Sarkanā Dundaga - WordPress.com

dzirnavām un kādā no liepām Dundagas baznīcas tuvumā. 1 Ernests Grenenbergs(1882-1938) nostiprināja karogu augstā eglē pie Šķepiņu mājām. 2 Kokam viņš bijanocirtis visus zarus. Tā kā Maija svētki bija svētdienā, uradņiks Celms nevarējapierunāt nevienu zemnieku egli nozāģēt, jo citādi karogam nespēja piekļūt. Tikai vēlāpēcpusdienā koku nogāza.Maijā, kartupeļu stādīšanas laikā, Dundagas centrs nolēma rīkotlaukstrādnieku streiku. Aģitācijas darbu uzticēja Fricim Jēgurim (1881-1915), KārlimKarlsbergam (1880-1906) un Ernestam Grenenbergam. Nerēķinoties ar karaspēkaklātbūtni, īslaicīgs streiks notika Dundagas lielajā muiţā un Kārļu muiţā.1905. gada pirmajā pusē revolucionārie notikumi Latvijas laukos vērsāsplašumā un aptvēra lielas ļauţu masas. Sociāldemokrātiskās organizācijas sasaucazemnieku sapulces, kurās izvirzīja jautājumu nepieciešamību atteikties pildīt klaušas,maksāt muiţniekiem renti. Sociāldemokrātu rindas papildinājās ar jauniem biedriem.Līdz 1905. gada augustam Dundagas pagastā bija nodibinājušies 35sociāldemokrātiskie pulciņi. Revolūcijas gadā tie izveidojās Sabdaga, Ģipkas, Pācesun Kaļķu ciemā. Pie kam citi pulciņi tur jau pastāvēja agrāk. Tie organizējās arī pielielākajām mājām, piemēram, Būkaltos, Piparos, Īvniekos, Diţupēs un Cēģos.Vairākus pulciņus izveidoja un ievadīja darbā Prēdiks Oders un Fricis Sīpols, kuri bijakļuvuši par talantīgiem partijas darba organizatoriem.Pēc partijas I kongresa Dundagas centrs bija izdarījis interesantu aptauju.Pulciņa vadītāji apstaigāja sava iecirkņa laukstrādniekus un trūcīgos zemniekus,kopskaitā ap 300 cilvēku, kas lasīja partijas literatūru un apmeklēja sapulces, bet vēlnebija pulciņa biedri. Visiem uzdeva trīs jautājumus:1. Vai viņi ir par barona, mācītāja un kroņa zemes konfiskāciju,2. Vai viņi ir par šīs konfiscētās zemes sadalīšanu sīksaimniecībās,3. Vai viņi ir par lielām sociālistiskām saimniecībām?Aptaujas rezultāti liecināja, ka visi vēlas ienīsto muiţnieku un viņu ielikteņuzemes konfiskāciju un ir gatavi par to cīnīties. Vairums priekšroku devalielsaimniecību organizēšanai, jo tā vieglāk varēšot paši saimniekot. Tas saprotams, jokapitālisma iezīmes tolaik jūtami ielauzās lauksaimniecībā un nelielās viensētas bijaekonomiski nestabilas. Tās ātri nokļuva zem ūtrupes āmura. Cilvēki tāpēc uzskatīja,1 Zumbergs Ţ. Līdz pēdējam sirdspukstam.- Padomju Karogs, 1976, 10. martā.2 Sproģe V. Kas bija Ernests Grenenbergs? -Padomju Venta, 1976, 13. febr.