optisko un neirālo faktoru ietekme uz uztvertā attēla kvalitāti
optisko un neirālo faktoru ietekme uz uztvertā attēla kvalitāti
optisko un neirālo faktoru ietekme uz uztvertā attēla kvalitāti
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
11(2.5.1.)Strēla attiecība ir p<strong>un</strong>kta izplūdes f<strong>un</strong>kcijas maksimālās intensitātes attiecībapret maksimālo intensitāti, kāda tā ir, ja <strong>optisko</strong> sistēmu ierobežo vienīgi difrakcija.Maksimālā Strēla attiecība ir 1. Šajā gadījumā <strong>optisko</strong> sistēmu ierobežo vienīgidifrakcija. Ja Strēla attiecība ir 0, tad centrālajā pīķī koncentrējas nulles enerģija.Strēla attiecība S tiek aprēķināta, izmantojot vienādojumu:P<strong>un</strong>kta izplūdes f<strong>un</strong>kcijas Furjē transformācija ir optiskās pārneses f<strong>un</strong>kcija(OTF). OTF izšķirama reālā daļa – modulācijas pārneses f<strong>un</strong>kcija (MTF) <strong>un</strong> fāzespārneses f<strong>un</strong>kcija (PTF).2.6. Aberāciju nozīme redzes zinātnē2.6.1. Aberāciju <strong>ietekme</strong> <strong>uz</strong> redzes <strong>uz</strong>tveriAberāciju efekti acī parasti tiek aplūkoti kopā ar difrakcijas efektiem. Ja acszīlīte ir maza, tad acī dominē difrakcija, turpretim liela zīlītes izmēra gadījumādominē aberācijas. Gan difrakcija, gan aberācijas rada <strong>attēla</strong> izplūdumu <strong>uz</strong> tīklenes.Difrakcija <strong>un</strong> aberācijas ietekmē <strong>uz</strong> tīklenes veidotā <strong>attēla</strong> telpisko frekvenčuspektru. Telpisko frekvenču caurlaidību apraksta modulācijas pārneses f<strong>un</strong>kcija,kas parāda, cik lielā mērā acs optiskā sistēma laiž cauri dažādas telpiskās frekvences<strong>un</strong> kāda ir <strong>attēla</strong> kontrasta attiecība pret objekta kontrastu dažādām telpiskāmfrekvencēm. Acī modulācijas pārneses f<strong>un</strong>kcija vienmēr sasniedz vērtību 0 pietelpiskās frekvences aptuveni 60 cikli/grāds, jo šauras zīlītes gadījumā aberācij<strong>un</strong>av, bet platas zīlītes gadījumā robežfrekvenci pazemina aberācijas.Acs aberāciju nozīmei redzes <strong>uz</strong>tverē veltīts daudz pētījumu. Acs aberācijasietekmē redzes asumu [4], kontrastjutību [5, 6], stereoredzi [7], akomodāciju [8]u. c. redzes f<strong>un</strong>kcijas. Pētījumā [4] analizēta redzes asuma atkarība no acs augstākokārtu aberācijām dažādu stimula spožuma līmeņu <strong>un</strong> kontrasta polaritāšugadījumā. Būtisks redzes asuma <strong>uz</strong>labojums tika novērots visu spožuma līmeņugadījumā, aplūkojot baltus stimulus <strong>uz</strong> melna fona. Citā pētījumā [9] pievērsta<strong>uz</strong>manība redzes asuma atkarībai no dažāda veida aberācijām. Gan otrās kārtas,gan trešās kārtas aberāciju korekcija radīja būtisku redzes asuma <strong>uz</strong>labojumu.Pētījumā [5] tika iegūts seškārtīgs kontrastjutības <strong>uz</strong>labojums pēc acs augstākokārtu aberāciju korekcijas. Aberāciju apjoma atšķirība starp abām acīm ietekmē arīstereoredzi [7]. Pieaugot aberāciju apjoma atšķirībai starp abām acīm, stereoredzesslieksnis paaugstinājās.Redzes <strong>uz</strong>tvere atkarīga ne tikai no optiskajiem, bet arī no neirālajiem faktoriem.Redzes garoza, kas analizē no tīklenes saņemto informāciju, dzīves laikāadaptējas acs aberāciju radītajam apmiglojumam. Redzes sistēmas adaptācija acsaberāciju radītajam apmiglojumam pētīta vairākkārt [10, 11]. Pētījumā [11] analizēts,kāds ir optimālais acs augstāko kārtu aberāciju līmenis, kas nepieciešams,lai <strong>uz</strong>tvertā <strong>attēla</strong> kvalitāte būtu visaugstākā. Ar adaptīvās optikas palīdzību tika
Change language