Sarkanā Dundaga - WordPress.com

Dundagas pagastā pirmā vietnieku pulka sēde notika 1867. gada janvārī. Tajāpiedalījās 24 cilvēki, starp kuriem bija 12 saimnieki, 4 māju kalpi, 4 vaļinieki un 4 nomuiţas saimes. Par pagasta vecāko ievēlēja Frici Adamoviču (1828-1912). Viņš bijacilvēks ar stingru raksturu un labām organizatora spējām. Fricis Adamovičs jaunībābija strādājis Dundagas muiţā par galdnieka mācekli. Adamovičs 1857. gadāapprecēja Līzi Baroni, kura kalpoja pilī par istabas meitu. Viņa bija pazīstamā latviešutautas dziesmu krājēja un pētītāja Krišjāņa Barona māsa. Pēc kāzām jauno pāripārcēla uz Dingu mājām par saimniekiem.Ikviena pagasta dzīvē liela nozīme tolaik bija skrīverim. Tā tas iedibinājās arīDundagā, kur šo amatu ilgus gadus pildīja Eduards Neilands (no 1855. līdz 1899.g.).Skrīveris saņēma samērā augstu atalgojumu. Turklāt toreizējos apstākļos, kad daudziiedzīvotāji un pat atsevišķas pagasta amata personas neprata pienācīgi uzrakstīt savuuzvārdu, nerunājot jau par plašāku izglītību, skrīveris bija faktiskais noteicējs visosjautājumos. Ja vēl viņš prata iztapt baronam un tiešai priekšniecībai (muiţas policijaiun apriņķa tiesai), tad viņa stāvoklis bija nodrošināts. To saprata arī Dundagas pagastavācu tautības skrīveris Neilands. Viņš uzturējās tikai muiţas augstāko ierēdņu,muiţnieku, meţkungu, melderu un ārstu sabiedrībā. Vienkāršos pagasta iedzīvotājusuzrunājis ar „tu”, bet nespējniekiem un citiem trūcīgajiem cilvēkiem vajadzējisskūpstīt viņam roku. Skrīvera pārvēlēšanas notika ik pēc trim gadiem, taču ar baronaatbalstu Neilandam izdevās ilgi saglabāt ienesīgo amatu.Pagājušā gadsimta 60.-70. gadi Latvijas laukos bija zemnieku māju pirkšanasposms. Iegādāties mājas viņus pamudināja rentnieku smagais un nedrošais stāvoklis,bet visvairāk tas, ka barons katrā laikā varēja izdzīt no saimniecības un izputināt.Muiţniekiem zemju pārdošana savukārt bija izdevīgs darījums tāpēc, ka viņi,izmantojot lielo pieprasījumu, par zemi noteica augstas cenas un rezultātā ieņēmaprāvas summas. Dundagas pagasta māju iepirkšana sākās 1881.gadā. 1 Samērā īsālaikā- piecos gados- zemnieku īpašumā pārgāja ap 200 viensētu.Tomēr pirms revolūcijas no pagasta teritorijas 70 procentus pārvaldīja muiţa.Tās rīcībā bija labākā aramzeme. Arī meţu bagātības bija lielas. Slikti klājās tiemcilvēkiem, kas uzdrošinājās barona platībā nošaut kādu zvēru vai putnu. Pat ţagarusuzlasīt bija aizliegts. Nedrīkstēja spert kāju arī pie pils iekoptajā parkā. Revolūcijas1 Māju iepirkšana sākās vēlu tāpēc, ka uz Dundagas muiţu attiecās speciāli (fideikomisa) mantošanasnoteikumi, kas muiţniekiem ļāva saglabāt savu īpašumu neskartu, ko arī viņi centās darīt līdz pēdējaiiespējai.