļ ilgāku laiku irbijis prombūtnē. Lai aklimatizētos, iesakapakāpeniski pagarināt darba laiku, līdz tieksasniegts pilns darba dienas garums.STRĀDĀT MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀSTEMPERATŪRAS APSTĀKĻOS DRĪKSTTIKAI TIE NODARBINĀTIE, KURI IRAKLIMATIZĒJUŠIES UN KURU VESELĪBASSTĀVOKLIS TIEK REGULĀRI PĀRBAUDĪTS.NODARBINĀTAJIEM, KAS IR PAKĻAUTIPAAUGSTINĀTAI SILTUMA IEDARBĪBAI,JĀDZER DAUDZ ŪDENS.Tā kā nodarbinātajiem, kas ir pakļauti iespējamamtermiskajam stresam, pastiprinātiizdalās sviedri, ir nepieciešams stimulēt zaudētāūdens atgūšanu organismā, bieži dzerotsiltu ūdeni, nedaudz sāļu ūdeni (1 g sāls uz1 litru ūdens), izņemot gadījumus, ja nodarbinātieir pietiekami aklimatizējušies vai pēcpašu vēlmes savā uzturā lieto daudz sāls.Atgādinām, ka šeit minētais neder gadījumos,kad ir pieņemts, ka noteikto darbunevar intensīvi strādāt visas darba dienasgarumā. Tādos gadījumos jāveic detalizētasituācijas analīze, lai eksperts varētu noteiktmaksimālo darba laiku un atpūtas ilgumustarp darba periodiem.AUKSTUMA IEDARBĪBACilvēkiem, kas strādā īpašos dabīga vaimākslīgi izraisīta aukstuma apstākļos, jābūtapmācītiem un jāzina, kādiem riska veidiemviņi ir darbā pakļauti, lai viņi varētu veiktnepieciešamos aizsardzības pasākumus.Galvenokārt riskam ir pakļauti nodarbinātie,kas strādā apstākļos, kad temperatūrair zem 10 °C un ir paaugstināts gaisa mitrumalīmenis. Minētais klimata veids pastāvgandrīz visā Eiropā, lielākajā daļā Ziemeļamerikasun Āzijā – īpaši Indijā, Ķīnas ziemeļosun Japānā. No tā izriet, ka gandrīz pusepasaules iedzīvotāju ir pakļauti riskam.Aukstuma iedarbība pastāv arī darbavietās atsevišķās ražošanas sfērās, kur tehniskuiemeslu dēļ jāsaglabā ļoti zema temperatūra,dažreiz pat 50 °C zem nulles.Intensīva aukstuma iedarbība pat īsālaika sprīdī var izraisīt apsaldēšanos. Apsaldēšanāsparasti skar ķermeņa perifērāsdaļas; visvairāk no tās cieš deguns,vaigi un ausis, jo seju parasti neapsedz.

9. nodaļa. MIKROKLIMATS125Arī roku un kāju pirksti var tikt apsaldēti.Aukstums var izraisīt kāju apsaldēšanuarī grāvju rakšanā nodarbinātajiem, ja kājasir pakļautas pastāvīgai aukstuma ietekmei,īpaši gadījumos, kad cilvēkam ilgstoši ir jāatrodasūdenī ar nepiemērotiem apaviem.Smagākās aukstuma iedarbības sekasir t. s. hipotermija, kad cilvēka ķermeniszaudē savu siltumu. Šādās situācijās parādāsuzmanības trūkums, koordinācijaszudums, nespēja saglabāt darba ritmu unmiegainība. Ārkārtas gadījumos, lai arītādi notiek reti, var iestāties nāve.Aukstuma iedarbības risku nosaka divimainīgi faktori: gaisa temperatūra un vējaātrums. Jo zemāka temperatūra un jo lielāksvēja ātrums, jo lielāks risks. Tā, piemēram,–28 °C bezvējā un –6 °C temperatūra, javēja ātrums ir 65 km/h, nav ļoti bīstama arnosacījumu, ja ir atbilstošs apģērbs. Agresīvākosapstākļos ir jāsamazina darba dienasgarums. Turklāt jāievēro regulāri pārtraukumi.Piemēram, nodarbinātais gāž kokusar motorzāģi 30 °C salā, kad vēja ātrums ir16 km/h. Četras stundas garai darba dienaimaksimālais viena darba posma laiks ir55 minūtes ar tam sekojošu 10 minūšu ilguatpūtu. Ja darbs ir viegls, nevajadzētu strādātvairāk par 40 minūtēm, pēc tam jābūt10 minūšu atpūtai.Arī Latvijā ar 2010. gada 1. janvāri irspēkā normatīvie akti, kas ierobežo laiku, konodarbinātie bez pārtraukuma var atrastiesārpus telpām. To nosaka Ministru kabineta2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359“Darba aizsardzības prasības darba vietās”.Nr.p.k.Pieļaujamais laikposms darbam aukstumā ārpus telpāmFaktiskā gaisatemperatūra(°C)*Maksimālā nepārtrauktāaukstuma ekspozīcija(min)Minimālaisatpūtas laiks(min)1. –5 līdz –10 90 152. –10 līdz –18 80 203. –18 līdz –30 70 254. Zem –30 60 30* Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā individuālo aizsardzības līdzekļu(darba apģērba un apavu) lietošanas ietekmi, kā arī vēja ātrumu.Ja, veicot darbu ārā, ir novērojamsvējš, tas jāņem vērā, lai noteiktu maksimālolaiku, kādā var atrasties ārpus telpām(sk. tabulu). Tā, piemēram, ja ārā ir –5 °CNr.p.k.un vēja ātrums ir 5 m/sek, tad faktiskā temperatūrair –15 °C, kas nozīmē, ka maksimālaisnepārtrauktais uzturēšanās ilgumsārpus telpām ir 80 minūtes.Temperatūras korekcijas tabula atkarībā no vēja ātrumaVēja ātrumsm/sek.Gaisa temperatūra ārpus telpām (°C)0 –5 –10 –15 –20 –25 –30Faktiskā temperatūra (°C)1. 1,8 0 –5 –10 –15 –20 –25 –302. 2 –1 –6 –11 –16 – 21 – 27 –323. 3 – 4 –10 –15 –21 –27 –32 –384. 5 –9 –15 – 21 –28 –34 –40 –475. 8 –13 –20 – 27 –34 –41 –48 –556. 11 –16 –23 – 31 –38 –46 –53 –607. 15 –18 –26 – 34 –42 –49 –57 –65

126 9. nodaļa. MIKROKLIMATSPamatā aizsardzībai jābalstās uz piemērotaapģērba izvēli, to nosaka, ņemotvērā trīs svarīgus faktorus: aukstums mēdzbūt kopā ar vēju un mitrumu, slodze izraisasiltuma rašanos, un plats, neērts apģērbsapgrūtina kustības.Piemērota apģērba izvēle, apziņa, kaauks tums ir saistīts ar risku, aukstuma iedarbībasun apsaldēšanās simptomu unpazīmju savlaicīga pamanīšana, kā arī veicamaisuzdevums, ir galvenie nosacījumi,lai darbs notiktu drošos apstākļos.Ergonomikai darbam aukstā vidē jāietveratbilstošs iekārtu dizains, pievēršot uzmanīburokturu izvietojumam un izmēram,metālisko daļu izolācijai. Jāizvairās arī noasām šķautnēm. Ne mazāk svarīga ir uzdevumusamazināšana līdz piemērotamapjomam un slodzes palielināšana darbā,kur nepieciešama neliela fiziskā piepūle.TELPU MIKROKLIMATSSavukārt telpu mikroklimata galvenierādītāji ir:- gaisa temperatūra;- gaisa relatīvais mitrums;- gaisa plūsmas ātrums.Mikroklimatu telpās ietekmē klimats,gadalaiks, dienas laiks, tehnoloģiskais process,darbā izmantojamās iekārtas, gaisaapmaiņa, darba telpu platība, nodarbinātoskaits u. c. faktori. Komforta līmeni nosakatādi faktori kā nodarbinātā vecums, dzimums,apģērbs un veicamā darba raksturs.Veicot fiziski smagu darbu, nodarbinātāmuskuļiem tiek vairāk piegādāts skābeklisun barības vielas, vielmaiņa ir daudz aktīvāka.Tā rezultātā tiek producēts vairāk siltuma.Minētā iemesla dēļ darba telpas, kurāstiek veikts fizisks darbs, var būt vēsākas.Darba raksturam un nodarbināto fiziskajaislodzei atbilstošs jeb optimāls mikroklimatsir tāds mikroklimats, kas 8 stundudarba dienas/maiņas laikā pie minimālastermoregulācijas sistēmas slodzes nodrošinavispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu,neizraisa nodarbināto veselības traucējumusun nodrošina augstas darbaspējas.Prasībām telpu mikroklimatam jāatbilstMinistru kabineta 2009. gada 28. aprīļanoteikumiem Nr. 359 “Darba aizsardzībasprasības darba vietās”, kuros noteikti mikroklimatanormatīvie lielumi atbilstoši darbasmaguma pakāpei un siltajam/aukstajamlaika periodam.Visbiežāk par nepiemērotu mikroklimatusūdzas nodarbinātie, kas strādā birojos,it īpaši nesen remontētos birojos unsamērā nesen celtās ēkās. Kā biežākāsproblēmas minams sauss gaiss, nepietiekamsgaisa plūsmas ātrums un pārāk augstagaisa temperatūra vasarā. Pārāk saussgaiss bieži rada sūdzības par acīm – asarošanu,graušanas vai svešķermeņa sajūtuacīs, acu nogurumu vai apsārtumu, ko kopumāapzīmē par “sausās acs sindromu”.Par netiešu pazīmi, ka telpās ir sauss gaiss,iespējams minēt faktu, ka istabaugiem, kasjālaista, ļoti ātri izkalst zeme. Šādas problēmasvisbiežāk novērojamas birojos, kurosierīkota ventilācijas un gaisa kondicionēšanassistēma, bet nav paredzēta gaisa mitrināšana,kas ir relatīvi dārga. Šādos gadījumosiespējams lietot pārvietojamos gaisamitrinātājus, bieži laistīt ziedus, izvietottelpās traukus ar lielu ūdens virsmu vai liktmitras lupatiņas uz radiatoriem. Ja birojos irnomainīti logi un laikus nav padomāts parvēdināšanas iespējām, tad ļoti bieži gaisaplūsmas ātrums nav pietiekams, kas liecina,

9. nodaļa. MIKROKLIMATS127Mikroklimata parametri atkarībā no fiziskās slodzesGada periodsGada aukstais periods (vidējāgaisa temperatūra ārpus darbatelpām + 10 0 C vai mazāk)Gada siltais periods (vidējāgaisa temperatūra ārpus darbatelpām vairāk par + 10 0 C)Darbakategorija*Gaisatemperatūra(C 0 )Gaisarelatīvaismitrums (%)Gaisakustībasātrums (m/s)I 19,0–25,0 30–70 0,05–0,15II 16,0–23,0 30–70 0,1–0,3III 13,0–21,0 30–70 0,2–0,4I 20,0–28,0 30–70 0,05–0,15II 16,0–27,0 30–70 0,1–0,4III 15,0–26,0 30–70 0,2–0,5* I – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (darbs lauksaimniecībāvisbiežāk neatbildīs šai kategorijai);II – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, darbs, kas saistīts ar pastāvīgu vaiilgstošu pārvietošanos, smagumu līdz 10 kg cilāšana un pārvietošana, traktortehnikas operatoru darbs u. c.);III – smags darbs (piemēram, darbs, kas saistīts ar pastāvīgu pārvietošanos, smagumu vairāk par 10 kgcilāšanu (piemēram, slaukšanas aparātu pārvietošana, teliņu celšana u. c.).ka telpā vai kādā tās daļā nav pietiekamasgaisa apmaiņas. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgiregulāri vēdināt telpu, lai nodrošinātu pietiekamusvaiga gaisa un skābekļa pieplūdi.Ražošanas telpās biežāk novērojamscaurvējš (piemēram, caur atvērtiem vārtiem)un pārāk zema gaisa temperatūra ziemās.VIRSMU TEMPERATŪRAPaaugstināta virsmu (piemēram, iekārtudaļas, saražotās detaļas, radiatoru virsmasu. c.) temperatūra ir riska faktors, un tiešasaskarsme ar šādu virsmu cilvēkam varizraisīt ādas apdegumus. Siltās virsmas izstarosiltumu, tādējādi radot vienu no mikroklimataparametriem – izstaroto siltumu.Lai novērtētu risku, ko var radīt karstasvirsmas, atbilstoši standartam LVS EN ISO13732–1:2009 “Siltumvides ergonomika.Metodes, kā noteikt cilvēka ķermeņa reakcijuuz saskari ar virsmām. 1. daļa: Karstasvirsmas” jāņem vērā vairāki faktori:• virsmas temperatūra;• virsmas materiāls;• kontakta ilgums starp virsmu un ādu;• ādas īpašības: biezums, mitrums;• pieskaršanās spēks.Dažādiem materiāliem (piemēram, metālam,keramikai, stiklam, akmenim, plastmasaiu. c.) ir noteiktas temperatūras (t. s.“apdeguma slieksnis”), pie kurām rodasvirspusējs daļējs ādas apdegums. Zinotkonkrētās virsmas materiālu un tā “apdegumaslieksni”, izmērot virsmas temperatūru,iespējams noteikt, vai iespējamas cilvēkatraumas (apdegumi), saskaroties ar šovirsmu. Virsmu temperatūru var izmērīt arspeciāli aprīkotu elektrisko termometru,kuram ir kontakta sensors.Lai samazinātu vai novērstu apdegumarisku, ko var radīt saskarsme ar karstu virsmu,iespējams minēt dažādus pasākumus:• individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana(īpaši karstumizturīgi cimdi);• aizsargnožogojumu ierīkošana;

128 9. nodaļa. MIKROKLIMATS• drošības zīmju izvietošana;• nodarbināto informēšana;• organizatoriskie pasākumi.Taču jāņem vērā, ka šie pasākumi var būtļoti dažādi, un ir jāizvērtē katras konkrētāssituācijas specifika. Drošības zīme Nr. 4.27.“Uzmanību, karsta virsma”.

8710NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSIEVADSMaz ir to cilvēku, kas pilnīgi skaidri izprotun apzinās, ko nozīmē tādi vārdi kājonizējošais un nejonizējošais starojums.Vārdu “starojums” (sinonīmi: radiācija, izstarojums)nereti saistām ar atomcentriem.Tādēļ jāsāk ar šo vārdu skaidrojumu.Enerģija, ko ieguldām kādā darbībā, vartikt pārvadīta dažādos veidos, un tālāk –atdeve var notikt citas enerģijas veidā. Aplūkosimdažus visiem zināmus piemērus.Vienkāršs piemērs ir parādība, kas novērojama,iemetot mierīgā ūdenī akmeni.Redzam, ka veidojas apļveida “viļņi”, kasizplatās, attālinoties no punkta, kur akmensiekritis ūdenī. Tātad akmens enerģija(mehāniskā enerģija) tiek atdota ūdenimvibrāciju veidā (arī mehāniskā enerģija).Aplūkosim mazliet sarežģītāku piemēru.Ar āmuru sitam pa dzelzs plāksni. Mehāniskāenerģija, kuru sitieni raida dzelzij,tiek atgriezta divās dažādās formās:1) dzelzs plāksne vibrē (mehāniskāenerģija), vibrācija tiek pārvadītauz gaisa molekulām, turpinās tālāk,kamēr tā nonāk līdz mūsu ausīm, unmēs dzirdam sitienu radīto troksni;2) dzelzs plāksne sakarst, un izstarotaissiltums (siltumenerģija) nonākapkārtējā gaisā.

130 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSVēl viens piemērs no ikdienas dzīves.Elektriskā spuldzīte, ja to ieslēdz, izstarogaismu un vienlaikus arī sakarst. Tātadspuldzītes saņemtā elektroenerģija pārveidojasgaismas enerģijā un siltumenerģijā.Minētie piemēri vēlreiz apstiprina teikto,ka, piešķirot enerģiju kādai darbībaivai priekšmetam, tā tiek atgriezta vai daļējiatgriezta, vienlaikus radot jaunas enerģijasformas.Radiācija jeb starojums ir viena no šīmdaudzajām formām.Vispazīstamākais no starojumu veidiemir redzamā GAISMA. Būtībā saules gaismavai gaisma, ko izstaro mākslīgie apgaismotāji,ir elektromagnētisko viļņu starojums.Tāpat mēs pazīstam arī citus elektromagnētiskoviļņu radītos starojumus, kas ikdienāatrodas mūsu acu priekšā (lai arī mēs tosneredzam), piemēram, radio un televīzijasantenu raidītie viļņi, starojums, kas rodasmikroviļņu krāsnīs, radaru raidītie superaugstfrekvencesviļņi, rentgenstarojums.Tāpat kā brāļi mēdz būt dažādi, arī starojumsvar būt dažāds. Pārsvarā visi starojumuveidi ir viens un tas pats fenomens,tikai cits no cita atšķiras ar frekvenci (svārstībuskaitu sekundē).Frekvence ir mērvienība, kuru lieto starojumuenerģijas noteikšanai. Frekvenci mērahercos (Hz) un megahercos (MHz). Megahercsatbilst miljons herciem. Jo lielāka irradioviļņu starojuma frekvence, jo lielāka irtās enerģija. Bieži tiek runāts par starojumaviļņa garumu – tas ir savstarpēji saistīts lielumsar frekvenci: jo lielāks viļņu garums, jomazāka ir starojuma frekvence, un otrādi.Augstfrekvences starojums, kuram irliela enerģija, nonākot saskarē ar cilvēkaorganismu, izraisa nopietnus un neatgriezeniskusšūnu bojājumus. Notiek šūnusastāvdaļu jonizēšana, tādēļ šo radiācijusauc par jonizējošo starojumu.Visspilgtākais piemērs, kad cilvēkimasveidā saskārās ar lielas intensitātesjonizējošo starojumu, ir atombumbu sprādzieni(Hirosima, Nagasaki). Šā starojumaiedarbības sekas, tādas kā staru slimība unleikēmija, visiem ir zināmas.Turpretī nejonizējošā radiācija nespēj jonizētorganisma šūnas, un tās iedarbība irdaudz mazāk bīstama. Taču tas nenozīmē,AUGSTASFREKVENCESVIDĒJASFREKVENCESZEMASFREKVENCESKOSMISKAIS STAROJUMSGAMMA STAROJUMS γRENTGENSTAROJUMSULTRAVIOLETAIS STAROJUMSREDZAMĀ GAISMAINFRASARKANAIS STAROJUMSMIKROVIĻŅIRADARU VIĻŅIF.M. DIAPAZONA RADIOVIĻŅITELEVĪZIJAS VIĻŅIRADIOVIĻŅIJO LIELĀKA IR STAROJUMA FREKVENCE,JO LIELĀKA IR ENERĢIJA UNSTAROJUMA BĪSTAMĪBA.ĻOTI ZEMASFREKVENCESELEKTRISKIE LAUKI(AUGSTSPRIEGUMS)

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS131ka tā neietekmē cilvēka veselību. Šajā nodaļāaplūkosim galvenos riskus un aizsardzībaslīdzekļus, kas saistīti ar zināmiemnejonizējošā starojuma veidiem.Staru vai starojuma nosaukums veidotssaistībā ar starojuma frekvenci (infrasarkanieun ultravioletie stari, mikroviļņi, radioviļņiutt.). Mikroviļņu, radara viļņu, radioviļņu unzemfrekvences elektrisko lauku starojumumēdz dēvēt par elektromagnētiskajiem laukiem.Katram no šiem starojumiem ir savasīpašas pazīmes, kas rodas, saskaroties arcilvēka ķermeni. To ietekme var būt daudzveidīga.No normatīvo aktu viedokļa svarīgs iroptiskais starojums, kuru definē kā jebkuruelektromagnētisko starojumu ar viļņa garumudiapazonā no 100 nm līdz 1 mm. Iršādi optiskā starojuma veidi:• neviendabīgais starojums – jebkurš optiskaisstarojums, kas nav lāzera starojums:o ultravioletais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no100 nm līdz 400 nm. Ultravioletaisdiapazons iedalās UVA (315–400nm), UVB (280–315 nm) un UVC(100–280 nm);o redzamais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no 380nm līdz 780 nm;oinfrasarkanais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no780 nm līdz 1 mm. Infrasarkanaisdiapazons iedalās ISA (780–1400nm), ISB (1400–3000 nm) un ISC(3000 nm–1 mm);• lāzera starojums – optiskais starojumsno lāzera ierīces, ar ko var radīt vai pastiprinātelektromagnētisko starojumuoptiskā starojuma viļņa garuma diapazonā,galvenokārt izmantojot kontrolētustimulētu izstarojumu.Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnijanoteikumi Nr. 731 “Darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībai pretmākslīgā optiskā starojuma radīto risku darbavidē” nosaka darba aizsardzības prasībasnodarbināto aizsardzībai pret risku, kodarba vidē rada vai var radīt mākslīgā optiskāstarojuma iedarbība uz nodarbinātajiemdarba laikā, īpaši uz viņu acīm un ādu. Atbilstošišo noteikumu prasībām darba devējamatbilstoši riska novērtējuma rezultātiem jāveicnepieciešamie pasākumi (tajā skaitā organizatoriskie– iedarbības laika samazināšana,atpūtas pauzes) optiskā starojuma radītā riskanovēršanai vai samazināšanai līdz minimumam(zemākajam praktiski iespējamamlīmenim), pamatojoties uz tehnisko progresuun izmantojot jaunākos līdzekļus optiskāstarojuma radītā riska avota kontrolei. Ja,veicot darba vides riska novērtējumu, konstatē,ka ekspozīcijas robežvērtības var tiktpārsniegtas, darba devējs darba aizsardzībaspasākumu plānā ietver šādus konkrētajāsdarba vietās veicamus organizatoriskusun tehniskus pasākumus:• izmantot darba metodes, kas samazinaoptiskā starojuma radīto risku;• izvēlēties darba aprīkojumu, kuram irmazāks optiskā starojuma iedarbībaslīmenis, ņemot vērā veicamo darbu;• veikt tehniskus pasākumus optiskāstarojuma iedarbības līmeņa samazināšanai,ja nepieciešams, uzstādotaprīkojumu optiskā starojuma iedarbībaslīmeņa samazināšanai, tajā skaitābloķēšanas ierīces, aizsargekrānu vailīdzīgas ierīces nodarbināto veselībasaizsardzības nodrošināšanai;• nodrošināt darba vietu iekārtojuma undarba aprīkojuma apkopi un uzturēšanuatbilstoši normatīvajiem aktiem pardarba aizsardzības prasībām darbavietās un lietojot darba aprīkojumu;• optimizēt darba vietu plānojumu un izvietojumu;

132 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS• ierobežot optiskā starojuma iedarbībasilgumu un līmeni;• nodrošināt nodarbinātos ar piemērotiemindividuālajiem aizsar dzības līdzekļiem;• veikt pasākumus saskaņā ar darba aprīkojumaražotāju norādījumiem.ULTRAVIOLETAIS STAROJUMSUltravioletais starojums (UV) pēc elektromagnētiskāstarojuma viļņa garumaspektra atrodas diapazonā starp jonizējošoun nejonizējošo starojumu. Pietiekamilielā ultravioletā starojuma enerģija ļaujšim starojumam izraisīt vielā tā sauktāsfotoķīmiskās reakcijas. Savukārt ultravioletaisstarojums ar vislielāko enerģiju varizraisīt arī vielas atomu un molekulu jonizāciju,tādēļ tiek pieskaitīts pie jonizējošāstarojuma.Ikdienas dzīvē un darbā sastopamidaudzi ultravioletā starojuma avoti. Sauleir lielākais ultravioletā starojuma avots, unvisiem pazīstamas starojuma iedarbībassekas ir ādas apsārtums un iedegums.Ultravioleto starojumu plaši lieto ražošanā(piemēram, kokapstrādē UV lakas,poligrāfijā UV krāsas u. c.). Pastāv virkneprocesu, kuru rezultātā ultravioletais starojumsrodas arī kā blakusprodukts.Ultravioleto starojumu lieto dažādās ierīcēsun lampās. Piemēram, baktericīdāskvarca lampas, kuru izstarojuma spektrsir ultravioletā starojuma diapazonā, lietodezinficēšanas nolūkā slimnīcās, farmaceitiskajāslaboratorijās u. c. Augstaspiediena dzīvsudraba lampas izmantoielu apgaismes ķermeņos, fotoķīmisko reakcijupaātrināšanā, minerālu identificēšanā,sauli imitējošās kabīnēs (solārijos),dažādu materiālu, piemēram, gleznu vaiindividuālo aizsardzības līdzekļu, novecošanāsizpētē.Ultravioleto starurelatīvā bīstamībadažādās frekvencēsPazīstamākais tehnoloģiskais process,kura rezultātā rodas “nevēlamie” ultravioletiestari, ir metināšana ar elektrisko loku. Intensīvoredzamo gaismu, kas rodas metinot,pavada spēcīgs ultravioletais starojums (kurš,protams, nav redzams, bet izraisa nevēlamuiedarbību uz cilvēka organismu). Patiesībāvisus procesus, kuros rodas elektriskais loks,pavada aktīva ultravioleto staru veidošanās.Ultravioletā starojumaefektiUltravioletajam starojumam jonizējošā starojumaviļņu diapazonā ir visaugstā kā frekvence.Tāpēc tam piemīt spēcīgs bioloģiskais efekts.Ultravioleto staru iedarbība visvairākskar ādu. Par to mēs varam pārliecināties,kad esam pārāk ilgi uzturējušies saulē unciešam no sāpīgiem ādas apdegumiem.Šādu staru ilgstošas iedarbības rezultātāāda iegūst neatgriezeniskus bojājumus unzaudē elastību. Pārāk stipra ultravioletostaru iedarbība veicina saslimstību ar ādasvēzi. Ozona slānis atmosfērā ir tas, kas mūsaizsargā no saules ietekmes sekām. Ozonaslānim sarūkot, sau les radītais ultravioletaisstarojums ļoti spēcīgi sāk iedarboties uz āduun palielinās iespēja saslimt ar ādas vēzi(melanomu), kas atsevišķos gadījumos uzskatāmspar aroda etioloģijas ļaundabīgoaudzēju, piemēram, lauksaimniekiem, ceļu

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS133UltravioletO STARU RELATĪVĀ BĪSTAMĪBA DAŽĀDĀs FREKVENCĒSbūves strādniekiem u. c. Līdz ar šo jautājumubūtiski jādomā par to, kā pasargāt nodarbinātos,kas veic darbus ārpus telpām,no pārāk lielas ultravioletā starojuma iedarbības.Nepieciešams lietot individuālos aizsardzībaslīdzekļus (ķīmiskos aizsardzībaslīdzekļus (ādas krēmus), kas satur nepieciešamāsUV starojumu absorbējošās sastāvdaļas,lina vai kokvilnas darba tērpus).ULTRAVIOLETAIS STAROJUMSLIELĀKO KAITĒJUMU NODARAĀDAI UN ACĪM.Ja ilgstoši vērojam lokveida metināšanasprocesu, neaizsargājot acis ar speciālāmaizsargbrillēm, cietīs acis. Pēc 2 līdz 24stundām parādīsies konjunktivīts vai stiprassāpes acīs un asarošana. Šī parādība parastiilgst 4–5 dienas. Parasti acu bojājumiir īslaicīgi, tomēr ilgā laika posmā metinātājiemvar attīstīties acs lēcas katarakta.Ultravioletā starojumanovērtējumsLai varētu aizsargāties pret ultravioletostarojumu, jāzina, kāda ir minimālā deva,kas izraisa eritēmu (ādas apdegumus) unfotokeratītu. Vēl joprojām nav pietiekamidaudz pārliecinošu kvantitatīvo datu, piemēram,par ādas vēzi, lai izstrādātu uz toattiecināmos ierobežojumus.Ultravioletā starojuma mērīšanā izmantošādas mērvienības:• starojuma eritēmā plūsma F er, er;• eritēmā apstarojuma intensitāteE er, er/m 2 (vai W/m 2 );• eritēmā doza (ekspozīcijasvai biodoza) D er, (er • h)/m 2 .Ultravioletā starojuma eritēmās plūsmasetalons: 1 er rada starojums ar viļņagarumu 297 nm un jaudu 1 W (pie šā viļņugaruma novēro vislielāko starojuma iedarbībasefektu); mer = 10 -2 er.Drošības standartu izstrāde pamatotauz minimālo eritēmas devu veseliem cilvēkiemar baltu ādas krāsu. Higiēniskā normēšananoteic, ka ultravioletā starojuma

134 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSmaksimālā ekspozīcijas doza darba vidēpie viļņu garuma 280 nm nedrīkst pārsniegt7,5 (mer • h)/m 2 , bet maksimālādiennakts doza – 60 (mer • h)/m 2 .Eritēmaisstarojums,E erMaksimālipieļaujamaisekspozīcijaslaiks, t maxmW/m 28h2 mW/m 24h4 mW/m 22h8 mW/m 21h17 mW/m 230 min33 mW/m 215 min50 mW/m 210 min0,1 W/m 25 min0,8 W/m 21 min1 W/m 230 s3 W/m 210 s30 W/m 21 s300 W/m 2 0,1 sLokālas ultravioletā starojuma dozas,kas nepieciešamas cilvēkam ārstnieciskosnolūkos, t. sk. kosmētiskajos, nosaka individuāli,ievērojot attiecīgo iekārtu jaudu un speciālāsinstrukcijas. Tā, piemēram, ultravioletāstarojuma deficīta apstākļos atkarībā no ļaužukontingenta (zīdaiņi, bērni, pieaugušie)tiek ieteiktas biodozas 0,125...0,75 eritēmodozu robežās (10...60 (mer • h)/m 2 ).Starptautiskā radiācijas aizsardzībasasociācija (IRPA) iesaka UV starojuma avotuapkalpojošā personāla aizsardzībai šādasnormas, kuras nedrīkst pārsniegt (sk.tabulu).Ultravioletā starojumaiedarbības kontroleTā kā ultravioleto starojumu viegli absorbēdažādi materiāli, tad to kontrole navsarežģīta. Cilvēka aizsardzību pilnīgi nodrošinajebkuru briļļu vai sejas aizsardzībaslīdzekļu un jebkura aizsargtērpa lietošana.INFRASARKANAIS STAROJUMSUN REDZAMĀ GAISMAPar infrasarkano starojumu mēs saucamelektromagnētisko starojumu, kura viļņa garumssvārstās robežās no 750 nanometriemlīdz 1 mm. Diapazonu no 750 līdz 1400 nanometriemsauc par “tuvāko infrasarkanostarojumu”, bet garākus viļņus – par “tālākoinfrasarkano starojumu”.Infrasarkanajam starojumam piemītmazāka enerģija nekā ultravioletajam starojumam,jo tam ir zemāka frekvence. Tādēļinfrasarkanie stari nevar izraisīt ķīmiskasreakcijas organismā. Līdz ar to iespējamitikai termiska rakstura kaitējumi, kasparādās uz ādas un acīm.Visi priekšmeti mums apkārt (ieskaitotmūsu ķermeni) rada mērenu infrasarkanostarojumu. Problēmas rodas, ja šis starojumspārsniedz noteiktas robežas.Redzamā gaisma gaiši zilā krāsā (viļņagarums 400–750 nanometri) nodara fotoķīmiskusbojājumus acs tīklenei. Tādēļ šoviļņu frekvences un iedarbība tiek pielīdzinātainfrasarkanajiem stariem.Infrasarkanā starojuma unredzamās gaismas iedarbībaInfrasarkanā starojuma un redzamāsgaismas bīstamība ir neliela, izņemot īpašusgadījumus. Viens no šiem īpašajiem gadījumiemir tieša saules vērošana tās aptumsumalaikā. Šajā laikā redzamā gaisma un in-

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS135frasarkanais starojums var izraisīt acs tīklenesbojājumus. Otrs gadījums ir “stikla pū tēju katarakta”,kuru izraisa pārāk spēcīgā infrasarkanāstarojuma iedarbība pie noteikta viļņugaruma (1500–1700 nanometri).INFRASARKANO STARU IEDARBĪBA IRATKARĪGA NO SAŅEMTĀS ENERĢIJASDAUDZUMA LAIKA VIENĪBĀ, NEVIS NOKONKRĒTAS FREKVENCES.Acīm un ādai piemīt pašaizsargājošāsfunkcijas: plakstiņš un acs zīlītes reflekssdarbojas reflektoriski, aizsargājoties no intensīvasredzamās gaismas.Infrasarkanais starojums garo viļņu diapazonāizraisa tikai vieglus radzenes bojājumus,kas parasti ir novēršami. Ja uz radzeniiedarbojas vidēja garuma viļņi, tā kļūst caurspīdīga.Tādēļ infrasarkanie stari var iekļūtacs iekšienē, izraisot lēcas aptumšošanos,kataraktu un pat tīklenes apdegumu. Zemākasfrekvences infrasarkanie stari (1200nanometri) iespiežas ādā apmēram 0,8 mmdziļumā, izraisot kapilāru un nervu galu bojājumus.Jo lielāks viļņa garums, jo staru iespiešanāādā ir mazāka. Āda ir nejutīga pretinfrasarkano starojumu, ja viļņu garums irlielāks par 2000 nanometriem.Infrasarkanā starojumaiedarbības novērtējumsHigiēnisko vērtējumu īpaši attiecina uzredzamo gaismu ar viļņa garumu virs 400nanometriem un uz infrasarkano starojumu,kur viļņa garums nepārsniedz 1400nanometrus.Viena un tā pati metodoloģija tiek piedāvātašādu risku novēršanai:1) acs tīklenes aizsardzība pret termiskiembojājumiem;2) tīklenes aizsardzība pret zilās gaismasizraisītiem fotoķīmiskiem bojājumiem;3) novēlota iedarbība, kas ietekmēlēcu. Šajos gadījumos novērtēšanaprasa zināšanas par “spektrālo starojumu”,kas ir katrā frekvencē saņemtaisenerģijas daudzums. Tomērne visas frekvences ir vienlīdz kaitīgas.Vērtējot jāņem vērā arī gaismasavota apjoms un iedarbības laiks.Infrasarkanā starojumaun redzamās gaismasiedarbības kontroleDarba vietas, kurās varētu būt bīstamainfrasarkanā starojuma iedarbība, sastopamasreti. Tomēr infrasarkanā starojumagadījumos būtu ieteicams ierīkot ekrānusun nodarbinātajam izsniegt aizsargbrilles.LĀZERSTAROJUMSApmēram četrus gadu desmitus lāzeri(izgudroti 20. gs. 50. gados) tiek izmantotidažādās jomās. Pašlaik lāzerusizmanto projektēšanas, metināšanas unbalansēšanas tehnoloģijās, spektrofotometrijā,optisko šķiedru sakaru sistēmās,grafiskajā mākslā, ķirurģijā utt.Būtībā lāzers ir ierīce, kas spēj ražot“gais mu” redzamā, infrasarkanā vai ultravioletāstarojuma diapazonā, kuras raksturīgāspazīmes ir viļņu viendabīgums jebmonohromatisms (satur tikai viena garuma

136 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSviļņa starojumu, nevis to sajaukumu kā parastāgaisma), koherence (vairāku svārstībprocesuvai viļņprocesu saskaņotība laikā)un tiešā virzība (gaismas kūļa formā).Ar lāzera starojumu enerģija tiek novadītauz audiem un iedarbojas, tos straujiiztvaicējot, bet netraumējot apkārtējos audus.Medicīnā lāzerus lieto ķirurģijā (lāzerķirurģija).Lāzera enerģija spēj novērst gandaudzveidīgus patoloģiskus ādas un zemādasveidojumus, gan kosmētiskus defektus,to izmanto oftalmoloģijā (piemēram, kataraktasārstēšanai), dermatoloģijā, varikozovēnu ārstēšanā u. c.Lāzerus raksturo trīs pamatelementi:1) radītā viļņa garums;2) viļņa raidīšanas ilgums, kas var būtnepārtraukts vai pārtraukts (raidotimpulsus, tas nedarbojas līdz nākamajamimpulsam); katra impulsa ilgumsvar svārstīties no dažām nanosekundēmlīdz vairākiem desmitiemmilisekunžu, mainot atkārtotas frekvencesno miljoniem impulsu sekundēlīdz dažiem impulsiem stundā;3) lāzera jauda vai enerģija, kas lāzerusrak sturo kā vidēji spēcīgus, un toenerģija ir robežās no mikrovatiemlīdz dažiem kilovatiem. Impulsu lāzerugadījumā enerģiju nosaka pēcimpulsa jaudas, kas svārstās starpmilidžouliem un simtiem džoulu.Lāzerstarojuma iedarbībaTiem piemīt plaša spektra jaudas, un sakarāar dažādu iedarbības ilgumu un viļņagarumu ir grūti runāt par viendabīgu riskagrupu.VISVAIRĀK LĀZERA IEDARBĪBASRISKAM IR PAKĻAUTAS ACIS,BET RETĀK – ĀDA.Lāzera starojuma iedarbība uz acīm varizpausties, sākot ar nepatīkamām sajūtāmlīdz pat smagiem acs tīklenes bojājumiem.Nodarītais kaitējums līdzinās infrasarkanāstarojuma, redzamās gaismas un ultravioletostaru izraisītam kaitējumam. Tomēr lāzerampiemītošās īpatnības var radīt sevišķinopietnus draudus veselībai.Lāzera starojuma iedarbība ir kom pleksa.Šā starojuma kaitējumi var būt termiski, fotoķīmiski,elektromagnētiski un mehāniski.Lāzerstarojumaiedarbības kontroleLāzeru daudzveidība ir saistīta ar to izraisītoveselības risku. Tāpēc viens no profilaktiskiempasākumiem ir lāzeru klasificēšanapēc bīstamības pakāpes. Lāzeri tiekklasificēti šādi:• 1. KLASE. Konstruktīvi nekaitīgi (nepārsniedzmaksimāli pieļaujamo iedarbībaslīmeni vai arī to izmantošanasdrošību darbā garantē lāzerakonstrukcija);• 2. KLASE. Lāzeri ar mazu jaudu, kasģenerē redzamo starojumu un funkcionēpastāvīgā vai pulsējošā režīmā.Parasti lāzers ar šādām pazīmēm navbīstams, jo acīm piemīt pašaizsardzībasmehānismi;• 3. KLASE. Kopumā var teikt, ka šā tipa(vidējas jaudas) lāzera kūlis ir bīstamsredzei gan tiešā skatījumā, gan tiešaatstarojuma veidā. Tā atstarotais izkliedētaisstars nav bīstams.• 4. KLASE. Lielas jaudas lāzeri (virs 0,5 Wnepārtrauktas darbības lāzeriem), kurutiešais staru kūlis ir bīstams acīm unādai, kā arī bīstams var būt to izkliedētaisatsta rotais stars. Lielās jaudas dēļtie var kļūt arī par ugunsgrēka cēloni.Parasti jebkurai iekārtai, kuras sastāvā irlāzers, ir jābūt marķējumam. Tas norāda,

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS137pie kuras klases minētais lāzers pieder. Lietojot3. un 4. klases lāzeru, nepieciešamsveikt virkni drošības pasākumu. Par vienuno galvenajiem drošības pasākumiem jāminatslēgas kontrole, lai izvairītos no neatļautasto lietošanas un staru kūļa raidītājanejaušas ieslēgšanas.Starp svarīgākajiem aizsardzības pasākumiem,kas veicami, lai nodrošinātu,ka nodarbinātie tiek aizsargāti pret lāzeraiedarbību, jāmin tiešā lāzera stara iedarbībasnovēršana. Jāatceras, ka lāzera starsvar labi atstaroties no dažādām virsmām,tāpēc arī pēc atstarošanās var iedarbotiesvai nu uz nodarbinātā ādu vai acīm. Minētāiemesla dēļ visām darba virsmām jābūt tādām,kas neatstaro lāzera starus. Saskaņāar Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnijanoteikumiem Nr. 731 “Darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībai pretmākslīgā optiskā starojuma radīto riskudarba vidē” darba devējs nodrošina bīstamozonu norobežošanu un ierobežotu piekļūšanušīm zonām, ja pakļaušana optiskāDrošības zīme Nr. 4.10. “Lāzera stars”.starojuma radītajam riskam ir pamatota unierobežojumi ir tehniski iespējami (piemēram,izvietojot īpašas starpsienas, aizkarus).Darba vietās, kur iespējama lāzera iedarbība,darba devējs izvieto drošības zīmes (saskaņāar MK noteikumiem Nr. 400).Ugunsnedroši materiāli jāuzglabā tā,lai uz tiem nenokļūst lāzera stars (piemēram,konteineros). Ja iespējams, jānodrošina,ka laikā, kad lāzeriekārta darbojas,ieslēdzas signāls, kas brīdina par iekārtasdarbību. Nodarbinātie jānodrošina ar aizsargbrillēm,kas piemērotas darbam ar lāzeru,cimdiem un apģērbu. Darba vietāmjābūt labi apgaismotām, lai pēkšņas gaismasiedarbības rezultātā acs zīlītes nepaplašināsun lāzera stars neiekļūst acī.No lāzerstarojuma var pasargāt arī aizsargbrilles.Pirms tās lieto, jāpārliecinās, katās paredzētas attiecīgo viļņu garumiem.Cita garuma viļņiem paredzētas brilles pilnībāzaudē savas aizsardzības spējas. Darbavietai jābūt labi apgaismotai, lai izvairītosno acs zīlītes bojājuma. Vēlams īpašiapzīmēt tās iekārtas, ar kurām strādājot,aizsargbrilles nav nepieciešamas.Speciālistam jāizdara pareiza aizsargbriļļuizvēle. Izvēlētajām aizsargbrillēmjābūt aprīkotām ar sānu aizsargiem, laiizvairītos no staru kūļa atstarošanās no telpassienām vai griestiem.Elektromagnētiskais starojumsEML ir viens no biežākajiem darba vidēsastopamajiem fizikālajiem faktoriem, jofaktiski tas pastāv jebkurā darba vietā. Tačutā lielumi ir samērā nelieli, tādēļ nav nepieciešamsveikt speciālus pasākumus, kassamazinātu šā lauka ietekmi.Daudzās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātieir pakļauti EML ietekmei. EMLintensitāte var būt ļoti dažāda un ir atkarīgano iekārtu jaudas – jo lielāka ir iekārtasjauda, jo lielāks ir magnētiskais lauks iekārtasdarbības laikā. Biežāk sastopamāssituācijas minētas tabulā.

138 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSEML frekvence EML avots Pakļauto nodarbināto piemēriMikroviļņu sakariRadio un televīzijas raidītājuapkalpojošais personālsMikroviļņu diatermijaVeselības aprūpē nodarbinātieFizioterapeiti0 Hz līdz 30 kHz,piemēram,mikroviļņi, radioviļņiRadars (piemēram,meteoroloģiskieradiolokatori,lokatori lidostās)RadiosakarunodrošināšanaLokatoru apkalpojošais personālsPolicijas darbiniekiNodarbinātie, kas nodrošinanavigāciju jūrāNodarbinātie, kas nodrošina gaisasatiksmes kontroliNodarbinātie, kas nodrošinapolicijas, ugunsdzēsēju, ātrāspalīdzības sakarusMetalurģijaMetalurģijā nodarbinātieMobilie telefoniMobilo telefonu bāzes stacijuapkalpojošais personālsno 30 kHzlīdz 300 GHzElektropārvade (gaisvadulīnijas, kabeļīnijas, sadalesskapji, transformatori u. c.)Procesi, kas saistīti arelektriskā loka veidošanosElektromontieri, dispečeri,remontstrādniekiElektrotransporta vadītāji(tramvaji, trolejbusi, vilcieni)ElektrometinātājiTērauda un alumīnijaražošanaMetalurģijā nodarbinātieIndukcijas sildītājiApkalpojošais personālsMIKROVIĻŅI UN RADIOFREKVENCES VIĻŅIJau kopš seniem laikiem cilvēks izmantojisstarojuma veidus, kas rodas no saulesun vēja un rada spēcīgu elektrisko lauku(piemēram, pērkona un negaisa laikā).Saņemtās enerģijas daudzums tad bija nenozīmīgs.Strauji attīstoties komunikācijassistēmu tehnoloģijām (radiosakari, televīzija,radara staru izmantošana lidmašīnu uncitu transporta veida radiolokācijā), krasipalielinājusies apkārtējās vides piesārņojumaar elektromagnētiskajiem starojumiembīstamība. Tie ir tādi starojumi, kam atšķirībāno dabīgajiem piemīt enerģija, kas varizrādīties bīstama, it sevišķi šo viļņu ģenerācijasavotu tuvumā.MIKROVIĻŅU UN RADIOFREKVENČUTERMISKĀS IEDARBĪBAS EFEKTI IRSAMĒRĀ MAZ IZPĒTĪTI.Mikroviļņi ir starojums, kura frekvenčudiapazons ir no 300 MHz līdz 300 GHz.

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS139Radiofrekvences ir starojums, kura frekvenčudiapazons ir no 100 kHz līdz 300MHz. Mikroviļņus plaši lieto gan telekomunikācijusistēmās, gan kā siltuma avotus.Mikroviļņu unradiofrekvenču iedarbībaMikroviļņiem un radiofrekvencēm ir divuveidu iedarbība – termiskā un ar siltumu nesaistītāiedarbība.Termiskās iedarbības rezultātā galvenokārtcieš tie orgāni, kuriem ir maz asinsvadu(acis un sēklinieki). Mikroviļņi, radioun radara viļņi ietekmē nervu sistēmu, sirdsun asinsvadu sistēmu, redzi un dzirdi, endokrīno,asinsrades, ģenētisko un reproduktīvosistēmu.Ar siltumu nesaistītā iedarbība ir daudzmazāk pētīta. Tā tieši ietekmē bioelektriskāsparādības organismā un ģenētiskāsinformācijas pārvadi.Mikroviļņu un radiofrekvenčuiedarbības novērtējumsStarptautisko standartu pieņemtie li mitiierobežo ķermeņa absorbēto enerģijas daudzumu(“speciālais absorbēšanas rādītājs”)un pieļauj 0,4 vatus uz vienu kilo gramuķermeņa svara. Atkarībā no starojumafrek vences saņemtie enerģijas lielumi laikavienībā ir dažādi. Normatīvos norādīts, kajāizvairās no jebkāda veida mikroviļņu unradiofrekvenču kaitīgas iedarbības.Arī Latvijā ir pieņemts standarts LVS EN50413:2009 “Pamatstandarts procedūrām,kā mērīt un aprēķināt cilvēka pakļautībuelektriskajiem, magnētiskajiem un elektromagnētiskajiemlaukiem (0 Hz–300 GHz)”.Šis standarts adaptēts no Eiropas standarta(EN), kurš ir spēkā vairākumā Eiropas valstu.Standarts ierobežo elektromagnētiskolauku intensitāti vietās, kur atrodas cilvēki,un nosaka atšķirīgas ierobežojumurobežvērtības (pamatlīmeņus): nodarbinātajiemun iedzīvotājiem.Mikroviļņu un radiofrekvenčuiedarbības kontroleMikroviļņu un radiofrekvenču gadījumā,pēc ekspertu domām, absolūta priekšrokair dodama kolektīviem aizsardzības līdzekļiem.Šie aizsargpasākumi var būt šādi: radaruantenu orientācijas ierobežojumi, laisamazinātu izstarojumu zemes līmenī, vaipilnīga radiācijas avotu ekranēšana, kā tasnotiek, piemēram, mikroviļņu krāsnīs. Janodarbinātais, veicot darba pienākumus,

140 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSsaskaras ar mikroviļņiem, nepieciešamsveikt šādus pasākumus: informēt par iespējamokaitējumu, nodrošināt ar ekrānu,aizsargnožogojumu, marķēt ierīces, lai novērstunejaušu iekārtu iedarbināšanu. Turklātnodarbinātais jānodrošina ar speciāluaizsargtērpu no neilona tīkla ar sudrabapār klājumu, un pirms tā lietošanas detalizētijāizpēta starojuma avota intensitāte, laipārliecinātos, ka tas nepārsniedz aizsargtērpaaizsardzības spējas.ĪPAŠI ZEMAS FREKVENCES ELEKTRISKIE LAUKIIerīces, kas patērē elektroenerģiju, vaiarī elektriskie kabeļi ģenerē starojumu, kosauc par elektrisko lauku. Vienīgā elektriskālauka atšķirība no mikroviļņiem ir frekvenceslielums. Elektriskajos vados ģenerācijasfrekvence ir 50 Hz (ASV un Kanādā 60 Hz).Pēdējā laikā presē parādījušās publikācijaspar vēža saistību ar dažāda veida starojumiem.Minētie pētījumi nav pietiekami,lai izdarītu tālejošus secinājumus, jo trūksttiešu pierādījumu par zemo vai augstofrekvenču starojuma kaitīgumu. Patiesībāelektroenerģijas universālās lietošanas dēļsabiedrībā nav cilvēka, kuru vairāk vai mazāknebūtu skāris šis starojums. Tādēļ šiempētījumiem jābalstās uz dažādu lauka iedarbībaslīmeņu skarto salīdzināšanu.Minētās iedarbības daudzveidības dēļdaudzi pētījumi veikti, ņemot vērā cilvēkus,kas dzīvo augstsprieguma līniju tiešā tuvumā.Apsekojumu un izmeklējumu rezultātiliecina, ka par šo problēmu joprojām trūkstinformācijas, lai varētu apstiprināt vai noliegtelektriskā lauka kancerogēno (vēzi izraisošo)ietekmi uz cilvēku.No arodveselības viedokļa elektriskālauka bīstamība vairāk iespējama nodarbinātajiem,kas labo elektriskos vadus vaistrādā tiešā elektrības līniju tuvumā. Dažipētnieki (bet ne visi) norāda, ka šiem nodarbinātajiemiespējamas smagākas leikēmijasformas nekā tiem, kas nav tikušipakļauti elektriskā lauka iedarbībai.ELEKTROMAGNĒTISKO LAUKUIEDARBĪBA LĪDZ ŠIM VĒL IR MAZIZPĒTĪTA.Kopsavilkumā par šo tematu jāsecina,ka “elektrisko profesiju” saistība ar asinsun galvas smadzeņu vēzi ir pārāk konsekventa,lai uzskatītu to par nejaušu gadījumu.Galvenais ir noskaidrot, vai šī saistībaattiecas tikai uz elektromagnētisko lauku

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS141vai arī uz citiem riska faktoriem darbavietā.Starptautiskās normas nosaka atsevišķuslielumus atsevišķām elektromagnētiskā laukasastāvdaļām (elektriskajam un magnētiskajamlaukam), jo to savstarpējās attiecībaskonkrētos gadījumos var būt ļoti dažādas.Ministru kabineta 2006. gada 5. septembranoteikumi Nr. 745 “Darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībaipret elektromagnētiskā lauka radīto riskudarba vidē” nosaka darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībai pret risku,ko darba vidē rada vai var radīt elektromagnētiskolauku iedarbība. Minētajosnoteikumos ir pilnībā pārņemtas Direktīvas2004/40/EK prasības, kas nosaka darbadevēja pienākumus attiecībā uz nodarbināto,kuri pakļauti elektromagnētisko laukuietekmei, drošību un veselības aizsardzību,kā arī ekspozīcijas robežvērtības un darbībasvērtības mainīgiem elektriskiem, magnētiskiemun elektromagnētiskiem laukiem,kuru frekvence ir no 0 līdz 300 GHz.

8711JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSIEVADSMūsdienās radioaktīvās vielas un jonizējošāstarojumu avotus izmanto vairākāsnozarēs – kodolfizikā, atomenerģētikā, radioķīmijā,radiācijas ķīmijā, radiobioloģijāun medicīnā. Latvijā arvien lielāku nozīmiiegūst jonizējošā starojuma izmantošanamedicīnā, piemēram, staru terapijā, diagnostikā(rentgendiagnostikā, datortomogrāfijā),radioimunoloģijas pētījumos u. c.Jonizējošais starojums ir enerģijas plūsmadaļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā,kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešāveidā, piemēram, alfa daļiņas ir He atomukodoli ar lādiņu +2, tādēļ tās audos spējradīt pozitīvi un negatīvi lādētus jonus, veicottiešo jonizāciju, bet rentgenstarojums irstarojums bez masas un lādiņa, tāpēc tasnespēj tieši radīt jonus. Elektromagnētiskāstarojuma bremzēšanās gadījumā no atomaorbītas var tik izsists elektrons, kura lādiņš irnegatīvs un kurš ir saņēmis lielu enerģiju,tāpēc var radīt gan pozitīvos, gan negatīvosjonus. Tādēļ elektromagnētisko starojumusauc par netieši jonizējošo starojumu.Par JSA uzskata radioaktīvās vielas, kodolmateriālus,radioaktīvos atkritumus vaiierīces, kas satur šos materiālus, piemēram,Pu saturoši dūmu detektori. Visas iekārtas,kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu(piemēram, rentgeniekārtas, tomogrāfi) vaiarī spēj radīt radioaktīvas vielas no neradioaktīviemmateriāliem, tos apstarojot ardaļiņām (piemēram, neitronu ģeneratori)vai augstas enerģijas gamma starojumu,ir JSA. Par JSA ir uzskatāmas arī jonizējošāstarojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgasdaļas, piemēram, rentgenlampas.Ja darbībām ar jonizējošā starojumaavotiem (JSA) netiek ievēroti nepieciešamieaizsardzības pasākumi, tad jonizējošaisstarojums var būt ļoti bīstams veselībai, tādēļlielākajā daļā valstu, tajā skaitā Latvijā,jonizējošā starojuma izmantošana tiekpakļauta stingriem likumiem. Profilaktiskiepasākumi saistībā ar jonizējošā starojumaizmantošanu Latvijā stingri pakļaujas likumam“Par radiācijas drošību un kodoldrošību(07.11.2000.), Ministru kabineta noteikumiemNr. 149 (09.04.2002.) “Noteikumipar aizsardzību pret jonizējošo starojumu”un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 97(05.03.2002.) “Noteikumi par aizsardzībupret jonizējošo starojumu medicīniskajāapstarošanā”.Ķīmiskā elementa atoms sastāv no kodola,ko veido protoni un neitroni, un elek-

144 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMStronu apvalka jeb elektronu čaulas. Protonuskaits nosaka kodola elektrisko lādiņu, protonuun neitronu kopējais skaits – kodolamasu. Ķīmiskā elementa atoma paveidus,kuru kodoliem ir atšķirīgs neitronu skaits,sauc par izotopiem. Izotopi iespējami visiemķīmiskajiem elementiem. Izotopi var būt stabiliun nestabili. Ja ķīmisko elementu atomukodoli nav stabili, tie sabrūk, izstarojot daļiņasvai elektromagnētisko starojumu, tādējādikļūstot stabilāki. Šādus izotopus saucpar radioizotopiem vai radionuklīdiem.Vielas, kas satur radionuklīdus, saucpar radioaktīvām vielām. To aktivitāte ir atkarīgano atomu kodolu sabrukšanas straujuma.Jo vairāk kodolu sabrūk vienā laikavienībā, jo intensīvāka ir daļiņu plūsma.Laiku, kurā atomu kodolu skaits samazināsdivas reizes, sauc par pussabrukšanas periodu.Dažādu izotopu pussabrukšanas periodsmainās plašās robežās – no sekundesdaļām (piemēram, hēlijam 8 He- 0,122 s)līdz miljardiem gadu (piemēram, urānam238U – 4,5 x 10 9 gadu).Jonizējošajam starojumam izšķir vairākusveidus, kas savā starpā atšķiras arenerģiju un caurspiešanās spēju, bet novides un sabiedrības veselības viedokļa visbiežāksastopami šādi starojuma veidi:1) korpuskulārais jeb daļiņu starojums:• α-daļiņas ir hēlija atoma kodoli, kurasvar aizturēt papīra lapa, 5 cm gaisaslānis, ūdens, apģērbs, tādēļ arī ādasraga slānis to spēj aizturēt, taču, ja radionuklīdi,kas izstaro α-daļiņas, tiekieelpoti, tie var jonizēt atomus dzīvajāsšūnās un radīt nopietnus orgānu bojājumus(piemēram, radons var izraisītplaušu vēzi). Raksturīgākie α-starotāji irpolonija, rādija, radona, urāna, svinau. c. smago elementu izotopi;• β-daļiņas ir elektroni, kas spēj noskrietgaisā pat 10 m un spēj pat penetrētcaur 2 cm biezu dzīvu audu slāni, bet,ilgstoši atrodoties uz ādas, spēj izraisītādas apdegumu. Tās spēj aizturēt alumīnijaekrāns, kura biezums ir vismazpāris milimetru. Lielākā daļa ķīmiskoelementu izotopu ir β-radioaktīvi. Jaradionuklīdi, kas izstaro β-daļiņas, tiekieelpoti, tad, līdzīgi kā α-starojuma gadījumā,tās var jonizēt atomus vai molekulasdzīvajās šūnās un radīt nopietnusorgānu bojājumus, jo starojumsspēj iedarboties pat dažu centimetrudziļumā;• neitronu starojums ir neitrālu daļiņuplūsma ar lielu caurspiešanās spēju.Ejot cauri videi, tā var veidot lādētāsdaļiņas, kuras var jonizēt atomus unmolekulas dzīvajās šūnās. Neitronivar izspiesties cauri ķermenim, tādējādiradot visu ķermeņa orgānuapstarojumu. Neitroni var izraisīt arīkodolreakcijas, ja neitronus var absorbētvides atomu kodoli, tādējādikļūstot nestabili un paši sabrūkot; šoprocesu sauc par neitronu aktivāciju,un to izmanto ļaundabīgo slimību ārstēšanā;2) fotonu jeb elektromagnētiskais starojums:• γ-starojums ir lielas enerģijas elektromagnētiskāstarojuma veids ar ļoti lielucaurspiešanās spēju, kas atkarīga nostarojuma enerģijas. Tas spēj iet cauricilvēka organismam, tādējādi radot visuķermeņa orgānu apstarojumu. Intensīvsγ-starojums var izraisīt dažādusveselības traucējumus, tādēļ vietās, kuriespējama saskarsme ar šā starojumaveidu, nepieciešama bioloģiskā aizsardzība;rentgenstarojums, kurš savukārtiedalās cietajā starojumā (ar viļņu garumuzem 100 pm, ko iegūst ar elementārdaļiņupaātrinātāja palīdzību)un mīkstajā starojumā (ar viļņu garumuno 10 nm līdz 100 pm, ko iegūst

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS145ar rentgenlampu palīdzību, šis viļņugarums pārklājas ar γ staru viļņa garumu).Dažāda blīvuma audi rentgenstarusabsorbē dažādi, uz šo staru īpašībubalstās plašā rentgenstaru izmantošanamedicīnā, bet it īpaši – diagnostikā,piemēram, traumatoloģijā).BIEŽĀK SASTOPAMIEJONIZĒJOŠĀ STAROJUMA AVOTIPēc izcelsmes jonizējošā starojumaavotus iedala dabīgajos un mākslīgajos.Dabisko radioaktivitāti rada dabiskie jonizējošāstarojuma avoti, kas atrodas gan uzZemes, gan galaktikā. Dabiskā radioaktivitāteir neatņemama Zemes sastāvdaļa, unvairākumam cilvēku tā arī ir lielākais starojumaavots (ņemot vērā darba tēmu, literatūrasapskatā dabiskā radioaktivitāte plašāknetiks aplūkota). Kā svarīgākais avotsminams radioaktīvās vielas Zemes garozā.Mākslīgie jeb tehnogēnie jonizējošāstarojuma avoti ir cilvēku radītas ierīces, radioaktīvāsvielas, kodolmateriāli, radioaktīvieatkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerētjonizējošo starojumu. Kā svarīgākie avotiminami jonizējošā starojuma izmantošanamedicīnā, kuras rezultātā tiek eksponētigan pacienti, gan personāls (ārsti, rentgenlaborantiu. c.), un vides piesārņojums pēcpasaulē veiktajiem kodolieroču izmēģinājumiemvai notikušajām kodolavārijām. Attīstotiesatomenerģijai, tika uzsākta dažādumākslīgo radioaktīvo izotopu iegūšana,galvenokārt realizējot kodolreakcijas atomureaktoros. Mākslīgie radionuklīdi ir iegūtikatram stabilajam elementam. Tos izmantogan medicīnā (piemēram, instrumentusterilizācijā), gan zinātnē (piemēram, kodolreaktoros),gan rūpniecībā (piemēram,industriālajā radiogrāfijā, lai konstatētumetāla konstrukciju iekšējos defektus), kāarī elektrības ražošanai atomelektrostacijāsu. c. Mākslīgās radioaktīvās vielas atrodasarī atmosfērā, kur tās nonāk no dažādiemrūpniecības objektiem (piemēram, noatomelektrostacijām, kodoldegvielas ieguvesun pārstrādes rūpnīcām), pēc kodolieročuizmēģinājumiem (piemēram, stroncijs( 90 Sr), cēzijs ( 137 Cs) u. c.) un kodolavārijurezultātā. Pie mākslīgajiem jonizējošā starojumaavotiem pieder ne tikai radioaktīvāsvielas, bet arī dažādas iekārtas, piemēram,rentgeniekārtas.Turklāt jonizējošā starojuma avotus iedalaslēgtos un vaļējos. Ar terminu “slēgtsstarojuma avots” saprot jonizējošā starojumaavotus, kas satur radioaktīvās vielasun kuru struktūra (jeb konstrukcija) neļaujradioaktīvajām vielām nokļūt atklātā vidē(piemēram, kobalta 60 Co γ-starojuma iekārtas,rentgenstaru ģeneratori, elektronu paātrinātājiu. c.). Savukārt ar terminu “vaļējsstarojuma avots” saprot jebkuru radioaktīvuvielu, kura nav slēgta starojuma avota veidā(piemēram, jonizējošā starojuma izmantošanadažādu slimību diagnostikā – 99m Tc vai 131 Ivairogdziedzera slimību diagnostikā u. c.).Nodarbinātie darba vidē var būt pakļautigan dabīgajam jonizējošajam starojumam,gan mākslīgajam jonizējošajamstarojumam, kurš rodas no cilvēku veidotiemjonizējošā starojuma avotiem, kā arīgan slēgtiem, gan vaļējiem jonizējošā starojumaavotiem. Nosacīti visus pakļautosnodarbinātos var iedalīt vairākās grupāsatkarībā no tā, kādi jonizējošā starojumaavoti tiek izmantoti un kāda ekonomikasnozare tiek pārstāvēta:• kodolrūpniecībā (kodoldegvielas ražo-

146 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSšanā, pārstrādē, enerģijas ražošanā atomelektrostacijāsu. c.) nodarbinātie;• medicīnā nodarbinātie (rentgenologi,radiologi, rentgenlaboranti, medicīnasmāsas, māsu palīgi u. c. speciālisti,izņemot zobārstniecību un veterināromedicīnu);• zobārstniecībā nodarbinātie;• veterinārajā medicīnā nodarbinātie;• zinātnē nodarbinātie;• rūpniecībā (radioaktīvo medikamenturažošanā, transportēšanā u. c.)nodarbinātie;• citi (nodarbinātie, kas nepieder pienosauktajām grupām, – muita, policija,lidosta u. c.).JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA MĒRĪŠANAS METODESJonizējošā starojuma mērīšanai izmantošādus dozimetru veidus:• jonizācijas kameras, kuru darbība pamatojasuz jonizējošā starojuma spējuizraisīt gaisa molekulu jonizāciju, brīvoelektronu veidošanos, kā rezultātā gaisskļūst par elektriskās strāvas vadītāju; šīsstrāvas lielums ir proporcionāls starojumaintensitātei, un to var izmērīt;• Geigera-Millera skaitītāji, kas sastāvno jonizācijas kameras ar inertas gāzes(piemēram, argona) pildījumu, kaspalielina jonizējošā starojuma detektēšanasefektivitāti;• scintilācijas skaitītāji, kuru darbības pamatāir luminoforo pārklājumu spīdēšanajonizējošā starojuma iedarbībā;• proporcionālie skaitītāji, kurus pamatāizmanto α-daļiņu un neitronu plūsmasnoteikšanai, kas tieši nosaka korpuskulārodaļiņu absorbēto enerģiju;• ķīmiskie detektori, kuri balstās uz ķīmiskāmreakcijām, kuru rezultātā notiek,piemēram, fotofilmu nomelnēšana,izmaiņas polimēru struktūrā, ķīmiskovielu oksidēšanās šķīdumos, krāsasizmaiņas u. c.:o plastmasas plēvju monitori, kas izgatavotino polivinilhlorīda ar skābumanoteikšanas krāsu indikatorapiedevu (jonizējošā starojuma iedarbībasrezultātā rodas ūdeņražaun hlora radikāļi, kas savienojotiesveido sālsskābi);o dzelzs sulfāta šķīduma dozimetri(jonizējošā starojuma iedarbībasrezultātā notiek divvērtīgo dzelzsjonu oksidēšanās par trīsvērtīgajiemdzelzs joniem, kuru daudzumušķīdumā var noteikt ar optiskāsspektrometrijas metodēm);• termoluminiscentie dozimetri – galvenokārt,individuālie dozimetri, kastiek izmantoti, lai noteiktu jonizējošāstarojuma absorbētās vai ekspozīcijasdozas visam ķermenim vai lokālāmķermeņa daļām. Agrāk tika izmantotikasešu tipa fotofilmu dozimetri, kuruizmēri ir aptuveni 5 x 5 cm, un pildspalvasizmēra jonizācijas kameras.Šobrīd Latvijā tiek lietoti tikai termoluminiscentiedozimetri tablešu veidā,kuros par aktīvo vielu kalpo litija fluorīds,kurā jonizējošais starojums radakristāliskā režģa defektus un elektronulokalizāciju metastabilā stāvoklī. Karsējotpie noteiktas temperatūras, notiekrekombinācijas procesi, elektronu pārejauz zemāku enerģētisko līmeni, kārezultātā tiek emitēta redzamā gaisma,kuras intensitāti ar jutīgu fotoelektronupavairotāju palīdzību var izmērīt.

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS147JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA IEDARBĪBAS CEĻIUN IZRAISĪTIE VESELĪBAS TRAUCĒJUMIIedarbības ceļiJonizējošā starojuma iedarbība varbūt divējāda – ārējā un iekšējā. Ārējāsiedarbības gadījumā jonizējošā starojumaavoti atrodas ārpus cilvēka organisma,un lai, iedarbotos uz iekšējiem orgāniem,starojumam jāiet cauri ādai, kurā daļaenerģijas absorbējas. Kā ārējās iedarbībaspiemērs minams jebkurš veiktais rentgenuzņēmumsvai datortomogrāfijas uzņēmums.Iekšēja iedarbība iespējama, jaradionuklīdi nokļūst organismā (ieelpojotgaisu, kas satur radioaktīvus materiālus,norijot materiālu, kas satur radioaktīvasvielas, caur ādas bojājumiem – brūcēm,izsitumiem, reti – caur veselu ādu) un turemitē jonizējošo starojumu. Kā piemēruvar minēt medicīnas procedūras, kadpacientiem diagnostikas vai ārstēšanasno lūkos parenterāli tiek ievadītas radiofarmaceitiskāsvielas (piemēram,99mTcvairogdziedzera slimību gadījumā). Līdzīgiuz organismu iedarbojas arī radons, kurštiek ieelpots, un tā sabrukšanas produktiuzkrājas organismā gar elpceļiem un emitēα-, un β-starojumus. Atsevišķās situācijāsiespējama arī kombinēta iedarbība, pie mēram,nodarbinātajiem radioterapijas nodaļās,kur ārējo starojumu rada radioaktīvāsvielas šķīdums šļircē, bet iekšējo – gaistošais131I, kurš iztvaiko no šī šķīduma un kuruieelpo nodaļā strādājošie.PatoģenēzeJonizējošā starojuma izraisīto efektupamatā ir dezoksiribonukleīnskābes (DNS)bojājums, kas rada mutācijas un hromosomuizmaiņas (hromosomu translokācijas,inversijas, delēcijas u. c.), nosakot gan pārmantojamoģenētisko bojājumu, gan ļaundabīgoaudzēju attīstību. 35% gadījumuDNS bojājums ir tiešs (t. i., bojājumus izraisatieša jonizējošā starojuma iedarbība),bet aptuveni 65% – netiešs (jonizējošais starojumsjonizē molekulas, kas atrodas tiešāDNS tuvumā, piemēram, ūdens molekulas,izraisot brīvo radikāļu rašanos; radušies radikāļitālāk iedarbojas uz DNS, izraisot tāsbojājumus). DNS bojājuma rezultātā varattīstīties šūnas transformācija (piemēram,ļaundabīgā šūnā) vai iestāties šūnu bojāeja,taču to attīstību nosaka ne tikai bojājumaveids un plašums, bet arī šūnas un specifiskoenzīmu (piemēram, DNS polimerāzes,ligāzes, glikosilāzes, endonukleāzes,fosfodiesterāzes u. c.) reparatīvās īpašībasun aktivitāte. Ķīmiskās reakcijas jonizējošāstarojuma izraisītie šūnas bojājumi ir identiskispontānajiem šūnu bojājumiem. DNSbojājums var būt:• vienkāršs, ja tiek bojāta viena nodubultspirāles ķēdēm un to galvenokārtizraisa rentgenstarojums vaiγ-starojums;• salikts, ja tiek bojātas abas ķēdes;• komplekss, ja bojātas dubultspirālesabas ķēdes vairākās vietās, un bojājumuvietas atrodas tuvu cita citai. Šādusbojājumus visbiežāk izraisa α-daļiņas;komplekss, ja bojātas dubultspirālesabas ķēdes vairākās vietās, un bojājumuvietas atrodas tuvu cita citai. Šādusbojājumus visbiežāk izraisa į-daļiņas.Jonizējošais starojums var izraisīt:• gēnu jeb punktveida mutācijas, kas skartikai atsevišķu gēnu un kļūst redzamaspēc organisma ģenētiskās analīzes;• hromosomu mutācijas, kas saistītas ar

148 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSdziļām ģenētiskā materiāla izmaiņāmun atsevišķu hromosomas daļu bojāeju;• hromosomu skaita izmaiņas.Minētās gēnu mutācijas var notikt gansomatiskajās šūnās, gan dzimumšūnās.Situācijās, kad DNS tiek atjaunota precīzi,šūna atgūst savu struktūru un atjauno savasnormālās funkcijas, tādēļ normālai reparatīvostruktūru darbībai ir ļoti svarīga nozīme.Literatūrā aprakstīta paaugstināta jutībapret jonizējošo starojumu, kas izpaužas kāneadekvāti plaši audu bojājumi pēc salīdzinošinelielām starojuma dozām (piemēram,ļoti plašs veselo audu bojājums pēc radioterapijasar standartdozām), un patoģenēzespamatā ir to gēnu defekts, kas atbildīgi parDNS struktūras atjaunošanu. Kā plašāk aprakstītosindromu iespējams minēt autosomālirecesīvi pārmantojamo teleangiektātiskoataksiju, kurai raksturīga smadzenīšuataksija, neiromuskulāra deģenerācija, paplašinātiacu asinsvadi (teleangiektāzijas),imunodeficīts, hromosomu nestabilitāte unizteikti paaugstināts vēžu un asinsrades orgānuļaundabīgo slimību (limfocitārās leikozesun ne-Hodžkina limfomas) biežums.Uzskata, ka šādiem pacientiem šūna ir aptuveni2,7 reizes jutīgāka pret jonizējošostarojumu salīdzinājumā ar normālu šūnu.Faktorus, kas ietekmē cilvēka šūnu radiojutību,var iedalīt trīs grupās:• fizikālie faktori;• fizioloģiski bioķīmiskie faktori;• bioloģiskās struktūras faktori.Pie fizikālajiem faktoriem pieder apstarojumadoza un apstarojuma veids, un tielielā mērā ietekmē apstaroto šūnu izdzīvošanuun nāves iestāšanās laiku. Pie šīs grupaspieder arī apstarošanas plašums jebkopējais apstaroto šūnu daudzums, apstarošanasveids (vietēja vai vispārēja apstarošana),kā arī apstarojuma raksturs (akūtsvai hronisks apstarojums).Fizioloģiski bioķīmisko radiojutības faktoruiedarbības pamatā ir likums, kurš nosaka,ka šūnu un audu radiojutība ir tiešiproporcionāla šūnu dalīšanās intensitātei unapgriezti proporcionāla šūnu diferenciācijaspakāpei. Ļoti liela radiojutība ir visiem orgāniemun audiem, kuros notiek aktīva šūnudalīšanās un augšana. Minēto iemeslu dēļarī jauno organismu (piemēram, mazu bērnu)audu jutība pret jonizējošo starojumu irlielāka. Organisma rezistence pieaug līdz arvecumu un sasniedz maksimumu pilnbriedumaperiodā, kad visas organisma sistēmasir nostabilizējušās. Mūža otrajā pusē samazināsreģenerācijas procesu intensitāte, unlīdz ar to radiojutība atkal palielinās.Bioloģiskās struktūras faktori ir saistīti aratšķirībām šūnu un audu struktūrelementos.Šūnu radiojutība variē plašās robežās, un,balstoties uz šo radiojutību, visas šūnas tiekiedalītas septiņās grupās (piemēri sakārtotijutības samazināšanās secībā):• nobrieduši limfocīti, eritroblasti, spermatogoniji;• olnīcu folikuli, kaulu smadzeņu mielocīti,zarnu trakta kriptu šūnas, epidermasbazālās šūnas;• kuņģa dziedzeru un kapilāru endotēlijašūnas;• osteoblasti, osteoklasti, hondroblasti,spermatocīti;• granulocīti, osteocīti, dziedzeru parenhīma;• fibrocīti, hondrocīti un fagocīti;• muskuļu un nervu šūnas.Audu un orgānu jutība ir atkarīga no tošūnu grupām, kas veido audu un orgānustruktūru. Tā, piemēram, audi, kas sastāvno 1. un 2. grupas šūnām (zarnu trakts,asinsrades orgānu audi, dzimumorgāni,matu folikuli) ir ļoti jutīgi pret apstarojumu.Lai gan šūnu spēja izdzīvot ir kvantitatīvsrādītājs, tomēr to nevar uzskatīt par jutīgākostarojuma iedarbības pazīmi. Pēc ap-

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS149starošanas šūnu mitoze aizkavējas uz laiku,taču šim aizkavējumam ir raksturīga viļņveidība– tūlīt pēc apstarošanas šūnu dalīšanāskrasi samazinās, tad seko pastiprinātadalīšanās (šūnas aktīvi “cīnās” ar starojumaizraisītajiem bojājumiem un daļēji spēj atveseļoties),tad atkal seko depresija.Jonizējošā starojuma izraisītos audu bojājumusiedala deterministiskajos un stohastiskajos.Deterministiskais efekts rodas situācijās,kad tiek bojāts pietiekami liels šūnuskaits un cilmes šūnas zaudē savas spējaspilnvērtīgi atjaunot gan audu struktūru, ganfunkciju. Situācijās, kad ekspozīcijas dozas irlielākas par sliekšņa dozu, šādu traucējumuattīstības risks ir ļoti augsts un bojājuma pakāpeļoti liela. Ņemot vērā organisma reģeneratīvāsspējas, traucējums var būt pārejošs.Stohastiskais efekts rodas gadījumos,ja šūnas netiek nonāvētas, bet tikai kādāveidā pārveidotas. Stohastiskajiem efektiempiemīt trīs raksturīgas īpatnības:• bioloģiskā reakcija uz mazām starojumadozām ir divfāžu – tā sākas ar funkcijasstimulēšanu, kas pēc laika pārietvai pāriet negatīvā reakcijā;• mazas apstarojuma dozas praktiski nebojāaudu struktūru, bet iedarbojas tikaiuz to funkcijām;• jonizējošais starojums iedarbojas tikaiuz jutīgākajiem orgāniem un audiem(centrālo nervu sistēmu, gremošanastraktu, asinsrades orgāniem), izjaucotorganismu dažādo sistēmu mijiedarbībaskompleksu.Tomēr nepieciešams atzīmēt, ka situācijās,kad apstarotajām šūnām piemīt ļaundabīgspotenciāls un organisms nespēj bojājumueliminēt, var attīstīties ļaundabīgasslimības. Minēto iemeslu dēļ mazu apstarojumadozu izraisītie stohastiskie efekti irgrūti novērtējami, kā rezultātā, lai precīzivarētu izvērtēt efektu atkarību no saņemtajāmjonizējošā starojuma dozām, nepieciešamsveikt daudzus pētījumus ar lielu eksponētocilvēku grupām un precīzi zināmāmdozām. Starptautiskās radiācijas aizsardzībaskomisijas (International Commisionon Radiological Protection – ICRP) mērķi irnovērst deterministisko efektu attīstību, kāarī sekot, lai tiek izpildīti visi iespējamiepasākumi, kas nodrošinātu attiecīgajos apstākļosminimāli iespējamās jonizējošā starojumadozas (ALARA princips – as low asreasonably achievable princips).VESELĪBAS TRAUCĒJUMILielu jonizējošā starojumadozu iedarbībaAkūts (ap)starojuma sindroms attīstāscilvēkiem, kuri ir saņēmuši lielas jonizējošāstarojuma dozas īsā laika posmā, parastidažu minūšu laikā.Turklāt saņemtā starojuma veidam irjābūt penetrējošam un jāapstaro viss ķermenisvai lielākā tā daļa. Ar minēto sindromusaprot specifiskas kompleksas izmaiņasapstarotā organisma audos, kas attīstījušās30 dienu laikā pēc apstarojuma. Minētaissindroms attīstījās daudziem cilvēkiem Japānāpēc Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas,kā arī ugunsdzēsējiem, kas piedalījāssākotnējos glābšanas darbos pēcČernobiļas AES avārijas. Akūta (ap)starojumasindroma klīnisko ainu nosaka to šūnudalīšanās traucējumi, jo lielas jonizējošāstarojuma dozas nomāc šūnu mitozi, untādējādi jaunas šūnas neveidojas. Aktīvākā

150 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSJonizējošā starojuma dozas, kas izraisaakūtus veselības traucējumusStarojumadoza (mSv)5000–10 0002500–5000Aptuveni1000VeselībastraucējumiFatāli akūti veselībastraucējumi visiem, kassaņēmuši šādas starojumadozas.Pietiekama doza, lai turpmāko60 dienu laikā nomirtu 50%no visiem, kas saņēmušišādas starojuma dozas.Sliekšņa doza, kas izraisaakūtus veselības traucējumus.mitoze notiek gremošanas traktā un asinsradesorgānos, tādēļ arī klīnikā dominēskuņģa–zarnu trakta traucējumi (slikta dūša,vemšana, caureja), kā arī iekšēja asiņošana(nomākta trombocītu veidošanās) un infekcijas(nomākta leikocītu veidošanās) (visosgadījumos traucējumus iespējams novērotpie aptuveni 5–15 Gy lielas starojuma dozas).Turklāt var novērot arī ādas bojājumus(dedzināšanas sajūtu, apsārtumu līdzīgi kāpēc pārmērīgi ilgas uzturēšanās saulē, kāarī ādas matiņu bojāeju – jonizējošā starojumaietekmē mats pārstāj augt un nolūst),acs lēcas priekšējās sienas apduļķošanos, kāarī pārejošu sterilitāti vīriešiem. Prognozesakūta (ap)starojuma sindroma gadīj umā irtieši atkarīgas no saņemtā starojuma dozas;nāve kaulu smadzeņu funkcijas nomākumadēļ iestājas viena vai divu mēnešu laikā, betkuņģa–zarnu trakta problēmu dēļ – 10–20dienu laikā pēc apstarošanas. Saņemotvienreizēju akūtu apstarojumu, kura doza irmazāka par 2 Gy, nāve var neiestāties, tačuorganismā attīstīsies būtiskas izmaiņas, koapzīmē ar terminu “staru slimība”.Hronisku mazu jonizējošāstarojuma dozu iedarbībaMazu jonizējošā starojuma dozu bioloģiskajaiiedarbībai ir raksturīgs ilgstošsstarplaiks starp organisma apstarošanu unatbildes reakciju. Starojuma vēlīnā ie tekmesaglabājas tikai somatiskajās šūnās unpēc latentā perioda var izpausties kā šūnuļaundabīga proliferācija, šūnu sklerotiskasizmaiņas vai deģeneratīvās izmaiņas iekšējosorgānos, acīs, nervu sistēmā.Jonizējošā starojuma spēja izraisīt ļaundabīgosaudzējus pie augstām ekspozīcijasdozām ir zināma jau daudzus gadus, tačušobrīd ir aktuāls jautājums par ilgstošumazu dozu iedarbību. Starptautiskā vēžupētniecības aģentūra (International Agencyfor Research on Cancer – IARC) ir atzinusijonizējošo starojumu par 1. grupas kancerogēnu,t. i., nepārprotami kancerogēnucilvēkam. Epidemioloģiskie pētījumi, kassniedz pietiekamus pierādījumus šādai klasifikācijai,ir pētījumi par cilvēkiem, kuri:• pārcietuši atombumbu sprādzienus Japānā;• piedalījušies kodolieroču testēšanā;• saņēmuši lielas jonizējošā starojumadozas medicīnisku indikāciju dēļ;• saņēmuši lielas jonizējošā starojuma dozasatomelektrostaciju avāriju rezultātā;• darba vidē ir bijuši pakļauti jonizējošāstarojuma iedarbībai.Atbilstoši Starptautiskās vēžu pētniecībasaģentūras apkopotajiem datiem jonizējošaisstarojums spēj izraisīt multiplomielomu, leikozes, ne-Hodžkina limfomu,plakanšūnu ādas vēzi, krūts vēzi sievietēm,plaušu vēzi, kā arī vairogdziedzera vēzi.Jonizējošā starojuma izraisītie ļaundabīgieaudzēji visbiežāk attīstās pēc salīdzinošigara latentā perioda. Lielu dozu gadījumāpar minimālo latento periodu leikozēm uzskata2–5 gadus, vairogdziedzera vēzim

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS151bērniem – 4–5 gadus, bet vēžiem, ja tikušieksponēti pieaugušie,– 10–40 gadi.Pēc pasaulē veiktajiem aprēķiniem,tādas jonizējošā starojuma dozas,kādām ir pakļauts vairākums pasaulesiedzīvotāju, izraisa tikai aptuveni 1% novisām ļaundabīgajām slimībām. Tādējādirisks saslimt ar letālu audzēju jonizējošāstarojuma iedarbības dēļ ir daudzas reizeszemāks nekā mirt no kādas smēķēšanasvai alkohola izraisītas slimības vai ietbojā satiksmes negadījumā. AtbilstošiStarptautiskās radioloģiskās aizsardzībaskomisijas datiem iedzīvotājiem risks nomirtno vēža ir 5% uz katru zīvertu, kas saņemtspapildus dabiskajam jonizējošajam starojumam.Jonizējošais starojumsun iedzimtībaPasaulē plaši tiek apspriests jautājumspar jonizējošā starojuma ietekmi uz augligrūtniecības laikā. Atkarībā no jonizējošāstarojuma dozas un grūtniecības laika auglisvar iet bojā vai viņam var tikt novērotistohastiski efekti (ļaundabīgo audzējuattīstība līdz 15 gadu vecumam, pārmantotuslimību, iedzimtu anomāliju attīstība) undeterministiski efekti (embrija un augļa nāve,malformācijas, attīstības traucējumi,sma dzeņu attīstības traucējumi ar smagugarīgo atpalicību). Galvenie patoģenētiskiemehānismi saistāmi ar ģenētiskajām mutācijām,kas notikušas dzimumšūnās.Grūtniecības laikā saņemtās jonizējošā starojuma minimālās dozas (mGy),kas var izraisīt augļa bojāeju, smagas malformācijas vai garīgo atpalicībuGrūtniecībaslaiks (nedēļās)Augļa bojāejaSmagasmalformācijasGarīgā atpalicība0. Nav sliekšņa dozas Nav sliekšņa dozas –1. 100 Nav sliekšņa dozas –2.–5. 250–500 2005.–7. 500 5007.–21. >500 Tiek novērotas retiEfekts netiek novērots līdz8. nedēļaiEfekts netiek novērots līdz8. nedēļaiNav sliekšņa dozas no 8. līdz15. nedēļai, pēc tam lineāraattiecībaPēc 21. >1000 Tiek novērotas reti Efekts netiek novērotsLai samazinātu jonizējošā starojumaietekmi uz grūtniecības iznākumu, sievietēmreproduktīvajā vecumā diagnostiskāsprocedūras, kurās tiek izmantots jonizējošaisstarojums, ieteicams veikt menstruālācikla pirmo 10 dienu laikā, kad varbūtība,ka iestājusies grūtniecība, ir samērā zema.Turklāt mediķiem jāuzdod jautājumi pargrūtniecības iespējamību, un šādu jautājumunepieciešams uzdot arī meitenēm, kasjaunākas par 18 gadiem. Savukārt, ja grūtniecevai sieviete pēcdzemdību periodā, kasar krūti baro bērnu, darba vietā ir pakļautajonizējošā starojuma iedarbībai, darbadevējam ir jānodrošina, lai jonizējošā starojumadoza nepārsniedz 1 mSv (atbilstošiMK noteikumiem Nr. 149 “Noteikumi paraizsardzību pret jonizējošo starojumu” (pie-

152 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSņemti 09.04.2002.)), bet, ja tas nav iespējams,šādu sievieti nepieciešams pārcelt citādarbā, kurā nebūtu jonizējošā starojumaiedarbības (MK noteikumi Nr. 660 “Darbavides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”(pieņemti 02.10.2007.)).Jonizējošā starojuma dozimetrijaJonizējošā starojumaraksturlielumi.Dozu aprēķināšanaJonizējošais starojums mijiedarbībā arvielu (dzīvajiem organismiem, dažādiemmateriāliem u. c.) vienmēr rada tajā pārmaiņas.Galvenokārt šīs pārmaiņas ir saistītasar starojuma jonizējošo darbību.Jonizējošā starojuma avotu raksturo tāaktivitāte un apstarošanas doza/deva, kosaņem viela, uz kuru krīt starojums. Latviskitiek lietoti abi termini (doza un deva) – normatīvajosaktos biežāk tiek lietots terminsdoza, bet literāri precīzāks ir termins deva.Jonizējošā starojuma aktivitātes SI vienībair bekerels (Bq). Vienu bekerelu lielaaktivitāte ir tādam radioaktīvā izotopa avotam,kurā ik sekundi sabrūk viens atoms.Absorbētā doza ir masas vienībā absorbētājonizējošā starojuma enerģija. TāsSI sistēmas mērvienība ir grejs (Gy), kas atbilstvienam džoulam uz vienu kilogramu.Ekspozīcijas (apstarojuma) doza(X) ir elektriskais lādiņš q, kas rodas gaisamasas vienībā pie apstarotā priekšmeta.x – q m g,kur:m g– gaisa masa.SI sistēmā ekspozīcijas dozas mērvienībair kulons uz kg (C/kg), bet novecojusiārpussistēmas vienība ir rentgens (R).Fotonu un dažādu korpuskulāro starojumubioloģiskais efekts ir dažāds, jo abiemstarojumu veidiem ir ļoti atšķirīgs jonizācijasblīvums un enerģija. Šo efektu novērtē ar bezdimensionālukoeficientu – kvalitātes faktoru(Q), kas parāda, cik reižu dotais jonizējošaisstarojums ir bioloģiski efektīvāks (kaitīgāks)par fotonu starojumu. Rentgenstarojumamun gamma starojumam Q = 1, bet, piemēram,α-starojumam Q = 20.Ekvivalentā doza ir absorbētā dozakādā atsevišķā orgānā vai audos (T) atbilstošijonizējošā starojuma veidam (R) un enerģijasdiapazonam (kvalitātei). Ekvivalentāsdozas mērvienība ir džouls uz kilogramu, tāsnosaukums – zīverts (Sv). Ekvivalento dozuaprēķina, izmantojot šādu formulu:H T,R= W RW RD T,R,kur:H T,R– ekvivalentā doza;D T,R– absorbētā attiecīgā veida jonizējošāstarojuma (R) doza audos vai atsevišķāorgānā (T);R – attiecīgais jonizējošā starojumaveids;W RW R– attiecīgā veida jonizējošā starojuma(R) ietekmes faktors attiecīgajamenerģijas diapazonam.Jonizējošā starojuma lauku veido dažādaveida jonizējošais starojums ar atšķirīgiemietekmes faktoriem w R, kopējo ekvivalentodozu (H T) aprēķina, summējot katraatsevišķā starojuma veida radīto ekvivalentodozu kādā atsevišķā orgānā vai audos:H T= ∑ RW RD T,R

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS153Audi vai orgānsIetekmesfaktors,W RW RDzimumdziedzeri 0,20Sarkanās kaula smadzenes,taisnā zarna, plaušas, kuņģisUrīnpūslis, piena dziedzeri,aknas, barības vads,vairogdziedzeris0,120,05Āda, kaulu virsma 0,01Virsnieru dziedzeris,smadzenes, resnās zarnasaugšupejošā zarna, tievāzarna, nieres, muskuļi,aizkuņģa dziedzeris, liesa,tīmuss un dzemde0,05 11Ja viens orgāns saņēmis ekvivalento dozu,kas pārsniedz jebkura minētā orgāna augstākodozu, attiecīgajam orgānam piemēro ietekmesfaktoru 0,025.*Avots: MK noteikumi Nr. 149 “Noteikumi paraizsardzību pret jonizējošo starojumu” (pieņemti09.04.2002.).Visām trīs iepriekš minētā starojumadozām lieto arī jēdzienu dozas jauda, kasir dozas lielums laika vienībā. Piemēram,izplatīts ir ārpussistēmas fona ekspozīcijasdozas lielums laika vienībā – mikrorentgenosstundā.Lai novērtētu visu ķermeņa audu un orgānuārējās un iekšējās apstarošanas ekvivalentodozu summu, ja cilvēks ir saņēmisgan ārējo, gan iekšējo apstarojumu, aprēķinaefektīvo dozu. Efektīvā doza ir visu ķermeņaaudu un orgānu ārējās un iekšējās apstarošanasekvivalento dozu summa, ņemot vērājonizējošā starojuma ietekmes faktoru uz audiem.To aprēķina, izmantojot formulu:E =∑ W T H T =∑ W T∑ W R D T,R ,kur:H T– audos un orgānā (T) absorbētā ekvivalentādoza;w T– jonizējošā starojuma ietekmesfaktors uz audiem vai atsevišķiem orgāniem(T).Efektīvās dozas maksimāli pieļaujamolielumu sauc par pamatlimitu. No normatīvoaktu viedokļa uzmanību nepieciešamspievērst arī pakārtotajiem limitiem. Pakārtotielimiti rāda maksimāli pieļaujamoekvivalento dozu atsevišķām ķermeņa daļām,piemēram, acs lēcai, 1 cm 2 lielai ādasvirsmai u. c. (sk. tabulu). Arī efektīvās dozasmērvienība ir džouls uz kilogramu, tās nosaukums– zīverts (Sv).Jonizējošā starojuma dozu limiti iedzīvotājiem un nodarbinātajiem,kas darba vidē ir pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai*Dozas limitsIedzīvotājiem 1(mSv/gadā)Nodarbinātajiem(mSv/gadā)Mācekļiemvai studentiem(mSv/gadā)Efektīvās dozas pamatlimits 1 20 6Ekvivalentā doza acs lēcai 15 150 50Ekvivalentā doza jebkurai 1 cm 2lielai ādas virsmaiEkvivalentā doza plaukstām,apakšdelmiem, pēdām unpotītēm50 500 15050 500 1501Neieskaitot apstarojumu no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.* Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”(pieņemti 09.04.2002.).

154 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSŅemot vērā aizsardzības principuspret jonizējošo starojumu, Eiropā ir noteiktijonizējošā starojuma dozu limiti ganiedzīvotājiem (neieskaitot apstarojumu nodabiskajiem jonizējošā starojuma avotiemun medicīniskās apstarošanas laikā), gannodarbinātajiem, gan mācekļiem vecumāno 16 līdz 18 gadiem, gan studentiem, gangrūtniecēm, un šie limiti ir spēkā arī Latvijā.Minētie dozu limiti šobrīd tiek reglamentētiar LR MK noteikumu Nr. 149 “Noteikumipar aizsardzību pret jonizējošo starojumu”(pieņemti 09.04.2002.) palīdzību. Šie noteikumiarī paredz, ka iespējama īpaši atļautaplānveida apstarošana kādu specifiskudarbību veikšanai vai apstarošana radiācijasavārijas gadījumā, lai glābtu cilvēkudzīvību (nedrīkst pārsniegt 200 mSv vienāapstarošanas reizē) vai aizkavētu daudzuiedzīvotāju apstarošanu, vai saglabātu lielasmateriālās vērtības (nedrīkst pārsniegt50 mSv vienā apstarošanas reizē). Tā nedrīkstbūt ilgāka par pieciem gadiem.Kolektīvā doza rāda iedzīvotāju vainodarbināto grupas kopējo apstarojumadozu, un to izteic cilvēkzīvertos (cv-Sv jebman-Sv). Parasti šo dozu aprēķina vienamgadam, summējot iekšējā un ārējā starojumadozas, kuras konkrētā iedzīvotāju vainodarbināto grupa ir saņēmusi dotajā laikā.Kolektīvās dozas nepilnība ir tā, ka, tonosakot, netiek ņemts vērā apstaroto iedzīvotājuvecums, dzimums, kā arī radioaktīvostarotāju īpatnības.AR JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA IEDARBĪBU SAISTĪTAIS RISKS.AIZSARDZĪBA PRET JONIZĒJOŠO STAROJUMUJonizējošā starojuma risks ir atkarīgsno virknes dažādu faktoru: radiācijas avotaveida (slēgtie vai atklātie avoti), aktivitātesun pussabrukšanas perioda, kā arī starojumaspecifiskām īpašībām.Darbs ar JSA jāorganizē tā:• lai saņemtā doza būtu maksimāli pamatota;• lai saņemtā doza būtu minimāli iespējamākā,veicot nepieciešamo darbu;• lai saņemtā doza nepārsniegtu limitus.Apskatīsim galvenās problēmas, kasjāievēro darba vietās, kurās izmanto jonizējošāstarojuma avotus.Pirmkārt, jebkura cilvēka darbība, kasvar palielināt nodarbināto vai iedzīvotājuapstarošanu no mākslīgajiem vai dabiskajiemJSA tādos procesos, kuros tiek izmantotasradionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanāsvai kodolpārvērtību īpašības,ir darbības ar JSA. Darbības ar JSA ir netikai minēto avotu ražošana, transportēšana,iegāde, izmantošana, pārdošana, betarī remontēšana un glabāšana, piemēram,demontētas rentgeniekārtas uzglabāšana.Darbībām ar jonizējošā starojuma avotiemjāsaņem speciāla atļauja (licence) vai atļauja.Par attiecīgās atļaujas īpašnieku varbūt gan fiziska, gan juridiska persona (operators).Šo atļauju (licenci) vai atļauju katrāvalstī izdod speciāla institūcija, kuras kompetencēir radiācijas drošības un kodoldrošībasvalsts uzraudzība un kontrole. Latvijāminētā institūcija ir Valsts vides dienestaRadiācijas drošības centrs (RDC).Otrkārt, operatora kontrolētajā zonādarbības ar jonizējošā starojuma avotiemjāvada darbu vadītājam. Par darbu vadī tājuvar būt cilvēks, kura kvalifikācija dod tiesībasvadīt darbus ar JSA. Darbu vadītājs iratbildīgs par radiācijas drošības un kodoldrošībasprasību ievērošanu kontrolētajāzonā, nodrošina, ka visi nodarbinātie, kasstrādā ar jonizējošā starojuma avotiem (ie-

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS155kārtām), ir apguvuši drošas darba metodesun zina radiācijas drošības un kodoldrošībaskvalitātes nodrošināšanas programmu,kā rīkoties ārkārtas situācijās. Darbu vadītājamir jānorīko nodarbinātie, kas atbildīgipar konkrētajām darbībām (piemēram, parradioaktīvo vielu, atkritumu uzskaiti) ar jonizējošāstarojuma avotiem (iekārtām). Darbuvadītājs ir atbildīgs par radiācijas monitoringatādu apstākļu izpēti un novēršanu, kasvar negatīvi ietekmēt radiācijas drošību unkodoldrošību operatora kontrolētajā zonā.Treškārt, operatora kontrolētajā zonājābūt radiācijas drošības ekspertam, kurakvalifikācija ļauj novērtēt jonizējošā starojumadozas, radiācijas drošību, kodoldrošību,lai veiktu nepieciešamos mērījumus.Šādu darbu veikšanai vai vadīšanai nepieciešamaatbilstoša izglītība un pieredze. Atsevišķosgadījumos (pēc saskaņošanas arRDC) operators var uzdot darbu vadītājamveikt minēto ekspertu funkcijas.Ceturtkārt, darbu vadītājs kopā ar radiācijasdrošības ekspertu izstrādā radiācijasdrošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanasprogrammu jonizējošā starojumaavota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanāun pārbaudē. Kvalitātes nodrošināšanasprogrammai jāsatur prasības:• JSA (uzskaite, identifikācija, avotu uzglabāšana,avotu pasūtīšana, norakstīšana);• mērinstrumentiem, kas tiks izmantoti,JSA vai kontroles zonas testēšanai;• testēšanas veidam un biežumam;• testēšanas rezultātu kvalitātei;• nodarbinātajiem:o par veselības pārbaudēm (pirmsnodarbinātā pieņemšanas darbā);o par apmācībām, kvalifikācijas pārbaudēm;o par saņemto dozu novērtējumu unuzskaiti;o u. c.;o• neatbilstības kvalitātes prasībām novēršanai(piemēram, JSA beidzies kvalitātessertifikāts, tādēļ nav iespējams veiktparedzēto darbu ar minēto JSA. Ir izveidojusiesJSA kvalitātes neatbilstība. Neatbilstībasnovēršanas plānā jāparedz:o kas un kādā veidā panāks sertifikātaatjaunošanu;kādi būs preventīvie pasākumi, laitas neatkārtotos);• informācijas uzglabāšanai.Ārējās apstarošanas gadījumā, kad navtieša kontakta ar radiācijas avotu, jonizējošāstarojuma dozas lielums ir atkarīgs no:avota radioaktivitātes, attāluma līdz tam,iedarbības laika un aizsardzības materiālaveida. Saskaņā ar šiem faktoriem jāizvēlasatbilstoši aizsardzības veidi :• aizsardzība ar attālumu, piemēram, palielinotattālumu līdz JSA divas reizes,saņemtā doza samazinās četras reizes;• aizsardzība ar laiku, piemēram, samazinotuzturēšanās laiku JSA tuvumā 2reizes, saņemtā doza samazināsies divasreizes;• aizsardzība ar materiālu. Lai izvēlētospareizo aizsardzības materiālu, nepieciešamslabi zināt dažādu starojumaveidu iedarbību ar vielu. Aizsardzībai nobeta starojuma parasti izmanto organiskāstikla ekrānus, lai nerastos bremzējošaisrentgenstarojums, bet gammastarojuma gadījumā – svinu vai svinastiklu..Jāatceras, ka vienmēr, ja tas iespējams,jāizvēlas vismazākās aktivitātes avots. Jomazāka JSA aktivitāte, jo mazāka saņemtādoza.Efektīvai aizsardzībai pret jonizējošostarojumu visbiežāk izmanto dažādu aizsardzībasveidu kombinācijas.Atsevišķās reizēs izmanto ķīmiskoaizsardzību pret jonizējošo starojumu.Ķīmiskā aizsardzība pamatojas uz aizsarg-

156 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSvielas ievadīšanu. Aizsargvielas iedala divāslielās grupās – radioprotektoros un radioterapeitiskāsvielās. Radioprotektori ir savienojumi,kas jāievada šūnās pirms apstarošanas,jo tie tieši vai netieši spēj uzņemtjonizējošā starojuma enerģiju un pārvērstto dzīvajam organismam nekaitīgā ķīmiskāenerģijā. Radioterapeitiskās vielas irvielas, kas atstāj aizsargefektu, ja tās ievadapēc apstarojuma. Radioterapeitiskās vielasiedarbojas uz potenciālu vai arī jau radušosstarojuma bojājumu. Šā tipa savienojumidarbojas kā šūnas, audu vai vesela organismareģenerācijas procesu veicinātāji unir cieši saistīti ar organisma vielmaiņu.Ja darbs jāveic ar atklātiem starojumaavotiem, kad ir tiešs kontakts ar radioaktīvāmvielām, nodarbinātais blakus ārējamapstarojumam var saņemt iekšējo apstarojumuno radioaktīvām vielām, kas varnonākt organismā caur muti, elpošanasceļiem vai caur ādu. Šāds risks pastāv radioķīmiskāslaboratorijās, radioaktīvo atkritumupārstrādes vietās, kodolmedicīnaspētījumu centros u. c.Lai veiktu darbus ar atklātām radioaktīvāmvielām, vispirms jāveic darba telpuun darba vietu atbilstoša iekārtošana. Prasībasdarba telpu iekārtošanai ir atkarīgasno izmantojamiem radionuklīdiem, to aktivitātēm,darba rakstura, paraugu veidiem,laboratorijas atrašanās vietas utt. Darbatelpas jānodrošina:• ar atbilstošu, efektīvu ventilācijas sistēmu,kas nodrošina darba telpu gaisaattīrīšanu no radioaktīviem aerosoliem;• ar ūdens padevi un kanalizācijas sistēmu;• ar gludām, viegli dezaktivējamāmdarba virsmām (piemēram, pārklātāmar teflonu);• ar grīdām un sienām, pārklātām arviegli dezaktivējamu, ķīmiski izturīgumateriālu;• ar radioaktīvo atkritumu savākšanas(uzglabāšanas) vietām;• ar inventāru, kas nepieciešams radioaktīvuvielu pārvietošanai un uzglabāšanai(konteineri, distanču instrumenti,paplātes, pincetes, seifi, pudeles utt.);

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS157• ar mēriekārtām, kas dod iespēju novērtētradiācijas un kodoldrošību darba telpās;• ar individuāliem aizsardzības līdzekļiem(spectērpiem, gumijas cimdiem, respiratoriemu. c.) un kolektīviem aizsardzībaslīdzekļiem, ja tas nepieciešams;• ar parastiem mazgāšanas līdzekļiem undezaktivācijas līdzekļiem, kurus izvēlas,zinot attiecīgo radioaktīvo vielu ķīmiskāsīpašības;Lai plānotu kādu darbu ar radioaktīvāmvielām, iepriekš:• jānoskaidro, kāds radionuklīds nepieciešamsdarbam;• jāizrēķina aktivitāte dotajā brīdī;• jāizrēķina darbam nepieciešamā kopējāradioaktivitāte (piemēram, Bq) un īpatnējāradioaktivitāte (piemēram, Bq/ml);• jāizrēķina nepieciešamā vielas masa/tilpums, kas jāņem, lai iegūtu nepieciešamokopējo radioaktivitāti;• jāizrēķina nepieciešamais atšķaidījums,lai iegūtu nepieciešamo īpatnējo radioaktivitāti;• zinot sabrukšanas veidu un daļiņu/kvantu enerģiju, jānovērtē aizsardzībasnepieciešamība un jāizvēlas aizsardzībasveids.Tālāk nepieciešams sagatavot darba vietu.Ja darbs ir nepazīstams (agrāk nav veikts),tiek rekomendēts veikt vispirms “tukšo” eksperimentu,t. i., izdarīt noteiktā secībā visuveicamo procedūru, ņemot radioaktīvās vielasvietā attiecīgu neradioaktīvu savienojumu.Kad visi darba gaitas posmi ir skaidri un labiizplānoti, darbu turpina ar radioaktīvo vielu.Kad darbi ar radioaktīvām vielām ir pabeigti:• radioaktīvās vielas novieto seifā;• savāc radioaktīvos atkritumus;• sakārto darba vietu;• veic virsmas piesārņojuma, apģērba,apavu, roku pārbaudi;• mērījumu rezultātus saglabā, kā norādītsattiecīgajā kvalitātes nodrošināšanasprogrammā.JĀNĒRISKA ZONU NOTEIKŠANA UN APZĪMĒJUMIVietas un telpas, kurās strādā ar radioaktīvāmvielām, ir precīzi jāierobežo un jāapzīmē,lai būtu skaidri saprotami atsevišķieriski. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 149“Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošostarojumu” tiek noteiktas vairākas zonasun apakšzonas atkarībā no iespējamās saņemtāsradiācijas devas (atbilstoši novērtētaiparedzamai jonizējošā starojuma dozaigadā):1) kontroles zona – teritorija operatorakontrolētajā zonā, kurā jonizējošā starojumadoza var pārsniegt 2 mSv gadā;2) pārraudzības zona – teritorija ārpuskontroles zonas, kurā jonizējošā starojumadoza var pārsniegt efektīvās dozas pamatlimitu1 mSv/gadā.Kontroles zona ir paredzēta, lai kontrolētuapstarošanu, novērstu radioaktīvopiesārņojumu un novērstu vai ierobežotuparedzamo apstarošanu.

158 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSPārraudzības zonā kontrolē radioaktīvopiesārņojumu un jonizējošo starojumu, lainovērtētu kvalitātes nodrošināšanas programmasefektivitāti un paredzamo apstarošanuradiācijas avārijas gadījumā.Ja nepieciešams, operators kontroleszonā var izveidot vairākas apakšzonas:• radiācijas teritorija – telpa vai teritorija,kurā nodarbinātais var saņemt dozu, kaslielāka par 0,05 mSv/stundā. Izmantoradiācijas brīdinājuma zīmi ar vārdiem“KONTROLES ZONA. RADIĀCIJAS TE-RITORIJA”;• augstas radiācijas teritorija – telpa vaiteritorija, kurā nodarbinātais var saņemtdozu, kas lielāka par 0,1 mSv/stundā.Izmanto radiācijas brīdinājuma zīmi arvārdiem “KONTROLES ZONA. AUG-STAS RADIĀCIJAS TERITORIJA”;• ļoti augstas radiācijas teritorija – telpavai teritorija, kurā nodarbinātais var saņemtdozu, kas lielāka par 5 mSv/stundā.Izmanto radiācijas brīdinājuma zīmiar vārdiem “KONTROLES ZONA. ĻOTIAUGSTAS RADIĀCIJAS TERITORIJA”.Vietu kontroles zonā, kur lieto vai glabāradioaktīvo materiālu, marķē ar radiācijasbrīdinājuma zīmi (radiācijas simbols unvārdi “RADIOAKTĪVIE MATERIĀLI”).VIETĀM UN TELPĀM, KURĀS STRĀDĀAR RADIOAKTĪVĀM VIELĀM, JĀBŪTPRECĪZI NOROBEŽOTĀM UN ATBILSTOŠIAPZĪMĒTĀM.Veselības aizsardzībaJa nodarbinātie ir pakļauti jonizējošāstarojuma iedarbībai, obligātās veselībaspārbaudes jāveic P. Stradiņa KUS Aroda unradiācijas medicīnas centrā. Visiem A kategorijasnodarbinātajiem (efektīvā doza varpārsniegt 6 mSv gadā) jāveic ikgadēja obligātāveselības pārbaude, bet B kategorijasnodarbinātajiem (efektīvā doza nedrīkstpārsniegt 6 mSv gadā) jāveic veselības pārbaudevismaz reizi divos gados, lai noteiktunodarbināto atbilstību attiecīgo darba pienākumuizpildei.PAR KATRU STRĀDĀJOŠO ARJONOZĒJOŠO STAROJUMU JĀBŪTPILNĪGAI INFORMĀCIJAI, KURĀATSPOGUĻOTI DATI PAR SAŅEMTORADIĀCIJAS DEVU.

8712BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIIEVADSAtšķirībā no ķīmiskajiem un fiziskajiempiesārņotājiem bioloģiskie piesārņotāji irdzīvas būtnes, organismi ar noteiktu dzīvesciklu, kuri, iekļūstot cilvēka organismā, izraisainfekcijas slimības vai parazitāras saslimšanas.Bioloģiskie piesārņotāji var izraisīt dažāduveidu saslimšanas, kuras daudzos gadījumoscilvēkam nodod vai nu citi cilvēkivai dzīvnieki. Daži piemēri bioloģisko aģentuizraisītām slimībām ir stingumkrampji, Bhepatīts, ērču encefalīts u. c.VĪRUSA NĒSĀTĀJS (CILVĒKS/DZĪVNIEKS)RADA PIEMĒROTUS APSTĀKĻUS(TEMPERATŪRU, MITRUMU, BARĪBU)PATOGĒNU BIOLOĢISKO AĢENTUATTĪSTĪBAI.KLASIFIKĀCIJABioloģiskos aģentus pēc to īpašībāmvar iedalīt piecās galvenajās grupās:• vīrusi;• baktērijas;• protozoji;• sēnītes;• parazīti (helminti u. c.).VĪRUSIBAKTĒRIJASVīrusiVīrusi ir ārkārtīgi maza izmēra visvienkāršākādzīvības forma. Vīrusu dzīvībascikla nodrošināšanai ir obligāti nepieciešamsnēsātājs. Tas nozīmē – lai vīrusi spētuvairoties, tiem ir nepieciešams iekļūt kādādzīvā organismā. Vīrusi ir nervu sistēmubojājošās trakumsērgas un aknas bojājošāhepatīta B izraisītāji.PROTOZOJIPARAZĪTISĒNĪTES

160 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIBaktērijasBaktērijas ir nelieli organismi, kas ir nedaudzsarežģītāki par vīrusiem, un atšķirībāno tiem ir spējīgi dzīvot noteiktā vidē beznēsātāja starpniecības.Pie šīs grupas pieder arī tie aģenti, kasizrai sa stinguma krampjus (izraisa stingumumuskuļos) un tuberkulozi (pirmkārt skarotplaušas).Ir jāatzīmē dažu baktēriju spējas veidotsporas, tas nozīmē – radīt dzīvības formas,kas ir izturīgas pret nelabvēlīgiem ārējās videsapstākļiem. Šādas dzīvības formas patgadiem ilgi var pārciest sausumu un barībasvielu trūkumu, tāpat īsos laika periodosarī augstas temperatūras, vēlāk veidojotjaunas baktērijas, kurām, nonākot kontaktāar cilvēka organismu, piemīt spēja inficēt.Piemēram, baktērijas, kas veido sporas, irstingumkrampju baktērijas.ProtozojiProtozoji pārsvarā ir vienšūnu organismi,kas spēj brīvi izplatīties, bet daži notiem dzīvo kā mugurkaulnieku parazīti, undažiem no tiem pilnīgai attīstībai nepieciešamivairāki nēsātāji. Šai grupai ir pieskaitāmiaģenti, kas izraisa amebiāzi (zarnuinfekcijas) un toksoplazmozi (īpaši smagagrūtnieču infekcija, kas var izraisīt augļapatoloģiju). Atsevišķos gadījumos aģentutransportēšana no viena nēsātāja uz otruvar notikt ar insektu starpniecību.SēnītesSēnītes ir mikroskopiska dzīvības forma,kas izpaužas kā veģetatīva struktūra, sauktapar micēliju, kam ir pavedienveidīga struktūra.To parastā dzīvības vide ir augsne, betdaži šīs grupas komponenti ir tiklab augu,kā dzīvnieku un, protams, arī cilvēka parazīti.Par piemēru var minēt kandidas grupassēnīti (parazītveida rauga sēnīti, kas bojāādu).Parazītveida tārpiTie ir daudzšūnu dzīvnieki, kam raksturīgisarežģīti dzīvības cikli un dažādas attīstībasfāzes. Bieži tie katru atsevišķo attīstībasfāzi (ola, kāpurs, pieaudzis parazīts) izdzīvodažādos nēsātājos (dzīvnieki/cilvēki), unpārnešanu no viena nēsātāja uz otru notiekpa atšķirīgiem ceļiem (izkārnījumi, ūdens,barības vielas, insekti, grauzēji u. c.).Šīs dzīvās būtnes var nonākt cilvēka organismaiekšienē pa dažādiem iekļūšanasceļiem.AR BIOLOĢISKAJIEM PIESĀRŅOTĀJIEM SAISTĪTAIS RISKSUN PREVENTĪVIE PASĀKUMIBioloģiskajiem faktoriem var būt pakļautidažādu nozaru nodarbinātie. Kāpiemēri ir minami: darbs pārtikas uzņēmumos;darbs lauksaimniecībā; darbi,kuros pastāv kontakts ar dzīvniekiem un/vai dzīvnieku izcelsmes produktiem; sanitārāsaprūpes darbi; atkritumu pārstrāde;darbi ūdens attīrīšanas iekārtās un rūpniecībasprocesi, kuros ir iesaistīti bioloģiskieaģenti.JA NODARBINĀTAIS DARBA VIDĒ NONĀKKONTAKTĀ AR DZĪVIEM ORGANISMIEM,KAS TIEK DĒVĒTI PAR BIOLOĢISKIEMAĢENTIEM, TIE VAR IZRAISĪT SASLIMŠANU ARINFEKCIOZĀM UN PARAZITĀRĀM SLIMĪBĀM.

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI161IEKĻŪŠANAS CEĻI ORGANISMĀIEELPOJOTCaur degunu, muti, plaušāmĀDAS KONTAKTA CEĻŠCaur āduGREMOŠANACaur muti un barības vaduPARENTERĀLAIS CEĻŠ Caur brūcēm, nelieliem ievainojumiem, skrambām u. c.Šis punkts iekļauj visu no tām profesionālajāmaktivitātēm izrietošo riska faktorukopumu, kurās nodarbinātie tiek vai vartikt pakļauti bioloģisko aģentu iedarbībai:mikroorganismiem, šūnu kultūrām un iekšējiemparazītiem, kas ir spējīgi izraisīt jebkuraveida infekciju, alerģiju vai toksiskuiedarbību. Ir būtiski norādīt uz diviem svarīgiemapstākļiem:1) uz šīm profesionālajām aktivitātēm irattiecināma Direktīvā 2000/54/EC noteiktābioloģiskā aģenta definīcija un piemērojamiMK noteikumi Nr. 189 (21.05.2002.)“Darba aizsardzības prasības, saskarotiesar bioloģiskajām vielām”;2) par bioloģiskajiem aģentiem tiekuzskatīti arī tādi ģenētiski modificēti mikroorganismi,kas var izraisīt kādu no iepriekšminētajiemkaitīgajiem efektiem.Riska novērtēšanaJa rodas aizdomas par iespēju profesionālasaktivitātes laikā tikt pakļautamkāda bioloģiskā aģenta iedarbībai, ir jāveicar minēto aktivitāti saistīto riska faktoruidentifikācija un novērtēšana, ņemot vērābioloģiskā aģenta riska grupu. Bioloģiskieaģenti, vadoties pēc to iedarbībai pakļautopersonu inficēšanās riska pakāpes, tiek iedalītičetrās grupās:1. GRUPA: bioloģiskais aģents, kuraspēja izraisīt veselības traucējumus ir mazticama un pret kura iedarbību iespējamiefektīvi preventīvie pasākumi un ārstēšana.2. GRUPA: bioloģisks aģents, kas var izraisītveselības traucējumus un var būt bīstamsnodarbinātajiem, bet ir maz ticams,ka tas spētu izplatīties sabiedrībā. Ir pieejamiefektīvi preventīvie vai ārstniecības pasākumi.3. GRUPA: patogēns bioloģisks aģents,kas spēj izraisīt smagus veselības traucējumusun ir bīstams nodarbinātajiem. Pastāv izplatīšanāsrisks sabiedrībā. Ir pieejami efektīvipreventīvie vai ārstniecības pasākumi.4. GRUPA: patogēns bioloģisks aģents,kas var izraisīt smagus veselības traucējumusun ir bīstams nodarbinātajam. Tāizplatīšanās sabiedrībā ir ļoti iespējama.Parasti nav pieejami efektīvi preventīvie vaiārstniecības pasākumi.BIOLOĢISKĀ AĢENTA BĪSTAMĪBASPAKĀPI NOSAKA TĀ SPĒJA IZRAISĪTSASLIMŠANU, TĀ IZPLATĪŠANĀS SPĒJASABIEDRĪBĀ UN EFEKTĪVU ĀRSTNIECĪBASPASĀKUMU EKSISTENCE.Pēc bioloģiskā aģenta piederības atbilstošaigrupai nosaka tā bīstamības pakāpi;sākot ar 1. grupu, kurai piederošoaģentu spējas izraisīt cilvēka saslimšanuir maz ticamas, līdz pat 4. grupai, kurā iriekļauti paši bīstamākie bioloģiskie aģenti.Eiropas Savienība ir paredzējusi sagatavotbioloģisko aģentu sarakstu, kurātiktu iekļauts katra aģenta nosaukums,sadalot tos kategorijās (parazīti, sēnītes,vīrusi, baktērijas un līdzīgi), pievienojotatbilstošo bioloģiskā aģenta piederībasgrupas numuru un norādes par to iespē-

162 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI163jamām toksiskajām un/vai alerģiskajāmsekām.Ir jānodala divas pamatsituācijas:1) darbības, kurās nepastāv apzinātsnodoms izmantot bioloģiskos aģentus,bet tie var atrasties darba vidē,manipulējamajos paraugos, vai tosvar pārnēsāt cilvēki un dzīvnieki. Kāšādu darbību piemērus var izdalītdarbus, kuros pastāv saskare ardzīvniekiem, un sanitārās aprūpesdarbus;2) darbības, kurās pastāv apzināts nodomsizmantot bioloģiskos aģentus.Kā piemēru var minēt mikrobioloģiskāsdiagnostikas laboratorijasvai ar bioloģisko aģentu izmantošanusaistītus rūpnieciskos procesus.Visbeidzot – medicīnas un veterināropakalpojumu centros, arī tad, ja tie nesniedzdiagnostikas pakalpojumus, ir jāpievēršīpaša uzmanība bioloģisko aģentuklātesamības iespējai. Piemēram, varbūtībai,ka pacienti varētu būt inficēti ar hepatītaB, C vīrusu vai HIV.Lauksaimniecībā un mežsaimniecībānodarbinātie ir minami starp tām nodarbinātogrupām, kas visbiežāk ir pakļautasbioloģisko faktoru iedarbībai, turklāt šiefaktori var būt ļoti dažādi. Visbiežāk tās irērču pārnēsātās infekcijas slimības – ērčuencefalīts un Laima borelioze. Kā galvenaispreventīvais pasākums pret ērču encefalītavīrusa izraisītiem veselības traucējumiemminama vakcinācija, kuru Latvijā reglamentēMK noteikumi Nr. 330. Ar ērču encefalītavīrusu var inficēties visi tie nodarbinātie,kuru darbs ir saistīts ar atrašanos zaļajāzonā (piemēram, darbs uz lauka, ganībās,apstādījumos, parkos utt.).Ērču encefalīts ir vīrusu infekcija, kasvar attīstīties, ja cilvēkam piesūkusies arērču encefalīta vīrusu inficēta ērce. Laiks noinficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimībassākumam vidēji ir 7–14 dienas. Encefalītssākas ar gripai līdzīgiem simptomiem,pa rasti pēc 3–5 dienām slimnieka stāvoklisuzlabojas. Turpmākajās 4–7 (14) dienās cilvēksjūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākasslimības otrā fāze – visas iepriekšminētāspazīmes atjaunojas, turklāt daudz spēcīgākizteiktas. Var pievienoties arī dažādi nervusistēmas darbības traucējumi. Daudzos gadījumosērču encefalīts nepāriet bez sekām:visbiežāk ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās,nespēks un samazinātas darbaspējaspat vairākus gadus pēc pārslimošanas. Šādāssituācijās tiek reģistrēta arodslimība – atliekuparādības pēc pārslimota ērču encefalīta.Laima slimība (jeb Laima borelioze) irakūta infekciju slimība, kuras izraisītājs Borreliaburgdorferi nonāk cilvēka organismāpēc ērces piesūkšanās. Ja cilvēks ir vakcinētspret ērču encefalītu, tas neizslēdz iespēju, kaattīstīsies Laima slimība, tādēļ ir ļoti svarīgiin formēt nodarbinātos, ka situācijā, ja ērceskoduma vietā attīstās apsārtums, kurš mainaformu (tā sauktā migrējošā eritēma), nepieciešamsnekavējoties vērsties pie ārsta. Visbiežākšī slimība ir veiksmīgi ārstējama agrīnāstadijā, taču vēlīnās stadijās var attīstītieslocītavu iekaisumi un centrālās nervu sistēmasbojājumi. Svarīgi atcerēties par primārajiempreventīvajiem pasākumiem, tas ir, novērstkontaktu ar ērcēm (piemēram, izmantojot repelentusun piemērotu darba apģērbu).Kā darba vides riska faktoru iespējamsminēt pelējuma sēnīti, kas uzskatāma parļoti alerģisku vielu. Minētā sēnīte savairojasvietās, kurās ir mitrums – piemēram, mitrugraudu uzglabāšanas telpās (pelējumasēnītes izraisa ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijasar drudzi un izteiktu elpas trūkumu),tāpēc ja, veicot darbus, kas saistīti ar atrašanosšādās telpās vai kontaktu ar mitriemgraudiem, nodarbinātajiem novēro šādassūdzības, ieteicams konkrētajam cilvēkamdot citus darba uzdevumus. Lai maksimāli

164 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIsamazinātu pelējuma sēnītes iedarbību, ieteicams:• uzglabāt tikai sausus graudus;• lopbarību un sienu uzglabāt sausās unlabi ventilētās telpās;• uzturēt tīras dzīvnieku barības vietas unlopbarību ilgstoši neglabāt vietās, kurlopi tiek baroti, jo lopbarība absorbēmitrumu.Kokapstrādē minētā sēnīte savairo jasvie tās, kurās kokmateriālus bojājis mit rums –piemēram, koka baļķi vai koka zāģu skaidasilgstoši atrodas ārpus telpām un tiekpakļautas nelabvēlīgiem laika apstākļiem(pelējuma sēnītes izraisa ļoti spēcīgas alerģiskasreakcijas ar drudzi un izteiktu elpastrūkumu). Savukārt būvniecībā kā šādi piemēriminamas vietas, kur būvkonstrukcijasir bojājis mitrums (piemēram, vecās ēkāsbojāts jumts vai kanalizācijas sistēmas).Bieži novērojami suņu un citu dzīvniekukodumi, kas ir saistāmi ne tikai ar nelaimesgadījumu risku un grūti dzīstošām brūcēm,bet arī ar risku inficēties ar trakumsērgu.Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā irlapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas,vilki, lūši u. c. dzīvnieki. Slimiem savvaļasdzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem,notiek arī to inficēšanās un saslimšanaar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudētacilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiemvisvairāk saslimst suņi un kaķi.Sava loma te ir arī iedzīvotāju vieglprātīgaiattieksmei pret suņu un kaķu profilaktiskovakcināciju. Joprojām daļa no lauku sētādzīvojošiem suņiem un kaķiem nav vakcinētipret trakumsērgu, bet tieši viņi ir visvairākpakļauti riskam saslimt ar šo slimību.Sosnovska latvānis (turpmāk – latvānis)pieder pie invazīvām sugām, t. i., šī augusuga tika ievesta svešā vidē, kļuva agresīva,izkonkurēja vietējās sugas un strauji pārņemteritoriju. Ierobežojot latvāni, būtiskanozīme, lai izvairītos no traumām, ir darbaaizsardzības prasību ievērošanai. Pirmslatvāņa ierobežošanas jāizvērtē situācijaun nedrīkst riskēt ar savu drošību un veselību,t. i., neizmēģināt latvāņa kaitīgumu uzsavas ādas. Ja ir slikta pašsajūta vai bojātsekipējums, ierobežošanu nevajadzētu veikt.Lai nodrošinātu drošu darbu veikšanu, nepieciešamslietot gumijas vai cita materiālaūdensnecaurlaidīgu apģērbu, zābakus,aizsargcimdus, sejas aizsargmasku vai aizsargbrilles.Aizsargtērpam jābūt ar slēgtāmpiedurknēm un tik lielam, lai to var brīviuzvilkt virs apģērba, kā arī virs gumijas vaicita materiāla ūdensnecaurlaidīgiem zābakiem.Tam jābūt mazgājamam un ātri žūstošam.Būtisks kritērijs, izvēloties aizsargapģērbu,ir tā ērtums – lai brilles vai maskaneaizsvīstu, latvāņu sula netiktu ieberzētaacīs vai nenokļūtu uz sejas aizsvīdušu briļļudēļ, nenokļūtu zem ūdensnecaurlaidīgāapģērba. Cimdos ieteicams iebērt nedaudztalka pulvera, lai nesvīstu rokas. Tiem jābūtbrīvi novelkamiem. Zābakos jāvar ievilktzeķes. Aizsargapģērbam jābūt viegli novelkamam,lai netraumētos pēc darba veikšanas,bet pret latvāņu sulu sargājošam. Apģērbanovilkšanā ir būtiski nesaskarties arlatvāņu skarto apģērba daļu, tādēļ nepieciešamsūdens (ko iepriekš sagatavo traukā),lai nomazgātu latvāņu šūnsulas skartoapģērbu vai darbarīkus. Noskalošanu veicpārdomāti – tā, lai novērstu nejaušu latvāņasulas saskari ar atklātām ķermeņa daļām.Ja iespējams, vēlams darbu veikt nemazāk kā diviem cilvēkiem, lai būtu ērti unefektīvi izpildāma latvāņa ierobežošana undarba drošības pasākumi.Sevišķa uzmanība ir jāpievērš ar biotehnoloģijāmsaistītajiem riska faktoriem. Ar jēdzienu“biotehnoloģija” saprot matēriju apstrādestehnoloģiju un/vai noteiktu produktuvai pakalpojumu iegūšanu ar bioloģiskuaģentu palīdzību. Atsevišķos gadījumos šiebioloģiskie aģenti ir mākslīgi – mikroorga-

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI165nismu ģenētiskā materiāla modifikācijasrezultāts, un tādos gadījumos tie ir tā sauktās“gēnu inženierijas” produkts.Biotehnoloģijas jomā ietilpst virkne procesu,tajā skaitā:• rūpnieciskā raudzēšana – spirta, etiķskābes,vitamīnu, antibiotiku ražošana vaialus brūvēšana;• enzīmu iegūšana (piemēram, tīrīšanaslīdzekļu enzīmi);• noteiktu medikamentu iegūšana (insulīnsdiabētiķiem no baktērijām ar mākslīgimodificētu ģenētisko materiālu);• vakcīnu iegūšana (medicīnisks preparāts,kas sastāv no novājinātiem vai nonāvētieminfekciju slimību izraisītājiemvai to vielmaiņas produktiem);• mājsaimniecību un rūpniecisko notekūdeņuar augstiem baktēriju piesārņojumarādītājiem attīrīšana;• bioloģisko ieroču iegūšana militāriemnolūkiem (ļoti patogēnas baktērijas vaitoksīni), ar kuru saistītais risks, ņemotvērā šo darbu slēpto raksturu, ir mazpazīstams.Biotehnoloģisko procesu potenciālieriska faktori ir dažādi, bet nepieciešams atzīmēt,ka antibiotiku ražošanā pastāv alerģijasrisks, ko var radīt aerosolu (gaisā ļotismalki izsmidzināts šķidrums) vai putekļuieelpošana, kas cietušajai personai, ja tācieš no alerģijas, var izraisīt samaņas zudumu.Reizēm ir novērotas izmaiņas zarnubaktēriju florā, atsevišķos gadījumos šobaktēriju virulences fāzēs. Tāpat alus rūpniecībāir novērojamas alerģiska raksturaproblēmas, kas izraisa elpošanas traucējumus.Pastāv vairāku ar biotehnoloģiskiemmateriāliem saistītu atbildes reakciju veidi.To skaitā pirmā tipa – jau aprakstītās reakcijas,otrā tipa – atbildes reakcijas, kasizpaužas kā leikocītu un trombocītu (asins

166 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIplātnīšu) skaita samazināšanās, trešā tipa –drudzis, nieru darbības traucējumi, plaušualveolu iekaisumi un ādas bojājumi (dermatīts)un ceturtā tipa reakcijas, kuras raksturonovēlota organisma reakcija. Pārējosgadījumos pastāv patogēnu aģentu infekcijasrisks.Bioaerosolu veidošanās ir iespējamadaudzās darba vidēs: birojos; notekūdeņuattīrīšanas iekārtās; laboratorijās, kur tiekveikti pētījumi ar dzīvniekiem; lauksaimniecībā(ieskaitot graudu glabātuves un elevatorus);biotehnoloģiskajās laboratorijās;pārtikas produktu apstrādes uzņēmumos;sanitārajās laboratorijās; lopkopībā; celtniecībā(urbšanas vai rakšanas darbi) u. c.Darbības metodikaVisbiežāk sastopamais risks, ko nodarbinātajiemrada pakļautība bioloģisko aģentuiedarbībai, ir bioloģisko aģentu aerosoluieelpošana, kas ir pazīstami ar nosaukumu“bioaerosoli”. Patiesībā runa ir par gaisāesošām ļoti neliela izmēra mikroorganismu(baktērijas, sēnītes vai to sporas, savstarpējiapvienotas vai neapvienotas) veidotām daļiņām,kas gaisā ir nokļuvušas spontāni vaikādas mehāniskas darbības rezultātā.Izpētes process par bioloģisku aģentuklātbūtni darba vidē sastāv no trīs savstarpējinodalītām fāzēm:1. Piesārņotāja identifikācijaJa pētāmais darba veids ietilpst to darbugrupā, kas paredz apzināti izmantot bioloģiskosaģentus, un līdz ar to ir zināms, kādiaģenti tiks izmantoti darba procesā, tadpiesārņotāja identifikācija notiek tūlītēji.Gadījumos, kad nepastāv apzināts nodomsmanipulēt ar bioloģiskajiem aģentiem,bet, ņemot vērā darba raksturu, rodasaizdomas par riska iespējamību, kassaistīts ar bioloģiskā aģenta iedarbību, var-

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI167būtējo klātesošo aģentu identifikācija būssaistīta ar mērīšanas metodēm.2. Piesārņotāja mērīšanaŠo posmu var iedalīt divās daļās. Vienano tām ir parauga ņemšana, bet otra – šāparauga analīze.Pastāv dažādas bioloģisko aģentu parauguņemšanas metodes darba vides gaisā.Šīs metodes līdzinās ķīmisko piesārņotājuņemšanas metodēm un balstās uz principa,ka noteikta apjoma gaisa plūsma tiek virzītapret savākšanas plati, izmantojot aspirācijasmetodi. Savākšanas platei jābūt tādai, kasnepieļautu mikroorganismu iznīcināšanu, joparaugu apstrāde ir saistīta ar mikroorganismuaugšanu līdz redzamam apjomam,lai būtu iespējams veikt to saskaitīšanu.Bioloģiskā piesārņotāja savākšanas plateparasti sastāv no želejveida vielas agara,kurai ir pievienoti barošanas elementi, unšajā vielā vairojas savāktie mikroorganismi.Pēc parauga savākšanas tiek veikta tākultivēšana. Savākšanas plati izņem no paraugusavācēja un ievieto termostatā, kurānoteiktu laiku un pie noteiktas temperatūrasnotiek savākto bioloģisko aģentu attīstība.Katrs mikroorganisms vairojas tūkstošiemreižu, veidojot savā apkārtnē daudzus miljonussākotnējam identisku mikroorganismu,kas kopumā parādās kā acij redzamiplankumi kultūras vidē, un tas atvieglo tosaskaitīšanu. Šie redzamie plankumi tieksaukti par kolonijām.Pēc paraugu savākšanas un to apstrādespirmā iegūtā informācija ir kvantitatīva;tas ir – uzrādās parauga vidē esošomikroorganis mu skaits. Pēc koloniju saskaitīšanasiegūtais skaitlis tiek salīdzinātsar noņemtā parauga gaisa apjomu, šādāveidā iegūstot piesārņotāja koncentrācijaslīmeni vidē, kas šajā gadījumā ir izteikts kākolonijas veidojošās vienības gaisa kubikmetrā(KVV/m 3 ). Šis rādījums nesniedz visunepieciešamo informāciju par to, kādambioloģiskajam piesārņotājam nodarbinātaistiek pakļauts. Lai to noteiktu, tiek izmantotasdažādas mikrobioloģiskās metodes,kas ļauj identificēt dažādus darba vidēklātesošus mikroorganismus un atklāt, vaikāds no tiem ir patogēns cilvēkam, ņemotvērā apstākli, ka ne visi vidē klātesošie mikroorganismiizraisa cilvēka saslimšanu.Pastāv arī otra veida paraugu ņemšanassistēma, kas ļauj ņemt paraugus citās, no

168 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIgaisa atšķirīgās vidēs, piemēram: no rokām,darba virsmām, instrumentiem, grīdām/sienām, darba iekārtām, apģērba u. c. Paraugaņemšana notiek, savākšanas plati arbarotni tieši kontaktējot ar parauga virsmu.Šādā ceļā iegūtie paraugi tālāk tiek pakļautilīdzīgam procesam, kā iepriekš aprakstīts.3. Situācijas novērtēšanaDotajā brīdī mikroorganismu savākšanas,skaitīšanas un identifikācijas metodesir labi pamatotas, tomēr vispārējie bioloģiskoaģentu novērtēšanas kritēriji navnoteikti. To specifiskās īpašības, atsevišķubioloģisko aģentu spēja mainīt savu ģenētiskostruktūru (mutācijas), šādā veidā izmainotsavas infekciozās spējas, kā arī lielāsto darba vietu/sektoru atšķirības, kurostie atrodas, padara praktiski neiespējamuatskaites vērtību noteikšanu, kas darbotosvisās ar šiem piesārņotājiem saistītajās situācijās.Līdz ar to šajos gadījumos pielietojamāstratēģija ir pētījumu veikšana uniespējamo kontaminācijas avotu noteikšana,to iznīcināšana, ierobežošana vaikontrole, kā arī to nodarbināto medicīniskauzraudzība, kas varētu tikt pakļauti šoaģentu iedarbībai.Neraugoties uz iepriekšminēto, pastāvatsevišķi mēģinājumi noteikt minētās atskaitesvērtības. ACGIH (American Conferenceof Governmental Industrial Hygienists)asociācija ir izstrādājusi ķīmisko un fiziskoaģentu novērtēšanas kritē rijus – mak simālipieļaujamās vērtības, un šīs asociācijasBioaerosolu komiteja izdara dažādu metožupētījumus, lai izstrādātu bioloģiskoaģentu novērtēšanai paredzētus kritērijus.Šīs komitejas darba programma paredzpiedāvāt virkni atskaites vērtību, kas būtuspēkā attiecībā tikai uz vienu darbības nozari.Papildus “koncentrācijas” atskaitesvērtību izstrādāšanai šī komiteja piedāvākatrā atsevišķajā darba sektorā visbiežāksastopamo mikroorganismu izpēti, kas,visticamāk, varētu atrasties konkrētajā vidēun kam piemīt kaitīga ietekme uz veselību.Izstrādāšanas fāzē atrodas dokuments parbirojiem, bet kopumā ir paredzēts apskatītšādas darba nozares: atkritumu savākšanasun pārstrādes iestādes; dzīvniekupētījumu laboratorijas; lauksaimniecība,ieskaitot graudu uzglabāšanas vietas; biotehnoloģija,pārtikas rūpniecība (gaļas rūpniecība),viesnīcas, skolas, bērnudārzi unpansionāti.

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI169PREVENTĪVIE PASĀKUMIIzvēloties preventīvās un aizsardzībasmetodes, kas būtu piemērojamas situācijāmar iespējamu bioloģisko aģentu klātbūtni,ir jāņem vērā dažādie elementi, kasveido jebkuru darba procesu. Tas nozīmē,ka prioritārā secībā ir jāapskata: piesārņotājaizmešu avots, izplatīšanās veids unpiesārņojuma saņēmējs, ņemot vērā to, kaaugstāka preventīvā pakāpe tiek sasniegta,iedarbojoties uz piesārņojuma izmešuavotu. Samazinot ķīmisko vielu izplūšanu,attiecīgi tiek panākta arī indivīda saņemtāsķīmiskās vielas devas samazināšanās.Pamatojoties uz šiem principiem, turpinājumātiek apskatīti vairāki preventīviepasākumi, kas piemērojami dažādās darbasituācijās, kurās nodarbinātie tiek pakļautibioloģisku aģentu iedarbībai, vai pastāv aizdomaspar šādas pakļautības iespējamību.Atbilstošu iekārtu un piemērotadizaina izvēleIekārtu izvēle un dizains, to atbilstībatehniskajiem jauninājumiem un piemērotudarba procedūru noteikšana, visi šie pasākuminovērš vai samazina piesārņotājaizdalīšanos darba vidē. Šajā apakšnodaļātiek minēti atsevišķi ilustratīvi piemēri.Gēnu inženierijas pielietošana tādu vakcīnuizstrādāšanā, kurās tiek izmantota vienīgineliela patogēnā aģenta frakcija, centrifugēšanasprocedūras, kurās tiklab centrifūgas,kā paraugi ir aizvākoti, bioloģisko boksuizmantošana, mehāniskās sūknēšanassistēmu izmantošana, noteikumu ieviešanadrošai paraugu transportēšanai (izturīga unnecaurlaidīga tara) un savākšanai (hermētiskitrauki), apstrādei (sterilizācija) un atkritumuiznīcināšanai (sadedzināšana).AizstāšanaVisos gadījumos, kad darba veids topieļauj, bioloģiskais aģents ir aizstājams arcitu aģentu, kas ir drošs vai mazāk bīstamsnodarbinātā veselībai.Procesa modifikācijaDarba procesu vai atsevišķu šā procesaoperāciju aizstāšana ar citu, mazāk piesārņojošu,piemēram: organiskā mēslojumamanuālo savākšanas un manipulācijas metožuaizstāšana ar automātiskām sistēmām.Iedarbības metodesuz piesārņojuma avotu

170 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIProcesa norobežošanaBīstamo operāciju izolāciju var panākt,tās norobežojot un līdz ar to samazinotekspozīcijas apjomu. Kā piemēru var minētpilnībā slēgtu bioloģisko boksu izmantošanu(paraugu manipulācija, izmantojotgumijas cimdus) darbos ar bīstamiem bioloģiskajiemaģentiem.ūdens vai netīrumu uzkrāšanās uz grīdasvai darba virsmām. Tāpat grīdām un darbavirsmām ir ieteicams izmantot ūdens necaurlaidīgus,viegli tīrāmus materiālus, kasir izturīgi pret skābēm, sārmiem, šķīdinātājiem,dezinficējošiem līdzekļiem u. c.Plūsmas ventilācijaPiesārņotā gaisa masā iepludinot tīrugaisu, ir iespējams samazināt konkrētabioloģiskā piesārņotāja līmeni darba vidē.Jāievēro, ka šo metodi ietei cams lietot vienīgitad, ja gan piesārņotāja koncentrācijaslīmenis vidē, gan tā bīstamība ir zemi unnodarbinātie neatrodas piesārņotāja izplatībasavota tuvumā.Iedarbība uz izplatību vidēTurpinājumā minētie pasākumi samazinapiesārņotāja izplatīšanos.TīrībaAtbilstoša darba vietu tīrīšana visbiežākpalīdz samazināt ķīmisko vielu līmeni darbavidē. Sevišķi tas attaisnojas gadījumos,ja piesārņotāji ir bioloģiski aģenti, kas uzkrātajosnetīrumos atrod piemērotu vidiattīstībai. Kā piemēru var minēt paaugstināturežģa grīdu izvietošanu virs kanalizācijasrenēm, kurās pastāvīgi cirkulē ūdens.Izmantojot šādu risinājumu, tiek novērstaJa telpa ir nodalīta no pārējām laboratorijastelpām, darba vietā ir svarīgi uzturētnegatīvu spiedienu attiecībā pret atmosfērasspiedienu. Savukārt, ja tā iekļaujas pārējāslaboratorijas telpās, ir jāuztur negatīvs spiediensattiecībā pret apkārtējām telpām.Atkarībā no manipulējamā bioloģiskāaģenta bīstamības pakāpes darba vietāieplūstošais un no tās izplūstošais gaiss irfiltrējams ar paaugstinātas efektivitātes gaisafiltru (HEPA = High Efficiency ParticulateAir). Filtra efektivitātei jābūt vismaz 99,99%attiecībā uz daļiņām ar diametru 0,3 µm.

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI171Šie pasākumi nodrošina zināmu aizsardzībaspakāpi arī tiem nodarbinātajiem,kas nav tieši iesaistīti darbā ar bioloģiskajiemaģentiem, kā arī pārējai sabiedrībai.Vektoru kontroleDaudzos gadījumos insekti un grau zējiir nesimptomātiski patogēnu bioloģiskoaģentu nēsātāji un tādējādi kļūst par to izplatītājiem.Uz piesārņojumasaņēmēju vērstas darbībasIedarbība uz piesārņojuma saņēmējuattais nojas tajos gadījumos, kad uz piesārņojumaavotu un darba vidi vērstās darbībasnav iespējamas vai ir nepietiekamas.Kā piemēru iespējams minēt visu nodarbinātovakcinēšanu (piemēram, veselībasaprūpes nodarbināto vakcinēšana pret hepatītuB, pret tuberkulozi u. c.).Apmācība un informēšanaPastāv uzskats, ka, veicot pilnīgu apmācībupar veicamā darba uzdevuma izpildiun preventīvajiem pasākumiem, ir panākamaapzinīgāka drošības priekšnotei kumuievērošana no nodarbināto puses. Kā piemēruvar minēt skaidri saprotamu, pilnīgu,rakstisku un nodarbinātajiem pieejamu instrukcijunodrošinājumu par darba procedūrām,evakuācijas plāniem, rīcību, ja noticisnelaimes gadījums darbā, kā arī apmācībasveikšanu periodiski un ik reizi tajosgadījumos, kad notiek izmaiņas darba procesāvai pielietojamajā tehnoloģijā, skaidrisaprotamas un konkrētas informācijasizplatīšanu par riska faktoriem, kas saistītiar bioloģisko aģentu manipulāciju, un pieņemtāsbioloģiskās bīstamības zīmes, kāarī citu brīdinājuma zīmju lietošanu.Piesārņotāja iedarbībai pakļautonodarbināto skaita samazināšanaIr saprotams, ka šī metode nesamazinapiesārņotāja koncentrāciju, toties samazinanodarbināto skaitu, kas pakļauti piesārņotājaiedarbībai, līdz ar to samazinot kaitējumaiespēju.Individuālie aizsardzības pasākumiIndividuālie aizsardzības līdzekļi un apģērbsbūtu izmantojami kā pēdējais līdzeklisnodarbināto aizsardzībai – vienīgi īsos laikaperiodos un konkrētu uzdevumu veikšanai,turklāt ievērojot to lietošanas, uzglabāšanasun tehniskās apkopes instrukcijas.Bioloģisko aģentu manipulācijas procesosir ieteicams izmantot tādu darba apģērbu(virsvalkus, spectērpus), kam būtupēc iespējas mazāk ieloču, kroku un kabatuun kuru aizdare atrastos mugurpusē.Ejot uz darba iestādes citām telpām (kafejnīca,atpūtas telpas u. c.), virsējais darbaapģērbs ir nomaināms pret tīru apģērbu.Sanitārās telpasNodarbinātie ir jānodrošina ar piemērotāmatpūtas un sadzīves telpām, ieskaitotacu mazgāšanai paredzētus un/vai ādasantiseptiskos līdzekļus.Ja laboratorijās tiek izmantoti 4. grupasbioloģiskie aģenti, ieejai šajās telpās jābūtatdalītai ar izolējošiem vestibiliem – ienākotnodarbinātie pilnībā nomaina drēbes uniznākot nomazgājas dušā, pirms no jaunauzvelk ielas apģērbu.Medicīniskā un sanitārā uzraudzībaŠā pasākuma mērķis ir noskaidrot, kurino nodarbinātajiem ir īpaši jutīgi pret bioloģiskoaģentu iedarbību, un kontrolēt visupakļauto nodarbināto stāvokli.Ir jāveic iepriekšējas, kā arī periodiskas,veselības pārbaudes, ņemot vērā katra indivīdaiepriekšējo slimības vēsturi. Vēlams

172 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIun atsevišķos gadījumos nepieciešams izdarītfiziskā stāvokļa pārbaudi un seroloģiju,lai iegūtos datus izmantotu kā atskaitesrādītāju.Ir jāsniedz sievietēm reproduktīvajā vecumāskaidra un nepārprotama informācijapar riska faktoriem, kādus attiecībā uz auglivar radīt tādu mikrobioloģisku aģentu kā masaliņuvīrusa un citomegalovīrusa iedarbība.Nodarbinātie, kas veic ārstēšanās kursuar imūno sistēmu stimulējošiem medikamentiem,nedrīkst strādāt procesos, kur tiekizmantoti augstas riska pakāpes (3. un 4.grupas) bioloģiskie aģenti.Eiropas Padomes Direktīva (2000/54/EC) un uz tās pamata Latvijā pieņemtie Ministrukabineta noteikumi Nr. 189 (pieņemti21.05.2002.) “Darba aizsardzības prasības,saskaroties ar bioloģiskām vielām”līdzās jau apskatītajiem vispārējiem aizsardzībaspasākumiem nosaka virkni īpašupasākumu, kas ir piemērojami attiecībā uzrūpnieciskajiem procesiem, laboratorijāmun dzīvnieku turēšanas vietām. Šie pasākumiun stingrības līmenis, kādā tie pielietojami,tiek iedalīts trīs pakāpēs (2., 3. un 4.),kas tiek sauktas par “izolācijas pakāpēm”.IZOLĀCIJAS PASĀKUMI RŪPNIECISKAJOS PROCESOSIZOLĀCIJAS PASĀKUMI1. Darbības ar dzīvotspējīgiemorganismiem būtu jāveic sistēmā, kasšo procesu fiziski atdala no apkārtējāsvides.IZOLĀCIJAS PAKĀPES2 3 4Jā Jā Jā2. Izplūdes gāzes no slēgtassistēmas jāapstrādā tā, lai:samazinātu toizplatīšanos.nepieļautu toizplatīšanos.nepieļautu toizplatīšanos.3. Paraugu ņemšana, materiāluievietošana slēgtā sistēmā undzīvotspējīgu organismu pārnešanauz citu slēgtu sistēmu būtu jāveic tā, lai:samazinātu toizplatīšanos.nepieļautu toizplatīšanos.nepieļautu toizplatīšanos.4. Lielus daudzumus barotnesnevajadzētu izņemt no slēgtassistēmas, ja vien dzīvotspējīgieorganismi tajā nav:inaktivēti arpārbaudītasefektivitāteslīdzekļiem.inaktivēti arpārbaudītasefektivitātesķīmiskiemvai fizikāliemlīdzekļiem.inaktivēti ar pārbaudītasefektivitātesķīmiskiem vai fizikāliemlīdzekļiem.5. Telpu dizainam vajadzētu būtveidotam tā, lai:samazinātuizplūdes.nepieļautuizplūdes.nepieļautu izplūdes.6. Slēgtajām sistēmām būtujāatrodas kontrolētā teritorijāPēc izvēlesPēc izvēlesJā, izveidotā īpaši šimnolūkama) būtu jāizvieto bioloģiskāsbīstamības brīdinājuma zīmesb) piekļuvi darba vietai būtujāatļauj tikai īpaši norīkotiemnodarbinātajiemPēc izvēles Jā JāPēc izvēles Jā Jā, caur slūžām

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI173IZOLĀCIJAS PASĀKUMI RŪPNIECISKAJOS PROCESOSIZOLĀCIJAS PASĀKUMId) nodarbināto rīcībā būtu jābūtdekontaminācijas un mazgāšanasiekārtāme) nodarbinātajam pirms kontrolētāsteritorijas atstāšanas būtu jāiet dušāf) notekūdeņi no izlietnēm un dušāmbūtu jāsavāc un, pirms to novadīšanas,jāveic inaktivācijag) kontrolētajā teritorijā būtu jāveicatbilstoša vēdināšana, lai līdzminimumam samazinātu atmosfēraspiesārņojumuh) kontrolētajā teritorijā būtu jāuzturgaisa spiediens, kas ir zemāks paratmosfēras spiedienui) ieplūdes un izplūdes gaisskontrolētajā teritorijā būtu jāfiltrē arHEPA filtruIZOLĀCIJAS PAKĀPES2 3 4Jā Jā JāNē Pēc izvēles JāNē Pēc izvēles JāPēc izvēles Pēc izvēles JāNē Pēc izvēles JāNē Pēc izvēles Jāj) kontrolētās teritorijas dizainam būtujābūt tādam, lai nepieļautu slēgtāssistēmas satura izplūšanuNē Pēc izvēles Jāk) kontrolētajai teritorijai jābūtnoslēdzamai, lai varētu veiktdezinfekcijuNē Pēc izvēles JāI) notekūdeņu attīrīšana pirms to galīgāsnovadīšanasInaktivēti arpārbaudītasefektivitāteslīdzekļiemInaktivētiar pārbaudītasefektivitātesķīmiskiemvaifizikāliemlīdzekļiemInaktivēti ar pārbaudītasefektivitātesķīmiskiem vaifizikāliem līdzekļiem

174 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIIZOLĀCIJAS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ LABORATORIJĀMUN DZĪVNIEKU TURĒŠANAS VIETĀMIZOLĀCIJAS PASĀKUMI1. Darba vieta jānorobežo no visām pārējāmdarbībām tajā pašā ēkā.IZOLĀCIJAS PAKĀPES2 3 4Nē Ieteicams Jā2. Ieplūdes un izplūdes gaiss darba vietājāfiltrē, izmantojot paaugstināta jutīgumagaisa filtrus (HEPA) vai līdzvērtīgā veidā.NēJā, izplūdesgaissJā, ieplūdes unizplūdes gaiss3. Piekļuve darba vietai jāatļauj tikai īpašinorīkotiem nodarbinātajiem.IeteicamsJāJā, caurhermētiskinoslēgtu telpu4. Darba vietai jābūt noslēdzamai, lai varētuveikt dezinfekciju.Nē Ieteicams Jā5. Īpašas dezinfekcijas procedūras. Jā Jā Jā6. Darba vietā jāuztur spiediens, kas irzemāks par atmosfēras spiedienu.7. Efektīva pārnēsātāju, piemēram, grauzējuun insektu kontrole.8. Ūdens necaurlaidīgas un viegli tīrāmasvirsmas.9. Virsmas, noturīgas pret skābēm, sārmiem,šķīdinātājiem, dezinfekcijas līdzekļiem.Nē Ieteicams JāIeteicams Jā JāJā, darba virsmasJā, darba virsmasun grīdasJā, darbavirsmas, sienas,grīdas ungriestiIeteicams Jā Jā10. Paaugstinātas drošības glabātuve bioloģiskajiemaģentiem.JāJāJā, drošaglabāšana11. Novērošanas lodziņš vai tā analogs,lai varētu redzēt telpā esošos.12. Nepieciešamajām iekārtām jāatrodaslaboratorijā uz vietas.Ieteicams Ieteicams JāNē Ieteicams Jā13. Darbības ar inficēto materiālu, ieskaitotno dzīvniekiem ņemto materiālu, jāveicdrošības kamerā, izolatorā vai citā piemērotāizolētā telpā.Vajadzības gadījumāJā, infekciozaisaģents izplatāsgaisā.Jā14. Kremēšanas iekārta mirušo dzīvniekuķermeņu iznīcināšanai.IeteicamaJā, jābūtpieejamaiJā, uz vietasŠīs izolācijas pakāpes attiecīgi atbilst 2., 3. un 4. bioloģisko aģentu piederības grupām.

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI175Citiem vārdiem, ja notiek darbības arbioloģisku aģentu, kas pieder, piemēram,pie 3. grupas, tad laboratorijas, darba procedūras,atkritumu apstrāde u. c. ir jāveicsaskaņā ar 3. izolācijas pakāpei atbilstošajāmprasībām. Šo pasākumu mērķis irnepieļaut vai samazināt bioloģisko aģentunoplūdi vai izplatīšanos vidē.VakcinācijaPret daudziem bioloģiskajiem aģentiemiespējama efektīva vakcinācija, ko nodrošinadarba devējs. MK noteikumi Nr. 330 “Vakcinācijasnoteikumi“ nosaka tās infekcijasslimības, pret kurām obligāti veicamavakcinācija. Arodinfekcijas, pret kurāmobligāti jāvakcinē atsevišķas nodarbinātogrupas, ir ērču encefalīts, B hepatīts,trakumsērga un dzeltenais drudzis.Pret B hepatītu obligāti vakcinējami nodarbinātie,kas regulāri (vismaz reizi mēnesī),pildot darba pienākumus vai mācībās,nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai cilvēkubioloģiskajiem materiāliem, kas varsaturēt vai pārnest B hepatīta vīrusu, vai aršiem materiāliem piesārņotiem objektiem:• ārstniecības personas, kuras sniedz medicīniskopalīdzību vai veic šādas diagnostiskasvai ārstnieciskas procedūras:o asins ņemšanu;o ķirurģiskas un līdzīgas invazīvas iejaukšanās;o injekcijas;o brūču apstrādi un pārsiešanu;o aprūpi dzemdību laikā;o zobārstniecības procedūras;o neatliekamās medicīniskās palīdzībassniegšanu;o patoloģiski anatomisko izmeklēšanu;o laboratoriskas pārbaudes;o asins pārliešanu;o akupunktūru;o reanimācijas un anestēzijas ierīčuapkalpošanu;o mikrobioloģiskus eksperimentus araktīvu B hepatīta izraisītāju;o B hepatīta slimnieku fizikālo izmeklēšanu;• ārstniecības, rehabilitācijas un profilaksesiestāžu palīgpersonāls, arī personas,kas mazgā un sterilizē medicīniskosinstrumentus, apkopēji un veļasmazgātavu nodarbinātie;• medicīnas studenti un medicīnas skoluaudzēkņi, kas ir medicīniskajā praksēārstniecības iestādē;• personas, kas sniedz manikīra un pedikīrapakalpojumus, kā arī saistītas artetovēšanas un ādas caurduršanas procedūrām.Nodarbinātajiem, kuri ir obligāti vakcinējamipret B hepatītu, pirms šajos noteikumosminēto darbu un nodarbību uzsākšanasun vakcinācijas ir tiesības uz vienreizējulaboratorisko pārbaudi pārnestas vai esošasB hepatīta infekcijas noteikšanai. Personas,kurām ir konstatēta pārnesta vai esošaB hepatīta infekcija, nav jāvakcinē.Pret trakumsērgu obligāti vakcinējamiveterinārmedicīnas speciālisti un apmācībāesošas personas, kuras nodarbojas ardzīvnieku ārstēšanu un aprūpi, virusoloģiskolaboratoriju nodarbinātie, kas strādā araktīvu trakumsērgas vīrusu, patoloģiskāsmorfoloģijas laboratoriju nodarbinātie, kasstrādā ar dzīvnieku audiem, un klaiņojošudzīvnieku ķērāji. Pret dzelteno drudzi obligātivakcinējami jūras kuģu un lidmašīnuapkalpes locekļi, kuri veic reisus uz minētāsinfekcijas skartajām valstīm, un mikrobioloģijaslaboratoriju nodarbinātie, kuri strādāar aktīviem slimības izraisītājiem. Dzeltenādrudža skarto valstu sarakstu nosaka Pasaulesveselības organizācija.Pret ērču encefalītu obligāti vakcinējamimežstrādnieki, mežsargi, mežziņi, virsmež-

176 12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIziņi, vides valsts inspektori, Nacionālo bruņotospēku personālsastāvs, Iekšlietu ministrijassistēmas iestāžu nodarbinātie ar speciālajāmdienesta pakāpēm, kuriem, pildotdienesta pienākumus, pastāv risks inficētiesar ērču encefalīta vīrusu, mikrobioloģijas laboratorijunodarbinātie, kuri strādā ar aktīvuērču encefalīta vīrusu, un citas personas, kurastiešā saskarē ar ērču encefalīta pārnēsātājiemnonāk, pildot darba pienākumus vaimācību laikā. Lai saņemtu vakcīnu, darbadevējs vai nodarbinātais informē vakcinācijasiestādi par nepieciešamo vakcināciju. Janodarbinātais atsakās no vakcinācijas pretnoteikumos minētajām slimībām, darbadevēja pienākums ir noformēt atteikšanosrakstiski. Dokumentu paraksta nodarbinātais,darba devējs vai viņa pārstāvis.Ja ārstniecības persona, kas veic ķirurģiskasprocedūras, invazīvas manipulācijas,ginekoloģiskas apskates, sniedz stomatoloģiskopalīdzību un pieņem dzemdības, navvakcinēta pret B hepatītu, tā katru gadu laboratoriskipārbaudāma B hepatīta izraisītājuklātbūtnes noteikšanai. Ja nodarbinātais,kurš nav pakļauts obligātai vakcinācijaipret B hepatītu, pildot darba pienākumus,cieš nelaimes gadījumā, kurā tam tiek ievadītsvīrusu saturošs bioloģisks materiāls,vai nodarbinātā gļotāda vai bojātā ādanonāk saskarē ar minēto materiālu, darbadevēja pienākums ir nekavējoties nodrošinātnodarbinātā bezmaksas vakcinācijupret B hepatītu. Ja nodarbinātais piederpie obligāti vakcinējamo personu grupas,viņa pienākums ir pēc darba devēja, Veselībasinspekcijas un Valsts darba inspekcijasamatpersonu, kā arī Latvijas Infektoloģijascentra epidemiologu pieprasījuma uzrādītpotēšanas pasi.Studenti un medicīnas skolu audzēkņi,kuri nav vakcinēti pret noteikumos minētajāminfekcijas slimībām, nedrīkst piedalītiesnodarbībās, ja to laikā viņi var tikt pakļautiinficēšanās riskam ar B hepatītu, trakumsērgu,dzelteno drudzi vai ērču encefalītu.Nevakcinēts nodarbinātais, ja darba devējsnav nodrošinājis vakcināciju, ir tiesīgs atteiktiesno tādu darba pienākumu pildīšanas,kas viņu pakļauj inficēšanās riskam.

LITERATŪRAGRĀMATAS1. “Higiene Industrial”. Instituto Nacional de Seguridad e Higiene en el Trajabo, 1999, 184 lpp.,ISBN 84–7425–378–0.2. Eglīte Maija. Darba medicīna. Rīga, 2000, 704 lpp., ISBN 9984–9404–0–3.3. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība.Valda Kaļķa un Ženijas Rojas red., Rīga, Elpa, 2001, 500 lpp., ISBN 9984–543–69–2.TIESĪBU AKTILi k u m i1. Darba aizsardzības likums (pieņemts 20.06.2001., spēkā no 01.01.2002.).2. Darba likums (pieņemts 20.07.2001., spēkā no 01.06.2002.).3. Epidemioloģiskās drošības likums (pieņemts 11.12.1997., spēkā no 13.01.1998.).4. Ķīmisko vielu likums (pieņemts 01.04.1998., spēkā no 01.01.1999.).5. Par atbilstības novērtēšanu (pieņemts 08.08.1996., spēkā no 03.09.1996.).6. Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību (pieņemts 24.09.1998., spēkā no 13.10.1998.).7. Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu(pieņemts 18.12.1996., spēkā no 21.01.1997.).8. Par valsts sociālo apdrošināšanu (pieņemts 01.10.1997., spēkā no 01.01.1998.).9. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (pieņemts 24.10.2002., spēkā no 01.01.2003.).10. Valsts darba inspekcijas likums (pieņemts 19.06.2008., spēkā no 10.07.2008.).11. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris)attiecībā uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).Ministru k a b i n e ta n o t e i k u m iMK not. Nr. 66 Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņaradīto risku (pieņemti 04.02.2003., spēkā no 08.02.2003.).MK not. Nr. 74 Prasības individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to atbilstības novērtēšanaskārtība un tirgus uzraudzība (pieņemti 11.02.2003., spēkā no 01.04.2003.).MK not. Nr. 82 Ugunsdrošības noteikumi (pieņemti 17.02.2004., spēkā no 19.02.2004.).MK not. Nr. 99 Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentuinstitūciju (pieņemti 08.02.2005., spēkā no 01.01.2006., grozījumi – MK22.09.2009., Nr.1077).MK not. Nr. 107 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanaskārtība (pieņemti 12.03.2002., spēkā no 30.07.2002.).MK not. Nr. 149 Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu (pieņemti 09.04.2002., spēkāno 13.04.2002.).MK not. Nr. 189 Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām (pieņemti21.05.2002., spēkā no 01.01.2003.).MK not. Nr. 195 Mašīnu drošības noteikumi (pieņemti 25.03.2008., spēkā no 29.12.2009.).

178 LITERATŪRAMK not. Nr. 206 Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi,kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionāloapmācību (pieņemti 28.05.2002., spēkā no 01.06.2002.).MK not. Nr. 219 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (pieņemti 10.03.2009.,spēkā no 01.04.2009.).MK not. Nr. 284 Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto riskudarba vidē (pieņemti 13.04.2004., spēkā no 01.07.2005.).MK not. Nr. 300 Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē (pieņemti 10.06.2003.,spēkā no 01.07.2003.).MK not. Nr. 325 Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās (pieņemti15.05.2007., spēkā no 19.05.2007.).MK not. Nr. 330 Vakcinācijas noteikumi (pieņemti 26.09.2000., spēkā no 30.09.2000.).MK not. Nr. 343 Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju (pieņemti 06.08.2002., spēkāno 10.08.2002.).MK not. Nr. 344 Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus (pieņemti 06.08.2002.,spēkā no 10.08.2002.).MK not. Nr. 359 Darba aizsardzības prasības darba vietās (pieņemti 28.04.2009., spēkā no01.01.2010.).MK not. Nr. 372 Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus (pieņemti20.08.2002., spēkā no 24.08.2002.).MK not. Nr. 384 Noteikumi par bīstamajām iekārtām (pieņemti 07.11.2000., spēkā no11.11.2000.).MK not. Nr. 400 Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā (pieņemti 03.09.2002.,spēkā no 07.09.2002.).MK not. Nr. 427 Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība (pieņemti 17.09.2002., spēkāno 28.09.2002.).MK not. Nr. 448 Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbībuar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem (pieņemti 23.10.2001.,spēkā no 01.01.2002.).MK not. Nr. 466 Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi(pieņemti 22.10.2002., spēkā no 31.10.2002.).MK not. Nr. 494 Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai unkuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm(pieņemti 27.11.2001., spēkā no 01.12.2001.).MK not. Nr. 526 Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā(pieņemti 09.12.2002., spēkā no 13.12.2002., pārejas periods 01.07.2004.)MK not. Nr. 567 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208–8 “Publiskās ēkas un būves”(pieņemti 21.07.2008., spēkā no 01.09.2008.).MK not. Nr. 571Ceļu satiksmes noteikumi (pieņemti 29.06.2004., spēkā no 01.07.2004.).MK not. Nr. 660 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība (pieņemti 02.10.2007.,spēkā no 06.10.2007.).MK not. Nr. 713 Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā,un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu(pieņemti 03.08.2010., spēkā no 07.08.2010.).MK not. Nr. 723 Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiemdarba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību(pieņemti 08.09.2008., spēkā no 01.01.2009.).MK not. Nr. 745 Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskālauka radīto risku darba vidē (pieņemti 05.09.2006., spēkā no 30.04.2012.).

LITERATŪRA179MK not. Nr. 749MK not. Nr. 803MK not. Nr. 852MK not. Nr. 866MK not. Nr. 908MK not. Nr. 950MK not. Nr. 1064Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos (pieņemti 10.08.2010., spēkāno 01.10.2010.).Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās(pieņemti 29.09.2008., spēkā no 03.10.2008.).Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu (pieņemti 12.10.2004., spēkā no16.10.2004.).Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība” (pieņemti11.12.2007., spēkā no 01.03.2008.).Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība (pieņemti 06.11.2006., spēkā no01.01.2007.).Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība (pieņemti25.08.2009., spēkā no 01.01.2010.).Augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība(pieņemti 28.12.2004., spēkā no 31.12.2004.).Pielietojamie s ta n da r t iLVS ISO 1999:2007 “Akustika. Darba vides trokšņa ekspozīcijas noteikšana un trokšņa izraisītudzirdes bojājumu prognozēšana”.LVS ISO 1996–1:2004LVS ISO 1996–2:2008LVS ISO 9612:2007LVS 446:2003“Akustika. Vides trokšņa raksturošana un mērīšana, novērtēšana”.1. daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras.“Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana.2. daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana”.“Akustika.Norādījumi darba vides trokšņa mērīšanai un novērtēšanai”.“Ugunsdrošībai un civilai aizsardzībai lietojamās drošības zīmesun signālkrāsojums”.LVS EN 12464–1:2003 “Gaisma un apgaismojums. Darbvietu apgaismojums –1. daļa: Darbvietas telpās”.LVS EN 12464–2:2007 “Darbvietu apgaismojums –2. daļa: Darbvietas ārā”.LV EN 1005–:2004 “Mašīnu drošība. Cilvēka fiziskās darba spējas –1. daļa: Termini un definīcijas”.LV EN1005–:2004“Mašīnu drošība. Cilvēka fiziskās darba spējas – 2. daļa:Priekšmetu pārvietošana ar rokām saistībā ar mašīnām un to daļām”.LV EN1005–:2004 “Mašīnu drošība. Cilvēka fiziskās darba spējas –3. daļa: Rekomendējamās spēka robežvērtības mašīnu darba operācijām”.LVS ISO 2631–:2003“Mehāniskās vibrācijas un triecieni. Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņavibrācijai novērtēšana – 1. daļa: Vispārīgās prasības”.LVS ISO 2631–:2003 “Cilvēka pakļaušanas visa ķermeņa vibrācijai novērtēšana –2. daļa: Ilgstošā un triecienu izraisītā vibrācija ēkās (1 līdz 80 Hz)”.