smiltenes novada attīstības programma 2012.-2018.gadam

Smiltenes novada attīstības programma 2012.-2018.gadam. I.sējums „Esošās situācijas analīze”________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________Smiltenes novadā ir vairāki pozitīvi piemēri. Niedrāja ezera krastā AS Latvijas Valsts meži Smiltenesapkārtnē ir izveidojusi velomaršrutu un atpūtas vietu tīklu, kur minētajās atpūtas vietās ir uzstādīti„iekšējās kārtības” noteikumi. Vēl ir jāpiemin velomaršruti pilsētas rekreatīvajā zonā, Smiltenesapkārtnes mežos ir izveidoti vairāki dažādu grūtības un garuma velomaršruti, kas dabā ir marķēti unlabiekārtoti ar speciālām atpūtas vietām un norādēm. Ar retiem izņēmumiem šis ir viens nopozitīviem piemēriem Latvijā, kur, izmantojot pilsētas apkārtnē esošās mežu teritorijas, ir radīta bāzear rekreāciju un aktīvo atpūtu saistītām aktivitātēm – velobraukšanai, kājām iešanai, bet ziemā –distanču slēpošanai. Ir sagatavoti un izdoti arī informatīvi materiāli par minētajiem maršrutiem.Turpmākās apsaimniekošanas priekšlikumi tūrisma kontekstā - atsevišķās vietās nepieciešamsatjaunot zaudētos infrastruktūras elementus, t.sk. norādes 17 .Ir nepieciešams izveidot pieejamu celiņu, apgaismojuma infrastruktūru gan Smiltenes pilsētā, ganpagastu centros un ciemos, akcentēt vides dizaina elementus. Investīcijas vides infrastruktūrā veicinatūrisma nozares attīstību un Smiltenes novada ainaviskā tēla izveidi, kuru popularizējot, var piesaistītapmeklētājus, radīt jaunus pakalpojumus un produktus.3.2.9. Derīgie izrakteņiIzmantotos derīgos izrakteņus pēc to izplatības biežuma iedala ierobežotas izplatības derīgie izrakteņi,kuri veidojušies pirmskvartāra nogulumiežos (kaļķakmens, dolomīts, māls un kvarca smilts). Toizmantošanu ierobežo izplatība nelielā Latvijas teritorijas daļā, Smiltenes novadā tās ir dolomīts unnelielā daudzumā kvarca smilts. Augstienēs virs šiem iežiem atrodas 20—170 m biezs kvartāranogulumu slānis, bet zemienēs ieguvi traucē augstais gruntsūdens līmenis. Otrajā grupā ietilpst plašiizplatītie derīgie izrakteņi — smilts un grants, kvartāra māls, saldūdens kaļķieži, kūdra un sapropelis.Smiltenes novadā visvairāk ir izplatītas smilts un grants atradnes.Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem, jo Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumiZiemeļeiropā. Izpētīts, ka mūsu valstī lielākie krājumi atrodas Salaspils novadā (Salaspils atradne) unBauskas novadā (Skaistkalnes atradne). AP izstrādes laikā veiktajās intervijās tiek minēts parģipšakmens iespējamajām atradnēm arī Valkas un Smiltenes novados.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (turpmāk tekstā – LVĢMC) ir izveidots Latvijasderīgo izrakteņu atradņu reģistrs, kas satur nozīmīgu informāciju par Latvijas teritorijā dažādos gadosapzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem.Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs patlaban atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm unprognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk(980) ir smilts un grants atradņu. Smiltenes novadā ir 27 būvmateriālu izejvielu atradnes, no kurām2010. gadā vairāk kā 10 netika izmantotas 18.3.12.tabula. 2010. gadā izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts.Nr. Derīgais izraktenis Atradnes nosaukums Nr.1. Dolomīts Dzeņi 152. Smilts-grants un smilts Brutuļi 1883. Smilts-grants un smilts Kalna masaļi 1894. Smilts-grants un smilts Kapusils 190Datu avots: www.meteo.lv, skatīts 15.07.2011.17 Ziņojums „Pozitīvie un negatīvie dabas resursu apsaimniekošanas un izmantošanas piemēri populāros unpotenciālos tūrisma objektos/teritorijās” , LLTA „Lauku ceļotājs”, 2010. gads18 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/logAccess.htm32