You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
partizāns Kārlis Karlsons (1887-1919), 1 revolucionārs un 1919. gada <strong>Dundaga</strong>smilicijas priekšnieks Teodors Šlēgers un padomju darbinieks Omskas apgabalā KārlisTeibe. PSRS ārējās tirdzniecības pārstāvniecības darbinieki Vācijā un Itālijā 20. gadosbija Maija Karlsone (1892-1938) un Francis Lapovics (1890-1940). Ievērojamipartijas darbinieki Maskavā bija Ernests Irbiņš, Kārlis Šustriņš (1890-1937), OskarsPriediņš. Gustavs Lapovics 30. gados bija diplomāts un atbildīgs padomju darbinieksAzerbaidţānā. Andrejs Vents bija atbildīgs Vissavienības Komunistiskās (boļševiku)partijas un PSRS Tautas Komisāru Padomes darbinieks. Viņš piedalījās cīņās pilsoņukarā. Kristjānis Balmanis bija PSRS Augstākās Padomes deputāts. ErnestsGrenenbergs pēc revolūcijas bija emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1916.gadā Bostonā viņš darbojās kopā ar Frici Roziņu (1870-1919) un Dāvidu Beiku(1885-1946) Amerikas Sociālistiskās partijas kreisajā spārnā. Pēc Oktrobrarevolūcijas viņš atgriezās Padomju Krievijā. Divdesmitajos gados ErnestsGrenenbergs bija atbildīgs saimnieciskais darbinieks Pleskavas un Smoļenskasapgabalā, no 1932. gada Vissavienības personālais pensionārs. Kārlis Drafens (1888-1938) bija sabiedriskais darbinieks Padomju Latvijā 1919. gadā. Kolektivizācijasorganizētājs Polockas apgabalā bija Kārlis Brūkliņš. Nelegālās sociāldemokrātiskāskustības dibinātājs un pirmais vadītājs <strong>Dundaga</strong>s pagastā Pauls Liepiņš pēc sodaekspedīcijas iebrukuma atstāja dzimteni. Viņš dzīvoja Vācijā, Somijā, mūţa beigāsBaku. Savu politisko darbību viņš nepārtrauca, taču diemţēl saslima ar malāriju unagri mira.Partijas biedri un <strong>Dundaga</strong>s iedzīvotāji neaizmirsa savus revolūcijā cietušosbiedrus. Tā, piemēram, Prēdiks Oders katorgā varēja izmantot <strong>Sarkanā</strong>s palīdzībaspabalstu. Revolūcijas darbiniece Sibilla Ešenberga-Derkevica (1887-1966) organizējaatbalsta sniegšanu Jānim Rudzutakam. Viņš cietumā naudas sūtījumus no <strong>Dundaga</strong>sregulāri saņēma līdz 1912. gadam.<strong>Dundaga</strong>s iedzīvotāji vienmēr saglabājuši 1905. gada varoņu piemiņu. Pirmopiemiņas akmeni kritušajiem revolucionāriem Dundagā atklāja 1965. gada 14. maijā.Tajā iekalti četrpadsmit cīnītāju vārdi: Balmanis Kārlis, Blumbergs Fricis, BūmeistarsJānis, Freibergs Kārlis, Grīnbergs Ansis, Lapovics Eduards, Neliuss Aleksandrs,Ošmeţs Fricis, Pētersons Ernests, Petrovics Jānis, Popmanis Ansis, Redviņš Ansis,Sīpols Fricis, Treilībs Ansis.1 Beika A. Cilvēks, kuru neaizmirst.- Cīņa, 1972, 8. aug.
Change language