smiltenes novada attīstības programma 2012.-2018.gadam

Smiltenes novada attīstības programma 2012.-2018.gadam. I.sējums „Esošās situācijas analīze”________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________3.17.attēls.Bezdarba līmenis Smiltenes novadā.Datu avots: VRAA.Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits sastāda 66% no iedzīvotāju kopskaita. Vairums darbavietu irkoncentrētas budžeta iestādēs.3.1.6. Kopsavilkums un secinājumiSmiltenes novadā pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.Iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji, tāpat kā iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo ir negatīvi.Samazinās arī bērnu un jauniešu skaits. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir viendabīgs – 2011. gadasākumā 94% Smiltenes novada iedzīvotāji bija latvieši. Samazinās arī apdzīvojuma blīvums –2011.gadā – 15,1 iedz./km 2 . Minētie rādītāji liecina, ka iedzīvotāji uzskata Smiltenes novadu pardzīvošanai salīdzinoši nepievilcīgu, jo izvēlas citu dzīves vietu. Tomēr Smiltenes pilsētā saglabājasliels iedzīvotāju blīvums, tāpēc turpmākā iedzīvotības attīstība ir iespējam, izmantojot laukuteritorijas.Bezdarba līmenis Smiltenes novadā vidēji gadā ir no 7-9% un kopumā ir zemāks nekā valstī.Demogrāfiskās slodzes līmenis novadā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, kas ļauj secināt, ka pāris tuvākogadu laikā tas būtiski neietekmēs pašvaldības budžetu, tomēr, ņemot vērā zemo dzimstības līmeni,izmaiņas sagaidāmas plānošanas perioda laikā. Pēc pieciem gadiem darba spējīgo iedzīvotāju skaitsievērojami samazināsies, bet pieaugs gados vecāku iedzīvotāju skaits. Tas ietekmēs sociālā budžetaizdevumu paaugstināšanos un pieprasījumu pēc veselības un veco ļaužu aprūpes pakalpojumiem.3.2. Dabas resursiDabas resursi ir vieni no nozīmīgākajiem Smiltenes novada attīstības resursiem un novada vērtībām.Vislielāko daļu no novada teritorijas aizņem meža zemes 45 – 50 %. Lielākā mežainība ir Launkalnes,Variņu un Palsmanes pagastos, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidēji aizņem 38 % nonovada kopējās teritorijas, tās visvairāk ir Grundzāles un Bilskas pagastos.20