Limbažu Bērnu bibliotēkas 2011. gada pārskats - Limbažu Galvenā ...

LIMBAŽU BĒRNU BIBLIOTĒKASPĀRSKATS PAR DARBU2011. GADĀ1. Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojumsLimbažu Bērnu bibliotēka ir Limbažu novada pašvaldības dibināta un finansētaizglītojoša un informatīva kultūras iestāde, kas Bibliotēkas likumā noteiktajā kārtībāreģistrēta Latvijas Republikas Kultūras ministrijā un veic pasaules kultūras mantojuma –iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu,sistematizēšanu, kataloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošāsinformācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.Pēc administratīvi teritoriālās reformas mūsu bijušā rajona bibliotēkas ir iekļautas 3novados – Limbažu, Alojas un Salacgrīvas , divas no bibliotēkām tagad ietilpst Krimuldasnovadā. Limbažu Bērnu bibliotēka šajos novados ir vienīgā bērnu bibliotēka ar vislielākobērnu literatūras krājumu. Limbažu Bērnu bibliotēka veic ari metodiskā darba funkciju šo trīsnovadu bibliotēkām, kā arī analizē un sagatavo pārskatu darbā ar bērniem gada beigās.Limbažos 2011. gadā tika veikta skolu reforma. Izglītības reformas nepieciešamībaspamatā bija Limbažu pilsētas izglītības iestāžu optimizācija, kas nodrošina katramizglītojamam iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata, profesionālo un vidējo izglītību, kā arīpiedāvāt interešu un mūžizglītību.Limbažu novada pašvaldības dome 2011. gada 29. septembrī ar Izglītības un Zinātnesministrijas saskaņojumu Limbažu 1. vidusskolai piešķīra ģimnāzijas statusu un nosaukumu –Limbažu novada ģimnāzija.Ar 2011./2012. mācību gadu Limbažu sākumskolā mācās 295 1-6. kl. skolēni,savukārt Limbažu ģimnāzijā mācās 212 7.-12. kl. skolēni. Limbažu 3. vsk. apmeklē 506 1.-12. kl. audzēkņi. Pavisam Limbažu pilsētas skolās mācās 1013 audzēkņi, Limbažu pilsētā2010. gadā iedzīvotāju skaits- 8321.Limbažu Bērnu bibliotēkai ir cieša sadarbība ar visām minētajām skolām – tai skaitāarī ar ģimnāziju un 3. vidusskolu.Mūsu pilsētas skolās skolēnu skaits ik gadus samazinās apmēram par 100 skolēniem,šajā mācību gadā par 191 skolēnu. Līdz ar to arī bibliotēkā samazinās lietotāju skaits, kautgan pēc bibliotekārā aptvēruma mūsu bibliotēkas pakalpojumus lieto 88% 1.-9. kl. audzēkņiun 58 % vidusskolas audzēkņu.Aizvien vairāk jūtama nepieciešamība pēc vienas kopīgas ģimenes bibliotēkas. Tā kāmūsu pilsētas bibliotēkas atrodas dažādos mikrorajonos, tad bērnu bibliotēku regulāriapmeklē gan vidusskolēni, gan pensionāri, un, protams, arī bērnu vecāki.2011. gadā mūs uztrauc tas, ka nevaram palielināt bibliotēkas budžetu. Budžets jauvairākus gadus ir iepriekšējo gadu līmenī, bez iespējām bibliotēkai attīstīties un pilnveidotpasākumu klāstu.Vienīgā institūcija, kur varam saņemt papildus finansējumu ir VKKF, lai gan arī2011. gada beigās ne mūsu vainas dēļ projektu neatbalstīja.1

Neskatoties uz finansiālajām grūtībām bibliotēkas darbinieki labprāt atsaucas visāmaktivitātēm, ko piedāvā dažādas institūcijas, kas saistītas ar bērnu lasīšanas veicināšanu.Tikai strādājot ciešā sadarbībā ar citām institūcijām un bērnu vecākiem mēs varēsim iegūtpozitīvu rezultātu lasīšanas kompetences līmeņa paaugstināšanā.2. Bibliotēkas pakalpojumu pieejamībaLimbažu Bērnu bibliotēka savus lietotājus apkalpo 5 dienas nedēļā. Bibliotēkas darbalaiks ir piemērots lietotāju interesēm. Darba laiks darbdienās no 9.00-17.00, sestdienās no10.00-14.00. No jūnija līdz septembrim bibliotēka sestdienās slēgta.2009. gadā Limbažu novada pašvaldība apstiprināja bibliotēkas nolikumu unlietošanas noteikumus. Šie dokumenti paredz, ka visi bibliotēkas pakalpojumi ir bezmaksas.Bibliotēkas lietotāju skaits lielā mērā ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī unmikrorajonā. Skolēnu skaits katru gadu Limbažu pilsētas skolās samazinās apmēram par 100skolēniem, līdz ar to ari mēs zaudējam daļu lasītāju. 2011. gadā strādājām pie vienotāslasītāju reģistrācijas un precīzi uzskaitījām katru lietotāju tikai vienu reizi, neatkarīgi vai viņšizmanto lasītavu, datorlasītavu vai abonementu. Ņemot vērā visus šos aspektus lietotājuskaits 2011. gadā mums ir samazinājies par 266 vienībām. Lai apmierinātu visas lietotājuintereses, cenšamies neierobežot lasītavas izsniegumu. Arī bērnu enciklopēdijas pēc lietotājupieprasījuma tiek izsniegtas uz māju. Gribas atzīmēt tādu pozitīvu momentu, ka lietotājiarvien saudzīgāk izturas pret grāmatām – ir samazinājies lietotāju nozaudēto grāmatu skaits,sabojāto grāmatu skaits, kā arī pazudušo grāmatu skaits.Viena lietotāja vidējais apmeklējums gadā 26,7Izsniegums uz vienu skolēnu gadā – 23,6Apmeklējumu skaits palielinājies par 2521 vienību. Tas liecina par to, ka ir bērni,kuri ļoti intensīvi apmeklē bibliotēku, izmanto vairākus no sniegtajiem pakalpojumu veidiem.Lai varētu analizēt pakalpojumu veidu apmeklējumu, katru no apkalpojumu veidiemuzskaitām atsevišķi. Analizējot šos rādītājus pa gadiem , tie ir stabili. Visvairāk tiekizmantoti datorpakalpojumi, tad seko lasīšanas veicināšanas pakalpojumi, spēļu zonaspakalpojumi (galda spēles, zīmēšana, audiovizuālo dokumentu izmantošana, krustvārdumīklas, radošās darbnīcas).Bērni tiek iesaistīti dažādās programmās – lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnužūrija”, UNESKO LNK projektos Stāstu bibliotēkas”, Ziemeļu Ministru padomes birojarīkotajā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā.Bibliotēkas lietotājiem orientēties bibliotēkā palīdz norādes. Bibliotēka ir sadalītainterešu zonās- abonements, spēļu zona jaunākajam skolas vecumam ar galda spēlēm, radošoaktivitāšu stūrīti, 2 datoriem pašiem mazākajiem lietotājiem, kur var izmantot tādas lasīšanuveicinošas programmas kā www.pasakas.net, www.jzb.lv/pasaka/, www.uzmini.lv,www.ziliteunezis. Jau vairākus gadus domājam par to, ka mūsu pilsētā nevienā no bibliotēkām telputrūkuma dēļ nav telpa jauniešiem. Vēl jo vairāk tas lika par šo problēmu aizdomāties pēcGētes institūta Rīgā rīkotā semināra Labais! Baigi čoini! Kā dabūt jauniešus uz bibliotēku?”2

Lietotāju sastāvs 2011.gadā - kopā 115410% 5%5%14%66%Bērni - 58 1.-9.kl. skolēni - 737 Vidusskolēni - 159Pedagogi - 52 Pārējie - 110Bibliotēkas lietotāji2011.gads11542010.gads14202009.gads14200 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600Lietotāju skaits3

Izsniegums 2009.-2011.gads2011.gads271312010.gads304442009.gads330900 5000 10000 15000 20000 25000 30000 35000Izsniegums uz vienu lietotāju 2009.-2011.gads2011.gads23.52010.gads20.92009.gads23.319.5 20 20.5 21 21.5 22 22.5 23 23.54

Apmeklējums 2011.gadā - kopā 3077334%24%Bērni - 7361Pieaugušie - 1737Pasākumi - 34096%Spēļu zona - 2401Internets - 508617%8%11%Virtuālie apm. -10747Apmeklējuma intensitāte 2009.-2011.gadā2011.gads26.62010.gads19.52009.gads18.60 5 10 15 20 25 305

Apmeklētāju konsultēšana un apmācībaAizvadītā gadā bibliotekārajās stundās tika piedāvāts apgūt jaunas prasmes šādāstēmās:- bērnu bibliotēku katalogu izmantošana- grāmatu pasūtīšana un rezervēšana internetā- bērnu bibliotēku interneta resursu izmantošana- informācijas meklēšana Novadpētniecības datubāzē- informācijas meklēšana datubāzēs Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotēka, NAIS- interneta resursu izmantošana (meklētājserveri)- sociālo mediju izmantošana- datorzinību pamatprasmes - pirmie soļi darbā ar datoru- informācija par drošību internetā, tīmekļa etiķeti u.c.Limbažu 5.b klases skolēnu bibliotekāro stundu apmeklējums bibliotēkā 2011.gada22.septembrī, klases audzinātāja I.BērziņaLimbažu novada skolas 2011.gadā izrādīja mazāku interesi par bibliotekārajāmstundām, nekā iepriekšējos gados. Informācija par piedāvātajām apmācībām tika publicētavairākās novada tīmekļa vietnēs un skolās. Bukleti tika izdalīti klašu audzinātājiem un atstātipieejami skolu bibliotēkās. Papildus bibliotekārajām stundām bibliotēkas lietotāji tikaapmācīti un konsultēti arī individuāli brīdī, kad radās problēmsituācija darbā ar datoru vaiinternetu. Ikdienā sniegtas uzziņas, konsultācijas gan uz vietas bibliotēkā, gan attālajiemlietotājiem sociālajos medijos.Bibliotēka aktīvi iesaistījās e-prasmju nedēļas pasākumos, kā arī aktīvi apmācījalietotājus Letonikas datubāzes izmantošanā. Rezultātā Letonikas izsludinātajā konkursā bijaarī uzvarētāji. Un galveno balvu Tildes Biroja jaunāko mājas versiju saņēma bibliotēkaslasītavas darbiniece.Lietotāju apmācība un konsultēšana notiek arī projektu nedēļas laikā. Skolēni iepazīstas arbibliotēkas pakalpojumiem, meklē sev nepieciešamos materiālus un strādā ar bibliotēkasdatoriem. Intensīvi tiek izmantoti kopēšanas, drukāšanas un skenēšanas pakalpojumi.6

Pakalpojumi attālajiem lietotājiemBibliotēkai izveidota jauna tīmekļa vietne uz JOOMLA bāzes, kurā tika veidotavietnes struktūra un materiālu saturs attiecīgajai sadaļai. Limbažu novada domē sagatavotsjaunais www serveris, pamazām tīmekļa vietnes dati no iepriekšējā servera tika pārcelti uzjauno, kur arī visi dati glabājas un tiek publicēti attālajiem lietotājiem. Vienlaicīgi tikanoreģistrēts jauns domēns limbazuberni.lv kurš bibliotēkai ir par brīvu, jo noteikumi paredz,ka domes iestādei viens domēns ir bez maksas. Pēc bibliotēkas lasītavas darbiniecesiniciatīvas jaunā tīmekļa vietne tika piesaistīta arī Google Analytics kontam, lai redzētu cikdaudz cilvēku un kādi attālie lietotāji izmanto jauno vietni. Limbažu Bērnu bibliotēkastīmekļa vietnes adrese - http://www.limbazuberni.lv/.Saturiski jaunā tīmekļa vietne katru mēnesi tikusi papildināta ar jaunumiem par:1) Bibliotekārajām stundām2) Jauniem audiovizuāliem materiāliem3) Plānotajiem pasākumiem un izstādēm4) Mazo burtiņu skolu5) Rūķu darbnīcu6) Ziemeļu bibliotēku nedēļu7) UNESCO nedēļu8) Bērnu un jauniešu žūriju 20119) Abonētam datubāzēm10) Izmēģinājuma datubāzēm11) Dažādiem konkursiem12) u.c.Veidotas jaunas attēlu galerijas, pievienotas aktualitātes, plānotie pasākumi, ievietotijauno grāmatu saraksti, lietošanas noteikumi, interneta saites u.c.Attālajiem lietotājiem bibliotēkas elektroniskais katalogs pieejams kopkatalogā -http://limbazi.biblioteka.lv/alise/3. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politikaJaunieguvumi 2011.gadā - 8438; 1%47; 6%102; 12%3; 0%198; 24%69; 8%39; 5%31; 4%344; 40%Daiļliteratūra - 198 Bērnu literatūra - 344Sabiedriskās zinātnes - 31 Dabas zinātnes - 39Tehniskās zinātnes - 69 Māksla, sports - 47Ģeogrāfija - 8 Vispārīgā nodaļa - 102Literatūras zinātne, valodn. - 37

No krājuma izslēgtie iespieddarbi 2011.gadā - 1896228; 13%104; 6%307; 17%20; 1%272; 15%98; 5%107; 6%114; 6%571; 31%Daiļliteratūra - 307 Bērnu literatūra - 571Sabiedriskās zinātnes - 114 Dabas zinātnes - 107Tehniskās zinātnes - 98 Māksla, sports - 272Ģeogrāfija - 20 Vispārīgā nodaļa - 228Literatūras zinātne, valodn. - 104Limbažu Bērnu bibliotēka organizējot savu krājumu vadās no LR MK izstrādātajiemnoteikumiem, kā arī no bibliotēkas izstrādātās krājuma attīstības politikas, no akreditācijaskomisijas ieteikumiem bibliotēkas krājuma kvalitātes uzlabošanai. Ļoti noderīgs bija LNBBibliotēkas attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra speciālistes Ilzes Kļaviņasprezentācija „Krājuma veidošanas vadlīnijas”. Krājuma veidošanas vadlīnijas bibliotekāriembūs neatņemams palīgs krājuma veidošanas politikā katram savā bibliotēkā.Jau tagad iepriecina vadlīnijas uzdevumi - nenoteikt striktus krājuma veidošanas vaikrājuma uzskaites procesus valstī. Uzskatu, ka neviens labāk par katras atsevišķas bibliotēkasdarbiniekiem nezin, kāda veida literatūra bibliotēkai nepieciešama. Būtībā krājuma vadlīnijasneuzkrītoši veido katrs no lasītājiem ar saviem pieprasījumiem. Bibliotekāram tikai uzmanīgijāieklausās savos lasītājos un tad jāveido kopēja krājuma veidošanas politika, atkarībā nopiešķirtajiem līdzekļiem.Jau otro gadu strādājam integrēti Limbažu Galvenās bibliotēkas kopkatalogā. Arrezultātu esam apmierināti, tikai vajadzētu rast iespēju bērnu literatūru atrādīt internetā daudzatraktīvāk, viņiem interesējošā veidā.Krājumu savai bibliotēkai komplektējam paši, kā arī reģistrējam elektroniskajākopkatalogā, nepieciešamības gadījumā veidojam arī elektroniskos aprakstus.IS ALISE jaunumu , modifikāciju aprobēšanu, ieviešanu, kā arī darbu sistēmasALISE administrācijas modulī, sistēmas ALISE uzraudzību, problēmsituāciju novēršanu veicLimbažu Galvenās bibliotēkas datu apstrādes nodaļas vadītāja.Neskatoties uz līdzekļu samazināšanu krājuma komplektēšanai (-2000.00 Ls) rūpīgistrādājam pie jaunas krājuma komplektēšanas politikas izstrādes.1. Sāksim veidot apjomīgāku audiovizuālo materiālu kolekciju, izsniedzot arī uzmājām.2. Vairāk komplektēsim radošas bērnu grāmatas, kur radoši var darboties bērns kopāar pieaugušo.3. Nepieciešama kvalitatīvāka pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra,4. Esam iecerējuši izsniegt uz mājām galda spēles, pēc kurām ir liels pieprasījums.8

Aizvadītajā gadā krājuma komplektēšanā sadarbojāmies ar AS Virja. Šis sadarbības veidsmūs ļoti apmierina – varam iegādāties visi nepieciešamo literatūru, ietaupām laiku unlīdzekļus. Varam speciāli pasūtīt kādu no nepieciešamajiem izdevumiem. Par pašvaldībaslīdzekļiem iegādājāmies literatūru par 2151.00 Ls, tas ir Ls 1.83 uz vienu bibliotēkaslietotāju. Cenšamies iegādāties gandrīz visas Latvijā izdotās bērnu grāmatas 1 vai 2 eks.Periodikas iegādei gadā izlietojam 500.00 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiemperiodiskos izdevumus bērni lasa daudz mazāk. Lai veicinātu lielāku interesi par periodikuizsniedzam izdevumus arī uz mājām.Visvairāk lasītā periodika ir Ezis, Ilustrētā zinātne, Ilustrētā pasaules vēsture, Zīlīte,Geo, Ilustrētā junioriem, Avene, Astes, Sīrups, Spicā, Spicīte, Sporta avīze.Regulāri strādājam pie krājuma kvalitātes. Katru gadu norakstām lasītāju nolietotās,saturā novecojušās, kā arī liekās dubletes, kuras nav nepieciešamas citām bibliotēkām.1011. gadā no krājuma izslēdzām 1240 grāmatas, 186 brošūras un 656 eks. žurnālus.Kopējais bibliotēkas krājums sasniedz 15081 eks. grāmatu. Pagaidām vēl jūtama tendencekrājumam samazināties.Krājuma dinamika (2009.-2011.)Krājuma apjoms 2009. gads 2010. gads 2011. gadsIzslēgts Ienācis Kopā Izslēgts Ienācis Kopā Izslēgts Ienācis KopāGrāmatas 708 318 16532 1180 493 15840 1240 481 15081Seriālizdevumi 507 338 1706 594 396 1508 656 342 1194Audiovizuālie - - - - - - - 20 26dokumentiPārējie dokumenti - - 5 - 1 6 - - -Kopā 1215 656 18243 1774 890 17354 1896 843Jaunieguvumu iegāde (2009.-2011)Grāmatu iegādes avoti 2009. gads 2010. gads 2011. gadsGrāmatas Summa Grāmatas Summa Grāmatas SummaPašvaldības līdzekļi 213 865.94 371 1469.19 429 2151.00Projekti 15 70.83 - - - -Dāvinājumi 90 464.35 104 253.42 414 248.61318 1401.12 475 1722.61 843 2399.61Krājuma statistika2007 % 2008 % 2009 % 2010 % 2011 %Kopējais krājums 18385 18797 18238 17354 16301Sabiedriskās zinātnes 1247 6,8 1367 7,2 1303 7,1 1243 7,2 1160 7,1Dabas zinātnes 529 2,9 502 2,7 481 2,6 414 2,4 326 2,0Medicīna 216 1,2 237 1,3 229 1,3 221 1,3 207 0,12Tehnika 331 1,8 342 1,8 308 1,7 305 1,8 276 1,7Lauksaimniecība 213 1,2 215 1,1 189 1,0 166 1,0 126 0,8Māksla 765 4,1 831 4,4 810 4,4 696 4,0 478 2,9Sports 62 0,3 66 0,3 64 0,4 45 0,3 38 0,2Valodniecība 177 1,0 189 1,0 185 1,0 181 1,0 181 1,1Ģeogrāfija 207 1,1 208 1,1 186 1,0 130 0,7 118 0,7Vispārīgā nodaļa 1438 7,8 1553 8,3 1491 8,2 1410 8,1 1284 7,8Daiļliteratūra 5428 29,5 5462 29,1 5321 29,1 4962 28,6 4853 29,79

Bērnu literatūra 7195 39,1 7256 38,6 4993 27,3 4969 28,6 4832 29,6Literatūras zinātne 577 3,1 569 3,0 549 3,0 494 2,8 393 2,4Izvērtējot krājuma statistiku pa gadiem, varam secināt, kā mainās nozaru literatūra pagadiem. Vismazāk bibliotēkā ir sporta literatūra- tikai 0,2 % no kopējā krājuma.Izdevniecības vairāk izdod profesionālo sporta literatūru, mazāk par sportistu sasniegumiemun populārzinātnisko literatūru sportā. Vairāk jāpiestrādā pie ģeogrāfijas nozares, jo tā mūsubibliotēkā ir tikai 0,7 % no kopējā krājuma.Sastādot krājuma attīstības plānu 2012. gadam pastiprināti pievērsīsim uzmanībuatsevišķu zinātņu nozaru literatūras komplektēšanai, ņemot vērā šo mūsu veikto analīzi.4. Informācijas pakalpojumu attīstībaElektronisko datubāzu (tiešsaistē un CD) piedāvājums:Bibliotēka piedāvā šādas abonētās datubāzes:o Lursoft laikrakstu bibliotēkao LetonikaDatubāzes pieejamas lasītavā un abonementā izmantojot esošos VVBIS un 3TDdatorus.Lasītavā arī 2011.gadā tika piedāvāti vairāki kompaktdiski: Vides kvalitāte Latvijā,Latvijas Republikas Civillikuma terminu vārdnīca, Latvijas uzņēmumu katalogs, Saaremaau.c. Limbažu Bērnu bibliotēka sadarbībā ar valsts aģentūru „Kultūras informācijas sistēmas”projektā „Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” 2011.gadā piedāvāja lietotājiempieeju elektroniskajiem uzziņu resursiem. Bibliotēka saņēma neierobežotu LETONIKA.LV(www.letonika.lv) datubāzes pieeju bez abonēšanas maksas. Šāda iespēja tiks nodrošināta arī2012.gadā. Aizvadītā gadā bibliotēka aktīvi iesaistījās e-prasmju nedēļas konkursos un SIATilde rīkotajā konkursā „Pārbaudi savu prasmi meklēt informāciju!”, kur galveno balvusaņēma Limbažu Bērnu bibliotēkas bibliogrāfe.Datubāzu izmēģinājumi:Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" sadarbībā ar Nacionālā ziņuaģentūra LETA no 17.10.2011 līdz 16.11.2011 bibliotēkām piedāvā bezmaksas pieeju LETAarhīvam un biznesa portālam Nozare.lv. Lai izmantotu piedāvājumu, Limbažu Bērnubibliotēka aizpildīja pieteikuma anketa un saņēma bezmaksas pieeju resursam oktobra unnovembra mēnesī.No 01.11.2011. – 01.12.2011. visām Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkāmNAIS (Normatīvo Aktu Informācijas Sistēma) datubāze bija pieejama bez maksas.Resursu pieeja tika nodrošināta pēc bibliotēkas IP adreses. Pieeja datubāzei pēc sekojošasadreses: http://pro.nais.lv Beidzoties izmēģinājumam, bibliotēka ieinteresējās par datubāzi unnoslēdza sadarbības līgumu uz īpaši atvieglotiem nosacījumiem 2012. gadam. Slēdzot līgumuuz gadu, tika noteikta īpaša abonēšanas maksa – tikai 10% apmērā no standarta cenas, tātad,Ls 3.00 (ar PVN) mēnesī par sniegto pakalpojumu. Līguma summa uz gadu Ls 36.00 (arPVN).10

Maijā un jūnijā Burgundy Information Services Ltd. apstiprināja LibraryPressDisplay datubāzes resursu bezmaksas izmēģinājumu. Lai piekļūtu datubāzei tikaiizmantoti pieejas atsūtītie rekvizīti.Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" sadarbības partneris EIFLLicensing projekta ietvaros Taylor & Francis Group visu aprīļa mēnesi piedāvāja bezmaksaspieeju Routledge Education Journals datubāzei. Šo iespēju izmantoja arī Limbažu Bērnubibliotēka. Routledge Education kolekcija satur vairāk nekā 170 izglītības nozares žurnālupar šādām tēmām: pieaugušo izglītība un mūžizglītība, darbs ar bērniem klasē, nepārtrauktaprofesionālā attīstība, izglītības programmu pētījumi, izglītības politika un psiholoģija,izglītība un pētniecība, izglītības pētījumi, augstākā izglītība, izglītības vēsture, integrācija unspeciālā izglītība, starptautiskā un salīdzinošā izglītība, vidusskolas izglītība, multikulturālāizglītība, tālmācība un e-mācības, izglītības filozofija, pētniecības metodes izglītībā, skoluvadība un administrācija, izglītības socioloģija, studiju prasmes, izglītības teorija u.c.Taylor & Francis Group visu februāra mēnesi piedāvāja bezmaksas pieeju 19Routledge vizuālās mākslas žurnāliem. Tie aptver tādas mākslas nozares kā mākslasvēsture, fotogrāfijas, mākslas terapija, vizuālā antropoloģija, vizuālā kultūra un citas.Datubāze bija pieejam arī no Limbažu Bērnu bibliotēkas datoriem. Datubāzes pieeja:www.tandf.co.uk/journals/artaccess vai pēc žurnālu tematiskā sadalījuma.Uzziņu informācijas darbsKā ikkatru gadu, arī 2011.gadā uzziņu avoti bibliotēkā pēc satura, tipiem un tematikasir ļoti daudzveidīgi.Uzziņu avotu veidi bibliotēkā 2011.gadā: Enciklopēdijas (universālās un tematiskās) Vārdnīcas (skaidrojošās, svešvalodu, tematiskās, biogrāfiskās) Rokasgrāmatas (tematiskas - nozarēm, atsevišķām profesijām) Ceļveži (ziņas par ģeogrāfiskām vietām, kultūras pieminekļiem, iestādēm,satiksmes ceļiem, viesnīcām u.tml.) Gadagrāmatas (gadagrāmata “Dārzkopja padomnieks”, makšķerniekagadagrāmata u.tml) Biogrāfiskie avoti (personu dzīves gājuma apraksti) Ģeogrāfiskie avoti (atlanti, kartes, ģeogrāfisko nosaukumu rādītāji) Rādītāji Dažāda tipa dokumenti kā uzziņu avoti (statistisko datu krājumi, kalendāri) Novadpētniecības dokumenti, materiāli un iespieddarbi Abonētās datubāzēs Izmēģinājuma datubāzes Citi elektroniskie resursiLimbažu Bērnu bibliotēkā uzziņas tiek sniegtas pēc to pieprasījuma, intensīvs darbs šajājomā noris skolu projektu nedēļās, kad bibliotēku apmeklē liels skaits skolēnu. Projektunedēļā skolēni kopā ar bibliotekāriem mācās atrast informācijas avotus un visnepieciešamākoinformāciju tajos. Plaši tiek izmantots uzziņu literatūras krājums: universālie uzziņuizdevumi, enciklopēdijas un vārdnīcas. Jaunāko klašu skolēni projektu sagatavošanā aktīviizmanto bibliotēkas piedāvātos elektroniskos pakalpojumus un datubāzes.11

Uzziņu izpildes dinamika pēdējos 3 gadosGads Elektroniskās Telefoniskās Mutiskās RakstiskāsKopējādinamika(+/-)2009 482 36 637 12 +2010 212 22 368 9 -2011 198 27 254 14 --5. Novadpētniecības darbsBibliotēkā ir savākti un apkopoti nozīmīgi, kā arī unikāli novadpētniecības materiāli.Liela daļa materiālu ir apstrādāti elektroniski un ir pieejami attālajiem lietotājiem. Materiālusvar izmantot arī uz vietas bibliotēkas lasītavā. Daļa novadpētniecības materiālu ir pieejamiabonētās datubāzēs. Novadpētniecības resursi ir iekļauti arī vienotajā sistēmā un pieejamilietotājiem no viena pieejas punkta - http://limbazi.biblioteka.lv/alise/.Bibliotēka sadarbojas ar Limbažu muzeju, skolām un Tūrisma informācijas centru,saņemot novadpētniecības materiālus, bukletus un informatīvas lapas par novadu.Bibliotēka joprojām veic tradicionālajos un plašsaziņas līdzekļos publicētāsinformācijas apzināšanu un uzkrāšanu. Materiāli par novadu tiek atlasīti no novadpētniecībaskrājumiem, iespieddarbiem un datubāzēm. Tie tiek izdrukāti un ievietoti novadpētniecībasmapēs.Bibliotēkas lasītavā 2011.gadā lietotājiem pieejami šādi materiāli:- novadpētniecības krājums;- novadpētniecības materiālu kartotēka;- novadpētniecības mapes;- novada preses izdevumi;- novadpētniecības datubāze;- 6 datori lietotājiem elektroniskās informācijas izmantošanai.Bibliotēkā novadpētniecības materiāli sakārtoti 46 novadpētniecības mapēs. 2011.gadātika komplektēti dažāda veida novadpētniecības dokumenti šādās mapēs:- Limbažu Kultūras nams- Limbažu pilsētas vēsture- Bārdu dzimta- Baumaņu Kārlis- Limbažu vidusskolas- Pilis un muižas- Limbažu Bērnu bibliotēka- Tūrisms Vidzemē12

Bibliotēka ir savākusi vērtīgus, daudzveidīgus novadpētniecības materiālus. Bibliotēkā pieejamidatori un internets, līdz ar to materiālus var izmantot arī attālie lietotāji. Būtiski pilnveidotbibliotēkas esošo tehnoloģisko nodrošinājumu ar jaunām tehnoloģijām, lai varētu iesaistītiesdigitalizācijas procesos ar dažādiem datu formātiem un papildināt esošos materiālus ar jauniemdatu nesējiem. Aktuāls kļūst jautājums par jaunu un mūsdienīgu tehnoloģisko nodrošinājumubibliotēkā novadpētniecības materiālu elektroniskajai apstrādei un pieejamības nodrošināšanaidigitālajā vidē. Bibliotēkās rīcībā nav nepieciešamais programmnodrošinājums digitalizācijasprocesa uzsākšanai - programmatūra Adobe PageMaker (dizaina), digitālā kamera, diktofons,DVD atskaņotājs u.c. Tehnoloģijas strauji attīstās un darbiniekiem nepieciešamas jaunaszināšanas un prasmes darbā ar digitalizācijas procesā nepieciešamajām tehnoloģijām .6. Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojumsSakarā ar administratīvi teritoriālās reformu mūsu valstī, notikušas arī pārmaiņasbibliotēku pārraudzības sistēmā mūsu apkalpojamajā teritorijā, izraudzītas jaunas metodiskādarba pārraudzības formas.Katru gadu Limbažu Galvenā bibliotēka kopā ar vadošajiem bibliotēku speciālistiemsastāda metodiskā darba plānu visam gadam.Šajā plānā tiek paredzēti metodiskā darba pasākumi gadam.Galvenā Bibliotēka ir praktizējusi 4 reizes gadā rīkot Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadupublisko un skolu bibliotēku darbinieku informatīvos mācību seminārus. Šajos seminārospiedalās arī Bērnu bibliotēka ar aktuālāko informāciju par darbu ar bērniem bibliotēkās.Reizi gadā organizējam Limbažu un Alojas novados aktuālu profesionālu informāciju– sarunu/diskusiju Alojas un Limbažu novadu publisko un skolu bibliotēku darbiniekiem.Skolu bibliotēkas ne visai grib iesaistīties šajās diskusijās, taču nu jau ir vairākas bibliotēkas,kuras apmeklē šo pasākumu. Diskusijās katrs bibliotēkas vadītājs runā par savas bibliotēkassasāpējušajiem jautājumiem, pēc tam kopīgi mēģinām rast problēmas risinājumu, jebaktualizēt šo problēmu, nepieciešamības gadījumā novadot to līdz pat pašvaldībai.Rudens pusē tiek apmeklētas visas mūsu novadu bibliotēkas, vēršot uzmanību uzsvarīgākajiem darba virzieniem, kas saistīti ar gatavošanos nākošajai akreditācijai.Šādos izbraukumos darbā ar bērniem pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiek pievērstauzmanība bērnu literatūras krājuma kvalitātes uzlabošanai. Lielu uzmanību veltam tam, laiarī bērni būtu nodrošināti ar jaunāko literatūru – arī bērnu enciklopēdijām un uzziņukrājumiem.Pievēršam uzmanību, lai katrā bibliotēkā būtu kaut neliels stūrītis pašiem mazākajiembibliotēkas lasītājiem. Gribētos teikt, ka katra bibliotēka cenšas šo stūrīti iekārtot pēc iespējasmīlīgāku, atbilstoši mazo lasītāju vajadzībām. Mūsu pārraudzības novados nav nevienabibliotēka bez šāda jauno lasītāju stūrīša.Limbažu Bērnu bibliotēka regulāri iepazīstina sava mikrorajona skolu bibliotēkas arsvarīgākajām aktualitātēm – sniedzam informāciju par plānotajiem tematiskajiempasākumiem, bibliotekārajām stundām, Bērnu žūrijas aktivitātēm, Ziemeļvalstu bibliotēkunedēļu, iepazīstinām ar jaunākajām bērnu grāmatām un pedagoģisko literatūru.Sadarbojoties ar 3.PII tiek sastādīts gada plāns „Mazo burtiņu skolas” dalībniekiem.Visas bibliotēkas aktivitātes tiek atspoguļotas bibliotēkas mājas lapāhttp://www.limbazuberni.lv, kā arī Limbažu novada mājas lapā http://www.limbazi.lv.13

7.Darbinieku tālākizglītība, kvalifikācijas paaugstināšanaAizvadītais gads profesionālās izglītības jomā bija iespaidiem bagāts. Laba sadarbībamūsu pilsētas bibliotēkām ir izveidojusies ar Europe Direkt informācijas centru Valmierā.Pozitīvi šajos kursos bija tas, ka bija iespēja noklausīties kādu interesantu lekciju, pēc tamdalībnieki dalījās sekcijās. Sekcijā par bērnu darbu bibliotēkās pārrunājām vairākus svarīgusjautājumus – gan par lietotāju iesaistīšanu bibliotēkās, gan lasīšanas veicināšanas pasākumuorganizēšanu.Kā vienmēr pozitīvas emocijas gūstam Latvijas bibliotekāru biedrības kongresā. Tuvākuzzinājām par Mortensona centra pilotprojektu bibliotēku līderiem un inovatoriem Latvijā.Pozitīvi uz mūsu valsts attīstību nākotne ļāva paskatīties tagadējā Kultūras ministreDR. Žaneta Jaunzeme-Grende.Protams, ka vislielākais atbalsts un padomdevējs mums ir LNB BLC darbinieki.„Pārdomāta bija bērnu literatūras un bibliotekārā darba zinātniski praktiskā konference„Grāmata ir…t@vā bibliotēkā…tavā filmā. ”Vienmēr ar interesi noklausāmies Dr. psihol.Prof. Ilzes Stikānes pārskatu par iepriekšējā gadā izdoto latviešu bērnu oriģinālliteratūru.Savu vērtējumu par latviski tulkotajām bērnu un jauniešu grāmatām mums sniedzaLiepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes lektore Sandra Okuņeva.Cieša sadarbība mūsu bibliotēkai izveidojusies ar UNESKO LNK , iesaistotiesprojektā „Stāstu bibliotēkas”.Liels paldies LBB Vidzemes nodaļai par ieguldīto darbu organizējot LBB Vidzemesnodaļas 14 saietu - konferenci, kā arī Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku11. konferenci „Bibliotēkas – tagad kopā ar sabiedrību, par bērniem”.Gētes institūts Rīgā mūs iepriecināja ar divām lieliskām lekcijām par jauniešuiesaistīšanu bibliotēkās un radošo datorspēļu izmantošanu bibliotēkās.LNB Mācību centrs aizvadītajā gadā piedāvāja plašu kursu programmu dažāduzināšanu līmeņa bibliotekāriem. Vairākus kursus apmeklējām, kas saistīti ar krājumaorganizāciju un klasificēšanu. Abonementa darbinieks apmeklēja divu dienu kursus„Saskarsmes māksla ar bērniem un pusaudžiem”.LGB organizē seminārus gan uz vietas mācību centrā, gan izbraukums seminārus paAlojas un Salacgrīvas novadiem. Izbraukuma semināru laikā tiek uzklausītas bibliotekāruproblēmas katrā no bibliotēkām, uz vietām apskatītas bibliotēkas, runāts par tiem darbavirzieniem, kam būtu jāvelta lielāka uzmanība.LGB organizēja arī izbraukuma semināru uz Kurzemes bibliotēkām. ApmeklējāmKuldīgas bibliotēku, Ventspils un Pārventas bibliotēkas.N.p.k. Laiks,vieta Organizētājs Tēma Stundu sk. Dalībnieki1. 16.02.11.Europe DirectUzdrīksties izmainīt! 5 G. BeķereValmierāinformācijas centrs2.. 25.02.11.Limbažos3. 22.03.2011.Alojā4. 12.-13.04. 2011.RīgāValmierāLimbažu GalvenābibliotēkaLimbažu GalvenābibliotēkaLatvijas bibliotekārubiedrībaPublisko un skolubibliotēku darbiniekuseminārsSeminārs Alojasnovada publisko unskolu bibliotēkudarbiniekiemBrīva piekļuvezināšanām: pastāvīgaprogresa veicināšana7 G.Beķere3 G. Beķere2 dienas G.Beķere14

5. 15.04.11.UmurgāLauku bibliotekāruatbalsta biedrība10.Grāmatu svētkiUmurgāI. EzeriņaV. SkulmeI. Dzintare6. 29.04.2011.ValmierāValmieras integrētābibliotēka6. 13.05.2011 LNB Bērnu literatūrascentrāFrudStyle bibliotēkasmodulis un jauniešuapkalpošana bibliotēkāZinaātniski praktiskakonference „Grāmata irT@vā bibliotēkā…tavāfilmā”`7. 13.05.2011. LNB Mācību centrs Efektīva cilvēkresursuvadība6 I. Ezeriņa5 I. Ezeriņa6 I. Dzintare8. 14.05.2011.DubultosUNESKO LNKProjekta Stāstubibliotēkas Iiedvesmasdarbnīca9. 19.-20.05.2011. LNB Mācību centrs Darba tiesiskāsattiecības10. 19.-20.05.2011. LNB Mācību centrs Saskarsmes māksla arbērniem unpusaudžiem jaunajosekonomiskajos unsociālajos aostākļos11. 25.-26.05.2011.RīgāLNB Mācību centrakursiDigitalizācijas projektaplānošana unīstenošana12. 13.-14.06.2011. LBB Vidzemes nodaļa 14. saietskonference”Bibliotēkasvirzībā uz attīstību unkvalitāti”13. 31.08.2011. Gētes institūts Rīgā Labais! Baigi čoini! Kādabūt jauniešus uzbibliotēku14. 23.09.2011 LGB Izbraukuma seminārsuz Kurzemesbibliotēkām15. 29.09.2011. LGB Limbažu, Alojas unSalacgrīvas novadupublisko un skolubibliotēku darbimiekuseminārs16. 19.10.2011. Europe Directinformācijas centrsValmierāIdeju un sadarbībasspēks. Izaicinājumi unrisinājumi Vidzemesreģiona galvenajāsbibliotēkās.`17. 02.11.2011. LNB Mācību centrs Mācību seminārskrājuma organizēšanasspeciālistiem18. 03.11.2011. LNB Mācību centrs Kvalitatīvaklasificēšana ar UDK19. 07.11.11. Ziemeļu MP birojs Ziemeļvalstubibliotēku nedēļaskoordinatoruinformatīvā tikšanās2 dienas I. Ezeriņa5 I. Ezeriņa2 dienas I. Ezeriņa6 I. Dzintare2 dienas I. EzeriņaV. Skulme8 I. Ezeriņa1 diena G. BeķereI. DzintareV. SkulmeI. EzeriņaG. Beķere65 G. Beķere5 G. Beķere7 G. Beķere4 I.Ezeriņa15

20. 16.11.11. Latvijas BB VidzemesnodaļaBibliotēka-kopā arsabiedrību parbērniem.21. 22.- 23.11.2011. Gētes institūts Rīgā Radošo datorspēļuizmantošanabibliotēkās22. 24.11.2011. LGB Limbažu, Alojas unSalacgrīvas novadupublisko un skolu b-kudarbinieku seminārs23. 28.11.2011. Limbažu novads Radoša domāšana uninovācijas„Savaldīšana”24. 30.11.-1.12.2011. LNB MC Saskarsmes māksla arbērniem unpusaudžiem25. 6.12.2011. LNB MC Autoritatīvie ieraksti,to veidošana unautoritatīvo datubāžunozīme informācijasmeklēšanas procesā26. 14.12.2011. KIS Seminārs „Zinātkārobērnu izziņu kustībapar lietu patiesodziļumu „Juši”27. 16.12.2011. LGB Limbažu, Alojas unSalacgrīvas novadupublisko un skolubibliotēku darbiniekunoslēguma seminārsG. BeķereI. DzintareI. Ezeriņa16 I. DzintareG. BeķereG. Beķere12 V. Skulme6 G. Beķere6 I. EzeriņaG. BeķereI. EzeriņaDarbinieku izglītībaDarbinieki Izglītība (beigšanas gads) Profesionālās izglītības pasākumi2011. gadāAugstākā,speciālā.,akadēmiskāAugstākā Studē VidējāspeciālāVidējā RGBorganizētiekursi,semināriBDTC,LNB u.c.kursiSem.,konf.,pieredzesbraucieni,stažēšanāsSk. St. SK. St. Sk. St.Direktore 1978 5 30 3 18 7 29G. BeķereGalvenā2005 3 10 3 23 10 43bibliotekāreInese EzeriņaGalvenābibliogrāfe Ilze2009 1 3 3 28 3 10DzintareGakvenābibliotekāre |Vita SkulmeStudēLatvijasKultūraskoledžā1 6 1 12 3 2916

8. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājumsEkonomiskā situācija valstī un tās nestabilitāte būtiski ir ietekmējusi mūsu bibliotēkasattīstību. 2008. gadā, kad vēl normāli varējām organizēt savu darbu, pietika līdzekļi gangrāmatu un periodikas iegādei, gan pamatlīdzekļu iegādei. 2012. gadā pēc Limbažu novadapašvaldības rīkojuma , mūsu bibliotēkas budžets ir noteikts 29850 Ls, tas ir par 15068 Lsmazāk, nekā 2008. gadā, jeb par 34 % mazāks nekā 2008. gadā.Šādos apstākļos nevar būt runa par bibliotēkas attīstību. Sāk jau nolietotiesastoņdesmitajos gados iegādātās mēbeles, nav pēc būtības atrisināts jautājums par datoru unbiroja iekārtas nolietojumu. Nav līdzekļu, lai noslēgtu līgumu par darba drošībaspakalpojumiem. Nevaram pietiekamā daudzumā iegādāties bērnu un jauniešu literatūru,pasūtīt periodiku visiem interesentiem. Aktuāls jautājums mums ir jaunu plauktu iegāde, kurijau mums kalpo no 1965. gadā, tāds bija arī akreditācijas komisijas atzinums.Protams, pagaidām mūsu bibliotēka izskatās labi, ar atsevišķām zonām lietotājukategorijām. Iegādātas ir arī galda spēles, iespēju robežās iepērkam audiovizuālos materiālus,kurus izsniegsim arī uz mājām . Taču GB un mūsu mērķis ir uzcelt Limbažos vienu kopējuģimenes bibliotēku, kura varētu nodrošināt mūsu mazās pilsētiņas iedzīvotājiem visus tiemnepieciešamos bibliotekāros pakalpojumus. Tas kaut nedaudz vairāk piesaistītu arī jauniešussavai dzimtajai vietai.Bibliotēkas finansiālā nodrošinājuma dinamika 3 gadu laikāFinansējums 2009.gads Ls 2010 gads Ls 2011. gads Ls Kopējā dinamikaPašvaldības budžets 29948.00 28337.00 29854.00 +Fonda piešķīrumi 350.83 210.00 195.00 -Maksas pakalpojumi - - - -Sponsorējumi, ziedojumi 535.18 350.95 229.01 -Finanšu līdzekļi krājuma komplektēšanai2009. gads 2010.gads 2011. gads VērtējumsLietotāji 1420 1420 1154 -266Finansējums 865.94 1469.19 2151.00 + 681.81krājumakomplektēšanai LsLīdzekļi krājuma 0.60 1.03 1.86 + 0.83komplektēšanai uz1 lietotājuLīdzekļi krājumakomplektēšanai uz1 lietotājupašvaldībā0.10 0.20 0,25 + 0.0517

Lasīšanas veicināšanas pasākumi 2011. gadāN.p.k.PasākumuveidsSkaits Tai skaitā Apmeklējums1. Lielās izstādes 14 • Pēdas sniegā• Berlīne – māksla unarhitektūra• Margaritas Stārastespasaku laiks• Lasi un kļūsti par Bērnužūrijas ekspertu• Kukainīši ragainīši• Iepazīsim mūsu novadus!• Senie Limbaži• Bērnu un jauniešu žūrija2011• UNESCO Latvijā unLatvija UNESCO – 20 gadi• UNESCO programma„Pasaules atmiņa”• Ziemeļu humors bērnuliteratūrā2. Plauktu izstādes 12 • Rokdarbi vienam vakaram• Aivars Eipurs = EduardsAivars• Uldim Auseklim 70• Spoku un joku stāsti• Grāmatas zēniem• Jaunieguvumi• Lasi un kļūsti redzams!• Lasīt ir stilīgi!• Es + grāmata = draugi3. Mākslas izstādes 5 • Lilijas Vinogradovasrokdarbi• Ilzes Beldavas adītās untamborētas rotaļlietas• Iepazīsti un izkrāso senosLimbažus18

4. Tematiskipasākumi -tikšanās• Artura Auzera dabasminiatūras• Ralfa vecmāmiņaspašdarinātās rotaļlietas5 • Bērnu žūrijas 2010 ekspertivērtē• „Mīļi dzejolīši”- tikšanās arAnitu Emsi• „Jautro ilustrācijupasaulē”- tikšanās argrāmatu mākslinieci IrēnuLūsi• „Eduards Aivars = AivarsEipurs?”- tikšanās ardzejnieku, novadniekuAivaru Eipuru• „Bibliotēka jauniešiem?!Veidosim kopā!”1321088864405. Grāmatu svētki 1 Limbažu novada grāmatusvētki Umurgā566. Tematiskās unliterārāspēcpusdienas7 • UNESCO LNK iniciatīva„Dzimtās valodas diena” –„Šūpuļdziesmas dzimtajāvalodā”• Lasīšanas maratons„Bibliomobilis pietur katrāgrupiņā”• „Lasīt var visur!”• Starptautiskā lasītprasmesdiena• Grāmatas „Izkrāso un iepazīstisenos Limbažus” atvēršanassvētki• UNESCO pieskārieni Latvijai• Pasaule t@vā bibliotēkā• Atmiņas un to saglabāšana3167. Stāstupēcpusdienas4 • Ģimenes albūma stāsti• Stāstu un spēļu vakars Muzejunaktī• Atmiņu rūķa stāsti• Pasaku tilti32119

8. Lasījumi 20 • Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa435- Deniss Jirgensens „Mīlestība nopirmās žagas”- Turbjērns Ēgners „Kāpējpeļuksun citi dzīvniekiŠurumburummežā”9. Krustvārdumīklas3 • Pavasara vēstneši• Pepija un viņas draugi• Dzīvnieku rekordi55685210. Pārrunas 7 • 2010. gads izglītībā, kultūrā,literatūrā• Kā ieinteresēt bērnus lasīt• Aktuālākais pusaudžuliteratūrā• Kas ir dzeja?10911. Mazā burtiņaskola31 • Pēdiņas sniegā• Pastaiga pa burtu un ciparutakām• Kaķu Martiņas stāsti• Lieldienu Zaķa piedzīvojumi• Joka pēc – alfabēts!• Runcis Francis ciemos nāk!• Limbažu stātos un bildēs• Pasaku laiks• Ziemassvētku eglītes54112. Pasaku rīti 20 • Rotaļlietu stāsti• Tince grib mācīties• Dažādas mājas• Azeru tautas pasakas38813. Konkursi 3 • LNB Atbalsta biedrībasorganizētais grāmatzīmjukonkurss „Sirsniņa prasa, laibērniņš lasa!”• Fotokonkurss „Lasīt var5911 autori,20

visur!”73 darbi• „Krāsainā burbuļapiedzīvojumi”14. Bibliotekārāstunda1 Limbažu sākumskolas 5. klase –informācijas meklēšana Letonikasdatubāzē2515. Radošāsdarbnīcas16. Vācu valodasklubiņš„DeutscherStammtisch”5 • Mīli apsveikumi• Krāsainas Lieldienas• Pepijas darbnīca• Rudens krāsas• Ziemassvētku rotājumi unapsveikumi29 • Ceļojumu galamērķi:Bavārija, Frankfurte,Berlīne• Veselības aprūpes sistēmaVācijā un Latvijā• Vācu literatūra – klasika unmūsdienu. Tulkojumilatviešu valodā• Ārzemnieki Latvijā unlatvieši ārzemēs• Hanzas savienības pilsētasLimbaži un Anklama• Kas ir „tipisks vācietis”?• Darba tirgus Vācijā• Mūsu hobiji• Mans pirmais ārzemjuceļojums• Senie amati un darbarīki• Līvi Latvijā• Izglītība, profesija,darbavieta• Skolas gadu atmiņas6735521

9. Projektizstrāde2011. gadā Limbažu Bērnu bibliotēka piedalījās Valsts Kultūrkapitāla fonda,UNESCO LNK, Europa Direct un Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajos projektukonkursos.Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares projektu konkursam tika iesniegtsLimbažu bērnu bibliotēkas un Limbažu novada pašvaldības projekta „Satiekamiesbibliotēkā!” 3. kārtas pieteikums. Projekts tika daļēji atbalstīts un Ls 195 – līdzekļipasākuma viesu autoratlīdzībai ieskaitīti budžetā. Šī projekta ietvaros notika trīs tikšanās – arilggadējo Salacgrīvas bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāju, grāmatas „Mīļi dzejolīši” autoriAnitu Emsi, grāmatu ilustratori Irēnu Lūsi un bijušo limbažnieku dzejnieku Aivaru Eipuru.Astoto gadu pēc kārtas piedalījāmies un guvām atbalstu Latvijas Nacionālāsbibliotēkas Bērnu literatūras centra izsludinātajā projektu konkursā „Bērnu žūrija”.Finansējuma trūkuma dēļ šogad visas grāmatas bija jāiegādājas pašām bibliotēkām, ko arīizdarījām un iesaistījām lasītājus visās četrās vecuma grupās. Katrs lasītājs izlasīja unnovērtēja vismaz piecas grāmatas. Šis projekts ir ļoti nozīmīgs lasīšanas veicināšanā, joiesaka un dod iespēju izlasīt un izvērtēt jaunākās un interesantākās latviešu valodā izdotāsbērnu un jauniešu grāmatas.Turpinājām dalību UNESCO LNK ierosinātajā projektā „Stāstu bibliotēkas”. Esamviena no deviņpadsmit bibliotēkām, kas ieguva Stāstu bibliotēkas nosaukumu. Šo projektuatbalsta arī Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, Trešais tēva dēls untradicionālās kultūras biedrība „Aprika”. Šīs organizācijas sniedz metodisku palīdzību unatbalstu projekta mērķu sasniegšanā – atdzīvināt stāstīšanas tradīcijas paaudžu starpā, vienotdažādu paaudžu cilvēkus, pilnveidot ikviena cilvēka valodas kompetenci un sociālās prasmesklausīšanās un stāstīšanas procesā. Realizējot šo projektu, būtiski paplašinās bibliotēkāssociālā loma sabiedrībā.Piedaloties Europa Direct informācijas centra Valmierā izsludinātajā projektukonkursā „Bibliotēka – tilts uz Eiropu”, guvām atbalstu pasākuma „Bibliotēka jauniešiem?!Veidosim kopā!” organizēšanai.Iesaistīšanās projektos dod ne tikai materiālu ieguvumu, bet arī palielina aktīvobibliotēkas pakalpojumu lietotāju skaitu un palīdz informēt sabiedrību par bibliotēkaspiedāvātajiem pakalpojumiem. Tas dod iespēju gan bibliotekāriem, gan bibliotēkaslietotājiem uzzināt daudz jauna, pilnveidot un attīstīt sevi.22

.Sadarbības tīkls, partneriLimbažu Bērnu bibliotēkai ir izveidojies stabils organizāciju un privātpersonusadarbības tīkls, kas ar katru gadu nostiprinās un paplašinās.Nozīmīgākie atbalstītāji un vienlaicīgi sadarbības partneri ir Limbažu novadapašvaldība un Limbažu pilsētas pārvalde.Veicot kopīgu darbu iedzīvotāju bibliotekārajā apkalpošanā, veiksmīgi sadarbojamiesar Limbažu galveno bibliotēku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Ziemeļvalstu MP bibliotēku,Gētes institūta bibliotēku, Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu bibliotēkām, Valmieras,Cēsu un visām pārējām Vidzemes reģiona un arī pārējām Latvijas bibliotēkām.Bibliotēkā notiekošo plašākām iedzīvotāju masām atspoguļo novada laikraksts„Auseklis” un Limbažu televīzija.Ikdienā visciešākā sadarbība mums ir ar Limbažu skolām un pilsētas Pirmsskolasizglītības iestādēm. Katru nedēļu bibliotēkā notiek „Mazā burtiņa skolas” nodarbībasLimbažu 3. PII vecāko grupu audzēkņiem, kuras nereti apmeklē arī pārējo pilsētas unOzolaines pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi. Aktīvi pasākumos iesaistās un parbibliotēkas izmantošanas iespējām interesējas metodiķes Rita Galiņa un Dzintra Aļeksejeva,skolotājas Vivita Batānova, Alda Krastiņa, Gunta Tarakanova, Maija Kreišmane, IneseKārkle, Nelda Sprukule un Līga Polka. Organizējot pasākumus skolēniem, nenovērtējams irskolotāju Velgas Kalējas, Lijas Miklāvas, Ilzes Vērdiņas, Agitas Lapiņas, Daigas Rudzītes unIngrīdas Zēģeles atbalsts.Organizējot dažādus lasīšanas veicināšanas pasākumus un iekārtojot tematiskāsizstādes, sadarbojamies ar Limbažu Mūzikas skolu, Limbažu muzeju, Fr. Bārdas muzeju„Rumbiņi”, Minhauzena muzeju, Limbažu Mākslas skolu, Konsultatīvo bērnu centru,Limbažu bērnu un jauniešu centru, Limbažu kultūras namu un Teātra māju, UNESCOLatvijas nacionālo komisiju, Valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmas.Jau daudzus gadus ilgst mūsu sadarbība ar bijušo limbažnieci, tagad daudzu bērnugrāmatu tulkotāju Mudīti Treimani. Viņa regulāri viesojas bibliotēkā, stāsta lasītājiem parsaviem tulkojumiem, interesējas par bibliotēkas ikdienas darbu un attīstību, sadarbību arskolām. Mudīte Treimane vairāk kārt ir atbalstījusi bibliotēku ar grāmatu, rotaļlietu undažādu citu bibliotēkai nepieciešamu lietu dāvinājumiem.Regulāri mūs apciemo un ar savām jaunākajām pasakām iepazīstina Limbažu Oma –Regīna Ļovina.Šogad turpinājās un padziļinājās mūsu sadarbība ar Limbažos dzīvojošo vācietiChristinu Runci. Viņa ir gan aktīva lasītāja, regulāri apmeklē bibliotēku kopā ar saviembērniem, aizrautīgi iesaistījusies Vācu valodas klubiņa „Deutscher Stammtisch” vadīšanā,dāvina vērtīgas uzziņu grāmatas vācu valodā.Iesaistoties UNESCO LNK veidotajā projektā „Stāstu bibliotēkas”, saņemamregulāru metodisku atbalstu no folkloras pētniekiem un stāstniecības kustības aktīvistiemMāras Mellēnas un Gunta Pakalna.Jauns sadarbības partneris šajā gadā bija Nodarbinātības valsts aģentūra, kas kopā armācību centru „SIA BUTS” izveidotajā programmā „Aukles” bija iekļāvuši bērnu literatūruun bibliotēkas apmeklējumu.Mēs uzskatām par sadarbības partneriem un draugiem visus tos cilvēkus, kas interesējas parbibliotēku, tās darbu un tālākizaugsmi, kas aicināti un bieži arī neaicināti atrod ceļu uzbibliotēku, priecājas par mūsu panākumiem un, daloties ar jaunām idejām, palīdz mumsneapstāties izaugsmē. Šo partneru un draugu ir tik daudz, ka visus nemaz nevar nosaukt.23

10. Bibliotēkas publicitāte un darbs ar sabiedrībuBibliotēkas tēla veidošana, informācijas resursu popularizēšanas pasākumi2011. gadā Limbažu Bērnu bibliotēkas kolektīvs turpināja piedalīties dažādoslasīšanas veicināšanas pasākumos, kas tika organizēti gan Limbažu novadā, gan visā Latvijā,rosinājām lasītājus piedalīties arī mūsu bibliotēkā rīkotajos pasākumos.Limbažu rajona 10. Grāmatu svētkos Umurgā iesaistījāmies politiskā diskusijā„Kultūrpolitika laukos”, piedalījāmies radošajā darbnīcā „Kā top grāmata” kopā armākslinieci Irēnu Lūsi un rakstnieci Māru Cielēnu, mācījāmies alfabētu, klausoties unskatoties mākslinieces Indras Sproģes sagatavoto grāmatas „Joka pēc alfabēts” prezentāciju.Visu gadu rosinājām lasītājus piedalīties dažādos konkursos. LNB Atbalsta biedrībasorganizētajā grāmatzīmju konkursā „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” piedalījās un savusdarbiņus uz Rīguaizsūtīja 59 jaunie mākslinieki. Martā, gatavojotiesBibliotēku nedēļai,izsludinājām fotokonkursu „Lasīt var visur!”aicinājām iesūtīt digitālas fotogrāfijas, kas ataino dalībnieku fantāzijupar tradicionālāmun netradicionālām vietām, kur iespējams lasīt.Saņēmāmvienpadsmit autoru septiņdesmit trīs darbus, arkuriem var iepazīties mūsu mājaslapā www.limbazuberni.lv.Noslēgumāuzaicinājām uz tikšanos visus konkursa dalībniekus,lai pateiktos viņiem un uzzinātu, kas viņus motivējis iesaistīties šajā aktivitātē. Priecēja, kabija ieradušies dalībnieki ne tikai no Limbažiem un Katvaru internātpamatskolas, bet arī noCēsīm, kur visa pamatskolas septītā klase aktīvi iesaistījās mūsu konkursā. Vasarā čaklākieBērnu un jauniešu žūrijas lasītāji savus iespaidus zīmēja un nosūtīja Valmieras bibliotēkasorganizētajam konkursam „Krāsainā burbuļa piedzīvojumi”.Turpinājām sadarbību ar pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm. Katru nedēļuplānojām literārās nodarbības vecāko un sagatavošanas grupu audzēkņiem „Mazā burtiņaskola”. Kopā ar Limbažu 3. Pirmsskolas izglītības iestādes „Spārīte” metodiķi Ritu Galiņusastādījām darba plānu, saskaņojot to ar Pirmsskolas izglītības programmu. Katram mēnesimizvēlējāmies tēmu, saistītu ar aktuāliem notikumiem dabā, valstī, literātu un māksliniekujubilejām.Nodarbības veidojām kopā ar pirmsskolasskolotājām,darbojāmies ar rotaļlietām, roku lellēm, gājāmrotaļās,dziedājām, klausījāmies mūziku, skatījāmiesvideo un DVDfilmas. Literāros darbus un to fragmentusstāstījām,nevis lasījām no grāmatām, sarunā iesaistotrotaļlietas unklausītājus. Tas veicina bērnu uzmanības,atmiņas,iztēles attīstību, rosina izteikt domas, ieinteresēātrāk apgūt burtus un sākt lasīt, lai varētu kļūt par aktīviembibliotēkas lietotājiem.Janvāri iesākām priecājoties par bagātīgo sniega segu. Tajā tik labi var saskatītdažādas pēdiņas – iepazinām gan savas, gan putnu un mājdzīvnieku pēdas bibliotēkaspagalmā, gan grāmatās. Iepazinām arī Viktorijas Purviņas grāmatu „Pēdiņas sniegā”, kurasgalvenais varonis Alis, pateicoties zaķēna palīdzībai pēdu lasīšanā, atrod ceļu no meža uzmājām.24

Katru gadu februāris visās Limbažu pirmsskolasizglītības iestādēs ir Margaritas Stārastes mēnesis, tādēļ arīmēsrīkojam izstādes, pasaku rītus un pēcpusdienas. Šogad īpašiiedziļinājāmies grāmatā„Tince grib mācīties” – kopāarRalfa vecmāmiņas LilijasVinogradovas adītajām lellēmmeklējām un atradām mežaskolu, iekārtojām arī savu leļļu skolu. Pavasarī iepazinām MārasCielēnas kaķu Martiņu, kopā ar zaķēnu Janci rotājām olas,ieklausījāmies putnu dziesmās un iepazinām mums visapkārt atrodošos mazos kukainīšus,kas arī grib dzīvot šajā pasaulē. Ar Indras Sproģes grāmatas un videodiska „Joka pēcalfabēts” palīdzību iepazinām visus burtus un to kārtību alfabētā. Rudenī lasījām dzejoļus parrunci Franci, minējām mīklas, kopīgi stāstījām savus vasaras piedzīvojumus. Sākotiestumšajam laikam, stāstījām dažādas pasakas – par vasaru, par dzīvniekiem un putniem, parrūķiem un Ziemassvētku gaidīšanas darbiem. Katru mēnesi iepazināmies ar bibliotēkāsaņemtajām jaunākajām bērnu grāmatām, divu 3. PII grupiņu bērni un skolotājas kopīgiizlasīja un novērtēja visas piecas grāmatas un kļuva par Bērnu žūrijas 2011 ekspertiem.Bērni labprāt apmeklē nodarbības bibliotēkā, jo pati bibliotēkas vide, kur ir tik daudz dažādugrāmatu, rosina tās šķirstīt, aicina ātrāk iepazīt burtus un sākt lasīt patstāvīgi.Ziemeļu bibliotēku nedēļā astoto reizi kopā ar lasītājiem iededzām sveces Rītausmasstundās, iepazināmies ar zviedru, somu, igauņu, norvēģu, dāņu un citu ziemeļu tautulabākajām bērnu un pusaudžu grāmatām. Šī gada tēma bija „Humors ziemeļos”, kas aicinājaiepazīties ar ziemeļu valstu rakstnieku jautrākajiem darbiem. Kopā ar pusaudžiem lasījāmdāņu rakstnieka Denisa Jirgensena grāmatu „Mīlestība no pirmās žagas” un dalījāmiespieredzē par smieklīgiem pārpratumiem savā dzīvē. .Mazie lasītāji iepazinās ar norvēģurakstnieka Turbjērna Ēgnera stāstiem „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā”.Kopā ar vāverēniem un Kāpējpeļuku spēlējām „Zirgus” un „Helikopterus”, dziedājām un,izmantojot visneiedomājamākos mūzikas instrumentus /pannasun katliņus ieskaitot/, spēlējām visjautrāko un skaļāko Vāverupolku. Visu novembri bibliotēkā bija skatāma ziemeļvalstuautoru grāmatu izstāde, aicinājām lasīt arī Tuves Jansones,Astridas Lindgrēnes, Ūles Lunda Kirkegora, Hansa KristianaAndersena, Sigrijas Unsetes, Selmas Lāgerlēvas u.c. autoruzināmos un līdz šim neiepazītos darbus.Turpinājām tradīciju piedalīties „Bērnu žūrijā”, iesaistot esošos ekspertus unieinteresējot jaunus. Šogad piecas un pat sešas grāmatas izlasīja un, aizpildot anketu, parlasīšanas ekspertiem kļuva gandrīz astoņdesmit lasītāju no pirmsskolas vecuma līdzvidusskolēnam. Saņemot jauno grāmatu kolekciju, par to informējām rajona laikrakstā„Auseklis” un mūsu bibliotēkas mājaslapā, izvietojām plakātus skolās un pirmsskolasizglītības iestādēs.. Sadarbojoties ar skolu latviešu valodas un literatūras skolotājiem un klašuaudzinātājiem, rosinājām pārrunāt un analizēt izlasīto, veidot diskusiju grupas. Aicinājāmskolotājus stimulēt čaklākos lasītājus ar labu atzīmi literatūrā. Arī šogad divas pirmsskolasgrupiņas patstāvīgi izlasīja un novērtēja visas grāmatas un kļuva par mūsu visjaunākajiemlasīšanas ekspertiem.Sadarbojoties ar pirmsskolas iestāžu skolotājiem un novada latviešu valodas unliteratūras skolotāju metodisko apvienību, Nodarbinātības valsts aģentūru un mācību25

centru „SIA BUTS”, veidojām jaunākās bērnu literatūras, pedagoģiskās un psiholoģiskāsliteratūras izstādes. Sniedzām grupu un individuālās konsultācijas un ieteikumus literatūrasizmantošanā bērnu iepazīstināšanā ar dabu, apkārtni, sabiedriskās dzīves norisēm, rosinājāmdaiļliteratūru izmantot arī mūzikas, mākslas un matemātikas nodarbībās. Turpinājām apkopotmapēs un elektroniski materiālus, kas skolotājiem var noderēt ikdienas darbā – presesizrakstus, dzejoļus, ludziņas, praktisko darbu paraugus. Skolotājus un skolu bibliotekārusiepazīstinājām ar jaunākajām bibliotēkā saņemtajām grāmatām, mūsu bibliotēkas mājaslapu,bibliotēkā pieejamām bezmaksas datubāzēm, rosinājām iesaistīties „Bērnu žūrijas” unZiemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos, informējām par dažādiem konkursiem. Skoluvecāku sapulcēs iepazīstinājām pamatskolas klašu skolēnu vecākus ar bibliotēkaspakalpojumiem, jaunākajām un interesantākajām bērnu grāmatām, literatūru par dažādāmpedagoģiskām un psiholoģiskām tēmām, aicinājām kopā ar bērniem apmeklēt bibliotēku unkopīgi lasīt.Par tradīciju kļuvušas pārrunas ar vidusskolēniem par jaunāko latviešu literatūru.Sadarbībā ar Limbažu novada ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju VelguKalēju un Limbažu sākumskolas skolotāju Liju Miklāvuveidojam jaunāko grāmatu izstādes, iepazīstināmvidusskolēnus ar jauniem un jau zināmiem autoriem, lasotfragmentus no daiļdarbiem vai pastāstot savas pārdomaspēc izlasītā. Vidusskolēni ir atzinuši, ka tas viņiem palīdzizvēlēties grāmatas lasīšanai pirms ieskaites darbiem ungatavojoties izlaiduma eksāmeniem. Šogad kopā arī arLimbažu sākumskolas sestklasniekiem pārrunājām, kālabāk izvēlēties literāros darbus, lai sagatavotos valstskontroldarbam, kā rakstīt pārspriedumu par izlasīto, kāpamatot savu viedokli un to aizstāvēt.Veiksmīgi nostabilizējies un darbu reizi nedēļā mūsu bibliotēkā šogad turpinājaDeutscher Stammtisch – vācu valodas un kultūras interesentu klubiņš. To apmeklē dažādavecuma limbažnieki, kam ir interese par vācu valodu un vēlme padziļināt savas valodaszināšanas. Klubiņu turpina vadīt Christina Runce, kura ikdienā sniedz limbažniekiem vācuvalodas privātstundas, tulko, organizē ceļojumus u.c. Christina pati jau ļoti labi ir apguvusilatviešu valodu, interesējas par latviešu literatūru un kultūru un ļoti priecājas, ka ir cilvēki,kas vēlas labāk apgūt viņas dzimto valodu un priecājas tiem palīdzēt. Klubiņa dalībniekuvidū ir Limbažos dzīvojošs holandietis, kas labi prot sarunāties vācu valodā, bet vēlas labākapgūt latviešu valodu, jaunieši, kas vēlas mācīties vai strādāt Vācijā, vecāki, kuru pieaugušiebērni un jau arī mazbērni dzīvo Vācijā un arī cilvēki, kas vienkārši vēlas uzlabot savasvalodas prasmes. Pāris dienas pirms tikšanās katrs klubiņa dalībnieks elektroniski saņemmateriālus par iepriekš saskaņotu tēmu kopā ar nelielu vārdnīciņu, lai labāk varētusagatavoties, atkārtot vai iemācīties jaunus vārdus. Neformālā gaisotnē pie tējas tases esamtikušies 29 reizes un pārrunājuši savus iespaidus par ceļojumiem uz Vācijas skaistākajāmvietā, arī tepat pa tuvākajām ārzemēm – Lietuvu, Igauniju, Krieviju. Interesantākās šīgadasarunu tēmas bija „Hanzas savienības pilsētas”, „Ārzemnieki Latvijā un latvieši ārzemēs”,„Kas ir tipisks vācietis un kas ir tipisks latvietis?”, „Līvi Latvijā”, „Vācu literatūras tulkojumilatviešu valodā”. Savstarpējās sarunās klubiņa dalībnieki palīdz viens otram uzlabot ganvācu, gan latviešu valodas zināšanas /un mums visiem ir liels prieks, kas tās patiešām iruzlabojušās, ka regulārie klubiņa apmeklētāji daudz brīvāk spēj izteikties svešvalodā/,bagātinās ar zināšanām par svētkiem un ikdienu vācu, latviešu, holandiešu un šajās valstīs26

dzīvojošajās jauktajās ģimenēs. Iepazīties ar Christinu Runci un vācu valodas klubiņu varmājaslapā: http://www.vacu-valoda.lvAr Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu projektam „Satiekamies bibliotēkā!” notikatrīs tematiski pasākumi – tikšanās ar literātiem un grāmatu māksliniekiem. Pirmajāspavasara dienās pie mums viesojās ilggadēja Salacgrīvasbibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja,grāmatas „Mīļi dzejolīši”autore Anita Emse. Viņa klausītājiem pastāstīja, kadzejoļi tapuši daudzu gadu garumā, katru rītu vairākuskilometrus mērojot caur jūrmalasmežu uz darbu. Tā iepazītaun iemīlēta daba, kas atainota sirsnīgajos dzejolīšos.Viešņa bija ļoti iepriecināta, kabērniem viņas dzejoļi patīkun ar lielu interesi klausījās, kā mazie lasītāji iemācījušies izteiksmīgi norunāt savus mīļākosdzejoļus.Māksliniece Irēna Lūse, kura ilustrē bērnu grāmatas un strādā žurnālā Ezis pie mumsviesojās pirmoreiz. Uz šo tikšanos bija atnākuši 1. un 3.vidusskolas sākumklašu audzēkņi. Viešņa ne tikaiatklāja, kātop ilustrācijas, kādi šodien ir tehniskiepalīglīdzekļi, bet mazajiem klausītājiem uz brīdiļāvaiejusties mākslinieku ādā. Viņiem bija iespēja liktlietāfantāziju un uzzīmēt Māras Cielēnas pasaku, koklātesošieiepazina, lasot tās fragmentus. Irēna Lūse šo darbupati jau ilustrējusi, tāpēc ar interesi vēroja, cik radošiizpaužas bērni. Skolēniem ļoti patika, ka nebija tikai jāsēž un jāklausās, bet varēja arī aktīvilīdzdarboties. Māksliniece ieteica dažādus knifiņus, kā zīmējumu padarīt spilgtāku. Vēlilustratore rādīja idejas neizdotai grāmatai, kas veidota, asprātīgi spēlējoties ar vārdiem unzīmējumiem.Septembrī pie mums viesojās dzejnieks, bijušais limbažnieks Eduards Aivars (īstajāvārdā Aivars Eipurs). Tikko atvēršanas svētkus piedzīvoja viņa jaunākā dzejas grāmata„Sakvojāžs”, ar kuruautors iepazīstināja arī klātesošosLimbažu 1. vidusskolas divpadsmitklasniekus un3. vidusskolas 10. klašu audzēkņus. Jaunieši ieklausījāsarī Eduarda Aivarastāstījumā par to, kā viņš kļuvis pardzejnieku. Viesis uzsvēra, ka radošajā darbā liela nozīmeir iedvesmai un tāsimpulsi atnāk nemanot. Tāpat viņš pēcnopietna pārdomu brīža atklāja, ka šīs profesijas pārstāvjiir neērti ģimenescilvēki, jo bieži radošais darbs atņemlaiku tuviniekiem. Aivars Eipurs ilgus gadus strādā par konsultantu jaunajiem autoriem, tādēļviņam bija savs viedoklis par jaunākajām tendencēm latviešu literatūrā.Piedaloties Europe Direct informācijas centra Valmierā izsludinātajā konkursā„Bibliotēka – tilts uz Eiropu”, saņēmām atbalstu pasākumam „Bibliotēka jauniešiem?Veidosim kopā!” Pirms pasākuma aptaujājām jauniešus par brīvā laika pavadīšanu – kur unkā viņi to pavada,kas jauniešiem trūkst saturīgai brīvālaika pavadīšanaiLimbažos. Izrādās, ka vislabprātākjaunieši pavada laiku kopā ar draugiem unģimeni, apmeklējotpulciņus, mūzikas un sportanodarbības, spēlējotspēles un klausoties mūziku27

internetā, retāk – lasot grāmatas, makšķerējot, palīdzot vecākiem mājasdarbos. Populārākāsvietas brīvā laika pavadīšanai Limbažos ir – mājas, pagalms, ezermala, sporta halle; retāktiek apmeklēta bibliotēka, BMX trase, Bērnu un jauniešu centrs. Labākai brīvā laikapavadīšanai mūsu jauniešiem Limbažos trūkst baseina, akvaparka, skeitparka, boulingzāles,Hesburger, ledushalles. Daži aptaujātie vēlas vairāk apgaismotu un sakārtotu pastaigu vietu,jauniešu kafejnīcu un interešu centru. Lai uzlabotu brīvā laika pavadīšanas iespējasLimbažos, jaunieši ir gatavi vākt parakstus ideju realizācijai, iesaistīties pasākumos, pašiorganizēt dažādas aktivitātes, iet uz novada domi, diskutēt ar deputātiem, ziedot, vākt naududažādiem projektiem, piedalīties pilsētas sakopšanas talkās, dalīties ar savām idejām. Mūsubibliotēkā viņi vēlētos atsevišķu telpu jauniešiem, kur nenāk mazie bērni, vairāk datoru,spēļu konsoles GTA 4u.c. atsevišķā telpā; atpūtas stūrīti ar tēju un kafiju; iespēju skatīties TVun kino, vairāk interesantu grāmatu, spēļu, žurnālu, arī svešvalodās; interesants ierosinājumsbija čaklākajiem lasītājiem pasniegt medaļas un citas balvas /braucienu uz Akvaparku/,lasītavas vidū novietot pokera galdu, bumbiņu baseinu un boksa maisu.Pasākumā Jaunieši sadalījās piecās darba grupās un saņēma uzdevumu 30 minūšulaikā uz lielas krāsaina papīra lapas attēlot savu sapņu bibliotēku /rakstīt, zīmēt, krāsot,aplicēt, u.c./.Katra grupa prezentēja sava darba rezultātu, pastāstot arī par to, ko laika trūkuma dēļnepaspēja attēlot. Katras grupas Sapņu bibliotēka izskatījās atšķirīgi:• Kā tumšs labirints, kurā ieejot, atrodot un atverot grāmatu, tā izgaismojas kārealitāte, kurā lasītājs līdzdarbojas;• Bibliotēkas pilsētiņa, kurā ir atsevišķas ēkas pavisam mazajiem lasītājiem,jauniešiem, jauniešu klubam, spēļu un rotaļu namiņš, māja bez grāmatām,baseins un pašā vidū piemineklis labākajiem lasītājiem;• Bibliotēka kā relaksējoša atpūtas vieta, kur lasīt grāmatas un peldētiesburbuļvannā, mieloties ar hesburgeriem, skatīties 3D televīziju;• Ļoti krāsaina ēka, kurā ir daudz ziedu, atpūtas stūrīšu ar mīkstām mēbelēm unspilvenu; grāmatas paslēptas plauktos, lai netraucē skatīties TV; tomēr, ja kādsvēlas, grāmatām var viegli piekļūt;• Ģimenes bibliotēka – kamēr vecāki skatās kino vai lasa grāmatas, mazie bērnispēlējas. Jauniešu nodaļa atsevišķi, ļoti krāsaina, tajā daudz datoru un citumoderno informācijas nesēju.Aicinājām jauniešus izteikt realizējamus ierosinājumus, kuru rezultātā mūsubibliotēka kļūtu viņiem pievilcīgāka. Jaunieši vēlas:• Vairāk grāmatu svešvalodās• Jaunus datorus, spēļu konsoles, kinozāli, 3D televīziju• Atpūtas stūrīti ar mīkstām mēbelēm abonomentā• Atraktīvāku telpu noformējumu• Kafijas, tējas automātu• Sporta un galda spēļu stūrīti• Atsevišķu datortelpu• Iespēju rīkot savus pasākumus /diskotēkas/.Atbildot uz jauniešu ierosinājumiem, aicināju viņus vienmēr un visur skaļi paustsavas vēlmes, lai kopīgi panāktu vēlamās izmaiņas.Atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Izglītības,zinātnes un kultūras organizācijai /UNESCO/, aktīvi iesaistījāmies UNESCO nedēļaspasākumos.28

Limbažu 3. vidusskolas 10. un 11. klašu skolēni iepazinās ar UNESCO LNKsagatavoto materiālu „UNESCO Latvijā un pasaulē”. Vēstures stundā, patstāvīgi strādājotdarba grupās, jauniešiiepazina un Latvijas kontūrkartēatzīmēja „UNESCO pieskārienus Latvijai” –institūcijas, ciematus, pilsētas un novadus, kas saistīti arUNESCO darbību Latvijā /programmām, īstenotajiemprojektiem un iniciatīvām/. Katra darba grupaprezentēja iegūto informāciju un ar dažādu krāsuatzīmēm lielajā Latvijaskartē atspoguļoja daudzveidīgoUNESCO ieguldījumuLatvijas attīstībā.Informējot par akciju „Pasaule t@vā bibliotēkā”, rosinājām līdz pat pavasarimmeklēt informāciju un salīdzināt Pasaules kultūras mantojumā iekļauto Špeieras DomuVācijā, Rīgas Domu, kas atrodas Pasaules Kultūras mantojumā iekļautajā Rīgas vēsturiskajācentrā un Pasaules pieminekļu 2006. gada 100 apdraudētāko objektu sarakstā ar Limbažubaznīcām, kas gan ir daudz jaunākas, izmēros mazākas, bet arī ir nozīmīgi vietējās kultūraspieminekļi.Visu nedēļu bibliotēkā varēja iepazīties ar izstādi „Latvija UNESCO un UNESCOLatvijā – 20 gadi” un piedalīties lasījumos „Pasaku tilti”, iepazīstot armēņu, azeru ungruzīnu pasakas.Arī šogad paši mazākie lasītāji – pirmsskolas iestāžu audzēkņi un jaunāko klašuskolēni labprāt apmeklēja Pasaku rītus un literārās pēcpusdienas. Atsaucoties UNESCOLNK iniciatīvai, Starptautiskajā dzimtās valodas dienākopāar Limbažu 3. pirmsskolas iestādes audzēkņiem unmūzikas skolotāju Irēnu Auziņu pulcējāmies muzikālāpasākumā „Šūpuļdziesmas dzimtajā valodā”.Dziedājām gan latviešu tautasdziesmas, gan komponistuViļaSalaka, Raimonda Paula, Atvara Sirmā u.c. komponistušūpuļdziesmas. Dziedājām kopā jau zināmas dziesmas,mācījāmies jaunas. Tā kā ne visiem bērnudārza bērniem dzimtā valoda ir latviešu valoda, tadkopā ar auklīti Nadeždu Zolotuhinu nodziedājām krievu tautas dziesmu, ko viņas māmiņavakaros dziedājusi saviem bērniem un noklausījāmies angļu un holandiešu tautasdziesmasmūzikas skolotājas izpildījumā.Lasīšanas maratona „Bibliomobilis pietur katrā grupiņā” noslēgumā kopīgāpasākumā atskatījāmies uz mēneša laikā izlasīto. Katrā bērnudārzā grupiņā veselu nedēļubērni šķirstīja un lasīja grāmatas, zīmēja, aplicēja un veidoja savus iespaidus par izlasīto,vakarāvarēja ņemt līdzi uz mājām iemīļotāko grāmatu.Pasākumamkatra grupiņa bija sagatavojusi savu priekšnesumu,sarīkojāmekspresviktorīnu un balsošanu par populārākogrāmatu.Bērni aktīvi stāstīja, kura grāmata un kāpēc viņiemlikusiesvisinteresantākāPat bērnudārza vadītāja bijapatīkamipārsteigta, cik labi bērni atceras izlasīto, kā protpastāstīt unizteikt savu vērtējumu. Skolotājas aicināja lasīšanasmaratonā doties vairākas reizes gadā, lai bērni labāk iepazītu un iemīlētu grāmatas.Septembrī atvēršanas svētkus sarīkojām biedrības „Limbažu lauvas” sagatavotajaigrāmatiņai „Izkrāso un iepazīsti senos Limbažus!”. Uz sarīkojumu bija ieradušies Limbažusākumskolas 2.a klases skolēni kopā ar savu audzinātāju Indru Ābeli, līdzi atnesot jauizkrāsotus attēlus no jaunās grāmatas. Grāmatas idejasautore Ilze Millere pastāstīja, cik garšun grūts ir ceļš no29

idejas līdz gatavai grāmatai un aicināja bērnus vērīgi skatīties apkārt un iegaumēt pārmaiņas,kas vai ikdienu notiek mūsu pilsētā. Interesanti bija klausīties bērnu stāstus, kā viņi meklējušiun salīdzinājuši grāmatā esošo zīmējumu ar vietu pilsētā, kur tas iederētos. Kopīgipārrunājām, kādas pārmaiņas ir notikušas Limbažos tikai pēdējā gada laikā vien – atjaunotasMuzeja un Rātsnama ēkas, renovētas vairākas dzīvojamās mājas, sakārtota pludmale. Mazielasītāji priecājās, saņemot dāvanā šo grāmatu un izteica vēlēšanos iepazīties ar vēl kādudzimtajai vietai veltītu izdevumu.Turpinot dalību UNESCO LNK organizētajā projektā „STĀSTUBIBLIOTĒKAS”, turpinājām dalīties atmiņās un pieredzē. Aicinājām lasītājus, nākot uzpasākumus, līdzi ņemt savu ģimenes albūmu vai atsevišķas saglabājušās fotogrāfijas, kurasredzami dažādu paaudžu ģimenes locekļi vai saglabātas kādas ģimenei nozīmīgas vēsturiskasliecības, par kurām jaunieši ir uzzinājuši no vecāku vai vecvecāku stāstiem un tagad var tālākpastāstīt. Ar interesi klausījāmies, cik lepni jaunieši stāsta par savu ģimeni, cik dažādas irģimeņu tradīcijas un cik daudz vai maz šodien ģimenēs domā un runā par senču mantojumasaglabāšanu un tradīciju kopšanu.Muzeju naktī aicinājām savus lasītājus apmeklēt „Stāstu un spēļu vakaru”. Kopā arPepiju – skolotājuIndru Ābeli klausījāmies, stāstījām unaktīvi piedalījāmiesdažādās spēlēs. Pepija rosināja arīpasākuma dalībniekus stāstīt savus piedzīvojumus,interesējās par lasītajām grāmatām, vēlējās uzzināt,kura grāmata visvairāk palikusi atmiņā, kāpēc.Pasākuma dalībniekikopīgi izveidoja savu mīļāko bērnībasgrāmatu izstādi, zīmēja, krāsoja, līmēja, gatavoja„Kukarambas”,risināja krustvārdu mīklas, mielojās arPepijas mīļākajiem saldumiem.Neaizmirstuļu ziedēšanas laikā aizbraucām uz Friča Bārdas muzeju „Rumbiņi”, lai,atverot kārtējo Limbažu 1. vidusskolas literāro žurnālu„Zilieputni”, satiktos „Atmiņu rūķa stāstos”. Katru gaduskolotāja Velga Kalēja kopā ar saviem audzēkņiem izlololiterāro žurnālu, bet gadi skrien,mazie rakstītāji ātri izaug lieliun tādēļ mēs viņus šad tadsasaucam kopā,laiiepazīstot jaunožurnālu, pāršķirstot iepriekšējos, sāktu ritinātiesatmiņu kamoli.Sākumā lēnām un bikli, vēlāk stāsti plūst kāupes. Un grūtipateikt, vai tas ir īpašais „Rumbiņu” dzejiskaisgaiss, vai ziedošās pļavas vai muzeja vadītājas AijasĒcenieces piedāvātā liepziedu tējas krūze, kas liek Atmiņu rūķim stāstīt arvien jaunus unjaunus stāstus.Šogad jau mēs daudz drošāk organizējām stāstīšanas pasākumus, jo sapratām, ka stāstīt varkatrs un par jebko. Bieži vien visinteresantākie izvērsās spontānie stāstīšanas brīži, kad kādalieta vai notikums pati radīja stāstītāju. Projekta mērķis ir vienot dažādu paaudžu cilvēkus,atdzīvinot stāstīšanas tradīciju paaudžu starpā, kā arī pilnveidot ikviena valodas kompetenciun sociālās prasmes klausīšanās un stāstīšanas procesā. Projektā ir iecerēts attīstīt stāstīšanaspasākumu organizēšanu bibliotēkās, šādi dodot ieguldījumu arī bibliotēku sociālās lomaspaplašināšanā sabiedrībā. Šo darbu turpināsim arī nākošajos gados, darbojoties projektā„Stāstu bibliotēkas”.Rudenī, UNESCO nedēļas laikā, kad mūsubibliotēkā bija apskatāmā ceļojošā izstāde „UNESCO30

programma Pasaules atmiņa”, izveidojām Pasaku tiltu ar Kaukāza valstīm Armēniju,Azerbaidžānu un Gruziju. Lasot un, stāstot šo tautu pasakas, meklējām tajās līdzīgo unatšķirīgo ar latviešu tautas pasakām. Tiekoties ar Limbažu muzeja krājuma glabāšanasspeciālisti Diānu Nipāni, vērojām vecās Limbažu fotogrāfijas, stāstījām par savu ģimeņuatmiņām un to saglabāšanas nozīmīgumu. Skatījām dažādas līdzpaņemtās ģimeņurelikvijas /vecvecmāmiņas tamborētas mežģīnes, vecmāmiņas izšūtu kreklu, senas rotaslietas,fotogrāfijas/, klausījāmies to saglabātajos stāstos.Šogad stāstu pasākumos vislielāko uzmanību pievērsām ģimenes atmiņu un tradīcijusaglabāšanai un turpināsim šo darbu arī nākošajos gados. Līdz šim mēs vairāk klausījāmiesun stāstījām, bet turpmāk noteikti centīsimies šos stāstus pierakstīt, nofilmēt, lai saglabātunākotnei.Visu gadu bibliotēkā varēja iepazīties ar dažādām izstādēm, kas veltītas literātujubilejām un daiļradei, aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē, veidojām tematiskasgrāmatu un mākslas darbu izstādes /sk. pielikumā/.11. Sabiedrības, bibliotēkas lasītāju viedokļa izzināšana par apmierinātībuar bibliotēkas darba kvalitāti un to rezultāti (pētījumi, aptaujas, anketasu.tml.)Aptaujas notikušas interneta vidē un uz vietas bibliotēkā. Limbažu Bērnu bibliotēkastīmekļa vietnē gada laikā organizētas šādas aptaujas:1. Vai esi informēts par lasītavā pieejamiem pakalpojumiem2. Kādas apmācības Tu vēlētos apmeklēt bibliotēkā?3. Vai atbalstāt Limbažu Bērnu bibliotēkas pārvietošanu uz kādu no skolas ēkāmLimbažos?4. Kādiem nolūkiem Jūs visbiežāk izmantojat bibliotēkas datoru (var atzīmēt vairākusatbilžu variantus):5. Cik bieži informācijas meklēšanai izmantojat bibliotēkā piedāvātās datubāzes?6. Jaunajā tīmekļa vietnē es gribu -Visaktīvāk respondenti piedalījušies aptaujā par jauno tīmekļa vietni:31

Uz vietas bibliotēkā aptaujas anketas izdalītas individuāli bibliotēkas lietotājiem unLimbažu skolu skolēniem bibliotekārajās stundās.Limbažu 5.b klases skolēni bibliotekārajā stundā pilda aptaujas anketuRespondentiem tika uzdoti šādi jautājumi:1. Cik ērti un brīvi jūties bibliotēkas lasītavā?2. Vai esi informēts par lasītavā pieejamiem pakalpojumiem?3. Cik lielā mērā Tu izmanto lasītavas pakalpojumus?4. Kas būtu jāuzlabo lasītavas piedāvātajos pakalpojumos?32

5. Vai būtu jāmaina lasītavas telpu iekārtojums, vizuālais noformējums?6. Kas būtu jāmaina lasītavas telpu iekārtojumā?7. Kādus lasītavas pakalpojumus vēlētos saņemt, bez esošajiem?Visaktīvāk respondenti piedalījās ataujā - Vai atbalstāt Limbažu Bērnu bibliotēkaspārvietošanu uz kādu no skolas ēkām Limbažos? Pavisam kopā aptaujā piedalījās 137respodenti. Rezultāti redzami diagrammā.33

Publikācijas34

Limbažu sākumskolas skolēni iepazīstZiemeļvalstu stāstusAutors: Indra ĀBELE, Limbažu sākumskolas direktora vietnieceDatums: 29.11.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosLimbažu Bērnu bibliotēka (LBB) jau septīto gadu šoruden aicināja klausīties Ziemeļvalstupasakas un stāstus. Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļa pirmo reizi izveidota 1995. gadā, betLatvija šim projektam pievienojusies 1997. gadā.Šogad dažādās Ziemeļvalstu bibliotēkās šajā nedēļā bērni klausījās Turbjerna Ēgneragrāmatas Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā fragmentus. Visās Ziemeļvalstubibliotēkās šos lasījumus sāka vienā laikā.Arī Limbažu sākumskolas skolēni priecājās atkal doties uz bibliotēku, lai iepazītos arjaunajiem grāmatu varoņiem. Pie iedegtas svecītes mūs sagaidīja bibliotekāre Inese Ezeriņa,kura ir LBB stāstu krustmāte, kas uzbur pasakainas ainas un aicina bērnus grāmatu pasaulē.Bibliotekāre atraktīvi iepazīstināja ar Kāpējpeļuka aukles gaitām vāveru ģimenē. 4.a klasesskolēni atcerējās laiku, kad viņi spēlējās ar lellēm, ar prieku lidoja ar helikopteru un radījaorķestri ar netradicionāliem mūzikas instrumentiem. 2.b klases skolēni pēc noklausīšanāsveidoja paši savas ilustrācijas šai grāmatai. 2.a klases skolēniem iepatikās šīs nedēļas afiša,kurā cilvēks tik ļoti aizrāvies ar grāmatu lasīšanu, ka nemana, kādas nebūšanas notiek apkārt.Kopā ar I. Ezeriņu sapņojām par to, lai kādā no Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļām Norvēģijā,Igaunijā, Zviedrijā u.c. valstīs bērni klausītos latviešu autoru grāmatas fragmentus. Varbūtnākamgad?Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/11/29/Limbazu-sakumskolas-skoleni-iepazist-Ziemelvalstu-stastus35

Jaunieši iztēlojas savu sapņu bibliotēkuAutors: Ilva BIRZKOPEDatums: 05.11.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosCeturtdien Limbažu bērnu bibliotēkā (LBB) notika tematisks sarīkojumsdiskusijaBibliotēka jauniešiem? Veidosim kopā!. Tajā piedalījās Limbažu sākumskolas 6.b unnovada ģimnāzijas 7.b klase kopā ar skolotāju Liju Miklāvu. Skolēni strādāja grupās,mēģinot vizuāli un saturiski iztēloties savu sapņu bibliotēku, ko labprāt apmeklētu.Jaunieši šodien ir citādāki, nāk uz bibliotēku ar jaunām idejām un prasībām. Nu irreize, kad esat aicināti izpausties un fantazēt, neskatoties uz reālajām iespējām, lai tovisu īstenotu, iedrošināja LBB galvenā bibliotekāre Inese Ezeriņa.Pēc tam katra grupa prezentēja savu darbu. Tajos dominēja vēlme papildinātbibliotēkas ierasto piedāvājumu klāstu ar iespēju relaksēties īpašās atpūtas telpās,skatīties kino, pasēdēt džakuzi, baudīt uzkodas un dzērienus. Interesanta bija ideja parlabirintiem, kas aizved uz atsevišķām istabām, kurās grāmatas izvietotas tematiski unapkārt valda atbilstīga noskaņa. Kopumā jauniešiem ir svarīgi, lai bibliotēkā varētujusties ērti un mājīgi, lai būtu nodarbes visai ģimenei un plaši tiktu izmantotasmodernās tehnoloģijas. Pirms šī sarīkojuma I. Ezeriņa anketēja 100 jauniešu noLimbažu skolām, vaicājot, kā viņi pavada brīvo laiku, ar ko bibliotēka spētu pievilinātvairāk utt. Viena daļa aptaujāto nezināšanas dēļ, piemēram, prasa to, kas jau pieejams,bet ir ierosinājumi, kas nav neizpildāmi kaut vai TV skatīšanās, interešu pulciņi.Pēc kārtīgas pastrādāšanas varēja mieloties ar Trīs kambaru sarūpēto cienastu.Pasākuma īstenošana notika Eiropas Komisijas Europe Direct informācijas centraValmierā atbalstītajā projektu konkursā Bibliotēka tilts uz Eiropu, kurā piedalījās arīLBB. Par Europe Direct aktivitātēm Latvijā tuvāk pastāstīja Limbažu Galvenāsbibliotēkas ES informācijas punkta koordinatore Inta Sokolovska.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/11/05/Jauniesi-iztelojas-savu-sapnu-biblioteku36

UNESCO pieskārieni Latvijai 3.vidusskolāAutors: Daiga RUDZĪTE, Limbažu 3. vidusskolas direktora vietnieceDatums: 22.10.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosAtsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas (LNK) aicinājumam atzīmētorganizācijas darbības Latvijā 20. gadadienu, Limbažu 3. vidusskolā notika vairākasaktivitātes. Plašākā no tām alternatīva mācību stunda UNESCO pieskārieni Latvijai,piedaloties arī Limbažu Bērnu bibliotēkas bibliotekārei Inesei Ezeriņai. Stundasievaddaļā jaunieši tika iepazīstināti ar UNESCO darbības pamatprincipiem pasaulē unLatvijā. Organizācija izveidota 1945. gada 16. novembrī. Atšķirīgās valstu interesesun cīņa par savām prioritātēm, neievērojot citu vajadzības un intereses, diemžēl rosinaradikālāko konfliktu risināšanas veidu karu. UNESCO Konstitūcijā teikts: Kopšcilvēku prātos radusies doma par karu, nepieciešams cilvēku prātos aizstāvēt idejaspar mieru.Vidējās un jaunākās paaudzes cilvēki var būt laimīgi, jo karu nav piedzīvojuši, betviņu vecāki un vecvecāki gan. Aicinājām skolēnus aizdomāties par savu dzimtucilvēkiem, jo daudzi no viņiem ir Pasaules atmiņas sastāvdaļa, glabājot dokumentārasliecības par notikumiem 20.gs. deportācijām, Baltijas ceļu u.c. notikumiem. Stundaslaikā tika analizēti Latvijas devumi un guvumi no UNESCO. Tika meklētas vietaskartē, kur iezīmēt pasaules kultūras un dabas mantojumu. Runāja par nemateriālāskultūras mantojumu, atsaucoties uz tautas tradīcijām, amatu un prasmju daudzveidību.Protams, pieminēja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, jo Salacas baseins, Limbažunovads ir tā sastāvdaļa. Stundas noslēgumā I. Ezeriņa aicināja noskatīties viņassagatavoto vēstījumu par Špeiera Domu Vācijā (11.gs.), Rīgas Domu (13.gs.) unLimbažu dievnamiem. Kristietība un tās mantojums ir neatņemama kultūrassastāvdaļa ikvienas pilsētas iedzīvotāju dzīvē. Ja kultūras un dabas mantojumunemācīsimies pasargāt no postījumiem un laika zoba, nākamās paaudzes to var vairsneredzēt.37

Nākamajā dienā tradicionālajā stundā lūdzu jauniešus izteikt pārdomas par to, kā viņisajutuši stundas pieskārienu sev. Lasot šīs atziņas, sapratu, ka jaunieši iraizdomājušies par kultūras mantojumu, apzinās, ka viņi ir saikne ar nākamajāmpaaudzēm, kaut vai atbalstot kordziedāšanas tradīcijas vai dejojot tautas dejas.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/10/22/UNESCO-pieskarieni-Latvijai-3-vidusskola38

Bērnu bibliotēkā viesojās dzejnieksEduards AivarsAutors: Ilva BIRZKOPEDatums: 29.09.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosPagājušonedēļ Limbažu Bērnu bibliotēkā (LBB) viesojās dzejnieks, bijušaislimbažnieks Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs). Tikko atvēršanas svētkuspiedzīvoja viņa jaunākā dzejas grāmata Sakvojāžs, ar kuru autors iepazīstinā ja arīklātesošos Limbažu 1. vidusskolas divpadsmitklasniekus un 3. vidusskolas 10. klašuaudzēkņus. Jaunieši ieklausījās arī E. Aivara stāstījumā par to, kā viņš kļuvis pardzejnieku. Viesis uzsvēra, ka radošajā darbā liela nozīme ir iedvesmai un tās impulsiatnāk nemanot. Tāpat viņš pēc nopietna pārdomu brīža atklāja, ka šīs profesijaspārstāvji ir neērti ģimenes cilvēki, jo bieži vien atņem laiku tuviniekiem, pastāstījaLimbažu 1. vidusskolas pedagoģe Velga Kalēja. Skolēni iztaujāja E. Aivaru ne tikaipar rakstīšanu, bet arī par politiku. Man bija interesanti, jo dzejnieks atstāja neparastaspersonības iespaidu jau ar savu runas veidu vien. Ļoti patika viņa sacerētās negarāsdzejas rindas ar komisku ievirzi. Iepriekš skolā iepazinām tikai E. Aivara biogrāfiju,tāpēc pašos darbos varēju ieklausīties pirmoreiz, sacīja Limbažu 1. vidusskolasaudzēknis Edgars Runcis.Sarīkojumu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds LBB projektā Satiekamiesbibliotēkā!.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/09/29/Bernu-biblioteka-viesojas-dzejnieks-Eduards-Aivars39

Atvēršanas svētki grāmatai Izkrāso uniepazīsti senos Limbažus!Autors: Ilvas BIRZKOPESDatums: 17.09.2011Izdevums: AuseklisRubrika: ZiņasCeturtdien Limbažu Bērnu bibliotēkā (LBB) jaukā gaisotnē atvēršanas svētkuspiedzīvoja biedrības Limbažu lauvas sagatavotā un izdotā 20 lappušu grāmatiņaIzkrāso un iepazīsti senos Limbažus!. Uz sarīkojumu bija ieradušies Limbažusākumskolas 2.a klases skolēni kopā ar savu audzinātāju Indru Ābeli. Klāt bija arīLimbažu lauvu valdes priekšsēdētāja Ilze Millere, biedrības dalībniece Irēna Kļaviņaun grāmatas projekta atbalstītājas VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka Valmierasfiliāles Limbažu norēķinu grupas vadītāja un klientu kluba Mēs paši pārstāve AntraLiepiņa.Sākumā dziesmotu sveicienu visiem dāvāja 3. bērnudārza 5. grupiņas audzēkņi unviņu mūzikas skolotāja Irēna Auziņa. LBB galvenā bibliotekāre Inese Ezeriņamudināja bērnus atcerēties, kādi Limbaži bijuši pirms dažiem gadiem un kas numainījies, uzsverot, ka nozīmīga liecība tam ir arī fotogrāfijas. Jo vairāk vērojam, kasir apkārt, jo vairāk lietu pamanām, viņa sacīja. I. Millere pastāstīja, kā radusies idejapar šādu unikālu krāsojamo grāmatu: Tās tapšanas ceļš bija ilgs, jo sākotnēji bijaiecere sagatavot bērniem izkrāsojamus zīmējumus, kādi redzami vecajā rātsnamā.Vēlāk iepazinām līdzīgu grāmatu par Cēsīm un spriedām, ka arī mums tādu vajadzētu.Turpinot strādāt pie idejām, pamazām nonākts pie tagad redzamā un aptaustāmārezultāta. Izkrāsojamās bildes izraudzītas no Limbažu muzeja 2008. gadā sagatavotāsgrāmatas Vecie Limbaži un papildinātas ar nelieliem parakstiem. Attēlus pārzīmējanovadniece māksliniece Linda Lošina. Izkrāso un iepazīsti senos Limbažus! varizstaigāt bruģētas ielas, iepazīt dažādus amata meistarus, mājdzīvniekus u.c. vēsturiskisadzīviskas ainas, kuras, liekot lietā fantāziju, ikviens varēs padarīt krāsainas.Savukārt māmiņas, tēti un skolotāji aicināti mazajiem limbažniekiem palīdzēt izzinātpilsētas vēsturi. Grāmata, kuras tirāža ir 500 eksemplāru, būs pieejama LBB un citāsnovada bibliotēkās, arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, nopērkama Limbažu40

grāmatnīcā. Vēl paredzēts, ka šie zīmējumi atsevišķi tiks izmantoti kā palīglīdzeklisnodarbībās vai tematiskajās stundās Limbažu muzejā. Izdevuma elektronisko versijuvarēs lejuplādēt no Limbažu lauvu mājaslapas.Grāmatas atvēršanas svētkos Limbažu lauvas bija sarūpējušas kliņģeri. Limbažusākumskolas otrklasnieki jauno izdevumu saņēma dāvanā, bet jau pirms tam viņiizkrāsojuši atsevišķas bildes, kas tagad aplūkojamas Bērnu bibliotēkā. Vairāki skolēniatzina, ka izkrāsošanas darbam vajadzējis lielu pacietību, jo zīmējumos ir daudz sīkudetaļu, toties bijis ļoti interesanti. Krāsojamā grāmata jau nonākusi arī pie visiemLimbažu novada pirmklasniekiem.Izkrāso un iepazīsti senos Limbažus! izdošana finansiāli atbalstīta Limbažu novadapašvaldības NVO projektu konkursā un no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/09/17/Atversanas-svetki-gramatai-Izkraso-un-iepazisti-senos-Limbazus!41

Mazie limbažnieki tikās ar grāmatuilustratoriAutors: Ilva BIRZKOPEDatums: 21.05.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosLimbažu Bērnu bibliotēkā (LBB) viesojās māksliniece Irēna Lūse, kura ilustrē bērnugrāmatas un strādā žurnālā Ezis. Uz šo tikšanos bija atnākuši 1. un 3. vidusskolassākumklašu audzēkņi. Viešņa ne tikai atklāja, kā top ilustrācijas, kādi šodien irtehniskie palīglīdzekļi, bet mazajiem klausītājiem uz brīdi ļāva iejusties māksliniekuādā. Viņiem bija iespēja likt lietā fantāziju un uzzīmēt Māras Cielēnas pasaku, koklātesošie iepazina, lasot tās fragmentus. I. Lūse šo darbu pati jau ilustrējusi, tāpēc arinteresi vēroja, cik radoši izpaužas bērni. Skolēniem ļoti patika, ka nebija tikai jāsēžun jāklausās, bet varēja arī aktīvi līdzdarboties. Māksliniece ieteica dažādus knifiņus,kā zīmējumu padarīt spilgtāku, pastāstīja LBB galvenā bibliotekāre Inese Ezeriņa. Vēlilustratore rādīja idejas neizdotai grāmatai, kas veidota, asprātīgi spēlējoties arvārdiem un zīmējumiem.Tikšanos ar I. Lūsi atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds projektā Satiekamiesbibliotēkā!.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/05/21/Mazie-limbaznieki-tikas-ar-gramatuilustratori42

Noslēdzies fotokonkurss Lasīt var visurAutors: Ilva BIRZKOPEDatums: 07.05.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosLai rosinātu sabiedrības, sevišķi jaunās paaudzes, interesi par lasīšanu, LimbažuBērnu bibliotēka (LBB) pirms mēneša ikvienu aicināja iesūtīt fotogrāfijasneierobežotā skaitā konkursam Lasīt var visur. LBB galvenā bibliotekāre IneseEzeriņa uzsvēra, ka atsaucība bija necerēti plaša saņemti 73 fotoattēli gan no bijušāLimbažu rajona, gan Cēsīm. Lasīšanas procesu vai tā imitāciju azartiski fiksējušas ganbērnu mammas, gan klasesbiedri un citi palīgi.Izvērtēt darbus nebija viegli, jo likt lietā izdomu bija centies katrs. Tomēr parkonkursa uzvarētāju atzina Lienes Asnes fotogrāfiju, kurā redzams viņas dēliņšFēlikss lūkojamies par sevi pašu lielākā grāmatas atveidā no koka. Šī fotogrāfijanebija tapusi speciāli konkursam, bet jau iepriekš. Diemžēl zēns kopā ar māmiņu uzapbalvošanu nevarēja ierasties, jo bija apslimis, taču pie viņa noteikti aizceļos abasdāvanas krāsaina bērnu grāmata, kā arī ierāmēts veiksmi atnesušais foto. Tādu, tikaisavu, saņēma katrs konkursa dalībnieks. Viņi apliecināja, ka lasīt var gandrīz ikvienādzīves situācijā gatavojot ēst, sēžot kokā, uz skapjaugšas, pieturā, pat baseinā un citur.Visai drosmīgu kadru puišus, kuri piestiprinājušies ar trosēm pie Limbažu pils kokatorņa, rokās turot atvērtu grāmatu, iemūžinājusi limbažniece Barbara Ozoliņa.Noslēguma sarīkojumā ar muzikālu sveicienu klātesošos priecēja 3. bērnudārzaaudzēkņi mūzikas skolotājas Irēnas Auziņas vadībā.Ideja par šādu konkursu radās pērn Cēsīs Vidzemes skolu un bērnu bibliotēkudarbinieku seminārā. Neesam arī atmetuši ieceri reiz izveidot atsevišķu reģionālumājaslapu, veltītu lasīšanas tēmai, pastāstīja I. Ezeriņa.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/05/07/Nosledzies-fotokonkurss-Lasit-var-visur43

Mazie limbažnieki iepazinās argrāmatas Dzejolīši autori Anitu EmsiAutors: Ilva BIRZKOPEDatums: 16.04.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosOtrdien Limbažu Bērnu bibliotēkā viesojās Salacgrīvas pusē dzīvojošā dzejniece,bijusī bibliotekāre Anita Emse. Uz tikšanos ar viņu bija atnākuši Limbažu 1. un 3.vidusskolas sākumklašu audzēkņi. 1. vidusskolas ceturtklasnieki skaitīja A. Emsesdzejoļus no viņas pērn iznākušās grāmatas Dzejolīši, ko rudenī, sākot mācību gaitas,saņēma visi Limbažu pirmklasnieki. Šajā izdevumā apkopoti bērniem domāti pantiņi,kas tapuši vairāku gadu garumā.Viešņa iepazīstināja arī ar pāris saviem jaunākajiem darbiņiem un uzsvēra, ka lasīt irļoti vērtīgi, jo šis process attīsta iztēli. Viņu pašu radošam lidojumam iedvesmojot gandažādi notikumi, gan pastaigas gar jūru un konkrētā brīža noskaņojums. Bērnubibliotēkas galvenā bibliotekāre Inese Ezeriņa atzina, ka A. Emses dzejoļi ir ritmiskiun interesanti, palīdz trenēt valodu, tāpēc tie mazajiem lasītājiem patīk. SkolotājaIndra Ābele piebilda, ka Dzejolīši aizrauj arī ar krāsainajām, dinamiskajāmilustrācijām. Tās veidojusi A. Emses brāļameita Ilze GrīnbergaEmse. Dzejoļi mēdzbūt arī viltīgi ja uzreiz kādu nepiefiksē, vēlāk tas ir aizmirsies. Neesmu ļoti aktīvarakstītāja gada laikā seši septiņi dzejoļi jau ir daudz. Patlaban man top grāmatapieaugušajiem, atklāja autore.Tikšanos ar A. Emsi Limbažu Bērnu bibliotēkā atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.Maijā šeit gaida ciemos mākslinieci Irēnu Lūsi.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/04/16/Mazie-limbaznieki-iepazinas-ar-gramatas-Dzejolisi-autori-Anitu-Emsi44

Bezmaksas pieeja izglītības undaudznozaru materiālu datubāzēmAutors: Ilze PUTNIŅA, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfeDatums: 02.04.2011Izdevums: AuseklisRubrika: BibliotēkāsLimbažu Bērnu bibliotēka sadarbībā ar valsts aģentūru Kultūras informācijas sistēmasaprīlī piedāvā lietotājiem izmantot divas bezmaksas izmēģinājumu datubāzesRoutledge Education Journals un Library PressDisplay. Routledge Educationkolekcija satur vairāk nekā 170 izglītības nozares žurnālu par šādām tēmām:pieaugušo izglītība un mūžizglītība, darbs ar bērniem klasē, nepārtraukta profesionālāattīstība, izglītības politika un psiholoģija, integrācija un speciālā izglītība,starptautiskā un salīdzinošā izglītība, tālmācība un emācības, skolu vadība unadministrācija u.c. Library PressDisplay ir pasaulē lielākā daudznozaru tiešsaisteslaikrakstu datubāze, kas nodrošina tūlītēju piekļuvi vairāk nekā 82 valstu 1200starptautiskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem periodiskajiem izdevumiem.Izdevumi tiešsaistē pieejami, pirms tie tiek publicēti izdrukas veidā, krāsaini, avīžulapas formā. Lietotājs var pārlūkot visu izdevuma saturu: rakstus, attēlus, reklāmas,sludinājumus un paziņojumus, gluži tāpat, kā lasot printētos izdevumus. Datubāze ļotiaugstu novērtēta un izmantota Ziemeļvalstu bibliotēkās.Limbažu Bērnu bibliotēka sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu projektuElektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkās 2011. gadā piedāvā saviem lasītājiemizmantot arī datubāzes Letonika.lv un Lursoft Laikrakstu bibliotēka.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/04/02/Bezmaksas-pieeja-izglitibas-undaudznozaru-materialu-datubazem45

Grāmatu lasīšanas projekts noslēdziesarī Bērnu bibliotēkāAutors: Inese Ezeriņa Limbažu Bērnu Bibliotēkas Galvenā BibliotekāreDatums: 05.03.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosLimbažu Bērnu bibliotēkā noslēdzies lasīšanas maratons Bērnu žūrija 2010. Visasieteiktās grāmatas iepazina, novērtēja un lasīšanas eksperta titulu šogad ieguva 85čaklākie dalībnieki. Priecājamies, ka jau ceturto gadu Bērnu žūrijā lasa pirmsskolēni -Limbažu 3. PII 3. un 6. grupiņas audzēkņi kopā ar skolotājām Aldu Krastiņu unVivitu Batānovu. Īpašs prieks arī par tiem ekspertiem, kas lasa Bērnu žūrijā vairākusgadus. Eva Emīlija Česle, Evita Rostoka, Diāna un Anna Elīza Rubules, Egija Sinka,Laura un Kristīne Pinkules, Aija Upmale, Gustavs Smalkais-Francis, Rota Lāce,Nikija Lipeja un Ginters Kublinskis iesaistās ne tikai Bērnu žūrijā, bet ir aktīvi lasītājiarī ikdienā.Visi eksperti, aizpildot anketas, vērtēja grāmatas, sadalot tās pa vietām. Jaunākajālasītāju grupā visvairāk balsu saņēma Leduslācēns Ille, 3. - 4. klašu balsis dalījās starpNīla Geimena Koralīnu, Žaka Frīnsa Skolotājs Jāps var visu un Māras CielēnasĒrmiņu ceļojumu. 5. - 7. klašu ekspertu favorīte bija Māra Runguļa grāmata Kaķuģenerālis, pieredzējušākās ekspertes balsoja par Sūzenas Kolinsas Bada spēlēm.Konkursanti saņēma arī nelielas piemiņas balvas - īpašas grāmatzīmes un pildspalvas.Mēs, bibliotekāri, aicinājām arī skolotājus novērtēt Bērnu žūrijas dalībnieku darbu arlabu atzīmi latviešu literatūrā. Noslēguma sarīkojumā priekšnesumu bija sagatavojušiLimbažu 1. vidusskolas 4.b klases audzēkņi (skolotāja Ilze Vērdiņa) - viņi krāšņipieteica Ineses Zanderes grāmatu Latviešu zvēri. Savukārt Limbažu 3. vidusskolasliterārā pulciņa dalībnieki (sk. Ingrīda Zēģele) iepazīstināja ar Jabūtu un Janebūtu noM. Cielēnas pasakas Ērmiņu ceļojums.Lai ieinteresētu arī turpmāk iepazīt šīs un iepriekšējo gadu lasīšanas maratonugrāmatas, martā bibliotēkas abonementā ir izveidota izstāde Bērnu žūrijas ekspertiiesaka!. Katram būs iespēja izvēlēties lasāmvielu tieši sev, jo mūsu bibliotēka Bērnužūrijā piedalās jau septiņus gadus un pa šo laiku esam ieguvuši patiešām daudzveidīguun vērtīgu grāmatu kolekciju.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/03/05/Gramatu-lasisanas-projekts-nosledziesari-Bernu-biblioteka46

Bērnu bibliotēkā izzināja šūpuļdziesmasAutors: Inese Ezeriņa, Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāreDatums: 03.03.2011Izdevums: AuseklisRubrika: Pilsētās un pagastosŠogad, atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam pievērstuzmanību tam, ka dzimtā valoda izpaužas ne tikai stāstos, pasakās vai dzejā, bet arīdziesmās, Limbažu Bērnu bibliotēka kopā ar Limbažu 3. PII Spārīte sarīkoja jaukuŠūpuļdziesmu rītu. Miega rūķis - mūzikas skolotāja Irēna Auziņa - iepazīstinājabērnus ar savu draudzeni Miega pelīti, kas katru vakaru mazajiem gultiņās savelkmiedziņu. Dziedot latviešu tautasdziesmas Vāru, vāru pelei putru un Velc, pelīte,saldu miegu, bērni rotaļājoties parādīja, kā viņi pabaro pelīti, kā sakārto spilvenus tāsmidziņā un noliek gulēt. Arī lelles pēc rotaļāšanās ir nogurušas, tās labāk aizmieg,klausoties dziesmiņu Aijā, Ancīt, aijā. Sava Murrājamā dziesma (Jāņa Poriešamūzika) tika gan kaķīšiem, kuri maļ miega Dzirnaviņas (Atvara Sirmā mūz.)mazajiem bērniņiem, gan lielākajiem meža guļavām - lāčiem. Lāča miega dziesmiņuklausījāmies ierakstā, bet ar jautro Raimonda Paula dziesmu Lāci, lāci, tu skaļi krāci5. grupiņas "lāči" aicināja visus bērnus kopīgā dejā.Pēc aktīvās rotaļāšanās un dejošanas mūzikas skolotāja nogurušajiem bērniemnodziedāja Viļņa Salaka dziesmu Sapņu saliņa un R. Paula Miega dziesmu.Klausoties un skatoties, kā "nāk uz pirkstu galiem Miega rūķis", bērni lika galvas uzspilveniem, aizvēra acis un ļāvās saldiem sapnīšiem. Šūpuļdziesmu rīts ne tikaiatsauca atmiņā zināmas, bieži dziedātas dziesmas, bet iepazīstināja arī ar retākdzirdētām un pavisam jaunām melodijām. Jaukais pasākums bija vēl viena košalappuse bērnudārza un Bērnu bibliotēkas sadarbības grāmatā.Jau 11 gadu visā pasaulē februārī tiek atzīmēta dzimtās valodas diena. Tā ir UNESCOiniciatīva, kuras mērķis ir pievērst uzmanību valodu un kultūru daudzveidībai unsekmēt dzimtās valodas lietojumu.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/03/03/Bernu-biblioteka-izzinaja-supuldziesmas47

Vecmāmiņa, kura neslēpj savasrokdarbnieces prasmesAutors: Ilva BirzkopeDatums: 29.01.2011Izdevums: AuseklisRubrika: VaļasprieksLimbažu Bērnu bibliotēkā iekārtota interesanta rokdarbu izstāde. Tās autore - limbažnieceLilija VINOGRADOVA - sameistarojusi gan no krāsainiem dzīpariem adītas lellītes unrotaļu zvēriņus, gan dekoratīvas puķes, ar ko piešķirt rozīnīti apģērbam, un daudz ko citu.Mūsu sarunas laikā izstādi apbrīnot iegriezās vairāki limbažnieki - gan bērni, ganpieaugušie. Lilijas kundze bija atnesusi parādīt arī segu, kas darināta no adītiem kvadrātiemdažādos toņos un faktūrās. - Negribējās dzijas pārpalikumus vienkārši izmest, tāpēc tosizmantoju lietderīgi. Lielais raibums arī neprasa krāsu rūpīgu saskaņošanu, - paskaidrojarokdarbniece. Viņai mugurā bija senāk adīts džemperis. Savulaik arī savam vīram Aivaramierādījusi šīs prasmes.Sarunbiedre atklāja, ka galvenais iemesls, kāpēc viņa pirms kādiem četriem gadiempievērsusies rotaļlietu gatavošanai, ir mazdēls Ralfs. Viņš vēl bērnudārznieks, bet drīz sāksskolas gaitas. Puisēns bija klāt arī intervijā un pastāstīja, ka labprāt spēlējas ar rotaļlietām,kas papildinātas ar magnētiem. Tās var visādi locīt un piestiprināt, piemēram, pieledusskapja. Vēl viņam patīk omītes adītais kaķēns, kurš izvārtījies zaļā zālē (tā imitētaadījumā). Uz rokas uzmaucama vilka maska ar spīdīgiem ilkņiem it nemaz neliekotiesbaisa. - Cik iespējams, atļauju mazdēlam man palīdzēt rotaļlietu tapšanā. Vienmērieklausos viņa domās, - saka L. Vinogradova.Viņa stāsta, ka idejas smeļas daudz kur, arī no citiem. - Mēdzu tās pašpikot un neiebilstu, jakāds iedvesmojas no maniem darbiem. Kad redzu uz ielas kādam cilvēkam glītu adījumu,cenšos to nopētīt tuvāk. Rotaļlietas top pēc zināmas līdzības ar tām, kas nopērkamasveikalos, taču katrai pielieku kaut ko no sevis. Divas vienādas lelles nekad nesanāk. Katraino tām piešķirti individuāli sejas vaibsti. Ir bijis, ka man lūdz uzadīt lelli pēc vizuālaslīdzības ar konkrētu personu. Reizēm gan prāts un priekšstats, kā lietas izskatās dabā,mazliet traucē fantāzijas lidojumam, - neslēpa Lilijas kundze. Viņa uzsvēra, ka vislabākaisizejmateriāls esot Ogres dzija. Reizēm šo to varot atrast arī lietoto apģērbu tirgotavās,piemēram, kādu džemperi, ko izārdīt. Kāda neizdevusies šalle veikli pārtapusi par spēļumošķi. Parasti noadītās lietas limbažniece saliekot mājās lielā grozā un, kad atbrauctuvinieki, radi un citi ciemiņi, ļaujot tiem kaut ko izvēlēties. Trauks tukšojoties zibenīgi!Tāpat ne viens vien darinājums, tostarp pēc iepriekšēja pasūtījuma, aizceļojis pie draugiemun paziņām. - Ja neadu, tad ēdu, jo par darba vietu esmu izvēlējusies virtuvi. Citreiz patvienlaikus adu, vāru zupu un skatos televizoru, - smēja sarunbiedre. Vidēji viena rotaļlietair gatava divās dienās.L. Vinogradova uzskata, ka gandrīz katrai vecmāmiņai ir kāds talants, un mudina ikvienuparādīt savu veikumu plašākam cilvēku lokam. - Galvenais - nečīkstēt, ka nav ko darīt unneko nemāk, vajag pamēģināt. Ļoti gribētos vairāk uzzināt, ko prot citas omītes. Savusdarbiņus atnesu uz bibliotēku, jo pirms tam redzēju šeit līdzīgu izstādi, - sacīja Lilijas48

kundze. Viņas izdomu apbrīnoja arī Bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Inese Ezeriņa: -Šīs rotaļlietas ir tik smalki un pacietīgi izstrādātas! Vienbrīd likās, ka rokdarbus vairsneviens neveidos, jo visu var nopirkt gatavu. Tāds iespaids, ka tieši patlaban pēc tiematgriežas pieprasījums. Cilvēki novērtē pašdarinātas, oriģinālas lietas. Kopīgi noskatījāmiesarī video, kurā mājas apstākļos iestudēta Zaķīšu pirtiņa. Tajā izmantoti L. Vinogradovas unvēl vienas rokdarbnieces darinātie zvēriņi.Tagad Lilijas kundze ir pensijā, bet ilgus gadus strādājusi ražošanas apvienībā DaiļradeLimbažos. - Sāku ar tolaik modīgajām getrām, bija arī mežģīņzeķes un dejotājiemvajadzīgās, cepures. Bet vispār adu jau no skolas laikiem, esmu beigusi Lietišķās mākslasvidusskolu Rēzeknē. Pēc tam mani norīkoja darbā Limbažu 1. vidusskolā, kur mācījuzīmēšanu. Vēlāk to pašu darīju arī Bīriņos. Šajā profesijā apgūtās zināšanas palīdzrokdarbu gatavošanā - kaut vai kombinējot krāsas. 70. gados moderni apģērbties noveikalos atrodamā nevarēja, tāpēc tērpus sev radīju pati. Vienā vakarā, piemēram, uzadījumini bruncīšus, - smaidot atcerējās sarunbiedre.Avots - http://news.lv/Auseklis/2011/01/29/Vecmamina-kura-neslepj-savas-rokdarbniecesprasmes49