13.07.2015 Views

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana”caurmērā ir augstāka, sievietes aktīvāk iesaistās aktīvās nodarbinātībaspasākumos, kas motivē viņas reģistrēties kā bezdarbniecēm u.c.), kassavukārt rosina salīdzināt ne tikai atšķirības sieviešu un vīriešu starpā, bet arīkatras dzimuma grupas ietvaros. Piemēram, pirmspensijas vecumā sieviešubezdarbnieču skaits ir lielāks (no visām reģistrētajām bezdarbniecēm 50–54gadus vecas ir 7,6%, savukārt vīriešiem 55–59 gadu vecumā – 5%). 16Dzimumam noteiktās situācijās var būt būtiska loma, pakļaujot personusociālās atstumtības riskam. Latvijā vērojama izteikta darba tirgus horizontālā(darba tirgus sadalījums “sieviešu” un “vīriešu” profesijās) un vertikālāsegregācija (tendence vīriešiem ieņemt augstākus un vadošos amatus,bet sievietēm ieņemt zemākus un ar izpildi saistītus amatus). Pēc ekspertudomām, šāds darba tirgus sadalījums mazina darba tirgus pielāgošanāsspējas un darba tirgus elastīgumu. Joprojām bezdarbnieku sieviešu un vīriešupārkvalificēšanās specialitātes izvēlē atspoguļojas līdzīga tendence – vīriešiizvēlas pārkvalificēties celtniecības nozarē, metālapstrādē, atslēdznieku,autovadītāju specialitātē, savukārt sievietes izvēlas tirdzniecības un pakalpojumunozari, sekretāres un šuvējas specialitātes. 17 Latvijā salīdzinoši ir izteikta arīdzimumu atšķirība uzņēmējdarbības aktivitātē un nodarbinātības statusa ziņāstarp sievietēm un vīriešiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem2006. gada 3. ceturkšņa beigās no visiem 33 500 reģistrētajiem darba devējiem(īpašniekiem) sievietes veidoja tikai 34%, savukārt no pašnodarbinātajām 70800 personām sievietes bija 45%. 18Citās Eiropas valstīs, līdzīgi kā Latvijā, par nodarbinātības un uzņēmējdarbībasveicināšanu tiešā veidā atbild <strong>ministrija</strong>s un dažādas nacionālās vai reģionālāspārvaldes institūcijas. Veiksmīgajos labās prakses projektos pašvaldībuloma galvenokārt bijusi iesaistīties izveidotās stratēģiskās partnerībās, lai16Turpat.17Pētījuma “Pašvaldību attīstības stratēģiju analīze” ziņojums. – Rīga: Baltic Project Consulting,2007.18Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas dati. Pieejams: www.csb.gov.lv (informācijaskatīta 2007. gada februārī).20

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!