Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ievads</strong>Informatîvi skaidrojoðais materiâls ir izstrâdâts, pamatojoties uz LatvijasRepublikas normatîvajiem aktiem, kas reglamentç <strong>darba</strong> aizsardzîbasprasîbas darbâ ar kancerogçniem.Ar 2002.gada 1.janvâri spçkâ stâjies ja<strong>un</strong>ais Darba aizsardzîbas likums,kurð paredz ja<strong>un</strong>u pieeju nodarbinâto droðîbas <strong>un</strong> veselîbas aizsardzîbaidarbâ, uzliekot <strong>darba</strong> devçjam pienâkumu vispirmâm kârtâm novçrtçt <strong>un</strong>pçc iespçjas novçrst iespçjamo risku nodarbinâto droðîbai <strong>un</strong> veselîbai,radot veselîbai nekaitîgu <strong>darba</strong> vidi. Pamatojoties uz Darba aizsardzîbaslikumu ir izdoti vairâki Ministru kabineta noteikumi, kuros ir detalizçtâkizskaidrotas prasîbas atseviðíâm nozarçm.Lai aizsargâtu nodarbinâto droðîbu <strong>un</strong> veselîbu no riskiem, kas pastâvdarbâ ar kancerogçniem tika pieòemti Ministru kabineta 2001.gada27.decembra noteikumi Nr.539 “Noteikumi par <strong>darba</strong> aizsardzîbasprasîbâm, saskaroties ar kancerogçnâm vielâm <strong>darba</strong> vietâs”, kas tikaizstrâdâti, balstoties uz <strong>Eiropas</strong> Savienîbas direktîvu 90/394/EEC,97/42/EEC <strong>un</strong> 1999/38/EEC pamata.Latvijâ tâpat kâ daudzâs citâs valstîs, mirstîbas cçloòu ziòâ onkoloìiskâsslimîbas ir otrajâ vietâ aiz sirds <strong>un</strong> asinsvadu slimîbâm. 1997.gadâ Latvijâ16% no visiem mirðanas gadîjumiem konstatçti ïa<strong>un</strong>dabîgie audzçji. PçcLatvijas valsts arodslimîbu reìistra datiem, onkoloìiskâs arodslimîbas1998.gadâ kopçjâ arodslimîbu struktûrâ veidoja 4,65%. Jâdomâ, kafaktiskais onkoloìisko arodslimîbu gadîjumu skaits Latvijâ ir daudz lielâks.Onkoloìiskâ arodslimîba ir slimîba, kas rodas <strong>darba</strong> vides kancerogçnofaktoru iedarbîbas dçï. Ir pierâdîts, ka onkoloìiskâs arodslimîbas var izraisîtdaþâdi arodfaktori, tâ sauktie arodkancerogçni. Pirmais ziòojums par arodaetioloìijas ïa<strong>un</strong>dabîgo audzçju parâdîjâs 18.gadsimtâ Anglijâ (PçrsivalsPots 1775.gadâ aprakstîja paaugstinâtu carcinoma scroti (sçkliniekuaudzçjs) risku skursteòslauíiem). No tâ laika atklâti daudzi <strong>darba</strong> videskancerogçnie faktori.Pçdçjos gadu desmitos pasaulç vçrojamas ja<strong>un</strong>as tendences onkoloìiskoarodslimîbu izplatîbâ:palielinâs profesiju skaits, kurâs ir paaugstinâts risks saslimst aronkoloìiskâm arodslimîbâm;onkoloìiski bîstamajâs profesijâs palielinâs ne tikai pamata lokalizâcijasvçþa gadîjumu skaits, bet arî saslimstîba ar citas lokalizâcijas audzçjiem,kuri lîdz ðim attiecîgajâ nozarç nav bijuði raksturîgi.3
Change language