Sarkanā Dundaga - WordPress.com

vai cita šo darbu autora acumirklīgos iespaidus. Viņu sacerējumi iespiesti galvenokārtperiodiskajos izdevumos un grāmatās Vācijā. 1Viens no plašākajiem rakstiem par Dundagu ir rakstnieka un ţurnālista MāteruJura (1845-1885) ceļojuma piezīmes. Tajās sniegti konkrēti dati par Dundagas pagastaekonomisko stāvokli un kultūras dzīvi 19.gs. otrajā pusē. 2 Māteru Juris izmantojispagasta valdes dokumentus un nav skopojies ar daţādu skaitļu iekļāvumu savā darbā.Viņš plašāk arī apraksta Dundagas pili, kāda tā bijusi pirms 1872. gada, kad cietaugunsgrēkā. Māteru Juris pastāsta, ka ēkas mūri bijuši 51 pēdu augsti, „trīs kārtaslogi, pie jumta sienās šaušanas caurumi.” Iekšējā pagalmā visapkārt vijusies senatnīgagalerija, no kuras varēja nokļūt 52 dzīvojamās un 20 saimniecības telpās. Pilī bijisatsevišķs kambaris senu ieroču kolekcijai un liela zāle, kurā gar sienām izvietotibaronu dzimtas locekļu „nobildējumi.”Lai nostiprinātu savas lielsaimniecības un rastu iespēju vēl vairāk ekspluatētzemniekus, baroni 1817. gadā Kurzemes guberņā realizēja zemnieku „brīvlaišanu”,kas īstenībā zemes kopēju stāvokli neuzlaboja. Zemniekus pasludināja par atbrīvotiemno dzimtbūšanas un reizē ar to- no zemes. Viņu lauki pārgāja svešzemju kungujuridiskajā īpašumā. Ļaudis bija spiesti nomāt zemi pēc noteikumiem, kādus diktējabaroni. Muiţnieki noteica augstas rentes maksas, bet daudzus zemniekus vispārpadzina no viņu iekoptajiem tīrumiem uz purviem un nekultivētām platībām.1802. gadā Dundagas pagasta teritorijai bija 619 zemnieku un zvejniekusaimniecības. Līdz 1882. gadam šis skaitlis bija ievērojami samazinājies, jo fonOsten-Sakeni zemniekiem bija atņēmuši 107 mājas. 3Dzimtbūšanas atcelšana lauku ļaudīm deva maz, jo visa vara joprojām palikamuiţnieku rokās. Zemniekiem bija vienalga, vai barons savam vagaram lika viņusnopērt tūlīt, vai tas notika it kā likumīgā kārtā pēc tam, kad muiţas ieceltais skrīverisbija nolasījis nesaprotamajā vācu valodā sastādīto protokolu.Pārmaiņas radīja 1866. gada likumi Baltijas guberņām. Iedzīvotāji tika nošķirtino muiţas un nodibināta pagasta pašvaldība-pilnsapulce, vietnieku pulks, pagastavecākā amats.1 Talsu novads. R., 1935-1937, 379.lpp.2 Rolands Teodors (Māteru Juris). Desmit dienas Dundagā. Baltijas Zemkopja Pielikums, 1878, Nr.35.-41.3 Grāmatas „Sarkanā Dundaga” sarakstīšanai izmantoju ilggadējā pagasta skrīvera un revolūcijasdalībnieka Jāņa Sauleskalna (1868-1945) pēc arhīva materiāliem sastādīto Dundagas pagasta hroniku.Tās kopija glabājas pie manis (A.P.).